garstulmu
Lietojuma biežums :
garstulmu nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; nepiemīt dzimte, nepiemīt
Tāds, kam ir gari stulmi (par apaviem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spoži viksēti garstulmu zābaki, uz frenča ne mazākās pūciņas, kamēliju smaržas.
- Vīrieši valkāja puszābakus vai garstulmu zābakus, jaunums bija čībveida kurpes ar smailu purngalu, bez raksturīgās saitējuma joslas.
- Lielus sedz garstulmu zābaciņi, taču es tos esmu labi iegaumējis, acu priekšā redzu garos, slaikos vasaras lielus ar ādu, maigu kā pūpolīši.
- Gaļina uzstājās viena pati: čerkesu tērpā un garstulmu zābakos viņa virpuļoja galvu reibinošā dejā, demonstrējot fantastiskas akrobātes spējas, par kurām nebiju pat nojautis; aplausi dārdēja vētraini, un viņa aizkustināta pateicās publikai, neskaitāmas reizes izpildot septiņpadsmitā gadsimta cienīgus reveransus, pietvīkusi sarkana kā biete, mirdzošām, asaru pilnām acīm.
- Arī Frankfurtē pie Oderas mani gaida tieši tādas pat lažas, tāds pats skūtgalvju aunu bars, bet tie jau ir vairāk unificēti, vienādos bušlatos, vēl bez uzplečiem un zīmotnēm, juhtādas garstulmu zābakos, kādus piešķir tikai tiem, kas dienē ārzemēs, viss šis bars atgādina Bābeles torņa cēlāju atliekas — viņi runā gandrīz visās Padomju Savienības republiku valodās, — viņi visi gaida, kad no karaspēka daļām atbrauks uzpircēji, izvēlēsies viņus un izvadās pa visu Vāciju.