iekutēties
iekutēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
 Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
| Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekutos | iekutamies | iekutējos | iekutējāmies | iekutēšos | iekutēsimies | 
| 2. pers. | iekuties | iekutaties | iekutējies | iekutējāties | iekutēsies | iekutēsieties, iekutēsities | 
| 3. pers. | iekutas | iekutējās | iekutēsies | |||
Pavēles izteiksme: iekuties (vsk. 2. pers.), iekutieties  (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekutoties (tag.), iekutēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekutētos
Vajadzības izteiksme: jāiekutas
Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt. 
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saskatījāmies — un pēkšņi man iekutējās pakrūtē.
- Pamodies viņš parīvēja vaigu gluži tāpat kā šodien, kas acīmredzot šad un tad viņam nervozi iekutējās.
- Iekutējās mugurkauls, un gar skriemeļiem galvas snaikstīja karstas čūskas.
- Sieva saka, ka ir bailīgi, pats arī jūtu, ka brīžiem iekutas vēders.
- Vārīto kartupeļu garaiņi bija tikuši jau līdz viņam un iekutējās nāsis.