uzrējiens
uzrējiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzrējiens | uzrējieni |
| Ģen. | uzrējiena | uzrējienu |
| Dat. | uzrējienam | uzrējieniem |
| Akuz. | uzrējienu | uzrējienus |
| Lok. | uzrējienā | uzrējienos |
Vienreizēja paveikta darbība → uzriet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un ticiet, tas ir daudz iedarbīgāk nekā kārtējais uzrējiens,» saka psiholoģe.
- Vienīgi īsi un bieži uzrējieni kā dobji gaisenes plakšķi apliecina, ka viņš nav izkusis šajā grūti apjaušamajā pasaules telpā, bet gar meža malu uzsācis trenkāt kādu dzīvu radību.
- Man vajadzēja pāriet pastaigas soļos vai griezties uz otru pusi jau pēc pirmā uzrējiena.
- It kā jau saprotu, ka no tāda uzrējiena sabīstas, bet atkal, vai tad tā ir psihopātiska ( kā to pasniedza kaimiņiene) suņa pazīme, ka tas ar pāris rējieniem brīdina, ka kāds iet gar sētu?
- Formālo uzrējienu nomaina ziņkāre, kuru drīz vien nomāc saimnieces izteiktā komanda: « Lāci, mierā, tas ir savējais!»