muskuss
muskuss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | muskuss | muskusi |
Ģen. | muskusa | muskusu |
Dat. | muskusam | muskusiem |
Akuz. | muskusu | muskusus |
Lok. | muskusā | muskusos |
Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad debesis mums visiem bija atsūtījušas pēc muskusa smaržojošu indiešu izdevēju.
- Pienāks brīdis, kad nozīme būs vairs tikai muskusam un vardarbībai.
- Kā informē eksperti, veselīgas sievietes intīmo zonu aromāts atgādina muskusa smaržu.
- Savukārt, pamatu veido izsmalcinātas koksnes un maiga muskusa akordi.
- Pēc viņas teiktā, šai slimībai piemīt īpatnēja koksnes un muskusa smarža.