saiminīca
saiminīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saiminīca | saiminīcas |
| Ģen. | saiminīcas | saiminīcu |
| Dat. | saiminīcai | saiminīcām |
| Akuz. | saiminīcu | saiminīcas |
| Lok. | saiminīcā | saiminīcās |
saiminīce apvidvārds
1.Saimniece (zemnieku saimniecībā); saimnieka sieva.
2.Sieviete, kas nodarbojas ar ēdienu gatavošanu (piemēram, godos, viesībās), viesību rīkošanu.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī bļinus izāstus atroda saiminīca
- Reitā īt saiminīca klāvā , tikkū attaisa klāva durovas voļā , luocs nu klāva uorā un nūskrīn uz mežu
- A ka saiminīca ar rūku pakaļi kosa , tod itei pīzīmēj , ka saimi neica var pabaruot gostus , pi juos ir ar kū