zooģeogrāfija
zooģeogrāfija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zooģeogrāfija | zooģeogrāfijas |
| Ģen. | zooģeogrāfijas | zooģeogrāfiju |
| Dat. | zooģeogrāfijai | zooģeogrāfijām |
| Akuz. | zooģeogrāfiju | zooģeogrāfijas |
| Lok. | zooģeogrāfijā | zooģeogrāfijās |
Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ēriks Kumari arī pētījis Palearktikas zooģeogrāfijas problēmas.
- Daži viņu svarīgākie darbi ir par makstenēm Usmas ezerā, maksteņu lomu zoobentosā, pārskats par makstenēm upēs /Kačalova, 1960, 1966, 1969, 1972/, par makstenēm ezeros un Daugavas lejtecē, par makstenēm sakarā ar zooģeogrāfiju /Spuris, 1971; Cnypnc, 1962, 1964a, 1967, 1970/.
- Zarūsaiņu noteicējs, kas izdots 1981. gadā, ir līdz šim vienīgais šāda veida noteicējs par zarūsaiņiem Latvijā, tam nepieciešams atkārtots, papildināts izdevums, ņemot vērā pēdējā laika pētījumus un atklājumus gan zarūsaiņu taksonomijā, gan zooģeogrāfijā un izplatībā.
- Zooģeogrāfija.
- Nozīmīgākās bioģeogrāfijas apakšnozares ir filoģeogrāfija ( pēta organismu vēsturisko izplatību), zooģeogrāfija ( pēta dzīvnieku izplatību), fitoģeogrāfija ( pēta augu izplatību), salu bioģeogrāfija, paleoģeogrāfija ( pēta organismu izplatību saistībā ar plātņu tektoniku) un panbioģeogrāfija ( pēta globālos bioģeogrāfijas jautājumus).