Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam eku.

Atrasts vārdos (497):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9414):

veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
(pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
ūdeņu paķērsa abinieku paķērsa
Rorippa amphibia abinieku paķērsa
divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
Polygonum amphibium abinieku sūrene
abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium")
herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
Čikomekoatla Acteku kukurūzas dieviete
Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
piecas saules acteku mitoloģijā - piecas pasaules ēras
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā
Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte
Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
kuiba Āda no roņa, suņa u. c. dzīvnieku kājām
kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
Vilku ezers Adamovas ezers Ezernieku pagastā
bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai
adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē
adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa
enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu
aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas
aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju
idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
agha agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs
minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
kokšināt aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!"
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.)
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana
pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai
aizkumuļot aiziet saliekušamies, streipuļojot
aizdāldāt Aizklīst (par mājdzīvnieku)
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku)
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
(ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
allegācija Aizrādījums uz rakstnieku vai viņa darbu
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas)
dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce
Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku)
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji
pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas
listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms
kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
ieliecenis Āķis, ieliekums
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
Krēķupe Alakste, Pāces satekupe
Zeltupe Alakste, Pāces satekupe
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām
Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
algādzēt Algot darbiniekus
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības)
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu
alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji
ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus
amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu
kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
amata rullis amatnieku cunftes vai ģildes statūti
gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte
amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
gastroenterostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un tukšo zarnu, apejot vārtnieku
dzīvnieku anatomija anatomijas nozare, kurā pēta dzīvnieku ķermeņa formu un uzbūvi
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums
kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas
makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā
haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām
zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai
kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala
gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses
nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones")
nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
stetogoniometrs aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai
telegrāfs aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts
mentometrs aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita
stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei)
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi
apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Salgale apdzīvota vieta (izzudusi) Ozolnieku novadā
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
Draudzība apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
Bičuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Gauriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Pēterkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Spurģi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Auguļova apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ludženieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Astenci apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Raubēni apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā
Plāņi apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā
Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā
Vaives dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Puķukalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Sātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Sesile apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Strazdi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Brūveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā
Zvirgzde apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā
Juhņeviči apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Suhorukova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Volkojedi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā
Akleņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Bramaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Brenteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Guļino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Kolobuhino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krasnoje apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krivošejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Kudino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Ļipinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Lielie Krivini apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Panteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Reiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Šelehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vaganiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vervjali apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vipolzovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Viselova apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Zvindeļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Briede apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku novada Burtnieku pagastā
Kapteines apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā
Krūzes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā
Kuņģēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā
Zvārtes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā
Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Akaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
Čižiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
Audari apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā
Gostiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Jakubki apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Kaļvīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Kumpiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Lubgaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Lukņeica apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Mortiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Lielā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Mazā Žogotova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Pontogi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Rukši apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Ruskuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Šusti apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Udrija apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Vidiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Zeņkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ezernieku pagastā
Abgunste apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Putrēnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā
Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā
Aksjonova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Altinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Egļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Essenmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Garaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Lielā Garavatka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Niperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Ostravļani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Paholki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Primisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Piļori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas
Andinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Blusi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Borovina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Broģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Butkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Denisova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Dunci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Gelutjova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ikaženci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Jalova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kaļedovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kazinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Krumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kseverova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kuhtiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kulakiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ļumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Meļevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Meņgova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Mikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nauļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Okolica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Parahņova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pavļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pipiri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pleiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Plitarova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podleškova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Poreči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Sinkeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Skuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Stanislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Teļežki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Tresteniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zaharova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Žakeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zareniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zulova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Žurilova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Basi apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Birži apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Adzes apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze
Čeverova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Čivžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Hmeļnecki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Kozusola apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Kujerci apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Kurjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Kušņeri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Lineja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Vācu kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Liepu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Rečnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Ruduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Seimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Šnitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Vidri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Vindradži apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Vjarumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Babrova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Bārtuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Dolgošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Jasenci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Jaski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Joski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Kļešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Lagušņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Petručonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Cepernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Kaupēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Jaunrauna apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
Spāriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu pagastā
Bancuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Ciskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Dundas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Kantinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Klementinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Krusti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Leimaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Mihalki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Mīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Pauri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Piertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Romanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Sūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zīmeļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zirkova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zjabki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Stabulnieku pagastā
Gromiki apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Koveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Briški-Balckari apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kozuļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Krištobi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kalna Gudļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kalna Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Saunas Vulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Meža Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Meža Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Ūgaiņi-Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Zvērgža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Andruves apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Umpārte apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumnieku pagastā
Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē
Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļenieku pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā
Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā
Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
Dukuri apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Bunka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs
Bērzupe apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
Ūziņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
Kalnenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā
Saulaine apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā
Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki
Ēvarži apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
Dambji apdzīvota vieta (viensēta) Burtnieku pagastā
Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Basu muiža apdzīvota vieta Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
Ģibolas apdzīvota vieta Priekuļu pagastā
Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru
slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku)
pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību
uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku)
izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus)
apgr/s Apgriezieni sekundē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība)
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
norauj ūdeni! apklusti; nerunā niekus!
nokopt Apkopt (mājdzīvniekus)
pakopt Apkopt (mājdzīvniekus)
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves
izlecināt Aplecināt (vairākus vai visus dzīvniekus)
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
testificēt Apliecināt, pieaicināt liecinieku
rimulis apļveidā izkārtojies (dzīvnieku) bars
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai)
vankšēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku)
vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku)
Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu
apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus)
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā)
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts
dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns
ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli
megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku
izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits
kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
drahma Aptieku svara un monētu svara mērvienību sistēmā drahma = 3,888 g.
Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē
Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē
serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus
kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni
Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi
AZP Apvienotā zemnieku partija (Polijā)
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas
cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku
gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
apkarot ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību
vēders ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam)
rehabilitēt ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja
iebarāt ar barību pielabināt (dzīvnieku)
iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
izkaķēt ar būvamatnieku rīku - kaķi - iezīmēt, novilkt līnijas baļķiem (lai pēc tam iezīmēto daļu izcirstu)
ganības ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai
modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses)
polaroīdfotogrāfija ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
formolvakcīna ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām
ietriecināt ar grūdienu iekustināt
iejūgt ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka)
piejūgt ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka)
jūgt ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka)
sajūgt ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus)
mācīt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku)
kā svece ar iztaisnotu augumu, stalti, nekustīgi
izsist ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu)
apkum ar kūkumu; izliekumā
apkunu ar kūkumu; izliekumā
drāts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki
šūsts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs diegs (piķa drāts)
gnotobiots ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks
atķērkt ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku)
žļemāt ar lielām grūtībām košļāt (barību) - par dzīvnieku
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, labprāt (_biežāk_ saņemt, uzņemt)
augsts ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi)
baznīcas apmeklēšana ar likumu noteikts latviešu zemnieku pienākums 17.-18. gs.
lauce ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm
spoks ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs
pārsteigt ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī
izsist ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi)
baudīt ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam)
izbaudīt ar prieku, baudu pilnīgi izjust
ievanckāt ar pūlēm, grūtībām iedzīt (dzīvniekus)
savanckāt ar pūlēm, grūtībām sadzīt (dzīvniekus)
nopūšļot ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
noriebt ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
ķert ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu
saķert ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu
paslīdēt ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku)
kaut ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai
pretoties ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku)
iesviest ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku)
tralēt ar traļa palīdzību pētīt jūras dibenu, izzvejot augus, dzīvniekus
apvārdot ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku)
atdīdīt ar varu atvest nemierīgu dzīvnieku
izraut ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku)
sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi
Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granadā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
vārdeklis Ārdeklis, sekumi
eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens")
arilgrupa Arēnu atlikums, kurā ir par vienu H atomu mazāk nekā arēna molekulā
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils
estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību
hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis
hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos
kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.)
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku)
pārvari Ārkārtīgi, pārlieku
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus
dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli
gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
animaloterapija Ārstēšana ar dzīvnieku palīdzību
citoterapija Ārstēšana ar dzīvnieku šūnām vai to preparātiem
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem
orgānterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku orgāniem
opoterapija Ārstēšana ar sulām vai ar dzīvnieku orgānu ekstraktiem
kandavot Ārstēt (lauksaimniecības dzīvnieku)
klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
terapeuts Ārsts; slimnieku kopējs
apkārtaršana Aršanas veids, kurā vagas dzen apkārt laukam, līdztekus tā malām
novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
ksenelazija Ārvalstnieku izraidījums
starptautiskais tūrisms ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports)
ieceļošana Ārvalstnieku un (vai) bezvalstnieku ieceļošana kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi - imigrācija
imigrācija ārvalstnieku vai apatrīdu ieceļošana un apmešanās valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši
hematopoēze Asinsrade, asins šūnu veidošanās cilvēka un dzīvnieku organismā
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
lancinējošs Ass, šaujošs, urbjošs, griezīgs; par tabesa slimnieku sāpēm - zibenīgs
statiskā asslodze asslodze ritošā sastāva nekustīgajā stāvoklī
caudata Astaino abinieku "Urodela" nosaukuma sinonīms
amblistoma Astaino abinieku dzimta, kas dzīvo Amerikā, kāpurstadijā - aksolotls; šīs dzimtas pārstāvis
zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes
bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos
milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus")
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
molekulārā astrofizika astrofizikas nozare, kas pētī kosmiskajā telpā atrodošos molekulu starojumu
nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās
grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti)
skaitļošanas tehnikas asociācija ASV zinātnieku asociācija, kas apvieno speciālistus datorzinātnēs, datortehnikā un programmēšanā
pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos
palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku)
izjūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku)
nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku); izjūgt
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku)
noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku); atraisīt
šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku)
piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku)
sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē
ēdokšņi Atgremotāju dzīvnieku gremoklis
kārtakslis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa
kārtaksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis
kārtāksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija
timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts
uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem
sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus
atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus)
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā
ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu
rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā
gulstuļot atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku)
uzkurstīt atkārtoti iekurināt, bikstīt, uzpūst uguni
noļodzīt atkārtoti noliecot uz leju izveidot noliekumu
pirķelēt atkārtoti pirkt dažādus niekus
padbors Atlekušas bumbas iegūšana, pārtveršana (sporta spēlē)
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
RV Atlieku tilpums (angļu "residual volume")
cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri
demagnetizācija Atmagnetizēšana, molekulu magnētiskās orientācijas izjaukšana feromagnētiskā materiālā
heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ
atsavesties Atnesties (par dzīvnieku)
slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur)
parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
fotojonizācija Atoma (vai molekulas) jonizācija, ko izraisa viens vai vairāki fotoni
starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s)
koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos
terms Atoma vai molekulas enerģētiskais stāvoklis (apzīmējumu "terms" visbiežāk lieto, grafiski attēlojot enerģētisko stāvokli kvantu teorijā)
elektrontieksme Atoma, molekulas vai brīvā radikāļa spēja saistīt elektronu
atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem; kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā
asimetriskais atoms (centrs) atoms organisko vielu molekulās, kam visi aizstājēji ir savstarpēji atšķirīgi
toksofors Atomu grupa toksīna molekulā, kurai ir toksīna specifiskā aktivitāte
hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
Štarka efekts atomu un molekulu enerģijas līmeņu sašķelšanās elektriskā laukā, kas izraisa spektrālo līniju sašķelšanos
autojonizācija Atomu un molekulu jonizācija stipru elektrisko lauku ietekmē
izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu
kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās
makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos
strauja Ātra straume, straume upes izliekumā
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus
palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku)
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
satrinkt ātri sadzīt (parasti mājdzīvniekus)
emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai
izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus)
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.)
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Zaļenieku parka dīķis atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, platība — 3,2 ha
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
kinofilmas kustības ātrums ātrums, ar kādu k. kustas kamerā vai projektorā; mērvienība – kadri sekundē (kadri) vai metri minūtē (m/min); mēmās kinofilmas kustības ātrums 16 kadri (18,3 m/min 35 mm filmai; 7,3 m/min 16 mm filmai); skaņu kinofilmas kustības ātrums 24 kadri (27,5 m/min 35 mm filmai; 11 m/min 16 mm filmai)
projekcijas ātrums ātrums, kādā filma virzās cauri projektoram; mēmās filmas ātrums ir 16 kadri sekundē, skaņu filmās - 24 kadri sekundē
krepostnodeva Atsavināšanas nodeva 5% apmērā no nekustamas mantas, iegūstot to pirkuma ceļā, izsolē vai uz noilguma pamata
ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem
ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām
posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments
segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3)
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas
komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles
izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis
inerces centra atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā fizikālās sistēmas inerces centrs ir nekustīgs
šlosereja Atslēdznieku darbnīca
liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku)
faktorija Attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei
badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām
atsvaidzes intensitāte attēla atkārtotas zīmēšanas reižu skaits sekundē katodstaru lampu displejos
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām
homozoisks attiecīgs uz tās pašas sugas dzīvnieku
sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā
hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā
kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
blastopors Atvere dzīvnieku organisma embrijā gastrulas stadijā; caur šo atveri embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi
ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā)
ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes)
immobilizācija Atzīšana par nekustamu lietu (piem., kuģa)
mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā
kaula smadzenes audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā)
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos
saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni
daturēt Audzējot, barojot dzīvnieku, noturēt to (līdz kādam laikam)
skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē
sudzināt Audzēt (kādu mājdzīvnieku šķirni, sugu); panākt, ka (mājdzīvnieki) vairojas
piesaturēties Audzēt, savairot (dzīvniekus) vairāk, nekā iespējams uzturēt
Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju
zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
paragnāts Auglis ar lieku apakšžokli
ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus")
zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa
hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu
minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām
priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos
Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā
augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede
pektorāls Augstāko garīdznieku krūšu krusts, liturģiskā tērpa sastāvdaļa
amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem
alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks
krekprocess Augstmolekulāru ogļūdeņražu skaldīšana karstumā vienkāršākos produktos
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs
aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
sortīgs Augstvērtīgs (par dzīvnieku šķirni)
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga
aklenišķieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Aklenišķi" ("Akleņiški") iedzīvotāji
Aukliniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
Aukliniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski
Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski
butēniškieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Butēniški" iedzīvotāji
Buciniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
Buciniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski
deksnieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji
Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
intuskrustācija augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā
subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
biogeocenoze augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu
himera augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus
galli augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā
animalizācija augu šķiedru apstrāde, tām piešķirot dzīvnieku šķiedru īpašības
micela augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību
biotops augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi
glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
oogāmija augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi
biocenoze augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem
lipohroms augu un dzīvnieku pigments, kas šķīst taukos un organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī
bioģeocenoze augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu
apakšģints augu un dzīvnieku sistemātikā - ģints sīkāks iedalījums, lielākas sugu dažādības gadījumos
ģints augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm
triba augu un dzīvnieku sistemātikā - taksons starp ģinti un apakšdzimtu, radniecīgu ģinšu grupa
sīksuga augu un dzīvnieku sistemātikā atsevišķos gadījumos lietots termins sugas varietātes apzīmēšanai
varietāte augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla
suga augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm
introdukcija augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla
organoīdi augu un dzīvnieku šūnu struktūras, kas pastāvīgi atrodas citoplazmā
apomikse augu un dzīvnieku vairošanās bez apaugļošanās
oksidāzes augu un dzīvnieku valsts oksidācijas fermenti, kuriem ir liela nozīme dzīvības procesos
barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai
lopbarība augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai
hibernācija augu un dzīvnieku ziemas guļas stāvoklis
eksplantācija augu vai dzīvnieku audu audzēšana ārpus organisma
biokoloīds augu vai dzīvnieku audu koloīds
bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija
aklimatizēšanās augu vai dzīvnieku pielāgošanās dzīvei citos klimatiskajos apstākļos
aklimatizēšana augu vai dzīvnieku pieradināšana (pielāgošana) dzīvei citos klimatiskajos apstākļos
citoplazma augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju
barība augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs
heliobionts augu valsts un dzīvnieku valsts sugas, kuru attīstībai nepieciešams Saules apgaismojums
piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā
edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora
agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks
poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
molekulārais ūdeņraža mākonis auksts un relatīvi blīvs difūzais miglājs, kurā ūdeņradis veido molekulas
pustekulis auns ar vienu sēklinieku
Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri
basturma Austrumnieku ēdiens - kaltētas vai ceptas gaļas šķēles
kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma
adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos
seraļs Austrumnieku pils ar harēmu (dažkārt tā nepareizi dēvē arī pašu harēmu vien)
nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti
kānūns Austrumnieku stīgu instruments, trapecveidīgs ar zarnu stīgām, kuras trinkšķināmas ar plektru
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām
sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm
aktogrāfs Automātiska ierīce cilvēka vai dzīvnieku kustību aktivitātes grafiskai reģistrācijai
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku
aviotrieciens Aviācijas īslaicīga un spēcīga darbība uz pretinieku nolūkā iznīcināt tā virszemes (jūras) objektus, izmantojot dažādus aviācijas munīcijas veidus
penny-a-liner Avīžu līdzstrādnieku un arodniecisku rakstnieku palama, rindu rakstītājs (angļu "vienu pensu par rindu")
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete
krīkle Badakāsis (par cilvēku vai dzīvnieku)
plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā)
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls
tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēvadēls
mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātes meita
mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātesmeita
kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību
Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
sērbaktērijas Baktērijas, kas oksidē reducētos sēra savienojumus un molekulāro sēru
slāpekļsaistītājas baktērijas baktērijas, kas var izmantot molekulāro gaisa slāpekli
bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos
māņattēls bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas
baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds
Svetļenkas ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā
Svetļinkijs ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā
Belojes ezers Baltais ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Baltezers Baltais ezers Robežnieku pagastā
Grannulax leucolophus baltcekula krūmājsīlis
Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags
BLSDSO Baltijas latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija
bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas
baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā
Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā
Pemba bambaru tautas mitoloģijā - demiurgs, kas radīja augus un dzīvniekus, kā arī cilvēkus
Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā)
avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai
sagremojamo vielu summa barības līdzekļa vai barības devas kompleksās barotājvērtības rādītājs, dzīvnieku ēdināšanas normēšanas kritērijs
zootehniskā analīze barības līdzekļu un dzīvnieku produktu pētīšana, izmantojot ķīmiskās, fizikālās, bioloģiskās u. c. analīzes metodes
trofiskie faktori barības vielas, ko organisms saņem ar augu vai dzīvnieku valsts barību
dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās
šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa
ēdināt Barot (dzīvnieku)
dabarāt Barot (dzīvnieku) papildus
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta
dabarāt Barot (dzīvnieku), līdz (tas) nobarojas
pāsēties Barot (pārlieku)
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti)
pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu
klīvieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klīvi" iedzīvotāji
laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
upurbedre bedre, kurā sadedzināja upurējamos priekšmetus vai dzīvnieku daļas
boletus Bekas - beku dzimtas ģints
boletaceae Beku dzimta
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne
lāču beka beku dzimtas samtbeku ģints suga ("Xerocomus badius")
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī
govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus")
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti
boletales Beku rinda
apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti
Bekusa normālforma Bekusa-Naura forma
marešosē Beļģijā jātnieku žandarmērija
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem
ganbērns Bērns, pusaudzis, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus
Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums
Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās
pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos
bezdarba līmenis bezdarbnieku relatīvais biežums (īpatsvars) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā
reģistrētā bezdarba līmenis bezdarbnieku uzskaitē reģistrēto personu (arī aktivizācijas pasākumos iekļauto personu) īpatsvars visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā
slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms
enerģijas pārnese bezizstarojuma procesi vielā, kuros elektronu ierosinājumu enerģija tiek nodota no ierosinātās daļiņas (molekulas, atoma, jona) uz neierosinātu daļiņu
apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās
paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai
melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus
bezmantnieku Bezmantinieku
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus
rotatorijas bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm
nefrīdijs bezmugurkaulnieku izvadorgāns, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus
polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus")
merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu
statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas
arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām
Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi
bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu
feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās
bezprieku Bezprieku dzīve - dzīve bez priekiem
politikānis bezprincipu politiķis, politisks spekulants, intrigants
ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību
pajūgu transports bezsliežu transporta veids, kur par vilcēju izmanto iejūga dzīvniekus (zirgus, vēršus); svarīgākais sauszemes transporta veids pirms dzelzceļa rašanās 19. gs. 1. p.
dziks Bezšķirnes (par mājdzīvnieku)
bezzemnieku padomes bezzemnieku pārstāvju institūcijas Vidzemē 1917.-1919. g.
tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā
agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki
Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku)
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte"
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre")
Brīvie arāji bijušie dzimtļaudis Krievijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūšanas atkarības 1803. g. un tika iekļauti valsts zemnieku kategorijā 1848. g.
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku)
beku Biku beku - darbības "blēt" poētisks attēlojums (par jēru, aitu u. tml.)
Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski
Brenceliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenceliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenteliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukums latgaliski
Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants
Kalabuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
Kolobuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
krivošejevieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" iedzīvotāji
Krivošejevka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Krivošeji Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Kūdeņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
Kūdiņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants
Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
Līpiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
Lipiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski
Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski
reiniškieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reinišķi" iedzīvotāji
Reiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants
Reiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants
Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski
Šaļahovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Šeļehovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Vageniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Vageniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski
Virvjalas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
Virvjali Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski
Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski
Zvindzeliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
Zvindzeliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski
zvindzelišķi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji
bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi)
pārības bits binārajiem datiem pievienojams pārbaudes bits, kas kopā ar datu masīvos sastopamo vieninieku skaitu summā vienmēr dod pāra vai nepāra skaitli, atkarībā no tā, kā tas paredzēts sistēmā
biti sekundē bināri kodētās informācijas pārraides ātruma mērvienība - bitu skaits sekundē
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem
ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības
nealoģija Bioloģijas nozare par dzīvnieku organisma attīstības agrīnām stadijām
biospeleoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīves apstākļus alās un šo apstākļu iespaidu uz alas dzīvnieku morfoloģiju
metamorfoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku formas pārmaiņas to individuālās attīstības gaitā
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus
bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem
brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis
biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem
biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos
kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns
biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos
atindēšana Bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai un to produktivitātes palielināšanai
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
bēsists Biržas mākleris, kas spekulē uz cenas pazemināšanos
haussier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu celšanos
baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier")
kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem
pontifikālijas Bīskapu u. c. augstāko garīdznieku amata zīmes (piem., mitra, zizlis)
Birznieku ezers Bisnieku ezers Umurgas pagastā
bps biti sekundē (angļu "bits per second")
bsek Biti sekundē (informācijas pārraides ātrums)
sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku)
vienslejš Blakus, līdztekus, uz vienu pusi
epifenomens Blakusparādība, kas norisinās līdztekus citām parādībām, bet neietekmē tās
gastropors Blastopors - atvere dzīvnieku organisma embrijā caur kuru embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi
miņķis Blēdis, liekulis
kasibers Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā
ksive Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā; kasibers
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums)
Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu
lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā
Bieļenkoje Boļtiņais - ezers Ezernieku pagastā
Beļenkoje Boļtiņais – ezers Ezernieku pagastā
Boltiņkijs Boļtiņais ezers Ezernieku pagastā
Baltais Boļtiņais, ezers Ezernieku pagastā
ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
dāvekls Br;ekulis, bļāvējs, bļauris
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
kustīgās autoceļa tilta slodzes braucošu transportlīdzekļu un gājēju radītās slodzes uz tilta; izmanto tiltu, caurteku un ceļu segu aprēķinam
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko)
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis
muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā
Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
bule Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā
brīvais Brīvais noskrējiens - vidējais attālums, ko noiet daļiņa (elektrons, atoms, molekula) starp divām viena otrai sekojošām sadursmēm ar citām daļiņām
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs
lielloža Brīvmūrnieku ložu apvienība
odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
elste Brīvzemnieku nosaukums tautā
gārsieši Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā
brīvzemnieki Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāji
brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas
cekalis brūni pelēks putniņš ar spalvu kušķi galvā; cekulītis
Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
džostra Bruņinieku divcīņa turnīrā
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem
ritterhauze Bruņinieku nams
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis, ko vadīja komturs
komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks
grosmeisters Bruņinieku ordeņos virsmestrs
kurtuāzā literatūra bruņinieku un galma literatūra 12.-14. gs. R-Eiropā
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku)
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku)
kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu
soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai
bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana
bukmēkers Bukmeikers - ierēdnis, kas zirgu sacīkstēs pieņem derību iemaksas un pieraksta dalībnieku vārdus
mūks Bullis (medījamo dzīvnieku) bez ragiem
priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu"
buras vēders buras vidusdaļas izliekums
bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku
Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā
Astjervs Burtnieku ezera senais nosaukums līdz 1366. g., kas lībiešu valodā nozīmē "igauņu ezers"
Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
briedēnieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briede" iedzīvotāji
Briedes Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briede" nosaukuma variants
burtniecieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Burtnieki" iedzīvotāji
luterieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Luteri" iedzīvotāji
rūtēnieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rūte" iedzīvotāji
rūtieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rūte" iedzīvotāji
seķieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seķi" iedzīvotāji
Alt-Wohlfahrt Burtnieku novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums
baunēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji
matīšnieki Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Matīši" iedzīvotāji
mīlēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mīlīte" iedzīvotāji
pikātieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pikāti" iedzīvotāji
saulieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sauļi" iedzīvotāji
sedieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji
rūpnieki Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
vairodzieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
kanduņēnieši Burtnieku novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Kalnduņēni" iedzīvotāji
Alt-Ottenhof Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums
Staro-Ottenskaja Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums krieviski
briedupieši Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briedupes" iedzīvotāji
kalnārieši Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāres" iedzīvotāji
Zamok-Burtņekskaja Burtnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss-Burtneek Burtnieku pagasta vāciskais nosaukums
hokuspokus Burvju mākslinieku formula un paņēmieni; krāpšana, acu apmānīšana
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
karāties būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā)
nopluskāties būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvnieku)
nebūt ne plika graša vērtam būt bez kādas vērtības, nekur nederēt
būt mierā būt bezdarbīgam, arī nekustīgam
izkaisīt būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
izavērties būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēku, dzīvnieku)
nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam
līst būt liekulīgam, iztapīgam
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku
nederēt ne velnam būt ļoti sliktam, nepiemērotam; nekam, nekur nederēt
pielipt būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu
ietilpt būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku
nolēmēt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību)
algāties būt par dienas strādnieku
sekundēt būt par sekundantu (1)
sekundēt būt par sekundantu (2)
vidot būt par starpnieku
nokārties būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem)
norauties būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu
sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam
ierietēt būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku)
maskulinizēties būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti
reprezentēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams
pārstāvēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams
sagriezties būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to dalām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām)
zust būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.)
turēt būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku)
pārnēsāt būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus)
ņudzēt būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2)
līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
sastāvēt būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu)
tecēt būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu)
pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko)
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm
iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās
naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments
ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts
trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas
C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu
protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra
propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai
mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
tetroze C4H8O4, monosaharīds ar četriem oglekļa atomiem molekulā
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
orotskābe C5H4N2O4, uracila un cito-zīna biosintēzes izejviela dzīvnieku audos
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
gaponiāde Carisma pasākumi valdības kontrolētu legālu strādnieku organizāciju radīšanai Krievijā 20. gs. sākumā
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām
cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis)
Paramythia montium cekulainā māņzīlīte
Rhinocrypta lanceolata cekulainā stāvaste
cekulīte Cekulaina vista
tupsa Cekulaina vista
Polygala comosa cekulainā ziepebnīte
cekulzīle Cekulainā zīlīte
Parus cristatus cekulainā zīlīte jeb cekulzīlīte
Podiceps cristatus cekulainais dūkuris
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
Cyanocitta cristata cekulainais zilsīlis
cekulaiņš Cekulains
cekulots Cekulains
kutains Cekulains, pušķains
čenkurains Cekulains, pušķains, čemurains
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti
koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae")
cekuliņš Cekuliņi
ajuga Cekuliņi - lūpziežu dzimts ģints
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama
ložņu cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga reptans")
cekols Cekulis
plutellidae Cekulkožu dzimta
plutella Cekulkožu dzimtas ģints
prays Cekulkožu dzimtas ģints
roeslerstammia Cekulkožu dzimtas ģints
ypsolophus Cekulkožu dzimtas ģints
kāpostu cekulkode cekulkožu dzimtas suga ("Plutella xylostella")
Aythya fuligula cekulpīle
cakuls Cekuls
ceica Cekuls
čukurs Cekuls
dzegulis Cekuls
cegone Cekuls, čuprs
čuzis Cekuls, čuprs
ceipa Cekuls, izsūruši mati
kuti Cekuls, pušķis
cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
Sterna sandvicensis cekulzīriņš
celt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku
kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi
celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi
minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
Echium plantagineum ceļteku daglītis
plantaginaceae Ceļteku dzimta
helone Ceļteku dzimtas ģints ("Chelone"), dekoratīvi augi, ko audzē gk. griezto ziedu ieguvei
hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos
Carex plantaginea ceļteku grīslis
Melitaea didyma ceļteku pļavraibenis
Plantago coronopus ceļteku suga
šaurlapu ceļteka ceļteku suga ("Plantago lanceolata")
lielā ceļteka ceļteku suga ("Plantago major")
jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama
vidējā ceļteka ceļteku suga ("Plantago media")
smilts ceļteka ceļteku suga ("Plantago scobra", senāk "Plantago psyllium", arī "Plantago arenaria" un "Plantago ramosum")
dūkstu ceļteka ceļteku suga ("Plantago uliginosa", arī "Plantago intermedia")
Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos)
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā
ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
diplosoma Centriolu pāris zīdītāju dzīvnieku šūnās
ķaupītis Cepure ar izliekumu; sēnes cepure
anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās
druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji
dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums
pieškalnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" iedzīvotāji
Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants
priekulieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti
miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji
hmeļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņicki" iedzīvotāji
Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants
meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji
Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
Barbizona ciemats Parīzes tuvumā, kur 19. gs. no 30. līdz 60. gadiem darbojās mākslinieku grupa
sasiet cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem
fiksētu galviņu disks cietais disks ar katram diska celiņam piekārtotām nekustīgām lasīšanas / rakstīšanas galviņām
amiloze cietes makromolekulas struktūrelements, kas ietilpst gan tās lineārajā, gan sazarotajā daļā
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
statolīti Cieti veidojumi dzīvnieku līdzsvara orgānos
uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē
rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām)
osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs
pirmais galds cietumnieku barveži
šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš
balanda Cietumnieku maltītes zupa
podogrevs Cietumnieku nelegāla palīdzība citā kamerā esošiem
kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā
lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem
molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju
lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā
kultūršķirne cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne
analizators cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairekļus
dzimumcikls cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju
encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces
augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi
aktinomikoze cilvēka un dzīvnieku hroniska infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās aktinomicētes
leišmanioze cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi
leptospirozes cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu
opistorhoze cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī
cisticerkoze cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks
skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
redzes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti gaismas kairinājuma uztveršanai un analīzei
dzirdes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti skaņu svārstību uztveršanai un analīzei
garšas orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas uztver un analizē garšas kairinājumus
binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm
binaurālais efekts cilvēka un dzīvnieku spēja noteikt, kādā virzienā atrodas skaņas avots, ja skaņu uztver ar abām ausīm
enterovīrusi cilvēka un dzīvnieku zarnu vīrusi
haimatozoji cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki
vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
galvaskauss cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets
epifīze cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā
sula cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu
oleandrisms cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu)
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1)
epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; virsāda
blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās
baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus
tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums
parvēnijs cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt
saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku
lutausis cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis
vieninieks cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem
tekulis un bēgulis cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas
brīnumsavants cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt
māceklis cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā
ēdinātājs cilvēks, kas baro, ēdina, kopj (mājdzīvniekus)
zellis cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā
pielūdzējs cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību
dresētājs cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem
gans cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus
laureāts cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās)
maišelnieks cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu
vieninieks cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā
neofīts cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku
dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā)
kovbojs cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos)
Vaņka kresķjaņins cilvēks, kas kriminālvidē uzdodas par noziedznieku, bet tas nav
kruknis cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž
dirsālīdējs cilvēks, kas liekuļo un pazemīgi izpatīk citiem
pielīdējs cilvēks, kas liekuļo, iztop; līdējs
līdējs cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs
fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs
žagata cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot)
niekvalodis cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs
gračs cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedznieku
mietnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu
ķērājs cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu
ķērējs cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu
kāvējs cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu
ramčs cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu
rāmeklis cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs
rāmičs cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs
spekulants cilvēks, kas nodarbojas ar spekulāciju (1)
rentnieks cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību
cīnītājs cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku
šautējs cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs
bļuzņa cilvēks, kas runā niekus, melš
sāpulis cilvēks, kas sūdzas par visu; pārlieku jūtīgs
roners cilvēks, kas uztur dezertējušos jūrniekus vai arī pats tos aizvilina no kuģa un sagādā tiem vietas uz citiem kuģiem
laktoveģetārietis cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
svēts cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
nerrs cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts
āksts cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs
kagebešņiks cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku)
priesteris cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi
vācējs cilvēks, kurš meklējot, atlasot gādā, iegūst (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veido (parasti sistematizētu) kopumu
veganietis cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā
vegāns cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans
mājdzīvnieku mītnes cilvēku celta un dzīvnieku bioloģiskām prasībām atbilstoši iekārtota ēka
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi
mikrobārkstiņa Cilvēku un dzīvnieku epitēlijšūnu membrānas izaugumi
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus
fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze
tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā
trihinelloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas
trihomonoze cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas (_Trichomonas vaginalis_); trihomoniāze
cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes)
akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces
helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi
izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana
izvietošana Cilvēku, dzīvnieku izkārtošana noteiktā veidā, kārtībā
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku)
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku)
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā
orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums
finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki
amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā
čaks Citāda dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma krāsa
izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas
izocitotoksīns Citotoksīns, kas ir toksisks tās pašas sugas dzīvnieku homologām šūnām
akonītskābe Citronskābe bez vienas ūdens molekulas
ietvertā novērošana citu dalībnieku novērošana, pašam piedaloties procesā
introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
nopūtas Cūku liekumi (aknas, plaušas)
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe
glukotionskābe Cukurskābe, kuras molekulā ir sērs; atrasta krūts dziedzerī
amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta
Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme
omladina Čehu strādnieku un studentu slepena organizācija 19. gs beigās ar nacionālu un pa daļai radikāli sociālistisku raksturu
revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku
čenčere Čemurs, egles čiekurs
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai)
Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi
ciekurains Čiekurains
čiekurots Čiekurains
ciekurzains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem
ciekuržains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem
peļastes čiekurene čiekureņu ģints suga ("Baeospora myosura")
kukurži čiekuri
kukuži čiekuri
cirkuči Čiekuri
Čiecis Čiekurkalna tirgus (Rīgā)
Čikuriļņiks Čiekurkalna tirgus (Rīgā)
Schreyenbush Čiekurkalns
Čieris Čiekurkalns (Rīgā)
Čierītis Čiekurkalns (Rīgā)
Šreienbuša Čiekurkalns, apkaime Rīgā
ciekausis Čiekurs
ciekauzis Čiekurs
ciekozis Čiekurs
ciekuris Čiekurs
ciekurs Čiekurs
ciekursnis Čiekurs
ciekurzis Čiekurs
čiekurzis Čiekurs
ciekurznis Čiekurs
ciekuzis Čiekurs
cirkuzis Čiekurs
ķiekuris Čiekurs
ķiekurzis Čiekurs
čiekuris čiekurs (1)
egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus")
pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis")
priežu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus tenacellus")
čiekurveidīgs Čiekurveida
pinealoma Čiekurveida dziedzera audzējs
hiperpineālisms Čiekurveida dziedzera hiperfunkcija
pineālektomija Čiekurveida dziedzera izgriešana
hipopineālisms Čiekurveida dziedzera pazemināta funkcija
epifiziopātija Čiekurveida dziedzera slimība
pinealopātija Čiekurveida dziedzera slimība
apineālisms Čiekurveida dziedzera vai tā hormona trūkums; tā radītās pārmaiņas
pineāls Čiekurveida-
Melnais ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā
Černoja ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu
medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela
cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku)
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sekumi
pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi)
noplukt daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku)
kaišelis daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni
semifleksija Daļējs vai nepilnīgs saliekums
Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
folkething Dānijas tautas vietnieku nams
bosings darba devēja vai tiešā priekšnieka psiholoģiskais terors, kas vērsts pret kādu darbinieku vai darbinieku grupu
darba samaksa darba devēja visa veida atlīdzība par darbinieku darbu, kā arī sociālā nodokļa, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas
dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai
fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību
darba organizācija darba procesa kārtība un uzņēmuma darbinieku darba izmantošanas sistēma
pārasums Darbarīka griezējdaļas noliekums, kas izveidojas asinot
skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols
apgrūtināt darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu
rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu
kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē)
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību
darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums)
pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā
apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus
papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki
personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā)
rekrutēšana Darbinieku meklēšana, kadru uzaicināšana
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām
darba strīdu komisija darbinieku un darba devēju vēlēta komisija; obligāta pirmā instance, kam jāizšķir darbinieka un darba devēja savstarpējie individuālie strīdi
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku)
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai)
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā)
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūts solis
kūts solis darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūtssolis
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums
atkalēties darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu
ķēmoties darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu
grābstīties pa tukšu darīt ko nevajadzīgu, lieku
dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums
izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība
gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē
flops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - peldošā komata operācijas sekundē (angļu "floating point operation per second")
teraflops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - viens triljons (1000000000000 = 10^12^) peldošā komata operāciju sekundē
liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku
datorpārvaldības saskarne datorpārvaldības uzdevumgrupas izstrādāts darbstaciju programmēšanas un pārskatu veidošanas standarts, kas ļauj nodrošināt datoru tīklu pārvaldniekus ar informāciju par darbstaciju funkcionēšanu un palīdz tiem risināt konfigurēšanas uzdevumus
standarts 100 Base-T datoru tīklošanas standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu 100 megabitu sekundē
kilobiti sekundē datu pārraides ātrums, ko mēra ar pārraidīto kilobitu skaitu sekundē
heksadecimālā notācija datu pieraksts sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēmā
nelīdzsvarotais datu posms datu posms, kas savieno datoru tīkla primāro un vienu vai vairākas sekundārās stacijas, kur primārā stacija organizē datu plūsmu, veic pēckļūdu atkopšanu un pārraida komandu kadrus sekundārajai stacijai, kas pārraida atbildes kadrus
primārā stacija datu stacija, kas realizē datu posma vadību, formē pārraidāmās komandas un nodod tās sekundārai stacijai, kā arī interpretē saņemtās atbildes
skraidelēt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
skraidīt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
iejamot daudz ēst (par dzīvnieku)
piekladzināt daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.)
žadzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot
žvadzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot
kladzēt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
kladzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
puldurēt daudz runāt niekus, tukšu
puldurēties daudz runāt niekus, tukšu
laist mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku
ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku
dot mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku
pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst
periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums
brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai
organoģenēze Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas
blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas
primārais ķermeņa dobums, blastocēle daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums blastulas stadijā
gastrocēle Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums gastrulas stadijā
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu; trešā dīgļlapa
gastrulācija Daudzšūnu dzīvnieku dīgļlapu veidošanās
gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam)
blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija; dīgļa pūslis
morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums
mezenhīma Daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka dīgļa saistaudi tā agrīnajās attīstības stadijās
mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu
taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums
zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe
Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
biķernieki Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
bramanišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramanišķi" iedzīvotāji
lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji
pantelišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pantelišķi" iedzīvotāji
zvirgzdinieši Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji
bākšķis Dāvana, lai kādu piekukuļotu; kukulis
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
tanatocenoze Dažādu mirušu dzīvnieku (arī augu) sakopojumi, no kuriem vēlāk veidojas apbedījumi
komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
starpsugu krustošana dažādu sugu dzīvnieku savstarpēja krustošana
krustošana dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums
tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks)
levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku
atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu
nefrīdiji dažu bezmugurkaulnieku izvadorgāni, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus, dažkārt arī dzimumproduktus
aste dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta)
spīkulas dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām
pedoģenēze dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem
adoleskārija dažu divpiesūccekņu sūcējtārpu nekustīga kāpura stadija
kaza dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte
kazlēns dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis
stolons dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi
ala dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām)
mikropile dažu dzīvnieku olšūnas apvalka atvere, pa ko olšūnā iekļūst spermatozoīds
ziemas (arī vasaras) miegs dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā)
blorkšs dažu dzīvnieku radītās balss skaņas
blurkšs dažu dzīvnieku radītās balss skaņas
tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu
hromofāns dažu dzīvnieku tīklenes konusu iekšējo segmentu pigments (hlorofāns, rodofāns, ksantofāns)
odontolīts dažu fosilu dzīvnieku (mamuta, mastodonta u. c.) ilkņi, kurus vara sāļi nokrāsojuši gaišzilus; tie atgādina tirkīzu
māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
mezofāzes dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli
govs dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte
teloblasti dažu pirmmutnieku (tārpu, gliemju u. c.) mezodermas veidotājšūnas, kas atrodas gastropora sānu lūpās starp entodermu un ektodermu
stērste dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube
kozuris dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums
aksostils dažu vienšūnas dzīvnieku balsta organoīds
tunika dažu zemāko dzīvnieku ķermeņa ārējais apvalks
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus
katuks Dēļu krātiņš nelielu mājdzīvnieku pārvadāšanai
cekuliņš dem. --> cekuls
ciekuriņš dem. --> ciekurs
ciekurzītis dem. --> ciekurzis
čiekuriņš dem. --> čiekurs
endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība
zoakantoze Dermatīts, ko izraisa dzīvnieku saru vai adatu ieduršanās ādā
kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris Sicīlijas mafijā
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī
Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana
adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji
dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji
priekulnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Priekule" iedzīvotāji
secesionists Dienvidnieku (un vergturības) piekritēji ASV pilsoņu kara laikā
Njikans Dienvidsudānas šilluku valdnieku un tautas mītiskais ciltstēvs, kura inkarnācijas ir visi turpmākie šilluku valdnieki
gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām
izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas
apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju
Hnums Dievs radītājs Senajā Ēģiptē, viens no četriem galvenajiem demiurgiem, kuru iztēlojās kā podnieku
divveidība Dimorfisms - spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas; divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā
divveidīgs Dimorfs - tāds, kas spēj veido divas formas vai pastāvēt divās formās (par dzīvnieku vai augu sugu)
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs
bona officia diplomātijas termins, ko lieto, kad kāda valsts piedāvā būt par starpnieku citu valstu strīdā
lietu pilnvarotais diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni
diplomātiskie rangi diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa
heksabioze Disaharīds, kas sastāv no divām heksozes molekulām
geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
salāgojums Divas vai vairākas kustīgi vai nekustīgi savienotas detaļas, kas veido spēli vai apspīlējumu
liekuļots divd. --> liekuļot
lopbarības sakņaugi divgadīgi lakstaugi, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai (bietes, burkāni, puscukurbietes, cukurbietes, kāļi, turnepši)
Vatikāna koncili divi katoļu ekumeniskie koncili
pārnieks Divi reizē dzimuši dzīvnieku mazuļi
laktidi Divkārši esteri, kas attīstās no divām oksiskābes molekulām, atskaldot divas molekulas ūdens
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas
hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana
komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz
sinoikija Divu dzīvnieku sadošanās tādā kopdzīvē, kur labumu gūst tikai viens no tiem, tomēr nenodarot otram neko ļaunu
fenotipiskā korelācija divu pazīmju sakarība vienā dzīvnieku grupā
molizācija Divu pretēji lādētu jonu savienošanās neitrālā molekulā disociētā elektrolītā
šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa
adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā
līdzvaldība Divu vai vairāku valdnieku vienlaicīga valdīšana
reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju
krotonkondensācija Divu viena aldehīda molekulu kondensācijas reakciju vai dažādu aldehīdu kondensācijas reakciju 1. un 2. pakāpe
glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli
konksis Divzaru sekumi
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
riksrēds Dižciltīgo sanāksme, kura vēlēja skandināvu valdniekus
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai
replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs
operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi
palindroms DNS vai RNS molekulas rajons, kura robežās dažādie nukleotīdi ir savstarpēji komplementāri
Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums
ausātnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" iedzīvotāji
bērzupnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji
brūnenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūnas" iedzīvotāji
kaķenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji
ļucenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļukas" iedzīvotāji
pēternieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterīši" iedzīvotāji
Slagūnas muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
Slagūnes muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
slabadieši Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" iedzīvotāji
zebrenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebras" iedzīvotāji
Annenhof Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums
Annengofskaja Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dobeļu dīķis Dobeļdīķis Priekules pagastā
dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
blastocēle dobums daudzšūnu dzīvnieku organisma embrijā blastulas stadijā
sekundārs attēls dokumenta turētāja sejas sekundārais attēls identifikācijas dokumentos
ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām
medību atļauja dokuments, kas ļauj medīt limitētos vai nelimitētos medījamos dzīvniekus atļaujā norādītajā vietā
vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu
ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā
blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības
izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī
ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu)
kollēgiātkapituls Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles
kollēgiātiestāde Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles; kollegiātkapituls
individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu
gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā
kozļiķ dot liecību par līdzdalībnieku
birt dot ražu; tikt iekultam (par labību)
rentgenmetrs Dozimetrs ar skalu, kas graduēta rentgenos vai rentgenos sekundē
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties
Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus
atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē)
maiņlieluma manekens drēbnieku manekens, kam var mainīt atsevišķu somatomēru garumus, tuvinot manekena izmērus individuālā pasūtītāja figūras vai tipfigūras lielumam
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības
skolot Dresēt (dzīvnieku)
apmācīt Dresēt, vingrināt (dzīvniekus)
bereitors Dresētāja palīgs cirkā, kas sagatavo dzīvniekus izrādēm
Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera
Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā
atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai
parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
žokļveida drupinātājs drupinātājs, kurā drupināšana notiek starp divām (kustīgām un nekustīgām) masīvām metāla plātnēm (žokļiem)
amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas
Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi
dumdums Dumdumlode - strēlnieku ieroča lode ar smailē nogrieztu vai iešķeltu metāla apvalku
Kalla Dūre, Burtnieku ezera pieteka
Kulla Dūre, ūdenstece Burtnieku novadā
anoplura Dūrējutis - kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta
Melderīšu dzirnavezers Dūres ezers Burtnieku pagastā
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)"
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
ogatns Dūšīgs (par dzīvnieku, piemēram, vērsis)
Zesere Dviete, Berezaukas satekupe
Slabada Dviete, Berezauskas satekupe
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē
Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
Parnass Dzejnieku kopums, sadraudzība
Narcissus poeticus dzejnieku narcise
dzejnieces Dzejnieku narcise ("Narcissus poeticus")
dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti
pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos
synallaxinae Dzeloņmūrnieku apakšdzimta
aphrastura Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints
certhiaxis Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints
synallaxis Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints
bruņastes dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Aphrastura spinicauda")
bālais dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Certhiaxis pallida")
sarkanpaura dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Synallaxis ruficapilla")
sjēna dzeltenbrūns dabas pigments, kas sastāv no dzelzs oksīdiem; lieto mākslinieku, tipogrāfijas u. c. krāsās
Cacatua galerita dzeltencekula kakadu
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu)
astaksantīns Dzeltens karatinoīds pigments, atrodams dzīvnieku un augu organismos
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām
Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
izdzanāt Dzenājot (parasti dzīvniekus) panākt, ka (tie) izklīst, aizvirzās prom
pārsadzīties Dzenot (dzīvniekus), pārvietoties kopā (ar tiem)
dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai)
aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem
aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem
iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem
izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem
nosadzīties Dzenot dzīvniekus, kopā ar tiem nokļūt
atsadzīties Dzenot dzīvniekus, nokļūt kur kopā ar tiem
pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem
pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem
sasadzīties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā)
sasalaisties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā)
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus")
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
bards Dziesminieku konkursa uzvarētājs Velsā
akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas
ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti
oligotrofiskais ezers dziļš ezers ar dzidru ūdeni, nabadzīgu augu un dzīvnieku valsti, maz barības vielām un planktona
herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības
apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā)
voļnica Dzimtbūšanas atcelšana, zemnieku brīvlaišana
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība
dzīvnieku auglība dzimumbriedumu sasniegušu dzīvnieku spēja regulāri dot pēcnācējus
kastrācija dzimumdziedzeru (sēklinieku vai olnīcu) darbības pārtraukšana, gk. to izoperēšana; izrūnīšana
zooerastija Dzimumdzīve ar dzīvnieku
fallokampse Dzimumlocekļa izliekums erekcijas stāvoklī
fallanastrofija Dzimumlocekļa izliekums uz augšu
fallokripse Dzimumlocekļa retrakcija sēklinieku maisiņā
pseidohermafrodītisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kad pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm
frimartīnisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kas izraisa dzīvnieku neauglību
incesta tabu dzimumsakaru aizliegums tuvu radinieku starpā
Dzintares dīķis Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā
Dzintares ezers Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2)
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.)
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2)
nodzirdīt Dzirdot nobarot (dzīvnieku)
izdzērdināt Dzirdot, dzirdinot uzbarot (dzīvnieku)
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt
raidīt Dzīt (dzīvniekus)
vākt Dzīt kopā (dzīvniekus)
kičināt Dzīt prom, baidīt (dzīvniekus, parasti putnus, arī aitas)
dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence
biomolekula Dzīvās vielas molekula
inventāra numurs dzīvnieka numurs, pēc kura identificē katru ganāmpulka dzīvnieku
anamnia Dzīvnieki bez amniona, zemāko mugurkaulnieku, primāro ūdensdzīvnieku grupa
animalia Dzīvnieki jeb dzīvnieku valsts
oligofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto nedaudzu sugu augus vai dzīvniekus
saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole)
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības
koprofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no citu dzīvnieku izkārnījumiem; mēslēdāji
eirifāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku un augu valsts produktiem; visēdāji
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma
draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības; dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku
konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ; konkurences (3) dalībnieks
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas dzīvniekus
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus; hibrīds
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai; ataudzējamais dzīvnieks
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku
tafocenoze Dzīvnieku (arī augu) kopums apbedīšanas sākotnējā stadijā, pirms to mineralizēšanās
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas
dzīvnieku blīvums dzīvnieku (medījamo) skaits uz platības vienību (parasti 1000 ha)
akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās
dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas
ķiskas Dzīvnieku (parasti putnu) iekšas
taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
baušļāgs Dzīvnieku (parasti zirgu) tuberkuloze
baušlaks Dzīvnieku (parasti zirgu) tuberkuloze
inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana
THX Dzīvnieku aizkrūtes dziedzera ekstrakts
konnektīva Dzīvnieku anatomijā nervu šķiedru saites starp dažāda veida ganglijām
disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās
otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
apdancāšana Dzīvnieku apaugļošana
barošana Dzīvnieku apgādāšana ar barību
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai
krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru
indes dziedzeri dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala citiem dzīvniekiem un cilvēkam toksiskas vielas
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu
metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām
diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem
ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties
histoterapija Dzīvnieku audu lietošana terapijā
asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā
intensīvā nobarošana dzīvnieku barošana, ar kuru īsā laikā iegūst realizācijas dzīvmasu
pārgājiens Dzīvnieku došanās uz citu uzturēšanās, barošanās u. tml.
atnešanās sinhronizācija dzīvnieku dzemdību regulēšana ar hormonāliem preparātiem, plānojot dzemdības noteiktā laikā
meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā
kopdzīve Dzīvnieku dzīvošana pāros
čašņi Dzīvnieku ēdiena atlikumi (siena un salmu sīkumi)
mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli
cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem
eksterjera lineārā vērtēšana dzīvnieku eksterjera vērtēšanas metode, kas pamatojas uz eksterjera pazīmju aprakstīšanu; vērtē ar punktiem
kriptorhisms dzīvnieku embrionālās dzimumorgānu attīstības anomālija
atražošanas spēja dzīvnieku fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus
zooģenēze Dzīvnieku formu rašanās; dzīvnieku ontoģenēze un filoģenēze
zoofaģija Dzīvnieku gaļas lietošana pārtikā
sarkoterapija Dzīvnieku gaļas u. c. audu ekstraktu lietošana terapijā
fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu
kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju
orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju; kopiena (2)
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi
aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana
filikoze Dzīvnieku helmintozes veids
sarkosporidioze dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; retumis slimo arī cilvēki
sarkocistoze Dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; sarkosporidioze
ķinckas Dzīvnieku iekšas
ķizikas Dzīvnieku iekšas
ķīzikas Dzīvnieku iekšas
larpas Dzīvnieku iekšas
ļerpata Dzīvnieku iekšas
konckas Dzīvnieku iekšas, arī dažādu tauku atkritumi
čapasti Dzīvnieku iekšas, ko izmanto ziepju vārīšanai
eršlakas Dzīvnieku iekšas, zarnas
lerpas Dzīvnieku iekšas; larpas
lorpas Dzīvnieku iekšas; larpas
kuldas Dzīvnieku iekšējie orgāni
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu
jēlums Dzīvnieku iekšu mīkstās, gļotainās daļas; dzīvnieku iekšas
gredzenošana Dzīvnieku iezīmēšana ar īpašiem gredzeniem migrācijas ceļu, izplatības, skaita dinamikas un populāciju struktūras pētīšanai
apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu
elektroniskā apzīmēšana dzīvnieku iezīmēšana implantējot zem ādas elektronisku ierīci, kas satur dzīvnieka identitātes numuru (nolasīšanai lieto speciālu aparatūru)
pārraudzība Dzīvnieku individuāla produktivitātes un izcelšanās uzskaite un kontrole
nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze
panzootija Dzīvnieku infekcijas slimības epidēmija, kas aptver plašu teritoriju (valsti, vairākas valstis, kontinentu)
hipodermatoze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina govju parastās un govju dienvidu spindeles kāpuri; entomoze
telazioze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina mušu pārnēsātās nematodes; visbiežāk slimo govis, retāk - zirgi
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks
dermatoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija
dermoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija
emu eļļa dzīvnieku izcelsmes kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, izmanto roku krēmos un kosmētikā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko
turēšana Dzīvnieku izvietošanas veids un apstākļi
mazuļi Dzīvnieku jaunā paaudze
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas
šahats Dzīvnieku kaušanas rituāls jūdaistiem
radiāti Dzīvnieku klasifikācijā 19. gs. lietots apzīmējums dzīvniekiem ar radiāru (starainu) simetriju (piem., jūras zvaigznes, sūkļi u. c.)
lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu; dzīvnieku bentoss
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem
animālisms Dzīvnieku kults - ieražu un ticējumu kopums, kas saistīts ar dzīvnieku reliģisku pielūgsmi
penderis Dzīvnieku kuņģis
slāpsti Dzīvnieku lāpstiņas
pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem
riba dzīvnieku lokveida krūškurvja kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam
tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu
ālavība dzīvnieku mātīšu neauglība, nespēja radīt pēcnācējus dzimumbrieduma periodā
zvērene Dzīvnieku mātīte
zvēriete Dzīvnieku mātīte
sugasmāte Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), kas tiek turēta vaislai
pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai
pārnieks Dzīvnieku mātīte (visbiežāk aita), kurai ir divi mazuļi
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi
zīdals Dzīvnieku mātītes piens
zīdeklis Dzīvnieku mātītes piens
pārošana Dzīvnieku mātītes un tēviņa kontaktēšana pēcnācēju iegūšanai; lecināšana
lecināšana Dzīvnieku mātītes un tēviņa kontaktēšana pēcnācēju iegūšanai; pārošana
atšķiršana Dzīvnieku mazuļu atņemšana no mātes
atnešanās Dzīvnieku mazuļu piedzimšana
mājoklis Dzīvnieku miteklis
gaļa Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi
voljērs dzīvnieku nojumveida novietne
gaismas orgāni dzīvnieku orgāni, kam piemīt spīdēšanas jeb bioluminiscences spēja
alohorija Dzīvnieku orgānu novietojuma maiņa ontoģenēzē vai filoģenēzē
interjers Dzīvnieku orgānu un audu iekšējā (anatomiskā un histoloģiskā) uzbūve
stresa sindroms dzīvnieku paaugstināta jutība pret stresu izraisošiem faktoriem
zooparazīti Dzīvnieku parazīti
koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu)
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu
dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem
barības automāts dzīvnieku piebarošanas ierīce, no kuras tie var regulāri saņemt barību mazās devās
zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā
adenomatoze dzīvnieku plaušu slimība, kas raksturīga ar pastiprinātu gļotu izdalīšanos
sintētiskā līnija dzīvnieku populācija, kas izveidota no vairākām šķirnēm, selekcionējot pēc neliela pazīmju skaita
defaunācija Dzīvnieku populācijas samazināšana vai iznīcināšana; parazītu izdzīšana no zarnām
melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums
kolagēnšķiedras Dzīvnieku saistaudu šķiedras, kas sastāv gk. no olbaltumvielas kolagēna
lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā
zootomija Dzīvnieku sekcija; dzīvnieku anatomija
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis
klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm
kārta dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas
ganāmpulka apgrozība dzīvnieku skaita izmaiņas dažāda dzimuma, vecuma un izmantošanas grupās noteiktā laika periodā
dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos)
apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu
klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu
klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem
influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra
urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis
DzSAS Dzīvnieku slimību apkarošanas stacija (raj.)
dzīvnieku orientācija dzīvnieku spēja noteikt savu stāvokli telpā un laikā
vaislas gatavība dzīvnieku spēja vairoties, dzimumgatavība
pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību
halotāna tests dzīvnieku stresjutības pārbaude ar narkotisko vielu – halotānu
zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā
vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu
MMA sindroms dzīvnieku tesmeņa un dzemdes pēcdzemdību slimības
tēvēņš Dzīvnieku tēviņš
tēvs Dzīvnieku tēviņš
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā
partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes
hordaiņi Dzīvnieku tips ("Chordata"), kura pārstāvjiem attīstās horda
bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem
piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem
brīvā turēšana dzīvnieku turēšana bez piesiešanas
individuālā turēšana dzīvnieku turēšana pa vienam fiksēti vai brīvi
dzīvā daba dzīvnieku un augu kopums
reliktu formas dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi
hromatīns Dzīvnieku un augu šūnu kodola viela, kas veido hromosomas
histoģenēze Dzīvnieku un cilvēka audu veidošanās no embrionālo aizmetņu šūnām
eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras
ožas orgāni dzīvnieku un cilvēka orgāni, kas uztver un analizē ožas kairinājumus - smakas
amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā
nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību
hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu
izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā
protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka
gameta dzīvnieku vai augu organismu dzimumšūnas; apaugļošanās procesā divas pretēju dzimumu šūnas saplūst
acidofilija Dzīvnieku vai augu organismu šūnu un audu spēja saistīt skābas krāsvielas
suga Dzīvnieku vai augu šķirne
karioplazma Dzīvnieku vai augu šūnas kodola protoplazma
nukleārā grupa dzīvnieku vai putnu līnijas ģenētiskais pamats
parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā
peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.)
