uzkacināt2
uzkacināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkacinu | uzkacinām | uzkacināju | uzkacinājām | uzkacināšu | uzkacināsim |
| 2. pers. | uzkacini | uzkacināt | uzkacināji | uzkacinājāt | uzkacināsi | uzkacināsiet, uzkacināsit |
| 3. pers. | uzkacina | uzkacināja | uzkacinās | |||
Pavēles izteiksme: uzkacini (vsk. 2. pers.), uzkaciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkacinot (tag.), uzkacināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkacinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzkacina
Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- es zinu tikai to ka pankiem kaa jau laiitaajs teica , ir apnicis tasvis , un vinji pec butibas kaa panki ir mierigi , tas ka kaitina un uzkacina , es saprotu kaa ir
- Asaris nekustējās- ķērās vien mazie, bet perimetrā lielos uzkacināt neizdevās.
- Uzkacināt tautu ar nosist gulbi, un paskatīties jauno paaudzi.
- Tagad vēl nesaprotu kas par naidu, bet tajā copē man izdevās piecas reizes uzkacināt.
- Tomēr jāatzīst, ka ne katrs rotiņš strādāja, un kāds plēsēju uzkacināja labāk par citiem.