uzrēciens
uzrēciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzrēciens | uzrēcieni |
| Ģen. | uzrēciena | uzrēcienu |
| Dat. | uzrēcienam | uzrēcieniem |
| Akuz. | uzrēcienu | uzrēcienus |
| Lok. | uzrēcienā | uzrēcienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → uzrēkt.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Skaļš, skarbs uzkliedziens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzrēcieni ir tik bargi un svinīgi, it kā labajā pusē rēgotos pats Mauzolejs ar Tutanhamonu, bet tur labākajā gadījumā stāv pāris šakāļu, apakšpulkvedis vai kapteinis ar zampoļitu, un izmet nožēlojamus aizrādījumus.