Regnum animalia dzīvnieku valsts
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas
ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās
pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu
parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi
acanthelminthes Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma eimetazoju apakšnodalījuma dzelkņtārpu tips
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia")
pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia")
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
mikrozojs Dzīvnieku valsts mikroorganisms
daudzšūņi Dzīvnieku valsts nodalījums ("Metazoa"), organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām
zooparazīts Dzīvnieku valsts parazīts
epizojs Dzīvnieku valsts parazīts, kas dzīvo uz cita dzīvnieka
infestācija Dzīvnieku valsts parazītu iekļūšana organismā
dermatozoonoze Dzīvnieku valsts parazītu ierosināta ādas slimība
dezinfestācija Dzīvnieku valsts parazītu iznīcināšana
trilobītveidīgie Dzīvnieku valsts posmkāju tipa apakštips ("Trilobitomorpha")
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti
knidārija Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu nodalījuma tips ("Cnidaria")
koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
bilančizmēģinājumi Dzīvnieku vielmaiņas pārbaude enerģijas, olbaltumvielu, ūdens u. c. vielu izmantošanas noteikšanai
ketoze Dzīvnieku vielmaiņas slimība
osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis
šūnstarpu viela dzīvnieku, arī cilvēka, organisma audu sastāvdaļa – viela, kas aizpilda telpu starp šūnām
centrosoma Dzīvnieku, arī dažu augu šūnu kustību organoīds, kas parasti atrodas plātnīškompleksa zonā
organiskās atliekas dzīvnieku, augu atliekas
phthiraptera Dzīvniekutis
Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi
manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā
DzĪK Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs
DzĪS Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība
anaerobioze Dzīvošana bez nesaistīta molekulāra skābekļa
parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas
šedīmi Ebreju mitoloģijā - ļaunie gari un dēmoni, kam upurēja dzīvniekus
lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku
Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei
Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti
barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas
ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu
diētiskā ēdināšana ēdināšanas metode dzīvnieku veselības profilaksei un ārstēšanai – lieto noteiktu barību un ēdināšanas režīmu (saudzējošās, stimulējošās, bada u. c. veidu diētas)
kratināt Ēdināt (cilvēkus un dzīvnieku)
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus)
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu)
piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt
bemberis Egles čiekurs
čokars Egles čiekurs
čoksteris Egles čiekurs
čokurs Egles čiekurs
mūmas Egļu čiekuri
Laspeyresia strobilella egļu čiekuru tinējs
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera
Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā
Taīta Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete un aizgādne, valdnieku un mirušo apģērba sargātāja tempļos
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem
Serketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - mirušo aizgādne, dieva Ra meita, kas palīdz viņam uzveikt ienaidniekus
Monts Ēģiptiešu mitoloģijā - kara dievs, pie kura griezās, lai faraonam nodrošinātu uzvaru pār ienaidnieku
Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija
Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā
Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
precesijas leņķis Eilera leņķis, kas novietots starp nekustīgo (Ox) asi un mezglu līniju (OM)
Kaleidoscope Eiropas dimensijas mākslinieku un kultūras aktivitāšu atbalsta programma
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos
Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers")
undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra
klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus)
lopu mītne ēka, telpa mājdzīvnieku mitināšanai
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij
parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.)
gnotobioloģija Eksperimentālās bioloģijas nozare, kurā iegūst un analizē sterilus laboratorijas dzīvniekus un gnotobiotus
perkolācija Ekstrakcijas metode, kurā ekstrahentam ļauj lēni plūst caur nekustīga ekstrahējamā materiāla slāni
Eikinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā
Eiķinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā
Ēķina Ēķinupe Burtnieku pagastā
Eiķenu upe Ēķinupe Burtnieku pagastā
Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva
debajs Elektriskā dipolmomenta ārpussistēmas mērvienība, ar ko mērī molekulu elektrisko dipolmomentu
elektrostatiskais lauks elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi
vatstunda Elektriskās enerģijas mērvienība, vienāda ar 3600 vatsekundēm
zibensizlādes sprieguma standartimpulss elektriskās izturības pārbaudēs izmantojams noteiktas formas sprieguma impulss ar frontes ilgumu 1,2 mikrosekundes un impulsa ilgumu 50 mikrosekundes
stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus
starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes
elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības
dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti
tahiritmija Elektroencefalogrāfijā smadzeņu normālo viļņu biežuma pieaugums līdz 15-20 viļņiem sekundē
saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem
Komptona efekts elektromagnētiskā starojuma elastiska izkliede uz brīviem vai vāji saistītiem elektroniem (atomos, molekulās, šķidrumos, cietvielās), ko pavada viļņu garuma palielināšanās
molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā
elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs
ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem
e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai
skenējošais elektronmikroskops elektronmikroskops, kurā elektronstaru kūlis, skenējot paraugu no punkta uz punktu, izraisa sekundārā kūļa emisiju, kas veido attēlu uz monitora fluorescējošā ekrāna; ar to var iegūt trīsdimensiju attēlu
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā
Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti
ierosmes potenciāls elektronvoltos izteikts enerģijas daudzums, kas nepieciešams atomu (molekulu) ierosināšanai
fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes
telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja
Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai
van der Vālsa spēks elektrostatiskais spēks starp divām elektriski neitrālām molekulām vai atomiem; veidojas, kad satuvināti atomi vai molekulas inducē viens otrā dipola momentus, kas rada elektrostatisku mijiedarbību starp šīm daļiņām
elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu
mikroviļņu terapija elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, vairāku elementārdaļiņu apvienojums, atoma kodols, atoms vai molekula
daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības
ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu
ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe
Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe
žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem)
hemohroms Elpošanas pigments dažādu dzīvnieku asinīs; hemohromi ir hemoglobīns, eritrokruorīns, hlorkruorīns, hemocianīns un hemoeritrīns
animaleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku izcelsmes vielas
kauleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku kaulus, smēreļļas veids
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai
hemoceloma Embrija ķermeņa sekundārā dobuma daļa, kurā attīstās sirds
dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā
hipotaksija Emocionāls saskaņas stāvoklis hipnozes sākumā starp slimnieku un hipnotizētāju
virsmas enerģija enerģija uz divu vielu fāžu robežas, ko nosaka starpmolekulārā mijiedarbība abās fāzēs
kilovatsekunde Enerģijas, resp. darba praktiska vienība = 1000 vatsekundēm, t. i. 1000 džouliem = 1 kilodžoulam
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
fosfotransferāze Enzīms, kas katalizē fosfātgrupu intramolekulāro vai starpmolekulāro pārnesi
tiešā oksidāze enzīms, kas pārnes molekulāro skābekli tieši uz kādu vielu
oksigenāze Enzīms, katalizē substrāta oksidēšanu, pievienojot tam molekulārā skābekļa vienu vai abus skābekļa atomus
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi
Ērkulis Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā
Ērkules ezers Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā
haptofors Ērliha apzīmējums specifiskajai molekulu grupai, ar kuru toksīni vai aglutinīni piesaistās antivielām, antigēniem vai šūnu receptoriem
pusērzelis Ērzelis ar neattīstītu vai nepareizi attīstītu vienu sēklinieku
ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs
Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam
ēdmiņa Ēsma - barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai
ēda Ēsma medījamo dzīvnieku vai zivju pievilināšanai
jaucēklis Ēsma, ar ko pieradina (piejaucē) dzīvniekus
apellenti Ēsmas, dzīvnieku pievilināšanas līdzekļi
acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā
etalonprogramma "Whetstone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot aritmētiskas operācijas ar peldošo komatu (punktu); veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē
Dhrystone etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot vispārēja rakstura instrukcijas. Veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
glutārskābe Etilēndikarbonskābe; veidojas no lizīna dažu dzīvnieku aknu homogenātos
nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas)
Menrva etrusku mitoloģijā - māšu dieviete un dzemdētāju sargātāja, amatu un amatnieku aizgādne un karotāja, etrusku pilsētu aizstāve
Ezerkalna ezers Ezerkalnu ezers Priekuļu pagastā
Kromonova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" daļa
Gostiuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukuma variants
Gostyuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukums latgaliski
Jākupeņi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" bijušais nosaukums
Jākupeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" nosaukums latgaliski
Kalviši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaļvīši" nosaukuma variants
Kumpeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kumpiņi" nosaukums latgaliski
Lielā Gorovatka Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukuma variants
Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski
Lukneica Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lukņeica" nosaukuma variants
Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski
Muortyni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mortiņi" nosaukums latgaliski
niperieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Niperi" iedzīvotāji
Pontuogi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pontogi" nosaukums latgaliski
Lauku Ruskuļova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļova" nosaukuma variants
udrijieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Udrija" iedzīvotāji
Vaišli Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski
vaivodieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji
Vidzjuški Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidiški" nosaukuma variants
Šabali Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zeņkova" otrs nosaukums
žagatavieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žagatava" iedzīvotāji
žogotovieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žogotova" iedzīvotāji
Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā
Mudenieks ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers
Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu
Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers
Aklais ezers ezers Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 2,8 ha; Aklezers
Pantelišķu ezers ezers Biķernieku pagastā, platība - 1,6 ha
Straumes ezers ezers Biķernieku pagastā, platība — <1 ha
Gluhoje ezers ezers Biķernieku pagastā, platība — 1,8 ha
Mazais Ozolmuižas ezers ezers Brīvzemnieku pagastā, 78,4 m vjl., platība - 17,0 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 250 m, lielākais dziļums - 3,5 m
Svētezers ezers Brīvzemnieku pagastā, platība - <1 ha
Muļķa ezers ezers Brīvzemnieku pagastā, platība - 1,8 ha; Muļķezers; Muļķu ezers
Liņģis ezers Burtnieku pagastā, platība - 1,8 ha; Liņģu ezers
Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers
Cepļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers
Krūmiņu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,2 ha
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers
Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers
Daļkas ezers ezers Ciblas novada Līdumnieku pagastā, platība - 11,5 ha; Doļkas ezers
Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers
Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers
Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha
Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre
Ezerkalnu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā, platība — 1 ha; Ezerkalna ezers
Melnezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 1 ha
Kapeņu ezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 2,8 ha; Kapenes ezers
Šabaļu ezers ezers Ezernieku pagastā, platība - 1,9 ha
Rošu ezers ezers Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha
Samaneits ezers Ezernieku pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 8,1 m; Samaņu ezers
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers
Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers
Juguļu ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu nomalē, platība - 4,1 ha
Dubuleits ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - \~8 ha
Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers
Boļtiņais ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,4 ha; Beļenkoje; Bieļenkoje
Kāšūns ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers
Paholku ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība — 2,2 ha
Plataču ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība 2,2 ha
Ustubnīks ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers
Čornoje ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā un Baltkrievijā
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā)
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Mošņica ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10 ha; Moščnīcas ezers; Mošņicas ezers
Mateika ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Orļinoje ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers
Ikažencu ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 2,3 ha
Žabinka ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 3 ha
Suhorukovas ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 4,7 ha, dziļums — līdz 3,7 m
Lāču ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 7,9 ha; Medvedka ezers
Trudiņka ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība 4,4 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Trudinkas ezers; Trudniku ezers; Trudņika ezers; Trudņiku ezers
Rūbežnīks ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11,3 ha; Robežnieku ezers; Rūbežu ezers
Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels
Ilzenieku ezers ezers Kūku pagastā, platība — 26,8 ha; Ilzes ezers; Ilcenieku ezers; Ilosnieku ezers
Tulnikezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers
Ērkuls ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers
Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
Siņicas ezers ezers Līdumnieku pagastā
Zabolotjes ezers ezers Līdumnieku pagastā, platība — 7 ha
Purezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers
Bisnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 4,6 ha, dziļums - 3,8 m; Birznieku ezers
Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers
Ļebedinca ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 7,1 ha
Glušņaks ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - <1 ha; Ezernieku ezers
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
Ozolnieku ezers ezers Ozolnieku pagastā, platība — 18 ha
Biletnieku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,1 ha; Biļetnieku ezers
Skudriņu ezers ezers Priekuļu pagastā, platība - <1 ha
Jāņa ezers ezers Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers
Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers
Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs
Linezers ezers Rīgā, Biķernieku meža austrumu daļā, platība - 2,3 ha, garums - \~190 m, lielākais platums - \~110 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Linu ezers
Mazais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,5 ha
Lielais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,9 ha
Zvejnieku ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 4,2 ha
Sudmalezers ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi
Burtnieks ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers
Nojniekezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers
Podniekezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers
Mucnieku ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Mucenieku ezers
Kukris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers
Zvanenieku ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zvanenieks; Zvejnieku ezers
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri
ākāša Ezoterismā - tas, kas piepilda visu telpu starp pasaulēm, molekulām un jebkuriem citiem objektiem; matērija no kā veidojas viss pārējais
tjāga Ezoterismā absolūta atteikšanās no īpašuma un no tā, ko var dēvēt par sociālo aktivitāti; tas, kurš atteicies no sava īpašuma un kļuvis par vientuļnieku
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai
Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas
Ieša ezers Ežezers Ezernieku pagastā
Eža ezers Ežezers Ezernieku pagastā
Ežu ezers Ežezers Ezernieku pagastā
Jēša ezers Ežezers, ezers Ezernieku pagastā
apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks
farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība
pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām
aminofenols Fenola atvasinājums, kura molekulā ir pirmējā aminogrupa, bezkrāsaini kristāli
fenolāti Fenolu atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar metāla atomu
levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās)
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi
frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; arī vāka
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija: arī pagasts (1)
raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā
bēgļu izdošanas līgumi feodāļu savstarpējie līgumi par aizbēgušo dreļļu (parāda vergu) un zemnieku atprasīšanas un izdošanas kārtību
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
izomerāzes Fermenti, kas katalīze dažu organisko vielu grupu iekšmolekulārās pārneses reakcijas
hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās
restrikcija Fermentīva DNS molekulas "pārgriešana" noteiktās vietās, viens no reparācijas un rekombināciju molekulārā mehānisma etapiem
glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā
karboligāze ferments dzīvnieku un augu audos, kas katalizē pirovīnogskābes pārvēršanu par acetilmetilkarbinolu
antinvazīns Ferments dzīvnieku un cilvēka normālā asins plazmā, kas noārda mikroorganismu hialuronidāzi
depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi
hidrogenāze Ferments, kas katalizē dažādu vielu redukciju ar molekulārā ūdeņraža palīdzību
hidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulas pievienošanos savienojumam bez hidrolīzes
anhidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulu atņemšanu savienojumam
katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā
karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā
enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu
sintetāzes Fermentu klase; katalizē divu molekulu saistīšanos; ligāzes
abomīns Fermentu preparāts, ko iegūst no dzīvnieku kuņģa un zarnu gļotādas, izmanto akūtu un hronisku kuņģa un zarnu slimību ārstēšanā
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru
polaroīds Firmas "Polaroid" patentēta fotoaparātu klase, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām
krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru
CGS Fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir centimetrs, grams, sekunde
MTS Fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, tonna un sekunde; 1955. g. atcelta
inerces moments fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa inerci rotācijas kustībā ap kādu nekustīgu punktu vai asi
gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s)
molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura
apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi
būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums)
darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu
kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja
gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts
FF Folkloras pētnieku savienība
šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana
monoaminodifosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir divas fosfātgrupas un viena aminogrupa
monoaminomonofosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir viena fosfātgrupa un viena aminogrupa; pie tiem pieder lecitīns un kefalīns
fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā
fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli
momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu
MKSCd Fotometrisko lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde un kandela; SI sastāvdaļa
otzovisti Frakcionāra grupa Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kas izveidojās 1908. gadā un prasīja atsaukt pārstāvjus no legālajām organizācijām
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei
Akadēmiskā Palmas zara ordenis Francijas ordenis kultūras un izglītības darbinieku apbalvošanai
gedisti Francijas strādnieku kustības dalībnieki 19. gs. 80.-90. gados - līdz 1. pas. kara beigām, Ž. Geda piekritēji
spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
abatija Franču dzejnieku apvienība, dib. 1906., pastāvēja 14 mēnešus
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu
spahiji Franču jātnieku daļas, kas bija saformētas no vietējiem iedzīvotājiem Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā
šasērs Franču jātnieku strēlnieks
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem
boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē
almānists Franču Sociālrevolucionārās strādnieku partijas loceklis (1890-1905)
nacionālsapulce Franču tautas vietnieku sapulces nosaukums no 1789. g. 27. jūnija līdz 9. jūlijam un 1871-75. g. kā arī vēlāk deputātu kameras un senāta kopsapulcei
bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis
katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija)
Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
apgādība Gādība, rūpes (par dzīvnieku)
akcidentāls Gadījuma; ar pārejošu raksturu; sekundārs
gadskārtu izliekums gadskārtu vietējais izliekums, kas rodas zaru vai ieaugumu ietekmē
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums
speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā
aerojonizācija Gaisa molekulu jonizācija
diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes
gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās
galaktopiranoze Galaktoze, kuras molekulā ir pirāna gredzens
operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
karstlīme Galdnieku līmes veids, ko lieto vārītu
Lakstīgalu purvs Galenieku purvs Codes pagastā
kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
GAP Galvenā aptieku pārvalde
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē)
pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa
pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā)
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
tetrabranhiati Galvkāju dzīvnieku kārta
head hunting galvu medības - augsti kvalificētu darbinieku meklēšana un pārvilināšana no citiem uzņēmumiem
toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri
līķēži Gaļēži kukaiņi, kas pārtiek no kritušiem, pūstošiem dzīvnieku ķermeņiem
govju sinhronizācija ganāmpulkā ar veterināriem preparātiem panākta vienlaicīga dzīvnieku meklēšanās
kodola grupa ganāmpulka labākie, pāru atlasē izvēlētie dzīvnieki, no kuru pēcnācējiem izvēlas jaundzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai
remonts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem
grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās)
arkāns Gara virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem)
Garzis Garais ezers Robežnieku pagastā
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju
špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai
taustes mati gari un rupji mati uz dzīvnieku lūpām, ap nāsīm un acīm, kuri uztver mehāniskus kairinājumus; gaļēdājiem tie ir rindās uz lūpām
latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem
konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce
pautenieki Garie zvejnieku zābaki
kommentūrs Garīga bruņinieku ordeņa loceklis, kuram uzticēta vairāku ordeņa muižu pārvaldīšana; komtūrs
krustneši Garīga bruņinieku ordeņa locekļi; bruņinieki, kas piedalījās krusta karā
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
slaikans garš, gluds (par dzīvnieku)
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps
Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā
filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības
parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes
reālā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības (atšķirībā no ideālās gāzes) ir atkarīgas no molekulu mijiedarbības
gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai
atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus
gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības
zibensizlāde Gigantiska dzirksteļizlāde, kas ilgst dažas mikrosekundes un kurā elektriskā strāva sasniedz 10-500 kiloampēru (kA)
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu)
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu)
līmes krāsu glezniecība glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu izmanto augu un dzīvnieku līmi; izplatīta gk. monumentālajā glezniecībā
stearīns glicerīna un stearīnskābes esteris, dzīvnieku un augu tauku sastāvdaļa
glicerīdi glicerīna un taukskābju esteri; augu un dzīvnieku tauku galvenā sastāvdaļa
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas ļauj nodrošināt četrus 14,4 bps kanālus, lai nodrošinātu datu pārraidi ar ātrumu 57,6 biti sekundē
zīdains Gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem)
glukofuranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir furāna gredzens
glukopiranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir pirāna gredzens
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju
ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli)
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
robs Govs raga ieliekums, kas izveidojas pēc katras atnešanās
ādenīca Govs, ķēve, vai citu dzīvnieku mātīte, kuras vienīgā vērtība ir vēl tikai ādā
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus
aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam
ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā
porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam
bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem
pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam
bacillus Grampozitīvu baktēriju ģints, kas aerobos apstākļos oksidē molekulāro ūdeņradi
granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā
graudniekgājums Graudnieku kārta
calandra Graudsmecernieku ģints nosaukuma sinonīms
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius")
paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus
cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā
dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība
ēdūksnis Gremotāju dzīvnieku atgremojumi
gramūklis gremotāju dzīvnieku barības kumoss
plēslis Gremotāju dzīvnieku kuņģa nodaļa, mieksturis
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot
eihelaions Grieķu baznīcā - slimnieku sakraments
aleipts Grieķu ģimnāziju kalpotājs, kas pirms un pēc vingrošanas ieberzēja dalībniekus un cīkstoņus ar eļļu
Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs
Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs
Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus
Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā)
Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru
Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Periboja grieķu mitoloģijā - gigantu valdnieka Eirimedonta meita, Poseidona mīļākā, kas viņam dzemdēja dēlu Nausitoju - pirmo faiāku valdnieku
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu
Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei
Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus
Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu
Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus
epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi
Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus
Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku
Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā
Krons Grieķu mitoloģijā - titāns, dievietes Gajas (zemes) un dieva Urāna (debesu) dēls, kurš kļuva par debesu valdnieku, līdz viņu gāza viņa dēls Zevs; orfismā - Hrons
Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu
Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus
Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos
Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks
seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji
slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu
komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti
negodns Grūti valdāms (par dzīvnieku)
Boči Gruzīnu mitoloģijā - dievs, kas valda septiņos Kaukāza kalnu grēdas atzaros, sākotnēji bija auglības dievs un dzīvnieku aizgādnis
Dalī Gruzīnu mitoloģijā - medību dieviete, savvaļas dzīvnieku aizgādne
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme
Ilzes ezers Gruženieku ezers Vīpes pagastā
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku)
Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku
zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ
nosagulēties Guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvnieku)
rine Gurnu iedobums, ieliekums, kas atdala vienu gurnu no otra
medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem
gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi)
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā
Sigmunds Ģermāņu mitoloģijā - varonis, dieva Odina pēcnācējs, kurš kļuva par Odina dāvāta zobena īpašnieku
Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā
Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā)
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa
pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi
halogenēšana Halogēna atomu ievadīšana organiskā savienojuma molekulā, aizvietojot ūdeņraža atomus vai pievienojot dubultsaitēm vai trīskāršajām saitēm
bromēšana Halogenēšana ievadot organiskā savienojuma molekulās broma atomus
zoopsija Halucinācijas, kurās redz dzīvniekus
auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.)
timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
ketoheksoze Heksoze, kuras molekulā ir ketogrupa
Ptolemaji Hellēnistiskās Ēģiptes valdnieku dinastija (305.-30. g. p. m. ē.)
biohelmitozes Helmintu ierosināto slimību grupa, kuru ierosinātāji attīstās, mainot saimnieku
ketoheptoze Heptoze, kuras molekulā ir ketogrupa
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē)
ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to
poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas
Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes
Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku
hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators
metohinons Hidrohinona molekulsavienojums ar 2 molekulām metīl-p-amīnofenola, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju
limfokentrinskābe Hidroksiskābe, atrodama limfoleikozes slimnieku urīnā; ierosina leikopoētiskās sistēmas šūnu proliferāciju
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu
Mēness dinastija hindu mitoloģijā - viena no divām galvenajām valdnieku dzimtām, pie kurām pieder vairākums episko varoņu
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts
Saules dinastija hindu mitoloģijā viena no divām galvenajām valdnieku dinastijām, kuru Ikšvāku dibinājis Ajodhjas pilsētā
bhoga Hinduismā ceļš uz garīgu pilnību un atbrīvotību, jutekliski iepazīstot visus miesīgās dzīves priekus
čhēla Hinduismā tā sauc guru (skolotāja) sekotāju vai skolnieku
melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds
intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
legālhipotēka Hipotēka, kas pieder kreditoram uz likuma pamata, bez vienošanās ar ķīlas parādnieku
hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu
micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties
kriminālantropoloģija Hipotētiska mācība par noziedznieku garīgām un fiziskām savādībām, mēģinājumi izskaidrot noziedzību ar iedzimtām noziedzīgām tieksmēm
ēters Hipotētiska vide, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos
aitērs Hipotētiska viela, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos; ēters
hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā
citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem
boopija Histērijas slimnieku sapņainais skatiens
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu
pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā
koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji")
fosforilholīns Holīna fosforskābes esteris, lecitīna molekulas fragments
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas
ieliekņa Horizontālas virsmas ieliekums, lēzena bedre
tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai
paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu
afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja
citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos
endomitoze Hromosomu skaita pieaugums augu un dzīvnieku organismu šūnu kodolos bez šūnas dalīšanās, vārpstas izveidošanās un bez kodola dalīšanās
sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos
histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti
onhocerkoze Hroniska dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina nematodes - onhocerki
ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi
deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi
fibrozais miozīts hronisks muskuļa iekaisums ar saistaudu sekundāru proliferāciju
lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā
gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks
urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem
kumbris Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai)
kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai)
ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus)
ievaislot Ieaudzēt (lauksaimniecības dzīvniekus)
iesudzināt Ieaudzēt, ieviest (mājdzīvniekus, to šķirni, sugu)
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte
imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas
iespingt Iededzināt, iekurt
iedziļums Iedobums, arī ieliekums priekšmetā
ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības
mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu
ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā
anorhisms Iedzimts sēklinieku trūkums
introcesija Iegrimšana, ieliekums, piem., virsmas
uzvarēt iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu
zvejot iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem
naturalizēties iegūt pilsonību (par ārvalstnieku, bezvalstnieku)
iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus
kvantu pulkstenis iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atomāro vai molekulāro frekvences kvantu standartu
frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem
fotoelektronu pavairotājs iekārta vājas gaismas reģistrēšanai – fotoefekta rezultātā emitēto primāro elektronu paātrina lielā potenciālu starpība, izraisot tā sadursmi ar sekundārajiem elektrodiem (diodēm) un sekundāro elektronu emisiju
masspektrometrs Iekārta vielas daļiņu (atomu, molekulu) sašķirošanai pēc masas ar elektrisko un magnētisko lauku
figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu "{}"
ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.)
iebandoties Iekļūt noziedznieku grupā, bandā
ieplencēties Iekļūt, iekulties (nelaimē)
ieškas Iekšas - dzīvnieku, putnu, zivju iekšējie orgāni
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi
iekulkstīt Iekulstīt
iebokāt Iekult
iepērties Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās)
iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne
aizkunkstēties Iekunkstēties
iekunkstēt Iekunkstēties
aizakurēties Iekurēties
iekurēt Iekurēties
iekurināties Iekurēties
iekurties Iekurēties
iesakurēties Iekurēties
piekurēties Iekurēties
uzkurēties Iekurēties, iedegties; uzliesmot
iekurinājums Iekuri
pakuri Iekuri
uzkurs Iekuri krāsns iekuršanai
iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis)
iekurēt Iekurināt
iekurstīt Iekurināt
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā
iesvēpt Iekurināt, nedaudz sasildīt
iekurkties Iekurkstēties
uzkurkt Iekurkstēties
iekorkšēties Iekurkšķēties; iekurkstēties
iekurcēties Iekurkties
aizkurs Iekurs
pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai
piekurt Iekurt
piekurstīt Iekurt (daudzkārt)
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā
drēzt Iekurt uguni
čuslīties Iekurt uguni, kad nav malkas
apkurināt Iekurt, iekurināt
apkurt Iekurt, pakurt (uguni) zem kā
iegarēties Iekurties, sākt kārtīgi degt
aizkustināties Iekustēties
iežvīgoties Iekustēties, iešūpoties
ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties
ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties
uzkustināt Iekustināt
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties
ievēdināt Iekustināt atvēzienā (piemēram, šūpoles)
iedrikāt Iekustināt, izmēģināt kustībā
iešautīt Iekustināt, izraisīt viļņošanos
savirmots iekustināts, tāds, kas sācis virmot
iekņudināt Iekutināt
iekudināt Iekutināt
upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
infleksija Ieliekšana, ieliekums
atikoantrotomija Ieliekuma virs bungdobuma un aizauss paugura dobuma ķirurģiska atvēršana
ieliece Ieliekums
ieliekne Ieliekums
ieloce Ieliekums
iegula Ieliekums (kādā virsmā)
introfleksija Ieliekums uz iekšu
klāja ieliekums ieliekums, kad peldlīdzekļa gali augstāki par tā vidusdaļu
aizkara Ieliekums, maza zemesmēle
inkurvācija Ieliekums, saliekums
ielieknis Ieloce, ieliekums
ieliektne Ieloce, ieliekums
katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai)
fundēts ienākums ienākums, ko iegūst no stabiliem avotiem, t. i., no zemes un cita nekustama īpašuma
ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni
literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums
draga ierīce (arī daudzzaru enkurs) augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena
slazds ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai
lamatas ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds
drāga ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena; draga (2)
droga ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenstilpes dibena; draga (1)
žalūzijas ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm)
kardāns ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs
mākslīgā vagīna ierīce lauksaimniecības dzīvnieku spermas ieguvei
aretieris ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās
rahiometrs ierīce mugurkaula izliekuma pakāpes mērīšanai
pašlikvidators ierīce pretkājnieku mīnās, kas pēc noteikta laika mīnu neitralizē vai uzspridzina
monitors ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu
zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
šina ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu
fotoelektronu daudzkāršotājs ierīce, kurā ar ārējo fotoefektu no katoda izsisto elektronu skaitu palielina, izmantojot sekundāro emisiju
spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai
ieluksnāt ierikšot, ieskriet (par dzīvnieku)
pastaigu laukums ierobežots laukums dzīvnieku mītņu tuvumā dzīvnieku pastaigām
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt
spontānais starojums ierosinātā stāvoklī esošas kvantmehāniskas sistēmas (atoma, molekulas u. c.) patvaļīgs elektromagnētiskais starojums
rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes
aizkurkstēties iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties
aizkurkšķēties iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties
iesaukt iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot vārdu
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
Vucenu ezers Iesalnieku ezers Jersikas pagastā
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai)
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus)
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību
Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām
ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus
mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju
emanatorijs Iestāde, kurā slimniekus ārstē ar radioaktīviem ūdeņiem un rādija emanācijas inhalācijām
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos
sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums; organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums
iet ar padusi iet ar dāvanām (lai piekukuļotu)
laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli
iedrogavāt Ietramdīt (dzīvnieku)
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam)
sulfurēt Ievadīt sulfogrupu organiska savienojuma molekulā
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku)
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem)
Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari
makroplanocitoze Ievērojams makroplanocītu skaits kuņģa vēža slimnieku asinīs
plejāda Ievērojamu darbinieku kopa
ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku)
aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni)
novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur)
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā
hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu
akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs)
stratigrāfiskās vienības iežu kopas (slāņi) ar tikai tiem piemītošām raksturīgām atlieku sastāva u. c. īpatnībām
bioloģiskā dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā
organiskā dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km
adhezīns Ikviena baktēriju šūnu ārpusē esošo molekulāro savienojumu grupa, kas iesaistās adhēzijas procesos
zootoksīns Ikviena dzīvnieku organisma inde
būviekārta Ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā
heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva
insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam
neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi
kleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt
atkalksnīt ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku)
elsinēt ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku)
dirnēt ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur)
noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
nodurnavāt ilgāku laiku plosīties (parasti par mājdzīvnieku)
uzmākties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
uzplīties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
sabarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim)
nokaucināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku)
saballēties ilgāku laiku, daudz ballējot, stipri nogurt, piekust
nodzenāt ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
dadzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
nodzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos)
izdzirdināt ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1)
izdzirdīt ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1)
nostrādāt ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku)
izslaktēties ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus)
noņurcīt ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
atbļuznīt ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt
sadračoties ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties
notramdīt ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
notrenkt ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
notrenkāt ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to)
notriekt ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to)
nosavadāties ilgāku laiku, daudz vadāt (mājdzīvniekus saitē)
noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām)
ļičņaks Ilgstoša tikšanās ar kādu tuvinieku divatā (cietumā)
piekladzināt (pilnas) ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku
piekladzināt pilnas ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku
Ilukste Ilūkste, Berezovkas satekupe
Ilcenieku ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā
Ilosnieku ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā
Ilzes ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā
Ilzes ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā
Ilza-Indrica ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
Ilzu ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
Indricu ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
Ilza ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
Indricas ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai
immobīlis Imobilija - nekustama manta
paraimunitāte Imunitāte, kas rodas pret kādu pavadmikrobu līdztekus imunitātei pret slimības ierosinātāju mikrobu
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā
indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus
ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela
nāvabs Indijas musulmaņu valdnieku tituls 18. gs.
indoārieši Indijas ziemeļrietumos, Indas upes baseinā un Kašmirā dzīvojošās tautas, kas cēlušās no gaišiem āriešu ziemeļnieku ieceļotājiem un ir gaiši brūnu, pat baltu ādas krāsu
pleiromels Indivīds ar lieku ekstremitāti, kas izveidojusies laterāli no krūškurvja
melotridīms Indivīds ar vienu lieku locekļu pāri
automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis
triecienšautene Individuālais automātiskais strēlnieku uzbrukuma ierocis
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem)
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi
medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā
PSRS lauksaimniecības kolektivizācija individuālo zemnieku saimniecību vardarbīga apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās (kolhozos)
lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu
henrijs induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS
Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu
serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija)
epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū
zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes
antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes
aerofotoizlūkošana Informācijas vākšana par pretinieku un apvidu ar aerofotografēšanas palīdzību
Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem
kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda
centrālais darījumu starpnieks institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus
cirtometrs instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai
keratoskops instruments radzenes izliekuma noteikšanai (piemēram, astigmatisma noteikšanai)
orhidometrs instruments sēklinieku mērīšanai
ISCV Internacionālā studentu celtnieku vienība (kopā ar nosaukumu, piem., ISCV "Freundschaft")
ISLV Internacionālā studentu lauksaimnieku vienība
pamatintervāli Intervāli, kas nepārsniedz oktāvas robežu - prima, sekunda, terca, kvarta, kvinta, seksta, septima un oktāva; vienkāršie intervāli
demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki)
būvhipotēka Īpaša būvju amatnieku un kreditoru nodrošināšanai noderīga pagaidu hipotēka, kuru pēc būves pabeigšanas nomaina ar definitīvu hipotēku
nabaglāde Īpaša lāde, kase, kur glabājas nespējnieku vajadzībām paredzētā nauda
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība
nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai
filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu
hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens
frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus
plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti
Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums
banketzāle Īpaši aprīkota restorāna vai viesnīcas zāle, kuras lielums atkarīgs no banketa dalībnieku skaita
nervi Īpaši audu šķiedru kūlīši cilvēka un dzīvnieku organismā, kas ietverti kopējā apvalkā un nodrošina kairinājuma un atbildes reakcijas pārvadi
vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai
amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei
desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
šporas Īpaši veidojumi jātnieku zābaku aizmugurē
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā
skaldāmība īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4)
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes
hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku
mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai
fleksūra Īpašs zarnas saliekums
propriālā lemma īpašvārds, kas nav saistīts ar konkrētu vārda īpašnieku, nenosauc konkrētu objektu
zoonīms Īpašvārds, kas nosauc dzīvnieku
izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums
tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans
Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs
Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus
Keijanīdi Irāņu mitoloģijā un lēģendārajā historiogrāfijā - Irānas valdnieku dinastija
Pišdadīdi Irāņu mitoloģijā un varoņeposā - Irānas valdnieku pirmā dinastija, kurā bija desmit valdnieki
Afrāsijābs Irāņu vēsturisko mītu tēls, ļauns burvis un zoroastrisma ļaunāko ienaidnieku turāniešu vadonis; Avestā arī Frangrasians
Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera
Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
krakusi Iregulārs poļu jātnieku pulks, ko sastādīja 1812. gadā Krakovā un arī 1831. gadā
koplietošanas auto sistēma īslaicīga automašīnu noma, kas paredz nomāšanu, izmantojot mobilo lietotni (bez tiešas saziņas ar automašīnas īpašnieku), un kas ļauj automašīnu pēc lietošanas novietot citā teritorijā, kas lietotnē atzīmēta kā atļauta
starpkonts īslaicīgs konts grāmatvedības iegrāmatojuma atspoguļošanai; pēc šādiem kontiem iegūtais saldo tiek izmantots korespondēšanai ar citiem kompānijas grāmatvedības bilances kontiem; nekumulatīvs konts
kūkums īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam)
korners īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku
Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs
Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni
džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
giaur Islāmticīgo palama, ar ko tie apzīmē jebkuru citticībnieku
šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi
adelognatha Īssmeceri - smecernieku dzimtas grupa
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai
cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas
nopriecāties īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku
aizkustēties īsu brīdi kustēties; iekustēties
bersaljers Itāliešu armijas speciālo strēlnieku daļu kareivis
Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību
opričņiki Ivana Bargā laikā jaunierīkotā galma galminieku nosaukums
uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu)
pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko)
pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
kumbris Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām)
kumbrs Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām)
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm)
ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm)
izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām)
perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem
aplekt Izdarīt dzimumaktu (par dzīvnieku tēviņiem)
nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai)
iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
otkaļivaķ Izglābt līdzdalībnieku
otmazivaķ Izglābt līdzdalībnieku
otsaživaķ Izglābt līdzdalībnieku
IDA Izglītības darbinieku arodbiedrība
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm
justies kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, laimi, būt sajūsmā
priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā
kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību
ķikars Izkausētu tauku palieku gabaliņš
izslaktēt Izkaut (dzīvniekus)
īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60–90 sekundēm
garems Izklaidēšanās vieta (noziedznieku)
animācija Izklaidniecība - tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana
izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
gudzurms Izliekums
izlīkums Izliekums
izloka Izliekums
lēvens Izliekums
izliece Izliekums (1)
kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā)
šnibe Izliekums krūzes malā liešanas atvieglošanai; trijstūrains izgriezums
šņepis Izliekums trauka malā, snībis
līklocis Izliekums un ieliekums
ekskurvācija Izliekums uz āru
kumbris Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā)
kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā)
gumzis Izliekums, ass līkums, nelīdzenums
gripoze Izliekums, greizums
kuburis Izliekums, izcilnis
kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam)
kumbris Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam)
kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam)
lēvenis Izliekums, kaudze, murskulis
fleksūra Izliekums, liekums
kupris Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā)
pisuārs Izlietne ar urīna noteku
sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko); izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu); arī izbarot
akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas
maskarāde Izlikšanās, neīstums; arī liekulība
afektēt Izlikties, liekuļot, pārspīlēt
kampilobaktērija izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica; mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos
fotografēšana Izlūkošanas paņēmiens no gaisa un virs zemes, ko izmanto, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu, pretinieka aizsargbūvēm un aizsprostojumiem
likt Izmantot darbā (darba dzīvnieku)
nodarbināt Izmantot darbam (dzīvnieku)
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus)
palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu
palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to)
salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā
iztāpļāties Izmelsties niekus, daudz blēņu izpļāpāt
rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus
arheociāti Izmiris dzīvnieku tips, radniecīgi sūkļiem, skelets no kaļķa, porains, parasti cilindrisks, apakškembrijā siltās jūrās >1000 sugu
petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
pirmvērsis Izmiris liellopu savvaļas bullis, mājdzīvnieku priekštecis
arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu
paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
kondilartra Izmirusi nagaino dzīvnieku apakšrinda, atliekas Eiropas eocēnā un vecterciārā Ziemeļamerikā
temnospondyli Izmirušu abinieku apakšrinda ar skriemeļiem, kuru pārkaļķošana norisinājusies tikai atsevišķās vietās, tāpēc tie sastāv no vairākām daļām, sastopami karbonā līdz triasam
stegokefali Izmirušu dzīvnieku šķira, kas sevī savienoja zivju, abinieku un rāpuļu pazīmes
izskaust Iznīcināt (dzīvniekus)
dragāt Iznīcināt (pretinieku karā)
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa
krist ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku
ollēties Izrādīties, liekulīgi uzbāzties
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku
spirdzināt izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
saraut izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību)
priecēt izraisīt prieku (kādam)
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus)
kalkt Izsalkt un izslāpt (par dzīvnieku)
tiš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu)
tīš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu)
dipata Izsauksmes vārds dzīvnieku soļu skaņu raksturošanai
medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot
atklāta izsole izsole, kurā izsoles dalībnieku loks netiek ierobežots
sastaroties izstarot (prieku acīs) vienam pret otru
releģēt Izsūtīt trimdā, izslēgt studentus vai skolniekus no augstskolas vai ģimnāzijas
osmols Izšķīdušās vielas molekulmasa gramos, kura dalīta ar jonu vai daļiņu skaitu, kādās viela disociējusi šķīdumā
feminitāte Izteiktas sievišķās sekundārās dzimumpazīmes; sievišķība
kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām)
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet
izgaiņāt Iztrenkāt (dzīvniekus)
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku)
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk
pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
pārsviest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta
Cenu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot visu pirmskara Teteles pagasta teritoriju un lielāko daļu bijušā Ozolnieku un Pēternieku pagasta
Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta teritorijā
Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības
sakomplektēt izveidot (dzīvnieku) grupu
robīties izveidot robu, iekļūt izliekumā
Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu
izvēzties Izveidoties ar izliekumu
iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku)
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts
kumpums Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam)
fotomedības Izziņas tūrisma aktivitāte, kas paredzēta, lai izziņas objektu - visbiežāk reti sastopamus, eksotiskus dzīvniekus, novēro, lai iegūtu viņu fotogrāfijas dabiskajā dzīves vidē (džungļos, savannā, zem ūdens u. c)
Grīvupe Jādekša, Dzedrupes satekupe
Mengupīte Jādekša, Dzedrupes satekupe
Pļavu upe Jādekša, Dzedrupes satekupe
Pļavu grāvis Jādekša, Dzedrupes satekupe
trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti
jachtklubs Jahtu īpašnieku biedrība
Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm
Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus
Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi
dzidzoku Japāņu mitoloģijā - elle, kur pēc nāves nonāk grēcinieku dvēseles
Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks
Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana; valsts reliģija Japānā (1868. - 1945. g.)
jamabusi Japāņu sinkrētisma kultā tā sauc vientuļniekus, kas dzīvo kalnos un ievēro stingru askētismu, lai sasniegtu Budas stāvokli
rimbas jātnieku bikses
reitūzenes Jātnieku bikses
reitūzes Jātnieku bikses
reitūži Jātnieku bikses
kavalkāde Jātnieku grupa, rinda
ritmeistars Jātnieku kapteinis
manēžas jāšana jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā)
kājniekošanās Jātnieku un artilēristu nokāpšana no zirgiem, lai uzsāktu darbību kājām
hiparhs Jātnieku vienības priekšnieks senajā Grieķijā
Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā
jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis
jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana
akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana
strongiloidoze Jaundzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina nematodes
diareja Jaundzīvnieku slimība, kas noris ar kuņģa un zarnu funkciju traucējumiem
baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi
YBA Jaunie britu mākslinieki (angļu "young British artists") 20. gadsimta 60.-70. gados dzimusī britu mākslinieku paaudze
JMA Jauno mākslinieku apvienība
kontrolizaudzēšana Jauno vaislas dzīvnieku pārbaude pēc fenotipa
JZO Jauno zemnieku organizācija
JZP Jauno zinātnieku padome
jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm
pants Jauns, augošs, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags
selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību
veidošanās jaunu šķirņu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku, augu kopumu rašanās
zaldātu ķērāji jaunu zemnieku gūstītāji dienēšanai cara armijā
himera Jebkāds fantastisks nezvērs ar dažādu dzīvnieku ķermeņa daļām
bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis
psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos
denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte
trofopātija Jebkurš trofikas vai vielmaiņas traucējums un tā seku slimība
taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku)
sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības
Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras
Kaugari Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa
Aizupes Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji
anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji
atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji
audženieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Audži" iedzīvotāji
bičuļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bičuļi" iedzīvotāji
briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji
deguļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Deguļi" iedzīvotāji
pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji
pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
pūcenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pūcēni" iedzīvotāji
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums
skursteņnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
spurģenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Spurģi" iedzīvotāji
ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji
Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums
Milleri Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" daļa
zaļenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" iedzīvotāji
Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
bolandisti Jezuītu zinātnieku biedrība, kas izdod svēto dzīves aprakstus, dibināta 1643. g. Antverpenē
johannieši Joanieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
johanitieši Johannieši - 12. gadsimta sākumā dibināta katoļu mūku bruņinieku ordeņa locekļi
joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri
bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku
autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai
radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas
tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes
jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni
asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība
kristālrežģis jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās
kristāla režģis jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās; kristālrežģis
piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam
makabieši Jūdu valdnieku dinastija, kas apvienojusi savās rokās laicīgu un garīgu varu, kādus 100 g (142-37 p. m. ē.) valdīja pār jūdiem
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
duburs Jumta šķores galā maza pajume zem cekula
akvakultūra Jūras augu vai dzīvnieku audzēšana
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
neritiskā josla jūras josla gar krastu, kuras dziļums nepārsniedz 200 m, tajā daudz dažādu augu un dzīvnieku
Ekvatoriālais šaurums jūras šaurums Maldīvijas dienvidos, starp Medudekunu (Huvadu) un Dekunu (Fuamulaku) atolu
Bigrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Džetū un Herma salām rietumos un Sarka un Breku salām austrumos
henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu
mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs
asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā
ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā
arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems
baks Jūrnieku apzīmējums galdam
flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts
bonere Jūrnieku cepure
pāļmezgls Jūrnieku mezgls ar nostiprinātu cilpu virves galā
vebliņmezgls Jūrnieku mezgls virves piestiprināšanai pie staba
kaķa pēda jūrnieku mezgls, ko iesien noliecot divkārši saliktas troses galu tā, lai veidotos divas cilpas, kuras vienlaikus vairākas reizes (4-5) sagriež pretējā virzienā un tad uzliek uz āķa
gali Jūrnieku nosaukums visām kuģu virvēm
bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks
bušlats Jūrnieku pusmētelis
ahoj Jūrnieku sauciens (sveicienam vai uzmanības pievēršanai)
maats Jūrnieku valodā draugs, palīgs
rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls
spārnaizsprosti Jūru (upju) aizsprostojumu veids, kas sastāv no nekustīgas un izgriežamas daļas (savējo kuģu caurlaišanai)
emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
govsmīža kāda beku suga ("Boletus luteus")
zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums
grupas diskusija kāda jautājuma vai problēmas apspriešana grupā, lai noskaidrotu grupas dalībnieku viedokļus, ietekmētu grupas dalībniekus vai arī atrastu jautājumam (problēmai) konkrētu risinājumu
plakanžauņi kāda jūras dzīvnieku suga
aklamācija kāda sapulcē izvirzīta priekšlikuma apstiprināšana vai neapstiprināšana ar sapulces dalībnieku izsaucieniem, bez balsu skaitīšanas
partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa; ganāmpulks, bars
disproporcionēties Kādam molekulu veidam sadalīties divu citu veidu molekulās
capa kādas dzīvnieku sugas liels (arī resns) indivīds
kapellāns kādas kapellas garīdznieks, ko uzskatīja par katoļu baznīckunga palīgu vai vietnieku
iztekupe kādas lielas upes satekupes izteka, vai viena no šādām iztekām
bruņinieku konvents kādas ordeņa pils brāļu bruņinieku sapulce; vēlāk - bruņniecības sapulce
aptvarste kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu
kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām
plaktinis kāds augs, kas aug sausās un nekultivētās vietās
taraža kāds, kas daudz niekus runā
tīseklis kāds, kas pārlieku silti ģērbjas
čulkstiņš kāds, kas runā niekus
rimbenieks kāds, kurš ģērbies jātnieku biksēs (rimbās)
zesernieks kāds, kurš ir aizdevis citam dažus grašus un bieži brīdina savu parādnieku tos atdot
bļurga kāds, kurš uzvedas pārlieku brīvi, vaļīgi
sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties
pagārgties kādu laiku pļāpāt niekus
imediātizēt kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu
interneta kafejnīca kafejnīca vai datorzāle, kurā līdztekus tradicionālajai apkalpošanai tiek piedāvāti arī interneta pakalpojumi un dažādi datorpakalpojumi
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi
pavadaviācija Kājnieku atbalsta un izlūkošanas aviācija
hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā
feldjēgeri Kājnieku karaspēka daļa, kas bija paredzēta izlūkošanas uzdevumu veikšanai
strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs
strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
infantērija Kājnieku karaspēks
motokājnieki Kājnieku mūsdienīgs nosaukums dažu valstu bruņotajos spēkos
kājinieks Kājnieku vienības kareivis
kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000
Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām
Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu
mineure Kalnrūpniecības akciju spekulants biržā
Morisona kalns kalns Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Baldones pagastā, absolūtais augstums - 81,9 m vjl., relatīvais augstums - 50 m
Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm
vasaras meita (arī kalpone) kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks
vasaras puisis (arī kalps) kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
gada puisis kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem)
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu
leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam)
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers
Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
Kamaškalu Kamaškalu ezers - Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
Goļama Kamčija Kamčijas satekupe
Luda Kamčija Kamčijas satekupe
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera
kabene Kamu putra - sens vidzemnieku ēdiens no miltaugu un pākšaugu maisījuma
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
B kanāls kanāls, kas tīklā ISDN nodrošina datu un audio- vai videoinformācijas pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē
Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
kristcelieši Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceles" iedzīvotāji
Kapenes ezers Kapeņu ezers Annenieku pagastā
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
pašfinansēšana Kapitāla nodrošinājums uzņēmuma darbības veikšanai; to veido vairāku uzņēmuma līdzīpašnieku ieguldījumi
Plutella xylostella kāpostu cekulkode
Plutella maculipennis kāpostu cekulkodes "Plutella xylostella" nosaukuma sinonīms
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci
strategēma kara viltība, darbība, kas maldina pretinieku
Kengsbeks Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
Kingsbenčs Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
vitanahemots Karaļa tuvinieku, lielāko feodāļu un bīskapu sapulce Anglosakšu karalistē 7.-8. gs; no 9. gs. - dienesta aristokrātu sapulce
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku; šāds karaspēka novietojums
bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā
novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
monoaminoskābe Karbonskābe, kuras molekula ir viena aminogrupa
ketoskābes Karbonskābes, kuru molekulā ir karboksilgrupa un karbonilgrupa
tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms
ekonostats Karburatora ierīce, kas patreknina pārlieku vāju degmaisījumu dažos motora darbības režīmos
Puļķupe Kārklupes kreisā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
Melnupe Kārklupes labā satekupe Bārtas pagastā
Poļu grāvis Kārklupes labā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku
sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
preventīvais karš karš, ko uzsāk, apsteidzot pretinieku, kurš gatavojas uzbrukumam
rome Kāršu spēle neierobežotam dalībnieku skaitam ar 53 kārtīm (52 bridža kārti + džokers) vai 2 šādiem komplektiem
rommē Kāršu spēle neierobežotam dalībnieku skaitam ar 53 kārtīm (52 bridža kārti + džokers) vai 2 šādiem komplektiem
apakškārta kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā)
pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās
tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju
kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem
dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
acanthocephala Kāšgalvtārpi jeb dzeloņgalvtārpi (dzelkņgalvji) - bezmugurkaulnieku tips
Livonijas ordenis katoliska un militārpolitiska vācu bruņinieku organizācija Latvijā un Igaunijā 1237.-1562. g., bija Vācu ordeņa filiāle
Vācu ordenis katoliska vācu bruņinieku apvienība (no 1198. gada līdz 1525. gadam)
Svētā liga katolisko vācu valdnieku savienība pret protestantisko _Schmalkaldes_ savienību (1538. g.)
