dzimtmuižniecība
dzimtmuižniecība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzimtmuižniecība | dzimtmuižniecības |
| Ģen. | dzimtmuižniecības | dzimtmuižniecību |
| Dat. | dzimtmuižniecībai | dzimtmuižniecībām |
| Akuz. | dzimtmuižniecību | dzimtmuižniecības |
| Lok. | dzimtmuižniecībā | dzimtmuižniecībās |
Muižnieku titulu mantojušo kopums.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt F. Briedis 1914. gada oktobrī tika apbalvots ar Svētās Annas IV šķiras ordeni ar uzrakstu " Par drošsirdību", bet 1915. gada februārī un martā F. Briedis par šīm kaujām tika apbalvots ar augstākajiem Krievijas apbalvojumiem - Svētā Jura ordeņa IV šķiru un Jura zobenu, vēl februārī - ar Svētā Vladimira IV šķiras ordeni ( katrs no šiem trim apbalvojumiem jau pats par sevi deva tiesības uz piederību dzimtmuižniecības kārtai), aprīlī - ar Svētā Staņislava III šķiras ordeni un maijā - ar Svētās Annas III šķiras ordeni.
- Sākās milzīga virsnieku un ierēdņu skaita ieplūšana dzimtmuižniecībā un personālajā muižniecībā.
- 1917. gadā Čerņigovas apriņķa kara priekšniekam Oto Pasītim dienesta dokumentos rakstīts, ka viņš pieder Vidzemes guberņas dzimtmuižniecībai.
- Piederība dzimtmuižniecībai vairs nenozīmēja obligātu saistību ar lieliem zemes īpašumiem, kaut arī tā joprojām palika viena no galvenajām lielmuižniecības pazīmēm.
- Personīgās muižniecības titulu nevarēja automātiski nodot pēcnācējiem, to attiecināja tikai uz dzīvesbiedri, kaut pēctečiem dzimtmuižniecības iegūšana tādējādi bija atvieglota.