intuitīvisms
Lietojuma biežums :
intuitīvisms [intu-itīvisms] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | intuitīvisms | intuitīvismi |
Ģen. | intuitīvisma | intuitīvismu |
Dat. | intuitīvismam | intuitīvismiem |
Akuz. | intuitīvismu | intuitīvismus |
Lok. | intuitīvismā | intuitīvismos |
Iracionālisma paveids, kas par tiešo un vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milda Palēviča bija ievērojama intuitīvisma pārstāve Latvijā.
- Eiropā N. Loskis kļuva pazīstams ar savu grāmatu " Intuitīvisma pamatojums", kas tulkota vācu un angļu valodā.
- Modernistes I. Šķipsnas tekstu izpēte konceptuālā rakursā saistāma ar viņas radošās individualitātes īpašo interesi par filosofiju ( budisms, intuitīvisms, fenomenoloģija, eksistenciālisms), reliģiju ( cilvēka dzīves jēgas pamatojums kristietībā un budismā), psihoanalīzi ( sapņa funkcijas) un analītisko psiholoģiju ( arhetipi), literatūras un mākslas vēsturi.
- Viņas tekstu idejiskais atšifrējums nav iedomājams bez pētnieka kompetences S. Kirkegora ( patības traktējums, izmisuma jēdziens, cilvēka attīstības stadijas), A. Bergsona ( intuitīvisms, " saskatīšanas teorija", laika izpratne), E. Huserla ( cilvēka pieredzes pieejamība, " Lebensvvelf' jeb dzīves pasaules izpratne), M. Heidegera ( esamības likumi un valoda, civilizācijas attālināšanās no " Nekas", laiciskums, cilvēka bailes un satraukums, dzīves jēga), Ž.P. Sartra ( iztēles psiholoģija, cilvēka eksistence, iemestība pasaulē, robežsituācijas un indivīda brīvība, nāve, " es" un " citi" attiecība) filosofijā, R. Bārta recepcijas teorijā ( erotiskā baudījuma fenomens, tverot tekstā jēgas mirkļus).
- Intuitīvisms.