klērus Katoļu baznīcā garīdznieku kārtas apzīmējums, atšķirībā no pasaulniekiem, laikiem
prēstārijas Katoļu baznīcā garīdznieku vietas, kas dod ienākumus un ko bīskaps var atņemt atpakaļ
domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās
briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem
sakramentārijs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata ar tekstiem, kas jārunā galvenajā dievkalpojumā - mesā vai citos liturģiskos aktos
fjoki Katoļu garīdznieku tērpā pušķi pie cepures, atkarībā no garīdznieka ranga var būt dažāda skaita un krāsas
celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība
vespere Katoļu mūku, mūķeņu un garīdznieku lūgšanu grāmatas (breviāra) sastāvdaļa
kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā
kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām
oratorieši Katoļu svētnieku kongregācija personiskai svētošanai un dvēseļu kopšanai
kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija
albe Katoļu un anglikāņu garīdznieku balts liturģisks apakšģērbs
mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega
penklubs katra no \~ 100 nacionālajām rakstnieku apvienībām
hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri
nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku)
Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus
kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam)
žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem)
Kaulezers Kaulezers Cēsu novada Vecumnieku pagastā, platība - <1 ha
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas
Kaušanu Kaušanu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā
Kaušaņu Kaušaņu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā
mobilizācija kaut kā nekustīga (piem., nekustīgas locītavas vai orgāna) pārvēršana par kustīgu
liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem
atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi
vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā
Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
atveltes Kāzinieku samestā nauda līgavai par viņas veltēm (dāvanām)
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos
dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku
keratofakija Keratoplastika, kuras gadījumā donora radzenes daļu saliec un transplantē zem recipienta radzenes, lai veidotos pareizais liekums
keratomileize Keratoplastika, kuras laikā izgriež daļu slimnieka radzenes, to sasaldē, izveido nepieciešamo liekumu un retransplantē slimniekam; izmanto redzes defektu korekcijai
primārā kešatmiņa kešatmiņa, kas atšķirībā no sekundārās kešatmiņas ir iebūvēta mikroprocesorā, nevis izvietota uz mātesplates
aminoketons Ketons, kura molekulā ir aminogrupa NH2
Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs
itikifoze Kifoze bez sānu izliekumiem
Kbsek Kilobiti sekundē (informācijas pārraides ātrums)
kinoizglītība Kinematogrāfijas radošo un tehnisko darbinieku sagatavošanas sistēma speciālās mācību iestādēs
animācijas kino kinodarbi, kas veidoti, filmējot secīgi sakārtotus zīmējumus vai figūras tā, lai panāktu ilūziju , ka uzņemšanas brīdī nekustīgie objekti kustas; multiplikācijas kino
spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus
telekonversija Kinofilmas pielāgošana demonstrēšanai televīzijā, palielinot tās kustības ātrumu no 24 uz 30 kadriem sekundē
panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna
kinokameras ātrums kinokameras ātrums – kinolentes kustības ātrums kinokamerā, mērvienība – kadri sekundē; skaņu filmas kinokameras ātrums ir 24 kadri sekundē, mēmās filmas kinokameras ātrums – 16 kadri sekundē
aktierkino Kinomākslas veids, kura pamatā ir inscenēts sižets, ko īstenojis režisors apvienodams radošās grupas dalībnieku darbu
Kroplis Kinoteātris "Akropole" (Rīgā, Čiekurkalnā, 20. gs. 30. gados)
propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos
Ļevaja Kirenga Kirengas kreisā satekupe
Pravaja Kirenga Kirengas labā satekupe
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
lēkt vai griestos klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
lēkt gaisā klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
klens Klans - radinieku ģints vai grupa (plašā nozīmē)
Klaņu-Būšnieku Klaņu-Būšnieku kanāls - Klāņu-Būšnieku kanāls
Klāņu-Būšnieku Klāņu-Būšnieku kanāls - novada Klāņezera ūdeņus uz Būšnieku ezeru Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā)
apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā)
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (Senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa
šķēršļu pārvarēšana klasiskais jātnieku sporta veids, kurā ir jāpārvar dažāda grūtuma pakāpju šķēršļi; konkūrs
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus)
vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus
īstinieks Klaušu laikos nedēļas darbinieks ar zirgu pretstatā otrinieku kājniekiem
klapes Klauvējamais dēlis (ko izmantoja signalizācijai aicinot mājās laukstrādniekus)
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Zabolotjes purvs Klešniku purvs Līdumnieku pagastā
īpaša statusa klients klienta statusa apzīmējums, kas norāda uz sociālā darbinieka sadarbības un rīcības obligātumu attiecībā pret noteiktu klientu mērķgrupu, kam pienākas sadarbība atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas pilnvaro sociālo darbinieku veikt konkrētus uzdevumus
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus
nosablandīties Klīst barības trūkuma dēļ no vienas vietas uz otru (par dzīvnieku)
organiskās līmes klīsteris, kaulu jeb galdnieku līme
klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku
klauzera Klostera iemītnieku daļa, kuri šādi nošķirti no citiem
rekluzorijs Klosteros neliela, atsevišķa telpa iemītnieku (mūku, mūķeņu) dzīvei
bauga Klucītis pie zvejnieku vada
kūliņš Klūgu pinums zemnieku ragavām
Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs
pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
pārveidoties kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu)
izbļūt kļūt gļotainam - par šķidrumu, kas ilgāku laiku stāvējis nekustīgs
nolukt kļūt ļenganam, nokarāties uz leju (parasti par dzīvnieku ausīm)
sālsstabs kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma)
pārakmeņot kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem
pārakmeņoties kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem
stingt kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu)
iecirsties kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku)
iesacirstiēs kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku)
iestāties kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
uzstāt uz kuģa kļūt par jūrnieku
iemēļoties kļūt par sarunas dalībnieku
kāpt tronī kļūt par valdnieku
(uz)kāpt tronī kļūt par valdnieku
uzkāpt tronī kļūt par valdnieku, monarhu
pārzemniekoties kļūt par zemnieku
pārsūrēt kļūt pārlieku sāļam
aptaukoties kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties
izžūt kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku)
pierietēt kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku)
mumificēties kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku)
pairt kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
sakuplot kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu)
Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
Sternhof Kocēnu novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
pāriet kodola, atoma vai molekulas enerģētiskā stāvokļa izmaiņa, kodolam, atomam vai molekulai pārejot no daļiņas visa iespējamā enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni
atsārņošana Kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana
nuclearia Kodolšūnaiņi - dzīvās dabas taksons, kas aptver dzīvniekus, sēnes un augus
lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators
sabo Koka apavi (fr. "sabot"), kas pagatavoti no vienlaidu koka, modelējot pēdas formu un zoles izliekumu
šmiga Kokamatnieku darbarīks, mērinstruments - kustīgs leņķmērs (leņķu iezīmēšanai)
šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs
čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām
baklis Koks zvejnieku tīklu žāvēšanai
pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu
koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu
Galerida theklae koku cekulcīrulis
prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns
kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus
interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā
hidrogenliāze Kolibaktēriju ferments, kas katalizē skudrskābes reversiblo šķelšanos molekulārā ūdeņradī un oglekļa dioksīdā
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
komandķēde Komandējošo virsnieku secība, sākot no augstākā līdz zemākajam, kādā tiek nodotas pavēles, rīkojumi u. tml. līdz to izpildītājiem
pušbols Komandu sporta spēle, kurā spēles dalībnieki (vai nu kājām, vai jāšus) cenšas pretinieku komandas vārtos iedzīt smagu un lielu (1,5-1,8 m diametrā) bumbu
sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta
pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu
V.32bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 14,4 kilobitiem sekundē
V.34 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 28 kilobitiem sekundē
V.32 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 9,6 kilobitiem sekundē, izmantojot modemus, publisko telefonu tīklu vai nomātas līnijas
bonitēšana kompleksa dzīvnieku novērtēšana pēc izcelšanās, šķirnības, konstitūcijas un eksterjera, dzīvmasas, produktivitātes, pēcnācēju labuma un atražotspējas
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm
Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku
kompostrs Kompostrētājs - ierīce biļešu, čeku u. c. dokumentu kontrolei vai reģistrācijai
komenda Komturija - bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis
sociālšovinisms Komunistiskajā terminoloģijā tā dēvēja virzienu strādnieku kustībā, kas radās 1. pasaules kara laikā un kura pārstāvji pirmkārt aizstāvēja savas valsts intereses
pamatšķira Komunistiskās ideoloģijas termins, ar kuru apzīmēja strādnieku šķiru jeb proletariātu
rauši Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām
pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu"
situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā
tiesiskās attiecības saturs konkrētu tiesisko attiecību dalībnieku subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi, ko paredz tiesību norma
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu
laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s)
sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137
atomu rādiusi konstantes, kas ļauj tuvināti novērtēt starpatomu attālumus molekulās un cietvielās
Pēra Konstantinopoles priekšpilsēta, kur uzturējās lielākā dala kristīgo bagātnieku un sūtņu
desmosomas Kontaktstruktūras starp blakusšūnām dzīvnieku organismā, sevišķi labi izveidotas epitēlijaudos
reiderisms Kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm
pretsliedes Kontrsliedes - dzelzceļa sliedes ceļa iekšpusē līdztekus ceļa sliedēm
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora")
piensaimnieku sabiedrība kooperatīva lauksaimnieku apvienība Latvijā no 19. gs. līdz 1940 g.; ierīkoja kopīgas pienotavas u. c. piena pārstrādes uzņēmumus un realizēja piena produktus
jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris
dermālskelets Kopapzīmējums veidojumniem, kas radušies zīdītāju dzīvnieku ādā un sastāv no kaula
stundisti Kopējs nosaukums krievu sektām, kas izveidojās no zemnieku kustības ap 19. gs. vidu un raksturojās ar celsmes sanāksmēm jeb stundām
prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kas pēc zirga ievešanas Ziemeļamerikā attīstīja īpatnēju mednieku kultūru
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas)
budo Kopīgs apzīmējums austrumnieku cīņu veidiem, piem., aikido, džudo, karatē
bloka sējums kopš 15.-16. gadsimtu mijas iecienīts ķieģeļu kārtojuma veids sienas ārējā virsmā, kurā laidu kārtas mijas ar galenieku kārtām
vārčāt Kopt (slimnieku)
Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai
suberīns Korķvielas galvenā sastāvdaļa, lielmolekulāru taukskābju anhidrizēšanās un polimerizēšanās produkts
klotoīda Kornī spirāle - plaknes līkne, kuras liekums aug proporcionāli loka garumam
korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru
retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu
decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai
imidazolidinilurīnviela Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, izmanto šampūnos bērniem, acu dekoratīvajā kosmētikā, vannas eļļā, mitrinātājos, arī kā vaigu sārtumu, var izraisīt kontakta dermatītu un var izdalīt formaldehīdu
diazolidinila urīnviela kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, tiek izmantota šampūnos, matu kondicionētājos, skūšanas želejās, mitrinātājos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu un ādas kairinājumus, var izdalīt formaldehidu, bioloģiski nav viegli noārdāms
izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts
stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu
rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos
svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos
oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem
sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni
cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu
oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos
cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu
tretioīns kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu
stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu
stearoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto skūšanās želejā, var izraisīt nitrozamīnu veidošanos
acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu
stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos
glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu
gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas
glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos
cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju
etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu
decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos
izobutilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu
izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu
oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
kalcija miristāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīta par nekaitīgu, var veicināt piņņu veidošanos
izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu
cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu
cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība
cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos
cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu
centriskās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Centrophyceae"), kurām vāciņi ir radiāli bez rafes, mīt jūrās un saldūdeņos gk. planktonā un ir nekustīgas
dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu
altinicieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji
altiniecieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji
Aļtinīki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altinīki" nosaukuma variants
Bykova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski
bukmuizieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bukmuiža" iedzīvotāji
egļavieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" iedzīvotāji
Egļi Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļova" bijušais nosaukums
Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums
Esenmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Essenmuiža" nosaukuma variants
Bukumuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums
ezernieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji
Garaudžova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Garaudži" nosaukuma variants
jaundomieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaundome" iedzīvotāji
Juguli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski
Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski
Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski
Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums
Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski
Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski
novomislieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji
novomišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji
Ostrovļani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ostravļaņi" nosaukuma variants
patmalnieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Piļuori Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Piļori" nosaukums latgaliski
Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski
primišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primišļi" iedzīvotāji
Bukmuižskaja Krāslavas novada Ezernieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bukmuižas pagasts Krāslavas novada Ezernieku pagasta nosaukums līdz 1939. gadam
Lielā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
auguļevieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Auguļeva" iedzīvotāji
Brogi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Broģi" nosaukuma variants
Deņisova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Denisova" nosaukuma variants
Gilutjova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gelutjova" nosaukuma variants
gromikieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" iedzīvotāji
Gromyki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" nosaukums latgaliski
ikažencieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ikaženci" iedzīvotāji
joninieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Joniņi" iedzīvotāji
Kaveriški Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Koveriški" nosaukuma variants
Krumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krumāni" bijušais nosaukums
Ksaverova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kseverova" bijušais nosaukums
Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski
Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums
Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski
Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski
Mihailova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" nosaukuma variants
Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski
nauļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Nauļāni" iedzīvotāji
novļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novļāni" iedzīvotāji
Okoļica Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okolica" nosaukuma variants
okoļicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okoļica" iedzīvotāji
Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants
pipirieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pipiri" iedzīvotāji
Pļeiki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" bijušais nosaukums
pleicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" iedzīvotāji
Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums
Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants
Podļeškova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podleškova" nosaukuma variants
Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums
pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji
Pustiņa Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
robežnieki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
Rūbežnīki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums latgaliski
Siņķeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sinkeļi" nosaukuma variants
Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski
Maišeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" daļa
Skuķi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" kļūdains nosaukuma variants
skuķieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuķi" iedzīvotāji
Staņislavova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stanislavova" nosaukuma variants
Žakeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žakeļi" nosaukums latgaliski
simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali
aktīvās krāsvielas krāsviekas, kuru molekulas ar krāsojamo materiālu veido ķīmiskas saites
dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām
skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.)
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa)
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve
pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī)
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums
naksalīti Kreisi orientētu dumpinieku grupa Indijā
ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus
camisia Krekls, it īpaši katoļu garīdznieku baltais kora krekls
zuntēt Krietni dauzīt, pērt (dzīvnieku)
heroldija Krievijā 1722.-1917. g. muižnieku titulu un privilēģiju resors
kazarma Krievijā līdz 20. gs. vidum - celtne, kurā atradās strādnieku kopmītne
kalašņikovs Krievijā ražots strēlnieku automātiskais šaujamierocis, automāts
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā)
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši
plastuni Krievijas armijas kazaku kājnieku vienības līdz 1920. g., kas komplektējās no Kubaņas kazakiem; arī Bermonta armijā 1919. gadā
KSDSP Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ortodoksālo marksistu frakcijas pārstāvis; Ļeņina uzskatu piekritējs
opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka")
oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai
dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā
viktimoloģija Kriminoloģijas nozare, kas pētī noziegumu upurus; mācība par noziedznieku upuriem
reālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā
ideālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā
kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos
kristālhidrāts Kristāliska viela, kas sastāv no savstarpēji saistītām ogļūdeņražu un ūdens molekulām
klatrāti kristāliski savienojumi, kas rodas, vienas vielas molekulām ieslēdzoties otras vielas kristāliskā režģa tukšumos; ieslēguma savienojumi
apustulieši Kristiešu sekta, kas apvienoja zemnieku un plebeju antifeodālās kustības dalībniekus 13. gs. 2. p. - 14. gs. sāk. Z-Itālijā; prasīja atjaunot sociālo vienlīdzību agrās kristietības izpratnē
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte
Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu
monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts
klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu)
Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā
gumba Kroka, grumba, izliekums, nelīdzenums
koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
anorhija Kroplības veids, kad vīriešiem trūkst abu sēklinieku
išiomels Kroplis ar lieku locekli sēžas apvidū
gastromels Kroplis ar lieku locekli vidukļa priekšpusē
krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam
dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī)
hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus)
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus)
torakocirtoze Krūškurvja izliekums
thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums
augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus)
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu
puskuilis Kuilis ar vienu sēklinieku
entomozes kukaiņu izraisītas cilvēka un dzīvnieku slimības
līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
dūrējutis kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
uts kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu)
dzīvniekutis kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
anthonomus kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints
kumpa Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā)
ķumpa Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā)
kupris Kūkums, izliekums (kādā ķermeņa daļā)
cerendnieki Kuldīga novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Cerenda" iedzīvotāji
adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji
adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji
Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot
basenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Basi" iedzīvotāji
biržnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji
gudenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gudenieki" iedzīvotāji
Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
uzāvnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Užavas" iedzīvotāji
vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji
Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.)
Voots Kultūrvaronis Zairas (Kongo Demokrātiskā Republika) kubu mitoloģijā, kubu valdnieku pirmsencis un visas tautas ciltstēvs
kunfu Kungfu - ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus
bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls
PKK Kurdistānas strādnieku partija - marksistiska kurdu partija, kuras mērķis ir neatkarīga Kurdistāna
Karjanovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā
Kuranovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā
Kurjānovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā
luškas Kurpnieku spīles, kur šujot iespīlē ādas
kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma
ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
novadnieki Kurzemē kuršu ķoniņu ciemu brīvo ļaužu jeb brīvnieku nosaukums
Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni
kurzemiski kurzemnieku dialektā
Čapuļu strauts Kurzemnieku strauts, Abavas pieteka
imobilizācija Kustamā īpašuma pārvēršana par nekustamu
lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai
mudžienis Kustībā esošu daudzu dzīvnieku kopums; ņudzeklis
vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā
rotācijas kustība kustība, kuras laikā vismaz divi cietā ķermeņa punkti uz rotācijas ass ir nekustīgi
animācija Kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus
līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās
ķermeņa piedevas kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras)
galvanotaksija Kustīgo zemāko augu un dzīvnieku organismu kustības, kas notiek elektriskās strāvas ietekmē, kuru laiž cauri šķidrumam, kur šie organismi atrodas
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju
nebēdīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku)
nebēdnīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku)
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis
radiovadība Kustīgu un nekustīgu objektu vadīšana ar radiotehniskām metodēm un ierīcēm
cemuls Kušķis, cekuls
kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas
šķidrmēsli Kūtsmēsli (ar 7-10% sausnas), ko iegūst, dzīvniekus turot uz spraugu grīdām bez pakaišiem
asistentbibliotekārs Kvalificēts bibliotekārs, kas parasti strādā kopā ar pieredzējušāku darbinieku
strādnieku aristokrātija kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums
stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula
Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā
ierosināts stāvoklis kvantu sistēmas (atoma, molekulas, atoma kodola, kristāla) stāvoklis, kura enerģija ir lielāka par minimālo iespējamo (pamatstāvokļa) enerģiju
absorbcijas spektroskopija kvantu sistēmas (atomu, molekulu, šķidrumu, cietvielu) enerģētisko stāvokļu noteikšanas metode, mērot tās gaismas absorbcijas spektrus
enerģijas līmenis kvantu mehānikā kvantu sistēmas (kodola, atoma, molekulas) enerģijas vērtība stacionārā stāvoklī
multiplicitāte Kvantu sistēmas (piem., atoma, molekulas) enerģijas stāvokļa daudzkārtnība
eksaflops Kvintiljons (miljards miljardu = 1 000 000 000 000 000 000) flopu jeb kvintiljons peldošā komata darbību sekundē; pēc dažām prognozēm šādu datora ātrdarbību varētu sasniegt ap 2020. gadu
Garkalns Ķāķu paliksnis Priekuļu pagastā
komitāts Ķeizariskā Romā un karolingu laikā franku valsts ķeizara pavadoņu un galminieku, kā arī paša galma nosaukums
lācis Ķekatnieku maska ar kažoku, kas izgriezts ar iekšpusi uz āru
miežvilki Ķekatnieku veids Ziemassvētkos
Artura leģendas ķeltu leģendas par karali Arturu un viņa "Apaļā galda" bruņiniekiem, ko izmantojuši franču, vācu un angļu 12.-14. gs. bruņinieku romānu autori
Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu
Epona Ķeltu mitoloģijā - zirgu dieviete un jātnieku aizstāve, ko pielūdza visā seno ķeltu apdzīvotajā teritorijā
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi
amorfs ķermenis ķermenis, kurā pretstatā kristālam atomi, molekulas vai citas daļiņas izvietotas bez jebkādas kārtības
centrtieces paātrinājums ķermeņa summārā paātrinājuma komponenete, kas vērsta pa ķermeņa trajektorijas normāli uz tās liekuma centru
Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
donors Ķīmijā - molekula, atomu grupa vai atoms, kas viegli atdod elektronu
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām
peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos)
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā
dismutācija Ķīmiska reakcija, kurā no divām aldehīda molekulām viena oksidējas par skābi, bet otra reducējas par spirtu
sadalīšanās reakcija ķīmiska reakcija, kurā sarežģītas molekulas pārvēršas vienkāršās molekulās (piemēram, CaCO~3~ –> CaO+CO~2~)
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula
donorakceptorsaite Ķīmiska saite starp daļiņām (molekulām, atomiem, joniem), kura rodas, ja vienas daļiņas (donora) nedalītais elektronu pāris daļēji izvietojas uz otras daļiņas (akceptora) brīvās orbitāles
monomolekulāras reakcijas ķīmiskas reakcijas, kuru elementāraktā piedalās 1 molekula (radikālis, jons)
augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju
solvatētais elektrons ķīmiski aktīva daļiņa, kas rodas šķīdumā, brīvajam elektronam ap sevi izveidojot polarizētu šķīdinātāja molekulu apvalku
brīvie radikāļi ķīmiski ļoti aktīvi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kurās centrālajam atomam ir nepāra skaits valences elektronu, no kuriem viens ir t. s. brīvais elektrons
dialdehidi Ķīmiski savienojumi ar 2 aldehidgrupām (-CEO) molekulā
kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve
makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu
monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt
izostērs Ķīmisks savienojums, kas ieņem cita savienojuma vietu, kuram identiska molekulas konfigurācija; kompetitīvs inhibitors
polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas
hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas
sašūšanas aģents ķīmisks savienojums, ko pievieno polimērus saturošām sistēmām un kas izraisa makromolekulu šķērssaistīšanos telpiskā struktūrā
ciklisks savienojums ķīmisks savienojums, kura molekulā atomi veido gredzenu (ciklu)
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai
izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes)
Šuņs Ķīnas mītu personāžs - jau 6.-4. gs. p. m. ē. par viņu izveidojās priekšstats kā par ideālu valdnieku, kas valdījis 2255.-2206. g. p. m. ē.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
kungfu Ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus; kunfu
Suņ-Simjao Ķīniešu mitoloģijā - dziednieku, aptiekāru un zāļu tirgotāju aizgādnis
Lī-Saņjana Ķīniešu mitoloģijā - dzirnavnieku amata dieviete un dzirnavnieku aizgādne
Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku
Hou-Tu Ķīniešu mitoloģijā - zemes dievība, kuru uzskatīja par Jaņ-Di pēcteci un aizkapa pasaules valdnieku; vēlāk šis tēls transformējās par sieviešu kārtas dievību
Lu-Baņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - dievs, namdaru un celtnieku aizgādnis, kurš izgudrojis kāpnes pilsētas mūru aplenkšanai
gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku
Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe
ketguts ķirurģijā izmantojams materiāls (diegi), ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām
Ķīšupe Ķīse, Vārmes satekupe
Šmerļupīte Ķīšezera pieteka Rīgā, izteka Biķernieku mežā pie Mežciema
dentinoma Labdabīgs zoba audzējs, kas sastāv gk. no sekundārā dentīna
Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem
ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku)
miesīgs Labi barots (par dzīvnieku)
jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku)
serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas
Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu
prokalcitonīns laboratoriski nosakāms hormona prekursors
leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints
Medvedka ezers Lāču ezers Robežnieku pagastā
saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē
medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta
sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm
sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads
adaptīvā regulēšana laikā mainīga sekundārā regulēšana uzdotā režīma parametru optimizēšanai
minūte laika mērvienība - 60 sekundes
barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
dzimumnobriešanas periods laikposms, kad dzīvnieks strauji aug un attīstās; intensīvi attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sevišķi – dzimumdziedzeri; šis periods beidzas, kad dzīvnieku sāk izmantot vaislai
taupāmais laiks laikposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis)
atraitnes gads laiks (1 g. un 6 mēneši pēc Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumiem), kad atraitne pēc vīra nāves varēja lietot viņa mantojumu un saņemt no tā ienākumus
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums
Pienavas dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā
Lanciņu dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā
philydorinae Lapmūrnieku apakšdzimta
automolus Lapmūrnieku apakšdzimtas ģints
philydor Lapmūrnieku apakšdzimtas ģints
Phyllobius urticae lapsmecernieku suga
nātru lapsmecernieks lapsmecernieku suga ("Phyllobius urticae")
Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
lasāmatmiņas ciparvideodisks lasāmatmiņas kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt 4,7 līdz 17 gigabaitiem un kurš nodrošina piekļuves ātrumu 600 kilobitu līdz 1,3 megabitu sekundē
abominārijs Lāstu grāmata, kur ierakstīja visus tos noziedzniekus, kas bija apvainojuši katoļu baznīcu
Lošas upe Lašupe Bunkas un Priekules pagastā
Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe
mērkārts Lata (garums - \~1 m) ar iedaļām ik pa 1 cm, kas kopā ar reperi nekustīgi nostiprināta ūdenslīmeņa postenī
knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums
Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem
Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne
Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
LAMZA Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība
akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu
Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem
pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos
klimšķinātājs Latviešu mitoloģijā - gars, kas ar skaņu (balsi) aizmaldina ceļinieku
ceļa māte latviešu mitoloģijā - gars, kas rūpējas par ceļinieku un viņu mantas drošību
izcelšanās teikas latviešu mitoloģijā - ietver nostāstus par pasaules izcelšanos, antropogoniskās teikas un teikas par augu, dzīvnieku un putnu rašanos
ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus
Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē
Iskolastrels Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja, Latviešu strēlnieku vēlēta pašvaldības institūcija (1917. III/IV - 1919. VII)
Fraternitas Rusticana latviešu studējošās zemnieku jaunatnes biedrība, darbojās LU no 1921. g. (statūti no 1926. g.)
ļautiņputra Latviešu tautas ēdiens, ko gatavo no sautētiem, izžāvētiem un brūni notaukšķētiem rudziem, tos samaļot un iekuļot rūgušpienā
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem
Alus nesēju brālība latviešu tirdzniecības palīgamata strādnieku apvienība Rīgā 14.-19. gs., kas apvienoja dzērienu transportēšanā nodarbinātos Rīgas latviešus
nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem; Rīgā jau 1354. g. lietots atsevišķu namnieku apzīmējums
sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas
latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm
lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene
Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem
Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta
LCA Latvijas Ceļinieku asociācija
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus
LĪA Latvijas īpašnieku apvienība
LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība
Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
LLS Latvijas Lauksaimnieku savienība
LMS Latvijas Mākslinieku savienība
LMMB Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrība
LANĪDA Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
LPCS Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība
LRS Latvijas Rakstnieku savienība
repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
LSDSP Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
LSSZP Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija
LSS Latvijas Strādnieku savienība
Iskolats Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja - pirmā Latvijas padomju valdība (1917.-1918. g.)
LSA Latvijas Strēlnieku apvienība
dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu
LVSADA Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
LZF Latvijas zemnieku federācija
landgemeinde Latvijas zemnieku likumos pagasta nosaukums vācu laikos
kartupeļu dumpji Latvijas zemnieku nemieri Jaunbebros (1841. g.)
LZS Latvijas Zemnieku savienība
LZS Latvijas Zinātnieku savienība
Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā
Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā
mazpisāni lauki; apzīmējums nekurienei
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku bars, kas ganās (kādā vietā)
ganīšana Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana dabiskās vai kultivētās ganībās, arī citās platībās, kur tie plūc zāli
barība Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas līdzekļi
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam
gangaņģis Lauksaimniecības dzīvnieku ganīšana; gana darbs; ganu gaitas
kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā)
dzīvais inventārs lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā)
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā)
miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā
ankilostomatoze Lauksaimniecības dzīvnieku slimība, gremošanas trakta helmintozes, strongilatozes paveids
audzēšana pa līnijām lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu izkopšanas metode, pēc kuras vaislinieku izlasi un pāru atlasi veic līnijas ietvaros
kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām
laidaru sistēma lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina
zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu
palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem
LOSP Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome
deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena
līgumdiena Laukstrādnieku līgšanas diena, deramdiena
deramlaiks Laukstrādnieku līgšanas laiks
saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba, saimnieka istaba
saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals
saimnieks lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes
saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes; saimnieki
saimnieks lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
saimniekbērns Lauku saimniecības īpašnieku bērns
ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu
sieka vieta laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības, pūrvietas ceturtā daļa
sektoriālais laukums laukums, ko noplanē rādiusvektors, ja to novelk no nekustīgā centra uz kustīgo punktu
uzradoties Laulājoties kļūt par radinieku
orchestes Lēcējsmecernieku ģints "Rhynchaenus" nosaukuma sinonīms
Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m
Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs
hroniskā leikoze leikoze, kam raksturīgi lēni progresējoša gaita vai remisijas un recidīva mija; asinsainā līdztekus jaunajām leikocītu formām ir arī nobriedušās un pārejas formas
dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas
baltiskam lejzemnieku izloksnē, literārajā valodā (runāt)
baltiski Lejzemnieku izloksnēs, literārajā valodā (runāt)
lakstīt Lēkāt (par cilvēku vai dzīvnieku)
aizļukšāt Lēni aiziet (par dzīvnieku)
dūzīgs Lēnīgs (par cilvēku vai dzīvnieku)
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei
sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās
pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi
Leukādijas Leukādiju dīķis - atrodas Priekuļu pagastā, platība - 1 ha
Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku
Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā
lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem)
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus
Aizpūre Līdumnieki - apdzīvota vieta (vidējciems), Ludzas novada Līdumnieku pagasta administratīvais centrs
Čiužuļi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukuma variants
Čiužuli Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukums latgaliski
Hmeļnicki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnecki" nosaukuma variants
krivandieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivanda" iedzīvotāji
kušnerieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kušneri" iedzīvotāji
Garie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Īsie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Garī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski
Eisī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski
Zabolotje Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums
Leidumnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums latgaliski
Liposoļci Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants
Rečnie Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukuma variants
Rečnī Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukums latgaliski
Seimani Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seimaņi" nosaukums latgaliski
Škinči Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" nosaukuma variants
Šnitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
Šņitnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
Šņitņiki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šnitniki" nosaukuma variants
Vocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
Ņemeckaja Gora Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
Vockaļnīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
Vuocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski
Vuockaļņīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski
Vydri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidri" nosaukums latgaliski
Vindriži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants
Vyndradži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
Vyndraži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
Vyndrydži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
Verami Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants
Veremi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants
Veromi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants
zabolotjieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" ("Aizpure") iedzīvotāji
zabolotieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" ("Aizpūre") iedzīvotāji
kā uz skatuves līdz pēdējam sīkumam pakļauts citu acīm, pārlieku skaidri redzams
kopartneršips Līdzdalība peļņā, darbinieku atalgojuma daļēja kompensācija ar uzņēmuma akcijām
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces
antihelminti Līdzekļi pret cērmēm, dzīvnieku parazītiem
līdztekām Līdztekus
blakusražotne Līdztekus pamatdarbībai uzņēmumā radīti papildu dienesti vai ražotnes
blakus Līdztekus, paralēli
pratināšana jautājumu krustugunīs liecinieku nopratināšana tiesas procesā, kad uzdod jautājumus abu pušu aizstāvji
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1)
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku)
Liekņa Liekna, Jurģupes kreisā satekupe
Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā
Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km
Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
fleksija liekšana; saliekšana, saliekšanās; saliekums
uzmašām Lieku reizi, no lieka
latentā poliodontija lieku zobu aizmetņu attīstīšanās žokļa kaulā
jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība
komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās
tartufe Liekulīgas svētulības iemiesojums (pēc Moljēra komēdijas, 1667. g.)
kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs
uzsvētuļoties Liekulīgi rīkojoties uzkalpoties
galšoties Liekulīgi runāt tukšas pļāpas
lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos
svētelīgs liekulīgs
glīna Liekulīgs cilvēks
liekulis Liekulīgs cilvēks
likšķīgs Liekulīgs, divkosīgs
jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs
jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks
bauslinieks Liekulis tikumībā, reliģijā; svētulīgs cilvēks
tartifs Liekulis un svētulis (pēc Moljēra komēdijas "Tartifs" galvenā varoņa vārda)
lapsaste Liekulis, glaimotājs, lišķis
blastonis Liekulis, lišķis
pirkšķis Liekulis, lišķis
svētulis Liekulis, pātarnieks
stuburnieks Liekulis, viltnieks
krokšķis Liekulis; viltnieks
izspiest (kādu) asaru liekuļojot sākt raudāt
marstīties Liekuļot, izlikties
Jūdas skūpsts liekuļota laipnība, ar ko tiek maskēta nodevība
priderija Liekuļota tiklība, pārspīlēta kaunība
izspiest nopūtu Liekuļoti nopūsties
liekuļoti Liekuļots
tēlots Liekuļots
viltots Liekuļots, mākslots, neīsts, nepatiess
neīsts Liekuļots, nepatiess
liecums Liekums; loka izliektā daļa
dižcekule liela cekula nēsātāja
makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas
Boļšojjeņiseja Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā
Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā
ceplis liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai)
Gusēnu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
Lielais Useņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
Ūseņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
Kāšūns Lielais Košiuns, ezers Ezernieku pagastā
Ozolmuižas ezers Lielais Ozolmuižas ezers Brīvzemnieku pagastā
grupveida turēšana lielāka dzīvnieku skaita turēšana vienā aizgaldā
neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas
terēns Lielāka vai mazāka zemes virsas daļa ar tās dabiskām reljefa formām un nekustīgiem objektiem
nacionālkonvents Lielās franču revolūcijas laika tautas (nācijas) vietnieku nams, kas pastāvējis no 1792. g. 21. septembra līdz 1795. gada 26. oktobrim un pasludinājis Franciju par republiku; konvents
Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe
Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe
Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā
Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā
padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu
zemnieku kari lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās
dižzemnieks Lielas zemnieku saimniecības īpašnieks, lielsaimnieks
BASW Lielbritānijas Sociālo darbinieku asociācija
topčilar-aga Lielgabalnieku ģenerālis turkiem
Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas
boļševiki Lielinieki, Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa radikālā vairākuma pārstāvji
Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā
lielpriors Lielmeistaram pakāpē sekojošs bruņinieku ordeņa amatvīrs
fibrīns Lielmolekulāra nešķīstoša olbaltumviela, asins recekļa saistviela
fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli
antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām
humīnskābes Lielmolekulāras organiskās vielas, kas rodas, sadaloties augu atliekām
makroradikāļi Lielmolekulāri aktīvie radikāļi
elementorganiskie polimēri lielmolekulāri elementorganiskie savienojumi, kuru lineāras, sazarotas vai telpiskas struktūras makromolekulās bez ogļūdeņražu grupām ir arī neorganiski atomi vai to grupējumi
pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem
polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa
silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi
antigēni Lielmolekulāri savienojumi, kas, ievadīti organismā, izsauc antivielu rašanos, kuras ar antigēniem reaģē
neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu
oligomēri lielmolekulāru savienojumu homoloģisko rindu zemākie locekļi; izejvielas polimēru sintēzei, ietilpst līmju sastāvā u. c.
dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē)
fulvoskābes lielmolekulāru, slāpekli saturošu organisko savienojumu grupa ar sarežģītu molekulāro uzbūvi; humusa sastāvdaļa
soka Lielo zemes īpašnieku privilēģija Anglijā anglosakšu karalistēs 6.-9. gs.
straume liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas
vilce liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars
pūlis liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums; bars
pulks liels (dzīvnieku) daudzums, kopums
mākulis liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums
pamatīgs liels (par dzīvnieku)
mākonis liels (piemēram, kustīgu, lidojošu dzīvnieku) kopums
okeanārijs liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei)
gūzma liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma
sekretārs liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas
alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā
seirēnes Lielu jūras dzīvnieku dzimta, līdzīga valzivīm
hidrostatiskais spiediens lielums, kas izsaka nekustīga, nesaspiežama šķidruma spiediena atkarību no šķidruma slāņa biezuma
Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu
brīvības pakāpe lielums, kas raksturo kādas sistēmas (atoma, molekulas, daļiņas, ķermeņa utt.) stāvokli
telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma
Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m
Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis")
Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā
Lekmiņa ezers Liepnieku ezers Lauderu pagastā
Lekmiņu ezers Liepnieku ezers Lauderu pagastā
Ķīšu ezers Liepnieku ezers Lauderu pagastā
uica lieto kā izsaucienu paužot prieku, lepojoties
prīmā lieto, izsakot atzinību, prieku
tpr lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu
tprū lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu
bē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas
mū lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas
mē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas
skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
vai lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
vaile lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
ak (tu) (arī mīļo) debestiņ lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
stāvēt lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties
e lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
ē lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
edz lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
eē lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
eh lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
ei lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
ej lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
ek lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
ajeja lieto, lai izteiktu prieku, izbrīnu, pārsteigumu u. tml.
vu lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu
vui lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, arī nosodījumu u. tml.
ai lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
hip hip urrā lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu par kaut ko paveiktu, sasniegtu, uzvarētu
ek lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku
o lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu)
au lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
oh lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
oi lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes)
ak lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
ah lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu
uf lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku
uh lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu
Svētais tēvs lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu
budu lieto, uzrunājot ķekatniekus (budēļus)
kungs un ķeizars lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu
kungs un ķēniņš lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu
mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos)
nepanesamais Lietuvēns, būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus
Baubis Lietuviešu mitoloģijā - dievs, mājdzīvnieku sargātājs, ganu aizgādnis, kuram tika upurēti lopi
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā
Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera
absorbējama ligatūra ligatūra no dzīvnieku audiem (piem., ketguts), ko noārda dzīvo audu enzīmi
lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās
derēties Līgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos)
pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus)
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi
aizpirkums Līgums, ar ko viena puse apsolīja otrai pārdot noteiktā laikā kustamu vai nekustamu mantu
aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni
epicikloīda Līkne, ko iezīmē ar riņķi nekustīgi saistīts punkts, šim riņķim veļoties pa citu riņķi
evolūta Līkne, ko plaknē veido visi tās liekuma centri, t. i., šīs līknes normāļu saimes apliecēja
plēsināt likt (sunim) dzīt, ķert u. tml. (kādu dzīvnieku); rīdīt
apsprādzināt likt nobeigties (visu dzīvnieku kopumu)
atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu
mantojuma apsardzība likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai
brēke Likuma vai noteikuma pārkāpums un sods par to, kas bija paredzēts Livonijas likumos un dažu Rīgas amatnieku apvienību statūtos
beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes
gumburis Līkums, ieliekums
kurza Līkums, ieliekums
aplīkums Līkums, izliekums
kore Līkums, izliekums
kurvatūra Līkums; izliekums, loks; noapaļojums
buivieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Buiva" iedzīvotāji
Ozolu stacija Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" nosaukuma variants
puiķelieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants
puikulieši Limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
glutīns Līme, ko iegūst, vārot dzīvnieku skrimšļus un cīpslas
ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu
blokkopolimēri Lineāri kopolimēri, kuru makromolekulās mijas homopolimēru vai statistisko kopolimēru bloki ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu vai struktūru
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
Liņģu ezers Liņģis, ezers Burtnieku pagastā
kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces
kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids
idioheterolizīns Lizīns normālās asinīs, aktīvs pret citas sugas dzīvnieku šūnām
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu
ankiloze Locītavas stīvums, nekustīgums kā patoloģiska procesa sekas locītavas virsmās
lodalēt Lodāt (par bezkāju dzīvnieku)
ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai)
tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_
lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki
darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem
darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību
Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē
atkritumprodukti Lopbarībai noderīgie produkti, kas rodas kā blakusprodukti līdztekus citu (pārtikas) produktu ražošanai, gk. lauksaimniecības produkcijas pārstrādāšanā
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
proteīns Lopbarības, dzīvnieku un augu produktu slāpekļvielas
aprobācija lopkopībā - jaunizveidotu dzīvnieku šķirņu vai ciltslīniju novērtēšana
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu
itilordoze Lordoze bez sānu izliekumiem
Ločupe Lošupe, Būšnieku ezera noteka
Lošupīte Lošupe, Būšnieku ezera noteka
izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku)
izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana
Ajuga reptans ložņu cekuliņš
Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu
Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe
Ārmani Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" nosaukuma variants latgaliski
bārtulieši Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" iedzīvotāji
Bārtuli Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" nosaukums latgaliski
Klešņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kļešņiki" nosaukuma variants
Ļagušņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lagušņiki" nosaukuma variants
petručenkieši Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručenki" iedzīvotāji
Petrucāni Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručonki" nosaukuma variants
maiglieši Ludzas novada Miglinieku pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" iedzīvotāji
mirabs Lūgšanu niša mošejā, vērsta pret Meku
rekur Lūk, reku!
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
fosforscence Luminiscence ar samērā ilgu pēcspīdēšanas laiku (no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām)
sensibilizētā luminiscence luminiscence, kurā ierosinošā enerģija, ko absorbē vieni atomi (molekulas, defekti), enerģijas pārneses procesā tiek nodota citiem, kuri pēc tam luminiscē
Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
cuksis Ļauns vīrietis, kurš uzvedas nekulturāli
piesajemties Ļaut (tēviņam) sevi aplecināt (par dzīvnieku mātīti)
pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes)
korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem)
aizgrābstīties Ļaut zādzībai kļūt par noziegumu, zogot ļaut sev kļūt par noziedznieku
piebalvoties Ļauties piekukuļot
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
šautīgs Ļodzīgs, nestabils (par slimu vai pilnībā nodzītu dzīvnieku)
kā koks ļoti ciets, stīvs, nekustīgs; cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams
polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
spīdzināt ļoti mocīt (dzīvnieku)
izmučīt ļoti nogurdināt (cilvēku, dzīvnieku)
mīksts kā lūks ļoti noguris, piekusis
dakust ļoti nogurt, piekust
lutināt ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku)
sabeigt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
sabendēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu
(ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.)
kā caur palielināmo stiklu ļoti skaidri, ar saasinātu uzmanību, pārlieku kritiski
pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis
kā bluķis ļoti smags, stīvs, nekustīgs
nokaitināt ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
kā koka dievs ļoti stīvs, nekustīgs
kā miets ļoti stīvs, nekustīgs; pasīvs, sastindzis domāšanā
šauties ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām)
ar atplestām rokām ļoti viesmīlīgi, sirsnīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu)
stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā
aplam Ļoti, pārlieku
līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu)
līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu)
nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
buršs Māceklis (amatnieku cunftē)
zoogenija mācība par dzīvnieku izcelšanos
veterinārā ķirurģija mācība par dzīvnieku slimību ārstēšanu ar operatīvām metodēm
zoohigiēna mācība par dzīvnieku veselības profilaksi
bioklimatoloģija mācība par klimata ietekmi uz organismiem, sevišķi uz dzīvnieku un augu attīstību, uz lauksaimniecības kultūru attīstību, bioklimatiskajām sezonām, arī uz cilvēku veselību
heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra
dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības; mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju
Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē
Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē
Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
pašatmagnetizēšanās Magnētisma izzušana, kuras cēlonis ir magnētisko dipolu (molekulāro magnētu) pievilkšanās pie magnēta pretējiem poliem
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam
Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam
elektromagnētiskie viļņi mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari)
piekulināt Maisot pievienot, piekult
piekuļināt Maisot pievienot, piekult
Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe
houmings Mājas instinkts - dzīvnieku izturēšanās aktu kopums, kuru izpausme ir pieķeršanās savai dzīves vietai, tieksme atgriezties "mājās"
bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijas slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks
redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem
hemosporidiozes Mājdzīvnieku (sezonas) slimību grupa, ko ierosina asins parazīti hemosporidijas
identifikācija mājdzīvnieku apzīmēšana ar vārdiem vai numuriem
ēža Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm
leča Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm
lečka Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm
nemeklēšanās Mājdzīvnieku dzimumaktivitātes trūkums, parasti kā novārguma vai nepareizas ēdināšanas sekas
ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai
žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt
ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes
kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi
plunci Mājdzīvnieku plaušas; iekšas, zarnas
baltene Mājdzīvnieku sievišķais īpatnis (govs, vista u. c.)
sorts Mājdzīvnieku šķirne
gaļas virziena mājdzīvnieku šķirnes mājdzīvnieku šķirņu grupa, kuru galvenais produkcijas veids ir gaļa
ciltslietas Mājdzīvnieku šķirņu veidošanas un uzskaites sistēma; ciltsrakstu krājums
tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem
brīvā mājdzīvnieku turēšana mājdzīvnieku turēšanas veids, kurā dzīvnieki var novietnē brīvi pārvietoties
piesietā mājdzīvnieku turēšana mājdzīvnieku turēšanas veids, kurā dzīvniekus tur piesietus (stāvvietā) ar saiti, ķēdi vai sakām
dikrocelioze Mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku invāzijas slimība; helmitoze
uzganīšana Mājdzīvnieku, galvenokārt liellopu, nobarošana ganībās
kustoņa Mājputnu, mājdzīvnieku kopa
matrice Makromolekulārs šablons citas makromolekulas sintēzei
makrojoni Makromolekulas, kas satur jonu veida funkcionālas grupas
polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai
kārtnieku nauda maksa, ar ko Vidzemes zemnieki 17. gs. beigās atpirkās no kārtnieku klaušām jeb kārtas
zibmaksājums maksājums, kad nauda no konta komercbankā tiek pārskaitīta uz kontu citā komercbankā dažās sekundēs jebkurā nedēļas dienā un jebkurā diennakts laikā
mierizlīgums Maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā
uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt
karāšanās griesti maksimālais augstums, kurā helikopters spēj nekustīgi karāties bez augstuma samazināšanas
MDN Mākslas darbinieku nams
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms
plasts mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas
struktuori Mākslīgi augsnes struktūras veidotāji, augstmolekulāri savienojumi
dziris Mākslīgi barots dzīvnieku mazulis (parasti jērs), kas ir mazāks, vārgāks
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem)
kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām
figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā
dekadents mākslinieks, kura darbos izpaužas dekadence; sākotnēji (19. gs. 80. gados) - kādas franču rakstnieku grupas pārstāvis
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība
koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus
partnerība Mākslinieku interpretētāju tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā)
ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus
MS Mākslinieku savienība
zaļvārnieši mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs
raideris mākslinieku vajadzību pieprasījums organizatoriem un pasākuma norises vietai
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam
Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus
eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos
Maltinieka ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā
Maltinieku ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā
Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu
pilnvaras īpašums (trasts) mantisko un (vai) finanšu attiecību sistēma starp trasta dibinātāju, pilnvaras īpašnieku un beneficiāru (personu, kuras interesēs tiek veiktas trasta operācijas)
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls
atstumšana no mantojuma mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteikta griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku
mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai
majorāts mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā
slpingidae Māņsmecernieku dzimta
tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256
celtnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Celtnieku ciemats" iedzīvotāji
zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus
slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana
grupālā izlase masveida izlases veids, kurā vaislai atstātos dzīvniekus dala vairākās grupās atkarībā no audzēšanas mērķa
ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai
Maceika ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Maceiku ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Mateikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Žabinka ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Moseikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
absolūtā kustība materiāla objekta kustība pret nekustīgo vai inerciālo atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Galaktiku
saliktā kustība materiāla objekta kustība vienlaikus pret divām atskaites sistēmām – pret nekustīgo (absolūtā kustība) un pret kustīgo (relatīvā kustība)
absolūtā kustība mehānikā materiāla punkta vai ķermeņa kustība attiecībā pret kādu citu ķermeni, kuru uzskata par nekustīgu
nekustīgā atskaites sistēma materiāla sistēma, kas nosacīti nekustas vai ir inerciāla
uzbriešana materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids
pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma)
pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās
aizkura Materiāls krāsns iekurināšanai
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai
elektroimpulsapstrāde Materiālu elektroerozīvā apstrāde, kur izmanto kur izmanto 500-1000 mikrosekunžu (dažreiz līdz 10000 mikrosekundēm) ilgus līdzstrāvas impulsus
antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās
cēre Matu cekuls
čuprs Matu cekuls
pčolka Matu griezuma veids - īsāki mati pieres daļā; ponijs, cekuls
mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos
Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe
cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs)
omra Mazais svētceļojums uz Meku
Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā
sīkme Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes
sīkmīte Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes
nojumes veida mītnes mazas, vieglas pagaidu celtnes cūku turēšanai vasarā, lai aplokā pasargātu dzīvniekus no saules, vēja un lietus
Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis
Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis
mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu
banščikot Mazgāt pirtī (par pirtnieku)
sausumi mazi sausi koka gabaliņi iekuriem
aptumšot Mazināt (prieku, laimi u. tml.)
atdzesēt Mazināt (sajūsmu, prieku u. tml.); atvēsināt
aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.)
apbarāt mazliet uzbarot (lauksaimniecības dzīvniekus) kaušanai
papliekns mazliet, nedaudz noguris, piekusis
pašķērst mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku)
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem
Mazmuižas ezers Mazmuižnieku ezers Raiskuma pagastā
vempulis Mazs, resns dzīvnieks, dzīvnieku mazulis
tīrumslieka Mazsartārpu klases slieku dzimtas atsevišķu sugu grupa
allolobophora Mazsartārpu klases slieku dzimtas ģints
baroka lietišķā māksla mēbeles bija bagātīgi dekorētas ar inkrustācijām un apkalumiem, plaši ieviesās gobelēni, ko darināja pēc ievērojamu mākslinieku metiem
medību produkcija medībās iegūtā savvaļas dzīvnieku gaļa, subprodukti un jēlādas
piesaut Medībās nošaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz
gaides medības medības, kurās mednieks slēpnī, medību tornī, kancelē vai luktā gaida medījamo dzīvnieku
medību karalis medību dienas vai sezonas veiksmīgākais mednieks, kuru medību dalībnieki saskaņā ar mednieku kolektīva tradīcijām ieceļ vai ievēlē un attiecīgi godina
piebarošanas lauciņš medību dzīvniekiem domāti sējumi un stādījumi, kas medību platībās papildina dzīvnieku dabisko barības bāzi un piesaista dzīvniekus mežam
bonitāte Medību iecirkņa vērtības rādītājs, ņemot vērā dzīvnieku dabiskās barības bāzes noderīgumu un labumu; medību platības pieņemts iedalīt 5 bonitātēs
medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
lenkums Medību platības daļa, kurā lencēji ar noslēgtu gājienu ir konstatējuši pēc pēdām vai citādi tajā atrodošos medījamos dzīvniekus un gatavojas tajā medīt
slazdošana medību veids, kurā dzīvniekus ķer, izliekot slazdus
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus)
MDA Medicīnas darbinieku arodbiedrība
slimnīca Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai
biomedicīna Medicīnas nozare, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus
ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus
medību platība medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā meža teritorija
samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā; medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu)
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā)
montelukasts Medikaments, kas bloķē dabisko mediatoru leikotriēnu receptorus un pastiprina medikamentu iedarbību, uzlabo astmas slimnieku vispārīgo stāvokli
harpunēt Medīt (lielus jūras dzīvniekus) ar harpūnu
mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus
bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām
pūdelētājs Mednieks, kas neprecīzi šauj, dzīvnieku neievainojot
jaktene Mednieku desiņa
švunkdesa Mednieku desiņa
medniekdesiņa Mednieku desiņa - tieva žāvēta neliela desa, ko parasti ēd izceptu uz uguns
mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā
ripā Mednieku lietots ļoti precīza šāviena raksturojums gadījumā, kad dzīvnieks krīt uz vietas pēc ātra skrējiena un inerces ietekmē it kā vēl ripo
Eifeļa tornis mednieku masts
šīstaša Mednieku soma
sīstaža Mednieku soma
zistaks Mednieku soma
MMB Mednieku un makšķernieku biedrība
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji, runā bušmeņu un bantu valodās
slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi
MFLOPS Megaflops - apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika
sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot
gordiņš Mehāniska ierīce, ko iegūst, ieverot trosi nekustīgajā blokā (trīsī), to lieto, lai vēlamā virzienā novilktu šotes, un izmanto dažādās celšanas iekārtās
rahiolīze Mehāniska mugurkaula sānvirziena izliekuma labošana, kombinējot vilkšanu ar spiešanu
rotators mehāniska sistēma, ko izmanto, lai idealizēti aprakstītu molekulu un kodolu rotāciju
līdzsvara stāvoklis mehāniskās sistēmas stāvoklis, kurā visi tās punkti ir nekustīgi attiecībā pret izvēlēto atskaites sistēmu
CGS mērvienību sistēma mehānisko lielumu mērvienību sistēma, kurā par galvenajam mērvienībām pieņemts centimetrs (garums), grams (masa) un sekunde (laiks); atvasinātas mērvienības ir – dins (spēks), ergs (darbs un enerģija) u. c.
