uzkabināt
uzkabināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkabinu | uzkabinām | uzkabināju | uzkabinājām | uzkabināšu | uzkabināsim |
| 2. pers. | uzkabini | uzkabināt | uzkabināji | uzkabinājāt | uzkabināsi | uzkabināsiet, uzkabināsit |
| 3. pers. | uzkabina | uzkabināja | uzkabinās | |||
Pavēles izteiksme: uzkabini (vsk. 2. pers.), uzkabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkabinot (tag.), uzkabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkabinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzkabina
Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie sienas ir pamatnīte ar nagliņām, uz kurām būrīti uzkabina.
- Pavilkusi augšup zodam uzkabināto sejas masku, steidzu pakaļ bērnam.
- Uzkabinājusi uz elkoņa somiņu, Čarlīne dara, kā teikts.
- Padzīvojusī kaimiņiene uzkabināja brilles uz deguna un uzmanīgi aplūkoja visus divpadsmit uzņēmumus.
- Bet kur uzkabināt, kamēr somu nomauc?