ieaut
ieaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieauju, ieaunu | ieaujam, ieaunam | ieāvu | ieāvām | ieaušu | ieausim |
| 2. pers. | ieauj, ieaun | ieaujat, ieaunat | ieāvi | ieāvāt | ieausi | ieausiet, ieausit |
| 3. pers. | ieauj, ieaun | ieāva | ieaus | |||
Pavēles izteiksme: ieauj, ieaun (vsk. 2. pers.), ieaujiet, ieauniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieaujot, ieaunot (tag.), ieaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieautu
Vajadzības izteiksme: jāieauj, jāieaun
Ietērpt (apavos, zeķēs kājas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Vilnas zeķēs ieautās kājas — galošās, un viņa var iet.
- – mazā niķīgi klaigāja un mētāja baltās laka kurpītēs ieautās kājeles.
- Bille pielēca, sita pie zemes vecajā čībā ieauto kāju un kliedza: — Tas
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.