statīva galva mehānisks statīva mezgls, uz kura uzņemšanas laikā nekustīgi nostiprina fotoaparātu, videokameru vai kinokameru
Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija
maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu
gada meita meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem)
Egle Meitene lietuviešu mitoloģijā, kuru izprecināja svēto dzīvnieku zalkšu karalim
zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē; arī zemniekmeita
zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē
ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus); savākt
vākt meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (parasti sistematizētu) kopumu
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu)
estrs Meklēšanās - viena no zīdītājdzīvnieku dzimumcikla stadijām
Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos
mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos
Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots
mendax Melis, liekulis
mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma
priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā
Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
Melnupe Mellupe, Gaujas pieteka Burtnieku novadā
Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe
Pachyphloeus melanoxanthus melnraibais zemesčiekurs
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā
altāt Melot, pļāpāt, melst niekus
blatot Melot; stāstīt niekus
Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā
glamstīties Melst niekus, otru aprunāt
ēmuļoties Melst niekus; pļāpāt; muldēt
melsin Melst, pļāpāt niekus
sladzināt Melst, runāt niekus, daudz runāt
sladzīt Melst, runāt niekus, daudz runāt
puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte
Lielmēmele Mēmele, Lielupes satekupe
merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā
sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis
jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli
Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē)
Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē)
vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli
bipolaritāte Mēreno ziemeļu puslodes joslu augu un dzīvnieku (sevišķi jūras dzīvnieku) izplatība apmēram tajos pašos platuma grādos dienvidu puslodē
mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā
Mērgupe Mergupe, Lielās Juglas satekupe
Merga Mērgupe, Lielās Juglas satekupe
leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs
trīvijs Merkurija, kā ceļu un ceļinieku apsargātāja nosaukums
atlase Mērķtiecīga pārojamo dzīvnieku izvēle, lai iegūtu pēcnācējus ar vēlamajām īpašībām
darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas)
medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai
mensula Mērnieku galdiņš plānu uzņemšanai dabā
mērķēde Mērnieku ķēde (parasti 20 metrus gara) ar riņķiem abos galos
zviedru olekts mērnieku olekts
MKS mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms un sekunde; nozīmīgākās atvasinātās mērvienības ir ņūtons, džouls, vats, paskāls, hercs
starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins (Kelvina grāds), kandela un mols
strempuļot Mēslot (ar dzīvnieku izkārnījumiem)
secums Mēslu sekumi
sidērisms Mesmera paņēmiens slimniekus ārstēt ar peldēm, kurās ielikta magnetizēta dzelzs
mest pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
brūderis Metāla iekārta ar sildelementiem dzīvnieku mazuļu apsildīšanai pirmajās dzīves dienās
barbekjū Metāla iesms, uz kura tiek cepti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas
grebls Metāla suka mājdzīvnieku apmatojuma tīrīšanai
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai
harpūna Metamais ierocis lielu jūras dzīvnieku medīšanai
čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku
prometabolija Metamorfo dzīvnieku attīstības stadija, kad vērojma kūniņas stadijas sākotnējā attīstība
biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu
metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā
molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli
elektrokardiofonogrāfija Metode sirds toņu elektriskai reģistrēšanai, parasti līdztekus biostrāvu reģistrācijai
konflikta veicināšana metode sociālajā darbā, kuru lieto, lai grupas dalībniekus iesaistītu aktīvā diskusijā, konfrontācijā un jaunu interešu grupu veidošanā
BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze)
bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm
decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām
m/s Metri sekundē
MKS Metrs, kilograms, sekunde (mērvienību sistēma)
somatopleira Mezodermas parietālā lapa, kas veido daudzšūnu dzīvnieku sekundārā ķermeņa dobuma sienas iekšējo daļu
splanhnopleira Mezodermas viscerālā lapa, kas apņem daudzšūnu dzīvnieku iekšējos orgānus
nastra Meža dzīvnieku pārošanās
nastrs Meža dzīvnieku pārošanās
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem
meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ
cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana
Mescheneeken Mežnieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
mežīgs Mežonīgs, nekultivēts
tarzāns Mežonis, nekulturāls cilvēks
meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem
MĪKC Mežu īpašnieku konsultatīvais centrs
queto Mierīgi, nekustīgi
quieto Mierīgi, nekustīgi
sēd kā ķipis mierīgi, nekustīgi sēž
mielīgs Mierīgs, lēns (par dzīvnieku)
saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā
sakasnis Mīklas palieku kukulītis
mikoplazmoze Mikoplazmu ierosināta cilvēku, dzīvnieku un augu infekcijas slimību grupa
fizikālas izcelsmes stresori mikroklimata novirzes no sanitāri higiēniskajām normām, dzīvnieku transportēšana, pārdzīšana u. c.
mikrobioloģiskā meliorācija mikroorganismu izmantošana pastiprinātai augu organisko atlieku mineralizācijai vai gaisa slāpekļa saistīšanai
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas
molekulārģenerators Mikroviļņu diapazona molekulārais kvantu ģenerators, māzers
ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka
zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai
samtains mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu)
storge Mīlestība ģimenē, mīlestība radinieku starpā, vecāku un bērnu mīlestība
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa)
špidīgs Mīlīgs, glīts (par jaunu dzīvnieku)
tūkstošdaļsekunde Milisekunde
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam)
ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā)
bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem)
aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem
avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem
iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā
kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu
MIPS Miljons operāciju sekundē; procesora ātrdarbības mērvienība (angļu "millions of instructions per second")
Mīlgrāvis Milzgrāvis - Melnsilupes satekupe Dundagas un Rojas pagastā
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.)
jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV)
mirstība Mirušo skaits, bieži attiecībā pret dzīvo (cilvēku, dzīvnieku) skaitu
Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna
Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe
Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa
Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m
mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta
Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
novietne Mītne (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) turēšanai
Kamelota Mitoloģiskā karaļa Artura pils, kurā atradās Apaļais galds - bruņinieku pulcēšanās vieta
Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai
MSMC Mobilo strēlnieku mācību centrs
pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem
Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni
polimēra molekula molekula ar lielu molekulmasu; makromolekula
makromolekula Molekula ar lielu molekulmasu; polimēra molekula
dimērs molekula vai savienojums, kuru, ķīmiski saistoties, veido divas vienkāršas vielas molekulas
mezomolekula Molekula, kurā ķīmiskā saite ir nevis elektrons (kā parasti), bet mezons (mi mezons)
bioloģiskā membrāna molekulāra izmēra robežslānis, kas morfoloģiski un fizioloģiski norobežo gan šūnu, gan tās organoīdus
biomembrāna Molekulāra izmēra struktūra, kas norobežo ikvienas šūnas protoplastu un tās organoīdus
kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma
adhēzija Molekulāra saistība starp divu kontaktā esošu cietvielu vai šķidrumu saskarvirsmām; maksimālu adhēziju panāk, ķermeņus metinot, lodējot, līmējot
paraūdeņradis Molekulārais ūdeņradis H2, kurā abiem tā sastāvā ietilpstošajiem protoniem spini ir vērsti pretējos virzienos
ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā
izofermenti Molekulāras fermenta formas (izoformas), kas katalizē vienu un to pašu ķīmisko reakciju, bet atšķiras pēc izvietojuma šūnā un fizikālķīmiskajām īpašībām
sauternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto dezoksiribonukleīnskābju (DNS) pētīšanai; agarozes gela elektroforēzē frakcionē DNS fragmentus pēc garuma, pārnes uz nitrocelulozes filtru, uz kura vēlāk tos hibridizē ar radioaktīvi vai citādi iezīmētām zondēm
vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu
adukti Molekulāri kompleksi un kovalenti savienojumi, kas rodas pievienošanās reakcijās
reduplikācija molekulāro un šūnas apakšstruktūru divkāršošanās, kas nodrošina šūnu dalīšanos, organismu augšanu un vairošnos
hiralitāte Molekulas asimetriskums, ko organisku vielu savienojumos izraisa asimetriskais atoms, kas saistīts ar 4 dažādiem aizvietotājiem (citu elementu atomiem vai atomu grupējumiem)
parahora Molekulas konstante, kas raksturo vielas blīvumus šķidrā un gāzveidā, kā arī virsmas spraigumu
ligandi Molekulas vai joni, kas kompleksajos savienojumos ar koordinatīvo saiti saistīti ar centrālo atomu
molekulsvars Molekulmasa
molmasa Molekulmasa - molekulas masa, kas izteikta atommasas vienībās
konformācija Molekulu forma telpā, kas veidojas atomu vai atomu grupu iekšējās pagriešanās, saišu deformāciju un citu deformāciju rezultātā, nemainot molekulu konfigurāciju
rotācijas spektrs molekulu spektra līnijas un joslas, kas saistītas ar molekulu daļu savsterpējo griešanos
aktivācija molekulu vai atomu savstarpējās iedarbības pastiprināšana, pievadot enerģiju
fotodisociācija Molekulu, radikālu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
fotoķīmiskā disociācija molekulu, radikāļu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas iedarbībā; fotodisociācija; fotolīze
Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks
ilkāns Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilhans
ilhans Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilkāns
kāghāns Mongoļu-turku valdnieku tituls, saīsinātā formā hans
kvantu ģenerators monohromatisku elektromagnētisko viļņu avots, kurā izmanto kvantu sistēmu (atomu, molekulu, kristālu) inducēto starojumu
monoslānis monomolekulārs slānis
adenilskābe Mononukleotīds, balti, adataini kristāli; sastāv no adenīna, ribozes un fosforskābes, piedalās ūdeņraža un fosforskābes atlieku pārnešanā glikozes procesā
puls Monopolapvienības forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā
trioze Monosaharīdam līdzīga viela, kuras molekulā ir trīs oglekļa atomi
tetrozes Monosaharīdi ar 4 skābekļa atomiem molekulā
heptoze Monosaharīds ar 7 oglekļa atomiem molekulā
morfonēma Morfonoloģiska vienība, kas sastāv no divām vai vairākām fonēmām, kuras vienas un tās pašas morfēmas alomorfos parādās atkarībā no fonoloģiskiem (fonētiskiem) nosacījumiem, piem., i/ie - tikt, tieku: n/ņ - līnis, līņa: sl/šļ - kāpslis, kāpšļa
bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus
Moščnīcas ezers Mošņica, ezers Robežnieku pagastā
noraidījums tiesībās motivēts lietas dalībnieku iebildums pret noteiktu personu piedalīšanos lietā, kuru izskata jurisdikcijas institūcija
darbmaisījums Motora cilindrā izveidojies degmaisījuma un sadegušo gāzu atlieku maisījums
nekustīgais eļļas uztvērējs motora karterī nekustīgi noteiktā augstumā nostiprināts eļļas uztvērējs
spīdvejs motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona celiņu vai treku
policistronālā ribonukleīnskābe mRNS molekula, kas satur ģenētisko informāciju vairāk nekā viena polipeptīda sintēzei
kašeklis Mucenieku darba rīks
kašūklis Mucenieku darba rīks
Mucenieka ezers Mucenieku ezers Kocēnu pagastā
strībeņķis Mucinieku darba sols
banceklis Mucinieku stīpu dzelzs
slīmestuvis Mucinieku, galdnieku darbarīks kokmateriālu apstrādei
Mucenieku ezers Mucnieku ezers Sēmes pagastā
skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums
rahiokampse Mugurkaula izliekums
kifoze mugurkaula izliekums uz mugurpusi; kupris
lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu
heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums
craniata Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms
craniota Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms
histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju
bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki
galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss
nāss mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere; sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem
gaisamaisi Mugurkaulnieku dzīvnieku dobumi, kas savienoti ar elpošanas ceļiem vai barības vadu un spēj piepildīties ar gaisu
abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās
galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav
sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei
karnozīns Mugurkaulnieku muskuļu ekstraktviela
žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
mezonefross Mugurkaulnieku pāra izvadorgāns, primārā niere, kas zīdītājiem saglabājas tikai agrīnajās dīgļa attīstības stadijās
mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā
ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus
cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā
plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā
lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
makšķerzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Lophiiformes")
kefalveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Mugiliformes"), gk. jūrās, tropu un mērenajās joslās, saimnieciski nozīmīgas zivis
plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta
bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās
merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints
beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu
gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
himērveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ("Chimaeriformes")
rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija
korijs mugurkaulnieku un cilvēka ādas saistaudi; pamatāda
adrenālā sistēma mugurkaulnieku un cilvēka iekšējās sekrēcijas sistēmas daļa: šūnu kopums, kas izdala hormonu adrenalīnu
osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs
četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
limfātiskā sistēma mugurkaulnieku, arī cilvēka, asinsrites sistēmas daļa – asinsrades orgānu, limfvadu un limfmezglu sistēma, kas aizvada limfu no audiem uz vēnu sistēmu
Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
lielmoguls Muhamedāņu dinastijas valdnieku Bāburu tituls Indijā, dib. 1526. g., pastāvēja līdz 1858. g.
vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei
muižas tiesības muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai
kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem
konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku Muižnieku ezers - Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka
landrātu kolēģija muižnieku ievēlēts pārstāvības institūcija
muižniekgājums Muižnieku kārta
muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā
muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām
folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.)
gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka
mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku; Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
dom Muižnieku tituls Portugālē (lieto pirms vārda)
dzimtmuižniecība Muižnieku titulu mantojušo kopums
kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa locekļu kopsapulce; mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošā institūcija
Upurkalns Muldenieku pilskalns Neretas pagastā
Cvikavas Mulde Muldes kreisā satekupe, Saksijā, garums - 128 km, sākas Rūdu kalnos
Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos
multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio
Muļķezers Muļķa ezers Brīvzemnieku pagastā
Muļķu ezers Muļķa ezers Brīvzemnieku pagastā
skadrīgs Mundrs, kustīgs, arī modrs (par dzīvnieku)
kausveida lāpsta mūrnieku darbarīks javas paņemšanai no javas kastes, padošanai uz mūra virsmu un izlīdzināšanai
Mūrnieks Mūrnieku ezers Vecpiebalgas pagastā
sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos
zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku
Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas
hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem
Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta
Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas
stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos
semitonium Mūzikā: pustonis, nosaukums mazai sekundai
kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas
plikmakstis Nabags, kurš sevi iztēlo par bagātnieku
nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (1919.-1945. g.) ideoloģija, politika un praktiskā darbība, vācu fašisma izpausmes valdošā forma
nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs
triecienvienība Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas pusmilitāra teroristiska vienība (viena no daudzām) Vācijā 1921.-1945. g.
šķidrā krava nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs
sifilonihija Nagu bojājums sekundārā sifilisa stadijā
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis)
haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis
kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu
ķirurģiskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu
Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas
soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol
kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu
aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības
Novļāni Nauļāni, apdzīvota vieta Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Jaunezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Novļānu ezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nevļānu ezers Nauļānu ezers Robežnieku pagastā
Nevļānu kalns Nauļānu kalns Robežnieku pagastā
ne drimēt nedrim ne kustēt nekust
neadekvātuma afekts neadekvāta emocionāla reakcija uz grūtībām darbā, kad savās neveiksmēs vaino objektīvoas apstākļus, priekšniekus, skolotājus un citus, bet tikai ne sevi
leicīns Neaizstājama aminoskābe, ir augu un dzīvnieku olbaltumvielās
katatīmija Neapzināts pārdzīvojumu komplekss ar sekundārām slimīgām pārmaiņām apziņā; emocionālo faktoru ietekme uz psihisko procesu saturu, raksturu un norisi
kā ieaudzis neatdalāms; nekustīgs
mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks
NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1)
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā)
klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība
iedūmot nedaudz iekurināt (tā, ka nāk dūmi)
nederēt ne pīpē, ne ragā nederēt nekur, nekam
nekrospermija Nedzīvi (nekustīgi) spermatozoīdi spermā
izonefrotoksīns Nefrotoksīns, kas ietekmē tās pašas sugas citu dzīvnieku šūnas
pavaldīt neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku)
uzgavilēt neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
pabaudīt neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam)
pacirpt neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam)
padarboties neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
paspekulēt neilgu laiku, mazliet spekulēt
patrenkāt neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku)
patrenkt neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku)
pasijāt neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu)
paēvelēties neilgu laiku, sev par prieku, ēvelēt
seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi
informācija neirohumorālie impulsi, kas nāk no vienas (celulāras vai molekulāras) sistēmas un ierosina regulējošu atbildes reakciju citā, korelatīvi saistītā celulārā vai molekulārā sistēmā
malarioterapija Neirosifilisa ārstēšana, inficējot slimnieku ar malārijas plazmodijiem
pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas
jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos
autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ
metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot
jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda
lauzt sirdi neizturami, pārlieku sāpināt kādu
sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā)
jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki
grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu)
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu)
ne quid nimis neko lieku
pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas
lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem
neiekopts Nekultivēts (par augsni)
robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem); arī pirmatnēji spēcīgs
niekur Nekur
nikur Nekur
ne peles alā nekur (nav miera, glābiņa)
nekur šāstīties nekur dēties
nekur šauties nekur likties
ļeperis Nekur nederīgs cilvēks
neglābsies ne peles alā nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.)
ne pa labi, ne pa kreisi nekur, ne uz vienu pusi
ne šur, ne tur nekur, nevienā vietu
nekur Nekurp
nekurpiņ Nekurp, nevienā vierzienā
ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu
pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība
NĪP Nekustamā īpašuma pārvalde (reģ.)
zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs
kadastra dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas
zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts
kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa
zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums
nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem
immobilija Nekustama manta
immobilis Nekustama manta
valsts vai pašvaldības īpašuma objekts nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā
kadastra numurs nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators)
immobiļi Nekustamas lietas
imobilija Nekustams īpašums; immobīlis
immobils Nekustams, nekustīgs
autokinētiskā kustība nekustīga gaismas avota tumsā šķietamā kustība; redzamās kustības ilūzija
malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā
lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu
skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele
šuve nekustīga savienojuma josla (organisma daļām)
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē
akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem
aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms
autosporas Nekustīgas dažu aļģu sporas, kas bezdzimumceļā veidojas mātšūnā
barbets Nekustīgas fortifikācijas būves bruņu konstrukcija ar bruņutorni
stereocilijas Nekustīgas skropstiņas dažu epitēlijšūnu brīvajā virsmā
spermāciji Nekustīgās vīrišķās sārtaļģu dzimumšūnas
kā sasalis nekustīgi (uztraukumā, samulsumā, sasprindzinājumā u. tml.)
krupt Nekustīgi bez darba sēdēt
buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli
buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu
krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
sēd kā beka nekustīgi sēž
sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu
nekustīga linete nekustīgi uz statnes vadotnēm stiprināma linete
kā kaksis nekustīgi, arī bezdarbīgi, dīkā (sēž)
kā mūmija nekustīgi, bez valodas
kā bilde nekustīgi, bezdarbīgi
kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties
kā piesalis nekustīgi; nekustīgs
kā ierakts nekustīgi; nespējot kustēties
zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem
kā sastindzis nekustīgs
rāms Nekustīgs
barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis
sinostoze Nekustīgs kaulu savienojums, kuru veido pārkaulojušies skrimšļaudi
pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis
rādiusvektors nekustīgs vektors, kas rāda materiāla punkta stāvokli telpā no dotās atskaites sistēmas sākumpunkta
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta
stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu)
imobils Nekustīgs, nekustams
stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu)
samūrējies Nekustīgs, stīvs
nolēmēts Nekustīgs; nevarīgs
erizipelotriksi Nekustīgu grampozitīvu smalku nūjiņu ģints
magnetotropisms Nekustīgu organismu augšana magnētiskā lauka iedarbībā
imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos
akinesis Nekustīgums
kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā
neliekuļoti Neliekuļots
pilināmā pudelīte neliela (parasti zāļu) pudele ar izliekumu pilienu veidošanai
ambulance neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus
lazarete neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai
Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā
aizkrāsne neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājinieku uzturēšanās vieta
aizkrāsns neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājnieku uzturēšanās vieta
mazēka neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai
nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes
pulciņš neliels (dzīvnieku) kopums
grozgalvītis neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš
antekurvatūra neliels izliekums uz priekšu
bagare neliels jūras zvejnieku tīkls
ielīcis neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas
aizgumza neliels līkums, izliekums
barības lauciņš neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai; piebarošanas lauciņš
pasta taure neliels, gredzenā sagriezts pūšamais instruments, agrāk - pastnieku signālinstruments; pasta rags
puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
pudurs Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
organizētā noziedzība nelikumīgi veiktas plānotas un vadītas darbības, ko īsteno noziedznieku grupas peļņas, kontroles un ietekmes gūšanai
stāvmacis Nelūgts kāzu ciemiņš (kas parasti apdzied kāziniekus)
trihostrongili Nematožu ģints, kuras parazitē cilvēka tievajā zarnā un zālēdāju dzīvnieku gremošanas traktā
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi
spalītis Nematožu klases neliels tārps, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu
prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā
nekurnieks Nemiera pilns, kāds, kurš nekur neuzturas ilgstoši
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma
bezdarbīgs Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem)
detorsija Nenormāla izliekuma labošana; deformētas daļas atgriešana normālā stāvoklī
paraproteins Nenormāls serumglobulins, kas sarec aukstumā un kam ir liela molekulmasa
gļēvs Nenorūdīts, vārgs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
kriptorhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka nostiprināšana sēklinieku maisiņā
orhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka novietošana sēklinieku maisiņā un nostiprināšana tur
kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa
eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām
peroksisavienojumi Neorganiski un organiski savienojumi, kuru molekulā ir 2 savstarpēji saistīti skābekļa atomi; peroksosavienojumi
muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums); jūklis, arī mudžeklis
mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis
murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis; arī mudžeklis (2)
jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma
Pandoras lāde neparedzamu seku avots
paralogisms Nepareiza, neloģiska domāšana; psihisku slimnieku bezjēdzīga runa
ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu
stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni
kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt
kā lops nepieklājīgi, nekulturāli
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos
arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs
transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām
diolefīni Nepiesātināti taukrindas ogļūdeņraži ar 2 dubultsaitītēm molekulā
androstēns Nepiesātināts ciklisks ogļūdeņradis ar vienu divkāršo saiti; steroīds, kas veido testosterona un dažu citu androgēno hormonu molekulas kodolu
karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos)
vaļīgs Nepiesiets (par dzīvnieku, parasti aitu, govi)
trikuspidālā nepietiekamība nepilnīga labā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās; ovariālā nepietiekamība, primāra vai sekundāra olnīcu mazspēja
monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
Melngalvju brālība neprecētu ārzemju tirgotāju un kuģinieku apvienība Hanzas pilsētās
krolis Nerātns bērns, arī šāds dzīvnieku mazulis
invāzija Neregulāra, masveidīga kādas sugas dzīvnieku vai augu ieceļošana, ieviešanās kādā teritorijā
taukķermenis neregulāri taukšūnu veidojumi pie abinieku sēkliniekiem
konglutinīns Nespecifisks faktors dažu dzīvnieku, piem., vērša serumā, kas izraisa eritrocītu vai citu šūnu salipšanu vai līzi pēc iepriekšējas sensibilizācijas ar antiserumu un komplementu
nevarīgs Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem)
nespējnieku nams nespējnieku patversme
nespējnieku māja nespējnieku patversme
nabagmāja Nespējnieku patversme
bagadzelne Nespējnieku patversme; invalīdu nams
mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 207 elektronu masa, dzīves laiks 1 mikrosekunde un spins 1/2
gjaurs Neticīgais - tā musulmaņi nievājoši apzīmē citticībniekus, it īpaši kristiešus
iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam
piespiešana Nevardarbīgās cīņas metode - pārmaiņu uzspiešana vai nepieļaušana pretēji pretinieku gribai
brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai
lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā
slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā
kaitēšana Nevēlamu seku tīša vai netīša izraisīšana ar apzinātu rīcību, izturēšanos
buksēt nevirzīties uz priekšu; nekustēt no vietas
spermidīns NH2(CH2)4NH(CH2)3NH2, bāze, kas izolēta no dzīvnieku spermas un audiem
silenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji
silnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji
tribīnisti Nīderlandes Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (NSDSP) kreisā spārna grupējuma pārstāvji (1907-1918)
oligonekrospermija Niecīgs nekustīgu spermatozoīdu daudzums spermā
kribeķis Niekulības, sasmalcinājumi
kribeklis Niekulības, sasmalcinājumi
izpenēt Niekus izrunāt (svešiem)
šolderēt Niekus runājot apkārt staigāt
renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta
Niniera ezers Ninieris, ezers Priekuļu pagastā
Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri
notabļi no 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji
diatomisks no 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas
cilpa no auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai)
vieskapteinis no citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu
dalmatika no Dalmācijas cēlies, romiešu tunikai līdzīgs tērps, ko lietoja Romā sākot ar 2. gs.; vēlāk katoļu garīdznieku amata tērpa daļa
spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs
heteropolimērs no dažādiem monomēru atlikumiem sastāvoša makromolekula, piem., proteīns
vakcīna no dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē
pankreatīns no dzīvnieku aizkuņģa dziedzera iegūts fermentu preparāts
fosforīns no dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju
firsts no ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls
diābolo no Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer
zemsega no meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu
ķene no miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra
ķenis no miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra
ķenīte no miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra
sprausla no mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas
sprauslas no mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas
kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus
dievināšana no pagānisma laikiem pārmantota attieksme pret dzeju kā reliģisku tekstu un pret dzejnieku kā demiurgu, kas ar vārdiem pārrada, kosmizē pasauli
nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu
vārnukāja no viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut
sabarot Nobarot (dzīvnieku)
nokopt Nobarrot (mājdzīvniekus)
dieva kauts nobeidzies (par dzīvnieku)
nūkrist Nobeigties (par kādu dzīvnieku)
metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa
Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots
zaru izkliedēšana nocirsto koku nelikvīdo atlieku vienmērīga izkliedēšana, tos sagarumojot līdz 1 m garos nogriežņos
sekretariāts Nodaļa, arī institūcija (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu; šādas nodaļas, arī institūcijas darbinieku kopums; telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī institūcija
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
spekulēties Nodarboties ar spekulāciju
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1)
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2)
obēdiencija Nodeva no klostera nekustamas mantas par labu vietējam bīskapam
leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā
tematiskā pārbaude nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā
dūms Nodokļu aplikuma vienība slāvu valstīs 9. gs. - 20. gs. sākumam; ar to aplika zemnieku saimniecību pēc darba lopu skaita
ļagnuķ nodot līdzdalībnieku
sžeč nodot līdzdalībnieku
založiķ nodot līdzdalībnieku
babaķ nodot līdzdalībnieku (kriminālnozieguma)
uzbeigt Nogalināt ievainotu dzīvnieku
koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas
dolomitizācija Nogulu vai iežu (gk. kaļķakmens) sākotnējo sastāvdaļu sekundāra aizstāšanās ar dolomītu
biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam
guibs Noguris, piekusis
gurls Noguris, piekusis
apkust Nogurt, piekust
nopikāties Nogurt, piekust
nopikoties Nogurt, piekust
iztrucēt Noindēt (daudzus, visus, parasti dzīvniekus)
ieīrēties Noīrēt dzīvesvietu; kļūt par (dzīvokļa, mājas) īrnieku
noļucis Nokarens (parasti par dzīvnieku ausīm)
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus)
pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus)
nodabāt Nokaut (dzīvnieku)
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu)
piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās)
dakaūt Nokaut (piemēram, saslimušu dzīvnieku)
uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies
dakaut nokaut (slimu, vai ievainotu dzīvnieku)
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
mudi Nokautu dzīvnieku iekšas
papult Nokļūt, iekulties (nepatikšanās, grūtā situācijā)
sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku)
antefleksija Noliekums uz priekšu
noderēties Nolīgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos)
pajemt Nolīgt (strādnieku)
Nomeļnieku ezers Nomalnieku ezers Kalna pagastā
Namačkalnu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
Namačkalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
Namaškalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
Namačkalis Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību)
nolaupīt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem
nozagt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem
atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
sadraudzēties nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) - par cilvēkiem; nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) - par dzīvniekiem
durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku; kaut
nomaitāt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
nožmiegt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni
nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot
nobeigt Nonāvēt (dzīvnieku)
pie norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas
līdz ar to norāda uz darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu, kā arī uz cēloņu un seku attieksmēm ar iepriekšteikto
epifizeo- norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri
epifizio- norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri
piloro- norāda uz kuņģa vārtnieku
kāds norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku
deiter- norāda uz otro vai sekundāro no divām vielām vai apstākļiem
deitero- norāda uz otro vai sekundāro no divām vielām vai apstākļiem
deito- norāda uz otro vai sekundāro no divām vielām vai apstākļiem
pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu
orh- norāda uz sēklinieku
orhi- norāda uz sēklinieku
orhido- norāda uz sēklinieku
orhio- norāda uz sēklinieku
oshe- norāda uz sēklinieku maisiņu
osheo- norāda uz sēklinieku maisiņu
nopriecāties norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku
gar norāda, ka kas atrodas līdztekus kam
gar norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam
gar norāda, ka kas virzās līdztekus kam
car norāda, ka kas virzās līdztekus kam; gar
gar norāda, ka kas, virzoties līdztekus, garām, skar ko
pretī norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi
zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
cito- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām
pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku
remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai
zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
eksogāmija Norma, kas aizliedz stāties laulībā ar savas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas piederīgajiem
endogāmija Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros
amatniecības nolikumi normatīvie akti amatnieku darbības regulēšanai, ko izdeva valsts vai pilsētas vadība, tie bija jāievēro cunfšu locekļiem
dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā)
safari parks norobežota teritorija, kurā, braucot ar automobili, var novērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgos)
aizgalds Norobežots nodalījums lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai bez piesiešanas grupās vai individuāli
absolūtā atskaites sistēma nosacīti nekustīga inerciālā atskaites sistēma, pret kuru aplūko materiālo objektu absolūto kustību
talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām
nodriebt Nosist (dzīvnieku)
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (augu un dzīvnieku augšanas, attīstības u. tml. stāvokli, apstākļus)
angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku
nosalaisties Noslīdēt lejā (par cilvēku, dzīvnieku)
sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku)
piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku)
nostāties uz masta nostāties mednieku stāvvietā
fiksēt nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.)
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut
dasaut Nošaut (ievainotu, slimu dzīvnieku)
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku)
atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt)
atdalīt Nošķirt, nodalīt (atsevišķus priekšmetus vai dzīvniekus no kāda kopuma)
pazīstēt Noteikt (kādu augu, dzīvnieku, arī to sugas, šķirnes)
saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem
bioma Noteiktā klimatiskajā reģionā sastopamo augu un dzīvnieku kopums
siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai
ceļa zīmes noteiktas formas tāfeles ar uzrakstiem, kas informē kustības darbiniekus par vilciena atrašanās vietu un ceļa stāvokli un nepieprasa darbinieku noteiktu rīcību
ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes
zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības
atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta
spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu
pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam
aptieku reglaments noteikumu kopums, kas regulē aptieku un aptiekāru darbību, Rīgā pirmais izdots 1636. g.
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt
pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt
slakternieki Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Slakteri" iedzīvotāji
strīķenieki Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji
Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
tehniskā mērvienību sistēma novecojusi vai nelietota fizikālo lielumu sistēma, kurā pamatvienības ir metrs, spēka kilograms un sekunde
daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus
novērotāja vai eksperimentētāja gaidu efekts novērotāja gaidas netīši ietekmē pētījuma dalībniekus un rezultātu interpretācijas, kas apstiprina eksperimentētāja gaidas
apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko)
uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam)
slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā
likt Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai
pārstigot Novilkt vai izcirst robežlīniju (par mērnieku)
ultimātisti Novirziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP) 1908.-1909. g.; otzovisma paveids
likvidatorisms Novirziens Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam, kas prasīja likvidēt boļševiku partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju
kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza
ekskurss Novirzīšanās no temata, - blakus pētījums, ko veic līdztekus galvenā temata izstrādei
robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm
nosema Nozema - bezmugurkaulnieku vienšūņu nodalījuma sīksporaiņu tipa ģints
klans Noziedznieku grupējums, kas dažkārt veidojas uz radniecības pamata
kotjols Noziedznieku kopkase, nauda, ko noziedznieki savākuši, lai palīdzētu kriminālkolēģiem
haza Noziedznieku perēklis
pahans Noziedznieku perēkļa saimnieks
krimināluzraugs Noziedznieku uzraugs (cietumā)
pričals Noziedznieku, narkomānu perēklis
bezpreģels Noziedznieku, notiesāto, arī policijas vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti
vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
algādžot Ņemt dienas strādniekus
rādīt zobus ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera
Sēkejudvarheja Odorhejusekujeska - pilsēta Rumānijā
mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms
čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim)
molekulmasa oglekļa vienībās izteikta molekulas masa; molmasa
oligosaharīdi Ogļhidrāti, kuru molekulā ir 2-10 monosaharīdu atlikumi, kas saistīti ar glikozīdisko saiti
celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa
glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā
glukoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā; glikoze
disaharīds Ogļhidrāts, kas sastāv no divām vienkāršo cukuru molekulām
nepiesātināti ogļūdeņraži ogļūdeņraži, kuri sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža un kuru molekulām ir mazāks ūdeņraža atomu skaits nekā atbilstošiem piesātinātiem ogļūdeņražiem
alēni Ogļūdeņraži, kuru molekulā ir atomu grupa =C=C=C= ar divām dubultsaitēm pie viena oglekļa atoma
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
indofenoloksidāze Oksidētājs ferments dzīvnieku un augu audos, kas katalizē indofenolzilās veidošanos; identiska ar citohromoksidāzi
citohromoksidāze Oksidoreduktāžu klases ferments, atrodas visu aerobu šūnās, katalīzē elektronpārnesi no reducētiem citohromiem uz molekulāro skābekli
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes
translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā
forpolimēri Oligomēri, kuru molekulās ir funkcionālas grupas, kas spēj piedalīties virkņu augšanas reakcijās un veidot lielmolekulārus savienojumus
ovarioektomija Olnīcas ķirurģiska izņemšana ārstēšanas nolūkā vai sievišķo dzīvnieku kastrācija, lai tos ātrāk nobarotu
Oltnieku Oltnieku ezers - Ojatu ezers pagastā
umra Omra - musulmaņu svētceļojums uz Meku Ramadānā
atvilkšana Operācija, kuras laikā spēki, kas nav tiešā saskarē ar pretinieku, atkāpjas
atikotomija Operācija, lai atvērtu ieliekumu virs bungdobuma
kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
molekulāroptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos vielā, izmantojot priekšstatu par tās molekulāro struktūru
spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus
oftalmometrs Optiska ierīce radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa, refrakcijas anomāliju un astigmatisma mērīšanai
heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu
elektronspektri Optiskie absorbcijas un emisijas spektri, kas saistīti ar elektronu stāvokļa maiņām atomos, jonos, molekulās, kristālos
Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību
iesvētīt Ordinēt (garīdznieku)
runas orgāni orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene)
karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300
spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks
bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes
jonradikāļi Organiskas molekulas, kas zaudējot vai iegūstot vienu elektronu, vienlaikus iegūst elektrisku lādiņu; paramagnētiskas daļiņas ar vienu nesapārotu elektronu
ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2)
taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas
ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju
bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums
hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967. gada
biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā
autokompleksi Organiski savienojumi, kur vienā molekulā atrodas gan elektronu donors, gan elektronu akceptors, tā ka starp šiem abiem fragmentiem var realizēties donorakceptorsadarbība
rotaksāni Organiski savienojumi, kuros, neizveidojot ķīmiskas saites, apvienojušās makrocikliska un lineāra molekula
nitrozosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulā ir ar oglekļa atomu saistīta nitrzogrupa -N=O
ketoni Organiski savienojumi, kuru molekulā karbonilgrupa ir saistīta ar diviem oglekļa radikāļiem (piem., acetons)
diazosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulai raksturīgs ar 1 oglekļa atomu saistīts diazogrupējums
diketoni Organiski savienojumi, kuru molekulās ir divas karbonilgrupas
nitrofenoli Organiski savienojumi, kuru molekulas ir nitrosavienojumu un fenolu funkcionālās grupas
ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža
karbocikliskie savienojumi organiski savienojumi, kuru molekulu uzbūves pamatā ir ciklā saistīti oglekļa atomi
diamīni Organiski savienojumi, ogļūdeņraži ar divām aminogrupām (NH2) molekulā
helāti Organiskie kompleksie savienojumi, kuru molekulām vai to daļām ir līdzība ar riņķi vai vēža spīli
nitrosavienojumi Organiskie savienojumi, kuru molekulā ir viena vai vairākas ar oglekļa atomiem saistītas nitrogrupas NO2
fosfororganiskie savienojumi organisko vielu klase, kuru molekulās bez parastajiem oglekļa, ūdeņraža un skābekļa atomiem ir dažādas vērtības fosfora atomi
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm
holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela, holestāna atvasinājums) cilvēka vai dzīvnieku audos
gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas
papildsaimnieks Organisms, kurā noris kāpuru attīstība parzītiskajiem tārpiem ar vairāku saimnieku maiņu
pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos
specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai
loža Organizācija (brīvmūrniekiem), kā arī telpa, kur sanāk brīvmūrnieku (masonu) organizatoriskā šūniņa
Amerikas Nacionālais standartu institūts organizācija, kas dibināta 1918. gadā ASV un ko subsidē šīs valsts rūpnieku aprindas; tās darbības mērķis - izstrādāt ASV nacionālos standartus, t. sk. datu apstrādes un programmatūras jomā, kā arī saskaņot tos ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajiem standartiem
privātā atzarojuma telefoncentrāle organizācijas telefona centrāle, kas apkalpo gan savus darbiniekus, gan ļauj tiem sazināties ar publiskā komutējumā telefona tīkla abonentiem
maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm
kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku
dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas
dzeltenuma maiss orgāns, kas veic dzīvnieku dīgļa barošanas, elpošanas un asinsrades funkcijas
orhietomija Orhetomija - sēklinieku izņemšana ķirurģiskā ceļā; orhetomija; kastrācija
Orlas ezers Orļinoje, ezers Robežnieku pagastā
Orļonoka ezers Orļinoje, ezers Robežnieku pagastā
Ērgļu ezers Orļinoje, ezers Robežnieku pagastā
divans Osmaņu impērijā u. c. valstīs valdnieka padomnieku padome
Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m
Zviergža Ošas kreisā krasta pieteka Stabulnieku pagastā, garums - 11 km; Zveraža; Zvergža
Lečija Ošas labā krasta pieteka Sīļukalna un Stabulnieku pagastā, garums - 10 km
bōbu galds otrais galds zemnieku saimes ēdienreizēs
sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; mulda (2)
mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; sinklināle
Ozolezeri Ozolmuižas ezeri Brīvzemnieku pagastā
Emiķu ezers Ozolnieku ezers Apes pagastā
Eniķu ezers Ozolnieku ezers Apes pagastā
Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā
brancenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" iedzīvotāji
cenenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Cenas" iedzīvotāji
Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā
lejasbēnūžnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasbēnūži" iedzīvotāji
līdumnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
lielupnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji
magazinieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Magazinieki" iedzīvotāji
mežciemnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji
pauļenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļi" iedzīvotāji
pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
spartakieši Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji
Progress Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums padomju laikā
titelmindnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Titelminde" iedzīvotāji
Līči Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa
ozolnieki Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
aučenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Auči" iedzīvotāji
briņķenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
eglenieks Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji
emburdznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" iedzīvotāji
garoznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
garožnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoze" iedzīvotāji
plāņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
rencelnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Renceles" iedzīvotāji
stēguļnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji
toņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Toņi" iedzīvotāji
Paulsgnadskaja Ozolnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Paulsgnade Ozolnieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Paulsgnade Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Ozolmuižas purvs Ozolu purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
pakaņģerēt Paārstēt (zirgu vai citu dzīvnieku)
stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību
paēdināt Pabarot (dzīvnieku)
apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus)
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā
sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
imobilizēt padarīt nekustīgu (parasti locekli)
izžuldzēt padarīt pārlieku slapju un mīkstu
apvaldīt padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku)
panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
jehovieši padomju laikā lietots, nekorekts starptautiskās reliģiskās organizācijas "Jehovas licinieki" dalībnieku apzīmējums
divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma)
patišināt Padzīt (nost, prom) dzīvnieku, skot "tiš"
aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
piebarāt Paēdināt (dzīvnieku)
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus)
gaiš[u] nakt[i] pagājušajā naktī (tāmnieku izloksnē)
Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris
pagasta lāde pagasta kase Latvijā, ko izveidoja pēc zemnieku brīvlaišanas (Kurzemē 1817. g., Vidzemē 1819. g.)
šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus
zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
Matīšu pagasts pagasts Burtnieku novadā, robežojas ar Vecates, Burtnieku, Bērzaines un Dikļu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; nosaukums līdz 1949. g. — Bauņu pagasts
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja
Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja
Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu
Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja
Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā
Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus
Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā
Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu
Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja
Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas
Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja
Skaistas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu, Krāslavas, Kombuļu un Aulejas pagastu; bijušie nosaukumi: Izabelinas pagasts, krieviski — Izabieļinskaja
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja
Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja
Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts
Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja
Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja
Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts
Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
mācītāja pagasts pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem)
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
patērētāju kooperācija (arī biedrība, kooperatīvs) paju īpašnieku apvienība patēriņa preču iepirkšanai un realizēšanai
lūgšanu paklājs paklājs, uz kura musulmaņi, pagriezušies pret Meku, izpilda savu lūgšanu
savaldīt pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā
hierarhija pakļautības kārtība dzīvnieku grupā, kurā indivīdu savstarpējās attiecības tiek stingri regulētas, t. i., vieni grupā dominē, citi – pakļaujas
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
atsvabināt Palaist brīvībā (dzīvnieku)
atpestīt Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus)
savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides
pelecipodi Paleontoloģijā pieņemts gliemeņu fosilo atlieku nosaukums
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi
Palšče Palīce, Vārmes satekupe
Palše Palīce, Vārmes satekupe
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis)
pašterapija palīdzošajās profesijās strādājošo (sociālo darbinieku, psihoterapeitu, psihologu u. c.) personiskās terapeitiskās pieredzes iegūšanas un psihiskās veselības uzturēšanas process pie psihoterapeita vai psihologa, individuāli vai grupā
cvika Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes
cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika
paaudzēties Palielināties apjomā, resnumā (par grūsnu dzīvnieku)
azotēmija palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju
poliorhīdisms palielināts sēklinieku skaits
arecidae Palmu jeb areku apakšklase
Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis
Kapinīša ezers Palsinieku ezers Bērzgales pagastā
piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi
čuhārija pamesta, nekopta vieta, tāla nomale; nekuriene
saturēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots
priecināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs; izraisīt prieku (kādam)
iejaukt panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības
ieputrāt panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā)
ieputrot panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā)
iepriecināt panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam)
iekurt panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt
iekurināt panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt
izvest panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem
ielīgot panākt, ka līgojas; arī iekustināt
izveidot panākt, ka rodas (noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums)
aizkurt panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt
aizkurināt panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt
aizčurīt Panīkt aiz slimības, barības trūkuma (par cilvēku, dzīvnieku)
kara viltība paņēmiens karā, kura mērķis ir maldināt pretinieku
bitu iestarpināšana paņēmiens, ko izmanto datu pārraides protokolos pārraidāmo datu un starpkadru atdalītāju atšķiršanai un kas paredz pēc katriem pieciem vieninieku bitiem ievietot nulles bitu, tādējādi izslēdzot starpkadra atdalītāja parādīšanos neparedzētā vietā
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
ara Papagaiļu dzimtas ģints ("Ara"), liels putns (līdz 1,10 m) bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā
cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē
papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu
pinkaiņš par cilvēku vai dzīvnieku
plakans par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni
drebēt par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeņa daļām
paglūnēt par dzīvnieku
atskanēt par dzīvnieku balss skaņām
jaunpiedzimis par dzīvnieku mazuli
skanēt par dzīvnieku radītām, parasti balss, skaņām
raibs par dzīvnieku vai augu kopumu
neauglīgs par pieaugušu dzīvnieku
par sirds uztaisīšanu par prieku, patikšanu
protokolu steks par protokolu steku parasti sauc atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli, kurā ir septiņi protokolu slāņi, kā arī _TCP/IP_ protokolu saimi, kas nosaka datu apmaiņu internetā
verti par verti - pārlieku
hinhidrons Parabenzohinona un hidrohinona molekulu komplekss; lieto platīna elektroda pagatavošanai, kas nepieciešams pH noteikšanai
zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss)
apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām vai ir saistīta ar tām
pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi, kurai par iemeslu ir molekulu kustība
atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku
parādnieka pārstāvji parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku
pārdzirdīt pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims
pārēdināt pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims
pārtrenkt pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to)
pārtrenkāt pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to)
pārtriekt pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to)
pārapdzīvotība pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā)
pārsmeldžots pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju)
pārliečis Pārāk, pārlieku
Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā)
Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā
Galerida cristata parastais cekulcīrulis jeb cekulainais cīrulis
brīvgadi parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi
kustoņi parasti četrkājainu dzīvnieku mājlopu nosaukums
sadursme parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums
tēvs parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu
priecināt parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku
priecēt parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku
priecīgs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību
beigties parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku)
mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā)
ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem
helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes
gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti
invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās organismā
gregarinaria Parazītisku pirmdzīvnieku kārta
strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti
dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos
endoparazīts Parazīts, kas dzīvo citu dzīvnieku un augu (saimnieku) ķermenī un pārtiek no to dzīvajiem audiem
ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes
parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi)
rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
endokanibālisms Paraža, saskaņā ar kuru piederīgie bēru rituāla laikā apēd savu mirušo radinieku vai grupas locekli
apbarāt Pārbarot (dzīvnieku)
skrīnēt Pārbaudīt darbiniekus, ieceļotājus
dīls pārdošana ar starpnieku
sadzīt Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās
ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.)
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu
dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai
hauruspekss Pareģis romiešu reliģijā, kurš pareģoja nākotni, aplūkojot upurētu dzīvnieku iekšas; sākotnēji šie pareģi bija etruski
kamilavka Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamelavhions
kamelavhions Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamilavka
omofors Pareizticīgo garīdznieku tērpa dala, dvieļa veidā, kuru apliek ap kamiešiem un ap kaklu un kura gali nolaižas uz krūtīm un muguras
skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos
aizliegtās pārejas pārejas starp diviem elektroniskajiem stāvokļiem molekulās vai atomos, kuras ir pretrunā ar izvēles likumiem, kas nosaka atļautās kvantu skaitļu izmaiņas
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
semidinpārgrupēšanās Pārgrupēšanās, kas notiek, ja hidrabenzola molekulā viens ūdeņradis para- vietā ir aizvietots un parastā pārgrupēšanās par benzidīnu nevar notikt
nabisti Parīzes mākslinieku postimpresionistu grupējums 19. gs. beigās; daiļradei raksturīga reliģisko un mitoloģisko tēmu izmantošana, simbolisma iezīmes
parlamenta klausīšanās parlamenta darbības forma, kad uzklausa parlamenta locekļus, valsts un sabiedriskos darbiniekus, ekspertus konkrētā likumprojekta vai kādā citā jautājumā, kas ietilpst parlamenta kompetencē
pārliekam Pārlieku
pārkavēties Pārlieku aizkavēties
pārstīdzējis Pārlieku ātri izaudzis
pluities Pārlieku bažīties
zorģēt Pārlieku daudz ēst
špirka Pārlieku gara un tieva meitene
ļatums Pārlieku garš cilvēks
kā verstes stabs pārlieku garš, pavisam pliks
kā stādaigs pārlieku garš, tievs, izstīdzējis
plīrēties Pārlieku greznoties
pārgulēties Pārlieku guļot kļūt gļēvam, vārgam
pārtilināt pārlieku ilgi balināt
pārbristies Pārlieku ilgi brist (līdz spēku izsīkumam)
pāržagoties pārlieku ilgi žagoties
apkumāk Pārlieku izliekts; kūkumā
pārvārdzināt Pārlieku izmocīt
pravaļnīgs Pārlieku iznesīgs
dedzināties Pārlieku karsēties (saulē); sauļoties
pārgudrība Pārlieku liela gudrība, tās izpaudums
rapiditāte Pārlieku liels ātrums
ūdelēt Pārlieku meklēt, kur nekas nav atrodams
fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene
kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
pārrietēt pārlieku pierietēt
pārpīkt Pārlieku pīkt
debessbrūte Pārlieku reliģioza sieviete
debessbrūgans Pārlieku reliģiozs vīrietis
debessbrūtgans Pārlieku reliģiozs vīrietis
pārrūpēties Pārlieku rūpēties
kā pielaulāts pārlieku saistīts ar ko, tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā
iebāzt mutē pārlieku sīki izskaidrot, pārāk tieši norādīt
uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko)
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko)
pārlielīt Pārlieku slavēt, slavināt
puspļepenis pārlieku šķidra biezputra
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
pārtemperamentīgs Pārlieku temperamentīgs
kā vienā kreklā pārlieku tuvās attiecībās
pāsēt Pārlieku uzbarot
apieties kā ar jēlu olu pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu)
pārmetu Pārlieku, par daudz
papārāk Pārlieku, pārmērīgi
pāraču Pārlieku, pārmērīgi
pārgrozīt Pārmainīt liecību, citādi liecināt (par liecinieku)
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies
hiperģenitālisms Pārmērīga vai priekšlaicīga primāro un sekundāro dzimumpazīmju attīstība
pārtiepties Pārmērīgi runāt pretī, pārlieku pretoties
liekatņi Pārmērīgi, pārlieku, ļoti, gauži
ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples
grupu atlase pārojamo dzīvnieku atlase, kurā noteiktas kvalitātes vaislinieču grupas apkalpošanai izvēlas vairākus vaisliniekus
koriģējošā atlase pārojamo dzīvnieku izvēle ar mērķi novērst kāda vecāka kļūdas un trūkumus
gastrosukoreja Paroksismāla rakstura primāra vai sekundāra kuņģa sekrēcijas neiroze: kuņģa hipersekrēcija un bieža kuņģa sulas atvemšana
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt
lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu
lēcināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu
laidināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu; lecināt
pārināt Pārot (dzīvnieku tēviņu un mātīti)
vaislināt Pārot (dzīvniekus pēcnācēju radīšanai)
gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži
skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži; gruzdumi
dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; gruzdumi
pārdzīt Pārpūlēt (darbā, piemēram, darba dzīvnieku)
bitu (pārraides) ātrums pārraidīto bitu skaits laika vienībā, parasti sekundē
pārraides ātrums pārraidīto bitu, baitu, rakstzīmju, vārdu, vārdu grupu, ierakstu vai citu informācijas elementu skaits laika vienībā (sekundē vai minūtē)
lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai
uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē)
pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks
pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts
murgoņa Pārspīlēts jūsmotājs, nieku runātājs
izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu); iznīkt
stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
E482 pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
košenils pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
augogle pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns
kantaksantīns pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni
taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā
polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20
amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
stearilartrāts pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns
sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas
l-cisteīns pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
laktīts pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
zivrūpniecība pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi
E466 pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts
barāties Pārtikt (par dzīvnieku)
fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas)
nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
hidrodinamiskais pārvads pārvads, kas pārvada griezes kustību, izmantojot šķidruma plūsmas radīto spēku; svarīgākās sastāvdaļas ir kopējā tvertnē ievietoti sūkņa un turbīnas skrejrati ar lāpstiņām un nekustīgi vadaparāti ar lāpstiņām
ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu
domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku
jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas
elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu)
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.)
šķūtēties pārvietoties ar šķūtnieku transportu
kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām
algoti pagaidu sabiedriskie darbi pasākumi bezdarbnieku darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, kuri rada sociālu labumu sabiedrībai un kurus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu
izstāde pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) tiek izstādīts
meža aizsardzība pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu un bojājumu, kā arī to seku, novēršanai vai mazināšanai
karantīna pasākumu komplekss pret kaitīgu augu un dzīvnieku izplatīšanos
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanai un jaunu, ražīgāku šķirņu un ganāmpulku izveidošanai
biotehniskie pasākumi pasākumu sistēma dzīvnieku pavairošanai, saglabāšanai un aizsardzībai
stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā)
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos
ietacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko ūdensdzīvnieku ceļos; tacis
pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi
cirkste Paslēpenes ieliekums; cirksnis 1
svarens Pasmags, nekustīgs
pamurdzelēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt
pamurdzulēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt
kuibenes Pastalas no dzīvnieku kāju ādas
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu
Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu
Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu
Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā
Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā
Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā
Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā
Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā
Ūziņu pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta dienvidaustrumu daļā
Abgunstes pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta teritorijas dienvidu daļā
Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā
Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā
Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
valgs Pastāvīga vieta, nodalījums (kūtī), kur piesien dzīvnieku (parasti govi)
daktilogripoze Pastāvīgs pirkstu saliekums vai izliekums
taļja Pastāvīgs tiešais nodoklis Francijā 15.-18. gs., ar ko pārsvarā aplika zemniekus
tušīt Pastiprināti barot (dzīvnieku)
filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību
autotomija Pašsakropļošanās - dažu dzīvnieku reflektoriska spēja aizsargāšanās nolūkā nomest savas ķermeņa daļas, ja tās tiek stipri kairinātas
sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas
apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes
vērtētie ieņēmumi pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas
šambarjers Pātaga dzīvnieku dresūrai cirkā
karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu
pastruņķis Pātaga, ar ko dažviet mēdza sodīt zemniekus
deivelēt Pātagot (dzīvnieku) šurp un turp dzenājot
atliecināties Pateicoties liecinieku liecībām atbrīvoties
patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā)
PKDA Patērētāju kooperācijas darbinieku arodbiedrība
Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers
Patmalnieki Patmalnieku ezers - Lielais Košiuns Ezernieku pagastā
Patmalnieki Patmalnieku ezers - Umaņu ezers Pušas pagastā
Košena ezers Patmalnieku ezers Ezernieku pagastā
Vanagu ezers Patmalnieku ezers Prodes pagastā
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera
trihofitoni Patogēnas sēnes, kas izraisa cilvēku un dzīvnieku ādas slimību trihofītiju
mikotosikozes Patogēno sēņu toksīnu ierosinātas dzīvnieku slimības
brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella"
stafilokokoze Patogēnu stafilokoku ierosināta cilvēka un dzīvnieku slimība
anhedonija Patoloģiska nespēja just patiku un prieku
padzanāt Patrenkāt (mājdzīvniekus)
austrumu ortodoksālās Baznīcas patstāvīgu Baznīcu kopums, kuru aizbildnis ir ekumeniskais Konstantinopoles patriarhs
despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums; valsts, kurā ir šāda patvaldības forma
kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā); pauguru rinda līdztekus kāpām (Kurzemes jūrmalā)
Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam
gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
paspert ar kāju (kādam) paust necieņu, uzskatīt kādu par lieku, nevajadzīgu
knaipīties Paust niknumu (par dzīvnieku)
saņemt rokas paust pārsteigumu, prieku, izbrīnu, neziņu
sasist rokas paust pārsteigumu, prieku, izbrīnu, neziņu
gavilēt Paust prieku, sajūsmu (piemēram, par acīm, seju)
priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku
Paužas ezers Paužezers, ezers Brīvzemnieku pagastā
Paužu ezers Paužezers, ezers Brīvzemnieku pagastā
rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt
lielcekule Pavārds vistai ar lielu cekulu, arī pūce vai irbe
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos
alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā
piekusums paveikta darbība, rezultāts --> piekust 2; piekusušās vielas kopums
kā sālsstabs pavisam nekustīgs, sastindzis (no pārsteiguma, bailēm)
kā Lata sieva pavisam sastindzis, nekustīgs (pēc Bībeles stāsta)
kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt
atgribēties Pazaudēt prieku, izgāzt savas dusmas uz kādu, atriebties
genotipiskā korelācija pazīmju sakarība radniecīgu dzīvnieku grupā
čeka pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK)
fotorobots pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets
Burtnieku pagasta teritorija pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem 1990. g. atjaunotajā Burtnieku pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Valmieras pagasta teritorijas
eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi
rumelēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
rumulēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
izstāties pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
izlase pēc produktivitātes un vaislas īpašībām vērtīgāko dzīvnieku izvēle ganāmpulka atražošanai un mazākražīgu dzīvnieku brāķēšana
heterogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām atšķirīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējās formas ir krustošana un hibridizācija
homogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām līdzīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējā forma ir inbrīdings
Nimrods pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas
kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē
Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā
plakanpēda Pēdas apakšas izliekuma noslīdējums; platfūss
pedogramma Pēdas apakšas nospiedums pēdas velves izliekuma noteikšanai
plakanā pēda pēdas izliekuma deformējums
pēdas velve pēdas izliekums
fps. Pēdas sekundē (angļu feets per second)
Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve
Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
Piteļa ezers Peiteļa ezers Līdumnieku pagastā
Pītelis Peiteļa ezers Līdumnieku pagastā
ielauzties pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām)
sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā
priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā)
zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju
nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties
cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži
pentolīze Pentozes noārdīšana, konstatēta vēža slimnieku serumā; ieteikta vēža diagnostikai
p/s Periodi sekundē - frekvences mērvienība; 1 p/s = 1 Hz
hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām
Avadža periodiski izsīkstoša upe Marokā (_Aouej, Oued_), Austrumu reģionā, satekot ar Šārefu izveido Mulūjas kreisā krasta pieteku Za
referatīvais žurnāls periodisks sekundārās informācijas izdevums žurnāla vai kartes veidā; satur dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs publicētu iespieddarbu koncentrētu, īsu izklāstu - referātus
perforācija periodisku, nelielu iegriezumu veidošana, lai novērstu lokāmo burtnīcu pabiezinājumus muguriņas locījuma vietā, kā arī lai padarītu ērtāku dokumentu, čeku grāmatiņu, kalendāru, pastmarku lietošanu
Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur
Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni"
Ahemenīdi Persijas valdnieku dinastija 558.-330. g. p. m. ē.
vārda devējs persona vai institūcija, kas nosauc kādā vārdā (parasti cilvēku bvai dzīvnieku)
darba meklētājs persona vecumā no 15 gadiem, kura nekur nestrādā un aktīvi meklē darbu
gruntsnomnieks persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs
partizāns persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā; arī pretošanās kustības dalībnieks
dienesttiesīgais persona, kas nodarbina kādu citu personu kā strādnieku vai garīga darba darbinieku
starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem
ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem
mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
sekvestrs persona, ko varas iestādes uz laiku ieceļ par (kā) lietotāju, glabātāju vai pārvaldnieku
parlamentāris persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar pretinieku - otru karojošo pusi; pēc starptautisko tiesību normām parlamentāris ir neaizskarama persona
ierēdnis persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks
indignitas Personas necienīgums būt par mantinieku jau pēc mantojuma pieņemšanas
skolas vecuma iedzīvotāji personas, kuras ir skolnieku vecumā, parasti no 7 līdz 18 gadiem
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku
korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums
kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu
antifidanti pesticīdi, kas nomāc dzīvnieku barošanās refleksus
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Pēternieku pagastā
Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Baltijas institūts pētniecības centrs Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas reģiona problēmu izpētei, dibināts 1931. g., no 1945. g. organizēja baltiešu zinātnieku lekcijas Stokholmas universitātē
vic- Pie amata nosaukumiem apzīmē biedru vai vietnieku
autsaiders Pie biržas nepiederošs spekulants
metizācija Pie dažādam šķirnēm piederošu mājdzīvnieku krustošana
papildu darbs pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veiktais darbs; par papildu darba veikšanu darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktā apmērā
kontestēt Pieaicināt par liecinieku, apliecināt; apstrīdēt
defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās
defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās
piebarāt Piebarot (dzīvnieku) ar papildbarību
uzsliet Piecelt ar grūtībām kājās (cilvēku vai dzīvnieku)
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku)
pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem
struktūrveidotāji Piedevas, ko ievada polimēros, lai regulētu to virsmolekulāro struktūru
salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem)
pierasties Piedzimt, papildinot (dzīvnieku) skaitu
pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties
spērāgs pieguļnieku būda (divi krustām sacelti un ar segu pārsegti koki)
buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada
kvinta Piektais dūriens, cirtiens vai stāvoklis (parāde) paukošanas mākslā (apdraudot pretinieku augšā pa kreisi)
korumpējams Piekukuļojams
uzpērkams Piekukuļojams
papirkt Piekukuļot
piebāzīt Piekukuļot
pieblatot Piekukuļot
piekukuļāt Piekukuļot
aizgrūst Piekukuļot kādu ar naudu
piepaisīt Piekulstīt (pietiekami, daudz)
piesakulties Piekult (pietiekami, daudz)
dasist Piekult ēdienam (olu)
pieļipīt Piekulties, pienākt
sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3
ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
piekupināt Piekupenēt
aizkusis Piekusis
smagains Piekusis, noguris
zvaks Piekusis, švaks
nostruvēt Piekust (ejot)
smagt Piekust, zaudēt žirgtumu, darbaspējas
atrubīties Piekust; būt sagurušām; pārpūlēties
smagainums Piekusums, sakrājies nogurums
dalabināt Pielabināt, noskaņot labvēlīgi (dzīvnieku)
aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie svešiem klimatiskiem apstākļiem
pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu
ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi
klepēties Pielīst; liekuļot
nostrempuļot Piemēslot (ar dzīvnieku izkārnījumiem)
Sudrabkalniņš Piemineklis Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem, kas aizstāvēja Rīgu pret bermontiešu uzbrukumu 1919. g., atrodas Rīgā, Kurzemes rajonā, starp Slokas ielu un Kurzemes prospektu
aizlaišana Piena veidošanas mērķtiecīga pārtraukšana, lai sagatavotu dzīvnieku nākamajai laktācijai
pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā
PKS Piensaimnieku kooperatīvā saimniecība (kopā ar nosaukumu: PKS "Lāse")
skābbarība Pienskābajā rūgšanā ieskābusi sulīgā dzīvnieku barība
laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku)
barāties Pieņemties svarā; nobaroties (par dzīvnieku)
Ampēra hipotēze pieņēmums, ka vielas magnētiskās īpašības izraisa cirkulāras strāvas atsevišķos atomos un molekulās
briseles Pieņi - sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem)
pieņas Pieņi - sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem)
Bānūžu upe Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
izspanderēties Piepampt, pārlieku uzbriest
birztalu piepjkaruļnieks piepjkaruļnieku suga ("Orchesia fusiformis")
mazais piepjkaruļnieks piepjkaruļnieku suga ("Orchesia minor")
pelēkā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis grisea")
melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena")
piejaucēt Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku
aizjūgt Piesaistīt (darba dzīvnieku) transportlīdzeklim, darba rīkam; _(biežāk)_ iejūgt
pieķēdēt Piesaistīt ar ķēdi (parasti dzīvnieku)
nokantēt Piesaistīt sev (piem., sportistu vai darbinieku), atņemot (to) citam
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju
eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos
arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe
alicikliskie savienojumi piesātināti vai nepiesātināti cikliskie ogļūdeņraži un to atvasinājumi, kuru molekulā ir 1 vai vairāki cikli ar 3, 4 vai vairākiem C atomiem
cikloparafīni Piesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulai ir gredzenveidīga (noslēgta) oglekļa atomu struktūra
oktāns piesātināts ogļūdeņradis (naftas sastāvdaļa), kura molekulā ir 8 oglekļa un 18 ūdeņraža atomi, C~8~H~18~
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt
pārsiet Piesiet citā vietā (lauksaimniecības dzīvnieku) ganībās
nosaistīt Piesiet dzīvnieku tā, lai tas noēstu zāli (kādā platībā)
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku
aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt
izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties
izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt; negribīgi, liekuļoti pasmaidīt
Pieškalnu ezers Pieškaļu ezers Priekuļu pagastā
ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (parasti par biedru, dalībnieku)
izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu
pieturēt Pievaldīt (parasti darba dzīvnieku), lai nepieļautu ātru gaitu
ieklemmēties Pievērst pārlieku uzmanību (kam)
atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību
piekarināt Pievienot (parasti ko lieku, nevajadzīgu)
piekabināt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, ko lieku, neiederīgu)
piekārt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, parasti ko lieku, neiederīgu)
karināt klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku
piebiedroties Pievienoties (dzīvnieku grupai, dzīvniekam) - par dzīvniekiem
mūžināt Pievilināt dzīvnieku
iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu
naturalizācija Pilnīga introducētu augu vai dzīvnieku pielāgošanās apstākļiem jaunā audzēšanas vietā
tiešs pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku)
piebarot pilnīgi pabarot (dzīvnieku)
sindaktilija pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums; dažām dzīvnieku sugām - normāla parādība, cilvēkam - attīsrtības anomālija
Hradčāni Pils Prāgā ("Hradcany"), celta 9. gs., tagadējo izskatu ieguva 18. gs., čehu valdnieku rezidence; mūsdienās - prezidenta rezidence
Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris
Vārānasī pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2011. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa
Bambama pilsēta Kongo Republikā, Lekumu departamenta ziemeļu pierobežā
Liepāja pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems
Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
Aloja pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes
Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā
Smiltene pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne
Ainaži pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems
Valka pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā
Seda pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi
Bauska pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg)
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
Priekule pilsēta Lietuvā (_Priekulė_), Klaipēdas rajona pašvaldībā, 1380 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Hitadū pilsēta Maldīvijas dienvidos, Dekunu provinces administratīvais centrs, 9470 iedzīvotāju (2006. g.)
Fuvahmmulaha pilsēta Maldīvijas dienvidu daļā, Dekunu provincē, 7640 iedzīvotāju (2006. g.)
Īstenda Pilsētas daļa Londonā (angļu "East End"), ostas un strādnieku rajons līdz 20. gs. 60.-70. g., kad viss tika nojaukts un tā vietā uzceltas kantoru ēkas un ultramoderni dzīvokļi
čabe Pilsētas dāma, (krāšņās) pilsētnieku drēbēs tērpusies persona
Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši
Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms
Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
Ūdrāju pilskalns pilskalns Ezernieku pagastā, ir \~50 m augsts paugurs, plakums - 35 x 22 m, sānu nogāzēs divu līmeņu terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs
Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence
Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava
Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms
Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā
Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
Pilori Piļori, apdzīvota vieta Ezernieku pagastā
Piloru ozolu audze Piļoru ozolu audze Andzeļu un Ezernieku pagastā
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle
ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra
piniolas Pīnijas čiekuru ēdamās sēklas (riekstiņi)
Ajuga pyramidalis piramidālais cekuliņš
knauķis Pirksta kauls liekumā
ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.)
primārā kopija pirmā kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas oriģināla un izmanto sekundāro kopiju izgatavošanai
Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim)
Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece
horunžijs Pirmā virsnieku pakāpe kazaku karaspēkā
mulazims Pirmā virsnieku pakāpe turku armijā
Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem
trenčkots Pirmajā pasaules karā frontē valkātais angļu virsnieku lietus mētelis no impregnētas drānas un ar eļļas piesūcinātu starpdrēbi; trencis
pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči
sporozoji Pirmdzīvnieku (protozoju) klase, kas vairojas ar sporām (apvalkā), - parazīti citu dzīvnieku miesās
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā)
fuksene Pirmkursnieku balle
pagastskola Pirmmācības iestāde zemnieku bērniem (līdz 1917. gadam)
muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm
prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība
pirofītaļģes Pirofīti ("Pyrrophyta") - zemāko augu nodalījums, mikroskopiskas, kustīgas vai nekustīgas vienšūnas aļģes; saldūdeņos un jūrās, >130 ģinšu, \~1070 sugu, Latvijā \~60 sugu
ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas
nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā
platfūss Plakanpēda - pēdas apakšas izliekuma noslīdējums
mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi)
divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos
cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni
pārliekuma punkts plaknes līknes punkts, kurā mainās tās izliekuma virziens un pieskare krusto līkni
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai
mikronogriezums Plāna augu vai dzīvnieku audu kārta (ap 10-15 mm), kas nogriezta no parauga virsmas ar mikrotomu audu anatomijas pētīšanai
plīvurs Plāns plēvveida vai ādveida (augu, dzīvnieku ķermeņa) izaugums
zaļais konveijers plānveidīga zaļbarības ražošanas sistēma lauksaimniecības dzīvnieku piebarošanai
osheoplastika Plastiska sēklinieku maisiņa operācija
Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai
olbaltumplasti Plastmasas, ko iegūst no augu un dzīvnieku olbaltumvielām (piem., kazeīna)
ārstniecības augi plaša augu grupa, ko izmanto cilvēka un dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē
smadzes Plašākā nozīmē - visas ērces, šaurākā - tikai dzīvnieku un mājkustoņu ērces
komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu
galvasnaudas nemieri plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas
atkarīgs no pabalstiem plaši izmantots apzīmējums attiecībā pret klientiem, kuri, pēc sociālo darbinieku domām, ir slinki un nevēlas strādāt, bet izvēlas dzīvot no pabalstiem
Bekusa–Naura forma plaši izplatīta formālā apzīmējumu sistēma programmēšanas valodu sintakses aprakstīšanai; Bekusa normālforma
Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
Ķāķu paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos, Priekuļu pagastā, garums — 1,6 km, platums — līdz 1,1 km, absolūtais augstums — 112,8 m vjl.
šļute plats, plāns cirvis tēsto kokmateriālu gatavošanai; platcirvis; slīpernieku cirvis
breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot)
Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus
makroglobulīns Plazmas globulīns ar lielu molekulmasu, piem., alfa2 makroglobulīns jeb IgM; atrodams asinīs Valdenstrema ("Waldenstrom") sindroma gadījumā
plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus
karnivori Plēsīgi dzīvnieki, arī augi, kas barībai izmanto dzīvniekus
medību putni plēsīgie putni, ko izmanto medījamo dzīvnieku medīšanai
mieksturis Plēslis - gremotāju dzīvnieku kuņģa nodaļa
zakuds Plostnieku atgriešanās, plostus palaižot
šoste Plostnieku kārts; arī kārts laivas stumšanai
spiedums Plostnieku terminoloģijā - ar sprostragatas palīdzību apstādināts liels baļķu vairums upē
aerodinamiskais profils plūdlīniju ķermeņa vai spārna šķēlums ar plakni paralēli bāzes plaknei; profilu raksturo ar formu (simetrisku, rombveida, trīsstūra u. c.), hordas garumu, relatīvo biezumu (maksimālo spārna biezuma attiecību pret profila hordu) un izliekumu
plūma Plūma tauki - iekšas tauki (dzīvnieku taukaudi, kas atrodas nieru apvidū)
vataļa pļāpa, kas daudz niekus runā
vataļiņš pļāpa, kas daudz niekus runā
tukšagrezele pļāpa, kas runā niekus, tukšības
gaiba pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis
gaibs pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis; gaiba
iepļāpāties Pļāpājot iekulties
blozgāt Pļāpāt niekus
čāpt Pļāpāt niekus
gnelzt Pļāpāt niekus
pļekatāt Pļāpāt niekus
malšot Pļāpāt niekus, melot
glemzt Pļāpāt niekus, stāstīt neticamas lietas
larpatāt pļāpāt, gvelzt niekus
aušāt pļāpāt, melst niekus
pļorkāt pļāpāt, niekus runāt
pļurkāt pļāpāt, niekus runāt
lerkšēt pļāpāt, runāt (niekus)
babilēt pļāpāt, runāt niekus
babulēt pļāpāt, runāt niekus
pentēt pļāpāt, runāt niekus
žvankšēt pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību
žvankšķēt pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību
gaūzt Pļāpāt; runāt niekus
žvadzēt Pļāpāt; runāt niekus
žvankstēt Pļāpāt; stāstīt niekus; runāt nepatiesību, bez vajadzības
sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Rušķu ezers Podnieku ezers Kalvenes pagastā
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte
velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi
Poga Pogupe, Mugurupes satekupe
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
Laveru polderis polderis Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, platība — 1180 ha, ierīkots 1972.-1976. g., sūkņu stacijā 5 sūkņi ar kopējo jaudu 3,65 kubikmetri sekundē
neofīts Polijā un Lietavā kristīti ebreji, kas dabūja muižnieku tiesības
PASP Polijas Apvienotā strādnieku partija
kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu
depolimerizācija Polimēra fragmentu (elementārposmu) atšķelšana no makromolekulu virknēm - polimerizācijai pretēja reakcija
polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās
kopolimēri Polimēri, kuru makromolekulās ir divu vai vairāku tipu monomēriskās elementārvienības
sopolimēri Polimēri, kuru makromolekulas sastāv no diviem vai vairākiem dažāda tipa strukturālajiem posmiem; procesus, kuros veidojas šādi polimēri, sauc par sopolimerizāciju vai sopolikondensāciju
polielektrolīti Polimēri, kuru makromolekulas satur jonogēnās grupas
polisulfoni Polimēri, kuru makromolekulu virknēs ir -SO2- grupas
ciklopolimerizācija Polimerizācija, kuras rezultātā polimēru makromolekulās veidojas tādas cikliskas grupas, kuru nav sākotnējos monomēros
polielektrolīts Polimērs, kura molekulā ietilpst daudzas grupas, kas šķīdumā spēj jonizēties, piem., proteīni un nukleīnskābes
polimērhomologi Polimēru molekulas, kas sastāv no vienādiem elementārposmiem un atšķiras tikai ar polimerizācijas pakāpi
radiācijas sašūšana polimēru molekulu sašūšana ar jonizējošu starojumu
polikondensācija Polimēru sintēzes process, kurā reaģē monomēru funkcionālās grupas un rodas lielmolekulāri savienojumi
dekapeptīds Polipeptīds, kura molekula sastāv no desmit aminoskābēm
dzīvnieku ciete polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās; glikogēns
osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību
aizsardzībniecība Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas
aizsardzībnieki Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas
jaunturki Politiska kustība Turcijā (1908), kas pauda jaunās Turcijas buržuāzijas intereses; 1909 gāžot valdnieku Abdilhamitu II nāca pie varas
namnieku ūnija politiska organizācija Kurzemes hercogistē 18. gs. beigās, dibināta 1790. g. 24. aprīlī Jelgavā ar mērķi panākt lielāku namnieku ietekmi valsts politiskajā dzīvē, kas tomēr neizdevās un 1795. g. savu darbību izbeidza
toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri
ļaudininki Politiska partija Lietuvā (1922.-1936. g.); oficiālais nosaukums - Lietuvas Zemnieku ļaudininku savienība
leiboristu partija politiska partija, kas veidota, lai aizstāvētu strādnieku intereses (Lielbritānijā, Austrālijā un dažās citās valstīs)
leiboristi Politiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā)
relegacija Politisko noziedznieku izsūtījums trimdā Senajā Romā, kas parasti nebija saistīts ar tiesību atņemšanu
sociāldemokrātija Politisks virziens strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm izveidot sociālistisku sabiedrību
šļakša Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta")
šļakšuķis Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta")
Terra populārzinātnisks žurnāls, iznāca 2000.-2010. g., popularizēja Latvijas zinātnieku sasniegumus, publicēja rakstus par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē u. tml.
arthropoda Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips
artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē
helicerāti Posmkāju apakštips ("Chelicerata"), kas apvieno sauszemes (gandrīz visi zirnekļveidīgie) vai jūras dzīvniekus (senčauļi, jūraszirnekļi)
pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām
annelides Posmtārpi - bezmugurkaulnieku iedalījuma tips
anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 klasēs
serpulīdi Posmtārpu ģints ("Serpula"), dzīvo ūdenī kolonijās, nekustīgi piestiprinājušies pie grunts, parādījušies silūrā, ir arī recentās formas
dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas
aerojons Pozitīvi vai negatīvi lādēta gaisa gāzu molekula
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā
ķeģis Precinieku apzīmējums
atomu pulkstenis precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts
hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis; pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei
priekulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
bajārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji
bojārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
Bojori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
Cepernīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
Degli Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski
dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" iedzīvotāji
kauperieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kauperi" iedzīvotāji
Kauperi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
Kaupieri Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
Patmaļnīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā
polkoronieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" iedzīvotāji
Polkarine Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" nosaukuma variants
Puduļi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
priekulieši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
patmalnieki Preļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
mikolotisulīns Preparāts, kas satur tuberkulozes mikobaktēriju antigēnu mikolu un pret tuberkulozi rezistentu, imunizētu dzīvnieku audu ekstraktu tisulinu; ieteikts tuberkulozes terapijai
da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-"
kartupeļu dumpji pret dzimtbūšanu vērsti zemnieku nemieri Krievijā (1834. g., 1840.-1844. g.)
parti Pretējās dalībnieku grupas tiesas sēdē
rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas
pretepizootisks Pretepizootiskie pasākumi - pasākumi dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un novēršanai
brikns Pretīgs, nejauks (piemēram, par cilvēka raksturu, dzīvnieku)
attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības
tuvkauja Pretinieku karaspēku tieša sadursme, kurā tiek izmantoti visu veidu ieroči
pretniecība Pretinieku kopums
tanka tralis prettanka un fugasa darbības pretkājnieku mīnu tralēšanas līdzeklis
nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
cinkuris Priedes čiekurs
ciedrupriede Priedes, kam skujas ir pa 5 un čiekuri ienākas 3. gadā, sēklas (ciedrurieksti) ēdamas, 4 sugas
koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu
fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku
promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums
baideklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus)
biedēklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus)
baiglis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); (putnu) biedēklis
baids Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); biedēklis
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi
sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu
pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu
ponsēt Priekšmetu gludināšana ar pūmeku
arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem
priekšpuisis Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā); strādnieks lauku saimniecībā, kuram saimnieks uzdod izkārtot darbā pārējos strādniekus, vadīt un kontrolēt to darbu
Preekuln Priekule
Preekuln-Assiten Priekules Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
Preekuln Priekules muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
altvitnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Altvite" (arī - "Altovite") iedzīvotāji
angniežnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Angnieze" iedzīvotāji
buncenieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Bunka" iedzīvotāji
isriednieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Isriede" (arī "Izriede") iedzīvotāji
izriednieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Izriede" iedzīvotāji
nodedznieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Nodega" iedzīvotāji
nodeģnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Nodega" iedzīvotāji
urdandznieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Urdanga" iedzīvotāji
gaļķintnieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Gaļķinte" iedzīvotāji
gramzdenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Gramzda" iedzīvotāji
mazdāmnieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdāma" iedzīvotāji
rauženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Rauži" iedzīvotāji
smaiženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smaiži" iedzīvotāji
smikšenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji
smikstenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji
kalētnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Kalēti" iedzīvotāji
videnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
ābelnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Ābelnieki" ("Ābelnieku muiža", "Ābeļnieki") iedzīvotāji
kalnenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji
knīvernieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Knīveri" iedzīvotāji
lībartnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Lībartmuiža" iedzīvotāji
zvaigšņenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
virpiņnieki Priekules novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji
Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums
asītnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Asīte" iedzīvotāji
Liesmas Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" bijušais nosaukums
audarnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" iedzīvotāji
audernieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Auderi" iedzīvotāji
badzenieks Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Baga" iedzīvotāji
joguļnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Joguļi" iedzīvotāji
mazgramzdenieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Mazgramzda" iedzīvotāji
mucenieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
Saulaines Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
Zvaigznes Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
upmaļnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
Preekuln Priekules pagasta bijušais nosaukums
Prekuļnskaja Priekules pagasta bijušais nosaukums krieviski
Freudenberg Priekuļi
Freudenberg Priekuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
liepēnieši Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji
lodēnieši Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
Lindengofskaja Priekuļu novada Liepas pagasta bijušais nosaukums krieviski
klabēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Klabes" iedzīvotāji
startēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Startumuiža" iedzīvotāji
jāņmuizieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
jāņmuižnieki Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
jaunraunēnieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
Priekuļu muiža Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" bijušais nosaukums
Lubiņas Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bušugrava" bijušais nosaukums
Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums
Annasmuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
Freudenberg Priekuļu pagasta bijušais nosaukums
Prekuļskaja Priekuļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
aitiņa Priežu čiekurs
aitīna Priežu čiekurs
egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas
infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija
ksifoīdalģija primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula; sekundāras ksifoīdaļģijas gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība
metafloēma primārās lūksnes daļa, kas diferencējas pieaugušos augos, kuriem nav sekundārā pieauguma; tā diferencējas vēlāk (pēc protofloēmas) un veido visu funnkcionējošo lūksni
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus
buržuāzija Privātīpašnieku un bagāto šķira, retāk – vidusšķira
ķermeņa uzbūves indekss procentos izteikta divu dzīvnieku ķermeņa izmēru attiecība
dzīvotspēja procentos izteikta izdzīvojušo dzīvnieku attiecība pret visiem dzimušajiem
dezaktivācija process, kad molekula zaudē enerģiju un top neaktīva
zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus
fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki
Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi
ierosināšana process, kurā fizikālā sistēmā (atoma kodols, atoms, molekula utt.), saņemot papildu enerģiju no apkārtējās vides, pāriet no stāvokļa ar vismazāko enerģiju kādā citā stāvoklī ar lielāku enerģiju
krekings process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā
koplīgšana process, kurā vadība, kas pārstāv darba devēju, un arodbiedrība, kas pārstāv darbiniekus, pie sarunu galda vienojas par darba noteikumiem un apstākļiem
statiskā elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu nekustīgu ķermeņu eksistence un mijiedarbība
uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā
kļūdu apdare programmas izstrādes gaitā radušos kļūdu apstrāde, kas var būt dažāda - no vienkāršas informēšanas par radušos kļūdu līdz automātiskai kļūdas vai tās izraisīto seku novēršanai
oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā
e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku
finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde
nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām
transponējamie elementi prokariotu DNS molekulu rajoni (IS elementi un transpozoni), plazmīdas un bakteriofāgi, kas var migrēt un iebūvēties vienā vai vairākos citu prokariotu genoma saitos
properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības
transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā
kongregacionālisms Protestantisma virziens, kas uzskata, ka ticīgajiem ar Dievu ir tiešas saites un nav vajadzīga garīdznieku starpniecība, un aizstāv draudžu patstāvību; radās 16. gs. otrajā pusē Anglijā, izplatīts arī ASV
agende Protestantu garīdznieku rokasgrāmata; dienas kārtība; agenda
prototropija Protona vai ūdeņraža atoma iekšmolekulāra migrācija, rodas cits savienojuma izomērs; viens no tautomērijas veidiem
16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
Videvuts Prūšu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas prūšiem izveidoja sociālo organizāciju, nodibināja laicīgo varu un tika ievēlēts par valdnieku
stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture
abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta
iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm
pasīvais negatīvisms psihisku slimnieku noliedzoša attieksme pret ārējām ietekmēm un iekšējiem impulsiem
fagomānija Psihisku slimnieku patoloģiski kāpināta ēstgriba
glosolālija Psihisku slimnieku runāšana it kā svešā, nepazīstamā valodā; nesaprotams žargons
zoopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī dzīvnieku psihi, tās rašanos un attīstību
arodpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas pētī kāda konkrēta aroda, profesijas darbinieku psiholoģiskās īpašības saistībā ar viņu profesionālo darbību
Atsevišķais Latvijas strēlnieku rezerves pulks PSRS karaspēka daļa 2. pasaules kara laikā, izveidota 1942. g. 18. februārī, 1944. g. 16. jūnijā pārveidota par 308. latviešu strēlnieku divīziju un iekļauta Latviešu strēlnieku korpusā
pterīns Pteridīna ciklu saturošs pigments; atrodams tauriņu spārnos un zīdītājdzīvnieku audos
pārskats Publisks (mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums
drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus
ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons (1)
Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā
Putkupe Puļķupe, Kārklupes satekupe
pululācija Pumpurošanās, dzīvnieku un augu organismu bezdzimuma vairošanās
absolūtā trajektorija punkta trajektorija absolūtajā (nekustīgajā) atskaites sistēmā
momentānais rotācijas centrs punkts nekustīgajā atskaites sistēmā plakaniskajā kustībā, kas sakrīt ar momentāno ātrumu centru
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu
badadzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi
kubelnieks Pūra vedējs, kas brauca kāzinieku rindā beidzamais
Pura ezers Purezers, ezers Brīvzemnieku pagastā
swamps Purvaini, ar dabisku veģetāciju apauguši, vēl nekultivēti zemi līdzenumi ASV dienvidaustrumu daļā
Jasku purvs purvs Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība — 664 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,2 m
Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs
zāliņš Pusapļveida platforma lielāku burinieku mastā stengu atbalstīšanai un vanšu nostiprināšanai
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene
zuņķis Pusaugu bērns vai tāds dzīvnieku mazulis
lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā
pussekunde Puse sekundes
pusgraudniecība Pusgraudnieku kopums
Securinega suffruticosa puskrūma sekurinēga
subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas
māneklis Pūšamais instruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai)
vīlējsvilpe Pūšaminstruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai); māneklis (2)
šķilva Putniem guza, dažu dzīvnieku, piem., putnu un kukaiņu maisveidīgs rīkles un priekškuņģa paplašinājums, kur tie pagaidām uzņem barību; šķilvis
tupē Putnu cekuls
pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu; šīs kārtas putni
peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga")
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
pointers putnu suns ar īsu gludu apmatojumu; ieraudzījis medījumu, tas nekustīgi uz to skatās; attiecīgā suņu šķirne
eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās
ieklopēt Putojot iemaisīt, iekult
Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”)
Pusseneeken Puzenieku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445)
Cerceris arenaria racējlapseņu suga, kas baro kāpurus ar smecernieku kāpuriem
starojuma pēcefekti radiācijas iniciētā polimerizācija (precīzāk, polimēra vidējās molekulmasas palielināšanās), kas turpinās pēc starošanas beigām
jaucēt Radināt, darīt rāmu (dzīvnieku)
radubērns Radinieku bērns
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta
bekerels Radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība, Bq (1 Bq = 1 sabrukšanas akts sekundē)
radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus
radioaktīvo vielu inkorporācija radioaktīvo vielu iekļūšana dzīvnieku vai augu organismā un to fiksācija orgānos un audos
radioizlūkošana Radiopārtveršana, raidījumu analīze, raidītāju peilēšana nolūkā iegūt ziņas par pretinieku
audzēt radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug
ķiukšēt radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku)
ķeukšēt radīt augstas, spiedzīgas skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku)
skrapšēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
skrapšķēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
skrapstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt
krapšēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
krapšķēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
ņekšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
ņīkšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
tūrkšt radīt pazemas balss skaņas (par dzīvnieku)
ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt
aprites koeficients rādītājs, ar ko izsaka gadā iegūto, izaudzēto dzīvnieku mazuļu metienu skaitu vai nobaroto dzīvnieku grupu skaitu vienā novietnē, aizgaldā vai sprostā
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties
keratometrija Radzenes izliekuma pakāpes mērīšana
oftalmometrija Radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa mērīšana ar oftalmometru
Cernuns Ragains ķeltu dievs, kurš tiek asociēts ar zemi un auglību, dzīvnieku valstības aizstāvis
apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums
atgalve Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums
Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
dārks Raibs, ābolains (par dzīvnieku, parasti zirgu)
Monmartra Rajons Francijas galvaspilsētas Parīzes ziemeļu daļā ("Montmartre"), atrodas uz \~130 m augsta paugura, kopš XIX gs. beigām Parīzes mākslinieku kvartāls
Kalna Kaibēni rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs Vecpiebalgas pagastā, Kaibēnu kalnā
tautībnieki Rakstnieku grupa krievu 19. gs. literatūrā, kas savu darbību koncentrēja ap laucinieku dzīvi, atturēdamies no svarīgiem sadzīves jautājumiem
RS Rakstnieku savienība
klasika rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu
animalitāte Raksturīgo īpašību kopums, kas atšķir dzīvnieku no auga
raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums
animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem
vienpēdiņas rakstzīme ( ' ' ), ko latviešu valodā lieto augu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu un vārdu nozīmju paskaidrojumu grafiskai apzīmēšanai
starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
Dižupe Raķupe - Lonastes kreisā satekupe
Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē
Rakupe Raķupe, Lonastes kreisā satekupe
Rāķupe Raķupe, Lonastes satekupe
kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā
apgrozs Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut
drēģis Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut; apgrozs 3; arī šāds rāmis ragavu paplašināšanai
sarāpāties Rāpojot nogurt, piekust
sarāpoties Rāpojot nogurt, piekust
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
lepidozauri Rāpuļu dzīvnieku apakšklase, kur pieder ķirzakas, čūskas
krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls
metanefross Rāpuļu, putnu, zīdītāju (arī cilvēku) pāra izvadorgāns; sekundārā niere
veidoties rasties jaunām šķirnēm, noteiktām prasībām atbilstošiem, piemēram, dzīvnieku, kopumiem
kurvvāģi Rati ar kastei līdzīgu, nekustīgi nostiprinātu virsdaļu
galdu rati rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām
Muižnieku ezers Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
Ratnieks Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
Tālīte Raunas kreisā krasta pieteka Priekuļu novadā, garums - 5 km
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe
Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā
mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās
nitrēšana Reakcija, ar ko molekulā ievada grupu -NO~2~
monomolekulārās reakcijas reakcijas, kuru norisē piedalās tikai viena daļiņa (neitrāla molekula, jons, radikālis)
prēdiālservitūts Reālservitūta sākotnējā stadija, kurā tika prasīta nekustamo īpašumu atrašanās kaimiņos
relegācija recidīvistu un bīstamu noziedznieku izsūtīšana uz kolonijām, kurās ir smagi klimatiskie apstākļi
hiasma Redzes nervu krustojums mugurkaulnieku galvaskausa dobumā
izveidoties refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu; tikt izveidotam
pasa- refleksīvs pronomens augšzemnieku un kursiskajās izloksnēs
anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu
dzirdināšana Regulāra dzīvnieku apgāde ar dzeramo ūdeni
Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums
Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā
oligonukleotīdi Relatīvi nelieli polinukleotīdi, kuru molekulā ir 2-10 nukleotīdu atlikumi
homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums
totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu
sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu nodošana laicīgo īpašnieku rokās
Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils
rentgenstarojuma difrakcija rentgenstarojuma difrakcija un izkliede kristālos, molekulāros šķidrumos un gāzēs
Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
rentniekgājums Rentnieku kārta; rentnieki
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
uzņēmumu apvienošanās reorganizācijas variants - divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku, vai lai iegūtu izšķirošu ietekmi pār citiem tirgus dalībniekiem
emsijs reperis, kas mēģina priekšnesumā iekustināt publiku
theromorpha Reptiļu rinda, kuros saskatāmas abinieku, reptiļu un bruņurupuču pazīmes, nogulumos sastopami no augškarbona līdz triasam
prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi
aizsargājamie dzīvnieki retas un izzūdošas dzīvnieku sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā
poikilodermatomiozīts reti sastopama ģeneralizēta dermatomiozīta forma ar poikilodermiju: sākumā hroniska, febrila dermatomiozīta klīniskā aina ar iniciālām muskuļu sāpēm un pietūkumu; vēlāk iestājas sekundāra muskulatūras atrofija un funkcionāls muskuļu vājums
vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude
Banculi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Bancuļi" nosaukums latgaliski
Cyskāni Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Ciskāni" nosaukums latgaliski
Dundi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundas" nosaukuma variants
dundieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundi" iedzīvotāji
Dundys Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundi" nosaukums latgaliski
kantinieki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kantinieki" iedzīvotāji
Kantinieki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kantinīki" literarizēts nosaukuma variants
kašānieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaši" iedzīvotāji
Kristceli Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukums latgaliski
leimaniškieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" iedzīvotāji
Leimaniškas Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" nosaukuma variants
leimanieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
Leimani Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski
Lyuža Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Liuža" nosaukums latgaliski
livzieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Livža" iedzīvotāji
paurānieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Pauri" iedzīvotāji
paurieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Pauri" iedzīvotāji
Pertnīki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Piertnīki" nosaukuma variants
suļānieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Suļi" iedzīvotāji
sulieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Suļi" iedzīvotāji
Zirkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants
Zyrkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski
Zyrkova Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski
kozorieši Rēzeknes novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" iedzīvotāji
krīvinieši Rēzeknes novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" iedzīvotāji
Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga)
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas
Tīģeru grava rezervāts Tadžikistānā, Vahšas ielejā, platība - 522 kvadrātkilometri, dibināts 1938. g., lai saglabātu retus dzīvniekus un dabas kompleksus
Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
akvārijs Rezervuārs ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai un demonstrēšanai
iekūlums rezultāts --> iekult (1)
piekusums rezultāts --> piekust 1(1); nogurums
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts
izoriboflavīns Riboflavīna izomērs, kas rada eksperimenta dzīvnieku organismā riboflavīna deficītu
translācija ribonukleīnskābes kodonu secībai atbilstoša aminoskābju ieslēgšanās polipeptīdu molekulās
cepernieki Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" iedzīvotāji
čacieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji
čaunānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čaunāni" iedzīvotāji
grozānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grozi" (arī "Grozas" un "Grazas") iedzīvotāji
trūpieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meža Trūpi" iedzīvotāji
troksieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokši" iedzīvotāji
vilcānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
vilcinieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
rietbomis Riekums - šķiets metu savilkšanai
riekaris riekums^1^
riekuša Riekuža - sauja, riekšava
magistrs Rietumeiropā viduslaiku mūku un bruņinieku ordeņu priekšnieki
Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu
Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs
sulcus Rieva; anatomijā - dažāda platuma un garuma rievas vai ieliekumi ķermeņa vai orgānu ārējās un iekšējās virsmās
Mazā ģilde Rīgas amatnieku apvienība, kas izveidojās 13. gs., pēc 1877. g. zaudēja savu nozīmi un kļuva par brīvprātīgu amatnieku biedrību; likvidēta 1936. g.
Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes
amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
REAAC Rīgas endokrinoloģisko slimnieku ambulatorās aprūpes centrs
pagaidas Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai
pagaidi Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai
amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem
pātiņš Rīgas latviešu liģeru, sāls nesēju un kaņepāju kulstītāju artelis, kam pamatā bij savstarpējs līgums un dalībnieku pilnīga vienlīdzība; pirmie dibināti 17. gs. 60. gados, pastāvēja līdz 1766. g.
mājenieks Rīgas namnieks, kas kreditēja zemniekus un spaidu kārtā tirgojās ar viņiem savā mājas vietā
Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā
Čiekurs Rīgas pilsētas apkaime _Čiekurkalns_
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm
Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm
Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm
Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām
čiekurkalnieši Rīgas pilsētas daļas "Čiekurkalns" iedzīvotāji
amata rotas Rīgas pilsētas karaspēka vienības viduslaikos, kuras tika komplektētas no amatnieku cunfšu locekļiem
brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības
kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
Jonatāna biedrība Rīgas strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība, dibināta 1869. g., 1893. g. bija >3000 biedru, 1915. g. darbību pārtrauca, 1920. g. atjaunota, taču agrāko popularitāti neatguva, beidza pastāvēt 1938. g.
Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi
Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera
Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā
pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
abras kašis rīks mīklas atlieku izkasīšanai no abras
tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai
zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei
ganu rīkste rīkste, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai
sistēmiskais risks risks, ka viena sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt savas saistības izraisīs citu dalībnieku vai finanšu iestāžu nespēju noteiktajā laikā izpildīt savas saistības
Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km
transportribonukleīnskābe RNS ar samērā nelielu molekulmasu, kas pārnes (transportē) aminoskābes uz ribosomām un kodona - antikodona mijiedarbības rezultātā nodrošina aminoskābju ieslēgšanos sintezējamā olbaltumvielā atbilstoši ģenētiskajam kodam
robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās
mihalovieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji
zarečieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji
zarečjieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji
Pustiņas pilskalns Robežnieku pilskalns Robežnieku pagastā
ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī
robotdzīvnieks Robots, kas ārēji atgādina kādu dzīvnieku
lūpa Robveida padziļinājums, izliekums trauka vienā malā liešanai
dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā
pass roku kustība pacienta sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē
elogijs Romā - uzraksts ar nopelnu uzskaitījumu ievērojamāko darbinieku kapu pieminekļiem, statujām u. c., arī līdzīgi apraksti ģimenes hronikās
bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā)
rētiārijs Romas gladiators, kas gāja cīņā ar šķēpu, trijzari un tīklu un ar pēdējo ķēra savu pretinieku
breviārs Romas katoļu baznīcā garīdznieku liturģiska grāmata ikdienas dievkalpojumu noturēšanai; tajā ietvertas lūgsnas, psalmi, izvilkumi no Bībeles
ambarvālijas Romiešu auglības svētki maija beigās, kad svinīgā gājienā vadāja ap laukiem upurējamos dzīvniekus
cingulum Romiešu josta, it īpaši zobena apjošanai; katoļu garīdznieku albas josta ar pušķiem; arī mūku jostas saite
manipuls Romiešu kājnieku vienība (60-120 cilvēku), kas sastāvēja no divām centūrijām; vēlāk manipulus apvienoja kohortās (pa trim katrā kohortā)
Stimula Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rosināja rīkoties bakhanāliju dalībniekus
lemūri Romiešu mitoloģijā - to cilvēku rēgi, kuri miruši vardarbīgā nāvē, un to ar nāvi sodīto noziedznieku rēgi, kuri nebija pienācīgi apbedīti
Jūls Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja dēls, kas kopā ar tēvu ieradās Itālijā un vēlāk kļuva par valdnieku paša dibinātajā Albalongas pilsētā
Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu
suazorijas Romiešu retorikā parastie temati līdzās kontroversijām, ko deva skolnieku vingrinājumos
immobilitāte Romiešu tiesībās apzīmēja izšķirību kustamu un nekustamu lietu tiesiskā stāvoklī
revindikacija Romiešu tiesībās īpašuma sūdzību atsevišķs gadījums strīdā starp kustamas mantas valdītāju un īpašnieku
sodalitas Romiešu tiesībās reliģiska, gk. svētnieku apvienība bez juridiskas personas tiesībām
instrumentum Romiešu tiesībās saistošs rakstisks dokuments, kas apliecināts ar notāra vai 3 liecinieku parakstiem
praeteritio Romiešu tiesībās savu likumisko mantinieku noklusēšana testamentā, ieceļot tajā par mantinieku kādu citu personu
pignus Romiešu tiesībās sevišķa ķīlas tiesības forma, kas nodibināma, nododot lietu kreditoram prasījuma nodrošināšanai pret parādnieku
groma Romiešu zemes mērnieku instruments
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos
laidavas Rotaļu kustība, dalībnieku pulkam virzoties pa apli
Kigva Ruandas valdnieku mītiskais dievišķais ciltstēvs
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā
sarkanā rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus rubinus"), Latvijā aizsargājama
Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā, Katlakalnā, starp Daugavu un tās atteku Olekti
rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
dasacīt Runājot bieži lietot liekus vārdus
pārsarunāties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu
pārsaskrieties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu
pārsakulties Runājot, daudz pļāpājot, izteikt ko lieku, nevajadzīgu
vārkšt runāt (niekus)
žvarkstēt runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku)
čulkstēt runāt ko izdomātu, niekus
malt pasakas runāt ko nepatiesu, runāt niekus
blenst runāt niekus
malt tukšas dzirnavas runāt niekus, aplamības, ko nenozīmīgu
gaušāt runāt niekus, garlaicīgi stāstīt
gaušāties runāt niekus, garlaicīgi stāstīt
bļuznīt runāt niekus, melst
gauzt runāt niekus, tukšu gvelzt
runāt par deviņiem mēmiem runāt pārlieku daudz
tāmiski runāt runāt tāmnieku izloksnē
figļot runāt vai rakstīt niekus, aplamības
verkšķēt Runāt, parasti niekus, pļāpāt
Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa
lolot Rūpīgi kopt un saudzēt (piemēram, augu, dzīvnieku)
krecalmi Rupjākas sastāvdaļas kādā masā (piemēram, izkārnījumos vai dzīvnieku barībā)
barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība
barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku)
barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks
vienkāršā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – tīršķirnes dzīvnieku krusto ar citas šķirnes tīršķirnes vaislinieku, iegūstot pēcnācējus nobarošanai, vaislai vai tālākai krustošanai
dubultā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienkāršajā krustošanā iegūto dzīvnieku krusto ar vienkāršajā krustošanā iegūtu vaislinieku
atgriezeniskā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienu no vienkāršajā krustošanā izmantotām šķirnēm lieto atkārtoti, proti, pirmās pakāpes krustojuma dzīvniekus krusto ar jau izmantotās šķirnes vaislinieku
trīs šķirņu krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kur krusto vienkāršajā krustošanā iegūto pirmās pakāpes krustojumdzīvnieku ar trešās šķirnes vaislinieku
pārmaiņus krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kurā jaunas vaislinieces vienmēr izvēlas no iepriekšējā krustojuma, bet izmanto tīršķirnes vaisliniekus, iesaistot tos pārmaiņus pēc kārtas no divām, trijām vai vairāk šķirnēm
kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai
kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums
sasaausīties Saausīties (par dzīvnieku)
statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības uzsākšanai un turpmākās darbības nodrošināšanai un kas veidojas no pajām - sabiedrības dalībnieku apvienotā (ieguldītā) kapitāla
dubultfiliācija Sabiedrībās, kurās ievēro gan matrilīniju, gan patrilīniju, - princips, saskaņā ar kuru indivīds ir gan mātes, gan tēva puses radinieku grupu loceklis
LJZA Sabiedriska organizācija "Latvijas Jauno zemnieku apvienība"
arodbiedrība sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses
ražošanas sabiedriskošana sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos
sabrisks sabiedrisks, viesmīlīgs (parasti par saimnieku)
konkurss sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus
priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām)
priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm)
kartelis Sacīkšu kārtība viduslaiku bruņinieku turnīros
sajemt Sadalīt grupās (dzīvniekus)
sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
disociēt Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām)
nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
litocenoze Sadragāto akmeņu atlieku izvākšana no pūšļa
sadzanāt Sadzenāt (dzīvniekus)
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
horeogrāfiskā rotaļa sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu
ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu)
desu dēšana sagatavotas desu masas pildīšana iztīrītās dzīvnieku zarnās
pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
saiminīca Saimniece (zemnieku saimniecībā); saimnieka sieva
reproduktorsaimniecība Saimniecība, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība
saiminieks Saimnieks (zemnieku saimniecībā)
saimiekgājums Saimnieku šķira, kārta; saimnieki
saimniekgājums Saimnieku šķira, kārta; saimnieki
zootrofotoksisms Saindēšanās ar dzīvnieku valsts uzturlīdzekļiem
tāpēc saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem
tādēļ saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3)
tālab saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3)
tāpēc saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem
tā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem
vien saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem
un saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
subrogācija Saistības izpildīšana citas personas (parādnieka) vietā, iegūstot prasījumu pret parādnieku šā izpildījuma pilnā apmērā
klimtisks saistīts ar austriešu mākslinieku Gustavu aaklimtu (1862.-1918. g.), tam raksturīgs
organisks saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs
zooveterinārs saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu
baltisks saistīts ar lejzemnieku izloksnēm, literāro valodu, tām raksturīgs
makromolekulārs saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs
molekulārs saistīts ar molekulu vai molekulām, molekulai vai molekulām raksturīgs
elektrostatisks saistīts ar nekustīgiem elektriskajiem lādiņiem, to mijiedarbību, līdzsvaru
pirmklasniecisks saistīts ar pirmklasnieku, tam raksturīgs
pirmziemniecisks saistīts ar pirmziemnieku, tam raksturīgs
priecīgs saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu)
īpašniecisks saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs, īpašnieciska attieksme
rekuperatīvs saistīts ar rekuperāciju, tai raksturīgs
spekulatīvs saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs
spekulatīvs saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs
spekulatīvs saistīts ar spekulāciju (3), tai raksturīgs
valdniecisks saistīts ar valdnieku, arī valdošajām aprindām, tiem raksturīgs
kā viens runguls saka par apaļu, labi barotu bērnu vai dzīvnieku
kā (poda) laiža saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas mēdz laizīties, našķēties, izlaizīt (ēdiena) traukus
iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž
velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi
kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties
kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku
liels kā kumeļš saka par jaunu, lielu dzīvnieku
copa Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu
copāns Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu; copa
kā zemē ieaudzis saka par ko nekustīgu, nekādi neizkustināmu
apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku
lāsteka tek saka par kūstošu lāsteku
kā sprādzenis saka par lēnu, tūļīgu cilvēku vai dzīvnieku
ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara
capans Saka par lielu, dūšīgu dzīvnieku, putnu u. tml.
kā blāķis saka par lielu, resnu, spēcīgu cilvēku, dzīvnieku
kā lielības dirška saka par ļoti lielīgu cilvēku, lielībnieku
kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku
nepanest ne savus kaulus saka par ļoti novājējušu dzīvnieku vai cilvēku
kā speķbānis saka par ļoti resnu, tuklu cilvēku, arī par treknu dzīvnieku
kā neinogs saka par ļoti tievu, slaidu, arī novājējušu cilvēku vai dzīvnieku
kā nozīdīts saka par ļoti tuklu cilvēku, par brangu, labi barotu dzīvnieku
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku
kā spandags saka par maza auguma korpulentu cilvēku vai mazu, resnu dzīvnieku
stāv kā stabs (arī miets) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku
stāv kā miets (arī stabs) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku
kā ķilts saka par novājējušu cilvēku vai dzīvnieku
kā plūme saka par pilnīgu cilvēku (biežāk par sievieti), par labi barotu dzīvnieku
kā badmira saka par rijīgu, negausīgu dzīvnieku
kā cacans saka par samērā lielu, masīvu dzīvnieku
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams
kauli (vien) grab saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku
kā krāms saka par vecu, vārgu cilvēku vai dzīvnieku
kā piekalts saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī
kā piekalts saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku
sirds līksmo saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību
sirds līksmojas saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību
līksma sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību
priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums
sirds kut vien saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī
kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā
gaidīt kā saulīti uzlecam saka, ja kāds ir ļoti gaidīts, ja kādu saņem ar prieku
kā suns saka, ja kāds ir ļoti noskrējies, nopūlējies, ir ļoti noguris, piekusis
kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies
kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepni, grezni ģērbies
kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs
ātri vecs paliksi saka, ja kāds ir pārlieku ziņkārīgs
kā triekas ķerts saka, ja kāds no pārsteiguma, uztraukuma, bailēm paliek nekustīgā, sastingušā stāvoklī
stāv kā miets saka, ja kāds paliek nekustīgi stāvam, ne uz ko nereaģē
papīra nervi saka, ja kāds pārlieku ātri, viegli uztraucas, ir nervozs, nesavaldīgs
vārīt no miega putru saka, ja kāds pārlieku ilgi guļ
mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts
uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties
kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur
nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku
kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas
kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz
kā paralizēts saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma)
seja sastingst saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku)
izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam) - par dzīvnieku
sabikstīt sakārtot kurināmo un iekurināt uguni (krāsnī, kurtuvē)
līnija E1 sakaru līnija standartizētiem parametriem, kas ļauj pārraidīt datus ar ātrumu 2,048 megabiti sekundē
telegrāfs Sakaru veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu; telegrāfa sakari
Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera
Tebra Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā, garums - 69 km, kritums - 92 m, iztek no Podnieku ezera pie Kalvenes
sasist Sakaut (pretinieku)
uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta
pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
kulaks Sākotnēji nievājošs bagāta krievu zemnieka nosaukums; kolektivizācijas laikā 20. gs. 30. gados tā dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība
mašiahs Sākotnēji valdnieku un jūdaisma augstāko priesteru epitets
apseglot Pēgasu sākt rakstīt dzejas, kļūt par dzejnieku
aizšķērst sākt šķērst (nokautu dzīvnieku) (pēc kā radies pārtraukums)
satrakoties sākt trakot, plosīties (par dzīvnieku)
latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos
vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus
camorra Sākumā slepena politiska, vēlāk noziedznieku savienība Neapolē, Itālijā
kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem)
Pilssala sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m
Ahtamara sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts
sareģistrēt Salaulāt (kādus) - par valsts iestādes darbinieku
Novadnieki Saldus novada apdzīvotās vietas "Draudzība" bijušais nosaukums, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
bāliņnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bāliņi" iedzīvotāji
ēvaržnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarži" iedzīvotāji
Sāmeļi Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarži" otrs nosaukums
ēzeļmuižnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēzeļmuiža" iedzīvotāji
jurģenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
klenčenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klenči" iedzīvotāji
kuršenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" iedzīvotāji
Korši Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" nosaukuma variants
lapsenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lapsas" iedzīvotāji
mežgalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
mežgaļnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
mežvidnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
novadnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji
ozoliņnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
paurenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paures" iedzīvotāji
pēternieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieku" iedzīvotāji
puķkalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
Puķkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" nosaukuma variants
Priežkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" bijušais nosaukums
sātenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" iedzīvotāji
sātiņnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" iedzīvotāji
selkšenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Selkši" iedzīvotāji
sesīlnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sesīle" iedzīvotāji
Sesīle Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sesile" nosaukuma variants
vecnovadnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecnovadnieki" iedzīvotāji
zvārdenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvārde" iedzīvotāji
žvārdenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žvārde" iedzīvotāji
Salenieki Salenieku ezers - Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka
metastabilais stāvoklis salīdzinoši stabils atomu vai molekulu ierosināts kvantu stāvoklis
kņūpt Saliekušam gulēt (uz vēdera), čokurā
autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās)
ielīkt Salīgt īrnieku
feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju
stato- Salikteņos: stāvošs, nekustīgs
cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās
sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns
serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem
pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns)
Tengizs Sāļezers Kazahstānā, Kazahstānas sīksopkaines nomalē 304 m vjl., platība mainās atkarībā no ūdens pieplūdes, vidēji 1600 kvadrātkilometri, garums - 74,4 km, platums - 32,2 km, lielākais dziļums - 8 m, ezerdobe plašā tektoniskā ieplakā, austrumu piekrastē salas, līči, ietek Nura, nav noteku, līmenis mainīgs
Samaņu ezers Samaneits, ezers Ezernieku pagastā
tieksme samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem)
spiets samērā liels, parasti kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
sile samērā sekls, garens (koka, cementa, metāla u. tml.) trauks dzīvnieku barošanai
pundurforma samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma
pastīvs samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
čerkstele Samezglojums dzijā; liekums, līkums, ieliekums
izvidot Samierināt, būt par starpnieku, vidutāju
apmīt Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku)
parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
raibā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus chrysenteron")
rubīna samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus rubinus"), Latvijā aizsargājama
kastaņu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus spadiceus")
kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
zaļā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus truncatus")
korķa kambijs sānu meristēma, kurai daloties uz āru, sekundārās augšanas laikā veidojas korķis, daloties uz iekšu - korķa miza; felogēns
aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu)
kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums
daktilkampsodīnija Sāpīgs pirkstu izliekums
Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam
Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām
Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs
Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam
Pitao Šoo sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā — jaguārs, zemestrīču dievs
Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
gitija Sapropelis - organogēnas ezeru dūņas, kas veidojas no ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atliekām
glabāt Sargāt un barot (mazuļus) - par dzīvnieku
sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana
Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja
Machetornis rixosus sarkancekula tirānputns
eritrocīti sarkanie asinsķermenīši - cilvēka un dzīvnieku asins formelementi
hemoeritrīns Sarkans elpošanas pigments tārpu u. c. bezmugurkaulnieku asinīs
holehematīns Sarkans pigments zālēdāju dzīvnieku žultī, hlorofila derivāts
asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas
turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas
savārkšt Sarunāt (niekus)
sagrožot Sasaistīt (darba dzīvnieku un iejūgu) ar grožiem
saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus)
sasalumi Sasalusi dzīvnieku barībam, parasti sakņaugi
detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos
sašpekulēt Saspekulēt
afektācija Saspīlētība, mākslotība, liekulība, pārspīlēta, nedabiska izturēšanās
sapenīt sastāstīt (niekus)
sgrezēt Sastāstīt niekus, aplamības
sačabināt Sastāstīt tenkas, niekus
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
vertikālais spārnojums sastāv no nekustīgās daļas – ķīla un kustīgās daļas – virziena stūres
horizontālais spārnojums sastāv no nekustīgās daļas – stabilizatora un kustīgās daļas – augstuma stūres
kā nohipnotizēts sastindzis, nekustīgs
katatonisks Sastindzis, nekustīgs
kā nomiris sastindzis, nekustīgs (dabā)
grīvupe Satekupe, kas veido divu upju kopējo grīvu
humifikācija Satrūdēšana - dzīvo organismu atlieku sadalīšanās mikroorganismu iedarbībā
lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties nogāzt zemē; arī cīkstēties
palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē; pacīkstēties
daturēt Satverot un turot (ko, kādu), panākt, ka (tas) paliek uz vietas, nekustas, negrozās
saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu
paņemt pavadā satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu
pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos
hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi
Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante
izkliedētā Saules radiācija saules siltuma daļa, kas izkliedējas atmosfērā, sastopoties ar gaisa molekulām, putekļiem un ūdens daļiņām
pašarajs Sausā dzīvnieku barība, piemēram, siens, salmi, āboliņš
iekuri Sausa malciņa, skali, tāsis uguns iekurināšanai
aizdaga Sausa malka iekuram
sausmanis Sausa malka, iekurs
kuramais Sausa, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
sausbarība Sausi dzīvnieku barības līdzekļi (piemēram, siens, salmi)
piekurs Sausi skali uguns iekuršanai; aizkurs
aizkuris Sauss skals, skaida (lietots iekuršanai)
darbokslis Sauss, izžāvēts skals uguns iekuram vai telpas apgaismošanai
asaru dziedzeris sauszemes mugurkaulnieku ārējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas acs dobuma ārējā augšējā stūrī un izdala asaras
oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība
samatot Savākt atlīdzībā par darbu (par dzirnavnieku)
kanibālisms Savas sugas dzīvnieku ēšana
Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
savalkāt Savest aiz saites (lauksaimniecības dzīvniekus)
pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai
stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī
deku savienojumā "diku, deku" raksturo ātru skrējienu vieglā solī
diku savienojumā "diku, deku" raksturo ātru skrējienu vieglā solī
depu savienojumā "dipu depu" raksturo dažu dzīvnieku (parasti nagaiņu) soļu skaņas
dipu savienojumā "dipu depu" raksturo dažu dzīvnieku (parasti nagaiņu) soļu skaņas
ļeku savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības
ļiku savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības
ļeku savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai raksturotu suņa vai kaķa gaitu
ļiku savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai raksturotu suņa vai kaķa gaitu
sālsstabs savienojumā "stāv kā sālsstabs": saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku
sviukšķis savienojumā "sviukšķa aste" - nekupla aste, ko pastāvīgi vicina
virsmaktīvs savienojumā "virsmaktīvās vielas": vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu)
ņiku savienojumā ar "ņeku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot
pļiku savienojumā ar "pļeku" raksturo ritmiskas plaukšķošas skaņas, kas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu
laist savienojumā ar "vaļā": atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku)
māja savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieku audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem
ai savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.)
etilēt Savienojuma molekulā ievadīt etilgrupu
turbomolekulārais Savienojumos "turbomolekulārais sūknis" un "turbomolekulārais vakuumsūknis" - vakuumsūkņa veids
dihidrāts Savienojums, kurā ir divas ūdens molekulas
sulfonskābe savienojums, kura molekulā ir sulfogrupa -SO~3~H; sulfoskābe
hidrols Savrupa, neasociēta ūdens molekula
adamsija Savrupējs koraļļu polips (aktīnija), kas dzīvo simbiozē ar vēzi vientuļnieku
sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija
saradināt savstarpēji iepazīstināt (attālus radiniekus)
slaukšanas iekārta savstarpēji saistītu iekārtu komplekss govju vai citu piena ieguvei audzētu dzīvnieku slaukšanai un piena pirmapstrādei
valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa
uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām; arī piekukuļot
piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību
dziks Savvaļas (par dzīvnieku)
teriaka Savvaļas dzīvnieku inžu pretinde, 60-70 vielu maisījums kopā ar medu, viduslaikos lietots indīgu dzīvnieku koduma gadījuma
medības Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot)
patvaļīga medīšana savvaļas dzīvnieku izsekošana vai iegūšana, kā arī atrašanās medību nolūkā medību platībās ar ieroci, savvaļas dzīvnieku ķeršanas rīkiem un līdzekļiem vai ar medību suni bez attiecīgas atļaujas
piejaucēšana Savvaļas dzīvnieku pārvēršana mājkustoņos pieradināšanas ceļā
dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā
dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam
malumedniecība Savvaļas zvēru un putnu iegūšana un iznīcināšana, pārkāpjot medību noteikumus un likumus par dzīvnieku aizsardzību
baznīcas hierarhija secība no zemākā līdz augstākajam garīdzniecības amatam; centralizēta baznīcas vadība; garīdznieku kopums
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
sesils Sēdošs, tāds, kam nav kājas; nekustīgs, piem., audzējs
teguments Sega, apklājs, it sevišķi dzīvnieku un cilvēka āda
klinocefālija Seglveida galva, iedzimts defekts, kas izpaužas kā paura ieliekums
lauksargs Sējumu uzraugs, kas sargā no ienaidnieku vai sirotāju iebrukuma; plašā nozīmē arī sargā savas kopienas teritoriju
kārpis Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai
kārpe Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai; kārpis
orhidoptoze Sēklinieka noslīdējums, ko izraisa sēklinieku maisiņa atslābums vai varikocēle
mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli
hiperorhīdisms Sēklinieku hiperfunkcija
hipoorhidisms Sēklinieku hipofunkcija
hipo-orhīdisms Sēklinieku hipofunkcija
orhetomija Sēklinieku izņemšana ķirurģiskā ceļā; kastrācija; orhietomija
osheoma Sēklinieku maisiņa audzējs
osheohidrocēle Sēklinieku maisiņa hidrocēle
osheīts Sēklinieku maisiņa iekaisums
enterosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa
hidrosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir šķidrums
enterocisto-ošeocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa
enterocistoosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa
testopātija Sēklinieku slimība
pieņi Sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem)
orhidoepididimektomija Sēklinieku un to piedēkļu izgriešana
pašizsēja Sēklu izplatīšanās no augošiem kokiem ar vēju vai putnu un dzīvnieku nejaušu starpniecību - viens no svarīgākajiem dabiskās meža atjaunošanās faktoriem
vazoorhidostomija Sēklvada savienošana ar sēklinieku
sociālā pedagoga darbības mērķis sekmēt indivīda socializācijas procesa norisi, nodrošināt sociālās audzināšanas pasākumus, kā rī veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvās socializācijas cēloņu un seku ierobežošanu
mikrometriskais veltnis sekstanta sastāvdaļa leņķu mērīšanai līdz 10 vai 15 loka sekundēm
histerēze Seku atpalikšana no cēloņiem, kas tās izraisa; jau izbeigušos apstākļu ilga pēcdarbība
Sēkejhīda Sekueni - pilsēta Rumānijā
sekulāristi Sekulārisma piekritēji
sulpicieši Sekulārkleriķu kongregācija, kas dibināta 1642. g. klēriķu izglītošanai
čačis Sekumi
ķirnēklis Sekumi, ārdīkļi (mazi sekumiņi)
strizdulis Sekumi, dakšas
cekums Sekums
zekunda Sekunda (2)
jaunākā atslēga sekundārā atslēga ieraksta identificēšanai. Ja, piemēram, transakcijas tiek kārtotas pēc konta numuriem un datumiem, tad konta numurs ir galvenā atslēga, datums - jaunākā atslēga
ekzematizācija Sekundāra ekzēmas pievienošanās jau esošai ādas slimībai
kramošanās Sekundāra iežu bagātināšanās ar dažādām SiO2 modifikācijām - opālu, halcedonu, kvarcu
sekundārā floēma sekundārā lūksne
atvasinātā nozīme sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme
merispora Sekundāra spora, kas radusies, sporai daloties
brizanta sprāgstviela sekundāra sprāgstviela, kas sprādziena vai liela spiediena ietekmē detonē citas sprāgstvielas
kosmiskās šaltis sekundārais kosmiskais starojums
celoms Sekundārais ķermeņa dobums - telpa, kas atrodas starp cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem
deitoskolekss Sekundārais skolekss, kas radies pumpurošanās ceļā lenteņa pūšļveida stadijā
hidrooligocitēmija Sekundārās anēmijas forma, kam raksturīga kopējā plazmas daudzuma palielināšanās un eritrocītu skaita samazināšanās
vēlīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda beigās un kurai salīdzinājumā ar agrīno koksni ir lielāks blīvums
agrīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda sākumā un kurai salīdzinājumā ar vēlīno koksni ir mazāks blīvums
smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas
pseidopubertāte Sekundāro dzimumpazīmju un reproduktīvo orgānu attīstība bez pubertātei raksturīga gonadotropīnu un gonadotropisko hormonu atbrīvojošā hormona līmeņa; visbiežāk novēro virsnieru garozas vai gonādu audzēju gadījumā, kad pārmērīgi atbrīvojas steroīdhormoni
dinatronefekts Sekundāro elektronu emisija no elektronu lampas anoda; to izsauc primārie elektroni, kas ar lielu ātrumu krīt uz anoda virsmu; izmanto sekundārās emisijas lampās jutīguma palielināšanai
viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
androgenizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem
virilizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem; androgenizācija; maskulinizācija
stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā)
lihenifikācija Sekundārs izsitums hronisko niezošo dermatožu slimniekiem; raksturīga ādas infiltrācija, reljefs ādas zīmējums, pigmentācija, lobīšanās
anakrotisms Sekundārs papildu vilnis pulsa līknes augšupejošajā daļā
hiperparazīts Sekundārs parazīts, parazīta parazīts
riesums Sekundārs slimības perēklis organismā, kas izveidojas patoloģiskajam materiālam (ļaundabīgā audzēja šūnām, mikroorganismiem) pārvietojoties pa limfvadiem vai asinsvadiem
sinantropā veģetācija sekundāru, cilvēka darbības dēļ izveidojušos augu sabiedrību kopums
zekunde Sekunde
nanosekunde Sekundes miljardā daļa
femtosekunde Sekundes miljardās daļas miljondaļa; 1 fs = 0,000000000000001 s
mikrosekunde Sekundes miljonā daļa
tercija Sekundes sešdesmitā daļa
pikosekunde Sekundes triljonā daļa (1/1000000000000 sekundes)
milisekunde Sekundes tūkstošdaļa
zekundēt Sekundēt
zekundsvārsts Sekundsvārsts
zekunderis Sekunžu rādītājs (pulkstenim)
stoppulkstenis Sekunžu skaitītājs pulkstenis, ko var uz vietas apturēt vai palaist
securinega Sekurinēga
puskrūma sekurinēga sekurinēgu suga ("Securinega suffruticosa")
elite Selekcijā iegūta, augstvērtīga (augu vai dzīvnieku) izlase
aktants Semantikā - propozīcijas komponents, leksēma, kas nosauc predikāta izteiktās darbības, procesa vai stāvokļa dalībnieku
geloni sena cilts, piedalījušies skitu karā ar persiešu valdnieku Dāriju I (512 p. m. ē.), nodarbojās ar zemkopību un dārzkopību
Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
Aizvīķu pilskalns sena kulta vieta Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, \~100 m uz rietumiem no Pilenieku mājām, Gramzdas-Aizvīķu ceļa kreisajā pusē, lēzens paugurs ar 32 m diametra plakumu
Čičenica sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva
septikonijs Senā Romā būves tips, kas pēc vienu pētnieku uzskata reprezentējis 7 stāvu terases veida celtni, bet pēc citu domām - bijusi ēka uz kuras fasādes atradies īpatnējs pulkstenis
gana Senajā Indijā ar šo terminu apzīmēja dažāda veida korporatīva rakstura apvienības, kas būtiski ietekmējis budistu (un džainistu) mūku ordeņu, amatnieku korporāciju u. tml. uzbūvi
pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības
triumvirāts Senajā Romā - trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai 1. gs. p. m. ē.
velīti Senajā Romā - viegli apbruņoti kājnieku karaspēka karavīri
cirks Senajā Romā - vieta karavadoņu triumfa gājienam, jātnieku un četrjūgu sacensībām, dūru cīņām utt.
harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu
akrobolisti Senajiem grieķiem - mobilas jātnieku vienības, priekšpulki, kas veica izlūkošanas uzdevumus
pontifeks Senajiem romiešiem priesteru kolēģijas loceklis, kuras priekšnieku sauca "pontifex maximus"; šo nosaukumu vēlāk pārņēma pāvests
rumulēšana Senāk grāmatrūpniecības strādnieku paraža izmācīto zelli ar varu nosēdināt uz ūdenī samērcēta sūkļa, pēc kam viņu atzīst par pilntiesīgu amatnieku un izsniedz gaučdiplomu ar visa spiestuves personāla parakstiem, kam seko iedzeršana uz rumulēto zeļļu rēķina
kaķis Senāk pātaga zemnieku un kareivju pēršanai uz kailas miesas
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
prokonsuls Senāks driopiteku ("Dryopithecus") nosaukums
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī
pasturele Senfranču un provinsiešu literatūrā īss lirisks dzejolis, kas attēlo sarunu starp gani un mīlētāju ganu vai bruņinieku
zoofors Sengrieķu būvniecībā frīze ar dzīvnieku attēliem
Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem
filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju
eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām
diazoma Sengrieķu teātrī līdztekus skatītāju soliem iebūvēta plaša līmeniska eja, kas atdalīja apakšējo solu rindas no augšējām
skolija Sengrieķu tradīcijā kora lirikas paveids - galda dziesmas, ko dziedāja sapulcējušies viesi kopā ar nama saimnieku
Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes
naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas
Ambarīša senindiešu mitoloģijā - vairāku teiksmainu valdnieku vārds
Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs
Parikšits Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - dievišķā varoņa Ardžunas mazdēls, kas kļuva par leģendāru valdnieku
brahmānda senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - Brahmas pasaule, kas radās no kosmiskās olas, kura peldēja pirmatnējos ūdeņos; Brahma zelta iedīgļa vrreidolā pavadīja olā veselu gadu, kamēr iznāca no olas ārā, sadalot to ar domu uz pusēm
Čhāja senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - kosmiska substance, kas aizpilda Visumu tā radīšanas laikā
pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību
plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā
plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā
makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes
palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem
ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi
mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē
drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem
pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās
Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina
Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi
Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas
Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas
Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas
Balasaguna senpilsētas drupas Kirgizstānā, Čiju ielejā starp Biškeku un Isikula ezeru, 2014. g. iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā
Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
rēdiņi Sens augšzemnieku nosaukums, kas sākotnēji šķiet attiecināts tikai uz sēļiem
grieķu-romiešu cīņa sens cīņas stils; pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem
Frīģija sens novads Mazāzijas ziemeļrietumu daļā, ko apdzīvoja indoeiropeiskās frīģiešu zemnieku ciltis, kas bija ienākušas no Maķedonijas vai Trāķijas (15. - 13. gs p. m. ē.)
fosilijas Senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi, organismu darbības pēdas; pārakmeņojumi
Sēņu grāvis Sēņgrāvis, Mazdursupes satekupe
mikotizācija Sēņu infekcijas pievienošanās citam bojājumam; sekundāra mikoze
zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām)
mikotoksīns sēņu toksīns; kāds no sēņu metabolisma blakusproduktiem, kas var izraisīt toksisku reakciju pat mazā koncentrācijā; identificēti >400 šādi toksīni, kas izraisa cilvēka un dzīvnieku akūtu un hronisku saslimšanu
enterosepse Septisks zarnu iekaisums; var būt primārs vai sekundārs
polisērskābe Sērskābe, kuras molekulā ir vairāki sēra atomi ar oksidēšanas pakāpi VI
Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām
hiperimūnserums Serums ar augstu antivielu titru; iegūst, dzīvnieku intensīvi imunizējot
reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks
Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
šašmakoms Sešu makomu sistēma tadžiku un uzbeku mūzikā
sāte sēta, zemnieku saimniecība
superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa
kaliāns Sevišķs austrumnieku ierīkojums smēķēšanai: dūmi iepriekš iet caur ūdeni
pavadonis Sfērisks hromosomas iecirknis, ko no pārējās hromosomas atdala sekundārā iežmauga
hekelisms Shematisks dzīvnieku valsts izcelsmes vispārināts un virspusējs skaidrojums
kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus
siekvieta Sieka vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības
siena ar horizontālām diafragmām siena, kas sastāv no divām paralēlām, pusķieģeli biezām garensienām, kuras ik pēc 4–5 horizontālajām kārtām savā starpā sasaistītas vai nu ar galenieku kārtu, vai arī ar javā ik pēc 0,5 m ievietotām 6 mm resnām tērauda stiegrām
piesiet Sienot piesaistīt (dzīvnieku pie kā, kam klāt)
krējumsiers Siers, ko iegūst, ar teļa glumenieku saraudzējot pienu, to uzsildot un atdalot sūkalas
Lepju ezers Sietnieku ezers Vestienas pagastā
Lepu ezers Sietnieku ezers Vestienas pagastā
Liepu ezers Sietnieku ezers Vestienas pagastā
karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu
Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot
melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2
pupi Sieviešu kārtas zīdītāju dzīvnieku orgāni ar piena dziedzeriem mazuļu zīdīšanai
maša Sieviete - noziedznieku grupas vadone
saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu dzīvnieku
ciltsmāte sieviete, no kuras cēlusies kāda radinieku kopa, cilts
čulkste sieviete, parasti meitene, kas runā niekus
ginandri Sievietes ar sekundārām vīriešu dzimuma pazīmēm (šauriem gurniem, ūsām, bārdu utt.)
ginandrisim Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei
ginandrisms Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei
estradiols Sievišķais dzimumhormons ar spēcīgāko bioloģisko iedarbību; gk. veidojas olnīcās, veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību
nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu
feminizācija Sievišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstīšanās vīrišķiem indivīdiem
bods Signālu pārraides ātruma mērvienība telegrāfijā un datu pārraidē - pārraidāmo elementāro impulsu skaits 1 sekundē
mikoplazma Sīka baktērija bez šūnapvalka, kas dzīvo uz cilvēka un dzīvnieku gļotādas
parcelārā saimniecība sīka zemnieku saimniecība, ko apstrādā ar primitīvām darba metodēm, ar primitīviem darbarīkiem
sīkamatniecība Sīkamatnieku slānis
nanoreljefs Sīkas reljefa formas, kas veidojas sufozijas karsta, termokarsta, mūžīgā sasaluma, erozijas, vēja iedarbības un augsnes veidošanās procesos un dzīvnieku un cilvēku darbības rezultātā
sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi
bārkstis Sīki izaugumi (piemēram, pie dzīvnieku vai augu orgāniem)
kintars Sīknaudas vienība Albānijā, bija vienāda ar 0,01 leku, izņemta no apgrozības
knobis Sīks dzīvnieku mazulis (piemēram, cālis)
enchytraeidae Sīkslieku dzimta
enchytraeus Sīkslieku dzimtas ģints
fridericia Sīkslieku dzimtas ģints
baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai
vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis
nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu
zooplanktons Sīku dzīvnieku kopums, kurš dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām
briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki
mikrofauna Sīku mikroskopisku dzīvnieku kopums (kādā vidē)
thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās
kapājamā sile sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvnieku barību
MKSK Siltuma mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir metrs, kilograms, sekunde un kelvins; SI sastāvdaļa
siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju
īpašuma zīmes simboli priekšmetu, lietu piederības apzīmēšanai, kas pēc ārējā veidola ir līdzīgas amatnieku, maģiskajām un kulta zīmēm, Baltijā izplatītās bieži atgādina rūnu rakstus
ligāzes Sintetāzes - fermentu klase; katalīzē divu molekulu saistīšanos
lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai
antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra
oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas
cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās
nitrozokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir nitrozogrupa -N=O
tiazolkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir viens vai vairāki tiazola cikli
tiazīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā katjona veidā ir fentiazīna cikls
plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei
furānsveķi Sintētiski sveķi, oligomēri ar furāna ciklu molekulā
polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem
Siņecas ezers Siņicas ezers Līdumnieku pagastā
Siņeca Siņicas ezers Līdumnieku pagastā
pātagot Sist (dzīvnieku) ar pātagu, parasti dzenot (to) kādā virzienā
binārā nomenklatūra sistēma, kurā ikvienas augu un dzīvnieku sugas apzīmēšanai tiek lietoti divi latīņu vārdi, ko kuriem pirmais norāda ģinti, bet otrais - sugu; binominālā nomenklatūra
laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus
profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā
cirkulārā kauzalitāte sistēmiskajā pieejā un analīzē izmantots jēdziens, kas atspoguļo izpratni par cēloņsakarībām kā apļiem: cēloņu un seku secība, kuru raksturo atkārtota atgriešanās pie sākotnējā cēloņa un tā nostiprināšana vai mainīšana, tādējādi radot jaunu cēloņu un seku secību un sakarību
bukts Sitiena, trieciena u, tml. rezultātā radies iespiedums, ieliekums (metāla priekšmetā)
nosist Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa dalu)
buktēt Sitot, triecot u. tml. radīt iespiedumu, ieliekumu (metāla priekšmetā)
dīkstāve situācija, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības; darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā
paralēlais process supervīzijā situācija, kad starp supervizoru un supervizējamo vai supervīzijas grupas dalībniekiem notiekošais atspoguļo supervīzijā izskatītā gadījuma apstākļus un attiecības starp sociālo darbinieku un klientu vai klienta ģimenes locekļiem
interešu konflikts situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses
stīvs kā beņķis ska par slinku, mazkustīgu dzīvnieku
piro-skābes Skābes, ko iegūst atņemot divām molekulām skābes vienu molekulu ūdens
acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas
kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem
indekss skaitlis, kas pierakstīts ķīmiskā elementa simbolam (parasti labajā pusē apakšā) un norāda šī elementa atomu skaitu molekulā
koeficients Skaitlis, kas rāda, cik daudz viena veida molekulu piedalās apskatāmajā ķīmiskajā reakcijā
filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
apgriezts skaitlis skaitlis, ko dabū, dalot vieninieku ar doto skaitli
Zambe Skalde, Kamrāces satekupe
piekuri Skali, skaidas u. tml. krāsnī ievietotas malkas priekšā (iekurināšanai)
tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada
Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs
Brāgi Skandināvu mitoloģijā, dzejas dievs, dzejnieku aizstāvis, Idunas vīrs
palatāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēles izliekuma augstākais punkts ir pie cietajām aukslējām
artikulācijas nobeigums skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; rekursija
koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā
klasteris Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts
klasters Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties
berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties
rīvēties skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2)
lūrēt Skatīties ilgi (uz ko); skatīties nekustīgi, ilgi
blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā)
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu
baletskola Skola, kurā sagatavo baleta māksliniekus
ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru
priekšskrējiens Skrējiens dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām skriešanā)
skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku
ciliāti Skropstaiņi, visaugstāk attīstītā vienšūnas dzīvnieku grupa
balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā
Skrudiņa ezers Skrudinieku ezers Aulejas pagastā
Skrudzinieku ezers Skrudinieku ezers Aulejas pagastā
Skrundenieku ciems Skrundenieku ciems - apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
pārvilkšana skrūvsavienojumu bojāšana, tos pievelkot ar pārlieku lielu griezes momentu
Skujienas ezers Skujenieku ezers Alsviķu pagastā
araukārija Skujkoku klases dzimta ("Araucariaceae"), mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti dienvidu puslodē
priežaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi skujkoki (vasarzaļas ir tikai lapegles), retāk krūmi, čiekuri pārkoksnējušies, 10-11 ģinšu, \~250 sugu
araukārijaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti D puslodē
strobils Skujkoku sporas veidojoša vārpiņa; šādu vārpiņu sastats izveido čiekuru
strobilus Skuju koku čiekurs (1)
Slagunas dzirnavezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā
Slagunes ezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā
Schlagunen Slagūnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
koksne slāņains, porains lielmolekulārs savienojums starp koka mizu un serdi
noslāpēt Slāpējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
ieslaukt Slaucot pieradināt (dzīvnieku) pie slaukšanas
Apells Slavenākais sengrieķu gleznotājs (4. gs. p.m.ē.), bija Maķedonijas valdnieku galma gleznotājs
nobilitēt Slavināt, cildināt, iecelt muižnieku kārtā
Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus
Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
čudi Slāvu mitoloģijā - milži cilvēkēdāji, kas mita mežos un klinšu aizās un aplaupīja ceļiniekus
Auseņs slāvu ziemas saulgriežu ķekatnieku dziesmu refrēns, kas personificējies
sitējslazds Slazds ar mehānismu (noķerto dzīvnieku) nosišanai
komunerosi Slepenas biedrības locekļi, kas 1821. g. atdalījās no spāniešu brīvmūrnieku sabiedrības un prasīja pilnīgu brīvību un vienlīdzību
ribonīti Slepenu zemnieku organizāciju locekļi Īrijā 19. gs., kuru emblēma bija zaļa lenta
noziktēt Slepus, glūnot novērot, lai uzbruktu (par dzīvnieku)
apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta
lumbricidae Slieku dzimta
dendrobaena Slieku dzimtas ģints
eisenia Slieku dzimtas ģints
eiseniella Slieku dzimtas ģints
lumbricus Slieku dzimtas ģints
octolasium Slieku dzimtas ģints
zaļganā tīrumslieka slieku dzimtas suga ("Allolobophora chlorotica")
parastā tīrumslieka slieku dzimtas suga ("Dendroboena caliginosa")
astoņšķautņu slieka slieku suga ("Dendrobaena octaedra")
mēslu slieka slieku suga ("Eisenia foetida"), kas uzturas mēslu un komposta kaudzēs
sārtā slieka slieku suga ("Eisenia rosea")
četršķautņu slieka slieku suga ("Eiseniella tetraedra")
dižā slieka slieku suga ("Lumbricus terrestris")
pelēkā slieka slieku suga ("Octolasium lacteum")
dižslieka Slieku suga, kurā ietilpst lielas (9-30 centimetrus garas) sliekas; šīs sugas slieka
mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.)
zooze Slimība, ko ierosina dzīvnieku valsts parazīti
askaridoze Slimība, ko izraisa cilvēka un dzīvnieku organismā parazitējošās askarīdas (cērmes)
bakterioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus
bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis
leprozorija Slimnīca lepras slimnieku ārstēšanai; senāk tā bija gk. izolators
anamnēze Slimnieka vai viņa tuvinieku stāstījums par slimības sākumu, norisi, kā arī apstākļiem, kas sekmējuši saslimšanu
nosokomija Slimnieku apkopšana
palāta Slimnieku istaba (slimnīcā, sanatorijā)
instrumentācija Slimnieku izmeklēšana ar instrumentiem; instrumentu lietošana; instrumentu kopšana
slimkopis slimnieku kopējs
hipurģija Slimnieku kopšana
nozotrofija Slimnieku kopšana
iedzīšanas rampa slīpa platforma, kas atvieglo dzīvnieku iedzīšanu transportlīdzeklī vai izdzīšanu no tā
tesele Slīpernieku cirvis
parastais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus scoparius syn. Sarothamnus scoparius"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet Priekules novada Gramzdā tā pārgājusi arī savvaļā
Gusjena ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
Raiceļu ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
Ūseņu ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
Mazais Gusjena ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
Mazais Gusena ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
ukāt Smagi elpot (par dzīvnieku)
izčūkstēt Smagi un pārlieku intensīvi strādājot krist nespēkā
Oxyruncus cristatus smailknābis; cekulainais ugunsgalvis
kureklis Smalka, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs
curculionidae Smecernieku dzimta
īssmeceri smecernieku dzimtas ("Adelognatha") grupa, vaboles ar īsu taisnu smeceri, taustekļi smecera galā, lidspārnu nav; grupā ietilpst vairākas apakšgrupas
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks
zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos
dižsmeceris Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Cleoninae"), kas sastopama arī Latvijā
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
garsmeceri Smecernieku dzimtas grupa ("Phanerognatha"), vaboles ar garu smeceri, kas bieži ir izliekts, un labi attīstītiem lidspārniem, vaboles un kāpuri barojas ar augiem
hylobius Smecernieku dzimtas ģints
lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām
chlorophanus Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
zaļais īssmeceris smecernieku dzimtas suga ("Chlorophanus viridis")
alkšņu smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Cryptorrhynchus lapathi"), melna vai tumšbrūna vabole, 7-9 mm garumā, Latvijā bieži uz alkšņiem
priežu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius abietis")
lielais priežu smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius abietis")
egļu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius picecus")
graudēdis Smecernieku dzimtas tumšbrūna vabolīte
smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni
slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri
uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos
Čužu strauts Smirnieku strauts Kandavas pagastā
piedzīvojuma treniņš sociālā darba metode, kurā dalībnieku pārmaiņu veicināšanai tiek kombinētas āra dzīves aktivitātes un darbs ar grupu; var ietvert sadarbību veicinošas grupas saliedēšanas aktivitātes, problēmu risināšanas uzdevumus, izaicinājumu pārvarēšanas uzdevumus, pārgājienus, braukšanu ar laivām un citas aktivitātes, tās kombinējot ar psihoemocionālā atbalsta sniegšanu
apmetņu kustība sociālā darba vēsturē nozīmīga kustība, kas sākās 19. gs. beigās Anglijā un ASV ar mērķi tuvināt sabiedrības turīgākos iedzīvotājus un strādnieku šķiru gan sociāli, gan teritoriāli
arodinternacionāle Sociālistisko strādnieku, kalpotāju un ierēdņu arodu biedrību starptautiska savienība 20. gs. 1. pusē
strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus
zaļais sociālais darbs sociālo darbinieku iesaiste ekoloģisko un vides jautājumu risināšanā, izmantojot holistisko pieeju un izstrādājot alternatīvus ilgtspējīgus dzīves un dzīvības saglabāšanas modeļus; šajā darbā rūpes par indivīdu, grupu un kopienu labklājību tiek integrētas ar gādību par vidi
sociālā darba komunikācijas prasmes sociālo darbinieku prasmju veids, kas sazināšanos padara efektīvāku, veicina informācijas nodošanu citiem cilvēkiem
vajadzību novērtēšana sociālo darbinieku un citu līdzētājprofesiju speciālistu funkcija, kuras mērķis ir sistemātiski veikt klientu sociālo vajadzību apzināšanu
funkcionālā novērtēšana sociālo darbinieku un citu profesiju pārstāvju sistemātiski veiktafunkcija, lai pēc konkrētiem kritērijiem noteiktu klienta iespējas pašam rūpēties par savu labklājību
akomodācija sociolingvistikā - sarunas dalībnieku savstarpēja pielāgošanās, kas izpaužas lingvistiskajā uzvedībā (piemēram, noteiktas valodas vai valodas varianta izvēlē)
Salošu ezers Sološnieku ezers Dricānu pagastā
Sološu ezers Sološnieku ezers Dricānu pagastā
solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites
oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā
murdzināt Spaidīt un glaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); nelikt mieru
ņurcīt Spaidīt, cieši glaudīt (mazu dzīvnieku)
hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības
spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums
topkross Speciāla atlases metode, pēc kuras radnieciskā pārošanā iegūtu vaislinieku pāro ar tās pašas šķirnes neradnieciskā pārošanā iegūtu mātīti
administratīvā tiesa speciāla tiesa, kas izskata personu sūdzības par valsts vai pašvaldību darbinieku nepareizu savu dienesta pienākumu pildīšanu
darba kolonija speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus
zuāvs speciālas sacelšanās dalībnieku vienības Polijā 1863.-1864. g.
čiekurkalte Speciāli iekārtotas celtnes sēklu izkulšanai no čiekuriem - sausā, siltā gaisa plūsmā (18-36 stundu laikā čiekuri atveras, un no tiem izkrata sēklas)
mobings Speciāli izplānots psiholoģiskais terors darbavietā, kurš ietver ļaunprātīgas priekšnieku un kolēģu darbības
kriminālreģistrācija Speciāli izstrādātas noteiktu kategoriju personu, dzīvnieku, priekšmetu uzskaites sistēma, kas tiek veidotas, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, atsevišķu objektu identifikāciju un noziegumu profilaksi
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei)
kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību
žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piemēram, konkursā, sacensībās, izstādē)
reproduktors Specializēta saimniecība, ferma, komplekss jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
vecāku forma specializētās un sintētiskās dzīvnieku līnijas vai šķirnes, ko izmanto krustošanai, lai iegūtu hibrīdus
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana
starteris Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starterbarība
starterbarība Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starteris (2)
čeku grāmatiņa speciālu veidlapu grāmata čeku izrakstīšanai; tiek izmantota skaidras naudas saņemšanai no bankas konta
imobilizīns Specifiska termostabila antiviela sifilisa slimnieku asinīs
bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī)
sānu līnija specifisks zivju un apaļmutnieku maņu orgāns, kas saskatāms kā gareniska svītra ķermeņa sānos
heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies)
kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku)
eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem
čekspēja Spēja uzņemties saistības, tiesības un pienākumus ar čeku
dimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas; divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā
trimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas; triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā
gumba Spējš izliekums zirga lokā
prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība
molekulārspēki Spēki, kas darbojas starp vielas molekulām un saistīti ar molekulu elektronu apvalku mijiedarbību
sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti
remontdarbi spēkratu un/vai to agregātu un detaļu remontā veicamie darbi, kuros ietilpst atslēdznieku, sastiprināšanas, nostiprināšanas, montāžas, metināšanas, kalēju, varkaļu, lāgošanas, tapsētāju, elektrotehniskie un citi darbi
molekulspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī molekulu spektrus
emisijas spektrs spektrs, ko iegūst, atomiem un molekulām pārejot no ierosināta stāvokļa uz mazāk ierosinātu stāvokli vai pamatstāvokli
farca Spekulācija (ar kontrabandas precēm)
farcs Spekulācija (ar kontrabandas precēm)
spekulantene Spekulante
špekulants Spekulants
farca Spekulants (ar kontrabandas precēm)
farcovščiks Spekulants (ar kontrabandas precēm)
farcs Spekulants (ar kontrabandas precēm)
riteņkrodzinieks Spekulants, kas iepērk degvīnu un slepus to pārdod
šīberis Spekulants, sevišķi tirgotājs, kas biržā pērk vai pārdod preču dokumentus, tirdzniecībā ierobežotas vai aizliegtas preces, dārgmetālus, ārzemju valūtu u. tml.
promesse Spekulatīvs darījums ar loterijas lozēm, sakarā ar kuru noslēdz pirkuma līgumu par gaidāmo laimestu
saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu)
aizspekulēties Spekulējot sasniegt kādu lielāku apjomu
špekulēt Spekulēt
spiguļot Spekulēt
ažiotēt Spekulēt (biržā)
ceturtdaļfināls Spēle sporta sacensībās, kurā noskaidro četrus labākos dalībniekus vai četras komandas
snūkers spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas - 15 sarkanas un 6 bumbām dažādās krāsās; snukers
snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers
apkārtavāt Spēlējot kārtis, pieveikt (pretinieku)
pokemons spēļlieta, elektroniska dažādu dzīvnieku imitācija
spermatoģenēze Spermatozoīdu veidošanās process, kas noris sēklinieku kanālos
izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt
līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos
nospiest Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku); spiežoties virsū, nonāvēt
hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos
kokcīdija Sporaiņu tipa klase ("Coccidiomorpha"), vienšūņi (ap 100 sugām), kas parazitē dzīvnieku epitēliju šūnās un ierosina kokcidiozi
gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas
haimosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības
hemosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības
hronometrists Sportā - persona, kas ar hronometru (pulksteni, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,1 sekundei) atzīmē laiku sacensībās un nosaka sacensību rezultātu (skriešanā u. c.)
priekšspēle sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām)
spēka paņēmiens sporta spēlēs - noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību
paukošana sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi
cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku
šorttrekists Sportists, kas nodarbojas ar šorttreku
rezervists Sportists, kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt kādu sacensības dalībnieku
spreijas Sprēgas - dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
sekundārais spriegums spriegums transformatora izejā (uz transformatora sekundārajām spailēm)
Spuldzinieku purvs Spuldzenieku purvs Kalna pagastā
Alpu spulgsūna spulgsūnu suga ("Schistostega pennata"), kas 1970. gados konstatēta Spulgsūnas alā Priekuļu novada Priekuļu pagastā, bet vēlāk izzudusi
sviļpuks stabule, galvenokārt zēnu un pieguļnieku mūzikas instruments
Briškas Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
Briški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
Bryški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
Bryšķys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
Ceperi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
grigānieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grigi" iedzīvotāji
Grozys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grozas" nosaukums latgaliski
Kolna Gudļauski Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Gudļevski" nosaukums latgaliski
Kalna Mičuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukuma variants
Kolna Mičuleiši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukums latgaliski
Kozuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukuma variants
Kozuli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski
Kozuļni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski
kristobieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krištobi" iedzīvotāji
krištobieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krištobi" iedzīvotāji
Saunas Vulineņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants
Sauņa Vulini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants
Saunys Vulineni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski
Sauņa Vulyni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski
stabulniecieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
stabulnieki Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
Stabuļnīki Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
Trokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants
Truokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
Truokšys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
Ūgaiņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
ugainieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ugaiņi-Puduļi" iedzīvotāji
Ūgaini-Puduli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" nosaukums latgaliski
Ūgaini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi" nosaukums latgaliski
Viļceni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" nosaukums latgaliski
Zviergža-Varaža Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvērgža-Varaža" nosaukuma variants
paralēlā augstas veiktspējas saskarne standarta divpunktu protokols liela datu apjoma pārsūtīšanai ar ātrumu, kas nelielā attālumā, piemēram, lokālajos tīklos, var sasniegt gigabitus sekundē
drošā elektroniskā transakcija standarts, kas nodrošina drošas kredītkaršu transakcijas internetā, un ko izmanto vairums galveno elektroniskās tirdzniecības dalībnieku; standarts SET
Staņķa ezers Staņķu dzirnavezers Vecumnieku pagastā
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām
perinejs Starpene, šekums
Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas
sašūšana Starpmolekulāru ķīmisku saišu veidošana starp lineārām un sazarotām makromolekulām, veidojot vienotu telpisku struktūru
annonšu birojs starpnieku iestāde starp sludinātāju un publiku; sludinājumu vākšanas, izziņas un dažādu padomu vieta
pavidot Starpnieku tēlot
SZPB Starprajonu zvejnieku patērētāju biedrība (kopā ar nosaukumu: Rīgas SZPB)
STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995")
ISPA Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības biedrība (angļu "International Society for the Protection of Animals")
SI Starptautiskā fizikālo mērvienību sistēma (franču "Systeme International"), kam ir 7 pamatvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols) un 2 papildvienības (radiāns un steradiāns)
UNIMA Starptautiskā leļļu mākslinieku asociācija (franču "Union internationale des marionettes")
elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts starptautiska profesionāla organizācija, kas apvieno inženierus, zinātniekus un studentus elektronikas un tai radniecīgās nozarēs. Viens no šīs organizācijas galvenajiem darbības virzieniem ir standartizācija t. sk. standartu izstrādāšana lokālajiem tīkliem un pilsēttīkliem
PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs
penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību
2. internacionāle starptautiska sociālistisko un strādnieku partiju apvienība, dibināta 1889. g. 20. jūlijā Parīzē, sašķēlās pēc 1917. g. Oktobra apvērsuma Krievijā, radikālākas ievirzes partijas 1919. g. nodibināja Komunistisko internacionāli
IFSW Starptautiskā Sociālo darbinieku federācija
Pirmā Internacionāle starptautiska strādnieku apvienība (no 1864. gada līdz 1876. gadam)
Otrā internacionāle starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā
Starptautiskais kara tribunāls starptautiska tiesas institūcija galveno otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanai
CIPL Starptautiskā valodnieku pastāvīgā komiteja (franču "Comite international permanent de linguistes")
tranša Starptautiskā valūtas fonda tā dalībnieku pa daļām saņemtie aizdevumi
M "Mike starptautisks signāls – nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas"
M Starptautisks signāls "Mike" - nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas"
Nirnbergas process starptautisks tiesas process, kurā tiesāja nacistiskās Vācijas valdības pārstāvjus un kara noziedzniekus, notika no 1945. g. 20. novembra līdz 1946. g. 1. oktobrim NIrnbergā (Vācijā)
sapināt stāstīt (šādus tādus niekus)
pūst pīlītes stāstīt ko patiesībai neatbilstošu, sadomātu, runāt niekus, melot
bāzt ausī stāstīt melus vai niekus
dirst ausī stāstīt niekus, muļķības
otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā
stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi
katastāze stāvoklis ar mazāku potenciālu enerģiju, vienkāršāku un stabilāku molekulas struktūru
nokdauns stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā atgūstas un ir spējīgs turpināt cīņu
nokauts stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu
līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela
snapāt steigšus un ar prieku ēst
paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām
tandēma tipa slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž un izlaiž individuāli, slaukšanas laikā izvieto citu aiz cita vienā vai abās tranšejas pusēs
Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku
graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai
steķītis Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); balstiņš
balstiņš Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); steķītis
ciklostats Stikla cilindrs, kurā eksperimenta dzīvnieku griež ap vertikālo asi
kā pārakmeņojies stingi, nekustīgi (aiz bailēm, pārsteiguma, samulsuma, uztraukuma)
sars Stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmatojumā)
stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
reciditāte Stings nekustīgums
gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus)
valdnieks stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī)
kaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
sakaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi
Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
cekulieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cekule" iedzīvotāji
slimokase Strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde; slimo kase
slimo kase strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde; slimokase
slīmestēt Strādāt ar amatnieku darbarīku - slīmestu; apstrādāt (priekšmetu, detaļu) ar slīmestu
braukt uz kuģa strādāt par jūrnieku
priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu
strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā)
šucbunds Strādnieku aizsardzības organizācija, kas radās 1918. g. revolūcijas laikā Austrijā
traksistēma Strādnieku algas izmaksas sistēma, kur strādniekam nemaksā skaidrā naudā, bet izsniedz rūpniecības preces un pārtikas produktus
strādniecene Strādnieku ēdnīca rūpnīcā
Trāniešu kustība strādnieku kustība Norvēģijā 19. gs. vidū (1848-1851), kas centās izcīnīt vispārdemokrātiskas reformas
trānieši Strādnieku kustības dalībnieki Norvēģijā, pēc M. Trānes (1817-1890) vārda
sindikālisms Strādnieku politiskā kustība (radās 19. gs. beigās), kas prasa ražošanas līdzekļu un sadales funkciju nodošanu arodbiedrību (sindikātu) pārziņā
Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
strādniekgājums Strādnieku šķira, kārta; strādnieki
padome Strādnieku un zaldātu pārvaldes institūcijas, kas veidojās Krievijas Oktobra revolūcijas laikā
darbaspēks Strādnieku, darbinieku kopums; arī strādnieks, darbinieks
rendīt Strādniekus līgt, rīkot, vadīt
sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās
pašķīst strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu)
ieklapēt strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam); iekult
pārsviesties strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku
trakāt strauji skriet, lēkt, spert (par dzīvnieku)
uzraut strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas
raut strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu)
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
Straumes Straumes ezers - atrodas Biķernieku pagastā, platība - <1 ha
mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu
sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam
tanku dūre strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis
onkolipīds Strukturāli mainīts lipīds, lipoproteīna molekulas daļa, atrodams vēža slimnieka plazmā
replikons Strukturāli un funkcionāli vienots DNS molekulas iecirknis, kas replicējas neatkarīgi no citiem DNS iecirkņiem
SCV Studentu celtnieku vienība
SLV Studentu lauksaimnieku vienība
atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
stumbra līkumainība stumbra garenass novirze no taisnes, ko rada s–a izliekums
stūres ass stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta
stūres vārpsta stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta
kontrasts subjektīvas pārmaiņas sajūtu intensitātē un kvalitātē iepriekšēja vai līdzteku kairinājuma ietekmē
konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts
mielīnlizīns Substance multiplās sklerozes slimnieku serumā, kas noārda mielīnu
Sudasupe Suda, paralēls nosaukums tās augštecē, senāk uzskatīta par Sudas kreisā krasta pieteku
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
pasuga Sugas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā)
sabiedrība sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu)
spongija Sūklis, dzīvnieku tips
spongia Sūkļi, bezmugurkaulnieku tips
sulfurēšana Sulfogrupas (-S03H) ievadīšana organiska savienojuma molekulā ar koncentrētu sērskābi, oleumu, hlorsulfoskābi, kompleksi saistītu SO3; lieto medicīnisko preparātu, mazgāšanas līdzekļu u. c. sintēzē
overdrafts Summa, kuras robežās banka tekošā konta īpašnieku kreditē virs kontā esošā līdzekļu atlikuma
kucēns Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis
feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi
šakālis Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem
borderterjers Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, alu dzīvnieku medībām, ūdram līdzīga galva, īss, raupjš apmatojums, sarkanīga krāsa
organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai
akustiskās svārstības svārstības, kas atomu un molekulu termiskajā kustībā realizējas kristālrežģī
hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar vienu svārstību sekundē; Hz
frekvence svārstību skaits sekundē; svārstību vai norišu, kas atkārtojas, biežums
sekundsvārsts Svārsts ar 1 sekundi ilgu svārstību (98,1 cm garš)
svečeļi sveķaini celmi iekuram
sveķeļi sveķaini celmi iekuram
sveķenis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķelis
sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķenis
darvākslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
darvekslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
darveksnis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
darvokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
derokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka
sveķzars Sveķains zars, ko parasti lieto iekuram
egļu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes harcyniae"), kas attīstās zem plānās egļu mizas
jaunaudžu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes notatus"), vaboles 5,0—9,1 mm garas, tumšbrūnas
priežu audžu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes pini"), attīstās kalstošu priežu un mežmateriālu biezajā un pārejas mizā, vaboles 7,0—10,6 mm garas
priežu čiekuru sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes validirostris"), kas ir postīgs sēklu kaitēklis
Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
ksenotafijs Svešinieku kaps senajā Grieķijā
hospicijs Svešinieku māja klosteros, it kā viesnīca
ksenokratija Svešinieku valdība, svešu virskundzība
urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus
Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
svētniecība Svētnieku (priesteru, garīdznieku) amata vara, svētnieku kārta
saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī
leipsanotēka Svēto atlieku glabātuve
bigoterija Svētulība, liekulība
Raudupīte Svētupes kreisā krasta pieteka Limbažu novada Katvaru pagastā (pie ietekas Dūņezerā, senāk uzskatīta par Dūņezera pieteku)
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
ixocomus Sviestbeku ģints "Suillus" nosaukuma sinonīms
lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti
govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus")
purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama
graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos
zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos
priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice
Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu
parāde Svinīgs (kāda organizēta pasākuma dalībnieku) gājiens
procesija Svinīgs gājiens, kurā (parasti) ir daudz dalībnieku
kāja šāda dzīvnieku ekstremitāte
policija Šādas izpildu institūcijas darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
žagari šādi zari, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai
piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu
kūkums Šāds izliekums, saliekums, kas radies deformācijas rezultātā
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (dzīvnieku)
rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai
vica Šāds zars, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai, arī dzīvnieku, cilvēku pēršanai
sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai
tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai
laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai
brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku
pieteikt matu (arī šahu) šaha spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu "mats" ("šahs")
pieteikt šahu šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu "šahs"
čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi
izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu)
nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
procesuālās garantijas šaurākā nozīmē - tiesiskie līdzekļi procesa dalībnieku tiesību un likumisko interešu aizsardzībai
čikčiras Šauras jātnieku bikses, taisītas ar ādas oderi
krustcirtnis Šaurs cirtnis atslēdznieku darbiem
dīn- Šausmīgs, varens; lietots salikteņos, sevišķi augu un dzīvnieku nosaukumos, piem., dīnozaurs u. c.
kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā
metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku
sānuguns Šaušana ar strēlnieku ieročiem un lielgabaliem leņķī, kas ir tuvu 45 grādiem attiecībā pret mērķa fronti
pepis šekums
šakums Šekums: sazarojums, kājstarpe, dakšas
čekur Šekur
sekur Šekur
Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe
mēle Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts
zīdaste šīs dzimtas ģints ("Bombycilla), pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas, Latvijā konstatēta 1 suga
kokuvarde šīs dzimtas ģints ("Hyla"), 300-350 sugu, vislielākā abinieku ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
priede šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga
saprolegnija šīs dzimtas ģints ("Saprolegnia"), gk. saprofīti uz dzīvnieku un augu atliekām, retāk parazīti, \~20 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
smailknābis šīs dzimtas suga ("Oxyruncus cristatus"); cekulainais ugunsgalvis
kultūras ananass šīs ģints suga ("Ananas sativus"), tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem
pupuķis šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze
dzīvība šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā
ksilārija šīs rindas dzimta ("Xilariaceae"), saprofīti uz koku stumbriem, celmiem, zariem, koksnes, dzīvnieku ekstrementiem, Latvijā konstatēts 11 sugu
džagirs šīs zemes īpašnieks, kurš saņēma daļu no valsts savāktā zemes nodokļa un uzturēja jātnieku vienību
Līčupe Šķēde, Dzedrupes satekupe
Vandzenes upe Šķēde, Dzedrupes satekupe
Nastupīte Šķēde, Dzedrupes satekupe
Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā
Līču upe Šķēde, Ēdas satekupe
šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku)
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem
osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas
dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai)
ultrafiltrēšana Šķidruma atdalīšana no tādām daļiņām, kuru izmēri ir no dažiem mikroniem līdz molekulārajiem izmēriem, filtrējot caur puscaurlaidīgu membrānu 0,1-0,12 megapaskālu (MPa) spiedienā
iztvaicēšana Šķidruma pārvēršanās tvaikā, šķidruma molekulām atraujoties no šķidruma virsmas
menisks Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā)
krotonaldehids Šķidrums ar ļoti asu smaku, gaistošs ar ūdens tvaikiem, rodas divām acetaldehida molekulām kondensējoties dažādu vielu ietekmē
hidrolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa dažu zarndobumaino dzīvnieku gastrovaskulārās sistēmas kanāliem un piegādā šūnām un audiem barības vielas, kā arī aizvada prom vielu maiņas produktus
dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni
kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
pretējā osmoze šķīdumu filtrācija zem spiediena (0,3–0,4 MPa) caur puscaurlaidīgu membrānu disociētu jonu līmenī (molekulmasa < 1000, daļiņu izmērs < 0,005 m)
mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra)
dzīvniekšķiedra Šķiedra, ko iegūst no dzīvnieku apmatojuma (aitu, kamieļu vilna, mohēra, kašmira, alpaka, lamas šķiedras) vai ko izdala zīdtārpiņa siekalu dziedzeri (dabiskais zīds)
sintētiskā šķiedra šķiedras, ko sintezē no mazmolekulāriem savienojumiem polimerizācijas vai polikondensācijas procesā
nākt tuvāk šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās)
tēva šķirne šķirne, no kuras rūpnieciskajā krustošanā izmanto tikai vaisliniekus, bet hibridizāciju programmās – tēva līniju veidošanai
pulsators Šķirojamā mašīna ar nekustīgu sietu (derīgo izrakteņu bagātināšanai)
škļuts šļute jeb platcirvis; slīpernieku cirvis
aita Šo dzīvnieku mātīte
cūka Šo dzīvnieku mātīte
govs Šo dzīvnieku mātīte
kaza Šo dzīvnieku mātīte
Upis ceramboides šo vaboļu suga, kas sastopama Aļaskā, tās ķermenī ir antifrīza molekulas, ko veido cukuri un taukskābes un kas ļauj tām izdzīvot pie temperatūras līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija skalas
stāvošā takelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki
nekustīgā tekelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki
Štēburgupe Štēburupe, Pāces satekupe
Štēburupīte Štēburupe, Pāces satekupe
Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks
Anu Šumeru-akadiešu mitoloģijā - debesu dievs, Visuma radītājs un valdnieku ciltstēvs
mitoze Šūnas kodola dalīšanās, viens no dzīvnieku un augu šūnu vairošanās veidiem, kas nodrošina ģenētiskā materiāla vienlīdzīgu sadalīšanos starp meitšūnām
diploīdija Šūnas kodola hromosomu komplekta divkāršotība; raksturīga augu sporofītam un dzīvnieku somatiskajām šūnām
intersticiālas šūnas šūnas, kas saistaudu slāņos atrodas starp sēklinieku kanāliņiem vai olnīcu folikulām
diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā
morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību, saskaņā ar kuru organismu mainības avots ir gēnu mutācijas vai rekomendācijas
masveidā tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam
masveidā tā, ka (kur) piedalās, darbojas, (ko) veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits
kolā tā, ka ir izliecies vai ieliecies, nav taisns (par dēļiem, kas žūstot ir ieliekušies vai izliekušies)
stāvgrūdām tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu
ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus; neauglīga
paternālisms Tāda aizbildniecība, sociālā politika vai darba attiecības, kur, it kā rūpējoties par darbinieku, ierobežo viņu iniciatīvu, atbildību, tiesības utt.
metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem
agrārietis Tādas politiskas partijas biedrs, kura pārstāv zemes lielīpašnieku intereses
hemocitoblasti Tādas šūnas cilvēka un mugurkaulnieku asinsradītājos orgānos, no kurām veidojas asiņu šūnelementi (eritrocīti un visi leikocītu veidi)
oksiantrahinoni Tādi antrahinona atvasinājumi, kuros viens vai vairāki antrahinona molekulas ūdeņraži atvietoti ar hidroksilgrupām
bezmantinieku tāds (īpašums, manta), kam nav tiesīgu mantinieku
tūkstošgalvains tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku
daudzgalvains tāds (kopums), kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku
vienaizvietots tāds (ķīmiskais savienojums), kura molekulā aizstāts viens atoms vai atomu grupa
figurāls tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā
transgēnisks tāds (par augu, dzīvnieku vai mikroorganismu), kam ar gēnu inženierijas palīdzību pievienots svešs gēns
invazīvs tāds (par dzīvnieku vai augu sugām), kas neregulāri, masveidīgi ieceļo, ieviešas kādā teritorijā
tio- tāds (par ķīmisku savienojumu), kura molekulā skābekļa atomu aizstājis sēra atoms
stenobatisks tāds (par ūdens dzīvnieku), kas spēj dzīvot tikai stingri noteiktā dziļumā
cekulains tāds (parasti putns), kam ir cekuls
intramolekulārs tāds (process), kas risinās molekulas iekšpusē
intermolekulārs tāds (process), kas risinās starp molekulām
ketogēns tāds (uzturs), kurā ir daudz dzīvnieku izcelsmes tauku un olbaltumvielu, bet nepietiekamā daudzumā ogļhidrāti
aksiāls tāds aizstājēja novietojums ciklā, kad saite "cikls-aizstājējs" ir apmēram perpendikulāra molekulas galvenajai plaknei
norēķinu konts tāds konts centrālajā bankā, pie norēķinu aģenta vai centrālā darījumu starpnieka, kuru sistēmas dalībnieki izmanto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu glabāšanai un norēķiniem par sistēmas dalībnieku savstarpējiem darījumiem
antihlors tāds līdzeklis, ko lieto hlora atlieku iznīcināšanai audos, papīrā u. c., kas balināti ar hloru vai hlorkaļķiem
aciklisks tāds molekulas vai molekulas daļas veids, kurā atomi ir savā starpā saistīti vaļējās virknēs
ekvatoriāls tāds novietojums ciklā, kad saite "cikls–aizstājējs" ir apmēram paralēla molekulas vidējai plaknei
kuprains tāds, kam (virsmā) ir izliekums, paaugstinājums, negludums
stings tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
mācīts tāds, kam ir attiecīgā izglītība (par speciālistu, amatnieku u. tml.)
apbruņot tāds, kam ir cīņai noderīgs orgāns (par dzīvnieku vai tā ķermeņa daļu)
ķeburains tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu
divatomisks tāds, kam ir divi atomi, piem., molekula
garmatains tāds, kam ir garš apmatojums (par dzīvnieku)
garspalvains tāds, kam ir garš apmatojums (par dzīvnieku); garmatains (2)
globoidāls tāds, kam ir globāls izliekums; maksimāli aptverošs
īsspalvains tāds, kam ir īss apmatojums (par dzīvnieku)
kumbrains tāds, kam ir izliekumi, izaugumi (piemēram, par augiem, to daļām)
kūkumains tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu)
līks tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju)
sirdsveida tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids
ciets tāds, kam ir noteiktas, asas, arī nekustīgas līnijas, kontūras (par seju, vaibstiem)
sinklināls tāds, kam ir ovāls vai apaļš lēzens ieliekums (par planētas garozas slāni)
pakavots tāds, kam ir piestiprināts pakavs (1) - par darba dzīvnieku, parasti zirgu, tā kāju
pinkains tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku)
mācīts tāds, kam ir radīts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku); arī dresēts
kristālisks tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli)
ņudzīgs tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur kas ņudz
ņudzošs tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz
mierīgs tāds, kam ir raksturīgs nekustīgums (par stāvokli)
stūrains tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām)
ribains tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām)
rētains tāds, kam ir rētas (1), arī rēta (par cilvēku vai dzīvnieku)
pastūrains tāds, kam ir samērā daudz stūru, asu izliekumu
pamudrs tāds, kam ir samērā strauja gaita (par dzīvnieku)
ziedains tāds, kam ir sīki raibumi (piemēram, par dzīvnieku ar šādu apmatojumu)
sprogains tāds, kam ir sprogas (piemēram, par dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
stīvacu tāds, kam ir stīvas, nekustīgas acis
uzņēmīgs tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu)
ekvimolekulārs tāds, kam ir vienāds izšķīdinātās vielas molekulu skaits
ļaunpriecīgs tāds, kam kas ļauns izraisa prieku
lūpains tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi)
lūpaiņš tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi)
dihidrisks tāds, kam molekulā ir divas hidroksila grupas
plakans tāds, kam nav ieliekumu vai izliekumu (par priekšmetiem, to dalām)
bezsaimnieku tāds, kam nav īpašnieku vai kam kam nav zināms īpašnieks
taisns tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, arī tāds, kam nav līkumu (par līniju)
atturīgs tāds, kam nav lieku izskaistinājumu, pārmērīga spilgtuma
bezpieteku tāds, kam nav pieteku
bezradu tāds, kam nav radinieku
stīvs tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli)
vājš tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku)
pozitīvs tāds, kam piemīt kas vēlams, derīgs (par dzīvnieku, augu, vides iedarbību)
angoras tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dažām dzīvnieku šķirnēm)
vēderains tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem)
rakstelīgs tāds, kas ar prieku raksta
glīts tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām (par cilvēku, dzīvnieku, arī tā ķermeņa daļām)
rekurents tāds, kas atkārtojas; rekursīvs
peripilorisks tāds, kas atrodas ap kuņģa vārtnieku
kolaterāls tāds, kas atrodas, noris blakus, līdztekus, paralēli
starpmolekulārs tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām
starpmolekulu tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām; starpmolekulārs
okulozigomātisks tāds, kas attiecas uz aci un vaiga kaula izliekumu
citoplazmatisks tāds, kas attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām
kardiopilorisks tāds, kas attiecas uz kuņģa ieeju un vārtnieku
masveida tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam
masveidīgs tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam
sapro- tāds, kas attiecas uz pūšanu, uz dzīvnieku un augu organismu atlieku trūdēšanu
vienpusējs tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks
satuvināt tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu dalām)
autbreds tāds, kas cēlies, krustojot neradnieciskus dzīvniekus
angoras tāds, kas gatavots no šādu dzīvnieku vilnas (par dziju, audumu u. tml.)
koraļļi tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas
glaimīgs tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi
glaims tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi
antropozoofils tāds, kas ietekmē gan cilvēkus, gan dzīvniekus; attiecināms, piem., uz odiem un dažām sēnēm
pusminūte tāds, kas ilgst, darbojas 30 sekundes
uzbāzīgs tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzmācīgs tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzplijīgs tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
rags tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem
pusasiņu tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku
slapjš tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeni, tā dalām)
trekns tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tauks (2)
tauks tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2)
submolekulārs tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā
miegkulis tāds, kas ir miegains; miekulis
mierīgs tāds, kas ir nekustīgs
lopbarība tāds, kas ir noderīgs lauksaimniecības dzīvnieku uzturam
sentimentāls tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē
pērkams tāds, kas ir piekukuļojams, arī uzpērkams
kurzemniecisks tāds, kas ir raksturīgs Kurzemei, atbilst kurzemnieku paražām
kurzemisks tāds, kas ir raksturīgs Kurzemei, atbilst kurzemnieku paražām; kurzemniecisks
skolniecisks tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci
satracināts tāds, kas ir sācis trakot, plosīties (par dzīvnieku)
satrakots tāds, kas ir sācis trakot, plosīties (par dzīvnieku)
Baltija tāds, kas ir saistīts ar šo teritoriju, atrodas, uzturas šai teritorijā, tās apkārtnē (par dzīvnieku sugām)
hidrokinētisks tāds, kas ir saistīts ar ūdens vai citu šķidrumu kustību, ūdens molekulu pārnesi, piem., sekrēcijas procesos
smalks tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
priecīgs tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis
izliksis tāds, kas izliekas citāds nekā ir, liekulis, svētulis
dzīvespriecīgs tāds, kas izraisa dzīvesprieku, možumu
labvēlīgs tāds, kas izraisa ko labu, vajadzīgu; tāds, kam nav negatīvu pazīmju, seku (piemēram, par norisi, procesu)
nejauks tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kas nesagādā nekādu prieku
mīlīgs tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem)
niķīgs tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nav cilvēkam pakļāvīgs (parasti par mājdzīvnieku)
untumains tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku); niķīgs (2)
labs tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvnieku)
epiģenētisks tāds, kas izveidojies kādu sekundāru procesu rezultātā
glums tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem; arī viltīgs, liekulīgs
glūnīgs tāds, kas ko dara, slepus skatīdamies, slepus novērodams (par cilvēku vai dzīvnieku)
glaims tāds, kas liekulīgi sevi pašslavina
lišķīgs tāds, kas liekulīgi slavē, nepamatoti cildina (kādu), parasti savtīgos nolūkos
izlutināts tāds, kas lutināšanas dēļ kļuvis kaprīzs, izvēlīgs, arī nevarīgs, gļēvs un slinks vai arī pārlieku jūtīgs
liofils tāds, kas molekulārā mijiedarbībā ar šķidrumu intensīvi slapinās, uzbriest, šķīst
nedzīvs tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju)
dziks tāds, kas nav pieradināts pie cilvēka (par mājdzīvnieku)
gaiķis tāds, kas ne mirkli nevar nosēdēt uz vietas, prom skrējējs (gan par cilvēku, gan par mājdzīvnieku), trakulis
kā piededzis tāds, kas neatstājas no kāda; tāds, kas nekustīgi atrodas vienā un tai pašā vietā
bezpriecīgs tāds, kas neizraisa prieku
bezprieka tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku; skumjš, bēdīgs
neiepriecinošs tāds, kas neizraisa, nesagādā prieku, patiku, apmierinājumu
patvaļīgs tāds, kas neizriet no cilvēka gribas, pavēlēm (par dzīvnieku izturēšanos)
nelabojams tāds, kas nepakļaujas dresūrai (par dzīvnieku)
nedzīvs tāds, kas nepieder pie dzīvnieku vai augu valsts
nemīlams tāds, kas nesagādā patiku, prieku
neliekuļots tāds, kas nesatur liekulību, izlikšanos; patiess
recesīvs tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām); tāds, kas atkāpjas
stumiķis tāds, kas nevar nekur uz priekšu aizstumties un tikai stomās
māņi tāds, kas noder dzīvnieku pievilināšanai
intestāts tāds, kas nomiris bez testamenta un nav atstājis savus mantiniekus
ektoparazītisks tāds, kas parazitē uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas
tāpaļa tāds, kas pārlieku daudz grib zināt
zoofāgs tāds, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības (par dzīvniekiem)
mirdzošs tāds, kas pauž prieku, pozitīvu emocionālo stāvokli
čiekurveida tāds, kas pēc uzbūves vai formas līdzīgs čiekuram
zortīgs tāds, kas pieder pie vērtīgas šķirnes (par dzīvnieku)
saimiecamējs tāds, kas pieder saimniekam; tāds, kas ir saistīts ar saimnieku; saimnieka
saimniecamējs tāds, kas pieder saimniekam; tāds, kas ir saistīts ar saimnieku; saimnieka
zvejniekiemējs tāds, kas pieder zvejniekiem; tāds, kas ir saistīts ar zvejniekiem; zvejnieku
vienbalsīgs tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā
pretenciozs tāds, kas pretendē uz nozīmību, oriģinalitāti; pārlieku pašapzinīgs; arī iedomīgs
organogēnisks tāds, kas radies no dzīvnieku vai augu atliekām vai no to dzīvības procesu produktiem; biogēns
gauga tāds, kas runā niekus
grābsteklis tāds, kas runā niekus
grābstulis tāds, kas runā niekus
brīnišķīgs tāds, kas sagādā lielu prieku, labsajūtu; ļoti patīkams
nosokomiāls tāds, kas saistīts ar slimnieku apkopšanu
posmains tāds, kas sastāv no [posmiem]{s:1649} - par dzīvnieku ķermeni, tā daļām
organogēns tāds, kas sastāv no dzīvnieku, augu atliekām vai minerāliem, kas radušies dzīvnieku, augu dzīvības procesos
lielmolekulārs tāds, kas sastāv no lielām, komplicētām molekulām (par vielām)
milzīgs tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
milzu tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); milzīgs (2)
mazmolekulārs tāds, kas sastāv no mazām molekulām
mazs tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
neliels tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
daudzvārdīgs tāds, kas satur daudz lieku vārdu, frāžu
dancīgs tāds, kas strauji kustas, lēkā, skraida (parasti par dzīvnieku)
tākaļa tāds, kas tekalē apkārt un pārlieku daudz grib zināt
jaundzimis tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis (par dzīvnieku mazuli)
gonadotrops tāds, kas veicina mugurkaulnieku dzimumdziedzeru attīstību un darbību
neizvēlīgs tāds, kas, izvēloties (kādu cilvēku, piemēram, darbinieku), neizvirza (viņam) īpašas prasības
sanitārs tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem)
sīksts tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām)
svēts tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
galēnisks tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī (pēc Galēna (129.-201. g.) vārda)
ciets tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi
vienatoma tāds, ko veido viens atoms (par molekulu)
čiekurains tāds, kur ir daudz čiekuru
virpuļains tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība
virpulīgs tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība; virpuļains (2)
šķīsts tāds, kur ir maz pakaišu, bet daudz vircas (par mājdzīvnieku novietnēm)
pārapdzīvots tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju)
kristālisks tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu)
vijīgs tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1); bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām)
liekvārdīgs tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīgs lieku vārdu pārdaudzums
putreimains tāds, kurā ir lenteņu kāpuri (par dzīvnieku gaļu, muskuļaudiem)
skops tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem)
jautrs tāds, kurā izpaužas (dzīvnieku) draiskulība, kustīgums
dusmīgs tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos)
pikts tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos)
sājš tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu)
neizskatīgs tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
fosfororganisks tāds, kura molekulā fosfora atoms tieši vai netieši saistīts ar oglekli
liofobs tāds, kura molekulām vai virsmai ir tieksme šķidrumu atgrūst, ar to neslapināties
metālorganisks tāds, kura molekulās metāla atoms ir tieši saistīts ar oglekļa atomiem
gāzveida tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli)
silīcijorganisks tāds, kura molekulās silīcija atomi tieši vai ar citu atomu starpniecību ir saistīti ar oglekli (par organiskajiem savienojumiem)
piesātināts tāds, kura molekulās starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites
hidrofobija tāds, kura molekulas vai virsmas atgrūž ūdeni, neslapinās
grūsns tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti)
masveida tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits
masveidīgs tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits; masveida (1)
līksms tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību
priecīgs tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību
gaišs tāds, kura saturs atspoguļo optimismu, prieku, pacilātību
amorfs tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski)
plakans tāds, kurā veido ko tā, ka tam nav ieliekumu vai izliekumu (par darbību, procesu); arī plakanisks
piens tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu)
pašmērķīgs tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu
neradnieciskā pārošana tādu dzīvnieku pārošana, kuru abiem priekštečiem ciltsrakstos līdz ceturtajai paaudzei nav kopēju senču; autbrīdings
polimerizācijas pakāpe tādu elementārvienību (monomēra posmu) skaits polimēra makromolekulā, kuras atkārtojas
Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
lēcas optiskā ass taisne, kas savieno lēcas virsmu liekuma centrus
kā zaldāts taisni, nekustīgi
āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu
mikroskopiskās sēnes taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu; tās ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi, kas mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvnieku atliekām
izlūkvienība Taktiskās izlūkošanas struktūrvienība, ko izsūta vispārējā karaspēka vienības (daļas) vissvarīgākajā virzienā, lai iegūtu ziņas par pretinieku un apvidu, gk. uzbrukumā un maršā, paredzot sastapšanās kauju
Vīksniņa Taļķes kreisā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 22 km
tamilu tīģeri Tamilu kaujinieku grupējums Šrilankā, kas cīnās par neatkarīgas tamilu valsts izveidi Šrilankas salas ziemeļos un austrumos
dakiņas Tantrisko skolu mācībā tās ir dievu un debesu iemītnieku pavadones, kas simbolizē viņu būtības enerģētisko spēku - prādžņu
kupāt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu
kupināt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu
Tarschok Taršeku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas
ienaidnieks tas (parasti dzīvnieks), kas iznīcina (kādus dzīvniekus), kaitē (kādiem dzīvniekiem)
piedeva tas (parasti kas mazāk nozīmīgs), kas pastāv līdztekus (kam galvenajam), vienlaikus (ar ko nozīmīgāku)
cekulainis tas (parasti putns), kam ir cekuls
garausis tas (tāds), kam ir garas ausis (par dzīvnieku)
slāpekļsaistītājs tas (tāds), kas saista molekulāro gaisa slāpekli (par mikroorganismiem, augiem)
asinssūcējs tas (tāds), kas sūc citu dzīvnieku un cilvēka asinis (par dzīvnieku)
sekums tas ko uz sekumiem (dakšām) var paņemt
plenisti Tās mācības sekotāji, kas apgalvo, ka daba nekur neciešot tukšumu
ūdeņraža mākonis tas pats, kas difūzais miglājs, tikai iedalīts pēc ūdeņraža molekulu vai atomu jonizācijas pakāpes
ķeburs tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu
monomahs tas, kas ar ienaidnieku cīnās viens pats
caurbira tas, kas daudz ēd, bet nebarojas (par cilvēku vai dzīvnieku)
dzīvības balzams tas, kas dod dzīvesprieku, uzmundrina
pārgudrība tas, kas ir pārlieku sarežģīts, grūti saprotams
uzvarētājs tas, kas ir pārspējis pretinieku (spēlē, sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
viengadnieks tas, kas ir vienu gadu vecs (par cilvēku vai dzīvnieku)
sirdsprieks tas, kas izraisa dziļu prieku
nenieks tas, ko nevar uzskatīt par nieku
Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā
metiloksidēšanās Taukskābju oksidēšanās organismā, kas sākas ar metilgrupu molekulas galā (omega stāvoklī)
puskode tauriņu kārtas dzimta ("Acrolepiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu cekuliņš, snuķis garš, kails, Latvijā konstatētas 5 sugas
līktaustkode tauriņu kārtas dzimta ("Bucculatricidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-11 mm), galva ar zvīņu cekuliņu, apakšlūpas tausti īsi, vērsti uz leju, snuķis īss, Latvijā konstatēts 15 sugu
raibkode tauriņu kārtas dzimta ("Gracillariidae"), sīki tauriņi ar 4,5-20 mm spārnu plētumu, galva ar atstāvošu zvīņu cekuliņu vai jumtiņu, priekšspārnu pamatkrāsa parasti tumša, 2 apakšdzimtas, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 77 sugas
cekulkode tauriņu kārtas dzimta ("Plutellidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-27 mm), galva gluda, uz paugura atstāvošu zvīņu cekuliņš, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
teptjari tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem
pašaji tauta, dzīvo Afganistānas austrumos, Kabulas labā krasta pieteku ielejās, valoda pieder indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), stipra senindiešu kultūras un budisma, vēlāk tadžiku ietekme
keti tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči
krievi tauta, Krievijas Federatīvās Republikas pamatiedzīvotāji; runā krievu valodā, ticīgie - pareizticīgie, nedaudz vecticībnieku
uzbeki tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji; runā uzbeku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās
lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām
dzīvā bilde teātra uzvedums, kurā nekustīgi izpildītāji attēlo kādu ainu
popiela teatrāli muzikāls konkurss, kurā populāra mākslinieka uzstāšanās tiek imitēta, izmantojot fonogrammu un atdarinot mākslinieku ar horeogrāfijas, tērpu, grima un aksesuāru palīdzību
Saka Tebras un Durbes koptekupe Sakas pagastā, garums - 6 km, ietek Baltijas jūrā
patenttīrība Tehniska objekta juridiska īpašība - šī objekta izmantojamība saskaņā ar attiecīgās valsts patentu īpašnieku tiesībām
universālā mobilās telekomunikācijas sistēma tehnoloģija, kas nodrošina datu pārraidi ar ātrumu no 144 Kb sekundē līdz 2 Mb sekundē, t';adējādi nodrošinot mobilu pieeju interneta multivides lietojumiem
plastmasu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko procesu lietošana zema molekulārā svara izejvielu pārstrādei polimēros un plastmasās
finierēšana tehnoloģiska operācija mēbeļu un interjera vairogu ražošanā, kurā visu veidu plātnes (galdnieku, kokskaidu, kokšķiedu, MDF, OSB) aplīmē ar drāzto vai lobīto finieri
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
izejviela Tehnoloģisks dzīvnieku un augu valsts materiāls, kas veido kāda produkta pamatu
skiapodi Teiksmaina tauta, kas pēc grieķu rakstnieku ziņām dzīvojusi Etiopijā vai Indijā, un raksturojusies ar ļoti platām kāju pēdām, tā, ka noguļoties tās varējuši izmantot par saulessargiem
antihlorēšana Tekstilizstrādājumu apstrāde hlorsaturošo savienojumu palieku aizvākšanai
šķēlis Tekulis, auns
staigulis Tekulis, auns
līnija T3 telefonu tīkla liela joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 45 megabiti sekundā, tajā ir 672 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē
līnija T1 telefonu tīkla vidēja joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 1,544 megabiti sekundē; tajā it 24 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē
fototelegrāfs Telegrāfs, kas pārraida nekustīgus attēlus, izmantojot fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes; attiecīgais sakaru veids
reāllaika konferencēšana telekonferences tiešraides seanss, kas izmanto tik ātrdarbīgu komunikācijas iekārtu, ka ir iespējams sekot dalībnieku kustībām un runai
podijs Tēlnieku un gleznotāju darbnīcās - paaugstinājums modelim
pastorāle Tēlotājā mākslā - idealizēta lauku ainava ar idillisku ganu un dzīvnieku attēlojumu
animālistiskais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas pievēršas dzīvnieku attēlošanai
kopkajīte telpa uz karakuģa virsnieku kopīgai lietošanai brīvajā laikā
sekundārais ķermeņa dobums telpa, kas atrodas starp daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēka) ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem
izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem
nobarotava Telpa, mītne, kas paredzēta (lauksaimniecības dzīvnieku) nobarošanai
observators Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku
stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības
babiloniešu netikle tēls Jāņa Atklāsmes grāmatā, iespējams, ar to domāta Roma, vēlāk arī baznīcas sekularizācija
krusta teoloģija teoloģija, kuras centrā ir Jēzus Kristus krusta nāve un tās nozīme grēcinieku glābšanai
kvantu mehānika teorētiskās fizikas nozare, kurā pēta mikrodaļiņu (molekulu, atomu, neitronu, protonu, elektronu utt.) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību
kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko saiti, vielu elektronisko uzbūvi un dažādas vielu īpašības molekulārā līmenī
mezomērijas teorija teorija, kas apraksta organiskās vielas molekulas, kurās ir konjugētas dubultsaites un atomi ar nesadalītajiem elektronu pāriem
skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa
Zvirbuļu kalni teritorija Krievijas galvaspilsētas Maskavas dienvidrietumu daļā, Maskavas upes labajā krastā, starp Setuņas ieteku un Loka dzelzceļa tiltu, pamatkrasts, augstums — līdz 80 m
neitrālā josla teritorija starp pretinieku frontes līnijām
rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības
fronte Teritorija, kur noris kara darbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku; stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem
safari Teritorija, kurā grupās tur dzīvniekus brīvdabas apstākļos
rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms
agroklimatiskā rajonēšana teritorijas rajonēšana atkarībā no agroklimatisko apstākļu izmantojamības lauksaimniecībā, kas nosaka lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku racionālu izvietojumu dažādās klimatiskajās zonās
terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti
karojošais ateisms termins, ar kuru marksistiskie ideologi apzīmēja cīņu pret baznīcu un tās "strādnieku šķirai kaitīgo reliģisko ideoloģiju"
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi
Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts
Ellītes grāvis Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, garums — \~5 km
Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe
savstarpējs testaments testaments, kurā viena kopīga akta veidā divas vai vairākas personas savstarpēji ieceļ viena otru sev par mantinieku
tatuāža tetovējums kā modes kaprīze jauniešu un mākslinieku aprindās
Tēvgārša Tēvgāršas purvs - atrodas Brīvzemnieku pagastā, platība - 2200 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, ūdeņi noplūst uz Iģi, kas tek cauri purvam
Puikules-Tēvgāršas purvs Tēvgāršas purvs Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
tieku Tieku tiekām - tikmēr
pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas
arkla tiesa tiesa Rīgas arhibīskapijā 15.-17. gs., kas gādāja par aizbēgušu zemnieku (arkla vīru) izdošanu viņu agrākajiem kungiem
konkurss tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku
izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās
apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas
darba tiesības tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba tiesiskās attiecības un ar tām saistītas citas sabiedriskās attiecības
zemes ierīcība tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas
kur tad citur tieši tur, tikai tur; nekur citur
Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
Vidzemes pūrvieta tika pielīdzināta 10000 Vidzemes mērnieku kvadrātolektīm = 0,371 ha
tīkls Gigabit Ethernet tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanu ar ātrumu 1 gigabits sekundē
primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē
izbirt tikt iekultam
iestaipīties tikt iekustinātam, ievingrinātam (par ķermeņa daļām)
nokļūt (kāda) zobos tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku)
nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku)
krist tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku)
izgriežamais tilts tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālo asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus
bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē
attelabidae Tinējsmecernieku dzimta
byctiscus Tinējsmecernieku dzimtas ģints
lazdu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Apoderus coryli")
bērzu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus betulae")
apšu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus populi")
augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem
virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā)
lielummērs Tipfigūras sekundārais, vadmēriem proporcionāli aprēķinātais somatomērs
rebinieks Tirgotājs, veikalnieks, spekulants
ārpilsēta Tirgotāju un amatnieku priekšpilsēta, nenocietinātā pilsētas daļa 10.-17. gs.
kroģēt Tirgoties krogā (1) - parasti par krodzinieku
krogot Tirgoties krogā (1) - parasti par krodzinieku
dominējošais stāvoklis tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem
Kēzdivāšārheja Tirgusekujeska - pilsēta Rumānijā
ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu
dīkās dienas to saimnieku (kuru saimniecība nebija lielāka par 3/8 arkla) brīvās dienas, kas muižai deva klaušas tikai dažas dienas nedēļā
dīkā nedēļa to saimnieku brīvnedēļa, kas muižai deva klaušas tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
normandieši To ziemeļnieku pēcteči, kas 9. gs. siroja Eiropas piekrastē, 878 iekaroja Demlo Anglijā, 911 - Normandiju; normaņi
toksoplazmoze Toksoplazmu izraisīta cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība
pantokrīns tonizējošs līdzeklis, ko iegūst no dažu briežu dzimtas dzīvnieku pantiem
vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas
priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām
mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos
klājeniska trajektorija trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem)
aizdurnavāt Trakojot aizskriet (parasti par dzīvnieku)
notramdīt Tramdīt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt tramdīt
ietramdīt Tramdot iebaidīt (dzīvnieku)
iztramdīt Tramdot izbaidīt, arī izdzenāt (parasti dzīvniekus)
nervozs Tramīgs, nemierīgs (par dzīvnieku)
divtinumu transformators transformators ar vienu primāro un vienu sekundāro tinumu
impulstransformators Transformators, kas pārveido īsus (no mikrosekundes daļas līdz dažiem simtiem mikrosekunžu) signālus ar stāvu pieaugumu (fronti), būtiski nepārveidodams impulsu formu; lieto automātiskajās elektroniskajās un sakaru ierīcēs
autotransformators Transformators, kura katras fāzes primārais un sekundārais tinums veido kopēju elektrisko ķēdi un zemākā sprieguma tinums ir augstsprieguma tinuma daļa
pajūgs Transportlīdzeklis - rati, ragavas ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku
līgumreiss Transportlīdzekļa, parasti lidmašīnas, reiss, ko veic, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu starp transportlīdzekļa īpašnieku un tā nomnieku
fase Tranšejas, satiksmes ejas, nesprāgstošu pretkājnieku un prettanku aizžogojumu taisnais posms
presbikardija Traucētas sirds funkcijas novecošanas gadījumā, notiek līdztekus pārējām organisma pārmaiņām
Traumhof Traumhofas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
paramfistoma Trematode "Paramphistomum cervi", kas patrazitē atgremotāju kuņģī, bet kā starpsaimniekus izmanto vairākas saldūdens gliemežu sugas
trematodoze Trematožu izraisīta cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība
satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt (2)
satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus)
iztrenkāt Trenkājot izklīdināt (dzīvniekus)
notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkāt
notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt trenkāt
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku)
notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkt
notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt trenkt
Galma aptieka trešā vecākā aptieka Latvijā, dibināta 1578. g. Jelgavas pilī Kurzemes hercoga un galminieku vajadzībām, darbojusies līdz 1993. g., no jauna atvērta 1651. g., līdz 1705. g. atradusies pilī, vēlāk Pasta ielā 16, ēka nodegusi 1944. g.
tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās
taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai
duziens Trieciena sekas, izliekums uz pulēta koka
satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt
samīdīt Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu)
notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt triekt
notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt triekt
melnraibais zemesčiekurs trifeļu dzimtas zemesčiekuru suga ("Pachyphloeus melanoxanthus")
parazitārā sikoze trihofītija (kailā ēde) - cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
trijotne Triju (parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopa
Elles ķēķis trimdas latviešu literātu (pārsvarā dzejnieku) un mākslinieku - modernistu grupa, kas izveidojās 20. gs. 50. gadu sākumā Ņujorkā
Krivoje ezeri trīs ezeri Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība 4,9 ha, 1,7 un 1,5 ha; Križevnieku ezeri; Līkie ezeri
dinatrons Trīselektrodu elektronu lampa ar speciālu sietiņa konstrukciju, kas pamatojas uz sekundāro elektronu izsišanu no anoda
klīverbura Trīsstūraina burinieku priekšbura
kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm
metāla trose trose no dažāda cietuma metāla, ir rūsošās un nerūsošās metāla troses, nerūsošās lieto kustīgās un nekustīgās takelāžas vajadzībām
dasakasinēties Trūcīgi iztikt, piemēram, ar dzīvnieku barību
babulnieks trūcīgs lauku iedzīvotājs; vaļinieks; zemākais zemnieku slānis Latvijas austrumdaļā 16.-19. gs.; babulis^2^(1)
Trudinkas ezers Trudiņka, ezers Robežnieku pagastā
Trudniku ezers Trudiņka, ezers Robežnieku pagastā
Trudņika ezers Trudiņka, ezers Robežnieku pagastā
Trudņiku ezers Trudiņka, ezers Robežnieku pagastā
uztūkt Tūkstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ķermeni, arī cilvēku vai dzīvnieku)
Annasmuižas pagasts Tukuma apriņķa Annenieku pagasta (tagad Dobeles novadā) nosaukums līdz 1920. gadam
Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles
iegūroties Tūļājoties iekustēties
timsa Tumsa (augšzemnieku izloksnēs)
troglodīts Tumsonis, nekulturāls cilvēks
timot Tumst (augšzemnieku izloksnēs)
raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs
DISK Turcijas revolucionārā strādnieku arodbiedrību konfederācija. (turku "Devrimci Iscileri Sendikasi Konfederasvonu")
rēzēt Turēt nekustīgi, atpūtināt
dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos
pasīvais tūrisms tūrisms, kura dalībniekus pārvadā ar transportlīdzekļiem
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators
izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija
Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu
pamatturnīrs turnīrs, kurā tiek noskaidrota dalībnieku savstarpējā kvalifikācija un noteikti tālāko kārtu dalībnieki
vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos)
homologi Tuvi organiski savienojumi, kas atšķiras tikai ar grupu -CH2- skaitu molekulā
dvīņsugas Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas cita citu it kā aizstāj dažādos areālos vai vienā areālā bet dažādos ekoloģiskajos apstākļos
vikariāti Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas dažādos areālos viena otru nomaina vai viena areāla robežās sastopamas dažādās ekoloģiskajās nišās
stators tvaika turbīnas, kompresora, hidrosūkņa, hidromotora u. tml. nekustīgā daļa
terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai
miklo Ubagotājs svētceļnieks; liekulīgs ubags
baltuška Ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem
ūdens biezāks kā mežs ūdenī vairāk zivju nekā mežā dzīvnieku
Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu
spura Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns
Dobeļdīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, platība - 19,9 ha
Slagūnes dzirnavezers ūdenskrātuve Dobeles novada Annenieku pagastā, platība — 1,1 ha; Slagunas dzirnavezers; Slagunes dzirnavezers
Augštulomas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhnetulomskoe vodohranilišče_), Murmanskas apgabala rietumu daļā, Kolas pietekas Tulomas augštecē un tās satekupēs
Ģibalu dīķis ūdenskrātuve Priekuļu pagastā, platība 1,7 ha
Vaives dzirnavezers ūdenskrātuve Vaives lejtecē, Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha, garums — 350 m, lielākais platums — 70 m, lielākais dziļums — 2,7 m
Vecais ezers ūdenskrātuve Vecumnieku pagastā, uzpludināta uz Taļķes upes, platība - 18 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
Beibežu ūdenskrātuve ūdenskrātuve, kas izveidojusies bijušā kūdras karjera vietā Bauskas novada Vecumnieku pagasta dienvidrietumos uz dienvidiem no Beibežiem un Misas, gar tās austrumu krastu tek Misas upe, kuras ūdeņi tiek izmantoti līmeņa regulēšanā; vairāku sugu ūdensputnu ligzdošanas vieta
dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis"
Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele
Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km
Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi
Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
Aunupīte ūdenstece Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā
Dūre ūdenstece Valmieras novada Rencēnu un Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 12 km; Kalla; Kulla
Aga Ūdenstece Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, ietek Klāņu-Būšnieku kanālā
novads ūdenstece, kas uzņem ūdeni no nosusināšanas tīkla, uztver arī virszemes noteci un pieplūstošos gruntsūdeņus un novada uz noteku
Rūķu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 1,6 ha
hizons Ūdeņraža trīsatomu molekula
Ūdriņi Ūdriņu ezers - Udrijas ezers Ezernieku pagastā
Kintu Ugandas gandu mitoloģijā - varonis un ciltstēvs, kas nodibināja valdnieku dinastiju
sedzējuguns Uguns, ko atklāj, lai aizsargātu karaspēka daļas, kad tās atrodas pretinieka kājnieku ieroču sniedzamības attālumā
Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera
USSP Ungārijas Sociālistiskā strādnieku partija
Planka konstante universāla konstante, kas pēc dimensijas atbilst akcijai vai kustības daudzuma momentam; tās vērtība SI mērvienību sistēmā ir 6,626196·10^-34^ džoulsekundes (J·s)
SI mērvienību sistēma universālo fizikālo lielumu mērvienību sistēma, ko pieņēma XI Ģenerālā mēru un svaru konferencē 1960. g. oktobrī. Tajā ir sešas galvenās mērvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins un kandela) un virkne atvasināto mērvienību
rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis
Andarāba upe Afganistānā (_Andarāb_), Baglānas vilajetā, Kondozas labā satekupe
Gaznī upe Afganistānā, Gardīzas labā satekupe, Gaznī un Vardakas vilajetā
Bakoja upe Āfrikā, Gvinejā un Mali, Senegālas kreisā satekupe
Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte
Devoli upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km
Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
Arikarī upe ASV (_Arikaree River_), Kolorādo un Nebraskas štatā, augštece sezonāli izsīkstoša, satekot ar Sautforkripablikanu izveido Kanzasas pieteku Ripablikanu
Kūsa upe ASV ("Coosa River"), Dienvidkarolīnas un Alabamas štatā, Alabamas labā satekupe, garums 364 km
Dablmauntinforka upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe
Nabesna upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu
Ripablikana upe ASV ("Republican River"), Kolorādo, Nebraskas un Kanzasas štatā, Kanzasas kreisā satekupe
Soltforka upe ASV ("Salt Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas kreisā satekupe
Smokihila upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km
Talapūsa upe ASV ("Tallapoosa River"), Alabamas štatā, Alabamas kreisā satekupe
Plata upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos
Čatahūčī upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km
Flinta upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos
Nortpotomaka upe ASV, Potomakas kreisā satekupe
Sautpotomaka upe ASV, Potomakas labā satekupe
Balta upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda
Barvona upe Austrālijā Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumos, daļā tecējuma arī Kvīnslendas štata robežupe, viena no Dārlingas satekupēm
Dosona upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km
Ficroja upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā
Makenzi upe Austrālijas austrumos ("Mackenzie"), Ficrojas kreisā satekupe
Megna upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru
Beni upe Bolīvijā, Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri
Mamore upe Bolīvijā, Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe
Paranaiba upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina
Takutu upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe
Urarikuera upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe
Piranga upe Brazīlijā, Dosi labā satekupe
Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka
Iskara upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva
Pandža upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai
Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende
Vltava upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā
Mže upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km
Radbuza upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km
Bahrelgazāla upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas kreisā krasta pieteka, garums - 241 km, veidojas no vairākām satekupēm, vasaras lietus sezonā plaši pārplūst
Pibora upe Dienvidsudānā, lejtecē arī Dienvidsudānas un Etiopijas robežupe, Sobātas kreisā satekupe
Kangena upe Dienvidsudānas austrumos, Piboras kreisā satekupe
Agvei upe Dienvidsudānas austrumos, Piboras labā satekupe
Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte
Baro upe Etiopijā, lejtecē arī Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe, Sobātas labā satekupe; Dienvidsudānā saucas - Bārū
Majenna upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
Sarta upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
Mēna upe Francijas rietumu daļā, Sartas un Majennas koptekupe, garums - 10 km, ietek Luārā
Baltā Volta upe Ganā, Voltas labā satekupe
Ganga upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m)
Kezelūzana upe Irānas ziemeļrietumu daļā ("Qezel Ūzan), Sefīdrūdas kreisā satekupe
Sahāsrūda upe Irānas ziemeļu daļā ("Sahās Rūd"), Sefīdrūdas labā satekupe
Vestarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas kreisā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
Mamberano upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga
Džerema upe Kamerūnā ("Djerem"), Sanagas labā satekupe
Loma upe Kamerūnā ("Lom"), Sanagas kreisā satekupe
Dža upe Kamerūnā, lejtecē arī robežupe ar Kongo Republiku, Ngoko labā satekupe
Bumba upe Kamerūnā, Ngoko kreisā satekupe
Nortsaskačevana upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā
Sautsaskačevana upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova
Žamansarisu upe Kazahstānā ("Jaman-Sarisw"), Sarisu satekupe, garums - 198 km
Karahobda upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe
Sarihobda upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe
Žaksisarisu upe Kazahstānā, Sarisu satekupe
Šijli upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
Terisbutaka upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
Šu upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju
Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
Čatkala upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km
Narina upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos
Tara upe Kirgizstānā, Kardarjas kreisā satekupe
Karakuldža upe Kirgizstānā, Kardarjas labā satekupe
Ahahu upe Kolumbijā (_Ajajú, Rio_), Apaporisas labā satekupe, visā garumā ir Kaketas un Gvavjares departamenta robežupe
Ruki upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km)
Vele upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele
Baltā Bandama upe Kotdivuārā, Bandamas kreisā satekupe
Belaja upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas satekupēm, garums - 44 km
Bludnaja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe
Ročuga upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km
Boļšojaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
Malijaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
Maja upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē
Ajakita upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
Suluka upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
Belijijusa upe Krievijā, Hakasijas Republikā, satekot ar Čornijilusu izveido Obas labā krasta pieteku Čulimu
Malijabakana upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe
Katanga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe
Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe
Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe
Učkulana upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa
Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
Dulgalaha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe
Sartanga upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde
Deļkju upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Sulakana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Argajurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe
Iļinjurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km
Malijuzeņa upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
Ņeiva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe
Lozjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē
Sosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē
Suhojpoluja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe
Glubokijpoluja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe, garums - 266 km
Pjakupura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km)
Aivasedapura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe
Bakčara upe Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā, Čajas kreisā satekupe
Čuzika upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas kreisā satekupe
Kenga upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas labā satekupe, garums - 498 km
Andijas Koisu upe Krievijas Dagestānas Republikā (_Andijskoe Kojsu_), Sulakas kreisā satekupe
Čirahčaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
Kuraha upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē
Uda upe Krievijas Habarovskas novadā, garums - 457 km (kopā ar satekupi Aņjandžu - 520 km), sākas Džagdi grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Ohotskas jūras Udas līcī
Aņjandža upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas satekupe, garums - 63 km
Angrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera
Instruča upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe
Agrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā
Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
Boļšaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, garums — 98 km, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
Malaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
Amila upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas
Kazira upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos
Ņamņa upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe
Hargisala upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km
Veņovka upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe
Lundonga upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe
Kema upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km
Amodzjana upe Ķīnā (_Amo Jiang_), Juņnaņas provincē, Lisjaņdzjanas kreisā satekupe
Arguņa upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km)
Baihe upe Ķīnā, Hebei provincē, Haihes satekupe, garums - 560 km
Jarkanta upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu
Abrupe upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku
Andumupe upe Latvijā, Talsu novadā, Virbupes kreisā satekupe
Andrupe upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte
Sveila upe Lielbritānijā (_Swale_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km
Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe
Minija upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu
Nevēža upe Lietuvā, Panevēžas un Kauņas apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 210 km, uzņem \~70 pieteku
Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas
Arosa upe Meksikā (_Aros, Río_), Sonoras pavalstī, Jaki kreisā satekupe
Balsasa upe Meksikā, Meskalas un Kucamalas satekupe, visā garumā ir Gerrero un Mičoakana de Okampo pavalsts robežupe, ietek Klusajā okeānā
Piva upe Melnkalnē, Drinas kreisā satekupe
Tara upe Melnkalnē, Drinas labā satekupe, garums 140 km
Onona upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
Olifantsa upe Namībijā ("Olifants"), Auobas kreisā satekupe, sezonāli izžūst
Aude Māsa upe Nīderlandē, kas savieno divus Reinas lejteces zarus — Vālu un Leku
Tāna upe Norvēģijā (_Tana_), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno (_Teno_, senāk arī _Tenojoki_), garums - 344 km, satekupes Kārāšjohka un Inarijoki sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā
Esterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km
Vesterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos
Kārāšjohka upe Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, Tānas kreisā satekupe
Briede upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe
Maranjona upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni
Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe
Kereša upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km
Somešulmika upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā
Somešulmare upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos
Južna Morava upe Serbijā (“Južna Morava”), Velika Moravas labā satekupe
Zapadna Morava upe Serbijā (“Zapadna Morava”), Velika Moravas kreisā satekupe
Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Jana upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā
Ondava upe Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 146 km
Slana upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu
Rimava upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu
Rauza upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera
Lielupe upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km
Priekšreina upe Šveicē, Graubindenes kantonā, Reinas kreisā satekupe
Vahša upe Tadžikistānā, Amudarjas labā satekupe, garums - 524 km, veidojas Aizalaja grēdā (Kirgizstānā), satekot Kizilsu un Muksu
Žulniekvalks upe Talsu novada Ārlavas un Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes, garums - 12 km; Žulnieku valks; Žuļļaku valks
Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe
Latorica upe Ukrainā un Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 182 km
Šajo upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava
Piskoma upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km
Rēdnica upe Vācijā ("Rednitz"), Rēgnicas satekupe, garums - 115 km
Rēgnica upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas
Vera upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m
Fulda upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km
Ēķinupe upe Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā, garums - 16 km; Eikinupe; Eiķenu upe; Ēķene; Eiķinupe; Ēķina
Anuļa upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km
Salaca upe Vidzemes ziemeļu daļā, iztek no Burtnieku ezera ziemeļrietumu gala, ietek Rīgas jūras līcī pie Salacgrīvas, garums - 95 km, kritums - \~42 m; Salace
Iecava upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m
Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
Vetasjoki upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas kreisā satekupe
Linaelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas labā satekupe
uplīcis Upes krasta izliekums, līkums
grīva Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku
kloķurbis Urbis, kura spalam ir kloķveida izliekums
urocēle Urīna izplūdums sēklinieku maisiņā
biurets Urīnvielas derivāts, izveidojas no divām urīnvielas molekulām, atdaloties vienai amonjaka molekulai
hormonu preparāti uz hormonu bāzes veidoti preparāti, kas satur bioloģiski aktīvas vielas; izmanto dzīvnieku augšanas un nobarošanās paātrināšanai, dzimumdziņu u. c. procesu regulēšanai; šo preparātu pēciedarbība nav pilnībā izpētīta, un tos drīkst lietot tikai tad, ja saskaņo ar veterinārijas speciālistiem
ahoi uz klāja!, uz kuģa! (jūrnieku sauciens, ko lieto arī sveicienam vai uzmanības pievēršanai)
pamirt uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām
pamirt uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam
reālnasta uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās
sauszemes fauna uz sauszemes mītošu dzīvnieku kopums
spekulatīvfilosofija uz spekulācijām (2) dibināta filozofija
uzaudzināt Uzaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu)
Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
čalopa Uzbeku ēdiens - rūgušpiena zupa ar svaigiem gurķiemun redīsiem
dols uzbeku nacionālais mūzikas instruments, lielas bungas
makoms uzbeku un tadžiku tautas mūzikas skaņkārtiskais pamats, 13. gs. izveidojās 12 makomu sistēma, vēlāk radās 6 makomu sistēma - šašmakoms
makoms Uzbeku un tadžiku tautas un profesionālās mūzikas žanrs ar 29-40 daļu ciklu instrumentālistu ansamblim, solistiem un korim
tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni
sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai)
nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku)
nākt virsū uzbrukt (par pretinieku)
atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ
dražnīt Uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
Usingen Uziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
šlekstēt Uzlabot (dzīvnieku šķirni)
iesalasīties Uzlasot ko, paēst (par dzīvnieku)
uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
damelsts Uzmācīgs (par dzīvnieku, arī cilvēku)
piesalasīties Uzmeklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvnieku)
piesavurinēties Uzmeklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvnieku)
koplīgums Uzņēmēja un uzņēmuma darbinieku rakstisks līgums par darba un sociālo vajadzību nodrošināšanu
statūtsabiedrība Uzņēmējdarbības veids, īpašnieku apvienība, kas izveidota uz tās dibinātāju pieņemto statūtu pamata
impresārijs Uzņēmējs, profesionāls aģents, kas organizē izrādes un koncertus vai angažē māksliniekus šādiem pasākumiem
paju sabiedrība uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība) ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku apvienotais (ieguldītais) īpašums (paju iemaksas)
sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku ieguldītais īpašums - kapitāla daļas, kas nav publiskās apgrozības objekts; SIA
līgumsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas izveidota uz tās dalībnieku noslēgta līguma pamata
immatrikulācija Uzņemšana augstskolā, muižnieku vai garīdznieku kārtā, ierakstot uzņemamās personas vārdu sevišķos sarakstos jeb martikulās
akolāde Uzņemšana bruņinieku kārtā, jaunuzņemto apkampjot un tam uz pleca plakaniski uzsitot ar zobenu
plauvēties Uzņemt pārlieku lielu šķidruma daudzumu
elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku)
pārsvešināšanās Uzņēmuma pārveidošanās jeb pāreja citu īpašnieku noteicošajā dalībā
uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā
operatīvā krīzes pārvaldība uzņēmuma vadības pasākumi akūtās uzņēmuma krīzes apstākļos: jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšana; produkcijas sortimentu atbrīvošana no precēm, kurām dzīves cikls tuvojas finālam; izmaksu samazināšana; ražošanas jaudu diversifikācija; ļoti radikāla cenu politika; agresīva tirgvedība; produkcijas un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, enerģiska sanācija, darbinieku atlaišana; kreditoru prasību apmierināšana utt.
streika pieteikums uzņēmuma vai nozares darbinieku arodbiedrības vai uzņēmuma vai nozares darbinieku, vai minēto darbinieku pārstāvju paziņojums par lēmumu streikot
asociētais uzņēmums uzņēmums, kas atrodas cita uzņēmuma būtiskā ietekmē, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā uzņēmumā
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi
grinderisms Uzņēmumu, akciju sabiedrību, banku masveida dibināšana, kas bija saistīta ar biržas spekulācijām un finanšu mahinācijām; visplašāk risinājās 19. gs. 50.-70. gados
kukuļot Uzpirkt, piekukuļot
apbalvāt Uzpirkt, piekukuļot; apdāvināt
Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha
Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha
Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers
Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve
piepūst Uzpūst (dzīvnieku)
ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās; panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās
bauslot Uzsaukt (baznīcā) zemniekus
polifilija Uzskats, ka dzīvnieku un augu organismu sugas cēlušās no daudzām izejformām
ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs
transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē; arī evolucionisms
piesaslieties Uzslieties stāvus (parasti par dzīvnieku)
Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas
Jaunais ezers uzstādināts uz Taļķes Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība — 22 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers
piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība
piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks
izšķērst Uzšķērst (dzīvnieku) un izņemt iekšas
ovolaktoveģetārisms Uztura ierobežojums, lietojot dārzeņus augu un piena produktus un olas un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni; viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piemēram, kājas, galvas)
trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi
polifāgija uztura režīms, kurā organismi izmanto dažādu sugu augus un dzīvniekus
stenofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto noteiktu sugu augus un dzīvniekus
monofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augus vai dzīvniekus
ovoveģetārisms Uztura režīms, kura pamatā ir augu produkti un olas un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
laktoveģetārisms Uztura režīms, kura pamatā ir augu un piena produkti un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti)
margarīns Uzturlīdzeklis, ko iegūst no šķidriem augu un dzīvnieku taukiem, nepiesātinātās taukskābes pārvēršot piesātinātās
uzvārdu došana uzvārdu piešķiršana zemniekiem pēc zemnieku brīvlaišanas Latvijā; Vidzemē noteica 1819. g. likums, Kurzemē - 1834. g. patents, bet faktiski notika 1822.-1835. g.
uzcvikot Uzvilkt uz liestes un piestiprināt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieku naglām - cvikām
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
Saltvalks Užavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts
griezējs Vabole smecernieku dzimtā; vabolīte dēj oliņas ābeļu jaunos dzinumos, tos aizgraužot, kāpuri barojas no atmirušo dzinumu audiem
silfīda Vabole, kas aprok savu barību - beigtu dzīvnieku līķus; kapracis (2)
melnulis Vaboļu dzimta ("Tenebrionidae"), kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem, \~17000 sugu, Latvijā - \~30 sugu
orchessidae Vaboļu dzimta, kurā dažkārt nodala piepjkaruļnieku ģinti
apions Vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae", pēc senākas klasifikācijas bija iekļauta smecernieku dzimtā kā āboliņu smecernieku ģints "Apion"), Latvijā maz pētīta, >60 sugu, līdz 5 mm garumā, bumbierveidīgas vaboles, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus, sēklas
gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā
līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi
māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas
zaglītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptinidae"), nelielas vaboles (ķermeņa garums - 1,5-5 mm), pārtiek no augu un dzīvnieku izcelsmes barības, bojā ādas, graudu izstrādājumus, drēbes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
apion Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas āboliņu smecernieku ģints, kas pēc jaunākās klasifikācijas veido atsevišķu apionu dzimtu
cryptorrhynchus Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas ģints
apoderus Vaboļu kārtas tinējsmecernieku dzimtas ģints
cigārtinēji Vaboļu kārtas, smecernieku dzimtas apakšdzimta ("Rhynchitinae") ar taisniem galvas taustekļiem un garu tievu smecerveidīgu galvu
Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu
adiaforisti Vācijas protestantu grupa (radusies ap 1550. gadu), kas uzskatīja, ka noteikti rituāli un darbības (piemēram, konfirmācija, slimnieku sakraments, svēto godināšana u. c.) nav obligātas
eizenahieši Vācijas strādnieku kongresā 1869. g. Eizenahā A. Bēbeļa un V. Lībknehta vadībā dibinātās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedri
Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts
papenheimeri Vācu ģenerāļa G. H. von Papenheima kirasieru (jātnieku) pulks Trīsdesmitgadu karā, kas karoja katoļu pusē
vācene Vācu izcelsmes (priekšmets, dzīvnieku suga u. tml.)
nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas
Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību
nacionālsapulce Vācu tautas vietnieku sapulces nosaukums 1848-49. g. un no 1919. g. janvāra līdz 1920. gada 20. maijam
iršeniešu kolonisti vācu zemnieku kolonija Iršos, izveidota 1762. g.
Līgotne Vadakstes kreisā satekupe Vītiņu pagastā, garums - 10 km
Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna
naģis Vadātājs jeb gars, kas maldina ceļinieku
sociālā gadījuma integrācija vadības funkcija, kuras mērķis ir sociālo darbinieku un citu līdzētājprofesiju speciālistu, kas nodarbojas ar konkrēta sociālā gadījuma risināšanu, darbības saskaņotība un koordinācija
novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot)
saimniekot Vadīt zemnieku saimniecību, arī veikt darbus tajā
priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku
mišāt Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku
mišot Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku
jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella")
humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai
Benču attekas vairākas attekas Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novada Priekuļu pagastā pie Benču mājām
dinamiskais stereotips vairākdaļīgs augstāko dzīvnieku un cilvēku reflekss, kas sastāv no atsevišķiem nosacījuma refleksiem; automatizēts secīgu reakciju kopums, kas ir iemaņu un paradumu fizioloģiskais pamats
iekacināt vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
iekacināties vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
murdzulēties vairākkārt murdzīt; rotaļāties, murdzot, ņurcot (kādu dzīvnieku, piemēram, kaķi)
tprūjināt vairākkārt teikt "tpr" vai "tprū", lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu
vadāt vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos); vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli
savadāt vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku)
klaščiņa Vairāku dalībnieku kopīgi organizētas viesības
sasalikšona vairāku dalībnieku organizētas dzīres
polimorfisms Vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā
Garezers Vairāku šauru (līdz 0,2 km platu) ezeru virkne 3,5 km garumā, 4,3 m vjl., Rīgas līča piekrastes kāpu aizmugurē starp Lilastes ezera noteku un Gaujas grīvu, Ādažu novada Carnikavas pagastā
konsolidācija Vairāku tūrisma uzņēmumu kopēja sadarbība, lai izveidotu ceļojuma grupu ar nepieciešamo dalībnieku skaitu grupu atlaižu ieguvei
koprezultāts Vairāku vai daudzu (piemēram, sacensību dalībnieku) rezultātu summa, apkopojums
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits, parasti ievērojami, palielinās
MKgfS vairs nelietojama fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, spēka kilograms un sekunde; sauc arī par tehn. mērvien. sist.
šķirnes dzīvnieku katalogs vaislai izmantojamo dzīvnieku saraksts, kurā sniegta informācija par katra dzīvnieka izcelšanos un produktivitāti
vaislas māte vaislai turēta dzīvnieku mātīte
tīršķirne Vaislas dzīvnieku augstākā šķirnības pakāpe, kad abi īpatņa vecāki vairākās paaudzēs pieder vienai un tai pašai šķirnei
kontrolnobarošana Vaislas dzīvnieku pārbaude speciālās stacijās, kur pārbauda pēcnācēju ātraudzību, barības patēriņu produkcijas vienības ražošanai un kautķermeņa kvalitāti
līdzinieču metode vaislinieka meitu salīdzināšana ar citu vaislinieku meitām, kuras ir vienāda vecuma un ir augušas un ražo līdzīgos apstākļos
terminālais vaislinieks vaislinieks, ko izmanto krustošanas noslēdzošā posmā nobarojamo dzīvnieku ieguvei
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
Pelnupe Vaives kreisā satekupe
Rīdzene Vaives labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
izvajāt Vajājot izklīdināt, izdzenāt (dzīvniekus)
vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
Waldeck Valdeķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
parišads Valdnieka padomnieku, augstmaņu sapulce Senajā Indijā
rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls
Seleikīdi Valdnieku dinastija (312.-64. p. m. ē.), kuru valsts izveidojās pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma
Hērodi Valdnieku dzimta Palestīnā romiešu laikos
valdniekgājums Valdnieku dzimta, kārta; šīs dzimtas, kārtas piederīgie
insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.)
Negus negesti valdnieku valdnieks, Abesīnijas ķeizara tituls
novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) izturas noteiktā, vēlamā veidā
Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski
dūrieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
Dūres Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" nosaukuma variants
ēķinieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēķins" iedzīvotāji
Burtnieku vidusskola Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Penči" paralēls nosaukums
pidriķieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" iedzīvotāji
Pidriķi Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" nosaukuma variants
argo Valodas paveids, ko lieto kāda sociāla vai profesionāla grupa; sākotnēji - noziedznieku žargons
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides u. tml. objektu
palīguzsvars Valodas vienības sekundārs izcēlums, kas ir vājāks par galveno uzsvaru
pučs Valsts apvērsums, ko rīko neliela avantūristisku sazvērnieku grupa; arī sazvērestība
teokrātija Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā)
valsts manta valsts īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta, kas atrodas valsts civiliestāžu valdījumā
arhikanclers Valsts kancelejas vadītājs viduslaikos romiešu-vācu valsts daļās, ko iecēla no augstāko garīdznieku vidus
VNĪA Valsts nekustamā īpašuma aģentūra
Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu
piektā kolonna valsts pilsoņi un iedzīvotāji, kas kara gadījumā ir gatavi sadarboties ar ienaidnieku; valsts, tautas nodevēji
imigrācijas politika valsts stratēģiskās nostādnes un pasākumi attiecībā uz ārvalstnieku ieceļošanu
cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs
kamera valsts un sabiedrības pašpārvaldes organizēšanas veids atsevišķās zemēs un tam atbilstošā iestāde, arī tautas vietnieku (deputātu) nams
principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem
profesiju klasifikators valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā grupētas profesijas starptautiski atzītā kārtībā, aptverot visas valsts tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas, un noteiktas profesiju kvalifikācijas pamata (minimuma) prasības
preses konference valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā
koptirgus Valstu savienība, kuras dalībnieku starpā atceltas visas tirdzniecības barjeras, ieviesta brīva darbaspēka un kapitāla kustība, saskaņota kopēja tirdzniecības politika attiecībā pret pārējo pasauli
asinsrites sistēma vaļēja vai slēgta cilvēka un dzīvnieku asinsvadu un dobumu sistēma, pa kuru plūst asinis vai hemolimfa
vaļniekgājums Vaļinieku kārta; vaļinieki
vaļniekpāris Vaļinieku pāris
Oktobra ciemats Vangažu dzelzsbetona rūpnīcas celtnieku un strādnieku ciemata nosaukums 1957.-1961. g., kas tika iekļauts Vangažu pilsētciematā
Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai
ņirpis Vārgulis, nīkulis (par dzīvnieku vai augu)
Kūla Vārme, Ēdas satekupe
Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše
Palīce Vārmes labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 4,5 km; Palšče; Palše
Vārnu grāvis Vārngrāvis, Mazdursupes satekupe
Amadiss Varonis daudzos bruņinieku romānos; šķīsts un nelabojams ideālists
Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša
Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
hemokupreīns Varu saturošs proteīns dažu dzīvnieku erotricītos
dankeri Vecā vācu baptistu brālība - dibināta 1723. g. ASV, lielākā sekta, kas atdalījusies no sākotnējā baptistu virziena vāciski runājošās valstīs, mūsdienās ASV ap 4000 dalībnieku
Vecumnieku ūdenskrātuves Vecais un Jaunais ezers Vecumnieku pagastā
Sims Vecajā derībā - pasaules plūdu mīta galvenā varoņa Noasa dēls, kurš kļuva par visu pusklejotāju un pusnometnieku lopkopju ciltstēvu
Pjasti Vecākā poļu valdnieku dinastija, kas nodibināja Polijas valsti un valdīja tur līdz 1370. gadam
brigadieris Vecāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; Krievijā 18. gs. virsnieka tituls starp pulkvedi un ģenerālmajoru
exfestucatio Vecās vācu tiesībās ārēji attēlota atsavinātāja atteikšanās no pārdodamā nekustamā īpašuma, pasniedzot pircējam nūjiņu, vēlāk salmu
Krautavu kalns Veckurpnieku pilskalns Zvārtavas pagastā
bezpopnieki Vecticības virziens, kas noraida pareizticīgo baznīcas organizāciju, garīdzniekus (popus) un sakramentus, izņemot kristīšanu un grēksūdzi, izveidojās XVII gs. b., mūsu dienās izplatība neliela; Baltijā visi vecticībnieki ir bezpopnieki
popovci Vecticībnieku novirziens, kas turas pie īpašas svētnieku (priesteru) kārtas principa
bārbalieši Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" (senāk - "Bārbala") iedzīvotāji
Gross-Barbern Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" bijušais nosaukums
kurmanieši Vecumnieku novada Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Kurmene" iedzīvotāji
vērdinieši Vecumnieku novada Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" iedzīvotāji
ānmēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ānmēmele" ("Ānesmēmele", "Mēmele") iedzīvotāji
krusenieki Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krusas" iedzīvotāji
mēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji
norieši Vecumnieku novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
krīcēnieši Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Krīči" iedzīvotāji
Lāčplēša mežniecība Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Reizeni" bijušais nosaukums
briedenieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briedene" iedzīvotāji
drākanieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Drākana" iedzīvotāji
drākenieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Drākene" iedzīvotāji
misenieki Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Misa" iedzīvotāji
šerlatieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šerlate" iedzīvotāji
beibežnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Beibeži" iedzīvotāji
Brūveru sala Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" otrs nosaukums
lejasdirveicieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Dirveikas" iedzīvotāji
rešņenieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rešņi" iedzīvotāji
sprinckalnieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sprickalne" iedzīvotāji
trapieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trape" iedzīvotāji
umpārtieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Umpārte" iedzīvotāji
Umparte Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Umpārte" nosaukuma variants
vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža", tagad "Vecumnieki" iedzīvotāji
vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" iedzīvotāji
Vecmuiža Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" nosaukums līdz 1940. gadam
Neugut Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums
Neigutskaja Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vecmuižas pagasts Vecumnieku pagasta nosaukums līdz 1940. gadam
apdobens Vēderains, ar lielu vēderu, ar lielu izliekumu
apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām
ievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku)
pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni)
pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku
izavadāties Vedot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem
simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā
dzeltenais ķermenis veidojums ("corpus luteum"), kas attīstās cilvēka un zīdītājdzīvnieku olnīcās pēc ovulācijas un funkcionē kā iekšējās sekrēcijas orgāns
sprosts Veidojums, iekārta (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai, gūstīšanai; arī slazds, lamatas
baidekls Veidojums, parasti no veca apģērba, lupatām, dzīvnieku atbaidīšanai
inhoatīvs veids veids, kas izsaka darbības sākumu, piemēram, latviešu valodā inhoatīva veida nozīme ir priedēkļverbiem "iekurt", "aizsmēķēt"; iesākuma veids
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
sekularizēt veikt (kā) sekularizāciju (1)
sekularizēt veikt (kā) sekularizāciju (2)
spēlēt veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties
spēlēt veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties
apsaimniekot veikt saimniecības darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam)
0 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 0-0,2 m/s, bezvējš, kokiem lapas nekustas, dūmi ceļas vertikāli
atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos
pēcindosaments Vekseļu un čeku tiesībās, tād indosaments, kas izdarīts pēc vekseļa samaksas termiņa notecējuma
impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments
svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši)
biziteris Vēlēta amatpersona Rīgas ģildēs, cunftēs un amatnieku brālībās, kura kopā ar eltermani vadīja attiecīgo amatnieku vai tirgotāju apvienību
hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi
ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku)
uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu)
Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā
velnelēns Velnēns (parasti par bērnu, dzīvnieku)
angiostomīdas Velteniskie tārpi, kas parazitē cilvēka un dzīvnieku zarnas
angiostomas Velteniskie tārpi, kas parazitē cilvēka un dzīvnieku zarnās
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā
onhocerks Veltenisko tārpu suga, kas ierosina dzīvnieku onhocerkozi
augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula
flebotromboze Vēnas tromboze, kad trombs radies sekundāri, pretēji tromboflebītam
barkarola Venēcijas laivinieku (gondoljeru) dziesma, parasti šūpojošā, gaiši liriskā 6/8 taktsmērā
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe
Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne
Ponakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 27 km, kritums - 46 m, iztek no Veiķenieku ezera, ieteka iepretī Raņķiem; Panakse; Panākmse; Panakste
ventiņi Ventas lejteces krastu apdzīvotāji (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kuri runā tāmnieku dialektā
Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe
Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe
ventiniski Ventspilnieku izloksnē
Rēdzniekciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Rēdznieku ciems" nosaukuma variants
kartupeļu dumpji Ventspils strādnieku un apkārtnes zemnieku nemieri (1891. g.) sakarā ar kartupeļu izvešanu uz ārzemēm neražas gadā
uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu); neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu)
uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni)
uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni)
šotēt Vērt slieku uz makšķeres āķa
brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu)
remontzivis Vērtīgākās jaunās zivis, kuras izaudzētas dīķsaimniecībās un zivaudzētavās vērtīgāko vaislas zivju skaita palielināšanai izbrāķēto vaislinieku vietā
vizināt Vest (par jūga dzīvnieku, parasti zirgu, arī transportlīdzekli, parasti patīkamu)
atvalkāt Vest sev līdzi (parasti saitē piesietu dzīvnieku)
serbedari Vēsturē lietots 14. gs. irāņu nemiernieku apzīmējums (burtiski tulkojot no persiešu valodas - pakārtie)
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); dzīvnieku valsts
biota Vēsturiski izveidojies kādas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums; bioma
medību ētika vēsturiski izveidojies un tradicionāli nostiprinājies mednieku uzvedības kodekss
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem
veterinārā sanitārija veterinārijas nozare, kas pētī dzīvnieku infekcijas un invāzijas slimību profilakses iespējas
mikrometastāze Vēža šūnu izplatīšanās no primārā audzēja uz attālākām vietām, kur tās veido mikroskopiskus sekundāros audzējus
ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus"
flagelāti Vicaiņi - protozoji, kam kustības orgāni ir viciņas, tie dzīvo ūdenī vai parazitē dzīvnieku un cilvēka organismā
flagellāti Vicaiņi, vienšūņu tipa klase, kuras pārstāvjiem ir dzīvnieku un augu iezīmes, ap 4000 sugu, Latvijā 320 sugu
trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā
tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs
mērkaķis vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas)
karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai
komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus
medicīnas skola vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai
vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu
Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
stingkadru video videopārraide, kurā attēls mainās katru 2 sekunžu laikā, nevis 30 reižu sekundā, kā tas notiek pilnkustības videopārraidēs
Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Živetas stāvs vidusdevona augšējais stāvs, kam Latvijā atbilst Burtnieku svīta
Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe
pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā
būvložas Viduslaikos dzirkaļu u. c. būvamatnieku savienības
Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna
dzimtbūšana viduslaikos izveidojusies zemnieku atkarības forma no muižnieka vai zemes kunga
domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus
purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā
bruņinieku dziesmas viduslaiku balādes, kas ataino tā laika bruņinieku dzīvi
bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.)
žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas
ninnezangs Viduslaiku lirika, kas bija svarīga 12. un 13. gs. bruņinieku un galma kultūras sastāvdaļa
paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām
virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
patriciji Viduslaiku pilsētās bagātākās un iespaidīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja arī pilsētas padomes jeb rātes locekļus
Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls
petrobruziāņi Viduslaiku sekta, kas neatzina svētnieku kārtu, sakramentus un krusta pielūgšanu
pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna
buržuāzija Viduslaiku turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai)
meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
Mindeles-Risas starpleduslaikmets viduspleistocēna starpleduslaikmets Alpos, laikā kad Latvijā bija Pulvernieku starpleduslaikmets
landmaršals Vidzemes landtāga priekšsēdētājs 1648.-1920. g., kurš vienlaicīgi bija bruņinieku pārstāvis landtāgā
Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai
skiriti Viegli apbruņotu kājnieku pulks Spartā, kas sastāvēja no 600 izlasītiem kareivjiem un rekrutējās no Spartai pakļautā Skiras novada iedzīvotājiem
atraktants Viela (dabiska vai sintezēta), kas pievilina dzīvniekus; atraktors
kondensēts stāvoklis viela cietā vai šķidrā stāvoklī, kam raksturīga pastāvīga mijiedarbība starp daļiņām (atomiem, joniem, molekulām) un struktūras tuvā un tālā kārtība
vitamērs Viela vai sintētiska mazmolekulāra, vitamīniem radniecīga organiska viela, kam ir tāda pati iedarbība kā vitamīniem
repelents viela, kas atbaida dzīvniekus (parasti kukaiņus)
koloīds viela, kas nekristalizējas, bet arī neiet cauri dzīvnieku vai augu plēvēm, piem., olbaltumvielas, ciete
abiurēts viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju
savienojums viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem
monohidrāts viela, kuras viena molekula satur vienu kristalizācijas ūdens molekulu
atraktanti vielas (dabiskas vai sintezētas), kas pievilina dzīvniekus
rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu
inkrements Vielas fizikālā raksturlieluma sastāvdaļa, kuru nosaka noteikts šās vielas molekulas struktūras fragments
rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem
fototropisms vielas formas vai molekulārās struktūras pārveidošanās (t. sk. krāsas maiņa) gaismas ietekmē
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību
nesakārtotas sistēmas vielas kondensētā stāvoklī, kurām nav stingra periodiskuma atomu vai molekulu izvietojumā
kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām
struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O
neitronogrāfija Vielas molekulārās struktūras pētīšanas metode, kurā darba starojuma veids ir neitronu kūlis
inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve
monomolekulārs slānis vielas slānis fāžu robežvirsmā, kas sastāv tikai no 1 molekulu kārtas un veidojas adsorbcijas vai virsmdifūzijas dēļ
liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst
liofobitāte Vielas un šķidruma vājas molekulārās mijiedarbības raksturojums
destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana
pseudobāzes Vielas, kas var veidot ar skābēm sālis, tikai molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
pseidobāzes Vielas, kas var veidot sāļus ar skābēm molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
virsmaktīvas vielas vielas, kuru molekulas plānā slānī spēj koncentrēties uz fāžu robežvirsmām un samazina to brīvo enerģiju (virsmas spraigumu)
taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki
ebulioskopija Vielu molekulmasas fizikālķīmiska noteikšanas metode, kas pamatojas uz vārīšanās temperatūru atšķirībām
ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās
ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums
virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda
saime Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums
Čavinas kultūra viena no Andu kultūrām Dienvidamerikā, kuras reliģiskais centrs bija Čavina, iespējams, ka šī kultūra bija olmeku kultūras atzarojums
miksīnveidīgie viena no apaļmutnieku kārtām ("Myxiniformes"), jūras mugurkaulnieki, kas, līdzīgi nēģiem, pārtiek gan no beigtām, gan dzīvām zivīm un bentosa organismiem
sēļi viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (uz austrumiem no tagadējā Vecumnieku novada)
lizīns viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm
valīns viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm
stiprā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā; piedalās hadroni; mazs darbības rādiuss (aptuveni 10^-15^ m = 1 fm); raksturīgais darbības laiks \~10^-23^ sekundes
dari viena no divām galvenajām (līdztekus puštu) Afganistānas literārajām valodām
antimērs viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām, piem., bilaterāli simetriska pāra orgāns
volski viena no Itālijas pirmtautām, ap Liridas lejteku, romiešiem pakļauti 338. g. p. m. ē.
atkāpšanās viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, kas ir plānota, saskaņota un kontrolēta vienības pārvietošanās virzienā projām no pretinieka
patrulēšana viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, ko veic mobilas apakšvienības, lai pārvaldītu teritoriju, iegūtu informāciju un iznīcinātu pretinieku vai traucētu tā darbību
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu
Rozes Krusta ordenis viena no masonu (brīvmūrnieku) organizācijām, dibināta 14. gs. Vīnē
kājnieks viena no pamata ieroču šķirām, bruņoto spēku pamatdaļa, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi; strēlnieki
rušani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumu daļā, Pjandžas augšteces ielejā ap Bartangas ieteku, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
šugnani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
araravi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
kašinavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
kontanavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
maji viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
majoruni viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
pakagvari viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
remo viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
šetebi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
dzimumcikla līdzsvara stadija viena no policiklisko dzīvnieku dzimumcikla stadijām; iestājas, ja nav notikusi apaugļošanās; šai laikā mātītēm nav dzimumaktivitātes
žironda viena no politiskajām partijām Lielās Francijas revolūcijas laikā 18. gs., pārstāvēja galvenokārt provinces tirgotājus, rūpniekus, zemes īpašniekus
sociālais grupu darbs viena no sociālā darba formām, kuras mērķis ir uzlabot grupas dalībnieku sociālo funkcionēšanu un veicināt personisko izaugsmi saskaņā ar katra indivīda vajadzībām un spējām
inkvilinisms viena no sugu savstarpējo attiecību formām, kad dzīvnieks iekļūst citas sugas dzīvnieka miteklī un parasti saimnieku nogalina
Brieža aptieka viena no vecākajām (6. pēc kārtas) aptieka Rīgā, dibināta 1678. g., 1723.-1902. g. atradās Grēcinieku ielā 18, pēc tam Kungu ielā 20, 1941. g. likvidēta
analekti Viena rakstnieka vai vairāku rakstnieku darbu izlase
specializētā līnija vienā šķirnē pēc neliela pazīmju skaita selekcionēta dzīvnieku populācija
paaudze vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums; ģenerācija
orhektomija Viena vai abu sēklinieku izoperēšana
orhiektomija Viena vai abu sēklinieku izoperēšana
lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu
uz galviņām vienādās daļās pēc dalībnieku skaita
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums
anozodiaforija Vienaldzība pret savu slimību, sevišķi pret trieku
pārraudzības ganāmpulks vienam nolūkam un vienā novietnē turēta dzīvnieku grupa, kura pieder vienam īpašniekam un kurā veic pārraudzību
arilmetānkrāsvielas Vienas no pirmajām sintētiskajām krāsvielām, difenilmetāna, un trifenilmetāna atvasinājumi ar oksigrupām un aminogrupām molekulā
cunfte Vienas nozares vai vairāku radniecīgu nozaru amatnieku organizācija (feodālismā, kapitālismā)
paaudze vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem
kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa
šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā)
radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis
tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai
disproporcionēšanās Vienas vielas molekulu savstarpēja reakcija, kurā notiek to sadalīšanās divu citu veidu molekulās, parasti saistīta ar izejvielas vienlaicīgu oksidēšanos un reducēšanos
ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda
saskari Vienības atrašanās kājnieku uguns attālumā no ienaidnieka
atraušanās Vienības manevrs, ko veic, lai izvairītos no tieša kontakta ar pretinieku
viennīca Vieninieku kamera (ieslodzījuma vietā)
medību tornis vienkārša vai sarežģītāka (ar slēgtu kabīni) celtne, kuras augstums ir atkarīgs no reljefa, apauguma un citiem faktoriem, kas iespaido dzīvnieku novērošanas redzamību
pentoze Vienkāršais ogļhidrāts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā
monosaharīds Vienkāršais ogļhidrāts; aldehīdgrupu saturošos sauc par aldozēm, ketogrupu saturošos - par ketozēm; atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā tos iedala triozēs, tetrozēs, pentozēs utt.
albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā
konjugētās saites vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus
asociācija Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu
lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski
ledstāve Vienlaidus nekustīgas ledus segas veidošanās upēs, ūdenstilpēs, kā arī periods, kad veidojas nekustīga ledus sega upē vai ūdenstilpē
atomlaiks vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci
koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi
pasi Vienmuļas roku kustības slimnieka sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē
nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku)
bars Vienota (dzīvnieku) grupa
ieroču brālība vienotība, draudzība, kas veidojusies cīņā pret kopēju ienaidnieku
satiksmes noteikumi vienots dokuments, kas reglamentē satiksmes dalībnieku rīcību uz ceļiem (ielām), kā arī transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un iekārtojumu
vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu)
lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles
pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem)
komandors viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats
dzīvnieku valsts viens no augstākajiem dzīvās dabas sistemātikas taksoniem ("Regnum animalia", arī "Animalia"), pasaulē apzināti \~1,5 milj. dzīvnieku sugu, Latvijā \~17 tūkstoši; fauna
heterogonija viens no bezmugurkaulnieku paaudžu maiņas veidiem: viena otru nomaina dažādas dzimumpaaudzes, proti, paaudzei, kas attīstījusies no apaugļotām olšūnām, seko no neapaugļotām olšūnām radusies paaudze, vai arī šķirtdzimumu paaudzi nomaina hermafrodītu paaudze
dzelkņtārpi viens no bezmugurkaulnieku tipiem; apvieno dzelkņgalvjus un maistārpus
saržokļaiņi viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga
subsidiārā atbildība viens no civiltiesiskās atbildības veidiem; to personu papildatbildība, kuras līdz ar parādnieku atbild kreditora priekšā par saistību pienācīgu izpildi gadījumos, kas ir paredzēti likumos un līgumos
gitoksīns viens no daļēji hidrolizētiem "Digitalis purpurea L." glikozīdiem; galīgajā hidrolīzē rodas gitoksigenīns un trīs molekulas digitoksozes
konversīvs viens no diviem vārdiem (vai citām valodas vienībām), kas nosauc vienu un to pašu situāciju ar mainītām dalībnieku lomām
atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos
anabolija viens no dzīvnieku organismu orgānu evolūcijas veidiem, organismiem mainoties embrioģenēzes beigās
direktīva viens no Eiropas Savienības sekundāro tiesību aktu veidiem, kas uzliek saistības dalībvalstīm attiecībā uz norādītajiem mērķiem
Teskatlipoka viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs
kristāliskā režģa svārstības viens no galvenajiem cietvielas iekšējās kustības veidiem – struktūras daļiņu (atomu, jonu, molekulu) svārstības ap saviem līdzsvara stāvokļiem
Avogadro likums viens no gāzu fizikas pamatlikumiem, saskaņā ar kuru dažādu ideālu gāzu molekulu skaits tilpuma vienībā (vienādā temperatūrā un spiedienā) ir vienāds; jebkuras gāzes viena grammolekula normālos apstākļos ieņem 22,414 litru tilpumu
terapeitiskā grupa viens no grupu veidiem, kura galvenais mērķis ir grupas dalībnieku psiholoģisko un sociālo konfliktu izpēte, apzināšana un mazināšana, kā arī problēmu pārvarēšanas stratēģiju attīstīšana
eksperimentāls pētījuma dizains viens no kvantitatīvo pētījumu dizaina veidiem, to izmanto pētījumos, kad nepieciešams pārbaudīt cēloņsakarības un noskaidrot neatkarīgo mainīgo ietekmi uz atkarīgo mainīgo; pētījuma dalībniekus iedala eksperimentālajā grupā, uz kuru tiek veikta iedarbība, un kontroles grupā, uz kuru iedarbība netiek veikta
buki viens no masku gājienu dalībnieku nosaukumiem budēļos
aizkuņģa dziedzeris viens no mugurkaulnieku ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, cilvēkam atrodas aiz kuņģa, izdala gremošanas fermentus un piedalās vielmaiņas procesā
aizkrūtes dziedzeris viens no mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeriem
nelegālā imigrācija viens no nelegālās migrācijas veidiem; ārvalstnieku ieceļošana bez likumdošanā paredzēto dokumentu noformēšanas
Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers
Jaunšķieru griezums viens no Pulvernieku starpleduslaikmeta griezumiem, kas atrodas 0,6 km uz austrumiem no Jaunšķieriem, nepilnu kilometru no Lētīžas kreisā krasta
pomorci viens no radikālākajiem vecticībnieku atzarojumiem bezsvētnieku novirzienā
vākšana viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai
Bhudžju viens no senindiešu teiksmu personāžiem, kurš figurē kopš Rigvēdas laikiem pazīstamajā sižetā par Ašviniem, kas glābj no pazušanas jūras dzelmē ceļabiedru pamestu kuģinieku
izglītojoša grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupas mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apgūšana vai esošo padziļināšana grupas dalībnieku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai
prasmju veicināšanas grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupu izveides un funkcionēšanas galvenais mērķis ir vērsts uz dalībnieku prasmju attīstību un pilnveidošanu
stellaža viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu
nizams viens no valdnieku tituliem Indijas dienvidos
arhalakse viens no veidiem, kādā dzīvnieku organisma orgāni evolucionē embrionālu pārmaiņu ceļā, kad orgāna attīstība jau agrā embrioģenēzes stadijā norisinās jaunā virzienā un neatkārto priekšteča attīstību
bretoņu cikls viens no viduslaiku bruņinieku romānu cikliem
megakariocīti viens no zīdītājdzīvnieku un cilvēka kaulu smadzeņu šūnu veidiem, kas ir daudz lielāki par citām kaulu smadzeņu šūnām (diametrs - ap 40 mikronu), tāpēc tos arī sauc par milzu (mega-) kariocītiem
Lejas Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz rietumiem no Benčiem
Kalna Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz ziemeļiem no Benčiem
hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c)
patogēnās sēnes vienšūnas un daudzšūnu organismi, kas ierosina mikozes - augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšslimības
skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi
toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās
lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga
sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs
sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
vienteku Vienteku dzija - viena pavediena dzija, kas nav sašķeterēta
peldinātava vieta (dzīvnieku, parasti zirgu) peldināšanai
audzētava vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus vai augus)
lečasgals vieta mājdzīvnieku barības galda galā
plītsapakša vieta zem plīts, ko izmantoja iekuru glabāšanai, dazkārt arī (kā) žāvēšanai
pazeme vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; arī velnu mājoklis
dzirdinātava vieta, kur dzirda dzīvniekus; ierīce dzīvnieku dzirdināšanai
slepkavu bedre vieta, kur dzīvo bīstami cilvēki; noziedznieku miteklis
kautuve vieta, kur kauj dzīvniekus, vieta, ko izmanto dzīvnieku kaušanai
sāls laizītava vieta, kur meža dzīvniekiem novieto vārāmo sāli (NaCl); nātrijs dzīvnieku organismā veicina pepsīna veidošanos, kas nepieciešams gremošanas procesam, tas veicina arī matu maiņu un uzlabo asinsriti; sāls dzīvniekiem sevišķi nepieciešams laikā, kad tie pāriet no sulīgās barības uz sauso barību un otrādi
elle vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; velnu mājoklis; pekle
riteņkrogs vieta, kur no spekulanta var iegādāties degvīnu (parasti piegādātu ar velosipēdu)
pozīcija vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku; vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei
krustāre vieta, kur robežojas vairāku zemnieku saimniecību lauki
rezervācija vieta, kur uz pagaidu laiku (sakarā ar attiecīgu attīstības ciklu) sapulcējas dažu dzīvnieku, piemēram, kaitīgu kukaiņu (siseņu, ogu un labības vairogblakšu) bari
šķiedru izliekums vietējs šķiedru izlocījums ap zariem, stumbra puniem un mizas ieauguma tuvumā; gadskārtu izliekums
piederības vietvārds vietvārds, kurā ietverta norāde uz attiecīgā ģeogrāfiskā objekta īpašnieku
Robežgrāvis Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā; Mucenieku grāvis
gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums
pārzobos vilkt vilkt (velkus) katrā otrā riekuma zobu starpā
aleni Vilku suga, kas dzīvo alās; tā mednieki sauc lapsas, āpšus un visus citus dzīvniekus, kas dzīvo alās
valšķs Viltīgs, liekulīgs
valšķenica Viltniece, liekule
valšķenice Viltniece, liekule
študente Viltnieks (par dzīvnieku)
kroka Viļņveida (ieža slāņa) izliekums
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai
izometriskie vingrojumi vingrojumi, kuros muskuļiem liek darboties vienam pret otru vai pret nekustīgu virsmu
Lībagupe Virbupes labā satekupe Talsu novada Lībagu pagastā
Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele
Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km
Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km
Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m
emaskulācija Vīrieša kastrācija; sēklinieku vai sēklinieku un dzimumlocekļa izgriešana
bumbulis vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāni (sēklinieki), kuros veidojas spermatozoīdi
rieksts vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāns (sēklinieks), kurā veidojas spermatozoīdi
pauts Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāns (sēklinieks), kurā veidojas spermatozoīdi
muņņi Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa sēklinieki
intris vīriešu dzimuma dzīvnieks ar sēklinieku
maskulinizācija vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piemēram, ūsu, bārdas, zemas balss) veidošanās sievietēm
iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās
ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda radinieku kopa, cilts
kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos
karavāna Virknē izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa tuksnešiem, stepēm u. tml.; šāda dzīvnieku virkne
augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana
paraboloīds Virsma, ko pārvietodamās veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulārām; ja abu parabolu asīm ir vienāds vērsums, tad veidojas eliptisks paraboloīds, bet, ja asīm vērsums ir pretējs, - hiperbolisks paraboloīds
kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas)
mežzinis virsmežzinim pakļauts valsts civildienesta ierēdnis, kas uzrauga un kontrolē mežu apsaimniekošanu savas apgaitas teritorijā teritorijā, vada un kontrolē mežziņa vietnieka, mežniecības darbinieku darbu
jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe
kolonels Virsnieku dienesta pakāpe, pulkvedis
pūpe Virsnieku dzīvojamās telpas uz senajiem buru kuģiem
virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā
pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi)
tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi)
miksovīrusi Vīrusi, kas ierosina cilvēka un dzīvnieku elpošanas ceļu slimības, trakumsērgu, masalas u. c.
orbivīrusi Vīrusu ģints, iedalāma vismaz 14 antigēniski atšķirīgās grupās; inficē mugurkaulniekus, arī cilvēku; pārnēsātāji ir odi, moskīti un ērces
papilomavīrusi Vīrusu ģints, kuri cilvēka un dzīvnieku organismā ierosina papilomu veidošanos; piemīt augsts sugspecifiskums, tropisms pret zvīņepitēliju, daži var izraisīt malignizēšanos
ērču encefalīts vīrusu infekcija, ar ko cilvēks parasti inficējas, ja viņam piesūcas inficēta ērce vai ja uzturā tiek lietoti inficēti dzīvnieku produkti
laso Virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai jāšus
lejā Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku
lejup Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku
augšup Virzienā uz (upes) izteku; virzienā uz augstāku vietu
bioarhitektūra Virziens 20. gs. arhitektūrā, kas izmanto augu un dzīvnieku valsts strukturālos un konstruktīvos principus
legālisms Virziens strādnieku politiskajā kustībā (piemēram, 20. gs. sākumā Krievijā, arī Latvijā), kurš neatzīst dažādas nelegālās cīņas metodes
lasalisms Virziens Vācijas strādnieku kustībā (pamatlicējs F. Lasals); vispārējas vēlēšanu tiesības uzskatīja par universālu politiskās cīņas līdzekli
sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju
pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
dasatīties Virzoties riņķveida, satīt virvi, ķēdi, piemēram, ap mietu (par piesietu dzīvnieku)
gaučdiploms Visa spiestuves personāla parakstīts diploms par apmācītā zeļļa atzīšanu par pilntiesīgu grāmatrūpniecības amatnieku
odontonekroze Visa zoba vai lielas tā daļas atmiršana atšķirībā no zoba trūdēs, molekulārās nekrozes
apkurt Visapkārt iekurināt, iedegt
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki
omnivors Visēdājs, kas pārtiek kā no augu, tā dzīvnieku valsts produktiem
kaujasspēja Visi iznīcināšanas un/vai sagraušanas potenciāla līdzekļi, ko militārā vienība vai formējums kādā konkrētā laikā var vērst pret pretinieku
karaliene Visizcilākā pārstāve (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā)
karalisks visizcilākais (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā)
karalis Visizcilākais pārstāvis (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā)
lamināra plūsma viskoza šķidruma plūsma, kurā šķidruma daļiņas sakārtoti virzās pa slāņiem un enerģijas pārdale (masas pārnesums starp slāņiem) notiek molekulārā līmenī; vērojama, ja plūsmas ātrums ir samērā neliels
nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai
Bunds Vispārēja ebreju strādnieku savienība Lietuvā, Polijā un Krievijā – viena no organizācijām, kas lika pamatus sociāldemokrātijai Baltijā un Krievijā, dibināta 1897. g. Viļņā, darbību Krievijā izbeidza 1921. g., Latvijā pastāvēja līdz 1934. g. valsts apvērsumam
panhipopituitārisms Vispārēja hopofīzes mazspēja, kas izraisa dzimumdziedzeru atrofiju, vairogdziedzera un virsnieru mazspēju; novēro augšanas aizkavēšanos, sekundāro dzimumpazīmju un dzimumtieksmes izzušanu, novājēšanu, hipotensiju, bradikardiju, depresiju u. c.
autokondukcija Vispārējās darsonvalizācijas metode, ievietojot slimnieku vai tā ķermeņa daļu solenoīdā, kas pievienots transformatora sekundārajam tinumam
tionskābes Vispārējs apzīmējums piecām skābēm ar dažādu skaitu sēra atomu molekulā, no H2S2O6 līdz H2S6O6, t. i. ditionskābe, tritionskābe, kvadritionskābe, pentationskābe, heksationskābe
urka Vispārējs noziedznieku apzīmējums
urkagans Vispārējs noziedznieku apzīmējums
liekulība vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
liekulīgums vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
lišķība vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība
nekulturālums vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (1)
nekulturālība vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (1)
nekulturālums vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (2)
nekulturālība vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (2)
nekustīgums vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (1)
nekustība vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad nav kustības
nekustība vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
nekustīgums vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (2)
slāniskums vispārināta īpašība --> slānisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā
spekulatīvisms vispārināta īpašība --> spekulatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
spekulatīvisms vispārināta īpašība --> spekulatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
spekulatīvisms vispārināta īpašība --> spekulatīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
Aleksandra ģimnāzija vispārizglītojoša mācību iestāde zēniem, dibināta 1868. g., no 1873. g. atradās Suvorova (tagadējā Kr. Barona) ielā 1, viena no pirmajām krievu vidējām mācību iestādēm Rīgā, 1911.-1912. g. bija lielākā vidējā mācību iestāde Rīgā (960 skolnieku), beidza darboties 1. pasaules kara laikā
apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamo seku apsvēršana
daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības
bakaine Vista, kam abās galvas pusēs ir bārdai līdzīgi spalvas cekuli (baki)
slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās
transseksualitāte Visvairāk izteiktā dzimuma identitātes traucējuma izpausme pieaugušajiem, ilgstoša pastāvīga vēlēšanās atbrīvoties no savām primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm un iegūt cita dzimuma īpašības; īpaši raksturīga cilvēkiem, kas mēģina kļūt par pretējā dzimuma pārstāvjiem ar ģērbšanos, hormonterapiju vai ķirurģisku operāciju
lopbarības raugs vitamīniem un olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko izmanto par piedevu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā
kabiri Vulkāna un nimfas Kabiras bērni sengrieķu mitoloģijā, auglības dievības, jūrnieku aizbildņi; par godu kabiriem Samotrakes salā tika rīkotas mistērijas
bokseru sacelšanās Z-Ķīnas zemnieku un pilsētu trūcīgo iedzīvotāju sacelšanās 1899-1901, kas bija vērsta pret ārvalstu uzkundzēšanos Ķīnai
trāns Zābaku smēre ar specifisku smaku (to gatavoja no zivju un jūras dzīvnieku taukiem)
noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
maļina Zagļu perēklis, noziedznieku uzturēšanās vieta, kur glabā zagtas mantas
tangenciāla griezuma zāģmateriāli zāģmateriāli, kam gadskārtas ir līdztekus (vai gandrīz līdztekus) to platajām skaldnēm
koksnes samešanās zāģmateriālu izliekums
Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu
tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā
tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā
ruženieki Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji
ZZS Zaļo un Zemnieku savienība
lūkns Zāļu vai matu cekuls ar visām saknēm
Plocīte Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, garums - 7 km
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms
kolibaktērija Zarnu nūjiņa ("Escherichia coli"), normālas cilvēka un dzīvnieku zarnu mikrofloras komponents
kā (zemē) iemiets zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs
kā zemē iemiets zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs
nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju
Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja
kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats
Beibežu purvs zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 676 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 0,7 m
Lādzēnu tīrelis zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 722 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m
Krīvandas purvs zemais purvs Līdumnieku pagastā, platība - 1258 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,7 m, 415 ha nosusināti
Akaišu purvs zemais purvs Ludzas novada Līdumnieku un Brigu pagastā, \~2 km no Zilupes un Zilezera, platība - 564 ha, kūdras slāņa vidējais biezums - 1,2 m
Lukstiņu pļavas zemais purvs Valmieras novadā, Burtnieka ezera austrumu malā, platība - 672 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,2 m, purvs iekultivēts, izveidots ceļu tīkls
apbižotie Zemākā cietumnieku kategorija, ar kuriem pārējie nerēķinās, pazemo tos
amata tiesa zemākā tiesu instance amatnieku lietās Rīgā viduslaikos
baronets Zemākais mantojamais muižnieku tituls Anglijā
dinofītaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Dinophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, retāk nekustīgas vienšūnas aļģes ar bilaterālu simetriju, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas
pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes
dzeltenzaļās aļģes zemāko augu nodalījums ("Xanthophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas, koloniju, daudzšūnu un sifonveida aļģes dzeltenzaļā, retāk zilā vai zilganā krāsā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 51 suga
miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta
pronefross Zemāko mugurkaulnieku dīgļa pāra izvadorgāns; pirmniere
apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksīnas
cekultaustkodes Zemāko sīktauriņu dzimta, radniecīga tīklkodēm, raksturīgs uz priekšu vērsts garu matiņu cekuls pie apakšlūpu taustu 2. posma, kāpuri grauž lapas lapu kokiem un krustziežiem
apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu
nekustama manta zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības; nekustamais īpašums
atstrādāšana Zemes apstrādāšanas sistēma Krievijā pēc 1861. gada zemnieku reformas; par iznomāto zemes gabalu, labības vai naudas aizdevumu u. c. zemnieki ar savu inventāru apstrādāja muižnieku zemi
Zemes rotācija Zemes cietā apvalka griešanās ap savu asi virzienā no rietumiem uz austrumiem; pilns apgrieziens notiek 23 stundās 56 minūtēs un 4,09 sekundēs
biodaudzveidība Zemes dzīvnieku, augu un mikrobu sugu dažādības pakāpe; ģenētiskā dažādība atsevišķu sugu ietvaros; šo sugu veidoto ekosistēmu dažādība
zemes kopiena zemes īpašuma forma, kad zeme ir zemnieku sīksaimniecību kolektīvā īpašumā
krūšsega Zemes uzbērums no kājnieku ierakuma uz pretinieka pusi, kas kopā ar ierakuma grāvja priekšējo nogāzi aizsarga strēlnieku no pretinieka lodēm
organogēnais reljefs Zemes virsas nelīdzenumi un plakanu līdzenumu apvidi, kas izveidojušies augu un dzīvnieku darbības rezultātā vai uzkrājoties to atliekām
Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības
pachyphloeus Zemesčiekuri
zemes reģistrs zemesgrāmata - valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības - nomu, ieķīlāšanu, hipotēku, servitūtus
Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā
sunīši Zemi un gari vezumnieku rati Rīgas važoņiem
Polockas zemiene zemiene Daugavas augšteces un tās pieteku baseinā, Baltkrievijas ziemeļos, augstums — 140-160 m, viļņots līdzenums, morēnu pauguri, grēdas, kāpas, upju ielejās — gravas
Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.)
veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību
asmītnieks Zemnieks, kam piederēja arkla asmīte, t. i. 1/8 arkla zemes; Latvijā no 15. gs. šādas saimniecības veidojušās sadaloties mantotajām saimniecībām; 17. gs. beigās 1/8 arkla noteica kā iespējami mazāko zemnieku sētu
muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi
muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri
zemnieku brīvlaišana zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas
zemniekbērns Zemnieku bērns
agrārkustība Zemnieku cīņa pret lielgruntniekiem, muižniekiem
nebrīvība Zemnieku dzimtbūtnieciska pakļautība
atlaupeņi Zemnieku ēdiens ziemā no putraimiem un kartupeļiem, ar nelielu gaļas piedevu
servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas
taipini Zemnieku kara (sacelšanās) dalībnieki Ķīnā 1851.-1864. g.; taipingi; taipings
kosinēri Zemnieku karavīri, apbruņojušies izkaptīm Kosčuskas pulkos un 1831. un 1863. gadu poļu dumpjos
zemniekgājums Zemnieku kārta; zemnieki
zemniecība Zemnieku kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā)
zemniekmeita Zemnieku meita; arī jauna zemniece
bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
agrārie nemieri zemnieku nemieri pret pastāvošo agrāro iekārtu
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju
meteklis Zemnieku nodeva gruntskungam 16. gs. Vidzemē
amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.)
apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības
aitu nodevas zemnieku nodevu veids, Latvijā pastāvēja no viduslaikiem līdz 19. gs. - bija jānodod aitas pagastam dzīru rīkošanai un muižai jēru desmitā tiesa (1/10 daļa aitu ganāmpulka pieauguma)
māju spridzināšana zemnieku padzīšana no mājām un viņu iekoptās zemes pievienošana muižas zemei 16.-17. gs.
pēlmelderis Zemnieku pārstāvis, kas veic mācītāja palīga pienākumus baznīcas draudzes pārvaldē; pērminderis
zemnieku bēgšana zemnieku pasīvās pretestības veids, kas bija izplatīts dzimtbūšanas laikā; tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, vairoties no soda u. c. iemeslu dēļ zemnieki bēga uz pilsētām, uz citu novadu vai pat uz citu valsti, savukārt zemes kungi centās aizbēgušos zemniekus atdabūt
kuračkiņas Zemnieku ragavas ar grozu, pārjumti rati vai kamanas
aitu pagasts zemnieku reģistrs, pēc kura zemnieki deva aitas pagasta dzīru rīkošanai vai kā nodevas muižai
iki Zemnieku sacelšanās feodālajā Japānā (15.-19. gs.); 15.-16. gs. (zināmas 14 sacelšanās) ietilpa pirmsiki (lielākā 1428. g.), ikoiki (budistu iko sektas vadītās, 15.-16. gs.), tokuseiki un kuniiki, 17.-19. gs. - hjakusjoiki
Kauguru nemieri zemnieku sacelšanās Vidzemē 1802. g., ko izraisīja Krievijas cara pavēle, ka naturālā nodeva staciņš, kas bija daļa galvasnaudas, turpmāk maksājama naudā
zemnieksaimniecība Zemnieku saimniecība
Z/s Zemnieku saimniecība
ZS Zemnieku saimniecība
Balodēni zemnieku saimniecība Madonas novada Vietalvas pagastā
Ābeles Zemnieku saimniecība Valmieras novada Rencēnu pagastā
saimniekdēls Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) dēls
saimniekmeita Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) meita
saimniektēvs Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) tēvs; arī pavecs saimnieks (1)
saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva; zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece; sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā
māju iepirkšana zemnieku saimniecību iepirkšana dzimtīpašumā, kas Vidzemē formāli radās pēc 1849. g. pēc Vidzemes zemnieku likuma pieņemšanas, bet noritēja gausi 1860. gadiem, kad Krievijas valdība pieņēma vairākus likumus, kas veicināja zemes pārdošanu zemniekiem
sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki
putna brīvība zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas
sobars Zemnieku tirgotājs pilsētā
jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā
agrārnoziegumi Zemnieku uzbrukumi muižniekiem
marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs)
bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem
gobas zeme zemnieku zeme, par kuru maksāja gobu
bezzobji Zemu organizētu zīdītāju dzīvnieku kārta ar nedaudzām dzimtām un sugām
zvejniekpuika Zēns, kas aug zvejnieku ģimenē
māneklis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim)
pupiņš Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim)
knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupis (1)
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1)
piena dziedzeris zīdītājdzīvnieku un cilvēka dziedzerorgāns pienu sekrēcijai; krūts dziedzeris
snuķainie Zīdītāju dzīvnieku apakškārta
kažoks Zīdītāju dzīvnieku, parasti biezs, garš, apmatojums, arī āda ar šādu apmatojumu
nepārnadži zīdītāju kārta ("Perissodactyla"), raksturīgākie pārstāvji ir zirgi, tapiri, degunradži; ekstremitātēm visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie attīstīti vāji; attiecīgā dzīvnieku kārta
plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu
bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā
juti Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
hopi Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, kas pazīstama kā tradicionālās indiāņu reliģijas galvenā sargātāja un sludinātāja, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
pemmikans Ziemeļamerikas indiāņu un arī mednieku iecienīts ēdiens: saspiesta aļņa gaļa skārda kārbā
potlačs Ziemeļamerikas ziemeļrietumkrasta indiāņiem - ceremoniāla dāvanu apmaiņa lielos apmēros, no kuriem bija atkarīgs šās ceremonijas dalībnieku sociālais prestižs
uzdeņi Ziemeļkaukāzā (Kabardijā un Adigejā) - viena no bijušās feodālās muižniecības kategorijām; feodālajā Dagestānā par uzdeņiem sauca brīvlaistos zemniekus
Audhumla Ziemeļnieku mitoloģijā - govs, kas ar savu pienu barojusi milzi Imiru un izlaizījusi no sāls kalniem dievu ciltstēvu Buri
āzi Ziemeļnieku mitoloģijā - kungu u. c. labiešu mirušās dvēseles (veļi); vēlāk arī Odina dievu galma locekļi
sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses
Jeņisejas-Hatangas Ziemeļsibīrijas zemienes rietumu daļa starp Jeņiseju rietumos un Hatangas ieteku austrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, paugurains reljefs ar lēzenām grēdām (augstums - 200-300 m), pazeminājumos - purvi
Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize
boreālā fauna ziemeļu puslodes mērenās joslas jūru zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku komplekss un ziemeļu puslodes sauszemes mērenās joslas skujkoku un jaukto mežu dzīvnieku komplekss
aukstās krāsas zilā, debeszilā un zaļā krāsa, kas rada priekšstatu par aukstumu un nekustīgumu, šķietami attālina objektu no skatītājiem
Zilais ezers Zilezers Līdumnieku pagastā
Siņejes ezers Zilezers Līdumnieku pagastā (uz Krievijas robežas)
Siņeja Zilezers Līdumnieku pagastā (uz Krievijas robežas)
feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju
Robeža Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, gandrīz visā garumā ir Latvijas un Krievijas robežupe, caurtek Peiteļa ezeru, garums - 11 km
Kurjanka Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, garums - 11 km
Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri
Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka
Patmalīšu upe Zilupes pietekas Plisunkas labā krasta pieteka tās lejtecē, Ludzas novada Pasienas pagastā, dažos avotos tiek uzskatīta par Zilupes pieteku, iztek no Šešku ezera; Patmaliešu upe; Šešku upe; Šešķu upe
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība
argot Zināmas sabiedrības grupas (piem., noziedznieku) slepenā valoda, žargons
pazīstēt Zināt (piemēram, dzīvnieku īpašības, paradumus)
elektrobioloģija zinātne par augu un dzīvnieku organismu elektriskām norisēm
histoloģija zinātne par cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku audu mikroskopisko uzbūvi
dzīvnieku fizioloģija zinātne par dzīvnieku funkcijām un procesiem, kas norit to organismā
veterinārmedicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija
veterinārija zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārmedicīna
palaiobioloģija zinātne par izmirušo dzīvnieku un augu formu un uzbūvi, to savstarpējo radniecisko sakarību un atkarību no apkārtnes; paleobioloģija
zoofenoloģija zinātne par sezonālām dzīvnieku pasaulē, fenoloģijas nozare
kognitīvā psiholoģija zinātne, kas pēta cilvēku un dzīvnieku kognitīvos (izziņas) procesus un šo procesu kopsakaru ar mācīšanos, atmiņu, spriešanu un valodas apguvi
bioģeogrāfija zinātne, kas pētī augu un dzīvnieku izplatību un sadalījumu atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem
citoloģija zinātne, kas pētī augu vai dzīvnieku šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijas
epizootoloģija zinātne, kas pētī dzīvnieku infekcijas slimību izcelšanos, izplatīšanos un apkarošanu
zoohigiēna zinātne, kas pētī vides ietekmi uz dzīvnieku veselību un produktivitāti
imunoloģija zinātne, kurā pēta aizsargreakcijas, kas nodrošina cilvēka un dzīvnieku organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām
molekulārā bioloģija zinātne, kurā pēta dzīvības procesus submikroskopiskā un molekulārā līmenī
dzīvnieku sistemātika zinātne, kurā pēta dzīvnieku daudzveidību un sistematizē tos dažāda ranga grupās – taksonos
Frankenšteins Zinātnes negatīvo seku personifikācija: angļu rakstnieces M. Šellijas romāna varonis - zinātnieks, kurš radījis briesmoni
horoloģija Zinātnes nozare, kas pētī augu un dzīvnieku ģeogrāfisko izplatību
psiholoģija zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības
femtoķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas ārkārtīgi īsos laika sprīžos, kuri atbilst sekundes miljardās daļas miljondaļām jeb femtosekundēm
paleopatoloģija Zinātnes nozare, kas pētī seno cilvēku, dzīvnieku un augu slimības
hidrostatika Zinātnes nozare, kas pētī šķidruma līdzsvaru, nekustīgu šķidrumu un tajos pilnīgi vai daļēji iegremdētu ķermeņu mijiedarbību
robežzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm
robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm; arī robežzinātne
nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī
aspirantūra zinātnieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma (gk. bijušajā PSRS; Latvijā līdz 1992. g., vēlāk - doktorantūra)
zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas
tehnokrātija zinātniskā un tehniskā inteliģence - augsti kvalificētu speciālistu (zinātnieku, inženiertehniskās inteliģences, menedžeru u. tml.), augstāko valsts un ražošanas aparāta funkcionāru slānis
dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu
sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošas un apdraudētas augu un dzīvnieku sugas un pasugas, doti dati par to bioloģiju un izplatību, norādīti faktori, kas samazina šo augu un dzīvnieku skaitu
Sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu, dzīvnieku, sēņu, ķērpju sugas un pasugas, sniegti dati par to bioloģisko izplatību, minēti galvenie faktori, kuru dēļ sugu skaits krasi samazinās
diagnoze zinātnisks kādai augu vai dzīvnieku sistemātikas grupai (dzimtai u. c.) raksturīgo pamatpazīmju apraksts
zooloģija Zinātņu komplekss, kas pētī dzīvniekus, to uzbūvi, attīstību, daudzveidību un klasifikāciju; attiecīgais mācību priekšmets
bioloģija zinātņu komplekss, kuras pētī dzīvus organismus un dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu u. tml. līmenī)
heroldija ziņu kopojums par muižnieku ģenealoģiju, tituliem, ģerboņiem
ģenealoģija Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos
raduraksti Ziņu kopums par (dzīvnieku vai augu) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos
lāčkāja Zirga pakaļkāja ar vēzīša locītavas izliekumu uz priekšu
rati Zirgu (arī vēršu, mūļu u. tml. darba dzīvnieku) vilkmes transportlīdzeklis - kravas kaste, platforma vai sēdeklis uz diviem vai četriem riteņiem
ērzelis Zirgu ģints dzīvnieku tēviņš
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi
piltuvjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Agelenidae"), dažāda lieluma (2-15 mm) zirnekļi, kas dzīvo meža zemsedzē un atklātās vietās uz zemes, zem dažādiem priekšmetiem, dabiskās un dzīvnieku alās, koku dobumos un mizu spraugās, Latvijā konstatētas 9 sugas
putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus
falanga zirnekļveidīgo klases dzīvnieku kārta, no 8 mm līdz 5 cm garumā, indīgs dzīvnieks (siltajās zemēs)
pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas
priekšniere Zivju un abinieku dīgļa attīstības stadijas embrionāls nieru orgāns
pirmniere Zivju un abinieku dīgļa attīstības stadijas patstāvīgs nieru orgāns
ikri Zivju un dažu citu ūdens dzīvnieku, arī abinieku, olas
ņockas Zivju un dzīvnieku iekšas, ķidas un plunči; jēli netīrumi
mačka Zivju vai dzīvnieku mātīte
rūkūzis Zivju žāvējamais aprīkojums, zemē izrakta bedre ar iekuru apakšā
zveja Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem
zvejasvieta Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguves vieta
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
gyrodontaceae Zobiņbeku dzimta
gyrodon Zobiņbeku dzimtas ģints
smilšbeka Zobiņbeku dzimtas ģints ("Gyroporus"), sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē, 9 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas izmantojamas uzturā
kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos
alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
ZSCV Zonālā studentu celtnieku vienība
dzīvniekēdāji Zoofāgi - dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības
copula Zooloģijā apaugļošana, divu dažāda dzimuma dzīvnieku savienošanās sēklas ievadīšanai sievišķos dzimumorgānos
pneumatofori Zooloģijā zarndobumaino dzīvnieku sifonoforu kolonijām īpašās gaisa kameras kolonijas augšgalā, kas šīs brīvi peldošās kolonijas notur svērteniskā stāvoklī (hidrostatisks aparāts)
batraholoģija Zooloģijas nozare, kas pētī abiniekus
etoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku iedzimto, instinktīvo uzvedību, dzīvesveidu, grupu veidošanos un sazināšanās īpatnības
protozooloģija Zooloģijas nozare, kas pētī vienšūnas dzīvniekus
faunistika Zooloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku sistemātisko sastāvu - faunu - kādā noteiktā teritorijā
zooparks Zooloģiskais dārzs, kurā akcentēta parka ainava un kurā izvietota dzīvnieku ekspozīcija
Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0
luminozitāte Zvaigznes absolūtais spožums; zvaigznes redzamais spožums, ja tā atrastos 33,2 gaismas gadu (10 parseku) attālumā
absolūtais zvaigznes spožums zvaigznes redzamais spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 parseku attālumā no zvaigznes
Zvejnieku ezers Zvanenieku ezers Zaubes pagastā
Zvanenieks Zvanenieku ezers Zaubes pagastā
nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā)
zveju draudze zvejnieku draudze
karcis Zvejnieku grozs, ko agrāk lietoja zivju vairuma mērīšanai
z/k Zvejnieku kolhozs
ZKS Zvejnieku kolhozu savienība
ZKP Zvejnieku kultūras pils
dora Zvejnieku laiva ar airiem un motoru; izmanto okeāna piekrastes zvejā
čorka Zvejnieku māja
zvejniekmeita Zvejnieku meita; arī jauna zvejniece
ZPB Zvejnieku patērētāju biedrība
kampis Zvejnieku rīks ar kāsi galā, ar ko stumj zem ledus kārti no viena āliņģa uz otru
Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai
pūna zvejnieku tīklu novietne
mauči zvejnieku vilnas cimdi ar nepieadītiem pirkstu galiem un caurumu īkstim
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju
metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem; vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts
ZSDSP Zviedrijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
intimisti Zviedru mākslinieku grupa, t. sk., T. Palms, A. Munte, V. Akselsons, kuri 1917 kļuva ievērojami ar intīmi lirisku ainavu glezniecību
ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā
Anjalas savienība zviedru un somu virsnieku sazvērestība 1788. g. pret karali Gustavu III krievu-zviedru kara laikā ar mērķi noslēgt mieru, dalībnieki 1789. g. apcietināti, viens sodīts ar nāvi
strobilomycetacae Zvīņbeku dzimta
melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
rupjā tumšbeka zvīņbeku dzimtas suga, Latvijā sastopama ļoti reti, veido mikorizu ar priedēm vai eglēm, aizsargājama
Rūsiņupīte Zvirgzdes labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 7 km; Rūšupe
Zvirgzdenes ezers Zvirgzdu ezers Alsungas un Gudenieku pagastā
Dzerkaļupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
Vēciņupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku)
Ajuga genevensis Ženēvas cekuliņš
gnatankiloze Žokļa ankiloze, tā greizums, nekustība
dukulis Žuburains kociņš miltu iekulšanai
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums

eku citās vārdnīcās:

LLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: