Paplašinātā meklēšana
Meklējam go.
Atrasts vārdos (977):
- go:1
- gov:1
- Ago:1
- ego:1
- goba:1
- goba:2
- gobe:1
- goča:1
- goče:1
- gode:1
- godē:1
- gods:1
- goga:1
- goja:1
- gojs:1
- gole:1
- goli:1
- gols:1
- gols:2
- goļa:1
- gon-:1
- gona:1
- gons:1
- gora:1
- gore:1
- gors:1
- goth:1
- goti:1
- gout:1
- gove:1
- govs:1
- Ango:1
- argo:1
- Argo:1
- Bago:1
- Bigo:1
- čego:1
- dago:1
- Dago:1
- digo:1
- ergo:1
- kago:1
- kigo:1
- lago:1
- lego:1
- līgo:2
- līgo:1
- Līgo:1
- logo:2
- logo:1
- Lugo:1
- sāgo:1
- Togo:1
- Ungo:1
- Vigo:1
- go-go:1
- gobāt:1
- gobia:1
- gobio:1
- gobis:1
- gobju:1
- godam:1
- godāt:1
- godēt:1
- godīt:1
- goffo:1
- gofra:1
- gofrē:1
- goiņa:1
- gojes:1
- gojim:1
- goldi:1
- golfs:1
- golts:1
- golva:1
- goļje:1
- gomfa:1
- gomfs:1
- gomīt:1
- gona-:1
- gonda:1
- gondi:1
- gone-:1
- gongs:1
- goni-:1
- gonka:1
- gonna:1
- gono-:1
- goņit:1
- goņīt:1
- gopīt:1
- goras:1
- gorāt:1
- gords:1
- goreķ:1
- gorga:1
- gorgo:1
- goris:1
- goris:2
- gorīt:1
- gorls:1
- gorna:1
- gorza:1
- gorža:1
- gosta:1
- gosti:1
- gosts:1
- gosts:2
- gotas:1
- gouda:1
- gouls:1
- govno:1
- Agogo:1
- amigo:1
- Asago:1
- Balgo:1
- bingo:1
- bongo:2
- bongo:1
- bongo:3
- borgo:1
- Čurgo:1
- dingo:1
- fango:1
- Fārgo:1
- Fuego:1
- Gango:1
- gergo:1
- Hjūgo:1
- imago:1
- jingo:1
- kargo:1
- kongo:1
- kongo:2
- Kongo:1
- lango:1
- largo:1
- Largo:1
- Lemgo:1
- letgo:1
- mango:1
- Mango:1
- margo:1
- mongo:1
- mungo:1
- mungo:2
- Mūngo:1
- origo:1
- pongo:2
- pongo:1
- Rongo:1
- sengo:1
- sorgo:1
- Šango:1
- tango:1
- Umago:1
- Virgo:1
- agona:1
- agone:1
- agoni:1
- agons:1
- agora:1
- algo-:1
- algot:1
- argot:1
- gobājs:1
- gobals:1
- gobene:1
- gobens:1
- gobija:1
- gobius:1
- gočele:1
- gočiņa:1
- gočuka:1
- gočuks:1
- godāts:1
- goddam:1
- godība:1
- godīgs:1
- godown:1
- gofrēt:1
- gojiņa:1
- golden:1
- golems:1
- goliļa:1
- goliņa:1
- goliņš:1
- golīte:1
- golova:1
- golubi:1
- golubj:1
- goļaks:1
- goļaks:2
- goļecs:1
- gomele:1
- gomeļa:1
- gomene:1
- gomiks:1
- gomīza:1
- gomīža:1
- gonāda:1
- gončis:1
- gondži:1
- gonijs:1
- gonio-:1
- gonīts:1
- gonium:1
- gonkas:1
- gonkot:1
- goņecs:1
- gopaks:1
- gopārs:1
- gopiks:1
- gorals:1
- goraļi:1
- gorgia:1
- gorīgs:1
- gorīts:1
- goroda:1
- gorovi:1
- goršāk:1
- gorūza:1
- gotavs:1
- gotele:1
- gotena:1
- gotene:1
- gotens:1
- gotēns:1
- goteņa:1
- gotika:1
- gotiņa:1
- gotoni:1
- goutte:1
- govēns:1
- goveņi:1
- govine:1
- goviņa:1
- albugo:1
- Antigo:1
- Atengo:1
- borago:1
- drongo:1
- džingo:1
- filago:1
- fuligo:1
- galago:1
- ginkgo:1
- gringo:1
- idalgo:1
- Idalgo:1
- indigo:1
- Jonago:1
- krongo:1
- Kvango:1
- lanugo:1
- Lonigo:1
- Marigo:1
- mirego:1
- obligo:1
- Orvigo:1
- Osvīgo:1
- Rovigo:1
- Slaigo:1
- Tobāgo:1
- trasgo:1
- adgons:1
- Afgoje:1
- Āggols:1
- agogve:1
- Agonja:1
- algols:1
- Algols:1
- Algoma:1
- Algona:1
- algots:1
- Amagoi:1
- angoba:1
- Angola:1
- angols:1
- angoni:1
- angora:1
- Angora:1
- Angoše:1
- apogot:1
- argobi:1
- Argona:1
- argons:1
- Argosa:1
- Argoss:1
- atgode:1
- atogot:1
- augons:1
- augošs:1
- augots:1
- Avgora:1
- goakiri:1
- gobaugi:1
- gobelet:1
- gobiens:1
- gobieši:1
- goblini:1
- godalga:1
- godasts:1
- goddaļa:1
- godenis:1
- godetia:1
- godības:1
- godīgai:1
- godināt:1
- godinis:1
- godkāre:1
- godkārs:1
- godvāģi:1
- goideli:1
- goitars:1
- gojmēle:1
- gokarts:1
- goklēvs:1
- goldens:1
- golfiņš:1
- golilja:1
- golūtne:1
- gomfoze:1
- gomižka:1
- gomphus:1
- gonādas:1
- gonagra:1
- gondola:1
- gonioma:1
- gonions:1
- goodbye:1
- gopņiks:1
- goravāt:1
- gorbuša:1
- gordiņš:1
- gordius:1
- gorilka:1
- gorilla:1
- gorilla:2
- gorytes:1
- gorkoms:1
- gorodki:1
- goroģiķ:1
- gorsats:1
- goržete:1
- gosāins:1
- gosnele:1
- gosnēna:1
- gosniņa:1
- gospels:1
- gostene:1
- gostija:1
- gostiņa:1
- gošķene:1
- gošņele:1
- gotisks:1
- gourmet:1
- govgans:1
- govinis:1
- govkūts:1
- govlopi:1
- govmēle:1
- govmīza:1
- govmīze:1
- govmīža:1
- govpuķe:1
- govsāda:1
- govtiņa:1
- ambargo:1
- Ansongo:1
- Babongo:1
- Basongo:1
- Bendigo:1
- Durango:1
- Dūrango:1
- embargo:1
- fidalgo:1
- Galjego:1
- hidalgo:1
- Kamargo:1
- Kartago:1
- Kīlargo:1
- Korhogo:1
- Kubango:1
- Lenjago:1
- lomongo:1
- Lubango:1
- lumbago:1
- Maniago:1
- marengo:1
- Martigo:1
- prurigo:1
- Valongo:1
- Vendigo:1
- vertigo:1
- vertigo:2
- -gonija:1
- agoģika:1
- agonija:1
- Agonoja:1
- aizgoļa:1
- aizgora:1
- aizgore:1
- aizgoze:1
- aizogot:1
- Alagona:1
- algonks:1
- algotņi:1
- anagoge:1
- angoras:1
- apagoge:1
- apagoze:1
- apalgot:1
- apgodēt:1
- apgodīt:1
- apgozēt:1
- apķegot:1
- aplīgot:1
- apžogot:1
- Aragona:1
- arigoze:1
- asagots:1
- atalgot:1
- atgodāt:1
- atgodēt:1
- atgodīt:1
- atgozēt:1
- atķegot:1
- atlīgot:1
- atžogot:1
- augogle:1
- augonis:1
- gobelēns:1
- gobiidae:1
- gobnieks:1
- gobzemis:1
- gobzinis:1
- godājams:1
- godalgot:1
- godāties:1
- godavīrs:1
- godēcija:1
- godēties:1
- godīgums:1
- godīties:1
- godkāris:1
- godmīlis:1
- godoberi:1
- godpilns:1
- godronia:1
- godvieta:1
- godzirgs:1
- gojpurne:1
- goldlaks:1
- golferis:1
- golfists:1
- goliardi:1
- goljardi:1
- gollisms:1
- gollisti:1
- goltjēra:1
- golubojs:1
- goļavkij:1
- goļimijs:1
- gomanecs:1
- gomfrēna:1
- gomīties:1
- gomontia:1
- gongongs:1
- gonocīti:1
- gonocīts:1
- gonofāgs:1
- gonofori:1
- gonokoks:1
- gonoreja:1
- gonosāns:1
- gonotoms:1
- gonščiks:1
- goodyera:1
- goodwill:1
- gop-stop:1
- gorbuška:1
- gordisks:1
- gorgonas:1
- gorgones:1
- gorīties:1
- gortekss:1
- gospelis:1
- gosplāns:1
- gostenes:1
- gosudars:1
- gotelēns:1
- gotelīte:1
- gotšalks:1
- gotulēns:1
- goujosim:1
- govainis:1
- govjānis:1
- govjmēle:1
- govkopis:1
- govmeita:1
- govmīžas:1
- govpiens:1
- govpurne:1
- govpurni:1
- govskāja:1
- govskūts:1
- govslopi:1
- govsmēle:1
- govsmīža:1
- govspeka:1
- govspuse:1
- Akacingo:1
- Amentego:1
- Džalingo:1
- fandango:1
- flamingo:1
- Ijopango:1
- impetigo:1
- kontango:1
- mandingo:1
- Masvingo:1
- medicago:1
- močenigo:1
- mucilago:1
- Okavango:1
- Pagopago:1
- plantago:1
- plumbago:2
- plumbago:1
- Sandjego:1
- Sandrigo:1
- Santjago:1
- solidago:1
- superego:1
- ustilago:1
- vitiligo:1
- Adūngola:1
- aegolius:1
- agomfija:1
- agonisks:1
- agonists:1
- Ahalgori:1
- aizgozne:1
- aizķegot:1
- aizlīgot:1
- aiznagot:1
- aizvagot:1
- aizžogot:1
- Alagoasa:1
- alergoze:1
- Algodona:1
- Algodora:1
- algogēns:1
- algojums:1
- algologs:1
- algologs:2
- Algorabs:1
- algotājs:1
- algotnis:1
- Amargosa:1
- Anengofa:1
- angolārs:1
- Angonija:1
- Angorama:1
- Antigone:1
- apklūgot:1
- aplingot:1
- aplizgot:1
- apmangot:1
- apmargot:1
- apmergot:1
- apmiegot:1
- apmirgot:1
- appulgot:1
- apsirgot:1
- apsnigot:1
- apspogot:1
- apstigot:1
- apstīgot:1
- apubagot:1
- apvalgot:1
- Argolida:1
- Argopuro:1
- askogons:1
- atbangot:1
- atlingot:1
- atmirgot:1
- atmurgot:1
- atslogot:1
- atspogot:1
- atvaigot:1
- atzaigot:1
- atzalgot:1
- augotnis:1
- gobēnieši:1
- gočpendel:1
- godalgots:1
- godalieta:1
- godaprāts:1
- godasargs:1
- godastība:1
- godatiesa:1
- godavārds:1
- godbijība:1
- godbijīgs:1
- goddevība:1
- goddevīgs:1
- godkārība:1
- godkārīgs:1
- godsvārki:1
- godzābaki:1
- gofrējums:1
- gofrēšana:1
- gofrētais:1
- golenišče:1
- goliathus:1
- golkīpers:1
- golnetija:1
- goļavkijs:1
- gomaristi:1
- gomindāns:1
- gomphidae:1
- gonadarhe:1
- gonalģija:1
- gonepoēze:1
- gonfalone:1
- gonyaulax:1
- gonīdijas:1
- gonkotājs:1
- gonopodya:1
- gonorreja:1
- gonosomas:1
- gordovojs:1
- goreljefs:1
- gorontali:1
- gosķimene:1
- gospodars:1
- gossypium:1
- govapiens:1
- govecieši:1
- govganiņš:1
- govinieks:1
- govkopība:1
- govkuņģis:1
- govmēlīte:1
- govmīkšas:1
- govmīzene:1
- govmīzīte:1
- govspurne:1
- govspurņi:1
- Busolengo:1
- gallinago:1
- Lagonergo:1
- Parabjago:1
- Sojapango:1
- tussilago:1
- Adgoniški:1
- Agondanža:1
- agoronīms:1
- aizbangot:1
- aizčulgot:1
- aizkangot:1
- aizklūgot:1
- aizlingot:1
- aizlingot:2
- aizmargot:1
- aizmargot:2
- aizmirgot:1
- aizpulgot:1
- aizstigot:1
- aizstīgot:1
- aizšpagot:1
- alegorija:1
- algonkijs:1
- algonkini:1
- algonkins:1
- algoritms:1
- anagogija:1
- anagoģija:1
- Angohrāna:1
- angolieši:1
- angostura:1
- angostūra:1
- antigonon:1
- apgodināt:1
- apnabagot:1
- apspulgot:1
- apzīmogot:1
- aragonīts:1
- archegoni:1
- argonauti:1
- Argostole:1
- argotisms:1
- atgodināt:1
- Atgoniški:1
- atraugojs:1
- atspulgot:1
- atsvaigot:1
- atštangot:1
- augonains:1
- augonītis:1
- augoņains:1
- Augšogove:1
- gobisculus:1
- godabiedrs:1
- godaraksts:1
- godasardze:1
- godcienība:1
- godcienīgs:1
- godībnieks:1
- godinājums:1
- godināties:1
- godkārtīgs:1
- godlaupīgs:1
- godmaršals:1
- godpratība:1
- godprātība:1
- godpratīgs:1
- godprātīgs:1
- godsirdība:1
- godsirdīgs:1
- gokartists:1
- goldfussia:1
- golenkinia:1
- golkiperis:1
- golvarieši:1
- goļakovijs:1
- gomphaceae:1
- gomphidius:1
- gomphonema:1
- gonartroze:1
- gonatocele:1
- gonatoziga:1
- gondoljera:1
- gondoljers:1
- gongorisms:1
- gongrosira:1
- gonibatija:1
- goniometrs:1
- gonioskops:1
- gonocitoma:1
- gonokampse:1
- gonomērija:1
- gonopodijs:1
- gonopteryx:1
- gorbunieši:1
- gorgonions:1
- gorgonzola:1
- gorīdamies:1
- gorlohvats:1
- gorņicieši:1
- gorodovojs:1
- gorušcieši:1
- goruškieši:1
- goserelīns:1
- gosporieši:1
- gostinieši:1
- goteņlapas:1
- gotlandijs:1
- govaspiens:1
- goveikieši:1
- govpurenes:1
- govpurniņi:1
- govpursnas:1
- govskuņģis:1
- govstallis:1
- govsvēders:1
- Akatenango:1
- Bellincago:1
- kamerlengo:1
- Kampolongo:1
- Probolingo:1
- superkargo:1
- Viduskongo:1
- aegopodium:1
- agonistiķi:1
- aizklengot:1
- aizklurgot:1
- aizmiegots:1
- aizspulgot:1
- aizzīmogot:1
- Alamogordo:1
- alegorisks:1
- alegorisms:1
- alegoristi:1
- alergologs:1
- algobūlija:1
- algofilija:1
- algofobija:1
- algoģenēze:1
- algoloģija:1
- algoloģija:2
- algospazma:1
- allegorija:1
- Anelgovata:1
- angobēšana:1
- angoscioso:1
- anigozants:1
- Antigoniša:1
- antigonone:1
- apgorīties:1
- apgozēties:1
- aplīgoties:1
- apterygota:1
- apterigoti:1
- apvaiņagot:1
- apzābagots:1
- apžagoties:1
- apžegoties:1
- apžogojums:1
- arhegonijs:1
- arhigonija:1
- atalgojums:1
- atalgoties:1
- atgodēties:1
- atgorīties:1
- atgozēties:1
- atlīgoties:1
- atragošana:1
- autogonija:1
- gobelēnists:1
- gobiusculus:1
- godalgojums:1
- godbijīgums:1
- godkārīgums:1
- godpilsonis:1
- gogelmogels:1
- goliātvarde:1
- goliševieši:1
- gomfotērijs:1
- gonadopauze:1
- gonadotrops:1
- gonatozygon:1
- gonecistīts:1
- goniodiscus:1
- gonyostomum:1
- goniotomija:1
- gonohorisms:1
- gopstopists:1
- gorgondzola:1
- gorodušņiks:1
- gorovajieši:1
- goteņulapas:1
- gotlandiešu:1
- gourmandise:1
- govkurpītes:1
- govstiltiņš:1
- Albinjāzego:1
- Čilpansingo:1
- Spilimbergo:1
- Vevetenango:1
- agamogonija:1
- agonistiķis:1
- agorafobija:1
- aizgorīties:1
- aizgoznītis:1
- aizlīgoties:1
- aizžagoties:1
- aizžogojums:1
- Alagoinjaša:1
- algolagnija:1
- algoloģisks:1
- allegorisks:1
- Ambalangoda:1
- andragogika:1
- andragoģija:1
- angofrāzija:1
- antagonisks:1
- antagonisms:1
- antagonisti:1
- antagonists:1
- aplīgošanās:1
- apmargojums:1
- apmiegoties:1
- arhegoniāls:1
- arhegoniāti:1
- Asgordfonna:1
- atdzīgoties:1
- atlaigoties:1
- atmiegoties:1
- atslogojums:1
- atslogošana:1
- atslogoties:1
- atspogoties:1
- atzaigoties:1
- atzalgoties:1
- Austrumgobi:1
- austrumgoti:1
- autofurgons:1
- godprātīgums:1
- gogelmogelis:1
- goliātvabole:1
- golubjatņiks:1
- gomphidiacae:1
- gonadoģenēze:1
- gonadopātija:1
- gonfalonjers:1
- goniochloris:1
- goniometrija:1
- gonokokēmija:1
- gorbačevieši:1
- gordonseters:1
- gorodiškieši:1
- gospeļmūzika:1
- govjustrazds:1
- Čimaltenango:1
- Kesaltenango:1
- Santodomingo:1
- aizmargojums:1
- aizmiegoties:1
- alegoriskums:1
- alergoloģija:1
- algomenoreja:1
- algoritmisks:1
- algoritmizēt:1
- alogotrofija:1
- anigozanthos:1
- antiholagogs:1
- antiholagons:1
- antilegomena:1
- antilegomeni:1
- argonautidae:1
- atspulgojums:1
- atspulgoties:1
- gobelēnaudums:1
- golovinomyces:1
- gonadotoksīni:1
- gonadotropīns:1
- gonecistolīts:1
- goniosinehija:1
- gonochronisms:1
- gononefrotoms:1
- gonotoksēmija:1
- goodeniācejas:1
- gottespfennig:1
- Kuskatansingo:1
- Agonkutēnvila:1
- aizsargorgāns:1
- alergoloģisks:1
- alergometrija:1
- algovaskulārs:1
- Annengofskaja:1
- antagoniskums:1
- Ārāna-Bīdgola:1
- Argosorestika:1
- Austrumlogone:1
- goftenberģieši:1
- golovanovcieši:1
- golovanovkieši:1
- gomphosphaeria:1
- gonadoterapija:1
- gonadotropisks:1
- gonadotropisms:1
- gonartrotomija:1
- gonatozygaceae:1
- goniodisģenēze:1
- gonoblenorreja:1
- gornapštikneri:1
- agonomycetales:1
- algohronometrs:1
- Alvaroobregona:1
- antagonistisks:1
- atskabargoties:1
- gongilonematoze:1
- agonomycetaceae:1
- akordatalgojums:1
- algodismenoreja:1
- algoritmizēšana:1
- antigalaktogogs:1
- antigalaktogons:1
- Kazalpusterlengo:1
- gonartromeningīts:1
- aizsargnožogojums:1
- goniokraniometrija:1
- autolaringoskopija:1
- autoeritrofagocitoze:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (9999):
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
- drīzala (Svītrainas) govs vārds
- vilciens [Dzelzceļa]{e:57038} [transportlīdzeklis]{e:57037} - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons
- ilgot [Ilgoties]{s:159}.
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium")
- benga Ābolainas govs vārds
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
- implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
- implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
- blenoftalmija Acu gonoreja
- ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
- pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- adatnieks Adatu izgatavotājs vai tirgotājs
- syngnathiformes Adatzivjveidīgo kārta
- graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
- aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
- Khya senegalensis Āfrikas mahagons
- Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
- jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā
- ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
- agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis
- jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
- suselnieks agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- dzirū Aicinājums govīm padzerties
- Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
- aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- būda Aizgalds, nožogojums (kūtī, stallī)
- iecava Aizgore
- aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties
- aizbungāt aiziet bungojot
- aizšļaukāties aiziet goroties
- aizsluburot aiziet klūpot, ļogoties
- doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju
- aizklumzāt aiziet, velkot kājas smagos apavos
- panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- aizlīgoties Aizlīgot (1)
- pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
- pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus)
- salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu
- vietēt Aizņemt vietu, pielāgot
- attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos
- rīvēt kantes (kāda) godam aizskart kāda godu
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā
- pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā
- pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni)
- aizštempelēt Aizzīmogot
- aizzēģelēt Aizzīmogot
- aizzieģelēt Aizzīmogot
- uzlakāt Aizzīmogot (ar zīmoglaku un zīmogu)
- obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu
- rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu
- rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
- tace Aizžogojums zivju ķeršanai
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera
- aizsprostāt Aizžogot
- aiztaisīt Aizžogot
- sprostāt Aizžogot
- aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
- asociētais profesors akadēmiski pedagoģiskais amats starp docentu un profesoru
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
- sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
- sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai
- sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai
- dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu
- Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis")
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice
- allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
- spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums
- anagoģija Alegoriska tulkošana
- allegorisks Alegorisks
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde
- alegorisms Alegoriskums
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī
- dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles
- alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis
- alergologs Alergoloģijas speciālists
- diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
- algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi)
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā
- jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas
- Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
- aldzināt Algot
- algāt Algot
- lonēt Algot
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā
- algādzēt Algot darbiniekus
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
- slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
- kalpone Algota laukstrādniece
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
- avanturjēri Algoti kareivji
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
- algādzis Algotnis (2)
- hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
- kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā
- kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
- kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības)
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
- aldzinieks Algots darbinieks
- dienests Algots darbs (pie privātas personas)
- kalps algots laukstrādnieks
- klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos
- algotnis Algots strādnieks
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
- zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā
- kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi
- kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
- ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
- violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
- monopols alkoholisko dzērienu tirgotava (XX gs. 20. un 30. gados)
- tirpt Alkt, ilgoties
- aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
- mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā
- burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
- mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”)
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
- actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints
- absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta
- pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
- piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints
- endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
- algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā
- briedule Aļņa krāsas govs
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
- zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums
- baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
- prēriju rati Amerikas kolonistu ceļošanas furgons
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
- anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
- analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski
- Aneša Aneo, pilsēta Togo dienvidos
- proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām
- honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
- konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem
- AO Angola, valsts divburtu kods
- AGO Angola, valsts trīsburtu kods
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- ANGOP Angolas informācijas aģentūra (angļu Angola Press)
- angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
- angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji
- MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola")
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna
- anigozanthos Anigozanti
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām
- hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu
- viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās
- antigonon Antigonone
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu
- epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei
- medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
- medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
- Symphoricarpos orbiculatus apaļā sniegoga
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
- tenzometrs aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs)
- hidroseparators aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību
- fonoskops aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai
- apsadauzīties Apaugļoties (par govi)
- apņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
- pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
- oosperma Apaugļots ovocīts, zigota
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām
- apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
- apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
- apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
- apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
- gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
- zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
- zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
- zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
- Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Vienība apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
- Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
- Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
- Garauši apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Degoles pagastā
- Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā
- Algona apdzīvota vieta ASV (_Algona_), Aiovas štata ziemeļu daļā
- Angola apdzīvota vieta ASV (_Angola_), Indiānas štata ziemeļaustrumos
- Antigo apdzīvota vieta ASV (_Antigo_), Viskonsinas štatā
- Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā
- Atīna apdzīvota vieta ASV (_Athena_), Oregonas štata ziemeļaustrumu daļā
- Tolīdo apdzīvota vieta ASV (_Toledo_), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ārlingtona apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Beisitija apdzīvota vieta ASV ("Bay City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Brukingsa apdzīvota vieta ASV ("Brookings"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Braunsvila apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Eldžina apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Enterpraisa apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Florensa apdzīvota vieta ASV ("Florence"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Glāsgova apdzīvota vieta ASV ("Glasgow"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hjūgo apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hjūgo apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksaida apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Largo apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mičela apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mauntvērnona apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Okridža apdzīvota vieta ASV ("Oakridge"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Oregona apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Oregona apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Osvīgo apdzīvota vieta ASV ("Oswego"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jūniona apdzīvota vieta ASV ("Union"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
- Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
- Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā
- Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
- Djegogarsija apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā
- Angohrāna apdzīvota vieta Irānā (_Angohrān_), Hormozgānas ostāna dienvidu daļā
- Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
- Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
- Rameltona apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Svili līča rietumu atzara galā
- Konvoja apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes austrumos
- Rafo apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes austrumos
- Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē
- Kilibegsa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Donegolas līča ziemeļu piekrastē
- Glentisa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumu daļā
- Banbjoga apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļrietumos
- Folkaraha apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļrietumos
- Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha
- Belimouta apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
- Belisodēra apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
- Kolūni apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
- Taberkari apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
- Strandhila apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Atlantijas okeāna Slaigo līča krastā
- Rosispointa apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Slaigo līča ziemeļu piekrastē
- Iniskrona apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistes rietumos
- Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
- Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Antigoniša apdzīvota vieta Kanādā (_Antigonish_), Jaunskotijas provincē
- Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
- Bakere apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļrietumu daļā
- Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
- Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā
- Višgoroda apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos
- Batecka apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabala rietumos
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Fokina apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Bajannuru apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Alašas aimakā
- Bajanmoda apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas Autonomā reģiona Alašas aimakā
- Bajanhota apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona austrumos, Hingāna aimakā
- Bajanta apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Bajnnuras aimakā, pie Lielā Ķīnas mūra
- Bajanovo apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Baotou (Bugatas) aimakā
- Balihaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Čifenas prefektūras dienvidos
- Bajancagana apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Bajanhota apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Bajannūra apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidaustrumos
- Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidu daļā
- Bajantuga apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimakā
- Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimaka austrumos
- Bajarthušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Tunliao aimakā, Lielā Hingāna dienvidaustrumu nogāzē
- Bajangola apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas
- Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā
- Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
- Airaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Ajrag_), Austrumgobi aimaka ziemeļu daļā
- Alagerdene apdzīvota vieta Mongolijā (_Alag-Erdene_), Huvsgula aimaka vidienē
- Aldarhāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Aldarhaan_), Dzavhanas aimakā
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā
- Altanbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanbulag_), Centra aimakā
- Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā
- Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā
- Arbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Arbulag_), Huvsgula aimakā
- Argalanta apdzīvota vieta Mongolijā (_Argalant_), Centra aimakā
- Arhusta apdzīvota vieta Mongolijā (_Arhust_), Centra aimaka austrumu daļā
- Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Dzavhanas aimaka ziemeļu daļā
- Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Suhebatora aimakā
- Bācagāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Baacagaan_), Bajanhongoras aimakā
- Bajana apdzīvota vieta Mongolijā (_Bajan_), Centra aimakā
- Batcengela apdzīvota vieta Mongolijā, Arhangaja aimaka austrumu daļā
- Bajanūla apdzīvota vieta Mongolijā, Austrumu aimaka ziemeļrietumu daļā
- Bajangobi apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongora aimakā
- Bajanliga apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā
- Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā
- Bajanundura apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka rietumu daļā
- Bajancagāna apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā, Gobi Altaja rietumos
- Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanulgī aimakaaustrumos pie Hovdas upes
- Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bulganas aimaka dienvidaustrumu daļā
- Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka dienvidaustrumu daļā
- Bajanundžūla apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka dienvidrietumu daļā
- Bajancagāna apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka dienvidu daļā
- Bajanhangaja apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka rietumu daļā
- Bajandalaja apdzīvota vieta Mongolijā, Dienvidgobi aimakā
- Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Dienvidgobi aimakā
- Bajanhairhana apdzīvota vieta Mongolijā, Dzavhanas aimakā
- Bajantesa apdzīvota vieta Mongolijā, Dzavhanas aimaka ziemeļu daļā
- Barūnbajanulāna apdzīvota vieta Mongolijā, Ezeru ielejā, Uvurhangaja aimaka rietumos
- Bajanūla apdzīvota vieta Mongolijā, Gobi Altaja aimaka ziemeļu daļā
- Bajantala apdzīvota vieta Mongolijā, Gobisumberas aimaka rietumos
- Bajanhutaga apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimakā
- Batnorova apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimakā
- Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka austrumu daļā
- Bajanadarga apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka ziemeļu daļā
- Batširēta apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka ziemeļu daļā
- Bajandzurha apdzīvota vieta Mongolijā, Husgvila aimaka rietumu daļā
- Bajangola apdzīvota vieta Mongolijā, Selengas aimakā
- Bajandelgera apdzīvota vieta Mongolijā, Suhebatora aimaka dienvidrietumu daļā
- Barūnturūna apdzīvota vieta Mongolijā, Uvsnūra aimakā
- Bajangola apdzīvota vieta Mongolijā, Uvurhangaja aimakā
- Bajanundura apdzīvota vieta Mongolijā, Uvurhangaja aimaka ziemeļaustrumu daļā
- Batuldzī apdzīvota vieta Mongolijā, Uvurhangaja aimaka ziemeļrietumu daļā
- Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, Vidusgobi aimakka austrumu daļā
- Arandesa apdzīvota vieta Namībijā (_Arandis_), Erongo reģionā
- Mušina apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
- Angorama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Angoram_), Austrumsepikas provinces ziemeļu daļā
- Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
- Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
- Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē
- Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā
- Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
- Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
- Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas
- pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems
- gāzes radziņš apgaismošanas ierīce, kur gaismu rada degoša gāze
- sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties)
- apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties)
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
- augamtiesa apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai)
- pielaikošana apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
- guds Apkārtceļojošs sīklietu tirgotājs
- sertuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs
- setoks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs
- setuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs
- suseļnieks Apkārtceļojošs tirgotājs; suselnieks
- negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība
- kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava
- kauns Apkaunojums; arī negods
- apkaunot (kāda, kā) vārdu apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
- aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu)
- uzsvēpināt Apkvēpināt, dezinficēt kūpinot degošu paegli kādu laiku
- ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- apvadāties Aplekties, pāroties (par govi)
- konsignēts Apliecināts, apzīmogots
- aplīgāt Aplīgot
- aplīgoties Aplīgot vienam otru, citam citu
- aizsētīt Aplikt apkārt žogu (sētu), iežogot
- apsētot Aplikt žogu (sētu), apžogot, iežogot
- grauļāties Aplipt ar govju mēsliem
- maināms aploks aploks, kura nožogošanai izmanto elektrisko ganu
- kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam
- apmergot Apmargot
- apnabagot Apmeklēt (daudzus) ubagojot
- apniekot Apmelnot, nopulgot
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā
- apsamiegāties Apmiegoties
- aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot; apjozt
- brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās)
- bramas Appušķoti goda vārti kāzās
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
- nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
- dušināt Apsaukt govis ar "duš!"
- apsēklāt Apsēklot (parasti govis)
- singoma Apskaidrības ceļa kulminācija singonismā
- dot goda vārdu (arī godavārdu) apsolīt ar godavārdu
- apubagot Apstaigāt ubagojot
- apmangot Apstaigāt, apmeklēt (piem., ubagojot)
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- nostiedzināt Apstīgot; apaugt
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi)
- štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts
- apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai)
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
- pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem
- bakamburis Aptiekas preču tirgotava (kur pārdod fasētas zāles)
- drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs)
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu)
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus
- jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām
- cekula Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums
- cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
- cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju
- nonummurēt Apzīmēt ar numuru, nozīmogot
- apštempelēt Apzīmogot
- noštempelēt Apzīmogot
- nozieģelēt Apzīmogot
- aizkleimavāt Apzīmogot (parasti kokmateriālus)
- nokleimavāt Apzīmogot (piemēram, kokus, kokmateriālus)
- dzēst pastmarku apzīmogot pastmarku
- āma Apzīmogota, ar pareizu mēru salīdzināta vīna muca, āms 3
- SWALK Apzīmogots ar mīlas pilnu skūpstu (angļu "sealed with a loving kiss"; īsziņās)
- vafize Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams
- valīze Apzīmogots diplomātiskā kurjera pasta sainis, kas ir neaizskarams
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to)
- celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt
- mantelēt Apžogot, nostiprināt apcietinājumus
- kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
- rektifikācija ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru
- trumains ar augoņiem (trumiem) apaudzis
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- branders ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai
- ziberēt ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb
- seriba ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu
- apgarots ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku)
- adenozīntrifosfāts ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots
- stabilivolts ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās
- stabilovolts ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās
- godināt ar goddevību pieminēt (kādu notikumu)
- nogodāt ar godu apbedīt
- aizkārpīties ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
- kārpīties ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur)
- godināt ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo)
- brīnumsvecīte ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju
- sastādīt numuru ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu
- nokristīt ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim
- monopols ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
- monopoltiesības ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
- magoņmaize ar magoņu sēklām pārkaisīta baltmaize vai smalkmaize
- glausties ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu
- balkons ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā
- mazliesmains ar mazu liesmu degošs
- šmucīgs ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts
- izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli
- ūdensdārzs ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus
- konsignēt ar rakstu apliecināt, pilnvarot; apzīmogot; nodot preces konsignācijā
- gavēšana ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta
- apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
- nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
- sasojs ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties
- sasots ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs
- aizstāvēt ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.)
- apdarene ar sētu iežogota pļava
- piegrūst ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu
- trinitāte ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai
- iedzert ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena
- vagonsūtījums ar vienu pavadzīmi noformēts kravas sūtījums, kam nepieciešams atsevišķs vagons
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā
- apmuļķot ar viltu, negodīgi izmantot
- piemuļķot ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī
- muļķot ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt
- rings ar virvēm iežogots kvadrātveida laukums boksa cīņām
- opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli
- dizigotēka Arāliju dzimtas ģints ("Dizygotheca")
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
- kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis
- ožive Arehitektūrā smails spraislis gotu stilā
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē
- jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu)
- Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.)
- argonautidae Argonauti (2)
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
- Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
- Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
- neogotisms Arhitektūras un mākslas virziens 19. gs., mēģināja atdzīvināt v-laiku gotiskās formas
- smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam)
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa)
- supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele
- arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi
- vagotājarkls Arkls rušināmaugu vagošanai
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva
- mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā)
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi)
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^
- uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri
- borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai
- gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā
- Pelargonium graveolens aromātiskā pelargonija
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
- anaterapeize Ārstēšana ar pakāpeniski pieaugošām devām
- zāļu sieva ārstniecības augu vācēja, tirgotāja
- gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts
- borečs Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
- villene Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
- klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
- kaulenītes Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- kaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- melmeņzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurkauli Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurkauļi Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurkaulis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurkaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurlauzis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- zālamanzīmogs Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
- laringoskopists Ārsts, laringoskopijas speciālists
- dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
- dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
- direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.)
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- perciformes Asarveidīgo kārta
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
- cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
- zobenzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Xiphiidae"), 1 ģints, 1 suga
- stichaeidae Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā kā apakšdzimtu dažkārt iekļauj lentzivju dzimtu
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
- naucrates Asarveidīgo kārtas ģints
- perccottus Asarveidīgo kārtas ģints
- pomatomus Asarveidīgo kārtas ģints
- thunnus Asarveidīgo kārtas ģints
- trachinus Asarveidīgo kārtas ģints
- trachurus Asarveidīgo kārtas ģints
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
- jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli
- opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi
- autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām
- babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos
- pilonis Asiņains pampums, augonis
- bruds Asiņains šķidrums, kas izdalās no brūces, augoņiem u. tml.
- hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri)
- franciskānis Asīzes Franciska dibinātā katoļu ubagotāju mūku ordeņa loceklis
- endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
- dzīšana asnu, stiebru, vasas veidošana augot
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
- barkšļi Asumi govs žokļu iekšpusē
- vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns
- klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē atalgojuma neatbilstība paveiktajam darbam
- alga atalgojums par paveikto; atzinība, pateicība
- bakšišs Atalgojums par sīkiem pakalpojumiem
- cena Atalgojums, atlīdzība, samaksa
- darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji
- izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri)
- izlonēt Atalgot (kādu laiku, regulāri)
- apalgot Atalgot, samaksāt algu
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās
- notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
- tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
- brīv- Atbrīvots; nenoslogots
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus)
- tīrīt atdalīt, noņemt nevajadzīgo, lieko
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos
- atgodināt Atgodāt
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem
- AER Atjaunojamie energoresursi
- atdzimt no pelniem atjaunot labu, možu, enerģisku garīgo stāvokli pēc garīga sabrukuma
- apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām
- ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus
- žibņot atkārtoti mirgot
- izknitināt pienu atkārtoti nepilnīgi izslaucot govi, izraisīt piena izsīkšanu
- pipināt atkārtoti vāji mirgot un izdzist
- kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām
- (pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta; kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši
- Gvībaras līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas piekrastē, Donegolas grāfistes rietumos
- Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu)
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina
- atalga Atlīdzinājums, atalgojums
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu
- atlīgoties Atlīgot (1)
- attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.)
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
- heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ
- teļoties Atnesties (par govīm)
- restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
- makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
- attapt Atrast (īsto, vajadzīgo)
- nopravīt Atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku)
- atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
- attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus)
- aberdinangusi Ātraudzīgu gaļas govju šķirne
- kličkot Atraugāties, žagoties
- klikačāt Atraugāties, žagoties
- HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
- meningoblastoma ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu
- auglējs ātri augošs (par augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem)
- limfoepitelioma ātri augošs audzējs aizdegunē; sastāv no limfoīdām un lielām mononukleārām šūnām
- meduloblastoma ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
- ķeģerēt ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot
- ņirbīt ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt
- piešmukt ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt
- kartuša ātri sadegoša auduma maisiņš pulvera lādiņam
- zizināt ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali)
- zizināties ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali)
- nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet
- pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm)
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m
- AMF atsaucīgo māmiņu forums
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
- dermatofibroma Atsevišķi vai multipli, lēni augoši labdabīgi mezgliņveida audzēji locekļu ādā; sastāv gk. no fibroblastiem
- laukābele Atsevišķi, uz lauka augoša ābele
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus
- atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam
- atgurkstēties Atskanēt gurkstošai skaņai (piemēram, govij atgremojot kumosu)
- atslogāt Atslogot
- atstūkāt Atslogot kaut ko cieši piebāztu, izņemot daļu
- vienpakāpes atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi kravas lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāru buksēm vai ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi
- divpakāpju atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi refrižeratorvagonos, pasažieru lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāriem (bukšu atsperojums) un ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi (centrālais atsperojums)
- šilierēties Atspīdēt, mirgot; vizuļot
- atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas
- atmirgot Atspoguļot (ko mirgojošu)
- atspulgt Atspulgot (1)
- atspulgoties Atspulgot (2)
- atspulgt Atspulgot (2)
- atspieģelēt Atspulgot, atstarot
- atsisties Atspulgoties, atblāzmoties (kur)
- spīguļot Atstarojot gaismu, mirgot
- spīgot Atstarojot gaismu, mirgot; spīguļot
- atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk
- adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā
- atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem
- vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā
- atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
- atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
- atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums
- aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot
- ekipāžas bāze attālums starp vagona vai lokomotīves ekipāžas atbalsta pēdu balsta centriem
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums
- sinaktoze Attīstības kroplība, kas radusies, ķermeņa daļām saaugot kopā
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
- iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
- barbans Atvere (kuļmašīnā), kur ielaiž kuļamo labību; šī atvere kopā ar attiecīgo mehānismu
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības
- uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni)
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
- atzaigoties Atzaigot (2)
- atzalgoties Atzalgot (2)
- bioloģisms Atziņas teorijas virziens, kas atziņu un garīgo darbību vispār atvedina no bioloģiskām funkcijām
- cienīt Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko)
- iegodināt Atzīt kādu par godīgu
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
- izotransplantācija Audu pārstādīšana no ģenētiski identiska indivīda, piem., monozigotiska dvīņa
- trinītis auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts; audums, kam ir šāds pinums; saržs
- gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām
- marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju
- gonocitoma Audzējs, kas cēlies no gonocītiem
- oligodendroblastoma Audzējs, kas sastāv no nenobriedušām oligodendroglijas šūnām
- oligodendroglioma Audzējs, kas sastāv no oligodendroglijas
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem
- anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām)
- mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
- bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei
- sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē
- kriofīti augi, kas pielāgojušies dzīvei sausos un aukstos rajonos
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu
- augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām
- sāpulis augonis
- vuotele augonis
- augons Augonis
- augotnis Augonis
- kunkslis Augonis
- poļa Augonis
- pumpeklis Augonis
- pundega Augonis
- sasis Augonis
- siete Augonis
- skaudulis Augonis
- snārba Augonis
- spētecis Augonis
- trums Augonis
- truns Augonis
- panohija Augonis cirkšņos
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- suņnagla Augonis, furunkuls
- lēkatns Augonis, mēra trums
- sunaglis Augonis, pūte
- sūnākslis Augonis, pūte
- sunnaglis Augonis, pūte
- sunsnagla Augonis, pūte
- apvirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga
- apirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga; apvirde; apirda
- flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci
- tērpums Augonis, strutojoša vaina
- bezgalis Augonis, suņa nagla
- sunaklis Augonis, suņa nagla
- budzis Augonis, suņa nagla, puns
- nagtiķis Augonis, uztūkums ap nagu
- sass augonis; daļēji sadzijusi brūce
- vātelīte Augons
- puņķis augoņa sakne
- pongaļi Augoņi kājās
- saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā
- celma nauda augoša koka tirgus cena, par kuru var pirkt vai pārdot atsevišķus vai visus cirsmas kokus
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
- ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis
- monotona virkne augoša vai dilstoša virkne
- treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja
- atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa
- augots Augošs (par Mēness fāzi)
- sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1)
- auguļošs Augošs, tāds, kas ir izaugsmes posmā
- ciršana Augošu koku gāšana un sastrādāšana malkas vai kokmateriālu ieguvei
- meža pārdošana uz celma augošu koku pārdošana
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
- cauraugt Augot (kam), tikt viscaur pārņemtam (ar to)
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai)
- aizaugt augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā)
- apžaugties Augot apvīt (kādu citu koku)
- aizcerot Augot ar ceriem aizšķērsot
- aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu)
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu)
- pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām)
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku)
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām)
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā)
- cauraugt augot izaugt kaut kam cauri
- pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību)
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām
- pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu dalās) - par augiem
- sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem)
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem)
- sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem)
- sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus
- sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.)
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
- izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
- paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām)
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem)
- vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu
- spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to dalām
- pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem)
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1)
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem)
- daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu)
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- nošēkstēt Augot nonīkt
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko)
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku)
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem)
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem)
- satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām)
- pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi
- paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt
- saaugt Augot savienoties
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
- dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas)
- riest Augot veidot (augu daļas)
- riezt Augot veidot (augu daļas); riest (1)
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem)
- stīgot Augot veidot stīgas (par augiem); būt ložņājošam (par augiem, to daļām)
- starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.)
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
- stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
- krūmoties Augot veidoties par krūmu
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus)
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
- cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko)
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē)
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām)
- rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā)
- pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām)
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem)
- uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām)
- pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām)
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku)
- izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām)
- aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē
- hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
- lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language")
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā
- pilsētvaldis Augstākā valsts amatpersona Novgorodā 12.-15. gs. un Pleskavā 14.-16. gs. sākumā
- Lielais tautas hurāls augstākā valsts varas institūcija Mongoljā
- Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
- Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
- Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
- Dzalučuds Augstākā virsotne Henteja grēdā, Mongolijā, augstums - 2800 m
- Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
- Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
- Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā)
- zelts augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi)
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
- zelta jaunatne augstāko un turīgo aprindu jaunieši, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē
- a. god. augsti godājamais; augsti godājamā
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m
- Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki
- simarre Augstu amatpersonu mētelis, ko uzģērbj svinīgos brīžos
- Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
- Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- Wyschgorodok Augšpils (tagad Vyšgorodok, Krievijā)
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
- statocistas augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus
- augu dzīvesforma augu dzīvības forma — auga (vai augu grupas) ārējais veids, kurā atspoguļojas tā dzīvescikls un pielāgotība vides apstākļiem
- biogeocenoze augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu
- etiolācija augu izstīdzēšana, augot tumsā vai nepietiekamā apgaismojumā
- haimatoksilīns augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum"
- amiloīds augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- bioģeocenoze augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu
- aklimatizēšanās augu vai dzīvnieku pielāgošanās dzīvei citos klimatiskajos apstākļos
- aklimatizēšana augu vai dzīvnieku pieradināšana (pielāgošana) dzīvei citos klimatiskajos apstākļos
- ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā
- muzla Aukslējas; arī smaganas; mute; govs lūpas
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
- šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu
- sīkausu plumbago ausainais plumbago
- Plumbago auriculata ausainais plumbago
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
- Heimwehr Austrijas brīvprātīgo savienību organizācija cīņai pret sociālismu 1927.-1938 g.
- mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā
- ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai
- vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā
- adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
- Papaver orientale austrumu magone
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā
- bazārs Austrumu pilsētas tirgus laukums ar tirgotavām ap to
- kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale")
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1)
- ļetučka Autofurgons
- izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju no speciāla siltumizolējoša materiāla (poliuretāna, putuplasta u. c.)
- darbnīcauto Autofurgons, kurā izveidota darbnīca gk. spēkratu tehnisko apkopju un remonta darbu veikšanai ekspluatācijas vietās
- ciklops Automašīna ar vienu degošu lukturi
- torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis
- vens Automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons
- pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam
- apmācīt automātiski pielāgot modeļa vai sistēmas parametrus atbilstoši kādiem apmācības datiem vai pieredzei apmācības vidē ar nolūku uzlabot tās darbību
- kravas automobilis automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna
- virsmas izlīdzināšana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana
- izvirsmošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana; virsmas izlīdzināšana
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
- robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana
- motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni
- velna auza auzu suga ("Avena strigosa"); velnauza
- fontinālijas Avotu jeb aku svētki senajā Romā, ko svinēja 13. oktobrī par godu avotu nimfām
- bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku
- ababvi Babvi - cilšu grupa Kongo (Zairas) ziemeļaustrumos
- badāksne Badīga govs (kas mīl badīties)
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
- koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu
- koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus)
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
- banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
- kongo Bakongi - tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū
- koti Bakoti - cilšu grupa Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos
- bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- diplokoki Baktērijas, kurām ir divu kopā saaugušu lodīšu forma; pie tiem pieder gonokoki un pneimokoki
- anahorēze Baktēriju saistīšana hroniska iekaisuma perēkļos, kur tās tiek iznīcinātas fagocitozes ceļā
- kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā
- baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm)
- dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu
- fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana
- laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei
- stadiņš Balsts augošam kokam vai tā atsevišķam zaram
- bale Balta govs
- josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas
- baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds
- Symphoricarpos albus baltā sniegoga
- Melandrium album baltā spulgotne
- gulbene Baltas govs vārds
- baltija Baltas govs vārds Nīcā
- Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms
- mice Baltgalvainas govs vārds
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
- cystopus Baltkrevju dzimtas ģints "Albugo" nosaukuma sinonīms
- Cystopus candidus baltkrevju sugas "Albugo candida" nosaukuma sinonīms
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
- baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu)
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
- balsāne Baltsāne - govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
- lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos
- ambundi Bambundi - tauta Angolā
- ambuni Bambundi - tauta Angolā
- mbuni Bambundi - tauta Angolā
- spožais bambuss bambusu suga ("Fargesia nitida"), ko arī Latvijā tirgo kā dekoratīvu augu
- bami Bami gorengs - indonēziešu ēdiens; vistas gaļas un nūdeļu sacepums
- jakpi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
- lindi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
- mbandži Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
- mono Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
- iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā)
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām
- bangāt Bangot
- bangoties Bangot (1)
- bangoties Bangot (3)
- krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā
- dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei
- bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti
- batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci
- parastā bārdaine bārdaiņu suga ("Pogonatum urnigerum")
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
- NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm
- praisls Barjera, aizžogojums
- basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu
- eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem
- draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa
- hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti
- kolenda baznīckunga ikgadējā vizīte katoļticīgo mājās
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- iedobe Bedrīte (vaigos, zodā)
- iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā)
- pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā
- leduspuķe Begonija
- šķīblape Begonija
- begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints
- begoņi Begonijas ("Begonia")
- begoniaceae Begoniju dzimta
- kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida")
- Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju
- Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju
- begoniales Begoniju rinda
- Bovera begonija begoniju suga ("Begonia boweri")
- ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi
- lielā begonija begoniju suga ("Begonia grandis")
- mazā begonija begoniju suga ("Begonia minor syn. Begonia nitida")
- karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
- Sazerlenda begonija begoniju suga ("Begonia sutherlandii")
- bēdzināt Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri
- bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt
- apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt
- apmukt Bēgot apskriet kaut kam apkārt
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizbēgt Bēgot attālināties
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- bēgaļāt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
- bēgalēt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
- bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā)
- izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko)
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.)
- nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā)
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- piemukt Bēgot pieskriet, ātri pieiet
- dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā
- piebēgt Bēgot rast patvēruumu, aizsardzību pie kāda
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
- aizbūšķēt bēgot, aizskrienot radīt klusinātu troksni
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus)
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu
- finis coronat opus beigas vainago darbu
- Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā
- Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā
- Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- laidaraugša Bēniņi virs govju kūts
- bomž bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva")
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos
- impietāte Bezdievība, godprātības trūkums
- potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu
- masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību
- infāms Bezgodīgs, kauna pilns
- bezgodība Bezgodīgums; bezgodīga rīcība
- negodnieks Bezgodis, bezkauņa
- knēts Bezgodis, krāpnieks
- negoža Bezgodis, negodis
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
- geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
- vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo
- komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi bezsavienojuma datu pārraides pakalpojumi ātrdarbīgos teritoriālajos un pilsēttīklos
- apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota")
- bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
- apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
- pieskas Biezi krūmi, sevišķi cieši blakus augošu paegļu krūmājs
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
- mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija
- gaura Bieži un skaļi maujoša govs
- bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
- Bromberga Bigoščas pilsētas Polijā senāks nosaukums
- Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira)
- Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika
- Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika
- Brīvie arāji bijušie dzimtļaudis Krievijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūšanas atkarības 1803. g. un tika iekļauti valsts zemnieku kategorijā 1848. g.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
- džirstīt Bikstīt (ogles, degošu malku)
- čikstīt Bikstīt, rušināt (degošas pagales)
- stāvokļa mainīgais binārais mainīgais, kuru izmanto galīgo automātu stāvokļu aprakstīšanai
- oogons Bioloģijā šūna, no kuras rodas olšūna; oogonijs
- somatoterapija Bioloģiska garīgo traucējumu ārstēšana, piem., ar elektrošoku vai medikamentozo terapiju
- biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos
- fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu
- biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai un to produktivitātes palielināšanai
- homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot
- B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus)
- B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem)
- bizoņa Bizojoša govs
- atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm
- bizinēt Bizot (parasti par govīm)
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka
- regresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās ŗunas plūsmai pretējā virzienā
- progresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu savstarpēja pielāgošanās runas plūsmas virzienā
- lecitoblasts Blastomērs zigotas drostalošanās gaitā, kurā ir dzeltenums
- mikromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās animālajā polā
- makromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās veģetatīvajā polā
- tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu
- bodīte Blēdība, negodīga rīcība
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai
- kasibers Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā
- ksive Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā; kasibers
- ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- dulles Blīvi ieradži govīm
- pietīklot Blīvi piestīgot
- blīvceru Blīvos ceros augošs
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai)
- blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
- blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
- borde Bode - veikals, tirgotava
- Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m
- Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas
- Beitenzorga Bogora - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
- bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā
- BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods
- BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods
- BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.)
- augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību
- Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados
- Begonia boweri Bovera begonija
- bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja
- sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu
- lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā
- Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins
- demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs
- zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja
- otanāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari
- otenāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari
- semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem
- BSB Brīvprātīgo sporta biedrība (parasti kopā ar nosaukumu, piem., BSB "Vārpa")
- BUB Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība
- BUV Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība
- garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu
- frītrēders Brīvtirdzniecības piekritējs; brīvtirgotājs
- brūnala Brūna govs
- brūnaļa Brūna govs
- brūnale Brūna govs
- brūnava Brūna govs
- zala Brūna govs
- sarce brūna vai sarkana govs
- brūne Brūnaļa; brūna govs
- ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta
- brunce Brūnas govs vārds
- bruņķe Brūnas govs vārds
- punika Brūnas vai sarkanas govs vārds
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē)
- Molothrus ater brūngalvas govjustrazds
- sēma govs brūni lāsaina govs
- Molothrus badius brunspārnu govjustrazds
- cavaliere Bruņinieks (dižciltīgo tituls)
- galantuomo Bruņinieks, goda vīrs
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- lizgāt Bučoties, maigoties
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils
- akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām
- suburgana Budisma sakrālā trīspakāpju celtnes (stūpas) tips Mongolijā
- atsitenis Buferis (vagona)
- Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums
- konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama)
- disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess)
- blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam
- Contarinia pyrivora bumbieru pangodiņš
- kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
- kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
- pumduls bumbulis, augons
- mola Bumbzivjveidīgo kārtas ģints
- bundulnieks Bunduļu izgatavotājs un tirgotājs
- aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām)
- aizbungāt Bungojot apdullināt, piebungot
- nobungot Bungot un pabeigt bungot
- trambelēt Bungot, bungas sist
- Bungšis Bungotājs
- Bungšķis Bungotājs
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu
- pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
- pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
- Vagadugu Burkinafaso galvaspilsēta (fr. val. "Ouagadougou"), 1,15 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai
- šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis
- būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
- derēt būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem)
- (sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem)
- pērties kā pa pirti būt dažādu rūpju nomāktam, tik tikko spēt izdarīt vajadzīgo
- šķirties būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem)
- turēties būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem)
- būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu
- apgaut būt ļoti noslogotam
- knapināties būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties
- atsvērt būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
- sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu)
- rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods
- uzticēties būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi
- nokārties būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem)
- gulēt uz ausīm būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo
- roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot)
- likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
- uzlikt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
- paknapināties būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties
- mēslāties būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi)
- stiept būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem)
- stīgāties būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi)
- ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
- izvirzīt būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem
- izvirzīties būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām)
- skaut būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem)
- pietrūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
- trūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
- velt būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā)
- ziežams būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci
- izsisties būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām)
- sāpēt būt tādam, kurā izraisās [sāpes]{s:2221} - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
- zaļot būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- nemeitiņa Būtne, kas nav meitene; necienīga, negodājama meitene
- nepuisītis Būtne, kas nav puisis; necienīgs, negodājams puisis
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas
- tripelenamīns C~16~H~21~N~3~, histamīna antagonists
- norhiosciamīns C~16~H~21~NO~3~, alkaloīds nakteņu dzimtas augos
- sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem
- rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
- frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas
- mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
- oksitiamīns C12H16ClN3O2S, tiamīns, kurā NH2 grupas vietā ir OH grupa; spēcīgs tiamīna antagonists
- damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā
- sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
- mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam
- lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD
- lahezīns C20H26ClNO3, muskarīna receptoru agonists
- oksilorfāns C20H27NO2, narkotisko vielu antagonists
- nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi
- zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos
- psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums
- damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā
- umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
- duiņāt Caur degunu dungot
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
- caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot
- cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis)
- inertā gāze cēlgāze - periodiskās sistēmas astotās grupas ķīmiski inerti elementi (hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons)
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai
- būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā; griežamais celtnis
- ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
- sarenieks Ceļojošs ebreju tirgotājs - saru uzpircējs
- podnieks Ceļojošs māla izstrādājumu tirgotājs
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem
- otrklasnieks Ceļotājs otrās klases vagonā vai kajītē
- ceļstekla Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago")
- ceļsteklu Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago")
- celine Ceļteka ("Plantago")
- ceļine Ceļteka ("Plantago")
- ceļinīca Ceļteka ("Plantago")
- celiņlapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļlapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļlapiņa Ceļteka ("Plantago")
- ceļlapīte Ceļteka ("Plantago")
- ceļmala Ceļteka ("Plantago")
- ceļmalas Ceļteka ("Plantago")
- ceļmale Ceļteka ("Plantago")
- ceļmaliņa Ceļteka ("Plantago")
- ceļmalīte Ceļteka ("Plantago")
- ceļmallapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļmallapiņa Ceļteka ("Plantago")
- ceļmallapīte Ceļteka ("Plantago")
- ceļmalulapas Ceļteka ("Plantago")
- celmene Ceļteka ("Plantago")
- celmenīte Ceļteka ("Plantago")
- celmiene Ceļteka ("Plantago")
- celmine Ceļteka ("Plantago")
- celtaka Ceļteka ("Plantago")
- ceļtaka Ceļteka ("Plantago")
- ceļteklapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļvārpa Ceļteka ("Plantago")
- ceļvārplapa Ceļteka ("Plantago")
- ceļvārplapiņa Ceļteka ("Plantago")
- cūkaustiņa Ceļteka ("Plantago")
- dzelzlapiņa Ceļteka ("Plantago")
- dzīslainīte Ceļteka ("Plantago")
- dzīslene Ceļteka ("Plantago")
- dzīslenīca Ceļteka ("Plantago")
- dzīslenīte Ceļteka ("Plantago")
- dzīsliene Ceļteka ("Plantago")
- dzīslienīte Ceļteka ("Plantago")
- dzīsline Ceļteka ("Plantago")
- dzīsllapa Ceļteka ("Plantago")
- dzīsllape Ceļteka ("Plantago")
- stidzeņa Ceļteka ("Plantago")
- stidzene Ceļteka ("Plantago")
- stidzenīte Ceļteka ("Plantago")
- tripatnieks Ceļteka ("Plantago")
- polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
- dzelbežlapa Ceļteka ("Plantago"); šī auga lapa
- polīšu lapas ceļtekas ("Plantago")
- baiciņi Ceļtekas ("Plantago")
- boicovīs Ceļtekas ("Plantago")
- celmeņlapas Ceļtekas ("Plantago")
- celmiņlapas Ceļtekas ("Plantago")
- ceļtaklapas Ceļtekas ("Plantago")
- dzeltenes Ceļtekas ("Plantago")
- dzelzszāle Ceļtekas ("Plantago")
- dzīslapa Ceļtekas ("Plantago")
- dzīsleņlapas Ceļtekas ("Plantago")
- podorožņiks Ceļtekas ("Plantago")
- polis Ceļtekas ("Plantago")
- rautine Ceļtekas ("Plantago")
- saldati Ceļtekas ("Plantago")
- sloksne Ceļtekas ("Plantago")
- turki Ceļtekas ("Plantago")
- vālītes Ceļtekas ("Plantago")
- šaurlapu ceļteka ceļteku suga ("Plantago lanceolata")
- lielā ceļteka ceļteku suga ("Plantago major")
- jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama
- vidējā ceļteka ceļteku suga ("Plantago media")
- smilts ceļteka ceļteku suga ("Plantago scobra", senāk "Plantago psyllium", arī "Plantago arenaria" un "Plantago ramosum")
- dūkstu ceļteka ceļteku suga ("Plantago uliginosa", arī "Plantago intermedia")
- Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs
- praiss Cena, atalgojums (angļu "price")
- kurss Cena, par kādu tiek pārdotas akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri kredītu finanšu tirgos
- ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
- ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
- ģegot Censties, ilgoties
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus
- skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens
- kerazīns Cerebrozīds smadzeņu audos; tanī ir sfingozīns, galaktoze un lignocerīnskābe
- pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot
- iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti
- čeka Ceturtdienā dzimusi govs
- cetala Ceturtdienā dzimusi govs
- cetaļa Ceturtdienā radusies govs
- XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām
- respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs
- olāt Cienīt, godāt
- olīt Cienīt, godāt
- turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu
- ciens Cieņa, gods, uzmanība
- audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu
- kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
- hidrotermāla atradne cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem
- pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai
- cigoreņš Cigoriņa sakne
- celenes Cigoriņi
- cichorium Cigoriņi
- cigorīni Cigoriņi
- čiguris Cigoriņi
- čiguri Cigoriņi ("Cichorium")
- cichorioideae Cigoriņu apakšdzimta
- liguliflorae Cigoriņu apakšdzimtas "Cichorioideae" nosaukuma sinonīms
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem
- cigoriņu kapijs cigoriņu kafija
- salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem
- endīvija cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia"), ko mēdz audzēt lapu salātiem; salātcigoriņš
- ceļmala Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cigoreņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cigori Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cigureni Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- ciguriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cigurins Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- ciguriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cikariņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cikoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cīkoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cikoriņs Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- cīkoriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- ciporiņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- zilpienes Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- zilstares Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
- parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
- ilgizturības robeža cikliskā slogojumā sprieguma amplitūdas vērtība, kurā slogojumā ciklu skaits teorētiski var būt neierobežoti liels
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts
- merosporangijs Cilindrisks zigomicēšu orgāns, kura saturs sadalās sporās
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms)
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
- nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
- ergometrija cilvēka darbaspēju, organisma funkcionālo pārmainu noteikšana ar ergometru
- darbaspēka atražošanās cilvēka fizisko un garīgo spēku, darbspējas patstāvīga atjaunošanās
- pantomīmika cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums
- seja cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni
- bezdarbnieks cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu
- mietpilsonis cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno
- bezgodis cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi
- nejēga cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā)
- vājš cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- gaišreģis cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni; pareģis
- algotnis cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ
- zellis cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā
- apkārtbraucējs cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties)
- ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
- lūkplēsis cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas
- glūnētājs cilvēks, kas glūn, izspiego; glūņa
- bruņinieks cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti
- laureāts cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās)
- stumpāns cilvēks, kas iet gorīdamies
- ilgotājs cilvēks, kas ilgojas
- moceklis cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos
- darbinieks cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē
- pieaudzis cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu
- glūņa cilvēks, kas izspiego, izseko
- rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
- ķēms cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi
- govkopis cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists
- kūdītājs cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību
- roklaiža cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm
- blēdis cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks
- iznirelis cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli
- ormanis cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos
- važonis cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis
- miesnieks cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs
- spiegs cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks
- tirgonis cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs
- ogotājs cilvēks, kas ogo
- konformists cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām
- aplātnieks cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2))
- pussienpļāvējs cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma
- musinātājs cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks
- ubags cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags (1)
- enkurnieks cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.)
- pieaugušais cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks
- kūjenieks cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags
- godasargs cilvēks, kas stāv godasardzē
- kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni
- pusproletārietis cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība
- juvelieris cilvēks, kas tirgojas ar juvelierizstrādājumiem
- kaktu krodzenieks cilvēks, kas tirgojas ar kandžu
- barošņiks cilvēks, kas tirgojas ar zirgiem
- vagātājs cilvēks, kas vago
- šeftmanis cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs
- šeptmanis cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs
- audzinātājs cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs
- gavilnieks cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs
- gaviļnieks cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei
- kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos
- sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
- vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri
- Pelargonium crispum cirtainā pelargonija
- krūzēt Cirtot, sprogot
- skrulināt Cirtot, sprogot
- skrullināt Cirtot, sprogot
- skrūvēt Cirtot, sprogot
- ieskrullēt Cirtot, sprogot (matus)
- krūzāt Cirtot, sprogot; krūzēt
- čirkāt Cirtot; sprogot
- krudzelēties Cirtoties, sprogoties
- skrulināties Cirtoties, sprogoties
- skrullināties Cirtoties, sprogoties
- krūzoties Cirtoties; sprogoties
- cirpains Cirtots, sprogots
- ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
- ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
- auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
- auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
- cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
- cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
- Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica")
- babaunieks Cirvene ("Alisma plantago-aquatica")
- parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
- vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai
- viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju
- itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām
- spirķiks Citu nelegālo preču (biežāk - cigarešu) tirgotājs
- nukleofagocitoze Citu šūnu kodolu fagocitoze
- lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
- linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā
- coņ Coņ, nu! - sauciens, ar kuru nomierina govi, slaucot
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
- Sorghum saccharatum cukura sorgo
- indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties
- Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
- Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi
- slipa rati četrriteņu metāla konstrukcija, kas pārvietojas pa slipa sliedēm; trulis, platform; vagonete
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts
- romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas
- čīgāt Čīgot
- Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins)
- anthus Čipstes - zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints
- Austrumāzijas čipste čipstu suga ("Anthus godlewskii")
- čirkināt Čirkatām slaukt (govi)
- K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas
- Bajantumena Čoibalsana - pilsētas Mongolijā nosaukums 1921.-1941. g.
- Sanbeise Čoibalsana, pilsētas Mongolijā nosaukums līdz 1921. g.
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
- Silagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukuma variants
- Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski
- padēlis Čūla, augonis
- apvērte Čūla, augonis, apasiņojums
- Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
- Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
- Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha)
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
- bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos
- kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
- ciglis dadzītis – zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu
- Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija
- birkstīt Dalīt nost (ogli) no degoša skala
- uzdrikšķināt Dalīt nost ogli no degoša papirosa
- aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku
- ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva
- līgotnis daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas
- ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- tūksnains daļēji pietūcis, pārklājies ar augoņiem
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais
- sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu
- arats Darba zemnieks - lopkopis Mongolijā
- darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis
- salāgošana darbība --> salāgot
- spiegošana darbība --> spiegot
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu
- pretspiegošana darbība, lai atklātu spiegošanu un veiktu pretspiegošanas pasākumus
- atslogošana darbība, process --> atslogot
- mirgošana darbība, process --> mirgot
- pedagoģizācija darbība, process --> pedagoģizēt
- piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī
- kārtas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu
- laika kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret runas momentu
- izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti
- personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes
- veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
- noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums)
- Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija
- neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu
- darbaspēka migrācija darbspējīgo iedzīvotāju iekšējā vai starptautiskā migrācija ar nolūku iekārtoties darbā
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi
- kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols
- dīlis Darījums, tirgošanās
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
- lingotājs darītājs --> lingot
- spriegotājs darītājs --> spriegot
- stīgotājs darītājs --> stīgot
- vagotājs darītājs --> vagot
- jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību
- Cheiranthus cheiri dārza goldlaks
- datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
- brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni
- brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
- lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
- zaļdatorika Datoru izgatavotājfirmu pakāpeniska virzība uz energoekonomijas pasākumu veikšanu, izstrādājot sistēmas un aparatūru
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību
- klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam
- zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā
- mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu
- datu kompresija datu apstrādes algoritms, ko izmanto vietas ekonomijai uz cietā diska, arī datu glabāšanas veids, kas samazina datu apjoma glabāšanai nepieciešamo vietu vai datu pārraides ātrumu, kas ir līdzvērtīgs datu daudzuma samazināšanai
- sarežģītības klases datu apstrādes algoritmu, formālo valodu un izrēķināmo funkciju klasifikācijas veids atbilstoši to sarežģītībai
- domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu
- amplitūdas kvadratūrmodelēšana datu kodēšanas metode, kuru izmanto ātrdarbīgos modemos un kurā apvienota amplitūdas un fāzes modulēšana, lai palielinātu datu pārraides ātrumu
- pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli
- norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus)
- sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi
- diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam
- gūļāt daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties
- periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums
- apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1
- ciklisks process daudzkārtēja viena un tā paša algoritma vai programmas posma atkārtošana
- fumarskābe Daudzos augos sastopama maleīnskābes ģeometriskā izomērija
- polihibrīdi Daudzos lokusos heterozigotiski hibrīdi
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
- ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.)
- gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3)
- virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu
- somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu
- polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos
- mugurkauli Daudzziedu mugurene ("Polygonatum multiflorum")
- caurvilcis Daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- DPU Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (tagad - Daugavpils Universitāte)
- DPI Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad - Daugavpils Universitāte)
- cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai
- cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
- koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam
- lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem)
- metiss Dažādu rasu piederīgo pēcnācējs
- mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā
- koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā
- datu noliktava dažādu uzņēmumu uzņēmējdarbības sistēmas, kurās ir savākto nozīmīgo datu centrālā glabātuve
- kodominance Dažādu viena gēna alēļu komplementārās mijiedarbības veids, to vienlaicīga izpausme heterozigotā
- Indigofera heterantha dažādziedu indigofera
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
- neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes
- nodžavāt Dažas reizes žagoties
- šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli
- akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus
- indikāns Dažos augos esoša viela, kas dod zilo indigo krāsu
- bronza dažu apbalvojumu (īpaši sportā) trešās kategorijas apzīmējums
- sudrabs dažu apbalvojumu otrās kategorijas apzīmējums
- klosteris dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze; šīs draudzes celtnes, teritorija
- termoreaktivitāte dažu polimēru un oligomēru materiālu īpašība sasilstot kļūt mīkstiem, bet pēc atdzišanas neatgriezeniski sacietēt, veidojot nešķīstošu un nekūstošu produktu
- trihocistas dažu vienšūnas organismu aizsargorganoīdi
- sporozoīts dažu vienšūņu zigotas pārveidojums šizogonijas procesā
- vista dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte
- gailis dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.)
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu
- tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas
- Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
- ūdenspagale Degoša malkas pagale
- nodega Degoša skala pārogļojies gals
- degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa)
- dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa
- kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām
- sveilīgs Degošs
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
- ugunssārts Degošs sārts
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums
- ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā
- nodegt Degot aiziet bojā
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu
- kust Degot kļūt mazākam (par sveci)
- pārdegt Degot pārdalīties
- pārogļoties Degot pārveidoties par ogli
- kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu
- dūmot Degot radīt dūmus; virzīt dūmus gaisā
- kurēties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni)
- kurties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni)
- spraislāt Degot sprakšķēt
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis)
- sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā
- ģeguts Deguts - bērza tāss darva; ģegots
- deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1)
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte
- fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā
- krustapuķe Dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā; stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās
- floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
- poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
- pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos
- keramikas dekorēšana dekorēšana, kurā izmanto keramiskās krāsas, angobas vai dažu metālu sāļus
- relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu
- upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas
- īkasts Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens
- īkustiņs Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens; īkasts
- aizgārda Dēļu nožogojums kūtī
- aizgārde Dēļu nožogojums kūtī
- aizgārds Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds
- aizgoļa Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds
- augonītis dem. --> augonis
- gočele dem. --> goča
- gočiņa dem. --> goča
- goiņa dem. --> goja, govs
- gojiņa dem. --> goja, govs
- goliņš dem. --> gole
- goliņa dem. --> gole, govs
- golīte dem. --> gole, govs
- govganiņš dem. --> govgans
- gosnele dem. --> govs
- gošņele dem. --> govs
- gosnēna dem. --> govs
- gostiņa dem. --> govs
- gotele dem. --> govs
- goteņa dem. --> govs
- gotiņa dem. --> govs
- gotulēns dem. --> govs
- govtiņa dem. --> govs
- goviņa dem. --> govs, goja
- govuliņa dem. --> govs, gole
- maguniņa dem. --> magone
- trulītis dem. --> trulis; vagonete; neliela dzelzceļa platforma: vagonetei līdzīgi ratiņi
- vagoniņš dem. --> vagons
- dementija Demence - iegūta plānprātība (pretstatā iedzimtajai - oligofrēnijai)
- Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību
- demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas
- augstummērs Dendrometrs - instruments netiešai koku augstuma mērīšanai pēc līdzīgo trīsstūru metodes
- idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
- minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos
- hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C
- magnētiskā separācija derīgo izrakteņu bagātināšanas paņēmiens, kas pamatojas uz sadalāmā maisījuma komponentu magnētisko īpašību atšķirībām
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
- iegūšana derīgo izrakteņu dabūšana no atradnēm
- radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem
- krājumu kategorijas derīgo izrakteņu krājumu grupas pēc to izpētes detalizācijas pakāpes
- utile dulci miscere derīgo savienot ar patīkamo (to ieteicis Horācijs "Dzejas mākslā")
- nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība
- upesvēzis Desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Astacidae"), kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
- desinieks Desu gatavotājs; desu tirgotājs
- desnieks Desu tirgotājs, pārdevējs
- godināt Dēvēt, saukt; godāt (2)
- diagonāls Diagonālaudums
- moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem
- greizainītis Diagonāli svītrots adījuma raksts cimdiem
- skalārmatrica diagonālmatrica, kuras visi diagonāles elementi ir vienādi
- diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī
- spīriņš Diagonāls spraislis laivas buras nostiprināšanai
- protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli
- ienabagot Diedelējot, ubagojot savākt
- kūčot Diedelēt, ubagot
- bubelēt Diedelēt, ubagot, klīst bez darba
- žabravāt Diedelēt; ubagot
- bičotājs Diedelētājs; ubagotājs
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
- dienaļa Dienā dzimusi govs
- vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
- vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
- tirgusdiena Diena, kad tirgus laukumā atļauta tirgošanās
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena
- korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā)
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
- Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru
- TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma
- debesis Dieva, dievību un citu garīgo būtņu mājvieta
- Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli
- inšallā Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens
- inschallāh Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens
- larghetto Diezgan plaši; tempa apzīmējums - nedaudz ātrāk par "largo"
- integrēšana Diferenciālvienādojuma atrisināšana, atrodot tā vispārīgo atrisinājumu
- digoksigenīns Digoksīna un C lantazoīda aglukons
- trisaharīds Digosaharīds, ko veido trīs monosaharīdu atlikumi
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām)
- Canis dingo dingo
- dingoss Dingo - Austrālijas savvaļas suns
- dingus Dingo - Austrālijas savvaļas suns
- dinornis Dinornisveidīgo putnu kārtas ģints ("Dinornis"), dzīvoja Jaunzēlandē, izmirusi
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu
- godājams divd. --> godāt
- godāts divd. --> godāt
- ilgots divd. --> ilgot
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis
- stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā
- ģīmjzieži Divdīgļlapju augu dzimta tubifloru rindā, gk. zāļaugi vai krūmi ar nedalītām lapām, zigomorfiem ziediem
- nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
- peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs
- argemone Divdīgļlapju augu ģints magoņu dzimtā Meksikā; vairākas sugas krāšņumaugi
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos
- kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
- begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu
- matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas
- gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem
- magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks
- sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš
- sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš
- īstais mēlzieds divdzimumu mēlzieds, kas veidojies saaugot 5 vainaglapām
- ratine Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots
- dihibrīdi Divos lokusos heterozigotiski hibrīdi
- dvīriči Divriči, nospriegota priekšass baļķu vilkšanai
- hypodermatidae Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas ādspindeļu dzimta
- stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
- ādspindele Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hypodermatidae"), vidēji lieli (garums - 11-15 mm) kukaiņi
- kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
- drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
- protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids
- minimakss Divu mainīgo funkcijas ekstrēms, ko iegūst, ņemot minimumu viena mainīgā maiņas apgabalā no maksimumiem otra mainīgā maiņas apgabalā
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī
- mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- dizygotheca Dizigotēkas
- smalkā dizigotēka dizigotēku suga ("Dizygotheca elegantissima")
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
- riksrēds Dižciltīgo sanāksme, kura vēlēja skandināvu valdniekus
- palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā); liela sabiedriska celtne (Itālijā)
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
- govveidīgo apakšdzimta dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Bovinae"), mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem)
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem)
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis
- Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā
- Dolgojes ezers Dolgoje, ezers Istras pagastā
- Garais ezers Dolgoje, ezers Krāslavas pagastā
- Dolgojes Dolgojes ezers - Dolgoje Istras pagastā
- Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā
- baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
- Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- Symphoricarpos doorenbosii Dorenbosa sniegoga
- atslaukties dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm)
- atbučot dot pelnītos, pienācīgos skūpstus, skūpstīt kā piederas; pateikties ar skūpstiem
- Godsefa dracēna dracēnu suga ("Dracaena godseffiana")
- dracunculus Dragonārumi
- Arum dracunculus dragonārums
- Kanāriju dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus canariensis")
- parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris")
- Draugaļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Draugoļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Draugoļu ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
- piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot
- Begoni dregei Drega begonija
- drofa Drofu dzimta - putnu klases dzērvjveidīgo kārtas sīgu dzimta ("Otididae"), aizguvums no krievu valodas pēc lielās sīgas nosaukuma krieviski ("drofa")
- drogerija Drogu tirgotava
- batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē
- dugong Dugongs
- hydrodamalis Dugongu dzimtas ģints
- Plantago intermedia dūkstu ceļtekas "Plantago uliginosa" nosaukuma sinonīms
- zumbāt Dūkt, dungot
- podicipediformes Dūkurveidīgo putnu kārta
- mīkstā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon cordifolium")
- lielā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon giganteum")
- dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama
- Ričardsona dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon richardsonii")
- salmu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon stramineum")
- apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama
- grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas
- laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns
- melnā ūdensvista Dumbrvistiņu dzimtas suga (“Fulica atra”), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē
- grebēze Dūmene, govju beka ("Boletus bovinus")
- biz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
- bīz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
- piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā)
- sadungāt Dungojot sasaukt
- duzot Dungot
- dungāt Dungot (1)
- dungāt Dungot (2)
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (kādu melodiju)
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām)
- dundināt Dungot, dziedāt
- Duranga Durango - pavalsts Meksikā
- Duranga Durango - pilsēta Meksikā
- dizigotiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no divām vai vairākām dažādām, atsevišķām zigotām
- monozigotiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas zigotas
- Dzabhana Dzavhana - upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol")
- dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros
- turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā
- dzelbeži Dzelbežu lapas - ceļtekas ("Plantago")
- puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
- govmīzīte Dzeltenā govmīzīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- Huanhe Dzeltenā upe, otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst
- ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns
- losene Dzeltenīgas spalvas govs
- lošķis Dzeltenīgas spalvas govs
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus")
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā
- guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas
- vagonu parks dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums
- ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums
- tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem
- pasta vagons dzelzceļa vagons, kas paredzēts pasta sūtījumu pieņemšanai, pārvadāšanai, šķirošanai un izsniegšanai
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- piciformes Dzeņveidīgo putnu kārta
- saites nauda dzeramnauda par govs barošanu, kopšanu, ja to atved no "pušbariem"
- sumazgas Dzēriens govīm
- vīnūzis Dzertuve; krogs, kurā tirgo vīnu
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
- gruiformes Dzērvjveidīgo putnu kārta
- amilēnhidrāts Dzidrs, degošs šķidrums, amilēna atvasinājums
- optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai
- dūzot Dziedāt bez mutes pavēršanas caur degunu; dungot
- līgot Dziedāt līgodziesmas
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī)
- parastais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia cantans")
- zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā
- rulade Dziedot balss līgošanās no viena toņa otrā
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus)
- nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus)
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam)
- epinīkija Dziesma par godu uzvarētājiem sacīkstēs
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus)
- apdziedāšanās Dziesmu kara veids kāzās, kristībās, talkās, Jāņos (aplīgošanās) u. c. godībās
- aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos
- bijība Dziļa cieņa, arī apbrīna; godbijība
- pietāte Dziļa cieņa; arī godbijība
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
- -gonija Dzimšana, izcelšanās, piem., heterogonija, kosmogonija
- zagss Dzimtsarakstu birojs jeb Valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa (saīs. no krievu "zapis aktov graždanskogo sostojaņija"); zakss
- individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.)
- dzīsliņa Dzīsliņu lapeņas - ceļteka ("Plantago")
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem
- šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos
- darbība Dzīvības procesi (augos, to daļās)
- veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība
- botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums
- tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai
- tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā
- sinantropiski dzīvnieki dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei cilvēku apdzīvotās vietās
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds
- baltmugura Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu
- baltmugara Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura
- baltmugare Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura
- baltmugure Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura
- baltraģe Dzīvnieks (parasti govs) ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem
- moka Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības
- mokāns Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības
- līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai
- ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties
- hipodermatoze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina govju parastās un govju dienvidu spindeles kāpuri; entomoze
- telazioze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina mušu pārnēsātās nematodes; visbiežāk slimo govis, retāk - zirgi
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu
- urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis
- aklimatizācija Dzīvo būtņu pielāgošanās nepierastiem klimatiskajiem vai ģeogrāfiskajiem apstākļiem
- servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi
- vārgāt Dzīvot smagos apstākļos; dzīvot nabadzībā, trūkumā
- iet šauro ceļu dzīvot, ievērojot kristietības normas, būt pazemīgam, pieticīgam, godīgam
- jingo Džingo
- jingoes Džingo
- džinagoisms Džingoisms
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties
- e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu
- Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam
- Mogera etigo Ečigo mogera
- govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas
- gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka
- govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
- spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās
- oedogonium Edogonijas
- oedogoniaceae Edogoniju dzimta
- bulbochaete Edogoniju dzimtas ģints
- Oedogonium calcareum edogoniju suga
- Oedogonium cardiacum edogoniju suga
- Oedogonium fragile edogoniju suga
- Oedogonium itzigsonii edogoniju suga
- Oedogonium lautumnarium edogoniju suga
- Oedogonium minus edogoniju suga
- Oedogonium mitratum edogoniju suga
- Oedogonium oblongum edogoniju suga
- Oedogonium ovoidosporum edogoniju suga
- Oedogonium plagiostomum edogoniju suga
- Oedogonium pringsheimii edogoniju suga
- Oedogonium rivulare edogoniju suga
- Oedogonium undulatum edogoniju suga
- sevrūpība Egoisms
- savtinieks Egoists
- Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs
- anha Ēģiptiešu krusts - senēģiptiešu simbols (atvasināts no sandalkoka vienkāršākās formas), kas nozīmē mūžīgo dzīvi
- Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus
- Ihēta Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete - debesu govs, kas dzemdējusi sauli
- Hathora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, senākajos mītos minēta kā debesu govs, kas dzemdējusi sauli
- Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem
- trejšķautņu eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia trigona")
- precesijas leņķis Eilera leņķis, kas novietots starp nekustīgo (Ox) asi un mezglu līniju (OM)
- Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā
- EGF Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
- iela Eja gar govju stāvvietām fermā
- ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam
- ieturēt (arī noturēt, izlīdzināt) soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms
- iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas)
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis
- Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras)
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
- pieļaujamā slodze ekspluatācijas laikā pieļaujamā konstrukcijas elementa slogojuma slodze; nosaka pēc konstrukcijas elementu izmēriem un pieļaujamā sprieguma
- fitofāgija ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids, kurā augēdāji barībā atkārtoti izmanto daudzgadīgo augu virszemes daļas
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara
- elastoze Elastīgo audu deģenerācija
- elastopātija Elastīgo audu patoloģija
- elastolīze Elastīgo audu sairšana
- silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās
- fleksibls Elastīgs, mainīgs; tāds, kas ātri pielāgojas, adaptējas
- fleksibilitāte Elastīgums, pielāgošanās spēja, mainīgums
- Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās
- kenga Elektriskais atskaldāmais āmurs (angļu "Kangoo")
- ārējā raksturlīkne elektriskās enerģijas avota sprieguma atkarība no slodzes strāvas; parasti, strāvai pieaugot, spriegums uz avota spailēm samazinās
- zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem
- loka dzēškamera elektrisko aparātu konstrukcijas elements starp kontaktiem degošā loka izstiepšanai, sadalīšanai un dzēšanai
- saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem
- elektroenerģijas tirgus dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu
- publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai
- tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
- elektrods Elektronu lampas sastāvdaļa, kas tajā izraisa vai uztver vajadzīgos elektriskos procesus
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā
- firniss Eļļas savienojumi ar smago metālu oksīdiem; tautā arī pernica
- ambargo Embargo - sveša tirdzniecības kuģa un kravas aizturēšana ostā
- ektoģenēze Embrija attīstība mākslīgos apstākļos
- gonadoģenēze Embrija gonādu attīstība, kuras raksturīgas vīriešu vai sieviešu dzimumam
- ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi
- gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties
- Cichorium endivia Endīvija cigoriņš, arī salātcigoriņš jeb endīvija
- endogone Endogonas
- endogonaceae Endogonu dzimta
- endogonales Endogonu rinda
- Endogone lactiflua endogonu suga
- Endogone ludwigii endogonu suga
- Endogone macrocarpa endogonu suga
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju
- energoapgādes komersanta objekts energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei
- sistēmas operators energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu u. tml.
- neatkarīgais ražotājs energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts
- ERP Energoapgādes regulēšanas padome
- enerģijas ražošana energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā
- enerģijas sadale energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
- enerģijas tirdzniecība energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem
- enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
- dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai
- serdeņatmiņa Energoneatkarīga atmiņa, kur kā atmiņas elementus izmanto toroidālus ferīta serdeņus
- lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt
- sekundārie energoresursi energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai
- energoavots Energosistēma
- maksimumslodze Energosistēmas diennakts, mēneša, gada vai cita laika perioda lielākā vidējā slodze
- nominālā frekvence energosistēmas ierīces vai ietaises darba frekvence, ar kuru tā ilgstoši var darboties
- pārvades sistēma enerģijas pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai
- sadales sistēma enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei
- nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
- derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis
- acarina Ērces jeb smidži - zirnekļveidīgo klases kārta
- matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem
- tahisterīns Ergosterina izomērs, kas rodas no ergosterina ultravioletā starojuma iedarbība
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu
- ergoterapeits Ergoterapijas speciālists
- leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas
- eritrofāgija Eritrocītu fagocitoze
- hemofāgija Eritrocītu fagocitoze
- autoeritrofagocitoze Eritrocītu fagocitoze, ko veic autoloģiski neitrofilie leikocīti un monocīti
- hemopepsija Eritrocītu sagremošana makrofāgos ar hemolītiskiem un peptolītiskiem fermentiem
- aierširi Ērširi - sarkanraibu piena govju šķirne
- airšīri Ērširi, Ēršīras govis - sarkanraibu piena govju šķirne
- ACER ES Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Agency for the Cooperation of Energy Regulators")
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam
- komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības
- traģisks estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; [traģisms]{s:2631}
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komisms (1)
- skaistais Estētikas kategorija; universāla estētētiskā vērtība
- Artemisia dracunculus estragons
- taragons Estragons
- acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde
- hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību
- gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika
- pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; ēvelējot pielīdzināt
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanos vairākās paaudzēs
- limnisks Ezera, ezeram piemītošs, ezerā radies, tajā augošs vai dzīvojošs
- Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski
- Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski
- žogotovieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žogotova" iedzīvotāji
- Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs
- Mveru ezers ezers Āfrikā (angļu val. "Lake Mweru"), Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Zambijā, 917 m vjl., aizņem tektonisku ieplaku, platība - 4900 kvadrātkilometru, garums - 100 km, dziļums - 5-15 m
- Arhentino ezers ezers Argentīnas dienvidos (_Lago Argentino_), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m
- Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km
- Aperklematas ezers ezers ASV (_Upper Klamath Lake_), Oregonas štata dienvidos, Kaskāžu kalnos
- Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
- Edvarda ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā 913 m vjl., uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, platība - 2150 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 111 m
- Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos
- Serģis ezers Carnikavas pagastā, platība 26,3 ha, aizaugošs; Sergu ezers; Serģa ezers; Serģu ezers
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
- Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers
- Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
- Atitlans ezers Gvatemalā (_Atitlán, Lago de_), Sololas departamentā, dziļums - līdz 340 m
- Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes
- Derga ezers ezers Īrijā, Donegolas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) robežas
- Gāras ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes dienvidaustrumu daļā
- Erova ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes rietumu daļā
- Gila ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, dienvidaustrumos no Slaigo pilsētas
- Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
- Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
- Trazimēns ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
- Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago di Como_), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 km^2^, lielākais dziļums — 414 m
- Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu
- Vinipegosiss ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipegosis"), 252 m vjl., platība - 5400 kvadrātkilometru, garums - 195 km, lielākais dziļums - 12 m
- Mai-Ndombes ezers ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kongo ieplakas centrālajā daļā, platība - 2320 kvadrātkilometru (lietus sezonā līdz 8200 kvadrātkilometru), dziļums - 2,5-7 m
- Upembas ezers ezers Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā
- Maceņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers
- Margaucis ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers
- Trešā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, aizaugošs
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā)
- Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
- Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
- Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
- Hirgisnurs ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m
- Dolgoje ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
- Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā
- Bajannūrs ezers Mongolijā, Dzavhanas aimakā
- Ačitnūrs ezers Mongolijā, Uvsnūra aimakā, pie tā rietumu robežas, caurtek Hovda (Kobdo)
- Harnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru
- Harusnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru
- Huvsguls ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu
- Amarambas ezers ezers Mozambikā (_Amaramba, Lagoa_), Ņasas provinces dienvidrietumu daļā
- Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas
- Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes
- Buenosairess ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km
- Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m
- Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
- Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
- Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers
- Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers
- Iugulovs ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers
- Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
- Terehols ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā
- Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri
- Buirnūrs ezers uz Mongolijas un Ķīnas robežas, 583 m vjl., platība - 615 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 11 m
- Seligers ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu
- Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m; Maznikes ezers
- Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
- Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
- Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
- Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers
- šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā
- čeņ Ezoterismā godīgums un vienkāršība, kas piemīt patiesīgiem cilvēkiem
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums
- adharma Ezoterismā norāda uz tikumu un godprātības trūkumu
- ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma
- bhagavats Ezoterismā termins, ar kuru izsaka kāda personīgo Dievu
- apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks
- mikrofāgs Fagocitējošs polimorfonukleārais leikocīts
- rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu
- eritrofāgs Fagocīts, kas iznīcina eritrocītus
- miofāgs Fagocīts, kas iznīcina muskuļa kontraktilo vielu
- pigmentofāgs Fagocīts, kas iznīcina pigmentu, piem., mata
- hemofagocīts Fagocīts, kas sagremo eritrocītus
- fagocitolīze Fagocītu sairšana
- kontrfagots Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk
- fagotniece Fagotiste
- fagotnieks Fagotists
- bassone Fagots
- fagotti Fagots
- fagotto Fagots
- tropīns Faktors imūnserumā, kas sekmē fagocitozi
- dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums)
- pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci
- solpugs Falanga - prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs)
- PCF Faringokonjuktivālais drudzis (angļu "pharyngoconjunctival fever")
- farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība
- koerģisms Farmakoloģiskais koerģisms - parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus
- baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti)
- džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā
- bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs)
- fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi
- bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu
- aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam piemīt aizvien pieaugošs sasprindzinājums
- stroboskopiskā filmēšana filmas uzņemšana mirgojošā gaismā
- sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml vienību
- sevišķais Filozofijas kategorija, kas izsaka vispārīgā un atsevišķā organisku vienību
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām
- veselais Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu
- tapšana Filozofiska kategorija; noteikta materiāla vai ideāla objekta veidošanās process
- atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību
- emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances
- dīķa aizsargfiltrs filtrs, kas aizsargā zivju audzētavas dīķi no plēsīgo zivju iekļūšanas tajā
- meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus
- PMS krāsas firmas _Pantone_ radīta krāsu sistēma, kas nosaka, kādās proporcijās jājauc pamatkrāsas, lai iegūtu vajadzīgo krāstoni; viena no populārākajām indeksēto krāsu sistēmām, kas kļuvusi par vispārēju standartu
- radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
- tehnoloģija TrueType firmu _Apple_ un _Microsoft_ fontu veidošanas tehnoloģija, kas nodrošina mērogojamu kontūrfontu attēlošanu displeja ekrānā un nodošanu printeriem firmas _Apple_ operētājsistēmu un operētājsistēmas _Mocrosoft Windows_ vidēs; šo fontu izdruka ir identiska to attēlojumam displeja ekrānā
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā
- pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
- autofurgonu tūrists fiziska persona, kura atbilst visām tūrista pazīmēm un par ceļošanas veidu ir izvēlējusies pārvietošanos labiekārtotā autofurgonā, un par apmešanās vietām izmanto autofurgonu parkus, kempingus un piemērotus stāvlaukumus
- enerģijas lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā
- mazumtirgotājs Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam
- operators fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību
- anoksija Fizisko un garīgo spēju traucējums hipoksijas dēļ
- piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš
- phoenicopteriformes Flamingoveidīgie
- fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu
- aminopterīns Folijskābes antagonists
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
- akomodācija fonētikā - līdzskaņa un patskaņa artikulācijas daļēja pielāgošanās, parasti tiem atrodoties blakus
- austrumevi Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo
- džedži Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo
- mora Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras - smago zilbi
- kontūrfonts Fonts, ko ar matemātisku formulu palīdzību veido kā katras rakstzīmes pamatkontūru; pirms drukāšanas šos kontūras var mērogot un pārveidot par bitkartētām rakstzīmēm; vairākiem lāzerprinteru tipiem tie ir iebūvēti
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
- Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus
- Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem
- Da Zodži fonu un dahomeju (Togo, Āfrika) mitoloģijā - zemes dievu panteona augstākais dievs
- Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls
- sagatave forma, ko izmanto kā uzmetumu teksta procesoram, izklājlapām vai citiem mērķiem, aizpildot tukšās vietas ar vajadzīgo informāciju (piemēram, formulām, iezīmēm, skaitļiem, simboliem vai lokiem) un tādējādi atvieglojot jauna dokumenta veidošanu
- algoritmu valoda formāla algoritmu pierakstes valoda, kas parasti ir programmēšanas valodu sastāvdaļa
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis
- Muavra formula formula trigonometriskā veidā dota kompleksa skaitļa kāpināšanai: z^n^=r^n^ (cos nj+i sin nj)
- redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām (izmantojot arī periodiskumu)
- ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā
- sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes
- trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni
- parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos
- reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni
- pamatfotoobjektīvs Fotoobjektīvs, kura fokusa attālums ir vienāds ar kadra diagonāles garumu; tā attēlotā telpas perspektīva un redzes leņķis ir tuvi cilvēka redzes uztverei
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses
- konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija
- flamboyant Franču un angļu vēlās gotikas nosaukums
- pipini Franku dižciltīgo dzimtas pārstāvji 7.-10. gs.
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
- metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām
- Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus
- fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību
- periodiska funkcija funkcija f(x), kuras vērtība nemainās, ja argumentam pieskaita kāda skaitļa (perioda) daudzkārtni: f(x+nt)= f(x) (piemēram, trigonometriskās funkcijas)
- racionāla funkcija funkcija f(x)=p(x)/q(x), kur p(x), q(x) ir polinomi ar mainīgo x (q(x)≠0)
- algebriska funkcija funkcija, ko ar neatkarīgo mainīgo saista algebrisks vienādojums
- integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem)
- vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai atbilstoši tā funkcionēšanas algoritmam
- pārvadātājfurgons Furgons preču pārvadāšanai
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
- juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās
- seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās
- zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā
- Tenītis Gadskārtu ieražu diena (17. janvāris) par godu cūku aizgādnim Tenim
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma
- darbā stāšanās vecums gadu skaits personai, kura pirmo reizi stājas algotā darbā
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm
- cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu
- katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku
- mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu)
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā)
- aprēķina gadījums gaisakuģa slogojums ekstremālos apstākļos, kas jāņem vērā projektējot, aprēķinot gaisakuģa stiprību
- špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu
- ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla
- kofeons Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeols
- kofeols Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeons
- lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas
- sēmale gaiši pelēka govs
- lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.)
- sīkprecnieks galantērijas preču tirgotājs
- solipsisms galējs egoisms, egocentrisms
- balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv no stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas
- inter finitum et infinitumnon est proportio galīgais ar bezgalīgo nav samērojami
- monoīds Galīgas elementu kopas visu viennozīmīgo attēlojumu sevī (transformāciju) kopa
- mezglu spēki galīgo elementu metodē reducētie spēki mezglu vietās
- Gaļega Galjego - upe Spānijā
- pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā)
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma
- raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība
- šaržētais Galvenokārt studentu aprindās (korporācijās) persona, kas ieņem izcilu, goda amatu - šaržu
- Pelargonium capitatum galviņu pelargonija
- argonauti Galvkāji moluski ("Argonautidae"), kas mīt siltās jūrās
- liellopa gaļa gaļa, ko iegūst no govīm, vēršiem un telēm, kas vecākas par 3 gadiem
- herefordi Gaļas govju šķirne
- šorthorņi gaļas vai gaļas un piena govju šķirne; izveidota Lielbritānijā 18. gs.; šorthorņu govis
- zigosfēra Gameta, kas savienojas ar citu gametu un veido zigosporu
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
- Gangotri Gangas pieteka, kas iztek no Gangotri šļūdoņa
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
- gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
- zemlodu Gar zemi ložņājošs (par stīgojošiem, zemu augošiem augiem)
- jubilus Garāka melodiska frāze uz viena vokāļa, sevišķi gregoriskos dziedājumos
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
- cekulis Garas spalvas govīm ragu starpā
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.)
- garenstiepnis Garenvirzienā noslogots stienis
- garfokusa Garfokusa objektīvs, arī šaurleņķa objektīvs - objektīvs, kam fokusa attālums vairāk nekā l,5 reizes lielāks par kadra diagonāli (leņķiskais redzes lauks <45 grādiem); lieto gk. tālu objektu uzņemšanai lielā mērogā
- sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā)
- nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1)
- kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri
- spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam
- distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam)
- izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā
- jelgava Garīgos rakstos - pilsēta
- miesloties Garīgos rakstos - priecāties, spēlēties; mīlēties
- ardeidae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta
- ardeinae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta
- zirdzenaji Gārsa ("Aegopodium")
- podagras gārsa gārsu suga ("Aegopodium podagraria")
- stiepnis Garš stienis, kas slogots garenvirzienā
- koka iekāršanās gāšanas laikā koka ieķeršanās blakus esošo koku vainagos (iekāries koks)
- konfekcionārs Gatavu apģērbu ražotājs vai tirgotājs
- Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā
- aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt
- cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
- atrozīties Gāzelējoties vai goroties atnākt
- šautīties Gāzelēties; līgoties
- vulkāniskās gāzes gāzes, kas izplūst no vulkāniem izvirduma laikā vai pēc tā; visbiežāk tās veido ūdens tvaiki, slāpeklis, ūdeņradis, sērūdeņradis, hlors, fluors un argons
- gāzturbīnu dzinēja degkamera gāzturbīnu dzinēja ierīce, kurā, sadegot degvielai (petrolejai), paaugstinās gāzes temperatūra
- baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- kalimiko Geldi kalimiko - kalitriksu dzimtas ģints "Callimico" vienīgā suga ("Callimico goeldii")
- regulētājgēns Gēns, kura galvenā funkcija ir citu gēnu aktivitātes kontrole, tie kodē attiecīgos represorus vai aktivatorus
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
- ģelbēties Glābties bēgot
- glagoļica Glagolica
- glagoliskais raksts glagolica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem
- figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks
- sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās
- rubelīns Glikozīds ar digoksīnam līdzīgu iedarbību, kurš izolēts no Āfrikas auga "Urginea rubella"
- sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos
- poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga
- Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju
- nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā)
- sarainā gļotzobe gļotzobju ģints sēņu suga ("Gloiodon strigosus")
- gobju Gobju zeme - gobas 2(2) zeme
- Spiraea chamaedryfolia goblapu spireja
- goblapainais spirejs goblapu spireja
- Gyalekta ulmi gobu gialekta
- gobiens Gobu mežs, audze; gobājs
- Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos
- parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
- parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs
- zemā goba gobu suga ("Ulmus pumila"), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
- stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
- ad honores goda dēļ; nesaņemot atlīdzību
- point dʽhonneur goda lieta
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību
- akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā
- rēdeņs goda svārks
- rēdiņš goda svārks
- komercijas padomnieks goda tituls, ko dažās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem; cilvēks, kam ir šāds tituls
- goda biedrs godabiedrs
- šeihs godājams cilvēks
- honorēt Godalgot
- ad honorem godam, par brīvu (izpildīt kādu amatu bez atalgojuma)
- apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem
- reveranss godbijības vai iztapības izpausme
- pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2)
- klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties
- lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes
- Regnum gloriae godības valstība
- fair play godīga spēle; godīga rīcība
- pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
- pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
- ar godu godīgi, ievērojot sabiedriski ētiskās normas
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs
- bezviltus cilvēks godīgs, godprātīgs cilvēks
- krietna sirds godīgums, labsirdība
- celt iz orkla godināt, lielīt
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko)
- ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības
- goda pilns godpilns
- goda prāts godprātība, godīgums
- gredzens nenokritīs gods netiks aizskarts; nekāda vaina nebūs
- pretgodīgs Godu aizskarošs, godlaupīgs
- Godvina Godvina Ostena kalns - Čogori
- dārza goldlaks goldlaku suga ("Cheiranthus cheiri")
- albatross golfā - izspēle, kurā ir par 3 sitieniem mazāk nekā plānots
- pulksteņgolfs golfa spēle, kurā bedrītes izvietotas pa apli
- Goliathus goliathus goliātvaboļu suga
- Goliathus albosignatus goliātvaboļu suga
- Goliathus cacicus goliātvaboļu suga
- Goliathus goliatus goliātvaboļu suga
- Goliathus kolbei goliātvaboļu suga
- Goliathus orientalis goliātvaboļu suga
- Goliathus regius goliātvaboļu suga
- Rana goliathe goliātvarde
- Gulošā goltjēra goltjēru suga ("Gaultheria procumbens")
- Magelāna gunera goneru suga ("Gunnera magellanica")
- krāsu gunera goneru suga ("Gunnera tinctoria")
- gonokokēmija Gonokoki asinīs; gonosepse, gonosepticēmija
- Ķīnas gorals goralu suga ("Chinese goral")
- Himalaju gorals goralu suga ("Himalayan goral")
- garastes gorals goralu suga ("Long-tailed goral")
- sarkanais gorals goralu suga ("Red goral")
- gorgo Gorgona
- gorgondzola Gorgonzola - siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers
- Gorilla gorilla gorilla
- GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis)
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- gospeļmūzika Gospelis - afroamerikāņu evaņģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids; gospels
- gotiskais stils gotika, viduslaikos arhitektūra ar augstiem torņiem, smailiem spraišļiem utt.
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- gotu burti gotiskie burti - latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām
- govis apgulējušās govis guļot nosmērējušās ar mēsliem
- atvedīgas govis govis, kas ātri notīrās pēc atnešanās
- Suillus bovinus govju beka
- govju mīža govju beka ("Boletus bovinus")
- Dictyocaulus viviparus govju diktiokauls
- Tabanus bovinus govju diždundurs
- Moniezia benedeni govju moniēzija
- Sarcocystis blanchardi govju muskuļsporainis
- Cow Parade govju parāde, publiskās mākslas un mecenātisma projekts
- Piroplasma bovis govju piroplazma
- tesmiņa pampums govju slimība - tesmeņa uztūkums
- Hypoderma bovis govju spindele, ādspindeļu suga
- Scaphidura oryzivora govju strazdvālodze
- Latvijas brūnā govju šķirne
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- kombinētā virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa – govis, kas ražo divu veidu produkciju – pienu un gaļu, tomēr tās kā piena, tā gaļas ražošanā atpaliek no specializētajām piena un gaļas govīm
- piena virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa, kuru galvenais produkcijas veids ir piens
- spongiformā encefalopātija govju trakuma slimība; BSE
- Trichomonas foetus govju trihomona
- ragolīte govs
- zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds
- mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs
- radze govs ar ragiem
- strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds
- lauvas aste govs aste
- govs aiziet ciet govs beidz dot pienu
- bokss govs individuālā atpūtas vieta, kuru brīvās turēšanas kūtī ierobežo ar metāla konstrukcijām
- sūdu plāķis govs mēsli
- govs stāv (arī ir) ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā
- slīme govs pakakle
- govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās)
- kleķene govs pļecka
- govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena
- govs aizcietēja govs vairs nav slaucama
- pugala govs vārds
- purala govs vārds
- raine govs vārds
- reģe govs vārds
- rietala govs vārds
- santene govs vārds
- sarkaļa govs vārds
- slaunene govs vārds
- slauniķe govs vārds
- slaunuža govs vārds
- spīdala govs vārds
- ķūtaļa Govs, govs vārds
- adaine govs, kas atnesusies otrajā gadā
- atdienīte govs, kas atnesusies otrajā gadā
- puorslaucine govs, kas bez atnešanās otro gadu dod pienu
- slaucama govs govs, kas dod pienu
- sausā ālava govs, kas ir vesta pie buļļa, bet nav apaugļojusies
- zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
- slapstene govs, kas noklīst krūmos
- pirmpiena govs govs, kas pirmo reizi atnesusies
- vecpiene govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna; pārslaucene
- piena govs govs, kuru izmanto piena ražošanai
- šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- vērša mūļa govu mūļa
- govveidīgs Govveidīgo apakšdzimta - mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
- goztīties gozties
- kleburis Grabulis (ko govīm kaklā kar)
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
- bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu
- aizpildījums Grafisku objektu, piem., četrstūru, riņķu vai poligonu aizpildīšana ar krāsu
- Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju)
- Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
- Donegola grāfiste Īrijas ziemeļos, no Donegolas līča līdz Foilas līcim
- pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt
- laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem
- locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma
- izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību
- bokalderis Grāmattirgotājs
- bokalders Grāmattirgotājs
- librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs
- grāmatnesis Grāmatu pārdevējs, kolportieris, kas tirgojas ar grāmatām, tās iznēsājot
- fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem
- gonna Grasīties, gatavoties (angļu "going to"; īsziņās)
- velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
- pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum")
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
- vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast
- Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra
- Grēgorija Gregora
- Thunbergia gregorii Gregorī tunbergija
- gregoriāņi Gregoriāņu kalendārs - Gregora kalendārs
- musica plana Grēgorija korāļi, ko rakstīja ar notīm, kas ar izskatu neapzīmēja ritmu
- metemptoze Gregoriskā kalendārā vienas dienas izlaišana 134 gados
- korāļnotis Gregorisko korāļu nošu raksts pirms mensurālraksta ieviešanas
- bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
- vikala Grezns karavānserāls bagātiem tirgoņiem
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties
- grajas Grieķu mitoloģijā - 2, vēlāk 3 dēmoni, gorgonu māsas, vecuma personifikācija, viņām kopā bija tikai viens zobs un viena acs, ko tās izmantoja pēc kārtas
- Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
- Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs
- Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi
- Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs
- Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja
- Jāsons grieķu mitoloģijā - argonautu vadonis, kurš kopā ar 50 argonautiem ar burves Mēdejas palīdzību atveda no Kolhīdas zelta aunādu
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena
- Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs
- Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
- Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs
- Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku
- Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
- Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta
- Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks
- Eiritions Grieķu mitoloģijā - gans, kas Eritejā ganīja milža Gēriona govis
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām
- Nemeja Grieķu mitoloģijā - ieleja Argolīdā, Peleponesā
- Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs
- Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki
- Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus
- Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām
- Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu
- Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus
- Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons
- Argo Grieķu mitoloģijā - kuģis, ar kuru 50 argonauti devās uz Kolhīdu pēc zeltvilnas aunādas
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
- Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā
- Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
- Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
- Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā
- Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei
- Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem
- Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles)
- Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
- Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Poseidona dēls, viens no argonautiem, kas ieradās pie Jāsona no Milētas un kļuva par kuģa "Argo" stūrmani
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras
- Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves
- Ismēne Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa meita, Antigones māsa
- Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu
- Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
- Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls
- gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
- Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
- Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
- Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
- Enio grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa kalnu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
- Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
- Args Grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, kuģa "Argo" būvētājs
- Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
- Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
- Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
- Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību
- Haoss Grieķu mitoloģijā un Hēsioda poēmā "Teogonija" - pirmsākums, kas pastāvēja pirms pasaules radīšanas
- Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
- švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni
- ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Grigorpole Grigorjopole, pilsēta Moldovā
- sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
- Tatārijas griķi griķu suga ("Fagopyrum tataricum"), 30-80 cm augsts adventīvs augs ar gludu stublāju
- aizļodzīties Grīļojoties, ļogoties aiziet
- guzēties Grīļojoties, ļogoties iet
- pluderēties Grīļoties, līgoties, plivināties
- ļocīties Grīļoties, līgoties, streipuļot
- melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- grīšļu pūslītis grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu
- Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m
- piegrozītes Grozoties iekārtoties, pielāgoties
- žuba Grundulis ("Gobio gobio")
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes
- grupas dinamika grupai raksturīgo sociālpsiholoģisko procesu un parādību attīstības gaita
- telīdze Grūsna govs
- vadaļa Grūsna govs
- telīga Grūsnēja (govs)
- grūsnīca Grūsnēja govs vai ķēve
- telīgs Grūsns (par govi)
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
- ellika Grūti savaldāmas govs vārds
- šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
- Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa
- Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji
- Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants
- siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji
- Gaultheria procumbens gulošā goltjēra
- wagon-lit guļamvagons
- pulmanvagons Guļamvagons
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai
- skrajziedu gurķene gurķeņu suga ("Borago laxiflora"), ko Eiropā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
- ārstniecības gurķene gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, ārstniecības garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts; gurķumētra
- gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā)
- kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos
- toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu
- triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara
- progresēt Gūt sekmes, pilnīgoties attīstībā
- taisīt veikalu gūt sev labumu, peļņu no kāda darījuma (_bieži_ ar negodīgiem līdzekļiem)
- dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku
- ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados
- hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām
- analizējošā krustošana ģenētiskās analīzes metode; pētījamo īpatni krusto ar attiecīgajā lokusā homozigotisko recesīvo formu
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi
- seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē
- ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās)
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantojumu ģeometrijā
- daudzstūris ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija; poligons
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori
- spēku paralelograms ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori
- masverks Ģeometriski veidots gotikas celtņu aiļu ornaments
- virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas
- ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
- vestgoti Ģermāņu cilts, gotu rietumu atzarojums, kas 3.-4. gs. dzīvoja Dņestras lejteces apvidū; 4. gs. piedalījās lielajā tautu staigāšanā
- langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais)
- Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši
- ģīgoņa laiks ģīgonis
- ģimenes stabilitāte ģimenes stāvokļa nemainība (noturība) attiecīgos apstākļos
- aimaks Ģints, cilts, arī tautas pirmatnējais nosaukums tjurku, mongoļu, tungusu-mandžūru valodās
- selahija haizivjveidīgo jūras plēsīgo skrimšļzivju kārtas zivis; to garums ir dažāds - no 0,5 līdz 20 m
- halkasi Halki - mongoļu ziemeļu grupa
- svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību
- Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo
- piromoreits Heksagonāls, ar apatītu izomorfs, brūns līdz zaļgans minerāls, kas radies, kā svina spīduma sadalīšanās produkts
- Sorghum halepense Helebas sorgo
- alfa daļiņa hēlija atoma kodols, kas rodas periodiskās sistēmas smago kodolu radioaktīvajā sabrukšanā un dažās kodolreakcijās; sastāv no diviem protoniem un diviem neitroniem
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- divdzimumdziedzeris Hermafrodītiska gonāda, kurā ir olnīcas un sēklinieka audi
- Medicago media hibrīdlucernas "Medicago x varia" nosaukuma sinonīms
- ontoloģija Hierarhiski strukturētas zināšanas, kas apraksta lietas, to eksistences apstākļus un kvalitātes, kā arī savstarpējo attiecību kategorijas
- Meconopsis betonicifolia Himalaju zilā magone
- dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- orfiskā literatūra himnas, poēmas par kosmogoniskiem un teogoniskiem tematiem; leģendārajam sengrieķu mītiskajam dziesminiekam Orfejam un viņa sekotājiem piedēvētie darbi
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
- Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu
- Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko
- kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu
- prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās
- pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana
- Satguru Hinduismā jēdziens, kas apzīmē godājamu skolotāju
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki
- svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits
- mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls)
- pītha Hinduistu kulta rituālu vieta - iežogots apaļš laukums ar altāri centrā
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
- Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī
- gugolplekss Hipotētisks skaitlis, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot gugolā (1 ar 100 nullēm)
- pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā
- pantoiltaurīns HOCH2C(CH3)2CHOHCONHCH2CH2SO3H, pantoīnskābes un taurīna amīds, pantotēnskābes antagonists dažiem mikroorganismiem, kas nesintezē pantotēnskābi
- Ulmus x hollandica Holandes goba
- kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu
- konjugācija Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes profāzē (zigotēnā - pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus
- tīrās līnijas homozigotiska pašapputes auga genotipiski vienveidīgo pēcnācēju kopas
- prolans Horija gonadotropins
- orts Horizontāla raktuvju eja, kurai nav tiešas izejas virszemē un kuru izbūvē derīgo izrakteņu slāņa virzienā, leņķī pret atradni
- kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei
- berma horizontāls vai mazliet slīps laukums starp dažāda augstuma derīgo izrakteņu ieguves kāplēm
- nostocales Hormogoni - zilaļģu nodalījuma klase
- hormogonophyceae Hormogonu klase
- spirulina Hormogonu klases ģints
- stigonema Hormogonu klases ģints
- tolypothrix Hormogonu klases ģints
- oscillatoriales Hormogonu klases rinda
- gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
- ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības
- Džargalanta Hovda - pilsēta Mongolijā
- Kobdo Hovda - pilsēta Mongolijā
- dulluma kaite hroniska smadzeņu tūska, kas rodas, ja kavēta smadzeņu šķidruma attecēšana, biežāk sastop vecākiem smagā tipa zirgiem, retāk suņiem, govīm
- Rosa hugonis Hugo roze
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
- Hubsuguls Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos
- Kosogols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos
- Huvsgols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļu daļā
- Nova Ližboa Hvambo, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1975. g.
- hidalgo Idalgo
- kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību
- pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus
- dīkt Īdēt (par govīm, teļiem)
- Arkādija Idilliskajā dzejā - "laimīgo ganu zeme"
- atīdēt Īdot atsaukties (par govīm)
- fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne
- dižciltēt Iecelt par dižciltīgo
- kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā
- kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju
- stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme
- kuldeņa iedobums krāsns priekšas sānos degošu ogļu uzglabāšanai pelnos (dūbe)
- teomānija Iedomāta apgarotība, reliģioza murgošana
- iemest priekšā iedot govīm nedaudz ēst
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu)
- ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai
- mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei
- iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus
- stratocīds iedzīvotāju iznīcināšana pēc to piederības pie noteikta sabiedrības slāņa (lielsaimnieki, tirgotāji, inteliģence utt.)
- vecuma klasifikācija iedzīvotāju sadalījums tipiskās vecuma grupās (piemēram, zīdaiņu, darbspējīgo iedzīvotāju vecums)
- entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā
- sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
- kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība
- nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu)
- vilkt bagātu lomu iegūt bagātību, kādu labumu (pat bieži negodīgiem līdzekļiem)
- nākt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, sākt aptvert, kur kādu meklēt, kā noskaidrot vajadzīgo
- iemanīties iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.)
- iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos)
- iedīkties Ieīdēties (par govīm)
- augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām)
- vagonu apgāzējs iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu
- vagonu mazgāšanas mašīna iekārta vagonu ārējai mazgāšanai
- vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu
- ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala
- reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; kodolreaktors
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā
- darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt
- izkandavāt Iekaustīt, pātagot
- ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā)
- iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu
- transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā, vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu
- ielaušanās Iekļūšana ēkā vai apžogotā sētā, bojājot aizsprostojumus vai aizslēgumus
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti
- duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā
- dermadroms Iekšķīgo slimību izpausme ādā; kāda sindroma ādas komponents
- izlāgot Ielāgot
- iepasēt Ielaikot; ievietot; pielāgot
- Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
- ieplīvot Ielidot; līgojoties ienākt
- ielingāt Ielingot (1)
- ielingāt Ielingot (2), iecilpot
- apdārzs Ieloks, iežogojums
- ekvizīcija Iemācīta uzvedības pielāgošana
- nablatikatsja Iemācīties runāt argo
- iemangalēt Iemangot
- peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko
- gofrētais kartons iepakojuma materiāls, ko izgatavo, salīmējot vairākas papīra kārtas, no kurām vismaz viena ir no gofrēta papīra
- Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
- iepogāties Iepogoties
- izmēru ķēdes kompensējošais loceklis iepriekš izvēlēts izmēru ķēdes loceklis, ar kura izmaiņu panāk vajadzīgo slēdzošā locekļa precizitāti
- prolegomena Iepriekšējas piezīmes, kāda raksta ievads vai priekšvārds; prolegomenas
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu)
- dastmērs ierīce (augošu) koku caurmēra mērīšanai
- spriegotājierīce ierīce (kā) spriegošanai
- vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā
- bremme ierīce cigoriņu grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu
- rezistīvs pastiprinātājs ierīce elektrisko signālu pastiprināšanai, kurā aktīvā elementa (elektronlampas, tranzistora) noslogojumu nodrošina rezistors
- urva ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties
- urve ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties
- lecināmās stelles ierīce govju, mazāk cūku, aitu un ķēvju lecināšanai
- bruņurupucis ierīce grafisku attēlu zīmēšanai, ko parasti vada, izmantojot valodas "Logo" instrukcijas
- kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās
- šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes
- aretieris ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās
- ergogrāfs ierīce muskuļu darba grafiskai reģistrēšanai; lietojama noguršanas procesa u. c. procesu pētīšanai; viens no ergometra veidiem
- vagātājs ierīce vagošanai
- ciparu filtrs ierīce vai programma, kas saskaņā ar izvēlētu algoritmu pārveido ieejas ciparsignālu izejas ciparsignālā; raksturīga darbības precizitāte un parametru atkārtojamība
- trossavilcējs ierīce vanšu un štagu nospriegošanai, izmantojot taļļās ievērtas troses
- inženierkomunikācija ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem
- zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
- deglis ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai
- spriegotājs ierīce, iekārta (kā) spriegošanai
- ručka ierīce, kas atvieno govju ķēdes fermā
- modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām
- integrators ierīce, kuras izejas mainīgais tiek formēts, integrējot ieejas mainīgos laikā
- arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni
- prizmatiskais ierievis ierievis, kas mazāk ietekmē detaļu centrēšanos un dod iespēju detaļas pārbīdīt garenvirzienā, lieto kustīgos iierievja savienojumos
- iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur)
- sadrātēt Ierobežot, nožogot visapkārt ar stieplēm
- klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās
- numurēts izdevums ierobežotas tirāžas iespieddarbs, kuram tiek piešķirts savs kārtas numurs; to parasti iespiež vai iezīmogo titullapā, norādot kopējo eksemplāru skaitu
- dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti
- liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu
- kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju
- ieroča remonts ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību)
- iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot
- iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos
- iebangoties iesākt bangot; īsu brīdi bangot
- uzbangot iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot
- iedungoties iesākt dungot; iesākt dungot un tūlīt apklust
- ielīgoties iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust
- iegulgoties iesākt gulgot un tūlīt pārstāt
- uzmargot iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot
- iemirgoties iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot
- uzmirgot iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot
- iepogoties iesākt pogot un tūlīt apklust
- uzspīgot iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot
- iesprēgāties iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt
- iespulgoties iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot
- uzspulgot iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot
- aizsvilt iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
- aizsvilties iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
- iezaigoties iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- iezaigoties iesākt zaigot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zaigot
- iezaigoties iesākt zaigot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zaigot, atstarojot gaismu
- uzzaigot iesākt zaigot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zaigot
- iezalgoties iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- iezalgoties iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zalgot
- iezalgoties iesākt zalgot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu
- uzzalgot iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot
- iežagoties iesākt žagoties un tūlīt pārstāt
- iežvīgoties iesākt žvīgot
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu
- piejemt Ieskaitīt (ko) kādā šķirā, grupā, kategorijā
- iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā)
- pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto
- pilnekrāna lietojums iespēja izmantot visu displeja ekrāna laukumu, izpildot lietojumprogrammas logošanas vidē
- risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem
- adaptācija iespieddarba pielāgošana konkrētai drukas tehnoloģijai
- iespulgties Iespulgoties
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai
- atpūtas nams iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos
- iestigāt Iestigot
- cirsma Iestigots meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai kurā izstrādā kokmateriālus
- iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē)
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus
- iet limbažos iet pie nedēļnieces raugos
- luņgeibuos (īt) iet raugos
- večot Iet ubagojot no mājas uz māju
- audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi; pamācīt
- akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu
- von Ietilpst daudzos dižciltīgos vācu uzvārdos
- okraska Ietilpt kādā kriminālvides kategorijā, kā arī specializēties kāda noteikta veida noziegumos
- ieandelēt Ietirgot
- tprušeņ Ieto, labinot govi; tpruš
- tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums ietver personai nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā
- Milzukalna dabas parks ietver šī kalna apkārtni ar savdabīgo reljefu un gleznaino apkārtni, platība - 73 ha, no 1977. g. līdz 1999. g. bija kompleksais dabas liegums
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
- Amarbadžasgalants ievērojams objekts Mongolijā (_Amarbažasgalant_), Darhanūlas aimaka rietumos
- pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai
- iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā
- iemastīt Ievietot, ielāgot
- dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla
- ķekavot Iezīmēt, apzīmogot
- apžegoties Iežagoties
- iežegoties Iežagoties
- uzžagot Iežagoties
- blakusieži Ieži, kas no sāniem aptver derīgo izrakteņu iegulu
- apmargojums Iežogojums ar margām
- bulvarks Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju, margsiena
- bulverķis Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju, margsiena
- margsiena Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju; margmala
- iežogs Iežogojums, arī žogs
- sklads Iežogojums, būris
- aizmargojums Iežogojums, piem., tiesas zālē
- spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam
- apsēta Iežogojums, žogs
- apsēte Iežogojums, žogs
- aizkāršot Iežogot
- aizkārtīt Iežogot
- aizmastīt Iežogot
- apmienot Iežogot
- apmiet Iežogot
- apsētīt Iežogot
- apslēgt Iežogot
- iesklandēt Iežogot
- žogāt Iežogot
- apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot
- iemastīt Iežogot, apžogot
- iemietēt Iežogot, apžogot
- klondārzs Iežogota telpa pie klona
- priekšlaideris Iežogota teritorija kūts priekšā; laidars
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess)
- aplenka Iežogotas ganības, aploks
- baznīcas dārzs iežogots baznīcas pagalms, ko senāk izmantoja par kapsētu un soda vietu
- ņurdulis Īgonis
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam
- makrofagocīts Ikviens liels fagocīts
- Portfranki Ilebo, pilsēta tagadējā Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- izgodāties ilgāku laiku izgodāt (kādu kā)
- izlūkoties ilgāku laiku izklaušināt, spiegot
- kaltināt ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu)
- saogot ilgāku laiku nepārtraukti ogot
- noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
- izņaukstēties ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties)
- satirgoties ilgāku laiku tirgoties
- nozabelēties ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties
- saubagot ilgāku laiku ubagot, diedelēt
- nolīgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam)
- nogorīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties
- noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību
- noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.)
- samurgot ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim)
- savergot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim)
- izlonēties ilgāku laiku, daudz algot
- izgodāt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
- izgodēt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
- izgodīt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
- izdungoties ilgāku laiku, daudz dungot
- izgorīties ilgāku laiku, daudz gorīties
- izgozēties ilgāku laiku, daudz gozēties
- izmurgoties ilgāku laiku, daudz murgot
- izogoties ilgāku laiku, daudz ogot
- izpogoties ilgāku laiku, daudz pogot
- iztirgoties ilgāku laiku, daudz tirgoties
- izubagoties ilgāku laiku, daudz ubagot
- atvagāt ilgāku laiku, daudz vagot
- izvergoties ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt
- izžegoties ilgāku laiku, daudz žagoties
- tvīka Ilgas, ilgošanās (pēc kaut kā)
- Ildze Ilgošu ezers Andrupenes pagastā
- ilgāties Ilgoties
- kāmēt Ilgoties
- tītot Ilgoties
- lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko)
- čadāt Ilgoties, alkt, tīkot
- pastilgt Ilgoties, izjust vēlmi
- kalēties Ilgoties, kārot
- gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā)
- menostakse Ilgstoša oligomenoreja
- priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.)
- sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
- Begonia cuccullata ilgziedīgā begonija
- Begonia semperflorens ilgziedīgās begonijas sinonīms nosaukums
- neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji
- neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji
- hiperboliskās funkcijas imagināra argumenta trigonometrisko funkciju vispārīgs nosaukums
- kontagiozais impetigo impetigo ar virspusējām pustulām un slāņainām dzeltenām krevelēm
- impetiginizācija Impetigo pievinošanās citai ādas slimībai
- bullozais impetigo impetigo, kurā pustulas saplūst, veidojot pūšļus
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi
- algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu
- seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
- vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
- kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
- nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs
- kalasa Indiešu arhitektūrā lietojamais vāzveidīgais sikharu vainagojums, arī vāzveidīgais kolonnu kapitelis
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā
- āšrams Indiešu reliģijā eremīta mītne vai klosteris, ticīgo pulcēšanās centrs un vieta, kur tiek nodota guru vēsts
- šakti Indiešu tantrisma rituālajā praksē - vispagodinošākais tituls sievietei, kura piedalās tantriskajos rituālos
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā
- degazācija Indīgo kaujas vielu likvidēšana dažādos ārējās vides objektos
- indigoūrija Indigo urīnā kā indikāna noārdīšanās produkts
- indigofera Indigoferas 1
- dažādziedu indigofera indigoferu suga ("Indigofera heterantha")
- fumarīns Indīgs alkaloīds miega magonēs u. c. magoņu dzimtas augos
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
- kondurangīns Indīgs glikozīds kondurango mizā
- nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu, izmanto arī lētu smaržīgo ziepju ražošanā
- Toona mahagoni Indijas mahagons
- mangifera indica Indijas mango
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības
- politiskā adaptācija indivīda vai grupas aktīva pielāgošanās sabiedriski politiskajai videi, sabiedrībā pieņemtajām politiskās uzvedības normām, likumiem un poltisko vērtību sistēmām
- kultūras adaptācija indivīda vai grupas aktīvas pielāgošanās process konkrētās eksistences vides apstākļiem
- adaptācija Indivīda vai sociālās grupas aktīva pielāgošanās sociālajām prasībām, morāles likumiem utt.
- dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze
- dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija
- diheterozigots Indivīds, kam piemīt divas heterozigotiskas īpašības
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas
- cūku infekciozais atrofiskais rinīts infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja cūkas tur nelabvēlīgos mikroklimata apstākļos
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks
- seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem gk. saslimst dzimumceļā, kā gonoreja, sifiliss, AIDS un herpesvīruss
- ķīmijiedarbība Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas
- ezofagostomoze Infestācija ar ezofagostomiem
- gongilonematoze Infestācija ar gongilonēmām
- drošības klasifikācija informācijas pieejamības iedalījums kategorijās vai līmeņos tās drošības papildkontrolei (piemēram, slepena informācija, informācija, kas pieejama tikai medicīniskajam personālam, u. c.)
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu
- drošības datu lapas informatīvas lapas, kas sniedz ķīmisko vielu lietotājiem vajadzīgo informāciju, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi
- žbans Ingofena tūbiņa
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību
- fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors
- izpildadrese Instrukcijas (komandas) operanda adrese, kas vai nu tieši iekļauta tajā, vai arī tiek aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo lauku saturu, atbilstoši izmantotajai adresēšanas shēmai
- dendrometrs instruments netiešai augošu koku augstuma un caurmēra mērīšanai
- programmējamā loģiskā matrica integrēta shēma ar universālu matricveida struktūru, kas sastāv no loģiskajiem elementiem ar komutējamiem savienojumiem un kas šo savienojumu attiecīgas komutācijas rezultātā var realizēt dažādas ieejas mainīgo disjunktīvās normālformas
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas
- rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem
- dračīt Intensīvi darbināt, noslogot (ko)
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus
- ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi
- interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē
- augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
- ciklometriskās funkcijas inversās trigonometriskās funkcijas Arcsin, Arccos, Arctg u. tml., kā arī to galvenās vērtības arcsin, arccos, arctg u. tml.
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu)
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai
- teļatniks Īpaša telpa govju fermā jaunpiedzimušo teļu novietošanai
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
- manevru lokomotīve īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai un vagonu pārvietošanai pa stacijas sliežu ceļiem
- karkļi Īpašas redeles siena vai citas lopbarības ielikšanai zirgiem vai govīm, arī labības izkratīšanai, izsijāšanai
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds
- tirgus īpaši iekārtots laukums, celtne vai telpa, kur noris tirgošanās
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze
- lepnums īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu
- saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- faktūrkartēšana Īpašs efekts datorgarfikā, ko panāk, izmantojot speciālus algoritmus, kas piešķir attēlam noteiktu virsmas faktūru
- prečzīme Īpašs simbols, logo vai nosaukums, kurš tiek lietots preces atpazīšanai; to var reģistrēt gan preces ražotājs un izplatītājs, gan tās importētājs
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1)
- stilosporangijs Īpašs zigomicēšu sporangijs, kurā veidojas ļoti daudz sporu
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis)
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes
- faleronīms Īpašvārds, kas nosauc ordeni, medaļu vai goda zīmi
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
- heterocistas Īpatnējas pavedienveidīgo zilaļģu šūnas, kurās nekad nav asimilācijas pigmentu
- kompaunds Īpatnis, kas ir heterozigotisks pēc viena lokusa divām mutantām alēlēm
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas par tiešo un vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju
- Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno
- Kanādas irbene irbeņu suga ("Viburnum lentago")
- gigolo Īrējams dejotājs, bārkungs; žigolo
- ņirgoties Irgoties
- irmoloģija irmosu krājums pareizticīgo dievkalpojumam
- sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam
- vorticisms īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit
- malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
- Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
- Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
- jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam
- džuma Islāma ticīgo pulcēšanās sprediķim un kopīgai lūgšanai piektdienas pusdienlaikā; piektdienas lūgšana
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
- giaur Islāmticīgo palama, ar ko tie apzīmē jebkuru citticībnieku
- beirams Islāmticīgo svētki
- mufti Islāmticīgo tiesnesis
- selamliks islāmticīgo viesistaba, recepciju telpa
- valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi
- isospora Isospora gondii - toksoplazmas "Toxoplasma gondii" nosaukuma sinonīms
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu
- Metroxylon sagu īstā sāgopalma
- Swietenia mahagoni īstais mahagons
- nogorīties īsu brīdi gorīties un pabeigt gorīties
- nolīgoties īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties
- nolīgot īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties; nolīgoties (1) (1)
- nomargot īsu brīdi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu)
- pamirgot īsu brīdi mirgot
- nomirgot īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot
- uzpogāt īsu brīdi pogot
- nopurkšt īsu brīdi radīt vibrējošu skaņu (piemēram, par zirgu, govi)
- norēgoties īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties
- parēgoties īsu brīdi rēgoties, būt redzamam
- paspulgot īsu brīdi spulgot
- nospulgot īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot
- pazaigot īsu brīdi zaigot
- nozaigot īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot
- pazalgot īsu brīdi zalgot
- nozalgot īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot
- nožvīgot īsu brīdi žvīgot un pārtraukt žvīgot
- uzbungāt īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko)
- uzbungot īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko)
- palīgoties īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties
- noīdēt īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm)
- nopogot īsu brīdi, vienu reizi pogot
- nožagoties īsu brīdi, vienu reizi žagoties
- vīpsnēt īsu mirkli spīdēt, zaigot
- balilla Itāļu fašistu 6-12 gadīgo bērnu militāras organizācijas nosaukums Musolīni laikā
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā
- izaugstinājums Izaugsme; izcilnis ragu vietā tolai govij
- aizkāmējis Izbadojies; noilgojies
- izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam
- izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus
- maestro Izcila šahista goda nosaukums; šahists, kam ir šāds nosaukums
- mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (gk. Indijā); persona, kam ir šāds tituls
- augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens; tāds, kam ir dziļš saturs
- celmiņš Izcilnis briežveidīgo galvaskausa daļā starp raga rozeti un galvaskausu
- kāpuris Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs
- kāpurs Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs
- Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
- triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara
- talants izcilu (parasti speciālo) garīgo un fizisko spēju kopums (kādā darbības nozarē)
- paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi
- izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni)
- iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu)
- nošķīst Izdalīt strutas (par augoni)
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot
- apridāties Izdarīt, paveikt visu vajadzīgo
- mutatis mutandis izdarot vajadzīgos grozījumus
- zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā
- izdungāt Izdungot
- izaligāties Izdziedāties līgo dziesmas
- izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas
- izdegt Izdzist, sadegot kurināmajam (piemēram, par lampu)
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām
- sociālā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm
- pedagoģiskā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros
- izšķorīties Izgorīties, izstaipīties
- nožarbināties Izgorīties, izstaipīties
- izmentēt izjaukt, izbradāt, izvagot
- iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku)
- karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā)
- silt Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā)
- noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust, apliecināt cieņu, goddevību
- asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu
- līdzsvarojošā izlase izlase, kas noteiktos vides apstākļos veicina heterozigotu saglabāšanos
- izlīgoties Izlīgot
- salīgoties Izlīgoties 2 (kopā ar kādu); līgot 2 vienam pēc otra, citam pēc cita (parasti no lielāka attāluma)
- izlingāt Izlingot
- trimmēt Izmainīt peldoša līdzekļa smaguma centru (pārvietojot balastu), lai panāktu vajadzīgo stāvokli ūdenī
- darba izmaksas izmaksas, kas rodas izmantojot uzņēmumā algotu darbaspēku
- jauktās izmaksas izmaksas, kuras satur gan fiksēto gan mainīgo izmaksu elementus
- faktiskās izmaksas izmaksu summa, ko var aprēķināt pēc pilnās pašizmaksas kalkulācijas sistēmas vai faktisko mainīgo izmaksu kalkulācijas sistēmas, vai pēc faktiski izdotās naudas summas
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus)
- ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi
- izmergot Izmargot
- mērīšanas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nodrošina vajadzīgo dažādo detaļu mērījumu precizitāti
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks
- ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas
- paleotherium Izmiruši tapirveidīgi dzīvnieki eocēnā un apakšējā oligocēnā
- titanotheriidae Izmiruši, tapiriem līdzīgi, ziloņa lieluma zīdītāji, sastopami eocena un oligocena nogulumos
- neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu)
- izogone Izogona
- izšnoķerēt Izošņāt, izspiegot, izokšķerēt
- parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties
- koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā
- izžūķerēt Izpētīt, izdibināt, izošņāt, izspiegot
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot
- pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni
- ergonomisks Izprojektēts un izgatavots atbilstoši ergonomikas prasībām un standartiem
- benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem
- liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos)
- piekāpties Izrādīt godbijību
- šekelis Izraēlas naudas pamatvienība (=100 agoriem)
- Ābrams izraēliešu un tiem radniecīgo tautu ciltstēvs Bībelē, Īzāka un Izmaēla tēvs; fanātiskas dieva pielūgsmes paraugs; Korānā Abraāms (Ibrāhīms) ir arī arābu ciltstēvs
- izžākstīties Izrēgoties
- papirkstot Izrušināt atsevišķus gatavākos (kartupeļus, rāceņus) no vēl augošu sakņu dobes (pēc tam uzmanīgi sakļaujot zemi)
- fui Izsaka kategorisku noliegumu
- vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties
- nauž Izsauciens govs nomierināšanai
- stalkot izsekot, izspiegot
- izknist Izsīkt (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā)
- sabert Izsisties (par masalām, augoņiem u. tml.)
- lēkatņi Izsitumi, augoņi
- šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas
- uzspiegot Izspiegot
- vancka Izspiegotāja
- špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs
- izstigāt Izstigot
- izstīgāt Izstīgot
- pirotehniskais izstrādājums izstrādājums, kas satur degošu vai eksplozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai
- aprīdzēt Izšūt, izmargot, izrakstīt visapkārt
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko)
- neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta
- pārprecēt iztirgot
- izendelēt Iztirgot
- izandelēt Iztirgot, izpārdot
- iztargavāt Iztirgot, izpārdot
- iztirgāt Iztirgot, izpārdot
- izčankarēt Iztirgot, par nieka naudu pārdot, izsaimniekot
- nolīperēt Iztirgot, pārdot, realizēt (preci)
- izandeletes Iztirgoties
- izandelēties Iztirgoties
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko)
- daudz nest izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos
- godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi
- locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi
- liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos)
- piemēroties Izturēties, rīkoties, runāt saskaņā (ar ko); pielāgoties (1)
- dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt
- iznabagot Izubagot
- iznabagoties Izubagoties
- pļekāt Izvadīt (no organisma) ekstrementus (par govīm)
- apraicīt Izvagot
- apvagāt Izvagot
- izvagāt Izvagot
- izvāgāt Izvagot
- uzvagāt Izvagot
- izezēt Izvagot ar arklu - ezi
- ežāt Izvagot ar ecēšveida arklu
- izraicīt Izvagot, ar arklu izveidot vagas
- flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē
- atara Izvagots kartupeļu lauks
- arumains Izvagots; grumbots
- Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola
- uzsist jumtu izveidot Jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai)
- iesamesties Izveidoties (par augoni)
- izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - ar izsitumiem, augoņiem
- uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
- iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2)
- vadības izvēlne izvēlne, ko var atrast praktiski visos logos un dialoglodziņos un kas satur opcijas aktīvo logu pārvaldīšanai
- pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo
- nominācija Izvirzīšana par kandidātu kādam amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu); augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus)
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus
- nominēt Izvirzīt par kandidātu amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi
- izdūlēt Izzvejot (parasti kā degoša gaismā)
- angobēšana Izžāvēta vai apdedzināta keramiska izstrādājuma dekorēšana vai pārklāšana ar angobas šlikeri
- čīkstiņi Izžuvušu upju krastos augoši augi
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori
- Svetozareva Jagodina - pilsēta Serbijā, tās nosaukums 1946.-1992. g.
- jahtas trimmēšana jahtas smaguma centra izmainīšana, pārvietojot balastu, lai panāktu vajadzīgo guļu ūdenī
- hanikss Jaku un govju krustojums
- Ranguna Jangona, Mjanmas (Birmas) galvaspilsēta
- līgotnis Jāņa dienas dziesmas; līgošana
- alpīnā jāņoga jāņogu suga ("Ribes alpinum"), tiek arī audzēta kā krāšņumaugs dzīvžogos; alpīnā vērene
- Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos
- Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli
- Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- derbi Jāšanas sacensību godalga
- oligoastrocitoma Jaukta glioma; sastāv no astrocītu un oligodendrogliocītu izcelsmes elementiem
- otrā elpa jauna funkcija, izskats (priekšmetam, ēkai u.c.), kas atjaunots, uzlabots, pielāgots otrreizējai lietošanai
- atdiene Jauna govs, kas vēl nedod pienu
- gotena Jauna govs, tele
- gotene Jauna govs, tele
- viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem
- paraklēts Jaunās Derības apzīmējums gara būtnei, kas grēcīgo aizstāv Dieva priekšā un glābj to no soda
- gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex"
- vainags Jaunavas gods, nevainība
- māsters Jaunkungs (pieklājības forma, ko lieto kalpotāji, uzrunājot vai runājot par kunga nepilngadīgo dēlu); arī humoristiski
- frišpiena govs jaunpiene, govs, kas nesen atnesusies
- krāszēns Jauns krāsnesis, kas vēl nav izturējis zināmu pārbaudījumu vai kam trūkst vajadzīgo semestru
- pants Jauns, augošs, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags
- melngalvji Jaunu ārzemju tirgotāju biedrības pilsētās, kur šie tirgotāji bija apmetušies uz pagaidu dzīvi un nebija kļuvuši par namniekiem vai apprecējušies; Rīgā 1416.-1939. g.
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām
- JAK Jautro un asprātīgo klubs
- datorresurss Jebkura datu apstrādes sistēmas sastāvdaļa, kas nepieciešama vajadzīgo darbību veikšanai
- Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms)
- neskatoties ne uz ko jebkuros apstākļos; neraugoties ne uz ko
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā)
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku)
- anika Jēdziens budismā, kas apzīmē visai eksistencei raksturīgo nenoturību un mainīgumu
- Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu
- Ego sintonisks jēdziens psihoanalīzē un Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kas ir saskaņā ar Ego vajadzībām un mērķiem
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā
- Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā
- volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji
- panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae"
- Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem
- jērinieks Jēru tirgotājs
- almass Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums mongoļu mitoloģijā
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
- immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta
- apskaidrošanās Jēzus parādīšanās dievišķā godībā
- lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti
- Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli
- Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki
- Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
- aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs
- Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu
- purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem
- nācarieši Jūdu kristīgo sekta m. ē. pirmajos gadsimtos
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
- iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
- krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
- Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m
- henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu
- Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota
- feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji
- Hydrodamalis gigas jūrasgovs jeb Stellera jūrasgovs
- melnais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobius niger"), saukts arī par melno gobiju
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
- žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga
- ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima")
- skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā
- justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ)
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību
- interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori
- apmurdzis Kā apmiegojies, apmulsis
- fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon)
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu
- Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
- govainis kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem)
- zeltzvīgznīte kāda mitrā vietā augoša augu suga ar dzelteniem ziediem
- demonetizēšana kāda monētu veida izstumšana no likumīgo maksāšanas līdzekļu skaita ar piekritīgās iestādes rīkojumu
- līgšana kāda pieņemšana darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- modelēšana kāda procesa pētīšana, mākslīgi reproducējot vienkāršu vai analoģisku procesu, piem., cilvēku slimībām raksturīgo patoloģisko procesu pētīšana dzīvniekā
- cūkčamariņš kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi)
- pļečka Kāda, kas staigā iepletusies un zvalstīdamās (sieviete, vista, govs)
- ikarieši kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca
- tautas sapulce kādas kopienas visu pilntiesīgo locekļu savdabīgs "parlaments"
- nokavējums kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku
- katamorfoze kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze
- minerālresursi kādas teritorijas dažāda veida derīgo izrakteņu krājumu kopums
- diaspora kādas ticības piekritēju dzīvošana citticīgo vidū
- salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes
- gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
- šablonkadrs Kadrs, ko uzņemot, daļu negatīva sedz maska; attiecīgo negatīva daļu eksponē atsevišķi
- trunte kāds pieaugums pie augoša koka
- pienelītis kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums)
- mūlis kāds ūdensdzīvnieks (vai putns), kas mauro kā govs
- malčuksne kāds zināms augs, ko govis labi ēd
- piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena
- stabule kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs
- tošna kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs)
- tošņa kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs)
- žora kāds, kas gorās
- lamža kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks
- valgsts kāds, kas gorās un staipās
- varkslis kāds, kas groza balsi, gorās, stomās, mēdās
- brīvbraucējs kāds, kas neiegulda pūles darbā, bet saņem tādu pašu atalgojumu kā tie, kas patiesi strādā
- birdeklis kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu
- šuslenieks kāds, kas tirgo ar sīrupu saldinātus dzērienus
- plekstinieks kāds, kas tirgo plekstes
- klikša kāds, kas žagojas
- nominants kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- šķelvinis kāds, kurš līgojas, grīļojas
- padundot kādu brīdi dungot
- parozīties kādu brīdi gorīties, staipīties
- pasirgt kādu brīdi slimot; pasirgot
- patizāt kādu brīdi streipuļot, ļogoties iet
- nošķorēt kādu brīdi turēt krāsns karstumā, glazēt (māla podus, lai sasniegtu vajadzīgo izturību)
- panabogt kādu brīdi ubagot, diedelēt
- nopogāt kādu laiku pogot un pabeigt pogot (par lakstīgalas dziesmu)
- panabagot kādu laiku ubagot
- noubagot kādu laiku ubagot, diedelēt
- novilnīties kādu laiku viļņot, bangot
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
- kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija
- ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1
- ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem
- Papaver nudicaule kailstublāja magone
- terciārs kainozoja ēras priekšpēdējais periods, tiek iedalīts divos patstāvīgos periodos – paleogēnā un neogēnā
- CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela
- ķerties pie cepures (kādam) kaitēt godam, būt par kaunu
- racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē
- ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai
- peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai
- kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi
- zigokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Zygocactus")
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts
- chlorkalijs Kālija hlorīds KCl, kālija mēslošanas līdzeklis, ko parasti pārstrādā augstprocentīgos kālijsāļos
- Albertvila Kalima - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1968. g.
- singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos
- parozīte Kalna pakājē augoša roze
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
- Armaks kalna virsotne Krievijā (_Armak, gora_), Burjatijas Republikā, augstums - 2079 m
- Barūnmatadūls kalna virsotne Mongolijā, Austrumu aimaka dienvidu daļā
- Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
- Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
- Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m
- Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
- Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m
- Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m
- Baitiks kalniene Ķīnā, pie Mongolijas robežas, augstākā virsotne - 3290 m (Altanovoūls)
- Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
- Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
- Apsaks kalns Krievijā (_Apsak, gora_), Irkutskas apgabala ziemeļu daļā, augstums - 570 m
- Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
- Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m
- Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
- Akaška kalns Krievijas Baškorostānas Republikas austrumos (_Akkaška, gora_), Dienvidurālu kalnu masīva ziemeļrietumos, augstums 778 m
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi
- Amargosas grēda kalnu grēda ASV (_Amargosa Range_), Kalifornijas un Nevadas štatā, austrumos no Nāves ielejas
- Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra
- Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss)
- Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m
- Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m
- Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe
- Henteja grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļu daļā ("Chentejn Nuruu"), garums - \~250 km, augstums - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 2800 m (Dzalučuds)
- Angonija kalnu grēda Mozambikā (_Angonia_), Tetes provinces ziemeļaustrumos
- Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
- Džidas grēda kalnu grēda Piebaikālā, uz Krievijas un Mongolijas robežas, garums — \~350 km, augstums — līdz 2636 m
- Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m
- Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi)
- Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji
- Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m)
- Hingāns Kalnu sistēma Ķīnā, Mongolijā un Krievijā
- Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas
- Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m
- Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m
- banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā
- lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
- nokalpoties Kalpot līdz pagurumam, vergot
- slugāt Kalpot, vergot
- tvangot Kalpot, vergot
- lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
- lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
- bandenieks Kalps, kas par atalgojumu saņem apstrādāšanai ierādītu zemes gabalu; rentnieks
- bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem zemes gabalu - bandu^2^
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski
- kaļķenieks Kaļķu dedzinātājs; kaļķu tirgotājs
- kaļķeniece Kaļķu tirgotāja
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
- divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
- kāmjžurka Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Cricetomys"), 4 sugas
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- Begonia x tuberhybrida kamolbegonija
- Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- sekundārais kanāls kanāls, pa kuru pārraida vadības informāciju diagnostikas ziņojumos, lai atslogotu galveno datu pārraides kanālu
- Lulvabūra Kananga, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Dracunculus canariensis Kanāriju dragonārums
- samagons Kandža, samogonka
- prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
- sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves
- rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu
- jaunuzņēmums Kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību
- eksponenciāls Kāpjošs, pieaugošs
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti
- Plumbago capensis kāpu plumbago
- nīburs Kāpurs govs mugurā
- nieburs Kāpurs govs mugurā; nīburs
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā)
- nukeri Karadraudzes locekļi mongoļu feodālās aristokrātijas dienestā 12.-13. gs., vēlāk kļuva par mongoļu lielo feodāļu vasaļiem
- repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti
- Harahorina Karakoruma - senpilsēta Mongolijā
- Begonia rex karalsikā begonija
- ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
- priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem
- seržants Karavīru kategorija (dažu valstu armijās), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, virsseržanti, staršinas un praporsčiki
- ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi
- kareivis Karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji (jefreitori, kaprāļi)
- matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži
- praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki
- vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki
- vecākie virsnieki karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži
- Kargopoļa Kargopole, pilsēta Krievijā
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu)
- observanti Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa atzarojums, kas pēc 1432. g. reformām paturēja stingrākos noteikumus
- konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus
- brāļošanās Karojošo valstu kareivju protesta forma 1. pasaules kara laikā, kad naidīgo armiju kareivji satikās neitrālajā joslā un ierakumos
- flavoksantīns Karotinoīds pigments; atrodams augos niecīgos daudzumos
- grundulis Karpu dzimtas suga ("Gobio gobio"), neliela, saldūdeņos dzīvojoša zivs
- akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu
- piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā
- karpzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, daudzveidīgas, gk. saldūdens zivis, >270 ģinšu, >1500 sugu
- elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu
- Kartaga Kartago, pilsēta Kolumbijā
- ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte
- izvedējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas izved vagonus no mezgla šķirošanas stacijas uz iecirkņa starpstacijām un kravu stacijām
- pārvades vilciens kārtējais kravas vilciens, kas paredzēts vagonu nosūtīšanai no vienas mezgla stacijas uz citu un tiek apkalpots ar speciāli izdalītām lokomotīvēm
- savācējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas savāc vagonus no iecirknī esošajām starpstacijām un kravu stacijām un nogādā tos šķirošanas stacijā
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās
- tikle Kārtīga, darbīga, pieklājīga un godīga meitene
- gadīgi Kārtīgi, godīgi, mēreni (garīgos rakstos)
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos
- paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu
- proktofantasmists Kas aiz tūpļa un vēdera sāpēm redz spokus un murgo (Gētes Faustā)
- Kasaja Kasai, Kongo kreisā krasta pieteka
- piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot
- šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot; piekasīt (2)
- ubogovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
- horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem
- kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem
- vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai
- persona kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes
- kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam
- kategorizācija Kategoriju izveidošanas process; objektu apvienošana un sakārtošana pēc priekšmetiski funkcionālajiem principiem
- protestēt Kategoriski iebilst (pret ko)
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko)
- būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) kategoriski pretoties (kam); enerģiski censties aizkavēt (ko)
- negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko
- negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko
- ultimatīvs Kategorisks
- protests Kategorisks iebildums (pret ko)
- kategorisms Kategoriskums
- ultimatīvums Kategoriskums
- Syngonium podophyllum kātlapu singonija
- videosignālu monitors katodstaru osciloskops, kas īpaši pielāgots televīzijas signālu atspoguļošanai
- eksercīcijas Katoļticīgo garīgo vingrinājumu, ikdienas pārdomu un lūgšanu sistēma
- gadusdaļas Katoļticīgo gavēnis gada ceturkšņa maiņā
- aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem
- temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām
- celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi
- kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem
- iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas
- decimācija katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo; "desmitās tiesas" iekasēšana
- lūst vai plīst, arī plīst vai lūst katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem
- lai velns par stenderi paliek katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem
- amata galdi katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus
- apakšējais žoklis kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu; apakšžoklis
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu
- electrophorus Kaulzivju klases karpveidīgo kārtas ģints
- lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē
- pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni
- jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā
- sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- dorabi Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Chirocentridae")
- siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede
- siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu
- anšovs Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Engraulidae")
- aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
- stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas
- lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru
- gambūzija kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas zivju ģints ("Gambusia")
- apkauns Kauns, negods
- šmucestība Kauns, negods, stipri kompromitējošs gadījums
- kauperīts Kaupera dziedzera iekaisums (parasti gonorejiskas izcelsmes)
- marsupijs Kausveidīgs jungermanniju orgāns, kurā attīstās sporogons
- neskatoties uz (ko) kaut gan, lai gan; neraugoties uz (ko)
- pledēkša kaut kas izplūdis, kā govs pļeka
- čunča kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt
- čunčuks kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt
- jātnieki Kavalērija - sauszemes karaspēka ieroču šķira, kuras personālsastāvs pārvietojas zirgos
- chevalier Kavalieris, bruņinieks (dižciltīgo tituls)
- gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju
- pajauniķis Kāzās līgavaiņa goda viesis, kurš dodas arī uz līgavas māju
- vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- četršķautņu kazroze kazrožu suga ("Epilobium tetragonum")
- kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu
- CDR KDR franks; Kongo Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- mugiliformes Kefaļveidīgo kārta
- sphyarena Kefaļveidīgo kārtas ģints
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz
- Kurgantibe Kergontepa, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums padomju laikā
- Kerngorma Kerngormas rezervāts - atrodas Lielbritānijā ("Cairngorms"), Skotijas ziemeļos, Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā, platība - 259,5 kvadrātkilometri, dibināts - 1954. g.
- izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukums kiberuzbrukums, kas tiek veikts, caur internetu mērķsistēmai no daudziem datoriem nosūtot pieprasījumus un tādējādi izraisot tās pārslogojumu
- pārmontēšana televīzijai kinofilmas oriģināla garuma izmaiņa, pielāgojot demonstrēšanai televīzijā
- telekonversija Kinofilmas pielāgošana demonstrēšanai televīzijā, palielinot tās kustības ātrumu no 24 uz 30 kadriem sekundē
- Leopoldvila Kinšasa, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Stenlivila Kisangani - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē
- Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- atsirot Klaiņojot vai ubagojot atklīst (atnākt)
- līnāt Klaiņot apkārt ubagojot
- claque Klaķieri; algotu applaudētāju kopa
- Alhanajs klans Krievijā (_Alhanaj, gora_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā, augstums 1662 m
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
- pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
- Klaugu Klaugu ezers - Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
- klavicimbale Klavieru attīstības versija ar pieaugošiem stīgu garumiem un trijstūrainu kasti, lietoja līdz 19. gs. sākumam
- sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot
- bikšainais klijāns klijānu suga ("Buteo lagopus")
- ķekarziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus")
- piesirot klīstot, ubagojot savākt
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
- iesluburot Klūpot, žagojoties ienākt
- tungāt Klusām dziedāt, dungot
- dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju); dungot
- rupja mērīšanas kļūda kļūda, kas ievērojami pārsniedz attiecīgos apstākļos paredzamo kļūdu
- datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju
- perekovatsja kļūt godīgam pēc soda izciešanas
- briest kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku
- izslābt kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā)
- atsēst kļūt mazākam, pārtraugt augt (par baugoni)
- pabriest kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
- apsaziesties kļūt negodīgam
- graulāt kļūt netīram (par govi)
- apaugt kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu)
- atvērties kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam)
- pietrūkt kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem)
- pārsprāgt kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums
- nolaisties no saviem augstumiem kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim
- noskaņoties kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu)
- noaugt kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi)
- uzzelt kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- sazelt kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- bērties kļūt tādam, kur veidojas izsitumi, augoņi
- sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
- izkurtēt kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot)
- atzalgot kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu)
- sadilt kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus
- korēties Knosīties, gorīties
- Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
- metilmorfīns Kodeīns - narkotisks alkaloīds ar klepu nomācošu darbību, kuru iegūst no miega magones vai sintezē ķīmiski
- dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot
- kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā
- atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors
- sociālā adaptācija kognitīvi biheiviorāls process indivīda un grupas līmenī – piemērošanās dominējošām vērtībām un normām konkrētā sociālā grupā, kopienā un sabiedrībā; sociālā pielāgošanās
- Kagana Kogona, pilsēta Uzbekistānā
- Novaja Buhāra Kogona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam
- grebulis Koka govju zvans
- grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka
- pažogs Koka nožogojums vistām
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam
- saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus)
- žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast
- kaukālis Kokalis ("Agrostemma githago")
- parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju
- cietie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir >40 megapaskāli, tie ir goba, ozols, osis
- koktirgotājs Kokmateriālu, zāģmateriālu tirgotājs
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
- gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
- maigle Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls
- nobriedusi koksne koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums
- koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos
- koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju
- sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu
- kollenhima Koksnes šūnu veids, izodiametriskas vai garenas šūnas, kas sastopamas augošās auga daļās
- divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo")
- skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium")
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- caurmēra pakāpes koku resnuma gradācijas, kas iedala augošus kokus, mērījot to caurmēru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (t.s. krūšaugstumā)
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē
- Riokolorada Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- Riokolorado Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides")
- kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides")
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas
- arbitrāža Komercdarbība, izmantojot vienādu objektu (valūtu, depozītu, vērtspapīru u. tml.) kursu vai cenu starpību dažādos tirgos, lai gūtu peļņu
- clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata
- konsignatārs Komisionārs, kas preces tirgo konsignāciju ietvaros
- silverstons Kompānijas "DuPont" zīmols: nepiedegošs klājums, ko izmanto pannu virsmas apdarē
- betona masas sagatavošana komponentu dozēšana, to iepildīšana maisītājā, samaisīšana, betona masas izkraušana pieņemšanas bunkurā vai transportlīdzeklī un palīgoperācijas
- finītisms Koncepcija, kas noliedz, ka bezgalības kategorijai ir objektīvi reāls saturs vai ka bezgalīgais ir izzināms
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis
- gavrilka Konduktors, vagona pavadonis
- Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu"
- Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
- KDR Kongo Demokrātiskā Republika
- Kongo Kongo Demokrātiskā Republika, valsts Centrālajā Āfrikā
- CD Kongo Demokrātiskā Republika, valsts divburtu kods
- COD Kongo Demokrātiskā Republika, valsts trīsburtu kods
- Mveela Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos mītošo kubu mītiskā ciltstēva Voota māsa un sieva
- Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
- Zairas Republika Kongo Demokrātiskās Republikas nosaukums 1971.-1997. g.
- Coffea canephora Kongo kafijkoks
- Afropavo congensis Kongo pāvs
- Kongo Kongo Republika, valsts Centrālajā Āfrikā
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- Zaira Kongo upes nosaukums Zairas Republikā
- svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
- svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts
- CG Kongo, valsts divburtu kods
- COG Kongo, valsts trīsburtu kods
- mākslīgs antigēns Konjugēts antigēns, kas iegūts, savienojot nepilnīgo antigēnu ar proteīnu
- augšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta, raugoties no Zemes, atrodas otrpus Saulei
- bezestans Konstantinopoles lielā bazāra nodalījums vecu ieroču un retu lietu tirgotavām
- Pēra Konstantinopoles priekšpilsēta, kur uzturējās lielākā dala kristīgo bagātnieku un sūtņu
- akustiskais nogurums konstrukcijas elementu nogurums akustiskā slogojuma iedarbības rezultātā
- konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas
- stabilitāte konstrukcijas vai tās elementu līdzsvara stāvoklis, kas saglabājas slogojumā līdz kritiskai slodzei
- sabrukums Konstrukcijas vai to elementu stiprības, ilgizturības vai stabilitātes zudums kritiskajā slogojumā vai no temperatūras izmaiņām
- tiešsaistes konsultēšana konsultāciju sniegšana, ko sarakstē, sarunā vai videoierakstā veic sociālais darbinieks vai pedagogs, izmantojot informācijas tehnoloģijas
- Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju
- Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
- terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu
- kopaudži Kopā augoši; kopā izauguši
- līdzartikulācija kopējā artikulācija, kas radusies, pielāgojoties blaku skaņu artikulācijai; koartikulācija
- razvods Kopīgo lietu, darījumu izbeigšana
- nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums
- zvaniņzieži Kopziedlapaino divdīglapaugu dzimta, zālaugi ar lapainu stublāju, nedalītām, pamīšus augošām lapām, ziliem ziediem ciešās vārpās
- vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji
- kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā)
- vārpstene koraļļveidīgo sēņu grupas ģints ("Clavulina")
- Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs
- nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties
- koadaptācija korelatīvas adaptācijas pārmaiņas divos savstarpēji atkarīgos orgānos
- cortege Kortežs, goda pavadonība
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo
- psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu
- pīlings Kosmētiska procedūra - sejas ādas pārragojušās virskārtas noņemšana ar speciāla krēma palīdzību
- pulsārs Kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, kura starojuma impulsi seko cits citam ar stingri noteiktu vai ļoti lēni augošu periodu
- kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni
- kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos
- ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa
- krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu
- antitrisms Košļāšanas muskuļu antagonistu toniska spazma, kas neļauj aizvērt muti
- raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti
- Palime Kpalime, pilsēta Togo
- martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem
- jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās
- krāmtirgotājs Krāmu tirgotājs
- Bālā Lapsa krāpnieks un kultūrvaronis Mali dogonu mitoloģijā
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai)
- iluminācija Krāsains gotikas stila zīmējums, ar kādiem viduslaikos izrotāja rokraksta grāmatas
- Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants
- Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski
- užingorieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užingora" iedzīvotāji
- Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- pudlingkrāsns Krāsns metāla pudlingošanai
- rievainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium rugosum")
- alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās
- krāsu paraugnovilkums krāsu attēla iegūšana uz materiāla nesēja vai krāsu monitora kontroles nolūkā; izšķir analogos (rastrētus), pustoņu (digitālos) un ekrāna paraugnovilkumus
- CMM krāsu vadības sistēmas centrālais modulis, krāsu kalkulators jeb krāsu saskaņošanas algoritms, kas veic krāsu skaitlisko vērtību pārrēķināšanu starp dažādu krāstelpu koordinātām, pēc iespējas saglabājot vislielāko iespējamo atbilstību
- lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
- strauta krāšņspārnis krāšņspārņu suga ("Calopteryx virgo")
- krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna
- zaļvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas krāšņvārnu dzimtas suga ("Coracias garrulus"), kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām, Eiropā aizsargājams
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
- guldas krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Chloebia gouldiae")
- drikšināt Kratīt nost ogli no degoša skala
- favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
- vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē
- fūre Kravas automašīna ar furgonu
- fūrinieks Kravas automašīna ar furgonu
- fūris Kravas automašīna ar furgonu
- privātvagons kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs vagons
- maztonnāžas kravas sūtījums kravas sūtījums, kura masa ir 10–20 t un kura pārvadāšanai nepieciešams tilpums, kas ir mazāks par 1/2 no četrasīgā vagona tilpuma
- segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības
- ļaužu vilciens kravas vilciens, kurā ir vairāk nekā 10 vagonu ar cilvēkiem
- sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma
- arbitrants Kredītu un finanšu kompānija, kas veic arbitrāžas darījumus preču, fondu, valūtas un naudas tirgos
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu
- goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo
- sazaimot Krietni noķengāt, nopulgot
- gadība Krietnums, godīgums, taisnīgums
- Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību
- Sadko Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu
- opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka")
- sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons)
- atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam
- čapārni Krievu tirgotāji vezumnieki, kas pārvadāja preces ratos
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
- procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- katorga Kriminālsods - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos)
- spaidu darbi kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos
- diakisdodekaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 trapecām, kristalogrāfijā regulārās (kubiskas) singonijas (sistēmas) pamatforma
- tetrakisheksaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 vienādsānu trijstūra plāksnēm, kristalogrāfijā kubiskās (heksaedriskās) singonijas vienkārša forma
- ledus kristāli kristāli pareizas sešstūrainas prizmas veidā, kas pieaugot iegūst stabiņu, adatiņu un plāksnīšu formu; ledus kristāliem saplūstot, veidojas sniegpārslas
- homohelidonīns Kristālisks alkaloīds strutenēs ("Chelidonium majus L.") u. c. augos
- ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
- heksakistetraedrs Kristalla forma, kas ierobežota 24 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
- heksakisoktaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 48 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
- singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli)
- katari kristiešu sektu piekritēji Rietumeiropā 11.-14. gs., kas nostatīja pretī labo (Dieva radīto garīgo pasauli) un ļauno (sātana radīto materiālo pasauli), sludināja askētismu, bezlaulību un pašnāvību badojoties
- Sīmanis Burvis kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās, burvis no Samārijas, apustuļa Pētera antagonists
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- emporas Kristīgo baznīcās virs sānjomiem un virs priekštelpas esošās galerijas
- KDS Kristīgo demokrātu savienība (Vācijā)
- liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi
- ticības simbols kristīgo dogmu īss, sistemātisks izklāsts
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus
- klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu)
- avs kristīgo konfesiju draudzes loceklis
- baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne
- āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē
- cherubs Kristīgo mācībā paradīzes sargi, augstāki eņģeļi
- martirijs Kristīgo paciestās mocības ticības labad, asins apliecība
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis
- krusta zīme kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; [krusts]{s:2170}
- sabellieši Kristīgo sekta 3. gadsimtenī, kura Trīsvienībā atzina vienīgā Dieva trejādas parādības
- agnoēti Kristīgo sekta 6. gs., kas apgalvoja, ka Kristus nav bijis visu zinātājs
- sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem
- nazareji Kristīgo sekta, kas piepaturēja arī dažas Mozus mācības
- šinkāt Krogot, tirgoties ar dzērieniem
- rožogacs Krokainā roze ("Rosa rugosa")
- utgārša Krūmājs, kur gana govis
- Jaunzēlandes krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone igata")
- dzeltenkrūšu krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone sulphurea")
- flerons Krusta puķe - dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā - stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām
- miotiskā krustmija krustmija, kas notiek mitozes laikā, tās rezultātā heterozigotiskie lokusi var kļūt homozigotiski
- zirgveidīgo hibrīdi krustojumi starp dažādām zirgveidīgo dzimtas formām (mūļi, zirgēzeļi un zebroīdi)
- LBP Krustu sāpes, lumbago (angļu "low back pain")
- vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Kubanga Kubango, Okavango upes augšteces nosaukums Angolā
- Mbooms Kubu (Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - demiurgs, viens no pirmajiem dieviem
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu)
- grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni
- entofagi kukaiņu apakškārta, dēj oliņas augos, lapās, saknēs vai stublājos, kur attīstoties kāpuriem rodas pangas
- ūdenskukaiņi kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdeni vai uz tā virsmas; šīs grupas kukaiņi
- zarkukaiņi kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni
- pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
- agromyziidae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas alotājmušu dzimta
- acroceridae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta
- zirnekļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas
- alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
- pamuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi
- laupītājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas
- līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
- utumuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- smaragdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte
- augļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs
- dejotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas
- krastmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta
- kuņģspindele kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas
- trūdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas
- muša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta
- degunspindeles kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas
- kuprmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas
- cikāžmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas
- burkānmušas kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas
- medniekmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem
- gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
- skudrmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji
- puvummuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos
- dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
- dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- raibspārnmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta
- samtmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta
- zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
- apocephalus kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints
- amaurosoma kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints
- anthomyidae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas pamušu dzimta
- dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
- pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
- trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
- odu dzimta kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- odi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis
- abiniekodi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Dixidae"), sīki kukaiņi, kuru kāpuru ķermeņa daļa vienmēr atrodas ūdenī, bet daļa ārpus tā
- miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
- trauslkāji kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu
- kožodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti
- krastods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta
- trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
- knislis kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
- ziemasods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti
- anopheles kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas odu dzimtas ģints
- spārneņi kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi
- taisnspārņi kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem
- ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
- dziedātājsienāzis kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos)
- obo Kulta akmens krāvums uz kalnu pārejām Tibetā un Mongolijā, rotāts ar lūgšanu karodziņiem
- monstrancija Kulta trauks jeb ietvere, kurā novieto hostiju, lai izstādītu to ticīgo godināšanai un pielūgšanai vai nestu apkārt teoforiskās procesijās
- vagotājkultivators Kultivators rušināmaugu kopšanai un vagošanai
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro
- Voots Kultūrvaronis Zairas (Kongo Demokrātiskā Republika) kubu mitoloģijā, kubu valdnieku pirmsencis un visas tautas ciltstēvs
- apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi)
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt
- Oncorhynchus gorbuscha kuprlasis jeb gorbuša
- kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos
- plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās
- pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa
- plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- māllēpe kurvjziežu dzimtas ģints (“Tussilago”), kurā ir tikai 1 suga
- švunkāties Kustēties (parasti ritmiski, no vienas puses uz otru); šūpoties, līgoties
- žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt)
- pintiķis Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam
- piķieris Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs (t. s. piķieris) - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam
- sunīši Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam
- bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs)
- galvanotaksija Kustīgo zemāko augu un dzīvnieku organismu kustības, kas notiek elektriskās strāvas ietekmē, kuru laiž cauri šķidrumam, kur šie organismi atrodas
- apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši)
- šilierēt Kustoties mirgot, spīdēt
- škumšķains kušķveidīgi augošs; tāds, kas saaudzis kušķos
- klēva Kūts govīm un aitām
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
- diagonālmatrica Kvadrātmatrica, kura no nulles atšķirīgi ir tikai diagonālie elementi
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu)
- vienības matrica kvadrātveida matrica, kam visi galvenās diagonāles elementi ir 1 un pārējie elementi ir 0
- pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā
- strādnieku aristokrātija kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums
- klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā
- Kuanga Kvango, upe Āfrikā
- AOA Kvanza; Angolas valūtas kods, sīknauda - santīms
- acanthis Ķeģi - zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas žubīšu dzimtas ģints
- baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus")
- spieta kamols ķekarveidīgs kamols, ko bites izveido pirms izlidošanas uz jauno mitekli, salidojot uz tuvumā augoša koka
- Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu
- gargujas Ķēmīgi tēli pie gotiskām katedrālēm, kuru uzdevums novadīt jumta lietus ūdeni no sienām
- noķengāt Ķengājot nonicināt, nonievāt; nopaļāt, nopulgot
- momentānais ātrums ķermeņa ātruma vektors katrā laika momentā, tā modulis ir vienāds ar ātruma acumirklīgo vērtību, bet virziens norāda ķermeņa kustības vircienu šajā laika momentā
- paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij)
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kuiga Ķikuts ("Gallinago media", senāk "Scolopax major")
- šķikuts ķikuts ("Gallinago media")
- stikods Ķikuts ("Gallinago media")
- stikots Ķikuts ("Gallinago media")
- sphenodon Ķīļzobjveidīgo kārtas ģints
- hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons
- fitoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī augu ķīmisko sastāvu un ķīmiskās reakcijas augos
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai
- Ķīnas Tautas Republika Ķīna - valsts pilnais nosaukums, iedalās 22 provincēs, 5 autonomos reģionos: Iekšējā Mongolija, Tibeta, Siņdzjana, Guansi, Ninsja
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes)
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību
- Sivanmu Ķīniešu mitoloģijā - "rietumpuses māte valdniece", barga, despotiska dieviete, kas dzīvoja svētajā Kuņluņa kalnā, nemirstīgo debesu mājoklī, Ķīnas rietumos
- Du-Kans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, viens no vīndaru un vīntirgotāju aizgādņiem
- Suņ-Simjao Ķīniešu mitoloģijā - dziednieku, aptiekāru un zāļu tirgotāju aizgādnis
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas
- sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
- Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām
- Si-Vanmu Ķīniešu mitoloģijā - varenā valdniece, kas mīt Ķīnas galējos rietumos, svētajā Kuņluņa kalnā, kur atrodas nemirstīgo mājoklis
- oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām
- maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea")
- sliekķirzakas Ķirzakveidīgie ar ķermeņa garumu līdz 20 cm, racējdzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei augsnē, tropos
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā
- GG Laba spēle (angļu "good game"; īsziņās)
- labdabls Labas dabas, saka par katru labi augošu stādu vai labību, kamēr tā vēl zaļā stāvoklī
- jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols
- CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union")
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles
- augulišks Labi augošs (par dzīvām būtnēm)
- kā līnis labi barots, brangs (parasti zirgs vai govs)
- Mayetiola destructor labības pangodiņš jeb Hesenes odiņš
- autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos
- manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos
- kami Labvēlīgi dabas gari, kurus godina sintoismā
- dzenošais lādiņš lādiņš, kas sadegot dzen uz priekšu lodi, šāviņu, mīnu
- Lagoarhentins Lagoarhentino ezers
- zaķacs Lagoftalms - nepilnīga acs aizvēršanās
- spastiskais lagoftalms lagoftalms kā acs kustību nerva kairinājuma sekas
- paralītiskais lagoftalms lagoftalms kā sejas nerva paralīzes sekas
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai
- gaģenēt Lāgot, vērot, atminēt, rūpēties
- Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju
- nojoni Laicīgie feodāļi Mongolijā 12. gs.- 1940. g.
- grosmeisters Laicīgos ordeņos attiecīgās valsts valdnieka goda tituls
- bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
- bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
- Gregora kalendārs laika skaitīšanas jaunais stils, ko 1582. g. ieviesa pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs
- laktācija laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai
- servisperiods laiks (dienu skaits) no govs atnešanās līdz apaugļošanās brīdim; negrūsnības laiks
- Ti2GO Laiks iet (angļu "time to go"; īsziņās)
- laktācijas periods (govij) laiks starp diviem grūsnības periodiem, kurā govs ir slaucama
- dundurnīca Laiks, kad dunduri sāk lidot un govis bizot
- izdzītene Laiks, kad govis dzen ganos
- slaucamā reize, arī slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis)
- transmutācija Lamarka teorija, ka dzīvās dabas īpatņi pārveidojas pielāgodamies dzīves apstākļu izmaiņām
- lampadiņa Lampiņa pareizticīgo svētbildes priekšā
- cervele lamuvārds grūti savaldāmai govij
- kurva lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai
- lombardi Langobardi
- lombardieši Langobardi
- longobardi Langobardi
- lungots Langorts
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas
- kaliptra Lapu sūnām sporogona daļa, kas līdzīgi uzmauktai micei ietver sporu vāceli
- pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- bārdaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Pogonatum), \~210 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga
- laringopiocēle Laringocēle, kurā ir strutas
- laringologs Laringoloģijas speciālists
- netiešā laringoskopija laringoskopija ar balsenes spoguli
- tiešā laringoskopija laringoskopija ar direktoskopu jeb ortoskopu
- laringotoms Laringotomijas nazis
- lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm
- sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai
- kuprlasis Lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus gorbuscha"), zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā); gorbuša
- smoltifikācija Lašu dzimtas zivju mazuļu pielāgošanās dzīvei jūrā
- salaka Lašveidīgo kārtas dzimta ("Osmeridae"), 6 ģintis, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga un 1 tās forma
- alata Lašveidīgo kārtas dzimta ("Thymallidae"), 1 ģints, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- thymallus Lašveidīgo kārtas ģints
- moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām
- latensifikācija Latentā fotogrāfiskā attēla pastiprināšana pirms fotomateriāla attīstīšanas, apstrādājot to ar speciāliem šķīdumiem, dzīvsudraba tvaikiem vai papildus apgaismojot eksponēto gaismjutīgo slāni
- igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām; gotiskie burti
- ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas
- ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt
- izcelšanās teikas latviešu mitoloģijā - ietver nostāstus par pasaules izcelšanos, antropogoniskās teikas un teikas par augu, dzīvnieku un putnu rašanos
- Bangu māte latviešu mitoloģijā - jūras viļņu, vētrā sabangotas jūras gars
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona
- Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša
- Sniega māte latviešu mitoloģijā iemiesoja sniegoto ziemas daļu
- Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm
- tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību
- vietējie energoresursi Latvijā apzinātie atjaunojamie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai
- Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana
- LDTA Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija
- LEBA Latvijas Energobūvnieclbas asociācija
- LITTA Latvijas Industriālās tehnikas tirgotāju asociācija
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību
- LMTTA Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācija
- mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts
- LNS Latvijas Nedzirdīgo savienība
- LNB Latvijas Neredzīgo biedrība
- LPB Latvijas Pareizticīgo baznīca
- LPA Latvijas Pedagoģijas akadēmija
- LPAA Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija
- Latvija Latvijas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu piekrastē, platība - 64589 kvadrātkilometri, robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī ar Baltijas jūru; valsts nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei "-ia" līdzīgo latvisko galotni "-ija"
- LSPA Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
- LTA Latvijas Tirgotāju asociācija
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
- Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
- pops Laucis (2) - dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē
- kokolis lauka kokalis (_Agrostemma githago_)
- koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
- auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- Papaver dubium lauka magone
- ārzāle Lauka malā augoša zāle, pļavas zāle
- laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks
- ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs)
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav
- kūkols Lauku kokalis ("Agrostemma githago")
- sektoriālais laukums laukums, ko noplanē rādiusvektors, ja to novelk no nekustīgā centra uz kustīgo punktu
- piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam
- lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā
- ledine Leduspuķe ("Begonia")
- Oļegs Viedais leģendārs senkrievu kņazs, karavadonis, kurš ar viltu iekaroja Kijevu un atdeva troni Rjurika dēlam kņazam Igoram
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C)
- brīvzeme Leimaņa novads pretstatā pārējai pagasta un gobas zemei, kas bija apgrūtināta ar reālnastām
- vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu
- trīsstūra lemesis lemesis arklam ar skrūves vērstuvi, jo trīsstūra forma vislabāk salāgojas ar skrūves smaili
- largeto Lēnā tempā (mazliet ātrāk par largo); samērā plaši
- adadžo Lēnā tempā (starp andante un largo)
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika
- govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība
- skirs Lēni augoša karcinoma, kurā ir bagātīgi attīstīti, cieti saistaudi
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu
- pengulis Lēni augošs bērns vai teļš
- parasagitālā meningioma lēni augošs, neinfiltrējošs audzējs, kas attīstās gar sagitālo sinusu
- Bikforda aukla lēni degoša degaukla, ko izmanto sprāgstvielu spridzināšanā
- šļaucīties Lēni staipīties, gorīties
- daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti
- pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi
- fotoobjektīva attēla leņķis leņķis, ko veido caur fotoobjektīvu ejošie gaismas stari, savienojot kadra diagonāli ar optiskās sistēmas (fotoobjektīva) galveno aizmugures punktu
- palīgleņķis Leņķis, kura lielumu izmanto trigonometrisko vienādojumu atrisināšanai
- ieslīgumi Lēzeni Zemes virsmas pazeminājumi, kas sastopami tikai lesa vai lesveidīgo iežu izplatības rajonos
- petalīts LiAl(Si2O5)2, bezkrāsas vai gaišas krāsas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā
- licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs
- energoapgādes komersants licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis
- esociformes Līdakveidīgo kārta
- monokoks Lidmašīna ar tādu korpusu vai gondolu, kam apvalks veidots kā čaula, kas uzņem sloga spiediena daļu
- profils Lidojuma trajektorijas vai tās daļas ortogonālā projekcija uz vertikālu plakni, kas iet caur gaisakuģa trajektorijas projekciju uz Zemes virsmu
- koartikulācija Līdzartikulācija - kopējā artikulācija, kas radusies, pielāgojoties blaku skaņu artikulācijai
- kopartneršips Līdzdalība peļņā, darbinieku atalgojuma daļēja kompensācija ar uzņēmuma akcijām
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai
- klambens Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
- klambins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
- klamburs Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
- klimbins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
- forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai)
- ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki
- bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds
- sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem
- aspirāti Līdzskaņi, kurus izrunā ar piedvesumu, aspirētie līdzskaņi; fonētiskajā transkripcijā tos parasti apzīmē ar attiecīgo līdzskani un burtu "h", piem., "ph", "th", "kh"
- neitrāle līdzstrāvas mašīnās – ģeometriskā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuri atrodas vienādā attālumā no abiem galvenajiem poliem; fizikālā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuros magnētiskā indukcija B=0; mašīnu slogojot, vērojama fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles
- liekt galvu (kā priekšā) Liecot galvu, parādīt cieņu, godu
- Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko) liegt vajadzīgo uzmanību, atstāt bez ievērības, aizmirst
- lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos
- nototēnija liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos
- grand prix lielā balva - augstākā godalga izstādē; starpt. sacensības, gk. auto un motosportā un zirgu sportā
- Begonia grandis lielā begonija
- celbede Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celbezis Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celiņas Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļines Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļmala Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļmales Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļmalīte Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļmallapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celmene Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celmine Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celtene Lielā ceļteka ("Plantago major")
- ceļvārplapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- čigaiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- čigiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
- dzīslene Lielā ceļteka ("Plantago major")
- celbežlapa Lielā ceļteka ("Plantago major"); šī auga lapa
- makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas
- koiza liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
- koizaka liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
- koizika liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
- talasoīds liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams
- saida liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām
- sevrjuga liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu
- kaldaune Liela, vāja govs
- kaldūna Liela, vāja govs
- kandava Liela, vāja govs
- mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums
- Ušuru purvs Lielais Mārku purvs Daukstu un Līgo pagastā
- tumens Lielākā taktiskā vienība mongoļu tatāru karaspēkā 12.-14. gs., kas sastāvēja no 10000 karavīru un iedalījās tūkstošos, kas savukārt sastāvēja no simtiem un desmitiem
- Čapalas ezers lielākais ezers Meksikā ("Lago de Chapala"), atrodas Meksikas kalnienes dienvidu daļā 1500 m vjl., platība 1038 kvadrātkilometri, dziļums līdz 33 m
- Gangotri šļūdonis lielākais šļūdonis Himalajos, Indijā, (angļu val. "Gangotri"), atrodas Himalaju ziemeļrietumu daļā Zaskara grēdas dienvidu nogāzē, garums — 32 km, platība — 300 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3800 m vjl.
- nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem
- asimilācija Lielākoties nepamanīta pielāgošanās shēmām
- Dienvidāzijas rase lielās mongoloīdās rases dienvidu atzars (dienvidmongoloīdi) ar austroloīdās rases piejaukumu, parasti tiek uzskatīta par pārejas formu; malajiešu rase
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- džentlmenis Lielbritānijā - mantīgo un izglītoto aprindu pārstāvis
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus
- Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
- liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis)
- tip top lieliski, vislabākajā kārtībā, "uz goda", “pa pirmo”
- tip-top Lieliski, vislabākajā kārtībā, uz goda, "pa pirmo"; vislabākais; augstākā pakāpe
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē)
- Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju
- aimaks liels mongoļu zemes īpašums feodālisma laikmetā
- pingvīns liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem
- jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns
- maitu lija liels piekūnveidīgo kārtas maitas putns; grifs (1)
- sekretārs liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas
- kandila liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā
- bogars liels velkams zivju tīkls; bagars, bogors
- langusts liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā)
- pulmans Liels, ērts pasažieru guļamvagons; Pulmana vagons
- zivju ērglis liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivjērglis
- dižtirgotājs Lieltirgotājs
- grosists Lieltirgotājs
- lieltirgonis Lieltirgotājs
- peršerons Lielu smago braucamo zirgu šķirne
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
- stinguma koeficients lielums (c), kas izsaka, cik liels spēks jāpieliek, lai elastīgo elementu (atsperi) deformētu par vienu garuma vienību
- inbrīdinga koeficients lielums, kas rāda, kā inbrīdinga rezultātā pieaug homozigotība
- Godetia grandiflora lielziedu godēcija
- Pelargonium grandifolum lielziedu pelargonija
- muškaturis Lielziedu pelargonija ("Pelargonium grandiflorum")
- LPI Liepājas Pedagoģiskais institūts
- LVPI Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts
- gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis")
- Mongolijas liepa liepu suga ("Tilia mongolica"), ko retumis audzē parkos
- skrēpstīte Liesa govs
- stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks
- kravas bagāža lietas, kas nodotas pārvadāšanai pasažieru vilcienā bagāžas vagonā
- lietkoks Lietaskoks (1) - augošs koks ar vērtīgu koksni
- hidrauliskais lietderības koeficients lietderīgi izmantotā spiediena attiecība pret visu rīcībā esošo spiedienu; raksturo nelietderīgos spiediena zudumus
- saita lieto (parasti atkārtojumā), mudinot (govis) iet kūtī, savā vietā
- čirka lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas
- čuru lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas
- tpru lieto, labinot govi
- tpruš lieto, labinot govi
- mū lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas
- švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
- spraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot
- nost lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt
- ārā lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā
- nost lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā)
- projām lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā
- projām lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt
- varbūt lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks
- it lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu
- šaher-maher lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu
- šuher-maher lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu
- kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- sak lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- urro lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko
- urā lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko; lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai; urrā
- nu lieto, lai vājinātu pavēles kategoriskumu
- stoi lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties
- šmugel-mugel lieto, runājot par blēdību, negodīgiem darījumiem
- Svētais tēvs lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu
- kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) lieto, uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu
- kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu
- kungs un pavēlnieks lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu
- pārlūkprogramma Lietojumprogramma, kas paredzēta datu bāzu, datņu sarakstu un tīmekļa WWW dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo informāciju
- antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs
- sīkumnieks Lietotu mantu mazumtirgotājs
- locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds
- lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm
- Jāņudiena Līgo diena (23. jūnijs)
- zāļu diena Līgo diena, retāk diena pirms Līgo dienas
- Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara
- zāļdiena Līgodiena
- jāņudziesmas Līgodziesmas
- līgotnes Līgodziesmas
- pārlīgot Līgojot atgriezties mājās
- atlīgāt Līgojot atnākt
- atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt
- aizlīgot Līgojoties attālināties
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp; līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.)
- ģeņģerot Līgojoties iet
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā)
- iekančīt Līgojoties ievirzīties, ieiet
- iekaņķīt Līgojoties ievirzīties, ieiet
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes
- pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- palīgoties Līgojoties pavirzīties
- palīgot Līgojoties pavirzīties; palīgoties (1)
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas
- nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- kančīt Līgojoties virzīties, iet
- kančot Līgojoties virzīties, iet
- kaņķīt Līgojoties virzīties, iet
- leiku leikām līgojoties, grīļojoties, bez noteiktas kārtības
- pederīgi Līgojoties, šūpojoties; atsperīgi
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs
- līgodiena Līgosvētku diena - 23. jūnijs
- līgas Līgošana
- rotāt līgot
- aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- atlīgot Līgot šurp
- līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas
- Jāņu bērni līgotāji
- jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus
- jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju
- klāņoties Līgoties
- ļevenēties Līgoties
- sklemst Līgoties, gāzelēties
- šūpāties Līgoties, gāzelēties (piemēram, ejot)
- sklandēties Līgoties, gāzelēties, lidināties
- gāztīties Līgoties, grīļoties, gāzelēties
- ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties
- lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties
- ļeperēties Līgoties, šūpoties
- grīļoties Līgoties, šūpoties (par priekšmetiem)
- ligzda Līgotne 1(4)
- līgotne Līgotnes 1
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus
- dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto
- Žadovila Likasi - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- pirdināt likt dzīvot smagos apstākļos
- izkalpināt likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma
- apšūdināties likt pašūt visus vajadzīgos apģērbus
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem
- vindot Līkumot, viļņot, bangot
- krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus
- selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija
- psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
- naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
- mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija
- izopleta Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu divu mainīgo funkcijas vērtību
- pauga Linu vai magoņu pogaļa
- fosfatīds Lipīds, kas satur fosforskābes un slāpekli saturošu atlikumu; pazīstamākie ir lecitīns, kefalīns un sfingomielīns
- lipīgā zeltkāte lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus")
- zeltkāte Lipīgā zeltkāte - lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus")
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai
- pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos
- Rogonoka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rogonovka" nosaukuma variants
- ragovicieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragoviki" iedzīvotāji
- Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- Lobita Lobitu, pilsēta Angolā
- klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot
- stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem)
- šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums)
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- logometriskie elektromēraparāti logometri
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai
- logopēds Logopēdijas speciālists
- aloģis Logosa mācības noliedzējs 2. gs. p. m. ē.
- logos Logoss
- grafiskā pārlūkprogramma logošanas saskarne, kas izmanto displeju un veic ne tikai komandrindas saskarnes funkcijas, bet parasti spēj nodrošināt arī krāsu grafikas izspīdināšanu displeju ekrānā, ar peles starpniecību izmantojot izvelkamās izvēlnes, ikonas un ekrāna pogas
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā
- logo Logotips - viegli atpazīstamas zīmes, emblēmas, burtu vai simbolu veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko lieto dokumentos, iespieddarbos, reklāmas materiālos
- logotipers Logotipu saliekamā un lejamā mašīna
- UN operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai divas formulas P un Q tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad abi operandi P un Q ir patiesi; pretējā gadījumā rezultāts ir aplams
- VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts būs patiess tad un tikai tad, kad _P_ vai _Q_ vai kā _P_, tā arī _Q_ ir patiesi; to sauc arī par loģiskās saskaitīšanas (disjunkcijas) operāciju
- VAI-NE operācija loģiska operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad kā _P_ tā arī _Q_ vienlaicīgi ir aplami. Šo operāciju sauc arī par Pirsa funkciju un apzīmē ar t. s. Pirsa bultiņu (P↑Q)
- ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo; atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam; vispārināšana
- pozitīvā loģika loģiska sistēma, kurā atšķirībā no negatīvās loģikas mainīgo un funkciju patiesai vērtībai atbilst augsts potenciāls, bet aplamai - zems
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta
- arktiskā rase lokāla rase, pieder pie lielās mongolīdās rases, ietver eskimosus un daļu paleoaziātu (čukčus, korjakus)
- Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem
- vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
- fibroezofagoskops Lokans ezofagoskops ar stikla šķiedras optiku barības vada izmeklēšanai
- smilšpadeves sistēma lokomotīves un motorvagonu elektriskās vadības iekārtu komplekss, kas zem dzenošajiem riteņpāriem pakaisa sausas smiltis, lai palielinātu to saķeri ar sliedēm, novēršot buksēšanu un šļūci
- bukse Lokomotīves un vagona mehānisks mezgls slodzes novadīšanai no ratiņiem vai galvenā rāmja uz riteņpāra asi riteņpāra garenisko kustību un šķērskustību ierobežošanai
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus
- govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei
- slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu
- corral Lopu aploks; iežogojums pie vēršu cīņu arēnas, kurā pirms iziešanas arēnā atrodas vērši
- Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži
- Lva Lua - upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos
- Mbidi Kiluve lubu (Āfrika, Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - valdnieka dēls, varoņa Kalalas Ilungas tēvs
- Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness
- Elizabetvila Lubumbaši pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums līdz 1966. g.
- lucerne Lucerna ("Medicago")
- gaiļāboliņš Lucernas ("Medicago")
- gaiļuzirņi Lucernas ("Medicago")
- Arābijas lucerna lucernu suga ("Medicago arabica")
- ziemeļu lucerna lucernu suga ("Medicago borealys syn. Medicago procumbens")
- zobainā lucerna lucernu suga ("Medicago denticulata")
- sirpjveida lucerna lucernu suga ("Medicago falcata")
- apiņveida lucerna lucernu suga ("Medicago lupulina")
- mazā lucerna lucernu suga ("Medicago minima")
- pieplakusī lucerna lucernu suga ("Medicago prostrata")
- Rumānijas lucerna lucernu suga ("Medicago romanica")
- sējas lucerna lucernu suga ("Medicago sativa")
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās
- Kanagoļci Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Konogoļci" nosaukuma variants
- rogovcieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji
- rogovkieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji
- žagatieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji
- žogotieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji
- Pirogova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Piragova" nosaukuma variants
- protagonists Lugas vai stāsta galvenais varonis, kam var būt pretstatīts cits tēls - antagonists
- Ludžo Lugo, pilsēta Itālijā
- hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma
- Astoņpadsmit svētību lūgšana lūgšanu virkne, galveno sinagogas dievkalpojuma lūgšana
- nabagot Lūgt ziedojumus; ubagot
- iet nabagos lūgt žēlastības dāvanas, ubagot
- diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot
- burzdēt Lūgt, ubagot
- bičot Lūgt, ubagot; diedelēt
- hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā
- hosanna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas, cildinājuma sauciens jūdaismā un kristietībā; ozianna; hozianna
- Brails Luijs Brails - franču pedagogs (Louis Braille; 1809.-1852. g.), kurš izgudroja rakstu neredzīgajiem
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
- mākslīgā kalnu saule luminiscences (parasti dzīvsudraba un argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva
- kakarnieks Lupatu tirgotājs
- kankarnieks Lupatu vācējs, lupatu tirgotājs
- luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību
- ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi
- Lovua Luvua, upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā)
- ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs
- ķīmijterapija Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām
- kanceroģenēze Ļaundabīgo audzēju veidošanās un attīstības process
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus
- sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā
- apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi
- aizgrābstīties Ļaut zādzībai kļūt par noziegumu, zogot ļaut sev kļūt par noziedznieku
- elastīgā ļodze ļodzes slogojuma veids, kurā spiedes spēks nepārsniedz kritisko vērtību (maksimālo spēku, pie kura stienis sabrūk)
- grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties
- ļobīties Ļodzīties, grīļoties, līgoties
- ļunkurēties Ļodzīties, līgoties
- ļunkāties Ļodzīties, līgoties, grīļoties
- noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt
- pieļengāt Ļogoties pienākt
- pieļodzīties Ļogoties pienākt
- izbukurēt Ļogoties vai streipuļojot iznākt (iziet)
- kluiņāt Ļogoties, kājas velkot iet
- kā ar cirvi atskaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt
- kā ar nazi nogriezt ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
- kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
- kā ar cirvi nocirst ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
- kā ar cirvi skaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt
- nogriezt kā ar nazi ļoti asi, strupi, kategoriski pateikt, atbildēt
- pasaules klase ļoti augsta (priekšmetu, ražojumu) kategorija
- vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu
- brūndzelzsrūda ļoti izplatīta dzelzsrūda, sastopama dažādos veidos: spīdīgos, šķiedrainos vai radiālšķiedrainos apaļos vai stalaktītveidīgos agregātos
- tveice ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra
- nodiktēt ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko)
- dižakmeņi ļoti lieli laukakmeņi, aizsargājamu dabas pieminekļu kategorija
- apkraut ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem)
- apgalvošana ļoti noteikta, kategoriska domas, sprieduma izteikšana
- sīksts ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām)
- plunžerpāris ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī
- panhondrīts ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns
- psihotrīns ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt
- ķengāt ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot
- iztvāpis ļoti samiegojies
- kā dimants ļoti skaisti, zaigojoši mirdzēt
- sakliegt ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu
- tveice ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums
- slāpt ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko); alkt
- tvīkt ļoti vēlēties, ilgoties, alkt
- Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu
- sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties; ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
- otiatrija mācība par ausu slimībām un to ārstēšanas iespējām, otorinolaringoloģijas nozare
- sensitometrija mācība par gaismjutīgo materiālu fotogrāfisko īpašību mērīšanu un to struktūras noteikšanu
- gregorika mācība par gregoriskajiem dziedājumiem
- mežaizsardzība mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu
- predestinācija mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība
- ahimsa Mācība, ka pret visu dzīvo (arī pret zemākajām dzīvības formām un pat pret elementiem) jāizturas godbijīgi un nevardarbīgi
- konscientālisms Mācība, kas aizstāv uzskatu, ka mums pieejami vienīgi mūsu apziņas stāvokļi; to, ko sauc par neatkarīgo īstenību, arī uzskata tikai par apziņas stāvokli
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu
- MRU Mācību ražošanas uzņēmums (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Neredzīgo biedrības MRU koris)
- atklātā stunda mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi
- cienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
- mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
- mīkstā madara madaru suga ("Galium mollugo")
- Osagols Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osogols" nosaukuma variants
- Lago Madžore Madžores ezers (_Lago Maggiore_) Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m
- magmatisms magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums; magmas un magmatisko iežu veidošanās procesu kopums
- mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO
- megone Magone
- magāma Magone ("Papaver")
- magana Magone ("Papaver")
- magane Magone ("Papaver")
- magauma Magone ("Papaver")
- magauna Magone ("Papaver")
- magaune Magone ("Papaver")
- magaunes Magone ("Papaver")
- magona Magone ("Papaver")
- magonīte Magone ("Papaver")
- magonītes Magone ("Papaver")
- magons Magone ("Papaver")
- maguna Magone ("Papaver")
- magūna Magone ("Papaver")
- magūne Magone ("Papaver")
- magunes Magone ("Papaver")
- magūnes Magone ("Papaver")
- papaver Magones
- magoņlapa Magones lapa
- magonkoks Magoņkoks, mahagonijs
- papaveraceae Magoņu dzimta
- auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle
- strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga
- cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
- sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
- ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu
- glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs
- makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā)
- papaverales Magoņu rinda
- kuhs Magoņu salmiņi
- sarainā magone magoņu suga ("Papaver argemone")
- lauka magone magoņu suga ("Papaver dubium")
- kailstublāju magone magoņu suga ("Papaver nudicaule")
- austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale")
- zīda magone magoņu suga ("Papaver rhoeas")
- miega magone magoņu suga ("Papaver somniferum")
- paugas Magoņu vai linu pogaļas, galviņas
- swietenia Mahagoni
- magonikoks Mahagonijs
- mahagonikoks Mahagonijs
- magoņkoks Mahagonijs (2)
- mahagonijkoks Mahagons
- mahagonkoks Mahagonu dzimta
- meliaceae Mahagonu dzimta
- khaya Mahagonu dzimtas ģints
- toona Mahagonu dzimtas ģints
- Āfrikas mahagons mahagonu suga ("Khaya senegalensis")
- īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē
- Indijas mahagons mahagonu suga ("Toona mahagonii")
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu
- 14. baktuns maiju 14. ēra, kas sākās 2012. g. 21. decembrī pēc mūsdienu gregoriāņu kalendāra
- Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R
- žipsturot Mainīgi, mirgojoši degt
- riņķa diagramma mainīgo lielumu attēlojošā vektora galapunkta ģeometriskā vieta
- z transformācija Mainīgo pārrēķināšana pēc viena mēroga
- mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās
- polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
- baltmaiznieks Maiznieks, kas nodarbojas ar baltmaizes cepšanu; baltmaizes tirgotājs
- braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs
- teļš Mājas govs mazulis
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā
- zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm
- spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijas slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks
- baltene Mājdzīvnieku sievišķais īpatnis (govs, vista u. c.)
- Leopolda II ezers Maji-Ndombes ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā)
- bakas Mājlopu, gk. govju un aitu infekcijas slimība
- Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās
- brendele Mājsaimniecības rīks (cigoriņu, graudu u. tml.) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu
- bremmele Mājsaimniecības rīks (piemēram, cigoriņu, graudu) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
- neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi
- jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms
- ledusšķirtne Maksimālā augstuma līnija, no kuras segledāja daļa pārvietojas pretējos vai stipri atšķirīgos virzienos
- diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums
- profesionālā māksla māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm
- deja mākslas darbs ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku; attiecīgo kustību kopums
- allegorija Mākslas līdzeklis ar ko abstraktus jēdzienus izsaka konkrētos tēlos; alegorija
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā); arī popārts
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus
- metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām
- ondulācija Mākslīga matu sprogošana
- indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns
- flebostāze Mākslīgi radīts asins sastrēgums perifērijas vēnās, lai atslogotu iekšējos orgānus
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām)
- florists Mākslīgo ziedu izgatavotājs
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju
- ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā)
- gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu; gobelēnu aušanas speciālists
- Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot
- mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu
- lophiiformes Makšķerzivjveidīgo kārta
- lophius Makšķerzivjveidīgo kārtas ģints
- rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai
- Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē
- malcinieks Malkas vedējs; malkas tirgotājs
- baltvēdere Māllēpe ("Tussilago farfara")
- baltvēderene Māllēpe ("Tussilago farfara")
- baltvēderenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- baltvēderes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- cūklēpe Māllēpe ("Tussilago farfara")
- cūkpiene Māllēpe ("Tussilago farfara")
- gārsenīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
- kumeļpēda Māllēpe ("Tussilago farfara")
- lēpa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- ļēpa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- lēpas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- lēpene Māllēpe ("Tussilago farfara")
- lēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- lēpes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- lēpīši Māllēpe ("Tussilago farfara")
- lēpīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
- lēplapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- mālainīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
- mālainītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- mālene Māllēpe ("Tussilago farfara")
- mālenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- mālenīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
- mālenītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māleņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllapeņa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllapene Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllapenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllapītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllēpa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllēpene Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllēpītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllēpji Māllēpe ("Tussilago farfara")
- māllēppuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
- mālpuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
- mālpuķītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- pamaša Māllēpe ("Tussilago farfara")
- pamašlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- pamāšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- pamāšnītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- pamāte Māllēpe ("Tussilago farfara")
- pamātīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
- pamātlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- pienene Māllēpe ("Tussilago farfara")
- plekši Māllēpe ("Tussilago farfara")
- saltlape Māllēpe ("Tussilago farfara")
- saltlapes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- saltlapis Māllēpe ("Tussilago farfara")
- saltlapīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
- saltlapītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
- saltslape Māllēpe ("Tussilago farfara")
- šaltupis Māllēpe ("Tussilago farfara")
- trumlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- tūklapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- tūklapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- tūkšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- tūkšņlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- tūkšņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- tūskene Māllēpe ("Tussilago farfara")
- tūsklapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- tūsklapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- tūskulapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vālandas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vālantas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vālantlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vālodzene Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vālodžlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vālodžlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- varlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vārlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vārlape Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vārlapji Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vērlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
- vērlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
- lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni
- māllēpene Māllēpe ("Tussilago")
- mālene Māllēpes ("Tussilago")
- pamāšņas Māllēpes ("Tussilago")
- saltlape Māllēpes ("Tussilago")
- Ubogova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ubagova" nosaukuma variants
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
- mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi
- Samory Mandingo cilts valsts Rietumāfrikā, kas pastāvēja 18.-19. gs.
- mandragora Mandragoras
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta
- manevru reiss manevru vagonu sastāva (ar lokomotīvi) pārvietošanās no viena ceļa uz citu, mainot kustības virzienu
- samangot Mangojot iegūt, dabūt
- mangāt Mangot
- Manona Manono, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā
- mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai
- manufaktūrists Manufaktūras (3) tirgotājs
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs
- Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja
- gadriņi Margas, režģveida nožogojums; skadriņi
- markīzāts Marķīza novads, cieņa un gods
- Lilium martagon martagonlilija
- Patagonijas mara maru suga ("Dolichotis patagonia"), kas sastopama visbiežāk
- uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu
- sarietināt masējot tesmeni sagatavot govi slaukšanai
- mastigomycotina Mastigomicēšu apakšnodalījums
- Serbedaru sacelšanās masu sacelšanās pret mongoļu un tjurku feodāļiem 14. gs. Irānā un V-Āzijā; 1337. g. Horasānā, 1365. -66. g. Samarkandā, 1383. g. Sabzevārā
- kokgāzis Mašīna vai iekārta augošu koku gāšanai ar saknēm
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām
- apmācība mašīnmācīšanās kontekstā – modeļa vai sistēmas parametru automātiska pielāgošana atbilstoši kādiem apmācības datiem vai pieredzei apmācības vidē ar nolūku uzlabot tās darbību
- gultņojums Mašīnu un aparātu konstrukcija, kas nodrošina kustīgo (rotējošo, svārstīgo) daļu vajadzīgo savstarpējo novietojumu
- Dicrurus hottentotus matainais drongo
- algoritmu teorija matemātikas nozare, kas pētī algoritmu vispārīgās īpašības
- variāciju rēķini matemātikas nozare, kas pētī ekstremālā elementa eksistenci un atrašanas metodes, izmantojot apskatāmo mainīgo lielumu variācijas
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju
- tautoloģija matemātiskajā loģikā - propozīciju (izteikumu) loģikas formula, kas ir patiesa jebkādām mainīgo vērtībām
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei
- izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību
- absolūtā kustība materiāla objekta kustība pret nekustīgo vai inerciālo atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Galaktiku
- saliktā kustība materiāla objekta kustība vienlaikus pret divām atskaites sistēmām – pret nekustīgo (absolūtā kustība) un pret kustīgo (relatīvā kustība)
- eļļošana materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus
- tiesiskās attiecības objekts materiālie un nemateriālie labumi, kā arī personas darbības, uz ko tiesiskajā attiecībā ir vērstas subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi un kuru dēļ rodas konkrēta tiesiskā attiecība: lietas, gods, vārds, parāda atdošana, tiesībpārkāpums u. c.
- primārā auglība mātīšu spēja izdalīt darbīgas olšūnas, kas ir spējīgas apaugļoties; vaisliniekiem – apaugļošanai derīgo spermatozoīdu skaits
- transponētā matrica matrica, ko iegūst, kādu matricu atspoguļojot pret tās galveno diagonāli, t.i, sākotnējās matricas rindas pārvēršot par kolonnām un kolonnas par rindām
- ortogonāla matrica matrica, kurai apgrieztā matrica ir arī tās transponētā matrica, t.i, ortogonālas matricas reizinājums ar tās transponēto matricu dod vienības matricu
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums; augonis
- ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
- mondejari Mauri Spānijā, kas pēc Granadas krišanas nāca zem kristīgo valdības
- samaurāt Maurojot iegūt, panākt vajadzīgo
- anaplāzija Maz diferencētu audu rašanās, piem., ļaundabīgos audzējos; šūnu formas pārveidošanās embrionālā virzienā līdz ar to vairošanās spējas pieaugumu
- Begonia minor mazā begonija
- karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā
- gočuka Maza gotiņa
- Begonia nitida mazās begonijas ("Begonia minor") nosaukuma sinonīms
- dinamons Mazas jaudas sprāgstviela, kas sastāv no amonija salpetra un 10-12% nesprāgstošu degošu vielu piemaisījuma
- pericīts Mazdiferencēta saistaudu šūna, kas no ārpuses pieguļ kapilāra, arteriolas vai vēnulas sienai; veic fagocitāru funkciju un ietekmē kapilāru lūmena diametra maiņu
- ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu)
- aizžagoties mazliet iežagoties
- iemilzt mazliet uztūkt, veidojoties augonim
- pamurgot mazliet, nedaudz vai kādu brīdi murgot
- paandelēt mazliet, neilgu laiku tirgot; patirgot
- paandelēties mazliet, neilgu laiku tirgoties; patirgoties
- zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem
- bundulis mazs jērs vai govs
- zvirbuļvanags mazs piekūnveidīgo kārtas putns
- bodele mazs veikals; sīktirgotava
- ņirba mazu mirgojošu punktiņu parādīšanā uz ekrāna, kad attēli displeja ekrānā maināsātrāk, nekā displeja aparatūra tos var apstrādāt
- Kokijavila Mbandaka - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Bakvanga Mbužimaji - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- baroka lietišķā māksla mēbeles bija bagātīgi dekorētas ar inkrustācijām un apkalumiem, plaši ieviesās gobelēni, ko darināja pēc ievērojamu mākslinieku metiem
- individuālās medības medības, kurās katrs mednieks darbojas atsevišķi; izšķir medības uz gaidi, medības pievilinot, piezogoties, medības ar medību suni, ar medību rīkiem, no laivas
- medību karalis medību dienas vai sezonas veiksmīgākais mednieks, kuru medību dalībnieki saskaņā ar mednieku kolektīva tradīcijām ieceļ vai ievēlē un attiecīgi godina
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
- medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk
- aure Medību rags, govs rags
- fizikālā medicīna medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmantošanai ārstniecībā un profilaksē
- fizioterapija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmatošanai ārstniecībā; arī fizioterapeitiskās procedūras
- veselības apdrošināšana medicīniskās palīdzības un ārstniecisko pakalpojumu nodrošināšana; izšķir valsts obligāto un brīvprātīgo apdrošināšanu
- gribamzāles Medikamenti, ko dod govīm, lai tās meklētos
- verapamils Medikaments, kalcija antagonists, kavē kalcija piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti
- diltiazēms Medikaments, kalcija antagonists, ko lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai
- montelukasts Medikaments, kas bloķē dabisko mediatoru leikotriēnu receptorus un pastiprina medikamentu iedarbību, uzlabo astmas slimnieku vispārīgo stāvokli
- bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām
- jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā
- mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā
- Rogovskie Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukuma variants
- Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski
- Viduseiropas tumšā medusbite medusbišu rase, kas Latvijā sastopama visbiežāk un ir labi pielāgojusies vietējiem apstākļiem
- megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai
- Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus
- imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja
- bakštagas novilcējs mehāniska ierīce uz jahtas klāja, ar kuras palīdzību bakštagas var nospriegot vai momentāni atbrīvot
- ātrummērītājs Mehānisks, elektromehānisks vai elektronisks aparāts lokomotīvju un motorvagonu ritošā sastāva kustības parametru (ceļa, ātruma un laika) mērīšanai, reģistrācijai un signalizācijai, kā arī bremzēšanas parametru, lokomotīves luksofora rādījumu un mašīnista modrības aparatūras darbības reģistrācijai
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
- maižāt Meklēt maizi, ubagot
- maižot Meklēt maizi, ubagot
- Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm
- vērsināt Meklēties (par govi)
- vēršoties Meklēties (par govi)
- krētāt Meklēties (par govīm)
- jaukties Meklēties (par mājdzīvniekiem, parasti par govi)
- Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
- quartillo Meksikas, Santdomingo un Kolumbijas 19. gs. vara monēta
- Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu
- gobija Melnā gobija - zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas suga, melnais jūrasgrundulis ("Gobius niger")
- mellene Melna govs
- mellika Melna govs
- melluža Melna govs
- melne Melna govs
- mustika Melna govs
- micala Melna govs ar gaišāku galvu
- vabule Melna govs; šādas govs vārds
- tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos
- Dicrurus macrocerus melnais drongo
- Gobius niger melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija
- nakča Melnas govs vārds
- naktala Melnas govs vārds
- melle Melnas krāsas govs vārds
- dūkala Melnbrūnas govs vārds
- santala melnīgsnējas govs vārds
- mantale Melnīgsnējas govs vārds
- ogra Melnīgsnējas govs vārds
- vabale Melnīgsnējas govs vārds
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
- Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.)
- ergotoksīns Melno graudu alkaloīdu komplekss, kas sastāv no trim alkaloīdiem: ergokristīna, ergokarnīna un ergokriptīna
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai
- gadiformes Mencveidīgo kārta
- encheliopus Mencveidīgo kārtas ģints
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta ("Gadidae"), pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs
- encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts)
- meningokokēmija Meningokoki asinīs
- meningomielorāfija Meningomyeloceles reparatlva operācija
- adjustēšana Mēra vai svara apzīmogošana
- flikermetrs Mēraparāts mirgošanas raksturlielumu mērīšanai
- Vecpirogova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiragova" nosaukuma variants
- mergāt Mergot, sīki līņāt
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav
- pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago")
- debess āzis mērkaziņa ("Gallinago gallinago")
- badadzeguze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago")
- mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu
- individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu
- ģenētiskā modifikācija mērķtiecīga vēlamo, arī vajadzīgo īpašību piešķiršana auga vai dzīvnieka organismam ar gēnu starpniecību
- virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu; papildus dotais mērs, daudzums
- krūšmērs Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai - 1,3 m no zemes; krūšaugstums
- krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai - 1,3 metri no zemes
- kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos
- grauļāt Mēslot (par govi)
- atspulgot Mest spulgojošu atspīdumu (kur)
- šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli
- varažošana Metāla stīgotu rakstu darinājums villainē
- amorfs metāls metāls, kas, ļoti strauji atdzesēts, nekristalizējas, bet saglabā šķidrai fāzei raksturīgo nesakārtoto uzbūvi
- agrārmeteoroloģija Meteoroloģijas pielāgošana lauksaimniecībā
- gāzmetināšana metināšana ar kausēšanu, kurā metālu šuves vietā izkausē ar siltumu, kas izdalās, degot gāzes (acetilēna, propāna, butāna) un skābekļa maisījumam; gāzes sajaukšanai ar skābekli un liesmas veidošanai izmanto metināšanas degli
- dinamiskā pielāgošana metode attēla izmēru un formas pielāgošanai kadra kompozīcijas vai filmas vēstījuma vajadzībām, nosedzot attēla daļu ar necaurspīdīgu maskētājslāni
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu
- Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu
- kvartālmetode metode, kas par meža apsaimniekošanas teritoriālo pamatvienību pieņem kvartālu; strādājot pēc tās, attiecīgos darbus, piemēram, meža kopšanas cirtes, plāno nevis pa nogabaliem, bet visā kvartālā
- šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu
- mezangiocīts Mezangijšūna, mezangija šūna, kas spēj fagocitēt
- sūrine Mezglainā sūrene ("Polygonum nodosum")
- aizturstēks Mezgls, ar kuru tievāku trosi piesien resnākai gadījumā, ja tievākās troses slogojuma virziens apmēram sakrīt ar resnākās troses asi
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
- šarmonijs Mezoni ar slēpto šarmu - no šarmantā kvarka un antikvarka sastāvoša smago hadronu saime
- mezoteliocīts Mezotēlijšūna, plakana, poligonāla šūna
- dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus
- mežaugļi Mežā augoši augļi
- meža izmantošana meža derīgo īpašību izmantošana un meža resursu ieguve
- atdaļa Mežā iestigota cirsma vai tās norobežota daļa īpašai vajadzībai
- mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu
- mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu
- meža statistiskā inventarizācija meža resursu informācijas ieguves sistēma ar parauglaukumu metodi; Latvijas teritorijā izveidoti 12000 pastāvīgo parauglaukumu, 5 gadu ciklā ik gadu apseko 1/5 daļu no tiem
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
- mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži
- platlapju meži meži, kurus veido platlapji - ozols, osis, liepa, kļava, goba, vīksna, skābardis
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības
- mycelia Mycelia sterila - sterilo micēliju rindas "Agonomycetales" nosaukuma sinonīms
- nomīdīt Mīdot nodzēst (uguni, ko degošu)
- Papaver somniferum miega magone
- iemidziens Miega stāvoklis tikko kā aizmiegot
- tvāpuļot Miegainam būt, miegoties
- migoņa Miegains cilvēks; migonis
- migulis Miegains cilvēks; migonis
- maigots Miegains; apmiegojies
- midzenēties Miegapūznis (attiecībā uz garīgo dzīvi)
- miegāt Miegot
- duš Mierinājuma sauciens govij, to slaucot
- jumala Miesās pilnīga meita, arī tauka govs
- starpkultūru komunikācija mijiedarbības process starp kultūrām, ko izmanto visās sociālā darba un sociālās pedagoģijas jomās, lai veicinātu cilvēku sociālo iekļaušanu un līdzdalību
- pseidomikroriza mikorizas paveids, kas veidojas nelabvēlīgos augšanas apstākļos
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties
- mikroinvāzija Mikroskopiska ļaundabīgo šūnu ievirzīšanās blakusaudos lokalizētas karcinomas gadījumā
- sporas Mikroskopiski organismu veidojumi, ar kuriem tie vairojas un saglabājas nelabvēlīgos apstākļos
- jāņuzāle Mīkstā madara ("Galium mollugo")
- kreimzāle Mīkstā madara ("Galium mollugo")
- marada Mīkstā madara ("Galium mollugo")
- medene Mīkstā madara ("Galium mollugo")
- slink Mīksta, balta 5-6 g. veca jēra ādiņa ar smalki sprogotu vilnu, no Mandžūrijas aitu sugas
- Balja Nangaloglaha Milforda - apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē
- goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
- dzirduklis Miltu dzira govīm
- dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem
- makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makrokosmoss; pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss
- makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makropasaule; pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule
- guča Mīļvārdiņš govij
- luža Mīļvārdiņš govij
- pūpaliņa Mīļvārdiņš govij
- tpruciņa Mīļvārdiņš govij
- tpruka Mīļvārdiņš govij
- tpruse Mīļvārdiņš govij
- tprutaliņa Mīļvārdiņš govij
- kabele Mīļvārdiņš govij un ķēvei
- klīnocoizīts Minerāla epidota ar Fe nabagā pasuga, kristalizējas monoklīnā singonijā
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
- autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi
- hēmimorfīts Minerāls kalamīns, kas kristalizējas rombiskā singonijā
- mellits Minerāls medus krāsā, veido tetragonālas piramīdas un blīvus ieslēgumus ogļu nogulumos
- periklazs Minerāls MgO, kristalizējas kubiskā singonijā, kontakta joslas minerāls
- piromorfīts Minerāls zaļā krāsā, kristalizējas heksagonālā singonijā, sastopams kopā ar citiem svina minerāliem, kā pēdējo pārvēršanās produkts
- kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu
- melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs
- apofillīts Minerāls, kristalizējas plākšņainos tetragonālās sistēmas kristālos, kuru kvadrātiskajam pamatam ir perlamutra spīdums un īpatnēja gaisma; ihtioftalms
- pektolits Minerāls, kristalizējas triklīnā singonijā, satopams bāzisku izvirdumu iežu tukšumos
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos
- sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls
- minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu)
- nomīt Minot nodzēst (uguni, ko degošu)
- nomīņāt Mīņājot nodzēst (uguni, ko degošu)
- metmioglobīns Mioglobīna oksidēšanās produkts, kas satur trisvērtīgo dzelzi
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem)
- zvilnēt Mirdzēt, laistīties, līgoties
- lipēt Mirdzēt, mirgot, spīdēt
- ņidzēt Mirdzēt, spīdēt, zaigot
- zilbēt Mirdzēt, zaigot
- aizmirdzēt Mirdzot attālināties; aizmirgot
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas
- migalka mirgojošās gaismas prožektors, ko izmanto ugunsdzēsēju, policijas un ātrās palīdzības automašīnas
- atmirgot Mirgojoši atspoguļoties (kur)
- žibuļi Mirgojoši rotājumi, uzliesmojumi, spīguļi
- mirguļi mirgojoši, žilbinoši gaismas atspulgi
- virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru
- vizns Mirgojošs, gaišs, spīdīgs
- apmirgot Mirgojot apgaismot
- aizzibinēt mirgojot apžilbināt
- aizmirgot Mirgojot attālināties
- aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties
- izzibt Mirgojot izzust
- pārmirgot Mirgojot sajukt
- apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt
- mirga Mirgojums
- mirguļojums Mirgojums
- mirdzaritmija Mirgošanas aritmija; fibrilācija
- mirgāt Mirgot
- mirguļot Mirgot (1)
- mirkšķināt Mirgot (1)
- mirguļot Mirgot (2)
- midžināt Mirgot mazām gaismiņām; zibināties gar acīm
- izmirgot Mirgot un pabeigt mirgot
- nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu); nosmidzināt
- līpināties Mirgot, paspīdēt
- šilerēt Mirgot, spīdēt
- šilerēties Mirgot, spīdēt
- vīguļot Mirgot, spīguļot
- vitrēt Mirgot, spīguļot, vizuļot
- vitrināt Mirgot, spīguļot, vizuļot
- līpināt Mirgot; mirguļot
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju
- fitoklimats Mitruma un temperatūras režīms augu augšanas vidē (piem., zālājā, koku vainagos u. tml.)
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem
- Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.)
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems
- Ečigo mogera mogeru suga ("Mogera etigo")
- Magotojeva ezers Mogotojevo, ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
- mongokundi Mongo - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā)
- balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas
- bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas
- lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas
- Mbombianda Mongo-nkundu (Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kurš ir neredzams, tāpat kā dvēseles, kas pie viņa nonāk pēc nāves
- sakaji Mongolīdu rases Malakas pussalas pirmiedzīvotāji, kas vēl 20. gs. bija sastopami kalnāju pirmmežos
- MN Mongolija, valsts divburtu kods
- MNG Mongolija, valsts trīsburtu kods
- ciriks Mongolijas armijas kareivis
- Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.)
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks
- Tilia mongolica Mongolijas liepa
- tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts
- MTR Mongolijas Tautas Republika
- MTRP Mongolijas Tautas revolucionārā partija
- Podoces hendersoni Mongolijas tuksnešsīlis
- samojedi mongolisku, senaltajiešu valodā runājošu tautu grupa Ziemeļaustrumeiropā un Ziemeļrietumāzijā ar mongoliska tipa seju, runā samodiešu valodās - ņenci, evenki u. c.
- dzeltenā rase mongoloīdā rase
- mongoloīdi Mongoloīdās rases pārstāvji
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos
- eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Āzijas (Krievijas) ziemeļaustrumos
- hasari Mongoloīdu tauta Afganistānas vidienē, runā persu valodā, ticīgie - šiīti
- čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti)
- mongolīds Mongoļiem īpats
- Tengri Mongoļu augstākais dievs; šo vārdu lieto arī kā dievu kopīgu nosaukumu
- ulgeri Mongoļu biļinu un pasaku kopīgs nosaukums
- burhans Mongoļu budistu elkadievs
- kurultajs Mongoļu feodāļu sanāksme, kurā apsprieda nozīmīgus jautājumus
- urtons Mongoļu garuma mērvienība - 30 km
- dajaki Mongoļu izcelsmes tautu grupa (klemantani, ibani u. c.) Indonēzijā, Malaizijā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi
- ails Mongoļu klejotāju tautu vienas saimes grupa
- Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi
- Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks
- Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu
- Sulde Mongoļu mitoloģijā - viena no cilvēka dvēselēm, ar kuru saistīts cilvēka dzīvības un gara spēks
- Tarvaa Mongoļu mītos slavens šamanis, kas dzīvoja sensenos laikos
- zemindars Mongoļu Rītindijā apgabala pārvaldnieks
- panmongolisms Mongoļu tautas cenšanās pēc pasaules iekarošanas; šīs idejas vēsturiska reminiscence
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti
- ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā
- dacans mongoļu un burjatu lamaistu klosteris, ko veido viens vai vairāki tempļi un mūku dzīvojamās telpas
- ilkāns Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilhans
- ilhans Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilkāns
- halki Mongoļu ziemeļu grupa; halkasi
- mong. Mongoļu-; mongoļu valoda
- kāghāns Mongoļu-turku valdnieku tituls, saīsinātā formā hans
- govju moniēzija moniēziju suga ("Moniezia benedeni"), ķermeņa garums - līdz 4 m, parazitē govīs un aitās
- aitu moniēzija moniēziju suga ("Moniezia expansa"), ķermeņa garums - līdz 10 m, parzitē gk. aitās, retāk kazās, govīs
- rindsecīgā izvērse monitoros izmantojama attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas elektronu staru vienā caurgājienā monitora ekrānā zīmē pēc kārtas visas līnijas; parasti to pielieto datorgrafikā izmantojamos monitoros, jo tā dod blīvu attēlu un novērš ekrāna mirgoņu
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī
- kompaundi Monomēru, oligomēru vai polimēru kompozīcijas, kas paredzētas elektroaparatūras vai radioaparatūras strāvu vadošu shēmu un detaļu izolēšanai, tās piesūcinot vai aizlejot
- MPS Mononukleāro fagocītu sistēma (angļu "mononuclear phagocyte system")
- paracefālis Monozigotisko dvīņu parazīts ar nepilnīgi attīstītu galvu un ķermeni
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu
- cieņa Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods
- gods Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko); arī pagodinājums
- labais Morālās apziņas jēdziens un normatīvi vērtējoša ētikas kategorija; ļaunā pretstats
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu
- Morogora Morogoro, pilsēta Tanzānijā
- cilindru izslēgšanas metode motora darbības noteikšanas metode bez speciālu stendu lietošanas, kad kādu no cilindriem slogo, citus izslēdzot (pārtraucot degvielas padevi vai aizdedzi) - cilindra jaudas noteikšanai, vai arī atslēdzot pēc kārtas pa cilindram - atteiču noteikšanai
- motorvagonu ritošais sastāvs motorvagoni un piekabes vagoni pasažieru pārvadāšanai, no kuriem tiek veidoti elektrovilcieni, dīzeļvilcieni, turbovilcieni un automotrisas
- gonādiskais mozaīcisms mozaīcisms, kas attīstījies gonādā, līdz ar to rodoties dzimumšūnu mutācijai
- Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags
- varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags
- balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags
- spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis
- mugurkauļi Mugurenes ("Polygonatum")
- mainīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum commutatum")
- sirpjveida mugurene mugureņu suga ("Polygonatum falcatum")
- daudzziedu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum")
- platlapu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum")
- smaržīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum odoratum")
- ārstniecības mugurene mugureņu suga ("Polygonatum officinale")
- mieturu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum verticillatum")
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
- goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
- barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās
- merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints
- beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
- gazī Muhamedāņu pagodinājuma tituls, kas tiek dots tiem, kuriem sevišķi nopelni "svētajā karā" (sk. gazavats)
- moderniecēni Muižas govju vai piena pārziņa (modernieka) bērni
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- bambarnieks Muižas kalps, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižā, par atalgojumu saņemot zemi, bet pārējās dienas - savā saimniecībā
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
- junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu
- luga Muklājs aizaugoša ezera krastā
- hieradiakons Mūks - diakons pareizticīgo baznīcā
- mudot Muldēt, murgot drudzī
- perrons Mūrēts paaugstinājums namu priekšā, pie dzelzceļu stacijām, kur pasažieriem izkāpt no vagoniem; perons
- izmurgot Murgos redzēt (tēlus, ainas)
- rāzēt Murgos runāt; murgot; spokoties, rādīties
- murdzēt Murgot
- murgāt Murgot
- rāzēties Murgot
- nomurgot Murgot (visu laikposmu) un pārstāt murgot
- mudīt Murgot, murgos svaidīties, neskaidri runāt
- svajāt Murgot, pļāpāt
- sepinēt Murgot, sapņot; pa miegam runāt
- mūdēt Murgot, vaidēt
- Murena Muruna, pilsēta Mongolijā
- personālisms Mūsdienu reliģiskās filozofijas virziens, kas personību uzskata par esamības pirmelementu un augstāko garīgo vērtību, bet pasauli - par visaugstākās personas - Dieva - radošās darbības izpausmi
- ergogrāfija Muskuļu darbaspējas grafiska reģistrācija ar ergogrāfa palīdzību
- imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā
- dervišs musulmaņu mūks, kas klejo ubagodams
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti
- asinsmuša Mušu dzimtas triba, smeceris pārragojies, ar to sūc zīdītāju, retāk putnu asinis, gk. tropos 5-7 ģintis, 40 sugas, Latvijā 3 ģintis, 4 sugas
- nosacīti letālās mutācijas mutācijas, kas izraisa zigotas vai organisma bojāeju tikai noteiktos apstākļos
- sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs
- sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes
- sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes
- pirofons Mūzikas instruments, kura skaņas rodas degot gāzei dažāda garuma caurulēs
- stīgskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada nospriegotas stīgas
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā)
- soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies blūza un gospeļu elementi un kuru gk. izpilda nēģeru mūziķi
- fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu
- svētuguns Mūžīgā uguns - piemiņas, godinājuma simbols
- natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos
- slum Nabadzīgo iedzīvotāju kvartāls Anglijas lielpilsētās
- kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas
- sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot
- nazarieši Nācarieši - kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos); šīs sektas locekļi
- UNITA Nacionālā savienība Angolas pilnīgai atbrīvošanai (portug. "Uniao Nacional para a Indenpendencia Total de Angola"); dib. 1964. g., kopš 1997. g. valdībā
- Bamingi-Bangoranas nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūrā
- Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos
- A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_)
- Batekes plato nacionālais parks nacionālais parks Gabonā, Augšogoves provinces dienvidaustrumos
- Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā
- Bazarutu nacionālais parks nacionālais parks Mozambikas Iņanbanes provincē, ap Bazarutu arhipelāgu, izveidots 1971. gadā, jūrasgovju un jūras bruņurupuču aizsardzībai, tajā ietilpst 6 salas, no kurām lielākā ir Bazarutu
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi
- nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus
- dūļāt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
- Melandrium noctiflorum nakts spulgotne
- Silene noctiflora nakts spulgotnes "Melandrium noctiflorum" nosaukuma sinonīms
- nyx Nakts, grieķu kosmogoniskās dzejas tēls
- četršķautņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera tetragona")
- Mosamediša Namibe, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1985. g.
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns
- kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu
- narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs
- bariga narkotiku tirgotājs un izplatītājs
- narkodīlers Narkotisko vielu tirgotājs, piegādātājs, izplatītājs
- marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta
- kvanza Naudas vienība Angolas Republikā, sīknauda - santīms
- šekels Naudas vienība Izraēlā; 1 š. = 100 agorotu
- tugriks naudas vienība Mongolijā (= 100 mungu)
- kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam
- satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas
- šķērsgriezējnazis Nazis papīra griešanai diagonālā virzienā
- sacrosanctus Neaizskarams, augsti svēts, augsti godājams
- kā lavīna neapturami, neatvairāmi, arvien pieaugot apjomā
- psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus
- cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu
- NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība
- melnais tirgus neatļauta, nelikumīga tirgošanās vieta; nelikumīga tirdzniecība
- izčamarēt Neatļauti izspiegot
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs
- paurkstēt nedaudz dūkt, dungot
- pašpijonēt nedaudz izspiegot
- panūžāt nedaudz nomierināt (govis) sakot (nūž, nūž)
- pamiegains nedaudz samiegojies
- trihloretilēns nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku; tauku un sveķu šķīdinātājs
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots
- stāvēt (arī būt) ciet nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi, kazu)
- aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus
- ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka
- sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties
- sagandēt (arī saindēt) dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību
- saindēt (arī sagandēt) dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību
- negodnīca Negode, bezgode
- prihvatizācija Negodīga privatizācija
- šmuce Negodīga rīcība
- štelle Negodīga rīcība, blēdība
- blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos
- viltība Negodīga, blēdīga rīcība (savtīgos nolūkos)
- žākla Negodīga, draiskulīga meita
- velnauka Negodīga, nejauka sieviete
- velnuška Negodīga, nejauka sieviete
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt
- makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums
- mala fide negodīgi
- spusķiķ Negodīgi apspēlēt
- nokāst Negodīgi iegūt (naudu)
- prihvatizēt Negodīgi privatizēt
- ņarkstīties negodīgi smieties
- ņarkstītiies Negodīgi smieties
- šakarēt Negodīgi tirgoties, blēdīties
- kupčot Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot
- kupčoties Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot
- pa tumšo negodīgi, arī noziedzīgi
- negoži Negodīgi; apkaunojoši
- netaisns Negodīgs
- andele Negodīgs bizness; (pus)nelegāla darbošanās ar lielu, ātru peļņu
- negodis Negodīgs cilvēks
- kupčotājs Negodīgs tirgotājs, augļotājs
- afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums
- nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku)
- foul Negodīgs, nelikumīgs
- neklājīgs Negodīgs, netikls, aplams
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums
- bezgods Negods
- nesmukums Negods
- Negomba Negombo, pilsēta Šrilankā
- NGU Negonokokālais uretrīts (angļu "nongonococcal urethritis")
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu
- uzdungot neilgu laiku, arī reizēm dungot
- pabungot neilgu laiku, mazliet bungot
- padungot neilgu laiku, mazliet dungot
- padzēst neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu)
- pagorīt neilgu laiku, mazliet gorīt
- pagorīties neilgu laiku, mazliet gorīties
- pagozēt neilgu laiku, mazliet gozēt
- pagozēties neilgu laiku, mazliet gozēties
- pailgoties neilgu laiku, mazliet ilgoties
- pairgoties neilgu laiku, mazliet irgoties
- pamiegoties neilgu laiku, mazliet miegoties
- paogot neilgu laiku, mazliet ogot
- pažērgoties neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1)
- papogot neilgu laiku, mazliet pogot
- papogāt neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu)
- paspiningot neilgu laiku, mazliet spiningot
- patirgot neilgu laiku, mazliet tirgot
- patirgoties neilgu laiku, mazliet tirgoties
- paubagot neilgu laiku, mazliet ubagot
- pavagot neilgu laiku, mazliet vagot
- pažagoties neilgu laiku, mazliet žagoties
- diseminētais neirodermatīts neirodermatīts, kas smagos gadījumos var ģeneralizēties, pieņemot eritrodermijas formu
- oligodendroglija Neiroglijas audu pamatmasa, ko veido sīkas balstšūnas (oligodendrogliocīti)
- gliofāgija Neiroglijas šūnu fagocitoze
- atciči Neīsti, piena dziedzeriem līdzīgi, bet mazāki, veidojumi govs tesmeņa aizmugures daļā
- triviālliteratūra neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla literatūra
- triviālā māksla neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla
- tukšie ieži neizmantojamie derīgo izrakteņu ieži – segkārta, zemas kvalitātes starpslāņi
- nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība
- lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi
- lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi
- bezgodiski Nekaunīgi, negodīgi
- bezgodene Nekauņa, bezgode
- aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī
- aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms
- zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem
- necistai Neķītri, negodīgi
- necistība Neķītrība; negodīgums
- necists Neķītrs, negodīgs
- necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks
- kā zivs sausumā nelabvēlīgos apstākļos, grūtā stāvoklī, nedroši, nebrīvi
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā
- ķeimeriski Nelīdzeni (rakstīt), ļogoties (iet) u. tml.
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta
- gotele neliela govs
- gotelīte neliela govs
- pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils
- aspergils neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs
- lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- puduris neliela tuvu augošu augu grupa
- pudurs neliela tuvu augošu augu grupa
- spildiķis neliela zivs karpveidīgo dzimtā, pempiņš
- šķēpnesis neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm
- šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm
- sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā
- gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru
- parabole neliels allēgorisks stāsts ar tikumīgi pamācīgu saturu; līdzība; parabola (2)
- sāpultēns neliels augonis
- vātēle neliels augons
- grozgalvītis neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš
- tušs neliels fanfaru rakstura skaņdarbs, ko atskaņo apsveikumam svinīgos gadījumos
- niedrcālis neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi
- bedrīte neliels iedobums (parasti vaigos, zodā)
- puļa neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij)
- boļa neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis
- polis neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis
- zivju dzenītis neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1)
- sētiņa neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt
- vagonets neliels preču vagons, ko lieto preču izvadāšanai nelielā attālumā, piemēram, kalnraktuvēs; vagonete
- ierakstīšanas aizsargrobs neliels taisnstūrveida robs 5,25 collu lokanā diska malā, ko izmanto, lai to aizsargātu pret nesankcionētu vai nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var izraisīt vajadzīgo datu zudumu
- vagonete neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa sliežu vai trošu ceļiem
- skambulis neliels zvans (piemēram, ko govij kaklā kārt)
- kankals neliels zvans govīm
- butiks Neliels, smalks veikaliņš vai liela veikala nodaļa, kur tirgo modes preces - gk. apģērbus un to aksesuārus
- baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā)
- Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos
- kanaļa Nelietis, bezgodis; salašņas, padibenes
- plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
- sagatavju druka nemainīgas informācijas sagatavju iespiešana ofsetā, kam seko mainīgo datu iespiešana digitālās drukas iekārtā
- jauktava Nemierīga govs
- jaukteve Nemierīga govs
- kruva Nemierīga govs
- mīstavnīca Nemierīga sieviete vai govs
- briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
- brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
- tukšgaitas ātrums nenoslogotas ierīces kustības ātrums
- chronos ageraos nenovecojošs laiks - orfisma teogonijā pasaules tiešais pirmcēlonis, ko radījis Ūdens un Zeme
- centrālkomiteja Neoficiāls centrālās komitejas (komunistisko un dažu tām līdzīgo partiju augstākās vadības institūcijas) nosaukums
- neona zivtiņa neontetra - karpveidigo kārtas haraciju dzimtas akvārija zivs, 3-5 cm gara, spilgtās krāsās; savvaļā mīt Dienvidamerikas upēs
- jaunpītagorisms Neopitagorisms
- nepmanis Nepa perioda (Krievijā 1921-28) privātuzņēmējs, privāttirgotājs
- koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs)
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās
- triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos)
- meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
- elastības teorija nepārtrauktās vides mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu elastīgo deformāciju
- žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam
- nepiedauzīgs Nepiedauzīgs, godu neaizskarošs
- butilēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze
- alilalkohols Nepiesātināts vienvērtīgs alkohols ar kodīgu smaku; savienojumā ar sēru atrod ķiplokos; tā esterus izmanto mākslīgo šķiedru ražošanā
- vaļīgs Nepiesiets (par dzīvnieku, parasti aitu, govi)
- cefalosporiji Nepilnīgo sēņu ģints
- kriptokoki Nepilnīgo sēņu ģints
- glenospora Nepilnīgo sēņu ģints, kuras dažas sugas atrastas micetomas gadījumos
- Melngalvju brālība neprecētu ārzemju tirgotāju un kuģinieku apvienība Hanzas pilsētās
- par spīti Neraugoties uz (ko)
- NB Neredzīgo biedrība
- punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi
- refleksa loks nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri
- platforma Nesegts, vaļējs preču vagons; nesegta, vaļēja daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu
- ainu rase neskaidras izcelsmes rase ar vietu klasifikācijā starp australoīdiem un mongoloīdiem
- veltēdis Neslaucama govs
- pārsegumi Nesošās un arī norobežojošās ēkas konstrukcijas, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes tās uz nesošajām sienām vai kolonnām
- adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās
- sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos
- piegraulāt Netīram kļūt (par govi)
- burāt brīvi no kursa neturēt jahtu kursā, bet, izmantojot izdevīgāku vēja virzienu, iet apmēram uz vajadzīgo pusi
- lidjosla Neuzlabota virsma, kas ir pielāgota, lai nodrošinātu lidaparātu pacelšanos un nolaišanos un kurā parasti ir tikai pats nepieciešamākais aprīkojums
- aplaušana Nevajadzīgo auga daļu iznīcināšana noteikta mērķa sasniegšanai
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai
- noklumzāt Neveikli vai smagos apavos ejot nonākt
- aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu
- heterogāmija nevienāda lieluma un struktūras gametu savienošanās, piemēram, augstākos augos un dzīvniekos
- anizostēnisks Nevienādi spēcīgs; attiecīgs uz diviem nevienādi spēcīgiem muskuļiem vai muskuļu grupām, agonistiem un antagonistiem
- vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās
- nezaudēt dūšu nezaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
- Ngorongors Ngorongoro, aprimuša vulkāna krāteris Tanzānijā
- somogolieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Somogols" iedzīvotāji
- kauka Nicināms katoļticīgo latviešu apzīmējums luterticīgiem latviešiem
- zaimošana Nievīgas, pulgojošas attieksmes izrādīšana pret to, kas kādam svēts, dārgs
- kluga Nievīgs apzīmējums sievietei vai govij
- karčavnīca Nikna govs
- bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis
- pūt Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos)
- tamga no 13. gs. mongoļu iekarotajās zemēs - mongoļu uzliktās naudas nodevas tirdzniecībai un amatniecībai
- notabļi no 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji
- angora no Angoras šķirnes trušu apmatojuma iegūta šķiedra
- taukaine no augsnes līmeņa uz augšu augošu sēņu ģints ("Sebacina")
- sakņu atvases no augsnes virsējos horizontos augošu sakņu papildu pumpuriem augošās vasas, resp., pievasas, to ataugšanu veicina sakņu ievainošana
- cellons no celulozes hidroacetāta un kampara surogātiem pagatavots nedegošs celuloīds
- diagonālribas no dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai
- drokstis no degoša skala krītošas ogles
- gotu burti no grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos
- bumbeņa no gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā
- vieglā šamota izstrādājumi no izdegošas piedevas saturošas šamotaa masas izgatavoti izstrādājumi, ko izmanto siltumizolācijai augsttemperatūras iekārtās
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā
- cūbele no koka mizas darināts trauks ogošanai
- čāska no koka mizas gatavota turza, tūta (ogošanai)
- cobele no koka mizas gatavota vācele ogošanai
- čikudus no koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā
- laža no koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību
- atgāze no krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus)
- firsts no ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls
- celmu atvases no lapkoku celmu snaudošiem, retāk papildu pumpuriem izaugušas, ātri augošas atvases, kas veido koku stumbrus
- sarkanais kaviārs no lašveidīgo zivju ikriem gatavots kaviārs
- drošā kinofilmas pamatne no lēni degošā celulozes triacetāta izgatavota kinofilmas pamatne
- diakodions no magoņu galviņām pagatavots zāļu līdzeklis
- susinbačka no māja uz māju ceļojošs krievu tirgotājs, kas pārdeva pārtikas preces
- buļļu mātes no populācijas ciltskodola izvēlētas visaugstražīgākās govis jauno bullīšu ieguvei mākslīgās apsēklošanas stacijām
- rītala no rīta dzimusi govs
- rītaļa no rīta dzimusi govs
- rītuļa no rīta dzimusi govs
- periants no saaugušām augšējām lapām veidojies zieda apziednis, aizsargslānis ap jungermanniju arhegoniju
- nosapņot no sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem
- širas no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
- spermatocīts no spermatogonia radusies šūna; pirmās pakāpes spermatocīts dalīdamies veido divus otrās pakāpes spermatocītus, kuri katrs veido divas spermatīdes
- melnais kaviārs no storveidīgo zivju ikriem gatavots kaviārs
- stafilokināze no strutu stafilokokiem izolēts enzīms, kas kavē fagocitozi un ierosina plazmas recēšanu
- nolonēt Noalgot
- metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- magnetodinamika Nodaļa mācībā par magnētismu, kurā aplūko magnetizēšanas procesus laikā mainīgos magnētiskajos laukos
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot
- provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam)
- provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam)
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- pušbari nodot govi uz laiku citā saimniecībā slaukšanai par barošanu
- apgāde Nodrošināšana (ar nepieciešamo, vajadzīgo); apgādāšana
- apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā
- nodudināt Nodungot (kādu melodiju)
- 3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna
- nosakļaustīties Nogorīties
- malene Nogriezts gabals no govs ādas
- nosailgāties Noilgoties
- pagarēties Noilgoties, alkt
- pakalēties Noilgoties, alkt
- nokalēties Noilgoties, sailgoties
- pasagarēties Noilgoties; alkt; pagarēties
- noliktenis Nojume, iežogojums, kur ko noliek
- Pelargonium peltatum nokarenā efejlapu pelargonija
- noklūgāt Noklūgot
- sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties
- krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos
- nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo
- nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
- nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
- nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
- nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt
- noliekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu
- (no)liekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu
- laigāt Noliegt, melot, liegties; laigot
- krabas Noliesējusi govs
- nolīgoties Nolīgot (1) (1)
- nolīgāties Nolīgoties
- atgodēt Nolikt pēc godiem, lai saglabātu citai reizei
- ploksna Nolobījusies, pārragojusies ādas kārta
- nomergāt Nomargot
- nomergot Nomargot
- nomārgot Nomargot (1)
- Argolida nome Grieķijā (_Argolída_), Peloponesas perifērijas austrumu daļā
- notemēt Nomērķēt, pielāgot
- šļaukans Nomiegojies cilvēks
- dušī Nomierināšanas sauciens govīm, kas badās
- nomirguļot Nomirgot (1)
- nomirguļot Nomirgot (2)
- nomirgāt Nomirgot (par lietu)
- staigāt ar ubaga kuli (biežāk tarbu) nonākot nabadzībā, ubagot
- staigāt ar ubaga tarbu (retāk kuli) nonākot nabadzībā, ubagot
- kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- kārt (ubaga) tarbu (retāk kuli) plecos (biežāk kaklā) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- kārt kaklā ubaga kuli nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- kārt plecos ubaga tarbu nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- (būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos
- nokamot Nonēsāt, novazāt, pārslogot
- aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas)
- atslodzīt Noņemt slogu; atslogot
- N. Nopelni, goda nosaukumos
- noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu
- pircenīša nopirkta govs
- honorants Noprotestēta vekseļa apmaksātājs; goda maksātājs
- izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot
- appulgot Nopulgot, nomelnot ar ļaunām valodām
- apzaimot Nopulgot, nozaimot
- izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu)
- starp norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām
- kerat- norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos
- kerato- norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos
- pie norāda uz to, ko (kāds) iepazīst, kam (kāds) pielāgojas
- feri- norāda uz trīsvērtīgo dzelzi
- virsū norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu); arī papildus
- cauri norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu
- bēgšus norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties
- tāpat norāda, ka kas pastāv, norisinās, neraugoties uz kādiem apstākļiem
- super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem
- imperatīvais mandāts norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro
- aizšilierēties Norēgoties, pavīdēt
- noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām
- skontro Norēķināšanās tirgotāju starpā
- Ceturtais krusta karš norisa 1202.-1204. g., ar sākotnējo ieceri iekarot musulmaņu kontrolēto Jeruzalemi, bet finansiālu un loģistikas problēmu dēļ krustneši izlaupīja kristīgo Bizantijas impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, nopietni vājinot vienu no galvenajiem kristietības bastioniem
- kalntiesības Normas, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību derīgo izrakteņu ieguvei
- baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi
- govstiltiņš Norobežota govs stāvvieta kūtī
- safari parks norobežota teritorija, kurā, braucot ar automobili, var novērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgos)
- tumors Norobežots pampums (augonis)
- ortogonalitātes apstākļi nosacījumi, kurus izpilda ortogonālas matricas elementi
- smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā
- uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos
- kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
- nokrākt Noskanēt spēcīgi, nevienmērīgi (piemēram, par bangojošiem ūdeņiem, ejošu ledu)
- nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
- vainagdzega Noslēdzošā vainagojošā dzega
- laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos
- dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā
- rāmis Noslēgta līnija, kontūras, kas norobežo tekstu, attēlu; ielogojums (2)
- noslodzīt Noslogot (1)
- apslodzīt Noslogot, nospiest
- apjūgties Noslogoties, apkrauties ar darbiem
- nomargot Nosmidzināt (par lietu); nomirgot (2)
- peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs
- nospriegt Nospriegot
- sprindzināt Nospriegot
- sastīlēt Nospriegot, nostiprināt ādu (bungām)
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos)
- nolīgāt Nosvinēt (Līgo svētkus)
- Zygocactus truncatus nošķeltais zigokaktuss
- apgraulēt Nošķiest, apsmērēt ar govju mēsliem
- nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem
- specificēt noteikt precīzi parādībai piemītošas īpašības vai citus kritērijus, lai tā atbilstu kādai kategorijai vai konkrētam mērķim
- rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai
- ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt
- piedēklis Noteiktam darbam īslaicīgi algots darbinieks
- maksima Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips
- izlase noteiktiem vides apstākļiem vislabāk pielāgoto formu izdzīvošana, nodrošinot maksimālu dzīvotspējīgo pēcnācēju skaitu
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes
- prasība Noteikums (parasti kategorisks)
- atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala)
- nodžirkstīt Notraukt ogli no degoša skala gala
- noraitīt Novagot
- novāgāt Novagot
- ādeņīca novājējis zirgs (vai govs), kura vienīgā vērtība ir āda
- nogodāt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu)
- nogodināt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu)
- nogodīt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu)
- magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu
- novērgot Novergot
- novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga
- izaplēsties Novietojoties, atrodoties, arī augot (kur), ieņemt lielu telpu, laukumu
- sakārtot galdu novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo
- īslaicīgā glabāšana novietotu spēkratu turēšana īslaicīgos darba pārtraukumos, kas parasti nav ilgāki par diviem mēnešiem
- ļevijs Nozagta, negodīgi iegūta manta
- iekāries koks nozāģēts, izgāzies vai nolauzts koks, kura nokrišanu aizkavējuši blakus augošie koki
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi
- nodžegoties Nožagoties
- nožegoties Nožagoties
- nožogs Nožogojums (2)
- koku dārzs nožogojums ūdenskrātuvē pludināmajiem kokmateriāliem
- lāksta Nožogojums, aizgalds
- lākstis Nožogojums, aizgalds
- lāksts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem
- lāsts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem
- aizsargnožogojums Nožogojums, kas aizsargā
- atžogot Nožogot
- nožogāt Nožogot
- apkāršot Nožogot (no visām pusēm) ar kārtīm
- dievgaldīns Nožogota vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija
- pelude nožogota vieta kūtī, kur nogāž lopbarību no kūtsaugšas
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū
- Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- milns Nūja degošās malkas sabikstīšanai krāsnī
- ķīmiskie mutagēni nukleīnskābju sintēzes inhibitori, slāpekļa bāzu analogi, krāsvielas, smago metālu sāļi u. c. vielas
- saņaudēt Ņaudot iegūt, panākt vajadzīgo
- līgt ņemt kādu darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- līgt ņemt pie kāda darbu uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- Gorkija Ņižņijnovgoroda - pilsētas nosaukums 1932.-1991. g.
- O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- magnetizācija ar dubultsaskari objekta magnetizēšanas metode, vairākkārt tam pārvelkot virzienā no tā centra uz galiem ar pretējiem divu pastāvīgo magnētu poliem
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību; datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai
- sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
- Vendigo Odžibvu un algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - dēmons cilvēkēdājs
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu)
- kontaktoloģija Oftalmoloģijas nozare, kas pētī kontaktlēcu izgatavošanu un pielāgošanu
- metāns Oglekļa atoma savienojums ar četriem ūdeņraža atomiem - degoša gāze bez krāsas un smaržas
- tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres
- sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze
- nobirkstis Ogļu gabali, ko atdala no degoša skala (kas kalpo par apgaismojuma avotu)
- atogot Ogojot atkļūt
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu)
- pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; pielasīt (1)
- pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu); pielasīt (2)
- pieogot Ogojot piepildīt ar ogām (piemēram, grozu)
- knibāt Ogot
- odzinīca Ogotāja
- odzenieks Ogotājs
- odzinieks Ogotājs
- ogotāja Ogotājs
- Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
- saulgozieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Saulgoži" iedzīvotāji
- punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā Kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas
- Kubango Okavango upes augšteces nosaukums Angolā
- askorbīnoksidāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas atrodas augos, katalīzē askorbīnskābes oksidēšanos par dehidroaskorbīnskābi un ūdeņraža peroksīdu
- keratīns Olbaltumviela, ādas ragakārtas galvenā sastāvdaļa; atrodas arī matos, spalvās, zvīņās, ragos
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela
- antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- hipodaktīlija oligodaktilija
- oligodendrogliomatoze Oligodendrogliomu diseminācija smadzeņu apvalkos vai smadzeņu ventrikulu ependīmas iekšējā kārtā
- Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām
- oligofrenopedagogs Oligofrenopedagoģijas speciālists
- forpolimēri Oligomēri, kuru molekulās ir funkcionālas grupas, kas spēj piedalīties virkņu augšanas reakcijās un veidot lielmolekulārus savienojumus
- trinukleotīds Oligonukleotīds, kas sastāv no trim mononukleotīdiem
- tripeptīds Oligopeptīds, kuru veido trīs aminoskābju atlikumi
- fajalits Olivīna grupas minerāls, tumši zaļā vai melnā krāsā, kristalizājas rombiskā singonijā
- dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai
- hogelmogels Olu dzeltenuma un cukura putojums, gogelmogels
- olinieks Olu tirgotājs
- aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu
- grafisko ierīču saskarne operētājsistēmā _Microsoft Windows_ - lietojumprogrammu funkcija kopa, kas nodrošina gan grafisko izvadu ekrānā, gan arī grafiskajam izvadam vajadzīgo ploteru un printeru atlasi
- hemopsonīns Opsonīns, kas atvieglo eritrocītu fagocitozi
- zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības
- regālija Ordenis, medaļa, goda zīme
- Sidalcea oregana Oregonas sidalceja
- organoskopija Orgāna izmeklēšana ar optisku ierīci, piem., cistoskopija, ezofagoskopija, laringoskopija u. c.
- ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu
- baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa
- gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
- sulfoskābe Organiska, sešvērtīgo sēru saturoša skābe
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos
- spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus
- fotosintēze Organisko vielu sintēze zaļajos augos gaismas iedarbībā, vienlaicīgi izdalot skābekli
- indoksils Organisks heterocikliskās rindas savienojums, gaišdzeltena, kristāliska viela, augu indikāna sairšanas produkts; rodas arī kā starpprodukts daudzās indigo sintēzēs
- skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku
- ekgonīns Organisks savienojums ar diezgan komplicētu struktūru, no kura atvasināma lielākā daļa kokaīnaugos esošo alkaloīdu
- ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos
- augšana Organisma masas, izmēru un tilpuma palielināšanās, pieaugot šūnu skaitam, kā arī rodoties citiem struktūrelementiem - audiem un orgāniem
- adaptācijas sindroms organisma pārmaiņas, ko izraisa pielāgošanās apkārtējās vides apstākļiem
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, kad tie evolūcijā pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem
- organisma adaptācija organisma vai tā daļu (orgānu) jebkādas izmaiņas, kas ļauj tam pielāgoties videi un palīdz izdzīvot
- eirihalīni Organismi (dzīvnieki), kas pielāgoti dzīvei vidē ar dažādu sāļuma pakāpi
- reobionti Organismi, kas pielāgojušies dzīvei straujos, ar skābekli bagātos ūdeņos
- stenobionts Organisms, kas spēj dzīvot tikai relatīvi pastāvīgos apstākļos
- hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta
- sporta sabiedriskā organizācija organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā
- gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus
- gremošanas orgāni orgānu komplekss, kas veido gremošanas sistēmu, uzņemtās barības mehāniskai un ķīmiskai pārveidošanai, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanai, nederīgo un nesagremoto vielu izdalīšanai
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki
- adaptēšana Oriģinālteksta vai tā tulkojuma pielāgošana (atvieglošana) mācību vai citiem mērķiem, ievērojot adresāta izglītības vai informētības līmeni un no tā atkarīgās uztveršanas spējas
- gurupantha Ortodoksālo sikhu reliģijas centrā no 1699. g. esošā kopiena, kas pārņēma dzīvā guru autoritāti un funkcijas, un vadīja ļaužu garīgo un pasaulīgo dzīvi
- riftu globālā sistēma ortogonālo un diagonālo Zemes garozas dziļlūzumu tīkls, kas sadala to atsevišķos lielos litosfēras blokos
- ortēzes Ortozes - ortopēdiskas palīgierīces vai aparāti slimā locekļa vai mugurkaula imobilizācijai, atslogošanai vai koriģēšanai
- Osogova Osogovas planina - Osogovska planina Balkānu pussalā
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports
- urļāt Ošņāt, spiegot
- loča Ošņātājs, izspiegotājs
- otolaringologs Otolaringoloģijas speciālists
- otolaringoloģija Otorinolaringoloģija
- audioloģija Otorinolaringoloģijas nozare, kas pētī dzirdes orgāna fizioloģiju, funkciju, izmeklēšanas metodes, kā arī dzirdes traucējumus, vājdzirdības un kurluma cēloņus, ārstēšanas un profilakses iespējas
- otaļa Otrdien dzimusi govs; šādas govs vārds
- kaprilalkohols Otrējais metīlheksilkarbinols, dabā nav sastopams, iegūst mākslīgi, pārziepojot rīcineļļu ar kodīgo kāliju un ziepes ātri pārtvaicējot; bezkrāsains eļļains šķidrums ar aromātisku, bet ne visai patīkamu smaku
- bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai; neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas; par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu
- pagodīgs Pa daļai godīgs
- iestūriski Pa diagonāli, šķērsām iepretim; platā vai šaurā leņķī
- pusmiegains Pa pusei miegains, apmiegojies, samiegojies
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji
- ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus
- bema Paaugstinājums runātājam sinagogā
- almemārs Paaugstinājums sinagogā, no kura tiek lasīta Tora
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai)
- sociālais spilvens pabalstu sistēma cilvēkiem, kas zaudējuši darbu vai nonākuši spiedīgos apstākļos
- apdarināt pabeigt (piešķirot galīgo formu)
- apslaukt pabeigt visu govju slaukšanu
- nopulgojums pabeigta darbība, rezultāts --> nopulgot
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles)
- pabruzdināt Pabungot
- pabungāt Pabungot
- paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi
- atbruņot padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
- piemērot padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3)
- atsvabināt padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3)
- aizžogot padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu; nožogot
- izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
- devocija Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
- sovetizācija Padomju Savienībai raksturīgo sabiedriskās dzīves iezīmju un darbības metožu izplatīšana, ieviešana
- TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza")
- konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību
- padungāt Padungot (1)
- padungāt Padungot (2)
- palīgot Padziedāt līgodziesmas
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa
- pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu)
- Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
- Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai
- Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
- Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
- Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
- Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
- Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
- Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
- Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja
- Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
- Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
- Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
- Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja
- Lestenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Irlavas, Degoles, Slampes, Džūkstes un Jaunpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lesten, krieviski — Lestenskaja
- Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
- Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
- hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
- hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu
- esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula
- babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki
- godinājums Pagodinājums; apsveikums
- nogodināt Pagodināt
- pagodēt Pagodināt
- pagodāt Pagodināt (1)
- uzgodināt Pagodinoši uzrunāt
- uzgodīt Pagodinoši uzrunāt
- Sturnus pagodarum pagodu strazds
- pažorīties Pagorīties
- pagoze Pagoza
- pagrieziena josla pagrieziena manevram pielāgota un attiecīgi apzīmēta josla
- padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem)
- kapelānu dienests pakalpojums ārpus baznīcas draudzes, kas nodrošina pastorālo, reliģisko, garīgo aprūpi un konsultācijas institūcijās gan personālam, gan klientiem un to tuviniekiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības
- konstrukciju nogurums pakāpeniska bojājumu uzkrāšanās atkārtoti mainīga slogojuma iedarbībā, kā rezultātā rodas plaisas un sākas konstrukcijas sabrukšana
- habituācija Pakāpeniska pielāgošanās kādam kairinājumam vai videi
- norietināt pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu
- apburt pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē); noburt
- sterva Palaidnīga vai zaglīga govs
- uncvads Palaidnis, bezgodis
- uncvats Palaidnis, bezgodis
- unsvats Palaidnis, bezgodis
- bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij
- palīgāt Palīgot
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos)
- palse Palsa govs; šādas govs vārds
- uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
- uz goda vārda paļaujoties uz kāda godīgumu, bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko)
- stakets Pāļu žogs, nožogojums
- izpīckāt Pamatīgi izpērt, nopātagot
- archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds)
- pamirguļot Pamirgot
- pamirkšķināt Pamirgot
- kunksla Pampums, tulzna, augonis
- ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij
- biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās
- atbrīvošana Panākšana, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u. tml.
- svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
- iesvilināt panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi
- sadeldēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus
- sprostot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas
- iedzīt spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī
- iedzīt (kā) spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī
- satricināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu)
- satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu)
- nodzēst panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt
- sargāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas
- salīgot panākt, būt par cēloni, ka (kas) salīgojas
- vilt panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt
- nogatavināt panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos
- ziemināt panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos
- ziemināt panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos
- pārgādāt panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). P. smagos pirkumus mājās
- ierietināt panākt, ka (piens) ieriet govs tesmenī
- aizbizināt panākt, ka aizbizo (govis)
- atbizināt panākt, ka atbizo (govis)
- aizaudzēt panākt, ka augot aizsedz, aizēno
- ielīgot panākt, ka līgojas; arī iekustināt
- atsēdināt panākt, ka pārstāj attīstīties, veidoties (parasti augonis, roze)
- atbrīvot panākt, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.; attīrīt (no kā)
- aizlaidināt panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet
- Ngobes-Bugles komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Ngobe-Bugle" / "Comarca Ngobe-Bugle"), administratīvais centrs - Čičika, platība - 6968 kvadrātkilometri, 154350 iedzīvotāju (2010. g.)
- raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
- cecidomyiidae Pangodiņu dzimta
- itonididae Pangodiņu dzimtas "Cecidomyiidae" nosaukuma sinonīms
- contarinia Pangodiņu dzimtas ģints
- harmandia Pangodiņu dzimtas ģints
- mayetiola Pangodiņu dzimtas ģints
- bumbieru pangodiņš pangodiņu suga ("Contarinia pyrivora")
- labības pangodiņš pangodiņu suga ("Mayetiola destructor")
- pangāt Pangot 2(1)
- starpkadru pāreja paņēmiens, ar kādu tiek veikta attēlu nomaiņa montāžas vietā; piemēram, diafragmas atvēršanās – kadra sākums, attēlam atklājoties no tumsas pieaugošā aplī, vai arī satumsums un izgaismošanās – attēla satumšana līdz pilnīgi melnam ekrānam kadra beigās un izgaismošanās no pilnīgi melna ekrāna nākamā kadra sākumā
- bifilārs Paņēmins, kur kustīgu sistēmu iekar divos diegos
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem
- prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā)
- papildatalgojums Papildus atalgojums
- virskalandrs papīra mašīnā neiemontēts kalandrs, kurš aprīkots ar vairākiem kalandra cilindriem, kas izvietoti cits virs cita tā, ka elastīgos nomaina gluda tērauda cilindri, no kuriem tikai viens tiek griezts
- vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem)
- sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni
- lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem
- čurkstēt par degošām tāsīm, sveķainu vai slapju malku
- Heminga attālums par Heminga attālumu d(u, v) starp diviem vienāda garuma koda vārdiem sauc šo vārdu atšķirīgo pozīciju skaitu
- iet pāri līķiem par katru cenu, nevairoties kaitēt citiem, realizēt savus savtīgos nodomus, sasniegt mērķi
- in favorem par labu (kādam); (kādam) par godu
- izpelnīties par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam
- autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.)
- enantiobioze Parādība, kad divi kopā dzīvojoši organismi ir antagonisti
- kļūdas izplatīšanās parādība, kas novērojama datu apstrādes procesos un kuru saistība ar to, ka kādu procesu var ietekmēt kļūda, kas pieļauta iepriekšējā apstrādes posmā. Nelabvēlīgos apstākļos šāda kļūdas izplatīšanās var būtiski ietekmēt apstrādes gala rezultātus
- farmakoloģiskais koerģisms parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus
- godēties Parādīt cieņu, godbijību otram
- pagodināties parādīt godu
- pagodināt Parādīt godu
- uzgodēt Parādīt godu (kādam)
- atvadīties Parādīt pēdējo godu (mirušajam)
- gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
- gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
- goda parāds parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem
- pārmeklēties pārāk ilgi meklēties (lai pārotos; par govi )
- pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku
- pārskraidīt pārāk ilgi novilcināt laiku, nepieņemt aunu (par aitu) vai bulli (par govi)
- pārsalauzīties pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku)
- pārilgoties pārāk noilgoties
- pārslodzīt pārāk noslogot ar darbiem
- blankovekselis Parakstīts, bet ar attiecīgo tekstu neaizpildīts vekselis
- paratonija Paralīzes veids, kad ir noteiktas muskuļu grupas hipertonija un tās antagonistu hipotonija
- izkliedes fāze parametrs, kas kvantu mehānikā raksturo mikrodaļiņu un elementārdaļiņu elastīgo izkliedi
- vardene Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
- vardenes Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
- Ulmus glabra parastā goba
- gobe Parastā goba ("Ulmus glabra")
- vīksna Parastā goba ("Ulmus glabra")
- vīksne Parastā goba ("Ulmus glabra")
- vīksnis Parastā goba ("Ulmus glabra")
- trumu lapas parastā māllēpe ("Tussilago farfara")
- šauslape parastā māllēpe ("Tussilago farfara")
- Pelargonium zonale parastā pelargonija
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
- Cichorium intybus parastais cigoriņš
- zilā pienene parastais cigoriņš ("Cichorium intibus")
- Dracunculus vulgari parastais dragonārums
- kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
- kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
- naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
- lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
- Ulmus scabra parastās gobas "Ulmus glabra" nosaukuma sinonīms
- pussmags parasti savienojumā "pussmagais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju
- pusvidējs parasti savienojumā "pusvidējais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju
- pusviegls parasti savienojumā "pusvieglais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju
- tēvs parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu
- cirst parasti savienojumā ar "pretī" vai "pretim": skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt
- kurtēt Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām)
- pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli)
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām)
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus
- nosēdēt Pāraugot, aizēnojot nomākt (citus augus)
- endofiti Parazītaugi, kas dzīvo citos augos, piem., sēnēs
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks
- migranta adaptācija pārceļojušas personas pielāgošanās vides un sociālajiem mērķiem
- komijs Pārdevējs, tirgotāja palīgs
- seguma summa pārdošanas ieņēmumu (cenas) un pārdotās produkcijas mainīgo izmaksu starpība jeb summa, kas var segt fiksētās izmaksas un nodrošināt peļņu
- zem rokas pārdot (arī tirgoties) pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi
- apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā
- šķidruma neitralizatori paredzēti galvenokārt oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu absorbēšanai vai pārvēršanai nekaitīgos savienojumos
- dafnomantija Pareģošana vērojot degošas lauru lapas
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls
- metropolīts Pareizticīgo baznīcā - augstākā garīgā amatpersona pēc patriarha
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā
- orars Pareizticīgo baznīcā - diakona tērpa piederums: gara, ar krustiem izšūta lente, ko diakons nēsā pār kreiso plecu, bet arhidiakons - krustveidīgi pār abiem pleciem
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris
- litija Pareizticīgo baznīcā dievkalpojuma daļa, ko notur pa nakti pirms svētkiem; īss dievkalpojums, līķi no mājām nesot, arī nelaiķa pieminēšana baznīcā
- naoss Pareizticīgo baznīcā iegarenā daļa no galvenajām ieejas durvīm līdz altārim
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs)
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja
- vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam)
- kamilavka Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamelavhions
- kamelavhions Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamilavka
- pareizticīgs Pareizticīgo baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs
- eksarhs Pareizticīgo baznīcas novada vai patstāvīgas baznīcas galva
- ktitors Pareizticīgo baznīcas vecākais
- omofors Pareizticīgo garīdznieku tērpa dala, dvieļa veidā, kuru apliek ap kamiešiem un ap kaklu un kura gali nolaižas uz krūtīm un muguras
- maforijs pareizticīgo ikonās - plats lakats, kas sedz Dievmātes galvu un plecus
- igumens Pareizticīgo klostera priekšnieks
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos
- prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi
- ikonoborci Pareizticīgo sekta, kas neatzīst svētbilžu pielūgšanu un notur dievkalpojumus nevis baznīcā, bet brīvā dabā
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos
- ūdens iesvētīšana pareizticīgo ūdens iesvētīšanas rituāls, trīs reizes ūdenī iegremdējot krustu
- klobuks Pareizticīgo un Grieķu Katoļu baznīcā augstākās garīdzniecības galvassega
- ambons Pareizticīgo un katoļu baznīcā - paaugstinājums no kura lasa Svētos Rakstus
- urālu rase pārejas forma eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases senā kontaktjoslā, izplatīta starp Rietumsibīrijas tautām
- Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
- mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam
- piesprāgties Pārēsties, ēdot pārslogoties līdz pārsprāgšanai, pārplīšanai
- pāraugt pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu; augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem
- noaugt pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) - piemēram, par vietu, citiem augiem
- sasalieties pārklāties ar kreveli (par brūci, augoni)
- aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos)
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām)
- Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos
- uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi; paļāvība, ticība
- pāržagoties pārlieku ilgi žagoties
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
- zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
- pārlīgoties Pārlīgot
- pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises)
- pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm)
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis
- celt uz pjedestāla pārmērīgi cildināt, slavēt, godāt
- noslīcināt glāzē pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus, iznīcināt sevī ko vērtīgu; nodzert godu, cieņu
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu)
- patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām; izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt
- patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni)
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas
- zvīņas Pārragojušās, nedzīvas u. tml. ādas šūnas
- cornifikācija Pārragošanās
- kornifikācija Pārragošanās
- parakeratoze Pārragošanās anomālija, kas izpaužas ar epidermas šūnu nespēju veidot normālu raga slāni
- hiperkeratoze Pārragošanās, ādas raga slāņa hipertrofija, bieži arī graudainā un pamatslāņa hipertrofija
- keratinizācija Pārragošanās; keratīna veidošanās; zāļu zirnīšu pārklāšana ar keratīnu
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu
- pārmaktēt Pārslogot (uzkraujot ko par daudz)
- aizlīgot Pārspēt līgo dziesmu dziedāšanā
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms
- izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.)
- pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.)
- laist ciet govi pārstāt slaukt govi
- (aiz)laist ciet (govi) pārstāt slaukt govi pirms atnešanās
- aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses
- indigotīns pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns
- E938 pārtikas uzlabotājs - argons, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E153 pārtikas uzlabotājs - augogle, krāsviela, iespējamā iedarbība - nedaudz toksisks
- E132 pārtikas uzlabotājs - indigotīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem
- apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
- iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi
- atteikta iekāpšana pārvadātāja atteikšanās izvietot gaisa kuģī aviopasažieri, kuram ir derīga biļete uz attiecīgo lidojumu, apstiprināts vietas rezervējums un kurš noteiktajā reģistrācijas laikā pirms lidojuma atrodas reģistrācijas zonā
- pārvagāt Pārvagot
- duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām
- pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ierīci, mašīnu) kādiem darba apstākļiem
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem
- ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos
- jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma
- Baumgartnera pārzobe pārzobju suga ("Zygodon baumgartneri")
- košzaļā pārzobe pārzobju suga ("Zygodon viridissimus")
- pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita
- pienēdis Pasaku tēls, kas izzīž govis
- garnizona dienests pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
- apsaimniekošanas sistēma pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgo atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
- ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē
- pakačināt Pasaukt (govis), sakot "kač"
- ekumeniskais koncils pasaules baznīcu vadītāju sanāksme, kas lemj par kristīgo mācību; tās lēmumi ir obligāti visiem baznīcu locekļiem
- indoeiropiešu valodas pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas
- WFD Pasaules Nedzirdīgo federācija (angļu "World Federation of the Deaf")
- Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus
- tālsatiksmes vagons pasažieru (kupejas vai vietkaršu) vagons ar guļamvietām
- pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi pasažieru regulārie pārvadājumi, kuros pārvadā noteiktu kategoriju pasažierus
- velkamais ritošais sastāvs pasažieru un kravas vagoni, ko pārvieto vilces ritošais sastāvs
- speciālie vagoni pasažieru vagoni dienesta, dažādu laboratoriju u. c. vajadzībām
- pasažiervagons Pasažieru vagons
- kupeju vagons pasažieru vagons ar kupejām ērtai braukšanai lielā attālumā
- salonvagons Pasažieru vagons ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
- vietējās satiksmes un piepilsētas vagons pasažieru vagons, kurā sēdekļi izvietoti kopējā salonā
- buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai
- pagarināts vilciens pasažieru vilciens, kura sastāvā ir 20 vai vairāk vagonu
- pačirpstināt Paslaukt (mazpienigu govi)
- pačirkstināt Paslaukt (mazpienīgu govi)
- pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem)
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Praviņu pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Degoles un Slampes pagastā
- valgs Pastāvīga vieta, nodalījums (kūtī), kur piesien dzīvnieku (parasti govi)
- Coreper Pastāvīgo pārstāvju komiteja
- metodontiāze Pastāvīgo zobu šķilšanās
- nedzēsta pastmarka pastmarka, kas nav apzīmogota
- centralizēto iepirkumu institūcija pasūtītājs, kurš: iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām
- no rokas pašam, bez citu starpniecības (pārdot, pirkt, tirgoties)
- aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības
- vilces ritošais sastāvs pašgājējs ritošais sastāvs, kas aprīkots ar enerģētiskām iekārtām vilcējspēka radīšanai (lokomotīves, motorvagoni, motorvilcēji, drezīnas)
- drezīna pašgājējs sliežu ceļa transportlīdzeklis, ko izmanto tehniskās apkopes, remonta un būvniecības darbos materiālu un iekārtu, kā arī piekabināmu platformu un dienesta vagonu pārvietošanai
- gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai
- Arima pašvaldība Trinidādas un Tobāgo Republikā, Tobāgo salas ziemeļu daļā
- Patagonijas Andi Patagonijas Kordiljera
- Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m
- patacon Patagons
- patakons Patagons
- šventrāt Pātagot
- deivelēt Pātagot (dzīvnieku) šurp un turp dzenājot
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot
- RSA šifrēšana patentēts publiskās atslēgšifrēšanas algoritms
- C2B Patērētājs - biznesam (e-komercijas kategorija, kur patērētājs piedāvā cenu par preci vai pakalpojumu; angļu "consumer to business")
- C2C Patērētājs - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur patērētāji viens otram pārdod preces; angļu "consumer to consumer")
- nedomājoša konformitāte patību zaudējoša pielāgošanās grupai
- kā pie tiesas patiesi, atklāti, godīgi, neko neslēpjot
- tiesnība Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums
- tiesnībe Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums
- loģiskā izteiksme patiesumvērtības noteikšanas priekšraksts, kas formulēts, izmantojot attieksmes, loģiskos mainīgos un konstantes, kas savienoti ar loģisko operāciju zīmēm
- česno Patiešām; godīgi
- patīgums Patmīlība; arī egoisms
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; arī egoists
- sevmīlīgs Patmīlīgs, egoistisks
- patīgs Patmīlīgs; arī egoistisks
- savlabis Patmīlis, egoists
- augu slimības patoloģiski procesi, kas noris augos slimību ierosinātāju ietekmē, kur ierosinātāji var būt gan dzīvi organismi, gan nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi
- autoveikals Patstāvīgi pārvietojams mazumtirdzniecības punkts speciāli aprīkotā automašīnā - furgonā, iedzīvotāju apkalpošanai lauku apdzīvotajās vietās, kurās nav stacionāru veikalu
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.)
- Patusa Patusas lagūna - atrodas Atlantijas okeāna piekrastes zemienē (port. val. "Lagoa dos Patos"), Brazīlijas dienvidos, platība - \~10000 kvadrātkilometru (pasaulē lielākā lagūna), garums - 241 km, platums - līdz 48 km, lielākais dziļums - 10 m
- eleronu uzpeldēšana patvaļīga eleronu atliekšanās abās spārna pusēs vienādos leņķos vadības pārvadu deformācijas dēļ aerodinamiskā slogojuma iedarbībā
- spontānā dalīšanās patvaļīga smago kodolu dalīšanās bez iepriekšējas kodolu ierosināšanas, viens no radioaktīvās sabrukšanas veidiem
- strupnis Patvaļīgi nošķelta vārddaļa - viens vai daži burti, ko lieto aizstājot attiecīgo vārdu
- glābiņš Patvērums (no kā bēgot, vairoties)
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
- Dariganga Paugurains līdzenums Gobi ziemeļaustrumos, Mongolijas austrumu daļā, augstums 1300-1400 m, aprimušu vulkānu konusi, bazalta lavas lauki, solončaki, takiri, sāļezeri, sausā stepe
- kruoms pauna, parasti ebreju tirgotājam, pauniniekam
- krist ceļos (kāda priekšā) paust godbijīgu attieksmi, dievināt
- locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt
- rādīt zobus paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
- izmurgot Pavadīt murgos (piemēram, kādu laika posmu)
- pavagāt Pavagot
- miktāt Pavājinoties redzei, brīžiemrasties acīs mirgojuma sajūtai
- Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Durango Pavalsts Meksikā ("Durango"/ "Estado libre y Soberano de Durango" - Brīvā un Suverēnā Durango Valsts), platība - 123367 kvadrātkilometri, 1509100 iedzīvotāju (2005. g.)
- reibulīte Pavārds raibai govij
- kukarka Pavāre, saimniece, kas godos, viesībās gatavo ēdienus
- gobāt pavasarī sagatavot aitām gobu mizas
- filamentācija Pavedienu veidošanās; dažu baktēriju formas pārveidošanās, augot nelabvēlīgā vidē
- afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā
- sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek
- ielogojums paveikta darbība --> ielogot (1); ietvars (gleznai, attēlam)
- iesprostojums paveikta darbība --> iesprostot; iežogojums, sprosts
- lokalizējums paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām
- bangojums paveikta darbība, rezultāts --> bangot
- gofrējums paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (1)
- gofrējums paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (2)
- ielogojums paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2); ar līniju ierobežots laukums (uz papīra)
- iežogojums paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta
- izstīgojums paveikta darbība, rezultāts --> izstīgot
- margojums paveikta darbība, rezultāts --> margot (2)
- murgojums paveikta darbība, rezultāts --> murgot (1)
- murgojums paveikta darbība, rezultāts --> murgot (2)
- murgojums paveikta darbība, rezultāts --> murgot (3)
- nopulgojams paveikta darbība, rezultāts --> nopulgot
- noslogojums paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (1)
- noslogojums paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (2)
- nospriegojums paveikta darbība, rezultāts --> nospriegot
- nožogojums paveikta darbība, rezultāts --> nožogot
- pagodinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagodināt (1)
- pārogļojums paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1); ogle, kas radusies, kam sadegot
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (1)
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (2); pārslodze (2)
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (3)
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (4)
- pielāgojums paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(1)
- pielāgojums paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(2)
- pielāgojums paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(3)
- sabangojams paveikta darbība, rezultāts --> sabangot(2)
- salāgojums paveikta darbība, rezultāts --> salāgot
- slogojums paveikta darbība, rezultāts --> slogot(1)
- slogojums paveikta darbība, rezultāts --> slogot(2)
- spriegojums paveikta darbība, rezultāts --> spriegot
- sprogojums paveikta darbība, rezultāts --> sprogot, sprogoties
- stigojums paveikta darbība, rezultāts --> stigot
- stīgojums paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (1)
- stīgojums paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (2)
- stīgojums paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (3)
- uzbangojums paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (1)
- uzbangojums paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (2)
- uzspīgojums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīgot
- uzzaigojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzaigot
- uzzalgojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot
- vagojums paveikta darbība, rezultāts --> vagot (1)
- vagojums paveikta darbība, rezultāts --> vagot (2)
- vagojums paveikta darbība, rezultāts --> vagot (3)
- vainagojums paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3)
- Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā
- Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; arī nepieciešams
- gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki
- bazilika Pāvesta piešķirts goda tituls ievērojamām baznīcām
- ar tīru sirdsapziņu pavisam godīgi, patiesi, atklāti
- kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma derīgo izrakteņu iegūšanai; attiecīgais rūpniecības uzņēmums
- raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai; attiecīgais rūpniecības uzņēmums
- recesīvās pazīmes pazīmes, kas heterozigotā ir nomāktā stāvoklī
- dominantās pazīmes pazīmes, kas izpaužas heterozigotā
- cenoģenēzes Pazīmes, kas rodas organisma embrionālajā vai kāpura stadijā, organismam pielāgojoties eksistences apstākļiem, un turpmākajā attīstības gaitā izzūd
- kvalitatīvās pazīmes pazīmes, ko detrerminē gk. viens vai nedaudzi oligogēni
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja"
- sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
- cēlības Pazudušas lietas atradēja atalgojums
- pažegoties Pažagoties
- pazargoties Pažargoties
- pažākstīties Pažāvāties; pažagoties
- flogistons pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā
- asimilācija balsīguma ziņā pēc balsīguma dažādu blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās, abām skaņām kļūstot līdzīgām balsīguma ziņā
- cisheterozigota pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir abu gēnu dominantās alēles, bet otrā - šo pašu gēnu recesīvās alēles
- transheterozigota pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir viena gēna dominantā un otra gēna recesīvā alēle, bet otrā homoloģiskajā hromosomā dominantās un recesīvās alēles izvietojums ir pretējs
- kontrolvērtība pēc iepriekš definēta algoritma aprēķināta pārraidāmā ziņojuma, vai tā daļas, noteiktu rādītāju summa
- tips pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis
- nobrīnīt pēc māņticīgo priekšstatiem - apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
- stabilizējošā izlase pēc noteiktas pazīmes vai pazīmju kompleksa populācijas modālajam tipam tuvu īpatņu izdzīvošana un savairošanās noturīgos vides apstākļos
- rumelēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- rumulēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- klase pēc pasažieru ērtībām noteikta (piemēram, kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons
- bezspārņi pēc senāka iedalījuma - kukaiņu apakšklase ("Apterygota"), kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni; šīs apakškārtas kukaiņi
- nogrēkoties pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām
- cimzieši Pedagoga un mūzikas kopēja J. Cimzes audzēkņi
- mācību (retāk mācības) spēks pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē)
- PIAC Pedagogu izglītības atbalsta centrs
- speciālā pedagoģija pedagoģijas apakšnozare, zinātne par bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesu, audzināšanu un sagatavošanu dzīvei
- metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē
- reliģijas pedagoģija pedagoģijas nozare, kas pētī reliģisku izglītību un audzināšanu
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas
- pedoloģija Pedagoģijas un psiholoģijas novirziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni
- PA Pedagoģiskā augstskola (piem., Liepājas PA)
- pedene Pedagoģiskā skola
- petene Pedagoģiskā skola
- PI Pedagoģiskais institūts
- konstatētājeksperiments Pedagoģiskajā psiholoģijā - izmantojams kopā ar veidojošo eksperimentu, bet atšķirībā no tā, paredz aktuālās parādības izpēti, lai to salīdzinātu ar veidošanas rezultātiem
- PZA Pedagoģisko zinātņu akadēmija (kopā ar nosaukumu)
- pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
- keratodermija Pēdu apakšu un delnu pārragošanās
- rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens
- aizdungāties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt dungot (melodiju)
- filigons Pelargonija
- bunijs Pelargonija – istabas augs ("Pelargonium")
- apaļlapa Pelargonija ("Pelargonium")
- jeronīms Pelargonija ("Pelargonium")
- ģerānija Pelargonija kā telpaugs
- rāne Pelargonija, ģerānija
- rānis Pelargonija, ģerānija
- pelargonium Pelargonijas
- fergonijas Pelargonijas ("Pelargonium")
- gerānija Pelargonijas ("Pelargonium")
- ģerānija Pelargonijas ("Pelargonium")
- jerāle Pelargonijas ("Pelargonium")
- jerālis Pelargonijas ("Pelargonium")
- jerāms Pelargonijas ("Pelargonium")
- jerānis Pelargonijas ("Pelargonium")
- jerums Pelargonijas ("Pelargonium")
- kumeļpēda Pelargonijas ("Pelargonium")
- mēnešroze Pelargonijas ("Pelargonium")
- mušāts Pelargonijas ("Pelargonium")
- piligons Pelargonijas ("Pelargonium")
- rānija Pelargonijas ("Pelargonium")
- rāniņi Pelargonijas ("Pelargonium")
- rānīte Pelargonijas ("Pelargonium")
- galviņu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium capitatum")
- cirtainā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium crispum")
- smaržīgā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium fragrans")
- lielziedu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium grandifolum")
- aromātiskā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium graveolens")
- nokarenā efejlapu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium peltatum")
- parastā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium zonale")
- draga peldoša ierīce derīgo izrakteņu (gk. zelta, platīna, alvas) mehanizētai iegūšanai no ūdenstilpes dibena
- droga Peldoša ierīce derīgo izrakteņu iegūšanai no ūdenstilpes dibena; draga (2)
- drāga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai; draga (1)
- lēsa Peldoša velēna aizaugošā krastā, plāna, augu saknēm satrūdot izveidojusies humus kārta virs ūdens
- Ziemeļjūras garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crangodinae" suga ("Crangon crangon")
- crangon Peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crngonidae" ģints
- skalla Pelede - siļķveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs
- alne Pelēka govs
- sirmala Pelēka, sirma govs
- sarmule pelēkas govs vārds
- anser Pelēkās zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints
- palne Pelēki sirmas govs vārds
- nirējpelikāns Pelikānveidīgo dzimta ("Sulidae") ar 9 sugām, lieli, ar gariem spārniem, spēcīgu, konisku knābi, īsu kaklu, garu asti, īsām kājām ar peldplēvi; ķer zivis "pikējot" ūdenī no liela augstuma
- fregatputni Pelikānveidīgo putnu dzimta, 5 sugas tropiskajās jūrās; gari, smaili spārni un dziļi iešķelta aste, lieliski lidotāji, var attīstīt ātrumu līdz 200 km/h
- rebes Peļņa, labums; komercdarījumi, veikali, tirgošanās
- PPNG Penicilināzi producējošā "Neisseria gonorrhoeae" (angļu "penicillinase-producing "Neisseria gonorrhoeae"")
- sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos
- azerīns Pepsīnam analogs ferments kukaiņēdājos augos (rasenē)
- anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos
- lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā
- peerage Pēra stāvoklis, gods; pēru kārtas apzīmējums Anglijā, agrāk arī Francijā
- Tora Pergamenta tīstoklis ar ebreju Bībeles pirmo piecu grāmatu tekstu; parasti glabājas sinagogā
- perigonijs Perigons
- perigē Perigora - melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā
- atskola Periodiska mācību, galvenokārt ticības mācības, garīgo dziesmu, atkārtošana skolā pēc pamatskolas beigšanas (līdz tam laikam, kamēr jaunieti iesvētīja)
- Arsaja periodiski izsīkstoša upe Mongolijā, Husgvula aimakā, Šisgedas pieteka
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
- dižgotika Periods gotikas stila attīstībā arhitektūrā 13. gs. ar pilnīgi izveidotu savu konstrukciju un dekoru
- cieti Periods, kad govs nedod pienu
- korumpētība Pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos
- appirkt Pērkot apgādāt ar vajadzīgo (daudzus vai visus)
- ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras
- goda pilsonis persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ; attiecīgais nosaukums
- pseudotirgotājs persona, kas īstenībā nav tirgotājs, bet sevi par tādu uzdod
- mūdaļa persona, kas murgos nesaprotami murmina
- pārsūtītājtirgotājs persona, kas no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai neapstiprināta tirgotāja statusa
- dubultaģents persona, kas vienlaikus spiego divu pretēju valstu uzdevumā
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses
- persona bez pilsonības persona, kura nav dotās valsts pilsonis un kurai nav attiecīgo formālo pierādījumu viņa pilsoniskajai piederībai kādai ārvalstij; apatrīds
- ierēdnis persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks
- apmērītājs persona, kurai ir tiesības izdarīt sporta peldlīdzekļu apmērīšanu, parakstīt mērgrāmatas un ar personisko zīmogu apzīmogot apmērītās buras
- nodokļa maksātāja pārstāvis persona, kurai ir tiesības samaksāt akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko noliktavas turētājs vai pārsūtītājtirgotājs no vienas dalībvalsts piegādā citas dalībvalsts personai, kurai nav noliktavas turētāja statusa
- honorāts persona, kuras godam vekselis intervenienta akceptēts
- iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts
- komandītsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota
- piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, Krievijā līdz 1917, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- dzīves kvalitāte personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu
- likumiskie pārstāvji personas, kas likuma noteiktajā kārtībā krimināllietās un civillietās pārstāv nepilngadīgos, rīcībnespējīgos un ierobežoti rīcībspējīgos
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas
- patergazija Personības patoloģija, kas radusies no nespējas pielāgoties strukturālām vai funkcionālām organisma pārmaiņām
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu
- svīcināt Pērt (apzīmogot ar pātagu)
- stegāt Pērt, pātagot
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā
- pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu)
- ovicīdi Pesticīdi kaitīgo kukaiņu olu iznīcināšanai
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs
- mašīnimitēšana Pētniecības metode, kuras pamatā ir kādas shēmas, algoritma vai projektējamās sistēmas darbības imitācija datorā
- karklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes
- kārklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes
- veca vīra bārda pie koka augošs ķērpju čemurs
- ložņājošs stublājs pie zemes pieplacis, stīgojošs un mezglu vietās sakņojošs stublājs
- ātrumu rinda pieaugošā kārtībā sakārtota iespējamo ātruma pakāpju kopa
- il tempo crescendo pieaugošs ātrums, temps
- cauraugt pieaugot apmērā, pārņemt (ko)
- dapravīt Piebikstīt (degošas pagales, malku), lai labāk deg
- takelāža piederumi, kas saista aerostatu ar gondolu
- tehnoloģiju determinisms pieeja socioloģijā, saskaņā ar ko tehnoloģijas izraisa pielāgošanos un pārmaiņas sociālajā, politiskajā un kultūras vidē
- pielīsties Pieglaimoties, iztapt (kādam) savtīgos nolūkos
- trošu ceļš piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u. tml.
- viensliedes ceļš piekarceļš ar vienu sliedi, pa kuru pārvietojas vagoni vai ratiņi ar piekari
- piekča Piektaļa - piektdienā dzimusi govs
- pieča Piektdienā dzimusi govs
- piektala Piektdienā dzimusi govs
- piektaļa Piektdienā dzimusi govs
- piektuļa Piektdienā dzimusi govs
- piektuža Piektdienā dzimusi govs
- piekuža Piektdienā dzimusi govs
- pietaļa Piektdienā dzimušas govs vārds
- vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas
- sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3
- grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas
- ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas
- ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
- pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos
- piešļūkt Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos; pielīst; pieglaimoties
- latviskošana Pielāgošana, padarot atbilstošu latviešu valodai, tās īpatnībām, struktūrai
- koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana
- aklimatizācija Pielāgošanās jauniem dzīves vai darba apstākļiem
- mīmikrija Pielāgošanās kādiem apstākļiem (parasti sabiedrības dzīvē)
- enkulturācija Pielāgošanās kultūrai
- adaptācija Pielāgošanās videi
- oportūnisms Pielāgošanās, izlīguma politika un ideoloģija; izvairīšanās no konfrontācijas
- internalizēšana Pielāgošanās; kognitīva iemiesošanās
- piesaistīt Pielāgot (celtnes projektu) konkrētajai vietai
- lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām
- pieskaņot Pielāgot (kā cita formai, krāsai)
- laikmetīgot Pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām
- iederināt Pielāgot pēc izmēriem
- pārskaņoties Pielāgot sevi (cita uzdevuma veikšanai)
- aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie svešiem klimatiskiem apstākļiem
- pieveikties Pielāgoties
- pieskaņoties Pielāgoties (1)
- pieslīpēties Pielāgoties (1)
- piemēroties Pielāgoties (2)
- konformēties Pielāgoties (noteiktai formai, uzdevumam, prasībām)
- akomodēt Pielāgoties (par acīm)
- pierast Pielāgoties (par organisma daļām)
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim
- pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko)
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku)
- pūst vienā taurē pielāgoties kāda uzskatiem, nostājai, rīcībai
- pierast Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos)
- mīmikrēt Pielāgoties, atdarināt
- liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai)
- adaptēties Pielāgoties, piemēroties
- aptēt Pielāgoties, piemēroties
- konforms Pielāgots, atbilstošs (noteiktai formai, uzdevumam, prasībām)
- trimmēšana Pielaikošana, pielāgošana, piemeklēšana, pārveidošana, pārkārtošana
- svilināt Pieliekot ko karstu, degošu, iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu)
- svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā)
- adaptēt Piemērot, pielāgot
- piegrauļāt Piemēslot (par govi)
- nograuļāt Piemēslot ar mēsliem (par govi)
- mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns
- kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm
- piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē
- trieks Piena dziedzeru iekaisums (parasti govīm) pirmajās dienās pēc atnešanās
- džersejietes Piena govju šķirne
- zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās
- galactodendron Piena koks Venecuēlā, dod iesaldenu, krāsā un garšā govs pienam līdzīgu dzeramu sulu
- stērdele Piena strūkla (slaucot govi)
- sprigūls Piena strūkla, slaucot govi
- pienādere Piena vēna (govs pavēderē)
- atgodīt Pienācīgi godāt
- pienice Pienīga govs
- pienīdze Pienīga govs
- pienīte Pienīga govs
- paliekošais piens piens, kas pēc govs slaukšanas paliek tesmenī neizslaukts
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu
- specpiens Piens, ko bez maksas saņēma kaitīgos darba apstākļos strādājošais
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu
- samdīt Pieņemt dienestā, algot
- piesprādzināt Piepildīt ar sprāgoņām
- parastā labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis confragosa")
- pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus")
- sārtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Rhodonia placenta", syn. "Oligoporus placentus")
- raupjā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum rugosum")
- grubuļainā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora polygonia")
- noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.)
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski
- apagoze Pierādījums no pretējā; apagoģisks pierādījums
- apslaukt Pieradināt pie slaukšanas (parasti jaunu govi, arī govi pēc atnešanās)
- ienabagoties Pieradināties ubagot
- aprast Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem)
- propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela
- propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība
- mietināt Piesiet (piem., govi) pie mieta ganībā
- iekļauties Pieskaņoties, pielāgoties (piemēram, plāniem, nosacījumiem), rīkoties saskaņā ar ko (piemēram, ar plāniem, nosacījumiem)
- attrāpīt Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu)
- uzpangot Piesprādzēt zirglietas (nospriegojot)
- piestrādāt Piestiprināt (parasti pielāgojot)
- karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu
- stimulēt piešķirt papildatalgojumu, papildfinansējumu
- tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums; arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums
- piegodināt Pietiekami parādīt godu
- izžākarēt pietiekoši bikstīt (ogles, degošu malku)
- piediedelēt Pieubagot
- pielīgot Pievienoties (kāda) līgošanai
- tuvināšanās gradients pievilkšanās pastiprināšanās, pieaugot tuvībai
- babingi Pigmeju cilts, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- bakoli Pigmeju cilts, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- pigūres Pigori
- piguri Pigori
- pygosteus Pygosteus pungitius - deviņadatu stagara "Pungitius pungitius" nosaukuma sinonīms
- piktogrāfija Piktogrāfiskais raksts, kurā lietas un parādības apzīmē ar stilizētiem attiecīgo objektu attēliem
- mēnessgrieži Pilna, jauna, augoša un dilstoša mēness fāžu kopīgs apzīmējums
- briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība
- naturalizācija Pilnīga introducētu augu vai dzīvnieku pielāgošanās apstākļiem jaunā audzēšanas vietā
- socializēties pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu
- izaugt pilnīgi izveidoties (piemēram, par augoni)
- sagrābt pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem)
- salūzt pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus
- izdabāt pilnīgi pielāgoties
- sasakņoties pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm
- sakoncentrēt pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi
- trāpīt desmitniekā pilnīgi sasniegt vajadzīgo rezultātu
- amnestēt pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām
- lūzt pilnīgi zaudēt garīgos spēkus
- holoedri Pilnplākšņi, vienkāršas kristāla formas, kādas piemīt katrā singonijā tai klasei, kam visaugstākā simetrijas pakāpe (holoedriskā klase)
- augonains Pilns ar augoņiem
- eklēzija Pilntiesīgo pilsoņu sapulce dažās Grieķijas valstīs ar pastāvīgām tiesībām kontrolēt valdības darbību
- inkasopilnvara Pilnvara, ko tirgotājs izsniedz ceļojošam komijam, pārdošanas vai apdrošināšanas aģentam, lai trešo personu priekšā leģitimētu viņus kā īpaši pilnvarotus iekasēt naudas summas
- Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā
- Basongo pilsāta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai provinces rietumu pierobežā, Kasai upes kreisajā krastā
- Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā
- Bafvasende pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwasende_), Kongo labā krasta pietekas Lindi krastā
- Tugūrta pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Touggourt"), tāda paša nosaukuma oāzē, Sahārā, autoceļu mezgls, 143300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ambriša pilsēta Angolā (_Ambriz_), Bengo provinces ziemeļos, Atlantijas okeāna krastā
- Andulo pilsēta Angolā (_Andulo_), Biē provinces ziemeļrietumu daļā
- Kabinda pilsēta Angolā ("Cabinda"), provinces administratīvais centrs, 287000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lobitu pilsēta Angolā ("Lobito"), Bengelas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 129000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Malanže pilsēta Angolā ("Malange"), Biē provinces administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Namibe pilsēta Angolā ("Namibe"), provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 86400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bengela pilsēta Angolā, Atlantijas okeāna piekrastē, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bajafarta pilsēta Angolā, Bengelas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē
- Balombo pilsēta Angolā, Bengelas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Baru du Dande pilsēta Angolā, Bengo provincē, Atlantijas okeāna krastā
- Bara du Kvanza pilsēta Angolā, Bengo provinces dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Bailundo pilsēta Angolā, Hvambo provinces ziemeļu daļā
- Baja duš Tigreša pilsēta Angolā, Namibes provincē, Baja duš Tigreša salā
- Uiže pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kvito pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 137000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lubango pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 2230 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hvambo pilsēta Angolas vidienē ("Huambo"), provinces administratīvais centrs, 294000 iedzīvotāju (2004. g.), līdz 1975. g. saucās - Nova Ližboa
- Anjatuja pilsēta Argentīnā (_Añatuya_), Santjago del Estero provincē
- Atamiski pilsēta Argentīnā (_Atamisqui_), Santjago del Estero provincē
- Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ušvaja pilsēta Argentīnā ("Ushuaia"), Tjerras del Fuego provinces administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bandera pilsēta Argentīnā, Santjago del Estero provincē
- Riogaljegosa pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Alamogordo pilsēta ASV (_Alamogordo_), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu
- Altamonta pilsēta ASV (_Altamont_), Oregonas štata dienvidos, 19300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ņūporta pilsēta ASV (_Newport_), Oregonas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senthelensa pilsēta ASV (_Saint Helens_), Oregonas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Olbani pilsēta ASV ("Albany"), Oregonas štatā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ešlenda pilsēta ASV ("Ashland"), Oregonas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bangora pilsēta ASV ("Bangor"), Meinas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bīvertona pilsēta ASV ("Beaverton"), Oregonas štatā, 95100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Benda pilsēta ASV ("Bend"), Oregonas štatā, 84100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Betani pilsēta ASV ("Bethany"), Oregonas štatā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kenbi pilsēta ASV ("Canby"), Oregonas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čikāga pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta
- Kūsbeja pilsēta ASV ("Coos Bay"), Oregonas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korvalisa pilsēta ASV ("Corvallis"), Oregonas štatā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalasa pilsēta ASV ("Dallas"), Oregonas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dūrango pilsēta ASV ("Durango"), Kolorādo štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jūdžīna pilsēta ASV ("Eugene"), Oregonas štatā, 160600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fārgo pilsēta ASV ("Fargo"), Ziemeļdakotas štatā, 115900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Forkornersa pilsēta ASV ("Four Corners"), Oregonas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gladstona pilsēta ASV ("Gladstone"), Oregonas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glāsgova pilsēta ASV ("Glasgow"), Delavēras štatā, 14300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Glāsgova pilsēta ASV ("Glasgow"), Kentuki štatā, 14330 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grāntspāsa pilsēta ASV ("Grants Pass"), Oregonas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grešema pilsēta ASV ("Gresham"), Oregonas štatā, 109900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hepiveli pilsēta ASV ("Happy Valley"), Oregonas štatā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hermistona pilsēta ASV ("Hermiston"), Oregonas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hilsboro pilsēta ASV ("Hilsboro"), Oregonas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hjūgo pilsēta ASV ("Hugo"), Minesotas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džankšensitija pilsēta ASV ("Junction City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kīlargo pilsēta ASV ("Key Largo"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kilgora pilsēta ASV ("Kilgore"), Teksasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klematfolsa pilsēta ASV ("Klamath Falls"), Oregonas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lagranda pilsēta ASV ("La Grande"), Oregonas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Largo pilsēta ASV ("Largo"), Floridas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lebanona pilsēta ASV ("Lebanon"), Oregonas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Makminvila pilsēta ASV ("McMinnville"), Oregonas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medforda pilsēta ASV ("Medford"), Oregonas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montgomeri pilsēta ASV ("Montgomery"), Alabamas štata administratīvais centrs, osta Alabamas kreisajā krastā, 200500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montgomeri pilsēta ASV ("Montgomery"), Ilnoisas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montgomeri pilsēta ASV ("Montgomery"), Ohaio štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maskīgona pilsēta ASV ("Muskegon"), Mičiganas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņūbērga pilsēta ASV ("Newberg"), Oregonas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ontārio pilsēta ASV ("Ontario"), Oregonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oregona pilsēta ASV ("Oregon"), Ohaio štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osvīgo pilsēta ASV ("Oswego"), Ilinoisas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osvīgo pilsēta ASV ("Oswego"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peragulda pilsēta ASV ("Paragould"), Ārkanzasas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paskagula pilsēta ASV ("Pascagoula"), Misisipi štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pendltona pilsēta ASV ("Pendleton"), Oregonas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portlenda pilsēta ASV ("Portland"), Oregonas štatā, jūras osta Kolumbijas lejtecē, 545 tk iedzīvotāju (2007. g.)
- Redmonda pilsēta ASV ("Redmond"), Oregonas štatā, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rozbērga pilsēta ASV ("Roseburg"), Oregonas štatā, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Oregonas štata administratīvais centrs, 161600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandjego pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sendi pilsēta ASV ("Sandy"), Oregonas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Springveli pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Springfīlda pilsēta ASV ("Springfield"), Oregonas štatā, 60200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestlina pilsēta ASV ("West Linn"), Oregonas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vudbērna pilsēta ASV ("Woodburn"), Oregonas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalgurli pilsēta Austrālijas rietumos ("Kalgoorlie"), Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, 32800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Hermagora pilsēta Austrijā ("Hermagor"), Karintijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bāndarbana pilsēta Bangladešā, Čitagongas apgabalā
- Čitagonga pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Aplahve pilsēta Beninas dienvidrietumos (_Aplahoué_), Togo pierobežā
- Derventa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā (_Derventa_), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šamaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Breza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kostajnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Broda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bugojno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Busovača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čajniče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cazina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čapļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čelinaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čitluka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doboja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drvara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Foča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fojnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gacko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Glamoča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Goražde pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gračanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gradačaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gradiška pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grude pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilidža pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilijaša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jablanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jajce pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kakaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kalesija pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kalinovika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiseļaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kladaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kļuča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kneževa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koņica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kotorvaroša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kreševa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kupresa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Laktaši pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Livno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ļubiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ļubuški pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lopare pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lukavaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maglaja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miliči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Modriča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mrkoņičgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neuma pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nevesiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Odžaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Olova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Orašje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Petrova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Posušje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Prijedora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Prņavora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Prozora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rogatica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ruda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sapna pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sokolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Srbaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Srebrenika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Srebrenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šipova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Teočaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tesliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tešaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tomislavgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trebiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tuzla pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ugļevika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vareša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Visoka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Viteza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vlasenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zvornika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žepče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Živinice pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mostara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hadžiči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čeliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Banoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zavidoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bijeļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bileča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šekoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brčko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. )
- Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alagoinjaša pilsēta Brazīlijā (_Alagoinhas_), Baijas štata austrumos
- Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā
- Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Masejo pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio
- Čirpana pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalgopole pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galabova pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jakoruda pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazanlaka pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kresna pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magliža pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melnika pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omurtaga pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opaka pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Popova pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radneva pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razloga pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandanska pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simitli pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Targovište pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobrinište pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hadžidomova pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belica pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banska pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šipka pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurkova pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajeva pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krana pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antonova pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blagojevgrada pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja
- Petriča pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kudugu pilsēta Burkinafaso ("Koudougou"), 81500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bamingi pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūras dienvidu daļā
- Bosanga pilsēta Centrālāfrikas Republikas ziemeļrietumu daļā ("Bossangoa"), Vamas krastos, Vamas prefektūras administratīvais centrs, 36500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bebidžija pilsēta Čadā, Rietumlogones reģiona ziemeļaustrumos
- Mundu pilsēta Čadas dienvidos ("Moundou"), Logones kreisajā krastā, Rietumlogones prefektūras administratīvais centrs, 108700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos
- Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju
- Angola pilsēta Čīlē (_Angol_), Araukānijas reģiona ziemeļos
- Osorno pilsēta Čīlē ("Osorno"), Longitudinālajā ielejā, Loslagosas reģionā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Puentealto pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.)
- Puertomonta pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sanbernardo pilsēta Čīlē ("San Bernardo"), Santjago dienvidrietumu piepilsēta, 286200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Portelizabeta pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Losalkarrisosa pilsēta Dominikānas Republikā ("Los Alcarrizos"), Santodomingo piepilsēta, 263900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Santjago pilsēta Dominkānas Republikā ("Santiago"), 1887600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Santodomingo de los Koloradosa pilsēta Ekvadorā ("Santo Domingo de los Colorados"), 212000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ago pilsēta Filipīnās (_Agoo_), Launionas reģionā, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā
- Bago pilsēta Filipīnās (_Bago_), Negrosas salā, Rietumnegrosas provincē, Gimarasas šauruma krastā
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē
- Burguēnžaljē pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Frontiņāna pilsēta Francijā ("Frontignan"), Langokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Angulēma pilsēta Francijas rietumu daļā (_Angoulême_), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Akjeni pilsēta Gabonā (_Akiéni_), Augšogoves provincē
- Portžantila pilsēta Gabonā, Atlantijas okeāna un Gabonas līča krastā, Piejūras Ogove provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Moanda pilsēta Gabonā, Augšogoves provincē, 30200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Fransvila pilsēta Gabonas dienvidaustrumos ("Franceville"), Augšogoves provinces administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Lambarene pilsēta Gabonas rietumos, Vidusogoves provinces administratīvais centrs, osta Ogoves krastos, 25300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Pirga pilsēta Grieķijā ("Pyrgos"), Rietumgrieķijas perfērijā, Peloponesas pussalas rietumos, Ilejas (Elīdas) nomes administratīvais centrs, 25200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kesaltenango pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bariljasa pilsēta Gvatemalā, Vevetenango departamenta ziemeļu daļā
- Bjelovara pilsēta Horvātijā ("Bjelovar"), Bjelovaras-Bilogoras županijas administratīvais centrs, 40300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čazma pilsēta Horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Daruvara pilsēta Horvātijā ("Daruvar"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dugo Selo pilsēta Horvātijā ("Dugo Selo"), Zagrebas županijā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Garešnica pilsēta Horvātijā ("Garešnica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Klanjeca pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krapina pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oroslavje pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pregrada pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrgoraca pilsēta Horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zaboka pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zlatara pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bogora pilsēta Indonēzijā ("Bogor"), Javas salā, Džakartas piepilsēta, 891500 iedzīvotāju (2005. g.); senāk - Beitenzorga
- Probolingo pilsēta Indonēzijā ("Probolinggo"), Javas salas austrumos, cukura izvedosta Maduras šauruma krastā, 217000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ārāna-Bīdgola pilsēta Irānā (_Ārān va Bīdgol_), Isfahānas ostāna ziemeļrietumu daļā
- Belišenona pilsēta Īrijā (_Ballyshannon_), Donegolas grāfistē, 1850 iedzīvotāju (2011. g.)
- Karndona pilsēta Īrijā (_Carndonagh_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas ziemeļu daļā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Korndaunaka
- Leterkeni pilsēta Īrijā (_Letterkenny_, īru: _Leitir Ceanainn_), Donegolas grāfistē, 15400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Liforda pilsēta Īrijā (_Lifford_), Donegolas grāfistes administrtīvais centrs, Foilas upes kreisajā krastā, 1660 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mauntbeljū pilsēta Īrijā (_Mountbellew_), Golvejas grāfistē, 1900 iedzīvotāju (2011. g.); Kregona
- Slaigo pilsēta Īrijā ("Sligo"), grāfistes administratīvais centrs, 17600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bandorana pilsēta Īrijā, Donegolas grāfistē, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Belibofi pilsēta Īrijā, Donegolas grāfistē, 4850 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bankrana pilsēta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas rietumos, Svili līča austrumu piekrastē, 3450 iedzīvotāju (2011. g.)
- Borgomanēro pilsēta Itālijā (_Borgomanero_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgosēzija pilsēta Itālijā (_Borgosesia_), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasāno Manjago pilsēta Itālijā (_Cassano Magnago_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luino pilsēta Itālijā (_Luino_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Lago Madžores ezera austrumu krastā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verbānija pilsēta Itālijā (_Verbania_), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adrija pilsēta Itālijā ("Adria"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Afradžola pilsēta Itālijā ("Afragola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albinjāzego pilsēta Itālijā ("Albignasego"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Butronjo pilsēta Itālijā ("Botrungo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buonalberdžo pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Busolengo pilsēta Itālijā ("Bussolengo"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazalpusterlengo pilsēta Itālijā ("Casalpusterlengo"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čingoli pilsēta Itālijā ("Cingoli"), Marke reģiona Mačeratas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kogoleto pilsēta Itālijā ("Cogoleto"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kogorno pilsēta Itālijā ("Cogorno"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorgonzola pilsēta Itālijā ("Gorgonzola"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lagonergo pilsēta Itālijā ("Lagonergo"), Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lenjago pilsēta Itālijā ("Legnago"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lendinara pilsēta Itālijā ("Lendinara"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lonigo pilsēta Itālijā ("Lonigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loreo pilsēta Itālijā ("Loreo"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lugo pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maniago pilsēta Itālijā ("Maniago"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martinendžo pilsēta Itālijā ("Martinengo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Minjāno Monte Lungo pilsēta Itālijā ("Mignano Monte Lungo"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mondragone pilsēta Itālijā ("Mondragone"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palagonija pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parabjago pilsēta Itālijā ("Parabiago"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pergola pilsēta Itālijā ("Pergola"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portotolle pilsēta Itālijā ("Porto Tolle"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portoviro pilsēta Itālijā ("Porto Viro"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rovigo pilsēta Itālijā ("Rovigo"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandrigo pilsēta Itālijā ("Sandrigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spilimbergo pilsēta Itālijā ("Spilimbergo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strongoli pilsēta Itālijā ("Strongoli"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vigonovo pilsēta Itālijā ("Vigonovo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastiljone del Lago pilsēta Itālijā (“Castiglione del Lago”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montalto Ufudžo pilsēta Itālijā (“Montalto Uffugo”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjēve di Soligo pilsēta Itālijā (“Pieve di Soligo”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Tolle pilsēta Itālijā (“Porto Tolle”), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Badija Polezīne pilsēta Itālijā, Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montegobeja pilsēta Jamaikā ("Montego Bay"), Sentdžeimsas pagasta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 89200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Aioi pilsēta Japānā (_Aioi_), Hjogo prefektūras dienvidu daļā
- Ako pilsēta Japānā (_Akō_), Hjogo prefektūras dienvidos, Seto jūras Harimas līča piekrastē
- Akune pilsēta Japānā (_Akune_), Kjusju salas rietumu piekrastē, Kagošimas prefektūras ziemeļu daļā
- Amami pilsēta Japānā (_Amami_), Kagošimas prefektūrā, Sacunamas salu Amamiošimas salā
- Asago pilsēta Japānā (_Asago_), Hjogo prefektūrā
- Avadži pilsēta Japānā (_Awaji_), Hjogo prefektūrā, Avadži salas ziemeļu daļā
- Himedži pilsēta Japānā ("Himeji"), Honsju salas dienvidu daļā, Hjogo prefektūrā, osta Seto jūras Harimas līča krastā, 536100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ičinomija pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Imabari pilsēta Japānā ("Imabari"), Sikoku salas ziemeļrietumos, osta Bingonadas līča krastā, 166500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jokaiči pilsēta Japānā ("Yokkaichi"), Honsju salas dienvidos, Nagojas priekšosta Ises līča krastā, 307800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jonago pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kagošima pilsēta Japānā ("Kagoshima"), Kjusju salas dienvidos, osta Kagošimas līča krastā, prefektūras administratīvais centrs, 604500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kasugai pilsēta Japānā ("Kasugai"), Honsju salas dienvidrietumos, Aiči prefektūrā, Nagojas tuvumā, 308800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kavagoe pilsēta Japānā ("Kawagoe"), Honsju salā, uz ziemeļrietumiem no Tokijas, Saitamas prefektūrā, 350400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Nagoja pilsēta Japānā (angļu val. "Nagoya"), Honsju salas austrumos, osta Ises līča krastā, Aiči prefektūras centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kobe pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Danīdina pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidaustrumos, Otago reģiona administratīvais centrs, 111000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Balkluta pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago reģiona dienvidaustrumu daļā
- Kvīnstauna pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago reģionā, 14300 iedzīvotāju (2016. g.)
- Babongo pilsēta Kamerūnā (_Babongo_), Adamavas provincē
- Nipigona pilsēta Kanādā ("Nipigon"), Ontārio provinces dienvidos, Augšezera ziemeļu krastā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eskemena pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska
- Soača pilsēta Kolumbijas Republikā, Bogotas piepilsēta, 426600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kartago pilsēta Kolumbijas rietumos ("Cartago"), 124200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kali pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Santiago de Cali"), Andu Rietumkordiljeras austrumu piekājē 1014 m vjl., Kaukas ielejā, 2,5 mlj iedzīvotāju
- Aba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju
- Abumombazi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Abumombazi_), Ziemeļubangi provincē
- Aketi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos
- Aru pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aru_), Ituri provinces austrumos, pie Ugandas robežas
- Bagata pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Bagata_), Kvilu provinces ziemeļrietumu daļā
- Ilebo pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ilebo"), osta pie Kongo kreisā krasta pietekas Kasai, \~5000 iedzīvotāju
- Kabinda pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabinda"), Lomami provinces administratīvais centrs, 219200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kabve pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabwe"), Centrālās provinces administratīvais centrs, 176800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kalima pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kalima"), Maniemas provincē, \~20000 iedzīvotāju
- Kolvezi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kolwezi"), Lualabas provinces administratīvais centrs, 456400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Manono pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju
- Likasi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Augškatangas provincē, 367200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Boma pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālajā Kongo provincē, jūras osta Kongo lejteces labajā krastā, 171600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Matadi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālās Kongo provinces administratīvais centrs, 245900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Basoko pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provincē
- Kisangani pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces administratīvais centrs, 682600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Banalija pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļu daļā
- Bauta pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čuapas provinces ziemeļrietumos
- Befale pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čuapas provinces ziemeļrietumu daļā
- Uvira pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provincē, 235100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Baraka pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provincē, Tanganikas ezera piekrastē
- Bukavu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces administratīvais centrs, osta Kivu ezera dienvidu krastā. 471800 iedzīvotāju (2004. g.), senāk saucās Kostermanvila
- Basankusu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Lopori un Maringas satekā, kur izveidojas Kongo pieteka Lulonga
- Mbandaka pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bunija pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ituri provinces administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Čikapa pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai provincē, 366500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kikvita pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvilu provinces administratīvais centrs, 294200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bambesa pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Bambili pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Baranga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provinces austrumos
- Kananga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces administratīvais centrs, 720400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Baja-Bvanga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces ziemeļrietumu pierobežā
- Bandundu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Maji-Ndombes provincē
- Butembo pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provincē, 165300 iedzīvotāju (2004. g.)
- Goma pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provinces administratīvais centrs, 249900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lubumbaši pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
- Mbužimaji pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga
- Bankana pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Kinšasas provincē
- Puentnuāra pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Nkaji pilsēta Kongo Republikā, Buenzas departamentā, 56700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bambama pilsēta Kongo Republikā, Lekumu departamenta ziemeļu pierobežā
- Lubomo pilsēta Kongo Republikā, Niari departamenta administratīvais centrs, 106300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gamboma pilsēta Kongo Republikā, Plato departamentā, 20000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Veso pilsēta Kongo Republikā, Sangas departamenta administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dolizi pilsēta Kongo Republikas dienvidrietumos ("Dolisie"), Niari departamentā, 83800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kartago pilsēta Kostarikā ("Cartago"), provinces administratīvais centrs, 100800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Paraiso pilsēta Kostarikā, Kartago piepilsēta, 30000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Abenguru pilsēta Kotdivuārā (_Abengourou_), Viduskomoe reģiona administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (1998. g.)
- Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Arzamasa pilsēta Krievijā (_Arzamas_), Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš dibināšanas 1578. g.
- Holma pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaļiņingrada pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči
- Saratova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šebekina pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gubkina pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala ziemeļos, 87900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Starijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 220600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stroiteļa pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aļeksejevka pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koroča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Graivorona pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Birjuča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Novijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valuiki pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjahta pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidos, Mongolijas pierobežā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
- Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda
- Boroviči pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Malaja Višera pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čudova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Pestova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Mologas kreisajā krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Okulovka pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labajā krastā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soļci pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valdaja pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balahna pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Pervomaiska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navašina pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viksa pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zavolžje pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vorsma pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Kišmas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorbatova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bogorodska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Volodarska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Seimas krastos, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šahuņja pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļukojanova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sergača pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Liskova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzeržinska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 235800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Semjonova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuļebaki pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kņagiņina pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Perevoza pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 94100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čkalovska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, osta Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ureņa pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labajā krastā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorodeca pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bora pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Lukojanova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla dienvidaustrumos, Tjošas krastos, 14200 iedzīvotāju (2016. g.)
- Vetluga pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla ziemeļos, tāda paša nosaukuma upes labajā krastā, 8550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kstova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novomoskovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska
- Krasnoslobodska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volžska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Surovikina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žirnovska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novoaņņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Urjupinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamišina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrovvala pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dubovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajevska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļeņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pallasovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koteļņikova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frolova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mihailovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serafimoviča pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalača pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala austrumos, pie Podgornajas ietekas Tolučejevkā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agvada de Pasaherosa pilsēta Kubā (_Aguada de Pasajeros_), Sjenfuegosas provinces rietumos
- Sjenfuegosa pilsēta Kubā ("Cienfuegos"), provinces administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Morona pilsēta Kubā ("Moron"), Sjego de Avilas provincē, 53600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Santjgo de Kuba pilsēta Kubā ("Santiago de Cuba"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 426200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Palmasorjano pilsēta Kubā (“Palma Soriano”), Santjago de Kubas provincē, 124600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Aršāna pilsēta Ķīnā (_Aershan_; 阿尔山市; angļu _Arxan_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Altanemēla pilsēta Ķīnā (_Altan Emeel_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Altanšireta pilsēta Ķīnā (_Altan Shiret_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Ordosas aimakā
- Amgalana pilsēta Ķīnā (_Amgalang_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Tunliao pilsēta Ķīnā ("Tongliao"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidaustrumos, 3139000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bailinmiao pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Baotou prefektūrā
- Bajanūlhota pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimakā
- Baotou pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā, osta Huanhes krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Bairina pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Baočana pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Čifena pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 492100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bajnnūra pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, aimaka administrtīvais centrs
- Ulānhota pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Ulan Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 290000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hulunbuira pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Hulun Buir"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona ziemeļu daļā, 262200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Huhhota pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Hohhot"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona centrs, 1020000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Smiltene pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne
- Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta
- Bangora pilsēta Lielbritānijā ("Bangor"), Velsā, 17600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grīnoka pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Matervela pilsēta Lielbritānijā ("Motherwell"), Skotijā, Glazgovas dienvidaustrumu piepilsēta, 31900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Glāzgova pilsēta Lielbritānijā, Skotijā (_Glasgow_), osta Klaidas krastos, 589900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bonibridža pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
- Eloa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
- Folkērka pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
- Kambernolda pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
- Stērlinga pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
- Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā
- Kaedi pilsēta Mauritānijā, Gorgolas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Akacingo pilsēta Meksikā (_Acatzingo_), Pueblas pavalstī
- Aktopana pilsēta Meksikā (_Actopan_), Idalgo pavalstī
- Akunja pilsēta Meksikā (_Acuña_), Koavila de Saragosa pavalsts ziemeļaustrumos pie ASV robežas, Riobravo krastā
- Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Koavila de Saragosas pavalstī
- Antonioamaro pilsēta Meksikā (_Antonio Amaro_), Durango pavalstī
- Sjudadovregona pilsēta Meksikā ("Ciudad Obregon"), Sonoras pavalstī, 433000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Durango pilsēta Meksikā ("Durango"), pavalsts administratīvais centrs, 463800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gomespalasio pilsēta Meksikā ("Gomez Palacio"), Durango pavalstī, 257400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 48500 iedzīvotāju
- Monklova pilsēta Meksikā ("Monclova"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 231100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Pačuka pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Saltiljo pilsēta Meksikā ("Saltillo"), Koavila de Saragosas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Torreona pilsēta Meksikā ("Torreon"), Koavila de Saragosa pavalstī, Meksikas kalnienē 1130 m vjl., 548700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tula pilsēta Meksikā ("Tula"), Idalgo pavalstī, 103900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nueva Rosita pilsēta Meksikā (“Nueva Rosita”), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čilpansingo pilsēta Meksikas dienvidrietumos ("Chilpancingo"), Gerrero pavalsts administratīvais centrs, 187250 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tuzi pilsēta Melnkalnē, Podgoricas kopienā, 3800 iedzīvotāju (2003. g.)
- Goričani pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Mahala pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1230 iedzīvotāju (2003. g.)
- Mataguži pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.)
- Mojanoviči pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1850 iedzīvotāju (2003. g.)
- Golubovci pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 2870 iedzīvotāju (2003. g.)
- Taungou pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altaja pilsēta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka administratīvais centrs
- Arvaihēra pilsēta Mongolijā (_Arvajheer_), Uvurhangaja aimaka administratīvais centrs
- Bagahangaja pilsēta Mongolijā (_Bagahangaj_), Centra aimaka dienvidu daļā
- Baganūra pilsēta Mongolijā (_Baganauur_), Centra aimaka austrumos
- Čoibalsana pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
- Nalaiha pilsēta Mongolijā ("Nalajcha"), Ulanbatoras piepilsēta, 26500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Dzūnmoda pilsēta Mongolijā ("Zuunmod"), Centra aimaka administratīvais centrs, 1530 m vjl., 14700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Dalandzadagada pilsēta Mongolijā, 1470 m vjl., Dienvidgobi aimaka administratīvais centrs, 18700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bulgana pilsēta Mongolijā, aimaka administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bajanhongora pilsēta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bajanbulaga pilsēta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka ziemeļrietumu daļā
- Ulgī pilsēta Mongolijā, Bajanulgī (Bajanelgejas) aimaka administratīvais centrs, 27600 iedzīvotāju (2005. g.); Elgeja
- Bajandelgera pilsēta Mongolijā, Centra aimaka austrumu daļā
- Bajancogta pilsēta Mongolijā, Centra aimaka rietumu daļā
- Batsumbera pilsēta Mongolijā, Centra aimaka ziemeļu daļā
- Bajančandmaņa pilsēta Mongolijā, Centra aimakā, pie Ulanbatoras ziemeļrietumu robežas
- Darhana pilsēta Mongolijā, Darhanūlas aimaka administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Uļastaja pilsēta Mongolijā, Dzavnanas aimaka administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Hovda pilsēta Mongolijā, Hovdas aimaka administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Hatgala pilsēta Mongolijā, Huvsgula aimakā, Huvsgula ezera dienvidu galā, 3000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Erdeneta pilsēta Mongolijā, Orhonas aimaka administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Suhbātara pilsēta Mongolijā, Selengas aimaka administratīvais centrs, 22300 iedzīvotāju (1998. g.)
- Ulāngoma pilsēta Mongolijā, Uvsnūra aimaka administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Undurhāna pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Henteja aimaka administratīvais centrs, 18100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Barūnurta pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Suhebatora aimaka administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sainšanda pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Sajnšand"), Austrumgobi aimaka administratīvais centrs, 28700 iedzīvotaju (2012. g.)
- Dzūnbajana pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Zuunbayan"), Ausatrumgobi aimakā
- Dzaminūda pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā, Austrumgobi aimakā, netālu no Ķīnas robežas, 11500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Cecerlega pilsēta Mongolijas vidienē, Arhangaja aimaka administratīvias centrs, 20600 iedzīvotāju
- Mandalgobi pilsēta Mongolijas vidienē, Vidusgobi aimaka administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šaringola pilsēta Mongolijas ziemeļos ("Šaryngol"), Darhanūlas aimakā, 9000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Muruna pilsēta Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimaka administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (1998. g.)
- Cagānnūra pilsēta Mongolijas ziemeļrietumos ("Cagaan Nuur"), pie Krievijas robežas, <10000 iedzīvotāju
- Angoše pilsēta Mozambikā (_Angoche_), Nampulas provinces dienvidu daļā, Mozambikas šauruma krastā
- Bagani pilsēta Namībijā (_Bagani_), Okavango reģiona austrumos
- Svakopmunda pilsēta Namībijā, Erongo reģiona administratīvais centrs, 25400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Volfišbeja pilsēta Namībijā, Erongo reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē, 27400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Rundu pilsēta Namībijā, Okavango reģiona administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Hērhugovārde pilsēta Nīderlandē ("Heerhugowaard"), Ziemeļholandes provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hillegoma pilsēta Nīderlandē ("Hillegom"), Dienvidholandes provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Badagri pilsēta Nigērijā (_Badagri_), Lagosas štata dienvidos, Beninas līča krastā
- Jenagoa pilsēta Nigērijā ("Yenagoa"), Bajelsas štata administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ikeģa pilsēta Nigērijā ("Ikeja"), Lagosas štata administratīvais centrs, 313200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Džalingo pilsēta Nigērijā ("Jalingo"), Tarabas štata administratīvais centrs, 92900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ikorodu pilsēta Nigērijā, Lagosas piepilsēta, 536000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Apapa pilsēta Nigērijā, Lagosas rūpnieciska piepilsēta, valsts galvenā osta, 217300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Lagosa pilsēta Nigērijas Dienvidrietumos ("Lagos"), atrodas Beninas līča (Gvinejas līča daļa) salās un kontinenta piekrastē, 2. lielākā (aiz Kairas) Āfrikas pilsēta, 7938000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bajē pilsēta Normandijā, Francijā, ap 15000 iedzīvotāju, 13. gs. celta gotikas stila katedrāle
- Sargodha pilsēta Pakistānā ("Sargodha"), Pendžābas provincē, 484000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čičika pilsēta Panamā ("Chichica"), Ngobes-Bugles pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 6130 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago pilsēta Panamas Republikā ("Santiago"), Veragvasas provinces administratīvais centrs, 21800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Angoterosa Monterriko pilsēta Peru (_Angoteros Monterrico_), Loreto reģiona ziemeļu daļā
- Bidgošča pilsēta Polijas ziemeļu daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta Bidgoščas kanāla un Brda upes krastos, 361300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lagoa pilsēta Portugālē ("Lagoa"), Azoru autonomajā reģionā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lagoa pilsēta Portugālē ("Lagoa"), Faru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Laguša pilsēta Portugālē ("Lagos"), Faru apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lamegu pilsēta Portugālē ("Lamego"), Viseu apgabalā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valongo pilsēta Portugālē ("Valongo"), Portu apgabalā, 93900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Lugoža pilsēta Rumānijā ("Lugoj"), Timišas žudecā, Timišas krastos, 40400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Olimpija pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs
- Jagodina pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Negotina pilsēta Serbijā ("Negotin"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gorņa Radgona pilsēta Slovēnijā ("Gornja Radgona"), Pomurskas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zagorje pilsēta Slovēnijā ("Zagorje pie Savas"), Centrālsavas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuopio pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis
- Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē
- Alkanara pilsēta Spānijā (_Alcanar_), Katalonijas autonomā reģiona Taragonas provinces dienvidos
- Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
- Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
- Amposta pilsēta Spānijā (_Amposta_), Katalonijā, Taragonas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andorra pilsēta Spānijā (_Andorra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā (_Aranda de Duero_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalafelja pilsēta Spānijā ("Calafell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalatajuda pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamargo pilsēta Spānijā ("Camargo"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kambrilsa pilsēta Spānijā ("Cambrils"), Katalonijā, Taragonas provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Durango pilsēta Spānijā ("Durango"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veska pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lugo pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjelagosa pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reusa pilsēta Spānijā ("Reus"), Katalonijā, Taragonas provincē, 105000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salou pilsēta Spānijā ("Salou"), Katalonijā, Taragonas provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Segovija pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tervela pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tortoza pilsēta Spānijā ("Tortosa"), Katalonijā, Taragonas provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vaļsa pilsēta Spānijā ("Valls"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vendrela pilsēta Spānijā ("Vendrell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilaseka pilsēta Spānijā ("Vilaseca"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barvastro pilsēta Spānijā, Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē
- Taragona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Tarragona"), Katalonijā, osta Vidusjūras krastā, 132200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saragosa pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.)
- Ambalangoda pilsēta Šrilankā (_Ambalangoda_), Dienvidu provinces rietumu piekrastē
- Negombo pilsēta Šrilankā ("Negombo"), Rietumu provincē, 149300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Lokarno pilsēta Šveicē (_Locarno_), Tičīno kantonā, Lagomadžores ezera ziemeļu krastā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cūga pilsēta Šveicē (fr. _Zoug_, vācu _Zug_, it. _Zugo_), kantona administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cīrihe pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. _Zurich_, vācu _Zürich_, it. _Zurigo_, retoromāņu _Turitg_), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kigoma pilsēta Tanzānijā ("Kigoma"), valsts rietumu daļā, Tangaņikas ezera austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Udžidži pilsēta Tanzānijas rietumos ("Ujiji"), Tanganjikas ezera krastā, Kigomas dienvidu piepilsēta
- Aneo pilsēta Togo (_Aného_), Piejūras reģionā, Gvinejas līča krastā, \~28000 iedzīvotāju
- Anije pilsēta Togo Republikā (_Anié_), Plato reģiona ziemeļu daļā
- Atakpame pilsēta Togo Republikā (_Atakpamé_), reģiona administratīvais centrs, 68000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Cevije pilsēta Togo Republikā, 44300 iedzīvotāju (2003. g.)
- Daponga pilsēta Togo Republikā, 49000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kara pilsēta Togo Republikā, 95000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Sokode pilsēta Togo Republikā, Centrālā apgabala administratīvais centrs, 101000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Basari pilsēta Togo Republikā, Karas reģionā
- Bafilo pilsēta Togo Republikā, Karas reģiona dienvidrietumu daļā
- Golfe pilsēta Togo Republikā, Lomes piepilsēta, 355000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Amlame pilsēta Togo Republikā, Plato reģionā
- Kpalime pilsēta Togo Republikas dienvidrietumos, 71400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Arima pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā (_Arima_), Trinidādas salā, 28300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sanfernando pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("San Fernando"), Trinidādas salā, 48800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Skarboro pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("Scarborough"), Tobāgo autonomās pašvaldības administratīvais centrs, 17000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Frīporta pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, \~20000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pointfortina pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, 17800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čagvanasa pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, 61900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Laventila pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 10600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Penala pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sangregande pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Tunapuna pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sanhuana pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Arūka pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salas ziemeļu daļā
- Digora pilsēta Turcijā ("Digor"), Karsas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mbale pilsēta Ugandas austrumos ("Mbale"), Elgona kalna piekājē, 70400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Arua pilsēta Ugandas rietumos (_Arua_), pie robežas ar Kongo Demokrātisko Republiku
- Berehove pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.)
- Bahmača pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borzna pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bobrovica pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ičņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mena pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korjukivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novhoroda-Siverska pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nosivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baturina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ostera pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ņižina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Semeņivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ščorsa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska
- Priluki pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilhoroda-Dņistrovska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska
- Doroga pilsēta Ungārijā ("Dorog"), Komāromas-Estergomas meģē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Estergoma pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis
- Tata pilsēta Ungārijā ("Tata"), Komāromas-Estergomas meģē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oroslāņa pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komāroma pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bābolna pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lābatlana pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tāta pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kišbēra pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Āča pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņergesūjfalu pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tatabāņa pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģes administratīvais centrs, 67000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melo pilsēta Urugvajā, Serrolargo departamenta administratīvais centrs, 50600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Angora pilsēta Uzbekistānā (_Angor_), Surhondarjas vilajeta dienvidu daļā
- Kogona pilsēta Uzbekistānā ("Kogon"), Buhāras vilojatā, Zeravšanas ielejā, 58000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bekoboda pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada
- Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā
- Dingolfinga pilsēta Vācijā ("Dingolfing"), Bavārijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ingolštate pilsēta Vācijā ("Ingolstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 129100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lemgo pilsēta Vācijā ("Lemgo"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nagolda pilsēta Vācijā ("Nagold"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bamberga pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, Rēgnicas labajā krastā, netālu no ietekas Mainā, 71200 iedzīvotāju (2013. g.), ievērojams 11.-13. gs. romāņu stila, gotiskās arhitektūras un tēlniecības centrs
- Hošimina pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
- Demirhisara pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 2600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kruševa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 5300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Prilepa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 66200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Resena pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bitola pilsēta Ziemeļmaķedonijas dienvidos, Pelagonijas reģionā, 74600 iedzīvotāju (2005. g.); Monastira
- Masvingo pilsēta Zimbabvē, Masvingo provinces administratīvais centrs, 57500 iedzīvotāju (2002. g.)
- tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) [transporta]{s:2547} veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais [transportlīdzeklis]{e:57039}
- tūkstošnieks Pilsētvalža palīgs Novgorodas republikā, kurš pārzināja tirdzniecību un vadīja zemessardzi
- Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns
- pilsoņkarš Pilsoņu karš - antagonisku sociālo grupu bruņota cīņa valsts iekšienē par politisko varu
- sphenisciformes Pingvīnveidīgo kārta
- piperi Pipari - asa garšviela, ko iegūst no tropos augoša krūma augļiem
- piptocephalidaceae Piptocefalas - aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā
- ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.)
- diskontēt Pirkt (vekseli), atskaitot attiecīgos procentus līdz noteiktajam termiņam; pārdot (vekseli bankā) ar attiecīgo procentu atskaitījumu
- andelēt Pirkt un pārdot; tirgoties
- ciemaļa Pirkta govs (pretstatā pašu saimniecībā audzētai); šādas govs vārds
- pircine pirktas govs vārds
- ciemala Pirktas govs vārds
- ciemale Pirktas govs vārds
- atadīne pirmā vai otrā piena govs
- priorāts Pirmais amats, gods
- lumisterīns Pirmais pārvērtības produkts, kas rodas, apstarojot ergosterīnu ar ultravioleto starojumu; turpinot apstarošanu, rodas tahisterīns un beidzot - kalciferols (D2 vitamīns)
- noslēpumainā teika pirmais zināmais mongoļu vēstures un literatūras piemineklis, sarakstīts ap 1240, autors nav zināms
- loplaidars Pirmatnējais mājkustoņu miteklis cieša iežogojuma veidā; laidars
- mandža Pirmdienā dzimusi govs
- pirmaļa Pirmdienā dzimusi govs
- mandaļa Pirmdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
- mancka Pirmdienā dzimušas govs vārds
- maņčka Pirmdienā dzimušas govs vārds
- maņdža Pirmdienā dzimušas govs vārds
- pirmuļa Pirmdienā dzimušas govs vārds
- pirmuža Pirmdienā dziumušas govs vārds
- mensa Pirmkristīgo altāra nosaukums
- preagonāls Pirms agonijas
- aizcietināt pirms laika pakāpeniski pārtraukt slaukt govi, lai tā vairs nedod pienu
- paradisus Pirmskristīgo baznīcu ātrijs jeb atklātā priekšhalle
- atpakaļuzsūkšanās Pirmurīnā esošo organismam vajadzīgo vielu uzsūkšanās asinīs no nieru kanāliņiem
- gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot
- ezoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri iesvētīti un iepazīstināti ar visiem noslēpumiem un ir pilntiesīgi adepti
- eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem
- akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči
- pitagorietis Pitagorisma piekritējs
- Āfrikas pita pitu suga ("Pitta angolensis")
- galaktagogīns Placentas hipotētiskais galaktagogais (piena sekrēcijas veicinātājs) hormons
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas
- bergšrunds Plaisa šļūdonī starp tā kustīgo daļu un pie kāres stāvās sienas piesalušo ledu vai firnu; aizmugures plaisa, atrāvumplaisa
- atrāvumplaisa Plaisa šļūdonī starp tā kustīgo daļu un pie kāres stāvās sienas piesalušo ledu; bergšrunds
- gredzenplaisa Plaisa, kas iet starp gadskārtām un rodas augoša koka kodolā, plaisa palielinās, nocirstajam kokam žūstot; kokmateriālu galos tā ir lokveida un gredzenveida plaisa, bet uz sānvirsmām - garenplaisa
- koksnes plaisas plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos
- kleteks Plaka, govs mēsli
- Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
- Azandes plakankalne plakankalne Centrālajā Āfrikā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem kupolveida atliku kalniem, augstums - 600-1400 m, zelta un dimantu atradnes
- Alšas plato plakankalne Ķīnas centrālās daļas ziemeļos (_Alxa Gaoyuan_), dienvidos no Mongolijas
- govs plada plakans govs mēslu gabals
- plaka Plakans govs mēslu gabals zemē
- plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
- plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā)
- trafarets plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas; arī šablons (1)
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
- ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai
- dziemuļa Plankumainas govs vārds
- pečots Plankums uz ķermeņa, kas paliek, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma
- čaks Plankums, kas paliek uz ķermeņa, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma
- reaktoplasti Plastmasas, kuru galvenā sastāvdaļa ir neatgriezeniski cietējoši oligomēri
- arhegonālie augi plaša augu grupa, kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs
- province plaša teritorija, kas apvieno veidošanās laika un apstākļu ziņā radniecīgas derīgo izrakteņu (rūdu, naftas, gāzes u. c.) iegulas
- adorācija Plašākā nozīmē arī godbijība pret sakrālām personām un objektiem
- psihodinamiskā pieeja plašākā nozīmē ir apvienojošs apzīmējums vairāku dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzienu atziņām par psihes apzināto un neapzināto procesu mijiedarbību un to pastāvīgo dinamiku, kā arī iekšējo konfliktu pastāvēšanu; šīs atziņas ir nozīmīgs zināšanu pamats psiholoģijā, psihoterapijā, kā arī vairākās sociālā darba pieejās
- pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā)
- Brodveja Platā iela (angļu val. "Broadway") - 8 km gara galvenā tirgošanās iela Ņujorkā, ASV
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (parasti vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai
- buļļzivs Platgalvju dzimta - asarveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), garums - 5-75 cm, jūrā un saldūdeņos; \~200 sugu, Latvijā 5 sugas
- parastā platgalve platgalvju suga ("Cottus gobio"), līdz 10 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām; buļļzivs
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā
- Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas
- Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats
- gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas
- paragonimoze Plaušu slimība, ko izraisa trematode "Paragonimus westermani"
- pleuronectiformes Plekstveidīgo kārta
- reinhardtius Plekstveidīgo kārtas ģints
- scopthalmus Plekstveidīgo kārtas ģints
- solea Plekstveidīgo kārtas ģints
- plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta ("Pleuronectidae"), kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē, >40 ģinšu, \~100 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 sugas
- limanda Plekstveidīgo zivju kārtas plekstu dzimtas ģints ("Limanda")
- paltuss Plekstveidīgo zivju kārtas plekstu dzimtas vairākas sugas
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu
- stavrida Plēsīga, galvenokārt tropu jūru, asarveidīgo kārtas zivs
- cryptognathidae Plēsīgo ērču dzimta
- stigmaeidae Plēsīgo ērču dzimta
- bdellidae Plēsīgo ērču grupas dzimta
- calligonellidae Plēsīgo ērču grupas dzimta
- cheyletidae Plēsīgo ērču grupas dzimta
- cunaxidae Plēsīgo ērču grupas dzimta
- eupalopsellidae Plēsīgo ērču grupas dzimta
- raphignathidae Plēsīgo ērču grupas dzimta
- rhagidiidae Plēsīgo ērču grupas dzimta
- tydeidae Plēsīgo ērču grupas dzimta
- fissipedia Plēsīgo zīdītāju apakškārta, sauszemes plēsīgie ar 5 vai 4 pirkstiem, kas brīvi līdz pamatam un bruņoti spēcīgiem nagiem
- plēsējputns Plēsīgs (parasti piekūnveidīgo kārtas) putns
- plēsējdzīvnieks Plēsīgs dzīvnieks (parasti plēsējs, piekūnveidīgo kārtas putns)
- tarbozaurs Plēsīgs krīta perioda (sk. mezozojs) milzu dinozaurs; tarbozauru skeleti atrasti Mongolijā
- turzīte Plēvjaina sūreņu dzimtas augu maksts, kas izveidojusies saaugot pielapēm un aptver stublāja mezgla apakšdaļu
- pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis
- plīksne Plicis - karpveidīgo kārtas zivs
- pliksnis Plicis - karpveidīgo kārtas zivs
- čarva Plīsums vai dobums augošā kokā
- vērtot Plosīties, murgot, būt nemierīgam (par maziem bērniem, jauniem suņiem)
- kazbārdes Plostbārži ("Tragopogon")
- plostbārdes Plostbārži ("Tragopogon")
- pūkainais plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon heterospermus", arī "Tragopogon floccosus")
- austrumu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon orientalis")
- sīpollapu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon porrifolius"), kas minēta tikai 20. gs. sākuma avotos
- pļavas plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon pratensis")
- pūkainā plūksnpaparde plūksnpaparžu suga ("Phegopteris connectilis syn. Dropteris phegopteris, Thelypteris phegopteris")
- plumbago Plumbago
- ausainais plumbago plumbago suga ("Plumbago auriculata")
- kāpu plumbago plumbago suga ("Plumbago capensis")
- sarkanziedu plumbago plumbago suga ("Plumbago indica")
- plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari
- kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem)
- kāpt Plūst (virzienā uz augšu) - par sulām augos
- morgāt pļāpāt, murgot
- nopļāvības Pļaujas svētki - svinības par godu pļaujas darbu pabeigšanai
- pļavpuķe Pļavā augoša puķe
- arnika Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
- kazbārdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
- plostabārzdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
- plostbārdes Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
- bandoneons Pneimatiskais taustiņinstruments ar pogu klaviatūru, mūsdienās to dēvē par tango akordeonu
- šautra podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- baršķi Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gārša Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- garsas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gārse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- garses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāršes Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gārši Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāsa Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāšas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- kazkāja Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- laksti Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- šnitka Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- suņaburkāns Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- zirdzene Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- zirdzine Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni
- garse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria"); gārsa
- Titograda Podgorica - Melnkalnes galvaspilsēta ("Titograd"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- bodziņa Pogaļa (piemēram, magoņu)
- pogonatherum Pogonatēra
- skarveida pogonatēra pogonatēru suga ("Pogonatherum paniceum")
- pogonophora Pogonofori
- pogāt Pogot
- traukt Pogot
- skrakšķināt pogot (par lakstīgalu)
- triekot Pogot (par lakstīgalu)
- trikāt Pogot (par lakstīgalu)
- nopogot Pogot (visu laikposmu) un pārstāt pogot
- podzinieks Pogu tirgotājs
- paligons Poligons
- skeneris poligrāfijā un izdevējdarbībā – iekārta automatizētas grafiskās informācijas ievadīšanai, analogo attēlu digitalizēšanai
- statiskie kopolimēri polimēri, kuru virknēs savstarpēji regulāri mainās atšķirīgo monomēru elementārvienības
- gelefekts Polimerizācijas paātrināšanās, pieaugot vides viskozitātei, ko parasti novēro radiācijas iniciētās blokkopolimerizācijas gaitā
- brīvais loceklis polinoma loceklis (skaitlis), kas nesatur mainīgos
- fazīns Polipeptīds sojas pupās u. c. pākšaugos; aglutinē eritrocītus
- pole Polis 2 (vērsis vai govs bez ragiem)
- inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
- makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju
- neonacisms politiska kustība pēc 2. pasaules kara, kas mēģina restaurēt nacismu un pielāgot to politiskajiem apstākļiem
- marginālisms Politiskās ekonomikas metodoloģisks princips, kas balstās uz galējo lielumu (galējais derīgums, galējais ražīgums) izmantošanu ekonomisko likumu un kategoriju izpētē
- frakcija politiskas partijas daļa, kuras uzskati var nesaskanēt ar partijas kopīgo līniju
- souls Popmūzikas stils, kam pamatā modificēts ritmblūzs, dziedājums sakņojas afroamerikāņu gospeļu un blūza tradīcijā
- selekcijas vērtība populācijas genotipiskās mainības daļa, ko nosaka atšķirīgo polimērisko gēnu aditīvā (summārā) iedarbība, bet vērtību aprēķina summējot kvantitīvās pazīmes vērtību novirzes paraugkopumā
- Dieva auss populāra kafejnīca Rīgā, kas padomju okupācijas gados bija ierīkota pareizticīgo draudzei atsavinātā katedrālē pilsētas centrā
- feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai
- manuelino Portugālei raksturīgs arhitektūras stils, kas attīstījās karaļa Emanuēla I valdīšanas laikā (1495-1521) un iezīmēja pāreju no gotikas uz renesanses stilu
- artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus
- amblyseius Posmkāju tipa zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints
- mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi
- naīdas Posmveidīgo tārpu dzimta
- acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru)
- ablaktēt Potēt kokus, krūmus vienu augošu augu pieaudzējot otram
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- arhifonēma Prāgas skolas fonoloģijā - fonēma, kas īpašā pozīcijā rodas kā divu vai vairāku fonēmu atšķirīgo pazīmju neitralizēšanās rezultāts
- pragmatisks Prakticisms; pieeja, kas priekšplānā izvirza praktiski izdevīgo
- ultimāts Prasība ar piedraudējumu; kategoriska prasība
- skalpēt Prasīt negodīgi augstu cenu
- soldateska Prasti un izlaidīgi (algoti) karavīri
- Fātima Pravieša Muhameda meita (602.-632. g.), kuru sevišķi godāja šiīti
- Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass
- iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku
- moduļa specifikācija precīzs un pilnīgs moduļa veicamā uzdevuma formulējums, kas satur nepieciešamo informāciju uzdevuma risināšanas algoritma izstrādāšanai
- sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- krasnušņiks Preču vagonu apzadzējs
- predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs)
- Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria
- Aiči prefektūra Japānā (_Aichi_, 愛知県), ietver Nagojas un Okadzaki pilsētas un to apkārtni
- Jegoriškas Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukuma variants
- Jegoriškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukums latgaliski
- Ļudvikova Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" nosaukuma variants
- Borkova Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" otrs nosaukums
- algonkins Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas; algonkijs
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu)
- leikotropi Preparāti, ko lieto audumu krāsošanā ar indigo krāsvielām, lai iegūtu kodinājumu, t. i., baltus vai dzeltenus rakstus nokrāsotajās vietās
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva
- privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas
- renitence Pretošanās, atteikšanās, sevišķi goda lietu kārtošanā
- immūnvielas Pretvielas, aizsargvielas, kas spēj neitralizēt mikroorganismu vai svešu vielu kaitīgo iedarbību
- antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi
- žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos)
- ark- Priedēklis, kas pievienojams tiešo trigonometrisko funkciju (sinusa, kosinusa, tangensa, kotangensa, sekansa un kosekansa) nosaukumiem, lai iegūtu attiecīgo apgriezto trigonometrisko funkciju (arksinusa u. c.) nosaukumus
- priekšpupa Priekšējais pups (piemēram, govij)
- priekšpupi Priekšējie pupi (govij)
- Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene
- priekškuņģu atonija priekškuņģu motoriskās funkcijas pavājināšanās, ar ko mēdz slimot govis
- priekšlaicīgā menopauze priekšlaicīga ovulācijas izbeigšanās, iespējams, autoimunizācijas, gonadotropīna darbības traucējumu vai primāra dzimumšūnu deficīta dēļ
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos
- noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes
- precedencija Priekšroka, priekšrocības; amatu goda rinda
- egocentrisms Priekšstats par sevi kā par dzīves, pasaules centru; galējs individuālisms, egoisms
- cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku
- kalnu priede priežu suga ("Pinus mugo", arī "Pinus montana")
- prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls
- metafloēma primārās lūksnes daļa, kas diferencējas pieaugušos augos, kuriem nav sekundārā pieauguma; tā diferencējas vēlāk (pēc protofloēmas) un veido visu funnkcionējošo lūksni
- scandetia Primātu kārta, kurā dažkārt nodala tupajveidīgo jeb ciršļpērtiķu dzimtu
- orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga
- cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos
- komercdarbības īstenošanas vietas princips princips, kas nosaka komersantu tiesisko stāvokli un paredz, ka visiem komersantiem, kas ir saimnieciski aktīvi kādas valsts tirgū, ir jāievēro šīs valsts normatīvie akti, neraugoties uz to, ka viņu mītne atrodas ārvalstīs
- vienādas pretestības sija prizmatisks ķermenis ar mainīgu šķēluma laukumu, kuru slogojot spriegumi visos šķēlumos ir vienādi
- atrisināmības problēma problēmas būtība - noteikt, vai eksistē dotā uzdevuma risināšanas algoritms, t. i. via var atrast šī uzdevuma atrisinājumu, izpildot ierobežotu skaitu elementāru operāciju (soļu)
- Probolinga Probolingo, pilsēta Indonēzijā
- kautiznākums procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas; Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%
- poikilosmoze process, kad šūna pielāgo savu iekšējo osmolaritāti tās tiešajai apkārtējai videi
- grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu)
- augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē
- krekings process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā
- cietiešana process, kurā govs pakāpeniski pārstāj dot pienu pirms atnešanās
- krustmija process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers
- standartizēšana process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā
- atpazīšana process, kurā uztveramais objekts tiek attiecināts uz vienu no iepriekš noteiktām klasēm (kategorijām)
- ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa)
- sociālās pedagoģijas prakse profesionālās prakses veids, kurā tiek veikta sociālpedagoģiska darbība
- sociālais pedagogs profesionālis, kurš savas zināšanas un prasmes pielieto sociālpedagoģiskās prakses jomā, veicinot bērnu un jauniešu socializāciju
- menedžerisms profesionālu algotu speciālistu realizēta ražošanas, kā arī pakalpojumu jomas, vadīšana un pārvaldīšana
- Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku
- programmas pārbaude programmā aprakstītā algoritma realizācijas pareizības pārbaude programmas izpildes gaitā
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības
- trase Programmas izpildāmo instrukciju un mainīgo vērtību, kā arī cita veida informācijas, kas saistīta ar programmas izpildi, pieraksts
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību
- programmatūras kļūme programmas nespēja turpināt izpildi sakarā ar algoritma loģikas kļūdu
- oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā
- maskējošā programmatūra programmatūra, kas var izgriezt kādu attēla daļu, arī sarežģītā attēlā neprecīzi velkot, jo programmatūras algoritms atšifrē katru pēdējo pikseli
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra
- ļaunatūra programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra; ļaunprātīga programmatūra
- funkcionālā programmēšana programmēšanas metode, kas paredz algoritma sadalīšanu atsevišķos funkcionālos moduļos un to savstarpējo sakaru un mijiedarbības aprakstīšanu
- simula Programmēšanas valoda, kas paredzēta matemātiskās modelēšanas uzdevumiem, atvasināta no algola-60
- valoda Estelle programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija
- programmēšana Programmu sastādīšana datoram, kas ietver problēmas risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, datu struktūras izvēli un to kodēšanu, kā arī izveidotās programmas atkļūdošanu
- progredients Progresējošs, pieaugošs
- lidaparāta makets projektējamā lidaparāta modelis dabīgos izmēros, lai precizētu to ārējo un iekšējo telpisko komponējumu
- stumjošais propelleris propelleris, kas novietots aiz dzinēja gaisakuģa fizelāžas astes daļā vai gondolas astes daļā
- prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai
- prosthogonimus Prostogonīmi
- Prosthogonimus cuneatus prostogonīmu suga
- Prosthogonimus ovatus prostogonīmu suga
- leikoproteāze Proteolītisks enzīms polinukleārajos leikocītos, kas piedalās fagocitēto mikrobu noārdīšanā un strutu veidošanā
- investitūra Protestantiem - svinīga ceremonija, kurā jaunu garīgo amatpersonu ievada amatā
- kalvinisms protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā; Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie; kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi
- protezēšana Protēžu izgatavošana; plašākā nozīmē - jebkuras mākslīgas ķermeņa daļas izgatavošana un pielāgošana
- Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku
- Augšogove province Gabonā (_Haut-Ogoouē_), robežojas ar Ogoves-Lolo un Ogoves-Ivindo provinci, kā arī ar Kongo Republiku, administratīvais centrs - Fransvila
- Rovigo Province Itālijā ("Provincia di Rovigo"), Venēcijas reģionā, platība - 1789 kvadrātkilometri, 248000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
- Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
- Augšvele province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Uele_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administrtīvais centrs - Isiro
- Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji
- Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
- Heilundzjana Province Ķīnas ziemeļaustrumos ("Heilongjiang"), platība - 454800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjiliņas provinci, Iekšējo Mongoliju un Krieviju
- inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus
- Videvuts Prūšu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas prūšiem izveidoja sociālo organizāciju, nodibināja laicīgo varu un tika ievēlēts par valdnieku
- saļmys psalms, mirušo piemiņas dziesmu cikls katoļticīgo bērēs
- hiromegālija Pseidoakromegālija; siringomiēlija, kuras gadījumā pietūkst plaukstas, plaukstu pamats un potītes
- plasticitāte Psihiska pielāgošanās spēja
- plastiskums Psihiska pielāgošanās spēja
- glosolālija Psihisku slimnieku runāšana it kā svešā, nepazīstamā valodā; nesaprotams žargons
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā
- ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es)
- funkcionālisms psiholoģijas virziens ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas psihiskos procesus, apziņas darbību gk. pētīja kopsakarā ar izturēšanos, pielāgošanos videi un reālajām dzīves situācijām
- katatonija Psihomotori traucējumi, kas izpaužas nepatvaļīgo kustību traucējumos
- bērnu psihoterapija psihoterapijas veids, kas nodrošina bērna garīgo traucējumu nemedikamentozu ārstēšanu
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja
- GOST PSRS valsts standarts (krievu "gosudarstvennij standart"); parasti kopā ar vairākciparu skaitli, kas apzīmēja attiecīgā standarta reģistrācijas numuru
- dzeltenbrūnais pūčlēlis pūčlēļu suga ("Podargus strigoides"), naktsputns, kuru īpatnējā knābja dēļ mēdz dēvēt par varžmuti, plaši izplatīts Austrālijā
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams
- apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte
- apogs Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas putns
- ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
- pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla
- pudlēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
- pudlingēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
- pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi
- pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī
- Dryopteris phegoteris Pūkainās plūksnpapardes "Phegopteris connectilis" nosaukuma sinonīms
- Pulgosna ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
- Pulgosnas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
- Akenu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
- Spulgas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
- Āķēnu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
- Spulgosnis Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
- termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C)
- izauga Pumpa, augonis
- bolflauers Pumpurveidīgs ornaments 14. gs. angļu gotikas ielocēs
- iziešanas punkts punkts algoritmā vai programmā, kurā datu apstrādes vadība tiek nodota citam algoritmam, programmai vai ierīcei
- jumjupūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu dzimtas ģints ("Rhizopogon"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas
- lēza Purvaina vieta, kas līgojas
- lēna Purvaina vieta, kas līgojas, aizaugums - ezermalā
- lēze Purvaina vieta, kas līgojas; lēza
- Bangveulu purvi purvi Zambijā, Luapulas, Ziemeļu un Centrālajā provincē, kā arī Kongo Demokrātiskās Republikas Augškatangas provincē
- plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos
- zemais purvs purvs, kurš veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai upju ūdeņi, kā arī aizaugot ezeriem; pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi
- pusgodīgi Puslīdz godīgi, taisnīgi, pieklājīgi
- pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs
- gotelēns Puslīdz jauna, laba izskata govs
- pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona
- Inišouenas pussala pussala Īrijas salas ziemeļos, iesniedzas Atlantijas okeānā un Ziemeļu šaurumā, norobežo Svili līcis rietumos un Foilas līcis austrumos, Donegolas grāfistes teritorija
- Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m
- pļecka Pusšķidra čupa; govs mēslu plācenis
- nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
- koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
- burtains Putām izmargots
- logfia Pūteles (ģints "Filago" atsevišķas sugas, kas dažkārt tiek nodalītas atsevišķā ģintī)
- tīruma pūtele pūteļu suga ("Filago arvensis")
- mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama
- bidzis Pūtīte, augonis
- eocypselus Putnu dzimtas svērveidīgo kārtas ģints
- trogonveidīgie Putnu kārta ("Trogoniformes"), nelieli putni (60 -200 g) ar īsiem spārniem un garu asti; dzīvo tropiskajos mežos
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni
- balodis putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Columbidae"), 42 ģintis, 303 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
- cekuldūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus")
- cekuldūkurs Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus")
- dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas
- dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze
- tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu
- medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta
- dzilna Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Picidae"), 26 ģintis, 204 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas
- dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
- dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu
- sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- gārgale Putnu klases gārgaļveidīgo kārtas dzimta ("Gaviidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni, gājputni, 1 ģints
- flamingoveidīgie Putnu klases kārta ("Phoenicopteriformes"), kas dažkārt tiek izdalīta no stārķveidīgo kārtas
- emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga
- zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints
- alcedinidae Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimta
- alcedo Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimtas ģints
- lēlis Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta ("Caprimulgidae"), 19 ģinšu, 75 sugas
- lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga
- nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem
- kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
- lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
- papagaiļputni Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Psittacidae")
- viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
- pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas
- kormorāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Phalacrocoracidae")
- sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs
- kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
- vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu
- zivjērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Pandionidae"), kurā 1 ģints, 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā
- piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu
- accipitridae Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimta
- harpia Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas ģints
- harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis
- jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas
- plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga
- pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
- auspūcīte Putnu klases pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Otus scops"), Latvijā sastopama kā rets maldu viesis
- gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- stārķis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), 6 ģintis, 17 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings
- ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss
- ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu
- gārņputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-90 cm, masa - 0,1-4 kg), 16 ģintis, \~65 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- ardea Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas gārņu apakšdzimtas ģints
- platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
- svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
- kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu
- apodinae Putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas apakšdzimta
- alcidae Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimta
- alca Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
- alle Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
- cepphus Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
- svilpējalks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
- alks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Alcidae"), sīki līdz vidēji lieli jūras putni, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā jūrā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
- tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- kaija Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Laridae"), 2 apakšdzimtas
- īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta
- alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas
- slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
- ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu
- actitis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas tilbīšu grupas ģints
- jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
- fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas
- fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas
- pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei
- kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga
- zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga
- pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles
- pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni
- anatidae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimta
- pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga
- pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas
- anatinae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimta
- baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs
- anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints
- mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata")
- piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas
- strupknābjputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta
- lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā
- mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- cielava Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Motacillidae"), 5 ģintis, 54 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
- sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste
- māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā
- strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
- stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos
- dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu
- kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga")
- smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai
- pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos
- pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos
- griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs
- māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā
- māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
- lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas
- fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia")
- parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua")
- kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga")
- mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria")
- zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus")
- cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola")
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta
- melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
- kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus")
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas
- pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius")
- pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella")
- rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus")
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura")
- svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta
- drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus")
- dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta")
- klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria")
- garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
- maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta
- stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
- drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku
- havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas)
- palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas
- žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta
- zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
- medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā
- paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
- peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas
- lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
- somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
- paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā
- briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai
- māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa
- stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā
- bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā
- dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku
- amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina")
- amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta")
- rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda")
- mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura")
- moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas
- māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae")
- monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae")
- stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
- kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas
- resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas
- krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea")
- papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis")
- timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
- krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax")
- saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix")
- krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia")
- kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira")
- niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi
- krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia")
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola")
- māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura")
- krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone")
- smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais")
- zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile")
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus")
- saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus")
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa")
- lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon")
- krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta")
- dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza")
- rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
- sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas
- māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas
- žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus")
- sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha")
- puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia")
- stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes")
- svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus")
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola")
- akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe")
- ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis")
- zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia")
- māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera")
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus)
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
- plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus")
- ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius")
- lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor")
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints
- paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone")
- zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera")
- tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
- bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā
- žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina")
- zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia")
- darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām
- dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus")
- zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza")
- junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco")
- zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo")
- dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis")
- ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea")
- kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste
- dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia")
- siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres")
- salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis")
- vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus")
- maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula")
- bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea")
- sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
- žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
- zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta")
- zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax")
- klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax")
- tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces")
- zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa")
- papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis")
- čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius")
- zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius")
- zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla")
- māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas
- panterputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus")
- mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns
- kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla")
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
- dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks
- kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte")
- tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys")
- ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus")
- kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius")
- pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis
- bibite Putra no saubagotiem miltiem
- WHO-ART PVO nelabvēlīgo blakņu terminoloģija (angļu "WHO Adverse Reactions Terminology")
- konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445)
- krunkainais rācenītis rācenīšu suga ("Rapistrum rugosum")
- serdes plaisa radiāli vērsta kodola plaisa, kas sākas no serdes un tālu izplatās sortimenta garumā; rodas augošā kokā un palielinās nocirstā koksnē, tai žūstot
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
- radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs
- radiopelengators Radiogoniometrs
- radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio speciiikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio
- gārgt radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju troksni (piemēram, sāpēs, agonijā); atskanēt šādam troksnim
- veltīt radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko)
- noapaļot radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu
- kūpēt radīt dūmus (par ko degošu)
- maurāt radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku)
- švirkstēt radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim
- maurot radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
- sprakšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt
- sapņot radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties
- rēkt radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju)
- žvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
- žvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt
- zvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
- zvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
- īdēt radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut
- pūkšēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
- pūkšķēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
- smaidīt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
- smīnēt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko
- vīpsnāt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt
- maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
- izmaut radīt skaļu, dobju balss skaņu (parasti par govīm)
- krākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem)
- šņākt radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem); atskanēt šādam troksnim
- sataisīt ceļu (kaut kam, kādam) radīt vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt, veicināt
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- dinamikas rindas vidējais līmenis rādītājs, kas izsaka raksturīgo parādības lielumu rindā ietvertajā laika periodā
- mālēties Rādīties (iztēlē); rēgoties; šķist
- simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas
- kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās
- raiboliņa raiba govs
- raibele Raiba govs
- raibgosniņa Raiba govs
- raicka Raiba govs
- ziedaine Raiba govs
- ziedainīte Raiba govs
- ziedala Raiba govs
- ziedaļa Raiba govs
- ziedaļiņa Raiba govs
- ziedele Raiba govs
- plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem
- slauna Raiba govs; netīra govs
- raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga
- slaune Raiba, parasti melnraiba, govs
- raibuļa Raibaļa (govs)
- radiopelengācija Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopeilēšana
- radiopeilēšana Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopelengācija
- elektroraja Rajveidīgo kārtas ģints zivs, kas spēj dot elektriskās strāvas triecienu (līdz 300 V) no orgāna, kas atrodas ķermeņa sānos aiz acīm, dzīvo siltās jūrās
- pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību
- vecā druka rakstība, kas tika izmantota Latvijā līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem, iespiedums ar gotiskajiem burtiem
- paskvilla Rakstīts vai iespiests ražojums, kas aizskar kāda cilvēka godu; paskvila
- ierakstīt Rakstot ievingrināt (piemēram, roku); rakstot pielāgot rakstīšanai
- bustrofedons Raksts ar mainīga virziena rindām: pirmā rinda un visas pārējās nepārskaitļu rindas ir rakstītas un tiek lasītas no labās puses uz kreiso pusi, bet otrā rinda un visas pārejas pārskaitļu rindas – no kreisās puses uz labo; burtu formu pielāgo raksta virzienam
- žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes
- zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā); arī birka
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā)
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums
- pamatlīnija Raksturīgo (kā) kontūru, ārējo formu kopums
- animalitāte Raksturīgo īpašību kopums, kas atšķir dzīvnieku no auga
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums
- antagonistisks Raksturīgs antagonismam, antagonistam; nesamierināmi pretišķīgs
- antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs
- Dicrurus paradiseus raķetastes drongo
- akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos
- jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā
- čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā
- konverģēt Rasties līdzīgām pazīmēm (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem)
- rikša Ratiņi, kas pielāgoti viena vai vairāku pasažieru pārvadāšanai, parasti ar diviem vai trim riteņiem
- kričot Raugāties, žagoties
- tukās iet raugos iet
- raugot Raugot tabaku - smēķēt
- robežizmaksas Ražošanas izmaksu palielināšanās, ražošanas apjomam pieaugot par vienu produkcijas vienību
- biofabrika Ražošanas uzņēmums, kas gatavo bioloģiskos (bakteriālos) preparātus lipīgo slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei
- rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu
- blakusreakcija Reakcija, kas noris reizē ar citu reakciju, kurā iegūst vajadzīgo produktu, un samazina produkta iznākumu
- monotona funkcija reāla argumenta reāla funkcija, kas ir neaugoša vai nedilstoša; augošu vai dilstošu funkciju sauc par stingri monotonu
- iet pār līķiem (retāk līķi) realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem
- karkles Redeles, kur zirgiem, govīm vai aitām ieliek sienu
- uzkalnu signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna
- acs Redzes orgāns; sastāv no acābola un acs palīgorgāniem
- ielīgoties refl. --> ielīgot 1(1)
- ielīgoties refl. --> ielīgot 1(2)
- pilnīgoties refl. --> pilnīgot; tikt pilnīgotam
- sasprogoties refl. --> sasprogot; tikt sasprogotam
- rēgot Rēgoties (1)
- ēnoties Rēgoties, spokoties
- šilierēties Rēgoties; būt šķietami redzamam
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai
- Austrumu reģions reģions Burkinafaso austrumos (_Est_), robežojas ar Centra-Austrumu, Centrālo Plato un Sāhelas reģionu, kā arī ar Nigēru, Beninu un Togo, administratīvais centrs - Fada Ngurma
- Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
- Austrumlogone reģions Čadas Republikas dienvidos, robežojas ar Rietumlogones, Tandžiles un Mandūlas reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Republiku
- Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra
- Austrumi reģions Kamerūnas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bertva, robežojas ar Dienvidu un Centra reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Rebubliku un Kongo Republiku
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību
- locītavu reimatoīds reimatoīds pēc gonorejas
- epoha reižu skaits, cik mašīnmācīšanās algoritms ir apskatījis visus piemērus no apmācības datu kopas
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi
- kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus
- kulta kalpotājs (retāk kalps) reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi
- fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu nodošana laicīgo īpašnieku rokās
- ticības mācība Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās; attiecīgais mācību priekšmets
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas
- cilspiedums Reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, goda rakstiem, dokumentiem u. tml. iespiež bezkrāsainus vai krāsainus portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus; kongrevspiedums
- reņģenieks Reņģu tirgotājs, kas iepirka reņģes no zvejniekiem jūrmalā un pārdeva pilsētā
- ārdi Restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis
- duhans Restorāns, krodziņš, sīkumu tirgotava (Tuvajos Austrumos un senāk arī Kaukāzā)
- enargīts Reta vara un arsēna rūda, kristalizējas rombiskā singonijā
- perve Rēta, kas veidojas augošam kokam noplēšot gabalu mizas
- bukinists Retu, senu, lietotu grāmatu tirgotājs
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude
- Nautrēni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rogovka" bijušais nosaukums
- Žogoti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukuma variants
- Žogotys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski
- žogotieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" iedzīvotāji
- rogozovcieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rogozovka" iedzīvotāji
- žagatieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji
- žogotieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji
- Žogotys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski
- Žogotkokts Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotkakts" nosaukuma variants
- Zemisgols Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Zemesgols" nosaukuma variants
- Rogozas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukuma variants
- Rogozys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukums latgaliski
- Stoguoršni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Stogoršņi" nosaukuma variants
- Žogotas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukuma variants
- Žogotys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukums latgaliski
- Brīžguoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Brīžgoni" nosaukums latgaliski
- Bruožgola Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brožgola" nosaukums latgaliski
- Laigalova Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Laigolova" neprecīzs nosaukuma variants
- Žogotys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski
- pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji
- Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants
- rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji
- Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants
- Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants
- ivgolieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Ivgolova" iedzīvotāji
- lagonieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lagoni" iedzīvotāji
- Aksu-Žabaghili rezervāts rezervāts Kazahstānā (_Aqsw-Jabağılı memelekettik tabïğï qorığı_), Dienvidkazahstānas apgabala austrumos, Ugoma grēdas ziemeļaustrumos
- Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus
- aizžogojums rezultāts --> aizžogot; arī žogs
- atslogojums rezultāts --> atslogot (2)
- atspulgojums rezultāts --> atsulgot
- iestīgojums rezultāts --> iestīgot
- margojums rezultāts --> margot (1)
- mirgojums rezultāts --> mirgot (1)
- pārragojums rezultāts --> pārragoties
- spīgojums rezultāts --> spīgot
- spulgojums rezultāts --> spulgot
- zaiga rezultāts --> zaigot; arī zaigojums
- zaigojums rezultāts --> zaigot; zaiga
- zalgojums rezultāts --> zalgot
- treliņi Režģveida nožogojums; režģi
- galaktoflavīns Riboflavīna analogs, kurā d-galaktoze atvieto d-ribozi; riboflavīna antagonists
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms)
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs
- Beitels Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, dievu Dagona un Ela brālis
- rante rieva govij uz raga
- rants rieva govij uz raga
- Alberta privilēģija Rīgas bīskapa Alberta Gotlandes vācu tirgotājiem 1211. g. piešķirtā privilēģija tirdzniecībai Rīgā bez muitas nodevām
- mājenieks Rīgas namnieks, kas kreditēja zemniekus un spaidu kārtā tirgojās ar viņiem savā mājas vietā
- Stabiņa augstskola Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
- Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta
- RVR Rīgas vagonbūves rūpnīca
- RVP Rīgas vagonu rūpnīca
- rigorozums Rigorisms
- rigorisks Rigorozs
- rigorists Rigorozs cilvēks
- rigūrozs Rigorozs; stingrs
- mainīt ādu rīkoties divkosīgi, savtīgu iemeslu dēļ pielāgoties apstākļiem
- iet taisnu ceļu rīkoties godīgi, atklāti
- rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo)
- gādāt rīkoties tā, lai nodrošinātu (nepieciešamo, vajadzīgo); [sarūpēt]{s:2511}
- likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots
- spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai
- pretnis Rīks, ar ko balsta, pietur lāgojamo detaļu
- rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
- zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
- zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
- zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
- zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
- zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
- Riogaļegosa Riogaljegosa, pilsēta Argentīnas dienvidos
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā
- pneimatiskā balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā par elastīgo elementu izmanto saspiestu gāzi, parasti gaisu
- riteņu karināšana riteņu atbrīvošana no vertikālās slodzes, paceļot spēkratus vai kādu to daļu; šāda tehnoloģiska operācija tiek lietota riteņu pārbaudes un maiņas, balstiekārtas pārbaudes un tamlīdzīgos gadījumos
- ritmoterapija Ritma lietošana terapijā, piem., metronoma lietošana logopēdijā
- riteklis ritošais sastāvs; dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums
- pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas)
- rivularia Rivulārija - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- brīvās krišanas beigu ātrums robeža, uz kuru tiecas brīvās krišanas ātrums vides pretestības spēka iedarbībā, pieaugot brīvās krišanas laikam; šis lielums atkarīgs no gaisa pretestības un brīvās kustības paātrinājuma
- triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu
- Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.)
- novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu
- eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- ikona Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcas svētbilde
- felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām
- enciklika Romas pāvesta direktīvs vēstījums, atklāta vēstule svarīgos jautājumos
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā
- onija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļas un katoļu baznīcas apvienība
- coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam
- deltoīds Romboīds, izliekts četrstūris, kas simetrisks pret vienu no diagonālēm
- vestiārijs Romiešiem drēbju tirgotājs
- spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu
- Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu
- Virbijs romiešu mitoloģijā - Diānas mīļākais vai kalps, kas tika godāts kopā ar viņu svētajā birzī pie ezera
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres
- Juventa Romiešu mitoloģijā - noteiktu vecumu sasniegušu jaunekļu dieviete Romā, kura simbolizēja mūžīgo Romas jaunību
- Honors Romiešu mitoloģijā - pagodinājuma personifikācija, kas bija balva par drosmi un vīrišķību
- Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem
- Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu
- juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos
- kājceļš Romiešu tiesības noteikta publiska ceļa kategorija, pa kuru var pārvietoties kājām vai jāt
- infāmija Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc
- intestabilitas Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc
- Grenlandes ronis roņu dzimtas suga ("Pagophilus groenlandica")
- ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca
- kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību
- musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdīt
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt
- Rosa Rosispointa - apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
- skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma
- skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma
- Roviga Rovigo, pilsēta Itālijā
- vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem
- mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
- pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas
- stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas
- Gorenku roze rožu suga ("Rosa gorinkensis")
- krokainā roze rožu suga ("Rosa rugosa")
- Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
- racējmūrnieks Rudais racējmūrnieks - zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas mūrniekputnu apakšdzimtas suga ("Geositta ruffipennis")
- sārtala Rudas govs vārds
- apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī
- bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības
- kastrs Rudzos augoša nezāle
- pliksis Rudzos augoša nezāle
- Metroxylon rumphii Rumfa sāgopalma
- rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- kursaķ runāt zagļu žargonā, argo
- rungāt Rungot, sist
- knierēt Rūpīgi ogot
- kaņģeris Rupjš zirgu tirgotājs
- būvētava Rūpnīca, kurā ražo transportlīdzekļus (parasti vagonus, ūdens transportlīdzekļus)
- kalnrūpniecība Rūpniecības nozare derīgo izrakteņu iegūšanai
- pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
- komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
- melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu
- spermāciji Rūsas un asku sēņu sporas, kas attīstās spermogonijā
- ezēt Rušināt ar vagojamo arklu
- Rogova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" nosaukuma variants
- Vygoda Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vigoda" nosaukums latgaliski
- ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi
- cedrela Rūtu rindas mahagonkoku dzimtas ģints ("Cedrela")
- pacikstīt Sabīdīt kopā degošās pagales, lai veicinātu to sadegšanu
- konfliktsituācija Sabiedrībā izveidojies stāvoklis, kur no subjektu gribas neatkarīgi apstākļi veicina viņu pretrunu saasināšanos, viņu interešu savstarpēju nesavienojamību (antagonismu) un vedina partnerus uz sadursmi
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi
- sociālā vienlīdzība sabiedrības locekļu vienlīdzīgs stāvoklis cilvēku tiesību un brīvību izmantošanā, pienākumu pildīšanā, materiālo un garīgo labumu sadalē
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku
- LPD Sabiedriskā organizācija "Latvijas Pedagogu dome"
- ekonomika sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū)
- sporta tūrisms sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā
- aizcietēt Sacietēt (par govs tesmeni)
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam)
- iecirkņa stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru un kravu tranzītvilcienu pieņemšana un aizlaišana, lokomotīvju un vagonu remonts, kravu iekraušana un izkraušana, uzņēmumu pievedceļu apkalpošana
- aizejošais pievienojums sadalietaises pievienojums, pa kuru no energosistēmas tiek saņemta elektroenerģija
- plūsmdalis sadalītāja aizvars, kurā izveidotas rievas vai dobumi, kas savieno attiecīgos plūsmas vadus; pārvietojot plūsmdali, tos pilnīgi vai daļēji aizver vai atver; ir cilindriski, plakani, bīdāmie un grozāmie plūsmdaļi
- degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas
- sadakarēt Sadiedelēt, samangot
- sačigānēt Sadiedelēt, samangot; sadabūt
- sakamot sadiedelēt, saubagot
- izkūlāt Sadīgt, izstīgot, savelties
- izkūlot Sadīgt, izstīgot, savelties
- darba šuve saduršuves plakne starp cietējošo un svaigo betonmasu, radusies betonēšanas pārtraukuma rezultātā
- piestaravēt Sagādāt (vajadzīgo, nepieciešamo) pietiekami, daudz
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi)
- sāga Sāgo
- mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes
- dabiskais sāgo sāgo, ko iegūst no sāgopalmu vai maniokas cietes
- metroxylon Sāgopalmas
- savagot Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot (3)
- 7. Hērakla varoņdarbs Sagūstīja un pieradināja mežonīgo Krētas vērsi
- uzlipis Sailgojies (pēc kāda), iekārojis (kaut ko)
- krodzniecība Saimnieciskās darbības nozare, kas saistīta ar viesu apkalpošanu krogos, traktieros u. tml.
- gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2))
- gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām
- ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
- mikotoksikoze Saindēšanās ar sēņu toksīniem, piem., ergotisms
- veiškis Sainis; uz godībām nesamie produkti
- kā saista teikuma locekļus salīdzinājuma konstrukcijā un norāda uz nosauktā objekta ierobežojumu noteiktā kategorijā
- laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību, parasti svinīgos apstākļos
- alergoloģisks saistīts ar alergoloģiju, tai raksturīgs
- algoloģisks saistīts ar algoloģiju, tai raksturīgs
- algoritmisks saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs
- spirituāls saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs
- demagoģisks saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs
- diagonāls saistīts ar diagonāli (1), tai raksturīgs
- epigonisks saistīts ar epigoni vai epigonismu, epigonim vai epigonismam raksturīgs
- gotisks saistīts ar gotiku, tai raksturīgs
- kosmogonisks saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs
- laringoloģisks saistīts ar laringoloģiju, tai raksturīgs
- laringoskopisks saistīts ar laringoskopiju, tai raksturīgs
- logopēdisks saistīts ar logopēdiju, tai raksturīgs
- neogotisks saistīts ar neogotiku, tai raksturīgs
- oligofrēns saistīts ar oligofrēniju, tai raksturīgs
- oligofrenopedagoģisks saistīts ar oligofrenopedagoģiju, tai raksturīgs
- otorinolaringoloģisks saistīts ar otorinolaringoloģiju, tai raksturīgs
- pedagoģisks saistīts ar pedagoģijas zinātni, tai raksturīgs
- adaptīvs saistīts ar pielāgošanos, piemērošanos (videi, apstākļiem)
- poligonometrisks saistīts ar poligonometriju, tai raksturīgs
- pseidogotisks saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs
- surdologopēdisks saistīts ar surdologopēdiju, tai raksturīgs
- surdopedagoģisks saistīts ar surdopedagoģiju, tai raksturīgs
- etnogrāfisks saistīts ar tautas materiālo un garīgo kultūru
- tiflopedagoģisks saistīts ar tiflopedagoģiju, tai raksturīgs
- trigonometrisks saistīts ar trigonometriju, tai raksturīgs
- veloergometrisks saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs
- žargonisks saistīts ar žargonu, tam raksturīgs
- Označennoje Sajanogorska, pilsēta Krievijas Hakasijas Republikā, tās nosaukums līdz 1975. g.
- uzsust Saka par augoni, kas sāk pūžņot, atvērties
- kā andelmanis saka par cilvēku ar tirgoņa dotībām, arī attiecīgām rakstura iezīmēm
- melns kā vabole saka par govi ar melnu spalva, arī par cilvēku ar ļoti tumšu ādas krāsu
- Noasa šķirsts saka par ko lielu, milzīgu, par ļaužu pārpildītu telpu, par vienīgo vietu, kur iespējams paglābties, patverties
- kā kaķa acs saka par nespodru mākslīgo gaismu
- kā vilka acs saka par nespodru mākslīgo gaismu
- vai tad nu atritu vairs saritinās saka par tādu, kas ir pazaudējis savu godu
- tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību
- Iepūt man! saka, apliecinot gatavību īstenot nodomu, neraugoties uz iebildumiem, pretestību
- Āda pār kārti! saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu
- āda pār kārti (kādam) saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu, draudot ar nāvi
- si saka, dzenot govis
- padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni)
- vezums nekust ne no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu
- rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu
- tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu
- žagas (no)rauj saka, ja cilvēks (no)žagojas
- žagas norauj saka, ja cilvēks nožagojas
- lokana mugura saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam)
- domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas
- savilkt pienu ragos saka, ja govs norauj pienu
- dievs ar viņu (arī to) saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko)
- kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi
- nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu
- ēst par velti maizi saka, ja kāds saņem uzturu, atalgojumu nestrādājot
- kā suns saka, ja kāds tiek nopulgots, noniecināts
- celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis
- rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt
- Lai dzīvo! saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.)
- žagas rauj saka, ja žagojas
- noliecas galva (kā priekšā) saka, ja, noliecot galvu, parāda cieņu, godu
- ej taču tu galīgi! saka, kategoriski noliedzot (kāda teikto)
- (tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību
- kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot
- velns ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko
- vilks ar viņu (arī to) saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko
- automātiskā sakabe sakabe, kas ritošā sastāva vienības automātiski sakabina vilcienā, bet atkabināšana notiek, ar roku pagriežot sviru, kas atrodas lokomotīves vai vagona sānmalā
- liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša
- sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes
- saklūgāt Saklūgot
- kaliptra Saknes uzmava augošā saknes galā
- ģenerālkapituls Sākot ar 1215. g. katoļu garīgo ordeņu kopsapulce
- pārteikties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārsacīties
- pārsacīties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārteikties
- sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. tml.
- datu reducēšana sākotnējo datu (jēldatu) pārveidošana kompaktākā, strukturētākā vai citādāk labāk izmantojamā formā, lietojot filtrēšanu, mērogošanu, sakārtošanu vai citas metodes, ko parasti veic pirms datu nodošanas apstrādei lietojumprogrammām
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
- avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
- sašļābt Sakristies (par augoni)
- sašlāpt Sakristies (par augoni)
- sašļāpt Sakristies (par augoni)
- pieslābt Sakristies, samazināties (par augoni)
- pieslāpt Sakristies, samazināties (par augoni)
- iesukt sākt griezties, sasniegt vajadzīgos apgriezienus
- ieilgoties sākt ilgoties
- iejusties sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties; arī iedzīvoties (1)
- iemiegoties sākt miegoties
- atmirgot sākt mirgot (par gaismu, gaismas avotu)
- atmirgot sākt mirgot, tiekot apgaismotam
- iegodīties sākt rīkoties godīgāk
- knist sākt samazināties (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā)
- aizraudzīt sākt skatīties, vai vēl augoši kartupeļi jau der ēšanai
- aizdzirkstīties sākt spulgot (par acīm)
- atspulgot sākt spulgot (par gaismu, gaismas avotu)
- atspulgot sākt spulgot, tiekot apgaismotam
- atzaigot sākt zaigot (par gaismu, gaismas avotu)
- atzaigot sākt zaigot, tiekot apgaismotam
- atzalgot sākt zalgot (par gaismu, gaismas avotu)
- sailgoties Sākt, parasti pēkšņi, ilgoties
- salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties
- latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908. gadā
- monahs Sākumā kristīgo anahorēti, vēlāk klosteru iemītnieki
- evadē Sākumā nievājošs apzīmējums katoļu priesteriem, kas nolika savu amatu, vēlāk viņu pieņemts goda tituls
- orgijas Sākumā senējiem grieķiem dievkalpojumi par godu Dēmētrai, vēlāk Bakhum, vīna un jautrības dievam, pie kam notika dažādas pārmērības
- didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
- uzplaiksnījuma ekrāns sākumekrāns, ko tieši pirms starta izspīdina lietojumprogramma; tajā parasti norādīts firmas nosaukums un tās logotips, dažkārt arī kustīga grafika
- sasastatīties Saķerties ragos
- Trinidāda sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums
- Baja duš Tigreša sala sala Atlantijas okeānā, Angolas piekrastē, Angolas Namibes provinces teritorija
- Erana sala Atlantijas okeānā, Īrijas Donegolas grāfistes rietumu piekrastē
- Tori sala Atlantijas okeānā, Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, Donegolas grāfistes teritorija
- Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis
- Aua sala Bismarka jūras Ninigo salu rietumos (_Aua Island_), Papua-Jaungvinejas Manusas provinces teritorija
- Grīnailenda sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha
- Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
- Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago
- Avina sala Papuā-Jaungvinejā (_Awin Island_), Bismarka jūrā, Bismarka arhipelāga rietumos, Minigo salu grupā
- Avadži sala Seto jūras austrunos (_Awaji-Shima_), Japānas Hjogo prefektūras teritorija
- interfeiss Salāgošanas ierīce vai sistēma
- Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
- līgotņnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Līgotņi" iedzīvotāji
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība
- etnopsihiatrija Salīdzinoši pētījumi par garīgo slimību definīcijām, klasifikāciju un ārstēšanu atšķirīgās kultūrās
- sagrīļoties Salīgoties, sašūpoties (parasti par priekšmetiem)
- sazvāroties Salīgoties, sašūpoties; sasvērties
- nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību
- heksa- Salikteņu daļa - seši, seš- (piem., heksagons, heksametrs)
- sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns
- logotipija Salikums ar logotipiem
- rokas salikums salikums no atsevišķiem metāla elementiem, ko veido ar rokām, pēc oriģināla atlasot vajadzīgos burtus, kailmateriālus, līnijas u. c., un saliekot tos atbilstoši noteiktam formātam
- salnika Salne, salna govs
- Baruntorejs Sālsnogulu ezers Krievijā, Aizbaikāla novadā Mongolijas pierobežā, \~600 m vjl., ūdens bagātos gados platība - līdz 578 kvadrātkilometri, sausos gados izžūst
- Amami salas salu grupa Austrumķīnas jūras austrumos (_Amami-shotō_), Japānas Kagošimas prefektūras teritorija
- Arktikas Institūta salas salu grupa Karas jūrā (_ostrova Arktičeskogo Instituta_), Krievijas Krasnojarskas novadā
- Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m
- apmērīšanas nauda samaksa par darbu, kas veikts, apmērot jahtu un izgatavojot attiecīgos dokumentus
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas
- noslaukties Samazināt piena daudzumu (par govi)
- noslāpt Samazināties (par augoni, uztūkumu)
- atrast Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
- oligopols samērā augstā pakāpē monopolizēts tirgus, kurā konkurē neliels skaits lielražotāju vai tirgotāju
- kā pa kalpa kāzām samērā labi paēst, krietni iedzert (trūcīgos apstākļos)
- sultānvistiņa samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu
- sīklopi samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas)
- subkultūra samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros
- švīka samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- svītra samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- snaudalains Samiegojies
- snaudulains Samiegojies
- žāvīgs Samiegojies, tāds, kam ir tieksme žāvāties
- sadzīvot Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam)
- porfira Samta mantija ar sermuļādas uzšuvumiem, ko valdnieki uzģērbj svinīgos gadījumos
- nokarvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum algovicum")
- samudot Samurgot
- siluriformes Samveidīgo kārta
- savečot Sanabagot
- Sanfranciska Sanfrancisko, pilsēta Trinidadā un Tobāgo
- santehnika Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums
- SADP Sanitāro atkritumu deponēšanas poligons
- Sankura Sankuru, upe Kongo Demokrātiskajā Republikā
- bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām
- Santjago del Estero province Santjago del Estero, Argentīnas Republikas provinces pilnais nosaukums ("Provincia de Santiago del Estero")
- Santodominga Santodomingo, Dominikānas galvaspilsēta
- strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku
- sašventrāt Sapātagot
- ragandūriens Sāpes mugurā, jostasvietā; lumbago
- penalgēzija Sāpīgo un jutīgo punktu skaita samazināšanās trijzaru nerva neiralģijas gadījumā
- vargacis Sāpīgs augonis; varžacs
- kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga
- sepinēt sapņot (daudz un nesakarīgi); miegā fantazēt (murgot); tukšības pļāpāt
- murgulis Sapņotājs, murgotājs, klejotājs
- lasīt dvēselē (retāk sirdī) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- lasīt sirdī (biežāk dvēselē) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- Papaver argemone sarainā magone
- sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies
- smaillogs Sarežģīts loga spraišļu veidojums gotikas arhitektūrā ar smailloka arku
- atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā
- glabāt Sargāt (godu, slavu u. tml.)
- Sargoda Sargodha, pilsēta Pakistānā
- Sarguņu ezers Sargovas ezers Izvaltas pagastā
- rudele Sarkana govs
- Melandrium dioicum sarkanā spulgotne
- meža spulgotne sarkanā spulgotne
- māraļa Sarkanas govs vārds
- māraliņa Sarkanas govs vārds
- Melandrium sylvestre sarkanās spulgotnes " Melandrium dioicum" nosaukuma sinonīms
- sārtīte sarkanas vai sarkanīgas govs vārds
- zale Sarkanbrūna govs
- sarķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs
- sārķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs
- sarķene Sarkanbrūna, sarkanīga govs
- brūklene Sarkanbrūnas govs vārds
- sarkane sarkanīgas krāsas govs
- ērširi Sarkanraibu piena govju šķirne
- Plumbago indica sarkanziedu plumbago
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas
- karposporas Sārtaļģu sporas, kas veidojas no zigotas
- kvēla Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
- kvēle Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
- koordinācija Saskaņotība, tas, kā savstarpēji salāgota sistēmas atsevišķo daļu un elementu darbība
- sasabeigties Saslimt (piemēram, dzīvojot smagos apstākļos, no pārpūles)
- saslodzīt Saslogot
- trāpīt mērķī sasniegt vajadzīgo rezultātu
- saspraugāt saspraugot
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai
- savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai; sakopot
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu)
- iesprogot Sasprogot
- sasasprogāties Sasprogot savus matus
- saskrudzelēt Sasprogot, salokāt
- sastigāt Sastigot
- abscess Sastrutojums, augonis organisma dziļākos audos
- apšūstīt Sašūt (likt pašūt) visus vajadzīgos apģērbus
- izvaņķēt Satraukt, uzglūnēt, izspiegot
- piesaubagāties Saubagot
- sadamelēt saubagot, sadiedelēt
- savangot Saubagot, sadiedelēt
- kokšķināt Sauciens govīm "kokš, kokš, kokš" aicinot tās padzerties
- tprus Sauciens, ar ko aicina govis
- tprusi Sauciens, ar ko aicina govis
- vagū Sauciens, ar ko arot, vagojot mudina zirgu iet taisni pa vagu
- kač Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis
- koč Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis
- se, mājā sauciens, ar kuru aicina mājās govis; parasti atkārtojumā
- nūž Sauciens, ar kuru mudina govi stāvēt mierīgi (parasti slaucot)
- valgā Sauciens, ar kuru mudina govis iet kūtī, savā vietā
- se, ganos sauciens, kuru lieto dzenot govis ganos; parasti atkārtojumā
- saitināt Saukt "saitē, saitē", lai piesietu govi
- solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs
- Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu
- saulgozne saulgoze
- saulesgoze Saulgozis
- saulgoze Saulgozis
- saulgozme Saulgozis
- saulgoznis Saulgozis
- izgoze Sauļošanās, gozēšanās saulē
- Tyltagols Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagols" nosaukums latgaliski
- vādī Sausa īslaicīgo vai periodisko ūdens straumju ieleja Arābijā un Ziemeļāfrikā
- otainis Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai
- otainīte Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai
- otains Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai
- svilis sausi, ātri degoši egļu žagari
- savagāt Savagot
- piebirzīt Savagot - izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas
- sadobēt savagot, sadalīt sakņu dārza zemi dobēs
- sarinkt Savākt, saubagot
- griezaimiņš Savēlies spalvu kušķis govij uz muguras
- savērgot Savergot
- i savieno divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus, norādot uz to līdzīgo raksturu: kā - tā, gan - gan
- ir Savieno divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus, norādot uz to līdzīgo raksturu: kā - tā, gan - gan
- Volgas-Donas kanāls savieno Volgu ar Donu, garums - 110 km (45 km kuģuceļš upēs un ūdenskrātuvēs), sākas Volgogradas dienvidu daļā, beidzas Donā izveidotās Cimļanskas ūdenskrātuves augštecē
- guč savienojumā "guč, guču" lieto saucot govis
- guču savienojumā "guč, guču" lieto saucot govis
- gumām savienojumā "gumu gumām" - gāzelēdamies, ļogoties
- ģemburi savienojumā "ģemburu ģemburiem" - ļogoties, streipuļojot
- laponoīds savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns
- tad savienojumā "nu tad": lieto, lai pavājinātu rosinājuma kategoriskumu
- sacirsties savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt
- staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru
- vējzivjveidīgs savienojumā "vējzivjveidīgo kārta": kaulzivju kārta ("Beloniformes"), kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos
- trešais savienojumā ar "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- lipu savienojumā ar "lapu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu
- lapu savienojumā ar "lipu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu
- cirsties savienojumā ar "pretī" vai "pretim": stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst
- pirmais savienojumā ar "šķira", "kategorija" u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- trešais savienojumā ar "šķira", "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- šlur savienojumā ar "šluru" raksturo skaņas, kas rodas slaucot govi
- šļiku savienojumā ar "šļaku" apraksta govs slaukšanas skaņas
- šļaku savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu)
- dzenītis savienojumā ar "zivju": mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi
- līgant savienojumā ar darbības vārda "līgot 1" formām izsaka darbības pastiprinājumu
- iekāpt savienojumā ar gadu skaita apzīmējumu lokatīvā: sasniegt attiecīgo vecumu
- piens savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai; laktācija
- ilgot savienojumā ar verba "ilgoties" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā
- mirdzin Savienojumos ar "mirdzēt, mirgot" formām raksturo šo darbību pastiprinājumu
- rīru Savienojumos ar "rīro, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai
- riru Savienojumos ar "rīru, rīro" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai
- rīro Savienojumos ar "rīru, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai
- tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos
- saviešu Saviešu zāle - apdziras ("Lycopodium selago")
- saviežu Saviežu zāle - apdziras ("Lycopodium selago")
- atgodāt Savstarpēji godāt vai cienāt par parādīto godu vai cienastu
- pierīvēties Savstarpēji pielāgoties, pieskaņoties
- bantu Savstarpēji radniecīgas Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo grupas (Benues-Kongo apakšgr.) valodas (svahilu valoda, ruanda, kirundu, kongo u. c.), kurās runā Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas
- ģeoloģiskā formācija savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos
- energoietaise Savstarpēji saistītu energoiekārtu kopums vienotu uzdevumu veikšanai
- slaukšanas iekārta savstarpēji saistītu iekārtu komplekss govju vai citu piena ieguvei audzētu dzīvnieku slaukšanai un piena pirmapstrādei
- pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus)
- pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē
- blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties
- personiskā budžeta plānošana savu finanšu izdevumu un ienākumu izvērtēšana atbilstoši izdevumu kategorijām un finanšu mērķiem
- mežapiņi Savvaļā augoši apiņi ("Humulus lupulus")
- Begonia sutherlandii Sazerlenda begonija
- sakleimavāt Sazīmogot (parasti kokmateriālus)
- kakacis Sažuvuši govs mēsli
- senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087)
- pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm; plaša segta galerija ar tirgotavām abās pusēs
- izotermiskais kravas vagons segts kravas vagons, kas aprīkots ar iekārtām pastāvīgas un vienmērīgas gaisa temperatūras uzturēšanai un paredzēts ātrbojīgo kravu pārvadāšanai; refrižeratorvagons
- kriķāji Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum")
- kriķis Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum")
- lucernis Sējas lucerna ("Medicago sativa")
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks
- hiperleidigisms Sēklinieka intersticiālo Leidiga šūnu hiperfunkcija hipofīzes gonadotropā hormona vai audzēja ietekmē; ierosina pāragru pubertāti
- pašizsēja Sēklu izplatīšanās no augošiem kokiem ar vēju vai putnu un dzīvnieku nejaušu starpniecību - viens no svarīgākajiem dabiskās meža atjaunošanās faktoriem
- jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību
- sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem)
- sociālā pedagoga darbības mērķis sekmēt indivīda socializācijas procesa norisi, nodrošināt sociālās audzināšanas pasākumus, kā rī veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvās socializācijas cēloņu un seku ierobežošanu
- gonoreja seksuāli transmisīvā slimība, ko ierosina gonokoks, kas savairojas gk. urīnizvadkanāla gļōtādā
- kleptolagnija Seksuāls apmierinājums, ko iegūst zogot
- pavešana netiklībā seksuālu darbību izdarīšana ar mazgadīgo, nepilngadīgu personu - pret tās gribu
- alogeri Sekta 2. gs., kas noliedza Jāņa rakstus un logosa kristoloģiju
- pseidopubertāte Sekundāro dzimumpazīmju un reproduktīvo orgānu attīstība bez pubertātei raksturīga gonadotropīnu un gonadotropisko hormonu atbrīvojošā hormona līmeņa; visbiežāk novēro virsnieru garozas vai gonādu audzēju gadījumā, kad pārmērīgi atbrīvojas steroīdhormoni
- govju tips selekcijas ceļā izveidotas govis, kam šķirnes ietvaros ir līdzīgs ārējais izskats, ķermeņa uzbūve un produktivitāte
- elektronu akustiskā paramagnētiskā rezonanse selektīva elastīgo viļņu (fononu) enerģijas absorbcija paramagnētiķī, kas ievietots pastāvīgā magnētiskajā laukā
- modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību
- evidencialitāte Semantiska kategorija, kas apvieno valodas līdzekļus, kuros ietverta norāde uz informācijas avotu, kā arī izteikuma satura vērtējumu
- temporalitāte Semantiska kategorija, kas izsaka darbības norises attieksmi pret runas brīdi
- aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm
- dzīvums semantiska kategorija, kas raksturo semantisku un gramatisku valodas sistēmas iedalījumu, balstoties uz pretstatu _dzīvs/nedzīvs_
- sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus
- Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
- revitizācija sena apbūves kompleksa funkcionāla aktivizācija, pielāgojot to jaunai sabiedriskajai funkcijai
- revitalizācija sena apbūves kompleksa funkcionāla aktivizēšana, ko veic, to pielāgojot jaunai sabiedriskai funkcijai
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
- Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas
- Akada sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja
- Armaņaka sena province Francijas dienvidrietumos (_Armagnac_), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, pazīstama ar konjakam līdzīgo dzērienu armaņjaku
- praecones Senā Romā algoti heroldi pie maģistrātiem
- artavs sena sudraba naudas vienība, arī dārgmetālu masas mērvienība, ko lietoja Gotlandes tirgotāji; 13.-14. gs. vienāds ar 1/24 Rīgas mārkas
- komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam
- dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās)
- dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās)
- ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam
- bule Senajā Grieķijā Homēra laikā - basileja dzimtas dižciltīgo padome, kas padota basilejam
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām
- proletārietis Senajā Romā - cilvēks, kas piederēja pie nabadzīgāko, nemantīgo pilsoņu slāņa
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls
- patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem)
- proletariāts Senajā Romā mantiski mazturīgākā pilsoņu šķira, par kuras vienīgo devumu valsts labā tika uzskatīta pēcnācēju (proles) radīšana
- kvirinālijas Senajā Romā svētki 17. februārī par godu dievam Kvirīnam
- cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai
- cincinnāts Senajā Romā visai godīgs diktators, kas pēc sava amata laika notecēšanas no tā atkāpās
- mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība
- ovācijas Senajiem romiešiem parasts mazais uzvaras gājiens (triumfs), kurā uzvaru vaiņagotais ieradies nevis braukšus - pajūgā, bet kājām vai jāšus zirgā, un upurējis nevis vērsi, bet aitu (ovis)
- terminālijas Senajiem romiešiem svētki par godu robežu dievam Terminam
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi
- danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu
- sānkhja Senās Indijas filozofijas skola (ar uzplaukumu 3.-9. gs.), kas atzīst vēdu autoritāti un atzīst divus pirmcēloņus materiālo (prakriti) un garīgo (purušu), kuru mijiedarbība ir visas attīstības pamatā
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti
- kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji
- kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu
- mesirs Senējs franču goda tituls augstām personām
- indīgās sēnes sēnes, kurās ir cilvēka organismam indīgas jeb toksiskas vielas, kas var izraisīt saindēšanos; Latvijā konstatētas 33 indīgo sēņu sugas, kā arī \~240 neēdamu sēņu sugas
- dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība, kas garīgo pasauli pretstata reālo lietu pasaulei
- kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija
- neopitagorisms sengrieķu filozofijas virziens, kas turpināja pitagorisma mācību; pastāvēja no 1. gs. p. m. ē. līdz 3. gs. m. ē.
- Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst
- ambrozija Sengrieķu mitoloģijā - Olimpa dievu ēdiens un smaržīga ziede, kura uztur dievu nemirstību un mūžīgo jaunību
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- targums Seni Vecās Derības tulkojumi aramiešu valodā; sākotnēji mutisks tulkojums sinagogas dievkalpojuma laikā
- pāgānālijas Seniem romiešiem lauku svētki, svinēja janvārī Cerērai un citām lauku dievībām par godu
- dāsas Senindiešu mitoloģijā - dieviem naidīgi dēmoni, kā arī ciltis, kas negodāja dievus, t. i. neārieši
- tapass senindiešu mitoloģijā - kosmiskais karstums kā universāls kosmogonisks princips, kas atrodas pasaules un reliģiskās izurēšanās pamatā
- ašvamedha senindiešu mitoloģijā - sīki aprakstīts mitoloģiska rakstura rituāls ar teiksmainu iedarbības spēku, kas, kā apgalvo upanašidas, spēj iecelt rituāla rīkotāju pasaules valdnieka godā un gāzt Indru no debesu troņa
- Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
- Pani senindiešu mitoloģijā - viens no dēmonu vadoņiem, kuram Indra, Agni un Soma nolaupa govis
- brahmodija Senindiešu vēdās mīkla ar kosmogonisku saturu, kas veidota rituālā jautājuma un atbildes formā
- pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību
- tjaņ Senķīniešu "debesis", viens no ķīniešu mitoloģijas, kosmogonijas un reliģijas galvenajiem jēdzieniem
- bašķis Senlatviešu govju dievs
- Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos
- kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni
- diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- diakoniks Seno kristīgo baznīcās īpaša telpa, kas pielīdzināma vēlāka laika sakristejai
- ablekti Seno romiešu labākās karaspēka daļas, ko izmeklēja no sabiedroto karapulkiem, sastādot karavadoņu personīgo apsardzi
- vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum)
- drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem
- pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās
- Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu
- Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši
- Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.)
- gudi Sens latviešu nosaukums gotiem, vēlāk Gotlandes zviedriem un vikingiem vispār
- gudenieki Sens latviešu nosaukums gotiem, vēlāk Gotlandes zviedriem un vikingiem vispār; gudi (1)
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu
- urobors Sens simbols - pūķis vai čūska, kas satvērusi savu asti; simbolizē cikliskumu, mūžīgo atgriešanos
- Eola arfa sens stīgu instruments ar garu korpusu un dažāda resnuma, dažādi iespriegotām stīgām, kas vēja ietekmē izdod savdabīgas virstoņu skaņas
- Atapuerkas senvieta senvieta Spānijā (_Archeological Site of Atapuerca_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē
- raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti
- zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām)
- mastigomicēte Sēņu valsts aļģsēnu nodalījuma apakšnodalījums ("Mastigomycotina")
- hepta- Septiņi- (piem., heptagons)
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
- sēra dioksīds sērpaskābes anhidrīds SO~2~, gāze ar asu smaku, rodas, sēram degot gaisā vai skābekli
- zaļā karte sertifikāts, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis golfa spēles noteikumus un uzvedības etiķeti
- merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav
- rekonvalescentais serums serums, kas iegūts no cilvēkiem, kuri izveseļojušies no akūtas infekcijas slimības; lieto profilaksei pret attiecīgo slimību
- pustuža sestdienā dzimusi govs
- sešķe Sestdienā dzimusi govs
- sestala Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
- sestaļa Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
- pustaļa Sestdienā dzimušas govs vārds
- seska Sestdienā dzimušas govs vārds
- dulcīts Sešvērtīgs spirts ar saldu garšu, iegūstams no īpaša mannas veida, atrodams dažos augos
- bulveris Sēta, nožogojums
- sētaspuisis Sētnieks (krogos, iebraucamās vietās)
- sētīt Sētu taisīt, žogot
- pagodināties Sevi cildināt, godināt
- pašgodināšana Sevis godināšana
- Amargosa sezonāli izžūstoša upe ASV (_Amargosa River_), augštece Nevadas štata dienvidrietumu malā, lejtece Nāves ielejā Kalifornijā
- LPBF SIA Latvijas Pareizticīgo baznīcas fonds
- sibsi Sibi - viena vecāku pāra pēcteči, kas cēlušies no dažādām zigotām dažādā laikā (brāļi un māsas)
- Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai
- sisinis Sienāzis ("Tettigonia")
- gorgonzola Siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers; gorgondzola
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš
- zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis
- matronejs Sieviešu nodalījums pirmskristīgo bazilikās
- saiminīca sieviete, kas nodarbojas ar ēdienu gatavošanu (piemēram, godos, viesībās), viesību rīkošanu
- sieva sieviete, kas nodarbojas ar ko, piemēram, tirgojas
- mājsaimniece sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā
- markitante sieviete, kas pavadīja armiju karagājienā tirgojoties ar sīkprecēm, kārtojot karavīru sadzīves jautājumus, pildot sievas pienākumus
- kompanjone sieviete, kas tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai
- tirgus sieva sieviete, kas tirgojas tirgū
- tirgussieva sieviete, kas tirgojas tirgū
- zīdītāja sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu
- vulvas kults sievietes ārējo dzimumorgānu kā auglības un dzīvības simbola godināšana
- singāmija Sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana un kvalitatīvi jaunas šūnas (zigotas) izveidošanās apaugļošanās procesā
- signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus
- grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā)
- repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava
- jūras sīga sīgu suga ("Coregonus lavaretus lavaretus")
- ezera sīga sīgu suga ("Coregonus maraeoides")
- munga Sīka monēta Mongolijā, 0,01 tugriks
- pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
- santīms Sīkaudas vienība Angolā, vienāda ar 0,01 kvanzu
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā
- statolīti Sīki cietes graudiņi, kas sastopami augošās augu daļās un zināmā mērā ietekmē augšanas virzienu
- sačirkstināt Sīki sasprogot, sacirtot
- feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa
- menge Sīknauda Mongolijā, tugrika simtdaļa
- gopiks Sīknaudas vienība Azerbaidžānā, 100 gopiki = 1 manats
- sīktirgotava Sīktirgotāja veikals
- preķis Sīktirgotājs
- sīkbodnieks Sīktirgotājs
- sīkprečnieks Sīktirgotājs
- sīktirgonis Sīktirgotājs
- krāmnieks Sīktirgotājs, grabažnieks, pauninieks
- grabažnieks Sīktirgotājs, kas pārdod lietotas mantas
- markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros)
- paunnesis Sīktirgotājs, pauninieks, kas staigā ar paunu
- ledenīte Sīkziedu begonija, leduspuķe
- diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem
- sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, kurināmajam pilnībā sadegot
- kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^)
- nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1)
- žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme 2(2)
- emblemātika Simboliski alegoriskas mākslas nozare manierisma un baroka laikmetā
- anagoge Simbolisks, alegorisks salīdzinājums
- simtgovju Simtgovju piens - medus
- simtgovu Simtgovu piens - medus
- zinagoga Sinagoga
- bimahs Sinagogā izveidots paaugstinājums, no kura mēdz lasīt Toras rulli
- mikva Sinagogas baseins, kurā notiek rituāla apmazgāšanās
- syngonium Singonijas
- kātlapu singonija singoniju suga ("Syngonium podophyllum"), kurai radītas daudzas dekoratīvās šķirnes
- singonists Singonisma piekritējs
- sintaktiskā analīze sintaktisko sakaru, jēdzienisko attieksmju un sintaktisko kategoriju noteikšana sintakses vienībās - vārdu savienojumā un teikumā
- poliuretāns Sintētiskais polimērs, ko izmanto, piem., līmju, putuplastu, plēves, mākslīgo ādu ražošanā
- furānsveķi Sintētiski sveķi, oligomēri ar furāna ciklu molekulā
- dezoksipiridoksīns Sintētisks antimetabolīts, kas darbojas kā piridoksīna antagonists
- dikumarols Sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, K vitamīna antagonists
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos
- miokarda fragmentācija sirds muskuļu šķiedru sabrukšana agonijā
- dicentra Sirdspuķe - magoņu dzimtas ģints
- siringobulbija Siringomiēlija iegarenajās smadzenēs
- siringomeningocēle Siringomielocēlei līdzīga meningocele
- salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
- sirmula Sirma govs
- dūce Sirmas vai pelēkas govs vārds
- gaiļāboliņš Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata")
- gaiļuzirņi Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata")
- pīckāt Sist, parasti ar pātagu; pātagot
- šmarīt Sist, pātagot
- svaipīt Sist, pātagot
- sloksnēt Sist, slānīt, pātagot
- divkomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds
- trīskomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir trim personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti - priekšvārds, tēvvārds un uzvārds
- slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi)
- indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos
- idiofons Sitaminstruments, kam skaņu rada visa instrumenta svārstības (piemēram, zvans, gongs)
- sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms
- izdzildināt Sitot ar nātrēm radīt pietiekoši jūtamas degošas sāpes
- valodas nāve situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu
- sizerenitāte Sizerēna virsvara pār vasaļiem; tas, ka attiecīgajam feodālim ir virsvara pār attiecīgo zemāko feodāli
- skabargāt Skabargot
- izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu)
- macuns Skābpiena produkts, ko gatavo no govs, kazas vai bifeļa piena
- Polygonum arenarium ssp. pulchellum skaistās sūrenes "Polygonum pulchellum" nosaukuma sinonīms
- staltene Skaistas, labi barotas govs vārds
- sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus")
- dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama
- vijolīšu skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces ionides")
- vilciena numurs skaitlis, ar ko apzīmē katru vilcienu atkarībā no vilciena kategorijas, kursēšanas perioda un kustības virziena
- gadskaitlis Skaitlis, kas apzīmē attiecīgo kalendāra gadu
- adiabātiskais gradients skaitlis, kas rāda gaisa temperatūras maiņu, augstumam pieaugot par 100 m
- taksometrija Skaitlisku kategoriju veidošana
- noapaļošana Skaitļa aizstāšana ar tā aptuveno vērtību, atstājot vajadzīgo ticamo ciparu skaitu
- nuļļu nomākšana skaitļa nenozīmīgo sākuma vai beigu nuļļu atmešana. Nenozīmīgas ir tās nulles, kas atrodas skaitļa kreisajā pusē pirms tā veselās daļas un skaitļa labajā pusē aiz tā daļveida daļas
- standartfunkcija Skaitļošanas algoritmos bieži sastopama elementāra funkcija, ko aprēķina ar īpašu fiksētu (iebūvētu) standartprogrammu
- sistēmprogrammēšana Skaitļotāju programmnodrošinājuma (it sevišķi operacionālās sistēmas) izstrādāšana, uzlabošana un pielāgošana tā lietošanas konkrētajiem apstākļiem
- ranžēta rinda skaitļu rinda, kas sakārtota pētāmo objektu, pazīmju, faktoru u. c. skaitlisko nozīmju augošā vai dilstošā secībā
- monoms Skaitļu, mainīgo lielumu un to naturālo pakāpju reizinājums
- pieskaldīt Skaldot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli)
- māvas skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
- žadzināties skaļi runāties, jokot, niekoties, tirgoties
- Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
- Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
- knorre Skandināvu tirgotāju kuģis; ap 16m garš un 5m plats, izmantoja 20 airētājus
- tūkšķēt Skanēt kā mitrai koksnei degot
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai
- smukšēt skaņu verbs: nobaidīti sivēni bēgot smukš
- šķirsts Skapis sinagogas sienā, kas vērsts pret Jeruzalemi, tajā tiek glabāti ar roku rakstīti Toras teksti uz pergamenta
- marialits Skapolitu grupas minerāls baltā vai gaišā krāsā, kristalizējas tetragonālā singonijā
- meionīts Skapolitu grupas minerāls baltā vai gaišā krāsā, kristalizējas tetragonālā singonijā
- vārpucis Skarbā sūrene ("Polygonum scabrum")
- guļošā skarbene skarbeņu ģints vienīgā suga ("Asperugo procumbens")
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem
- gurķene skarblapju dzimtas ģints ("Borago"), 3-7 sugas, Latvijā 1 suga
- knauzers Skārda trauks graudu un cigoriņu grauzdēšanai
- Pogonatherum paniceum skarveida pogonatēra
- Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas
- slaidu skeneris skeneris, kurā oriģināls – slaids – tiek ievietots rāmītī; skenēšana notiek caurejošā gaismā, attēlu attiecīgi mērogojot
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār
- Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju
- prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls
- izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
- scorpaeniformes Skorpēnveidīgo kārta
- jūrasgailis Skorpēnveidīgo kārtas ģints ("Triglidae"), vidēji liela jūras zivs (garums - 50-90 cm), vairāki krūšu spuru stari pārveidojušies par pirkstveida ekstremitātēm, ar ko var ložņāt pa grunti
- gove Skrāpis (govju tīrīšanai)
- govs Skrāpis (govju tīrīšanai)
- bizot Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
- gargula Skulpturāls veidojums ar lietus ūdens noteces funkciju, visbiežāk novietots ēkas ārsienu augšdaļā vai jumta malās, kas ir izplatīts gotiskās baznīcas elements un visbiežāk attēlo fantastiskas būtnes - grifus un himeras
- šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties
- pilnpiene Slaucama govs
- izrietināt Slaucot (govi), parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka tesmenī neieplūst piens; slaucot, parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka govij pārstāj ieplūst (piens) tesmenī
- aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai)
- rirot slaukšanas laikā atkārti saukt "riru" (lai govs pierietētu tesmenī vairāk piena)
- šļaune Slaune - govs ar baltu raibumu sānos
- doksa Slava, gods, godība, krāšņums
- slavkārība slavas kāre, godkārība
- renomēt Slavēt, godāt, lielīt
- Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku
- kategoriskais siloģisms slēdziens, kurā visi trīs spriedumi ir kategoriski
- virsbūve Slēgta telpa (pasažieru vagonam), telpa ar jumtu vai bez jumta (kravas pārvadājumu vagonam)
- kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem
- furgons Slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati); slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos)
- melnais saraksts slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts
- greznoties ar spožām spalvām slēpt garīgo tukšumu aiz greznas ārienes
- sazūmēt Slepus un negodīgi savākt
- glūnēt Slepus vērojot, izsekot, spiegot
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem
- pārveda Sliežu ceļu sakārtojums, kas ļauj vagoniem, lokomotīvēm un vilcieniem pāriet ar pietiekoši lielu ātrumu no viena sliežu ceļa uz otru, nepārtraucot kustību
- kranka Slikta, liesa govs
- mītaļa Sliktas govs vai ķēves vārds
- svilis slikti degoša koka pagale
- dūmāt Slikti degot, radīt daudz dūmu
- metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju
- Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā
- daunis slimnieks ar garīgo atpalicību
- sašļaucīties Slinkojot gorīties, staipīties
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos)
- goza Sliņķis, kas labāk "gozējas" nekā strādā
- pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; slīpējot pielīdzināt
- ļodze Slogojuma veids, kurā notiek taisna stieņa saliekšanās no spiedes spēka ass virzienā
- slogāt Slogot
- slodzīt Slogot (2)
- pārslodzīt Slogot vēlreiz, no jauna
- šaurknābja pūslītis sloku dzimtas suga ("Phalaropus lobatus"), neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs
- kollers Smadzeņu kaite, kas skar tikai vidēja vecuma, it sevišķi smagos aukstasiņu zirgus
- reiteri Smagā algotņu kavalērija vairākās Eiropas valstīs 16.-17. gs.
- piena trieka smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām
- nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties
- klaidesdālis Smago braucamo zirgu šķirne
- klaidestalis Smago braucamo zirgu šķirne
- klaidsdēlis Smago braucamo zirgu šķirne
- kleidestalis Smago braucamo zirgu šķirne
- ardeņi Smago braucamo zirgu šķirnes zirgi
- smagie vilcēji smago braucamo zirgu šķirnes zirgi; ardeņi
- aviovienība Smago bumbvedēju daļas apakšvienība, kas sastāv no dažām lidmašīnām
- kodolu dalīšanās smago elementu atomu kodolu sadalīšanās divās vai vairākās daļās
- atomu kodolu dalīšanās smago elementu atomu kodolu sašķelšanās divās vai vairākas daļās
- vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts
- izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs
- ceļmalīte Smailās ceļmalītes - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem
- parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu
- gruzdaimi Smaka, kas rodas kaut kam gruzdot, degot
- empireima Smaka, kas rodas, organiskām vielām sadegot
- Dizygotheca elegantissima smalkā dizigotēka
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
- magoņmaizīte Smalkmaizīte ar magoņu piedevu
- zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae")
- Pelargonium fragrans smaržīgā pelargonija
- tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata"
- Rosa eglanteria smaržlapu rozes "Rosa rubinigosa" nosaukuma sinonīms
- dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.)
- mirdzināt Smidzināt (par lietu); mirgot (2)
- margot Smidzināt (par lietu); mirgot (2); mergot
- Ubari Idehans smilšu tuksnesis Sahārā ("Idehan Ubari"), Lībijas rietumos, līdz 200 m augsti smilšu pauguri, sāļezeri, solončaki, iegūst dabīgo sodu un vārāmo sāli
- ceļmallapa Smiltāju ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
- blusenes Smilts ceļteka ("Plantago scobra")
- Plantago arenaria smilts ceļtekas "Plantago scabra" nosaukuma sinonīms
- ichors Smirdošs šķidrums, kas tek laukā no gangrēnoziem augoņiem
- sniega sega sniega kārta, kas izveidojas, uzsniegot sniegam aukstajā periodā
- nosnigt Sniegam sniegot, pārklāties ar tā kārtu
- sniegodze Sniegoga
- symphoricarpus Sniegogas
- strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis")
- baltā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus")
- Šeno sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos chenaultii")
- Dorenbosa sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos doorenbosii")
- apaļā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos orbiculatus")
- aizsnigt Sniegot aizsprostot
- dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums
- piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai
- aizsnigt Sniegot nokļūt (aiz kā)
- dasnigt Sniegot papildināt (jau ko piesnigušu)
- dagrūst Sniegot papildināt sniega kopumu
- piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam
- pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to)
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam)
- sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu
- piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām)
- sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu)
- sociālo gadījumu apzināšana sociālā darba funkcija, kuras mērķis ir savlaicīgi atrast un identificēt sociālam riskam pakļautos indivīdus, grupas, ģimenes, kopienas, lai nodrošinātu vajadzīgo sociālo palīdzību un piedāvāt nepieciešamos sociālos pakalpojumus
- strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- sociālpedagoģiskā viktimoloģija sociālās pedagoģijas nozare, kas pēta cilvēka reālās vai potenciālās iespējas kļūt par nelabvēlīgas socializācijas upuri
- pedagoģiskā rehabilitācija sociāli pedagoģisku funkciju kopums, kura mērķis ir palīdzēt personai pārvarēt grūtības mācībās un uzvedībā, tādējādi nodrošinot optimālu izglītošanās un attīstības procesu
- svētbilžu ķildas sociālpolitiska un reliģiska kustība v-laikos, kas bija vērsta pret svētbilžu kultu un kristīgo baznīcu; visplašāk izvērsās Bizantijā 8. gs. - 9. gs. 1. pusē
- akomodācija sociolingvistikā - sarunas dalībnieku savstarpēja pielāgošanās, kas izpaužas lingvistiskajā uzvedībā (piemēram, noteiktas valodas vai valodas varianta izvēlē)
- soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt
- Begonia socotrana Sokotras begonija
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1)
- Ambargasta solončaks Argentīnā (_Ambargasta, Salar de_), Santjago de Estero provinces dienvidos, neliela daļa arī Kordovas provinces ziemeļos
- biktssols Sols vai krēsls baznīcā grēksūdzes vajadzībām; vēlāk to papildināja ar baldahīnu, 17. gadsimtā tas tika vēl vairāk pilnīgots -tika radīta slēgta, taisnstūrveida biktskamera
- tambermi Sombi - tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļos
- čudi Somugru ciltis, kas minētas senkrievu hronikās, Novgorodas zemēs uz austrumiem no Oņegas ezera
- pečori Somugru cilts, kas dzīvoja Pečoras upes baseinā, 12.-14. gs. bija Novgorodas feodālās republikas, no 15. gs. Krievijas valsts pakļautībā
- sorghum Sorgo
- Halebas sorgo sorgo suga ("Sorghum halepense")
- cukura sorgo sorgo suga ("Sorghum saccharatum")
- Ižma Sosnogorska - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1957. g.
- aprietināt Spaidot apglāstīt govs pupus pirms slaukšanas (un nogaidīt, līdz sāk plūst piens)
- nožņaudzīt Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums
- spangulas Spangoles - dzērveņu ogas
- spangules Spangoles - dzērveņu ogas
- spangūles Spangoles - dzērveņu ogas
- mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā
- mudahar-stils Spānijā pēc mauru izdzīšanas (1492) nodibinājies jaukts arhitektūras stils, no gotikas, renesanses un mauru arhitektūras elementiem
- Galisija Spānijas Karalistes Galisijas autonomais apgabals ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Santjago de Kompostela, platība - 29574 kvadrātkilometri, 2737000 iedzīvotāju (2009.)
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus
- Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā
- idalgo Spāņu vidējās un zemākās muižniecības pārstāvis, bruņinieks viduslaikos; 16. gs. daļa izputējušo idalgo kļuva par konkistadoriem
- bizenes Spāru un dunduru laiks, kad govis bizo
- riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm)
- ortopēdiskie aparāti speciālas ierīces, ar kurām atjauno deformēta vai paralizēta locekļa funkcionēšanu, šādu locekli fiksē vai atslogo
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs
- depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija lokomotīvju, dzelzceļa vagonu, tramvaju vagonu, trolejbusu novietošanai un to kārtējam remontam
- kartodroms Speciāli iekārtota vieta gokartu jeb kārtu sacensībām
- enkurķēdes stopors speciāli izlieta detaļa ar vītņu mehānismu, ko lieto enkurķēdes locekļa noturēšanai un ķēdes noslogojuma pārnešanai uz kuģa konstrukciju
- kriminālreģistrācija Speciāli izstrādātas noteiktu kategoriju personu, dzīvnieku, priekšmetu uzskaites sistēma, kas tiek veidotas, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, atsevišķu objektu identifikāciju un noziegumu profilaksi
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu
- vīnzinis Speciālists vīnu zinībās, strādā restorānos, vīna pagrabos, vīnu tirgotavās. Latvijā samērā jauna profesija, pārzina vīnogu šķirnes, vīnu ražotājus, vīnu markas un lietošanu
- surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā
- dumpkārs Specializēts kravas pašizkrāvējvagons rūdas un birstošu celtniecības materiālu pārvadāšanai; aprīkots ar automātiski atvāžamiem bortiem kravu izkraušanai
- hopers Specializēts segts kravas vagons ar grīdā atveramām lūkām beramkravas pārvadāšanai un ātrai izkraušanai
- bunkurvagons Specializēts segts kravas vagons bituma pārvadāšanai
- transportieris specializēts vaļēja tipa kravas vagons lielizmēra un smagsvara kravu (līdz 500 t), mašīnu un iekārtu pārvadāšanai
- refrižeratorvilciens Specializēts vilciens ātrbojīgo pārtikas produktu pārvadāšanai ar autonomu dīzeļelektrostaciju sastāvā
- meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (Mākslas augstskolā), ko vada izcils mākslinieks pedagogs
- špalierrezģis Speciāls iežogojums, pie kā piesien krūmu vai koku, lai piešķirtu tam noteiktu formu
- gāzes pistole speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un caur kura stobru, šaujampulverim sadegot, tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņas
- kriptoanalīze Speciālu šifrēta teksta apstrādes paņēmienu kopums, kas ļauj atjaunot teksta semantisko jēgu personai, kura nezina šifrēšanas atslēgu vai tās izmantošanas algoritmu
- sokratiskais dialogs specifiska sarunas vadīšanas metode izglītības procesā un pedagoģijā, kas balstās noteikta veida jautājumu uzdošanā
- SAVE Specifiskas darbības aktīvai enerģijas efektivitātei ("specific actions for vigorous energy efficiency")
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums
- piegāzt Spēcīgi līstot, sniegot, arī šļācot ūdeni, piepildīt (ko)
- savizuļot Spēcīgi spīguļot, zaigot
- velvēt Spēcīgi viļņoties, bangot
- alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties
- spelgoņa Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1)
- spelgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1)
- saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu
- diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
- bioloģiskā reaktivitāte spēja pielāgoties sugai atbilstošajiem vides apstākļiem
- elastība Spēja viegli pielāgoties, arī iespēja viegli pielāgot mainīgiem apstākļiem
- bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu
- remontdarbi spēkratu un/vai to agregātu un detaļu remontā veicamie darbi, kuros ietilpst atslēdznieku, sastiprināšanas, nostiprināšanas, montāžas, metināšanas, kalēju, varkaļu, lāgošanas, tapsētāju, elektrotehniskie un citi darbi
- instrumentu komplekts spēkratu, to mezglu vai sistēmu remontam vai atsevišķiem darbiem vajadzīgo instrumentu pilnīgs kopums
- Ritera metode spēku aprēķina metode kopnes stieņos, šķeļot kopni vēlamā vietā tā, lai bez vienādojumu sistēmas atrisināšanas noteiktu vajadzīgos spēkus
- šīberis Spekulants, sevišķi tirgotājs, kas biržā pērk vai pārdod preču dokumentus, tirdzniecībā ierobežotas vai aizliegtas preces, dārgmetālus, ārzemju valūtu u. tml.
- vienspēle Spēle (piemēram, tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs
- pēdējais pāris spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās
- spēliskošana spēles elementu iesaistīšana pedagoģiskos, komerciālos u.c. procesos, lai veicinātu lietotāju interesi
- bedņāt Spēlēt bērnu rotaļu, panākot (bēgošo) un pieskaroties, piesitot ar roku
- spelga Spelgonis
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos)
- izvilkt Spēt izdzīvot trūcīgos apstākļos (laika posmu)
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās)
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to)
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to)
- bližģēt Spīdēt, zaigot
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju)
- izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību)
- spionaža Spiegošana
- špionāža Spiegošana
- spiegt Spiegot
- spigot Spiegot
- špijonēt Spiegot
- špionēt Spiegot
- blenst Spiegot, izklaušināt
- spigāt Spiegot, pētīt
- spiedze Spiegotāja; izlūkdienesta līdzstrādniece
- špijons Spiegs, izspiegotājs
- nospiest Spiežot (pret ko, kur u. tml.), apdzēst (ko degošu)
- spilgt Spilgti spīdēt; spilgot
- pēdu spilventiņi spilventiņiem līdzīgi veidojumi zem kaķveidīgo un dažu citu zīdītāju pēdām
- spinakera halzstūris spinakera stūris, kurš atrodas jahtas lūvpusē; pie tās piestiprināts spinakerbomis un spinakerbrase, kuru ievelkot vai atlaižot panāk vajadzīgo spinakera stāvokli attiecībā pret vēju; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek, halzstūris pārvēršas par šotstūri
- kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri
- špiningot Spiningot
- slingatrons Spirālveida starta iekārta, griezkatapulta Zemes mākslīgo pavadoņu palaišanai (projekts)
- treponēma Spirālveidīgo vienšūnas baktēriju spirohetu ģints ("Treponema")
- zigospora Spora, kas veidojas sēņu dzimumprocesā - zigogāmija
- piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas
- paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta")
- open sportā - atklāts: par čempionātu, kurā var piedalīties arī viesi; dažos cīņas sporta veidos - par brīvo svara kategoriju
- leģionārs sporta kluba komandas dalībnieks - ārzemju algotnis
- superfināls sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju
- skvošs sporta spēle ar raketēm un bumbiņu, ko sit pret iežogojuma sienām
- motobraukšana uz ledus sporta veids - braukšana ar īpaši pielāgotiem motocikliem pa ledus celiņu
- kartings sporta veids - braukšana ar sporta mikroautomobiļiem - gokartiem jeb kartiem
- supersmagsvars Sportista smagsvara augstāka kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagais svars
- kastingists Sportists, kas nodarbojas ar kastingu - spiningošanas daudzcīņu
- gokartists Sportists, kas specializējies braukšana ar gokartu
- golfists Sportists, kas specializējies golfa spēlē
- kartingists Sportists, kas specializējies kartingā; gokartists
- supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagsvars
- vieglais svars sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pusvidējā svara kategoriju
- gaiļa svars sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par spalvas svara kategoriju
- spalvas svars sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju
- sporulācija Sporu veidošanās; sporu izsviešana no sporangija, ko novēro dažos augos
- Aiters Spožais augšējais gaiss ("ēters"), viena no pirmatnējām dievībām, kas saskaņā ar Hēsioda "Teogoniju" piedzima pasaules radīšanas sākumā
- gloriola Spožums ap svēto galvu; maza slava, sīka godkārība
- kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija
- spēle Sprauga starp salāgojamām detaļām (piemēram, starp [urbumu]{s:1210} un vārpstu)
- lāters Spraustuve - tureklis degošam skalam
- lāteris Spraustuve jeb bābiņa - tureklis degošam skalam
- spreijas Sprēgas - dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
- nospriegot Spriegojot radīt (kam) vajadzīgo sprieguma pakāpi
- robežspriegums sprieguma vērtība uz noteiktas slogojuma robežas; stiepes slogojumā Huka likuma derīgumu nosaka proporcionalitātes robeža
- graujošais spriegums sprieguma vērtība, ar kuru stiepē slogots stienis pārtrūkst vai arī saliktā slogojumā (stiepe, vērpe, liece u. c.) lokālā punktā sprieguma tenzoram ir tādas komponentes, kas izraisa sabrukumu; graujošā sprieguma vērtība statiskā slogojumā ir lielāka par graujošā sprieguma vērtību dinamiskā (cikliskā) slogojumā
- sakrūzāt Sprogot, cirtot
- sakrūzēt Sprogot, cirtot
- sakrūzot Sprogot, cirtot
- uzkrūzēt Sprogot, cirtot
- uzkrūzot Sprogot, cirtot
- burtēt Sprogot, lokot
- ondulēt Sprogot, veidot (matus)
- sprogāties Sprogoties
- atspulgot Spulgojoši atspoguļot
- atspulgot Spulgojoši atspoguļoties (kur)
- zvērs Spulgojošs, dedzīgs
- zvērošs Spulgojošs, spīdošs
- spulga Spulgojums
- blezinēt Spulgot
- spulgt Spulgot
- spulguļot Spulgot
- žibsnīt Spulgot, nevienmērīgi zibināt
- žibstēt Spulgot, nevienmērīgi zibināt
- žībstēt Spulgot, spīguļot
- melandrium Spulgotnes
- melandryum Spulgotnes
- baltā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium album")
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
- nakts spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium noctiflorum")
- skalārija Spurlape - asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara
- lopbarības smalcinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai; govīm barību sagraiza nažu trumulī 20–50 mm gabalos, cūkām vai putniem smalcināšanu turpina smalcinātājkamerā, kur iegūst 2–10 mm garus gabalus
- deviņadatu stagars stagaru dzimtas suga ("Pungitius pungitius syn. Pygosteus pungitius")
- gasterosteiformes Stagarveidīgo kārta
- vantaļot Staigāt ļogoties, gāzelējoties
- līksmaina vieta staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas
- līksmenis Staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas
- līksmanis staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas; līksmenis
- līgotne Staigna vieta, kas līgojas, pa to staigājot
- ļumans Staigns, tāds, kas līgojas
- atģiru zāle staipekņu suga _Lycopodium selago_
- apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
- stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags
- ezereņaugi Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, ūdens un mitru vietu augi, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 2 reti atrodamas sugas
- stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru
- goras staipīšanās, gorīšanās
- šļaikas Staipīšanās, gorīšanās
- žarbināties Staipīties, gorīties
- žaustīties Staipīties, gorīties
- žļodzīties Staipīties, gorīties
- šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā
- briedene Staltbriežu govs
- iebūvētā funkcija standartfunkcija, kuras aprēķināšanas programma ietverta programmēšanas sistēmas realizācijā (piemēram, logaritmi, kvadrātsaknes, trigonometriskās funkcijas)
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
- dumpis Stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta ("Botaurinae"), vidēji liels bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu, 2 ģintis, 12 sugas, Latvijā 2 ģintis 2 sugas
- platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
- drīzna starojoši, gaiši pārslveida mākoņu veidojumi augstākajos atmosfēras slāņos; arī no ziemeļblāzmas mirgošanas
- rekrealoģija Starpdisciplināra zinātne, kas pētī rekreācijas procesu; zinātne par cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanas procesiem un metodēm
- dziednieciskā pedagoģija starpdisciplinārs pedagoģijas virziens, kas balstās uz holistisku skatījumu un apvieno humānās, speciālās, sociālās pedagoģijas un attīstības psiholoģijas atziņas par cilvēka un dabas saikni
- kārtējā krājas izmaiņa starpība starp augošo koku krāju perioda beigās un augošo koku krāju perioda sākumā
- ftalimids Starpprodukts mākslīgo indigo un atranilskābes rūpniecībā, ko iegūst iedarbojoties ar sausu amonjaku uz ftalskābes anhidrīdu
- starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija starptautiska ražotāju un tirdzniecības organizāciju asociācija, kas izstrādā atmiņas karšu un attiecīgo slotu standartus portatīviem datoriem
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus
- EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā
- AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā
- ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā
- T Starptautisks signāls "Tango" - nozīmē "turieties no manis noteiktā attālumā; tralēju pārī"
- adaptēšana Starptautisku standartu vai citu normatīvu aktu pielāgošana konkrētiem vietējiem apstākļiem vai situācijai
- IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation")
- IGC Starpvaldību konference ("Intergovernmental Conference")
- Acta martyrum stāsti par kristīgo mocekļu ciešanām, kurus lasīja priekšā gadskārtējos svētkos
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi
- kriminālstatistika Statistikas daļa, kas sniedz ziņas: par tiesu sastāvu un to darbību; par noziedzīgo nodarījumu skaitu, veidu un vainīgām personām
- kliometrija Statistikas izmantošana visu krasi svārstīgo ekonomikas elementu mērīšanā un to atainošanā ar skaitliskiem lielumiem
- ranžēšana Statistikas un cita veida informācijas sakārtošana kvantitatīvā vai kvalitatīvā nozīmīguma ziņā noteiktā, parasti augošā kārtībā (tiešais ranžējums) vai dilstošā kārtībā (ačgārnais ranžējums)
- spīdīgā stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium splendens"), ir viena no visvairāk izplatītajām sūnām vidēji auglīgu un auglīgu sausieņu, kā arī nosusinātu mežu zemsedzē, retāk tā sastopama trūdvielām nabadzīgos sausieņu mežos un uz ciņiem slapjos mežos
- pārslogotība stāvoklis --> pārslogot (1)
- pārslogotība stāvoklis --> pārslogot (2)
- pārslogotība stāvoklis --> pārslogot (3)
- pārslogotība stāvoklis --> pārslogot (4)
- cietstāvēšana stāvoklis (govij) no aizlaišanas līdz atnešanās dienai
- pamatstāvoklis stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība
- gods stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem); arī godājams amats
- pielāgotība stāvoklis, kad (kas) ir pielāgots (1)
- pielāgotība stāvoklis, kad (kas) ir pielāgots (2)
- pielāgotība stāvoklis, kad (kas) ir pielāgots (3)
- posts stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs
- neatgremošana stāvoklis, kurā govslopam zūd atgremošana
- šķedēnu žogs stāvžoga variants, visbiežāk izmantots augļu dārzu nožogošanai
- stegocephala Stegocefālis
- stegosaurus Stegozaurs
- apsprukt Steidzīgi apskriet (apkārt) bēgot
- pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle
- acekts Steļļu spriegotājierīce, kas tur audumu nospriegotu
- Ulmus minor stepes goba
- sausviedis Stepes goba ("Ulmus minor")
- Ulmus campestre stepes gobas "Ulmus minor" nosaukuma sinonīms
- Ulmus carpinifolia stepes gobas "Ulmus minor" nosaukuma sinonīms
- Stepnogorska Stepnogora - pilsēta Kazahstānā
- stereotipija Stereotipu 1(1) gatavošana; attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums
- micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
- nogāžu stērste stērstu suga ("Emberiza godlewskii")
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā
- kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
- piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko)
- pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām
- štigāt Stigot
- stiegt Stīgot, stīgoties
- heulandīts Stilbīts, ceolitu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā
- hiasms stilistiska figūra, viens no sintaktiskā paralēlisma veidiem: frāzes vienā daļā attiecīgo vārdu kārtība ir pretēja nekā otrā, sintaktiski tai līdzīgā daļā, piemēram, _Karstā vasarā un ziemā aukstā_
- parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību
- sastrindzināt Stingri savilkt, nospriegot
- fizioloģiskais afekts stiprs psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kas izpaužas sevišķi krasi izteiktā un intensīvā īslaicīgā emocijā, kas cilvēka apziņā kļūst par valdošo un ir reakcija uz ārējo kairinājumu, piemēram, vardarbību, smagu goda aizskārumu; šāds stāvoklis ievērojami vājina cilvēka spēju kontrolēt savu darbību un vadīt to
- sprēgunis Stiprs sals, sprēgoņa
- sprēgoņa Stiprs sals; sprēgonis
- sprēgonis Stiprs sals; sprēgoņa (2)
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- Stagāršņu ezers Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
- Stagoršņu ezers Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
- store Storveidīgo kārtas dzimta ("Acispenseridae"), 4 ģintis, 24 sugas
- izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu); nopelnīt
- strādāt par vēderu strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu
- čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības
- sakabinātājs Strādnieks, kas sakabina (piem., vagonus)
- hondrosarkoma strauji augošs skrimšļa audzējs
- diet strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties
- piešaut uguni strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko)
- piešaut strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko)
- struthio Strausveidīgo kārtas ģints
- strutnioniformes Strausveidīgo putnu kārta
- Symphoricarpus albus var. laevigatus strauta sniegoga
- sniegogulājs Strauta sniegoga
- Symphoricarpus rivularis strauta sniegogas "Symphoricarpus albus var. laevigatus" nosaukuma sinonīms
- Antibalkāns Strednagora, kalni Balkānu pussalā, Bulgārijā
- meimeriski Streipuļojot, ļogoties (iet)
- čunčurniski Streipuļojot, ļogoties, kūleņojot
- meimermeimeriem Streipuļojot, ļogoties, zvalstīgi
- marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā)
- skaldīt Strupi, asi, arī kategoriski teikt, runāt
- milzis Strutains augonis uz brūces
- oftalmoblenoreja Strutains konjunktīvas iekaisums, gk. gonorejisks
- āboliņu stublājnematode stublājnematožu suga ("Ditylenchus dipsaci"), izplatīta visā Latvijas teritorijā, tā parazitē sarkanajā āboliņā un stipri novājina augus; šai sugai ir vairākas rases, kas parazitē dažādos augos: zemenēs, bietēs, sīpolaugos
- menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem
- mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem
- aizripināt Stumjot, bīdot pārvietot (ratus, vagonus u. tml.)
- spraune Stūrgalvīga govs
- objektsaites Subjekta un objekta emocionālās saites, kas, pēc psihoanalītiķu teorijām, identificēšanās gaitā veido topošo ego
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- emo kultūra subkultūra, kura 21. gs. sākumā atzarojās no gotu kultūras, slavina "atklātu emociju izpausmi"
- aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās
- lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās
- guģoties Sūdzēties, īgoties, būt nemierā; gugoties
- Balamuthia mandrillaris suga, kas var ierosināt meningoencefalītu
- determinācija Sugai raksturīgo struktūru veidošanās organisma individuālajā attīstībā no noteiktām šūnu grupām
- sudzenīca Sugas govs
- hromosomu komplekts sugas kvalitatīvi atšķirīgo hromosomu pamatsastāvs
- sabiedrība sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē
- Suhebatora Suhbātara - pilsēta Mongolijā
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā
- Sūļagala purvs Sūļagola purvs Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Sūļagals Sūļagols Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- smaržīgais sumahs sumahu suga ("Rhus aromatica"), ko dēvē arī par smaržīgo etiķkoku
- basendži Suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira; basenži
- glisa Suņu, govju ērce
- glise Suņu, govju ērce
- silēni Suņveidīgo pērtiķu suga
- žirators Superaugsto frekvenču ierīce, kas rada fāžu starpību; izmanto superaugsto frekvenču ventiļos, pārslēhgos, modulatoros, cirkulatoros
- individuālā supervīzija supervīzijas forma: divu profesionāļu – supervizora un supervizējamā – noteiktā veidā organizēts konsultēšanas process, kura gaitā supervizējamais var atspoguļot, analizēt un reflektēt savas profesionālās darbības daudzveidīgos aspektus
- surdologopēds Surdologopēdijas speciālists
- surdopedagogs Surdopedagoģijas speciālists
- sūrine Sūrene ("Polygonum")
- ugunspuķes Sūrene ("Polygonum")
- bilderdykia Sūrenes ("Polygonum"), senāks nosaukums
- griķene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- griķenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- juduri Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- kaulenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- kazkriķi Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- rūgtene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- rūgtines Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sētzāle Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sinepes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūrele Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūreles Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūrgans Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūriči Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūriņa Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūriņas Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- sūrine Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
- antigonone Sūreņu dzimtas ģints ("Antigonon")
- griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos
- sūrenes Sūreņu ģints ("Polygonum"). Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
- raibā sūrene sūreņu suga ("Polygonum affine")
- abinieku sūrene sūreņu suga ("Polygonum amphibium")
- svečveida sūrene sūreņu suga ("Polygonum amplexicaule")
- Oberta sūrene sūreņu suga ("Polygonum aubertii")
- maura sūrene sūreņu suga ("Polygonum aviculare")
- Baldžuānas sūrene sūreņu suga ("Polygonum baldschuanicum")
- zalkšu sūrene sūreņu suga ("Polygonum bistorta")
- galviņu sūrene sūreņu suga ("Polygonum capitatum")
- ūdenspipars Sūreņu suga ("Polygonum hydropiper"), viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļgani ziedu ķekari, kodīga piparu garša, aug mitrās vietās un krastmalās
- mazā sūrene sūreņu suga ("Polygonum minus")
- maigā sūrene sūreņu suga ("Polygonum mite"), Latvijā aizsargājama
- mezglainā sūrene sūreņu suga ("Polygonum nodosum", arī "Polygonum lapathifolium" un "Polygonum tomentosum")
- austrumu sūrene sūreņu suga ("Polygonum orientale")
- asaugļu sūrene sūreņu suga ("Polygonum oxyspermum")
- blusu sūrene sūreņu suga ("Polygonum persicaria")
- skarbā sūrene sūreņu suga ("Polygonum scabrum", arī "Polygonum lapathifolium")
- brūkleņlapu sūrene sūreņu suga ("Polygonum vaccinifolium")
- vairvasiņu sūrene sūreņu suga ("Polygonum viviparum"), Latvijā aizsargājama
- Kargova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Karigova" nosaukuma variants
- Vonagava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vonagova" nosaukuma variants
- sutenis Suteņu lapas - ceļtekas ("Plantago")
- Basilijs Sv. Basilijs Lielais - viens no Baznīcas tēviem (Basil of Caesarea; ap 330.-379. g.), Sv. Nisas Gregora brālis
- vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā
- bļeka Svaigi govs mēsli
- grena Svaigi govs mēsli
- greņa Svaigi govs mēsli
- jonītu piens svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem
- mušas svars svara kategorija cīņas sportā (maks. 52 kg), boksā (maks. 51 kg amatieriem un 50,8 kg profesionāļiem) un svarcelšanā (maks. 52 kg)
- virssvars Svars, kas pārsniedz (kā) noteikto, vajadzīgo svaru
- zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties
- salūts ar flagu sveiciens, goda parādīšana, paceļot un nolaižot jahtas vai kuģa karogu
- sumināties Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt
- sumt Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt
- svēplis Sveķaina pagale, kas degot rada daudz dūmu
- štoklaka Sveķi, ko izdala lakas bruņuts, kas parazitē uz tropos augošām akācijām un albīcijām
- atsveķošana Sveķu tecināšana un savākšana no augošos kokos izdarītām brūcēm (meža blakus izmantošanas nozare)
- goze Svelme, kvēle; savienojumā ar "saule": saulgozis
- ikonostass Svētbilžu siena pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altārdaļu
- svēcka Svētdienā dzimušas govs vārds
- svētala Svētdienā dzimušas govs vārds
- svētaļa Svētdienā dzimušas govs vārds
- svētuļa Svētdienā dzimušas govs vārds
- svētuža Svētdienā dzimušas govs vārds
- panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
- vertumnālijas Svētki par godu Vertumnam, seno romiešu dārzu dievam
- vestālijas Svētki par godu Vestai, jūnija mēnesī
- luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim
- Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību
- Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- sacer Svēts, godājams, dieviem novēlēts
- plomba Svina zīmogs, ko pieliek muitnīcās pie pārlūkotām precēm un pie aizzīmogotiem preču vagoniem
- līgot Svinēt Jāņus, Līgo vakaru
- linkēt Svinēt, godāt
- salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēna signāliem; zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā
- salutēt Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem
- tori Svinīgi vārti japāņu tempļu kompleksa nožogojumā, kas jau iztālēm iezīmē ceļu uz galveno svētnīcu
- Hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas
- kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens; goda pavadonība; transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam)
- apodidae Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta
- apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš)
- Katanga Šaba - reģions Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos
- veidne Šablons vai forma, ko teksta procesoram, izklājlapām vai citiem lietojumiem izmanto kā uzmetumu, aizpildot tukšās vietas ar vajadzīgo informāciju un tādējādi atvieglojot atkārtotu uzdevumu risināšanu
- apžagoties Šad un tad iežagoties
- mācība šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās
- diagonālā krustsēja šāda sēja pa lauka diagonālēm
- nūja šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam; spieķis
- ķūtala Šādas govs vārds
- piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu
- opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli
- citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
- čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi
- huni Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi; hanungi
- hamti Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, Čindvinas augšteces apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
- Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km
- Dediona tilts šarnīra dzenošais tilts, kurā riteņu rumbu savstarpējais stāvoklis nav atkarīgs no balstiekārtas elastīgo elementu deformācijas
- šarolē Šarolē govis - gaļas liellopu šķirne, kas izaudzēta Francijā
- hesihasms Šaurākā nozīmē - Gregora Palamas reliģiski filozofiska mācība, kas vērsās pret teoloģisko racionālismu
- psihodinamiskā pieeja šaurākā nozīmē - viena no pieejām psihoterapijā, kas radusies kā reakcija uz pārāk laikietilpīgo un dārgo psihoanalīzi; balstoties uz to ir attīstījušies vairāki psihoterapijas virzieni, piemēram, uz transferenci vērstā psihoterapija, uz mentalizāciju vērstā psihoterapija
- šaurdeguņi Šaurdegunu pērtiķi, pie kuriem pieder gorilla, orangutans, šimpanze, gibons un mērkaķi
- dzelzene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- pole Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- polīši Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- polītes Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- popi Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- šķirzatmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- sutene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- ute Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- vilkmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- klaiduguns Šaušana ar mākslīgo izkliedi noteiktās robežās vai izkliedes laukumā vai ar uzdoto izvērses leņķi, ko izmanto, šaujot ar ložmetējiem uz platiem un dziļiem mērķiem vai telpas sektoru (zenītieročiem)
- Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
- šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs
- Symphoricarpos chenaultii Šeno sniegoga
- signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā)
- šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
- ķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- buksis šīs dzimtas ģints ("Buxus"), Latvijā dažas sugas tiek audzētas, īpaši zemos dzīvžogos
- dugongs šīs dzimtas ģints ("Dugong")
- endogonas šīs dzimtas ģints ("Endogone"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem
- lilija šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija
- edogonija šīs dzimtas ģints ("Oedogonium"), no kuras 445 sugām Latvijā konstatēts 116 sugu
- zīlīte šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- ceļteka šīs dzimtas ģints ("Plantago"), daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
- sūrene šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā
- ustilāga šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
- begonija šīs dzimtas lielākā ģints ("Begonia"), Latvijā vairākas sugas tirgo kā krāšņumaugus un telpaugus
- sīga šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu
- menca šīs dzimtas suga ("Gadus morhua"), liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs ar vairākām pasugām
- dzērve šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama
- Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem
- smaržīgā cedrela šīs ģints suga ("Cedrela ogorata"), kuras koksni izmanto cigāru kārbu izgatavošanai
- vārna šīs ģints suga ("Corvus corone"), liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām; Eirāzijas vārna
- baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms
- dugongs šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti
- gorilla šīs ģints suga ("Gorilla gorilla"), liels primāts, augums 1,8-2 m, masa - līdz 250 kg
- opuncija šīs ģints suga ("Opuntia gosseliana")
- orangutans šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos)
- parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis
- māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas
- Neisseria gonorhoeae šīs ģints suga, kas ierosina gonoreju
- Campylobacter fetus šīs ģints suga, kas ierosina vibriozi govīm un aitām
- Brucella melitensis šīs ģints suga, patogēna gk. aitām un kazām, arī govīm
- Brucella abortus šīs ģints suga, patogēna gk. govīm
- cauruļzobis šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus
- ginks šīs klases rinda ("Ginkgoales")
- hitrīdija šīs rindas dzimta ("Chytridiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas parazitē uz zaļaļģēm edogonijām
- endogonas šīs rindas dzimta ("Endogonaceae"), saprofīti, kas ar dažādiem augiem, gk. graudzālēm veido endotrofisko mikorizu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- ginks šīs rindas dzimta ("Ginkgoaceae")
- selaginella šīs rindas ģints ("Selaginella"), kuras vairākas sugas un šķirnes tirgo kā dekoratīvus telpaugus
- merozoīts Šizogonijā radies īpatnis - sporozoītu dalīšanās procesa rezultāts, no kura noteiktos apstākļos var rasties gameta
- atlatlists šķēpa mērķī metējs; lingotājs
- klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu
- plagiokefalija Šķībgalvainība, galvas asimetrijas veids, kur galvas smadzeņu daļas lielākais garums neatrodas mediānā plāksnē, bet iešķībi vai diagonāli
- odontortoze Šķībi augošu zobu iztaisnošanas operācija
- degviela šķidrais kurināmais (t. s. motoru kurināmais), piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, solāreļla u. c., – oglekli saturoša viela, kas sadegot izdala lielu daudzumu siltuma, kuru izmanto enerģijas ieguvei
- polimērkompoundi Šķidras, monomērus, oligomērus, polimērus saturošas kompozīcijas, ko lieto izolācijai elektronisko ierīču ražošanā
- pasīvās matricas displejs šķidro kristālu displejs, kurā var izgaismot attiecīgo pikseli, pievadot strāvu atbilstošajai rindai un kolonnai
- nafta Šķidrs derīgais izraktenis - eļļains, degošs ogļūdeņražu maisījums
- slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij
- caurplūde Šķidruma vai gāzes daudzums, kas laika vienībā izplūst caur attiecīgo šķērsgriezumu
- perlamutra laka šķidrums, kas sastāv no želatīna šķīduma un amonjakā mazgātām jugliņa jeb vīķes zvīņu daļām, lietoja mākslīgo pērļu rūpniecībā
- dabiskā šķiedra šķiedra, kas sastopama dabā un veidojas augos (augšķiedra), dzīvniekos (dzīvniekšķiedra) un minerālos (minerālšķiedra)
- augšķiedra šķiedra, kas veidojas augos; iedala sēklšķiedrās, lūksnes šķiedrās un lapu šķiedrās
- pakāpe Šķira, kategorija, iedalījums (kā) sistēmā, struktūrā
- šķirība Šķirai (1) raksturīgo pazīmju kopums
- šķirnība šķirnei (1) raksturīgo īpašību kopums; asinība
- šķirnība šķirnei (2) raksturīgo īpašību kopums
- pulsators Šķirojamā mašīna ar nekustīgu sietu (derīgo izrakteņu bagātināšanai)
- šķirošanas uzkalns šķirošanas stacijas iekārta vagonu šķirošanai; sastāv no sliežu ceļa kāpuma, virsotnes un krituma, kas, izmantojot vagonu smaguma spēku komponenti krituma posmā, ļauj vagoniem patstāvīgi noripot uz attiecīgajiem šķirošanas parka ceļiem
- lēninātājs Šķirošanas uzkalna sliežu ceļa krituma posmā iemontēta bremzēšanas iekārta vagonu kustības ātruma samazināšanai
- brākāt Šķirot (pēc kvalitātes, vecuma). atlasot nederīgo; brāķēt
- nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos
- šķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos
- zorterēt Šķirot; šķirojot atlasīt (derīgo, vajadzīgo)
- uzšķirstīt Šķirstot (grāmatu) atrast (tajā) vajadzīgo vietu
- atšķirstīt Šķirstot atrast (vajadzīgo vietu tekstā)
- sašķirstīt Šķirstot pazaudēt vajadzīgo vietu
- diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas
- braka Šķūnis, kas pielāgots kuļmašīnas ievešanai
- Upsalas šļūdonis šļūdonis Andos, Argentīnā, garums - 60 km (garākais Dienvidamerikā), sākas Patagonijas dienvidu ledājā, ieslīd Lagoarhentina ezerā, iekļauts Losglasjaresas nacionālajā parkā
- Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē
- Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors
- Potaņina šļūdonis šļūdonis Mongolijas Altaja un Tabinbogdoolas masīva saskares rajonā, Mongilijā, garums - 19 km, platums - līdz 2,5 km, platība - \~50 kvadrātkilometru (lielākais Altajā), noslīd līdz 2900 m vjl.
- čūžēt Šņākt, degot čūkstēt, čukstēt
- spalieris Špalera - gar abām ceļa pusēm nostādīta goda sardze
- Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns
- Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lagosa Štats Nigērijā ("Lagos"), administratīvais centrs - Ikeģa, platība - 3475 kvadrātkilometri, 9013500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos
- Taraba Štats Nigērijā ("Taraba"), administratīvais centrs - Džalingo, platība - 54473 kvadrātkilometri, 2300700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts austrumu daļā
- Bajelsa štats Nigērijā, administratīvais centrs - Jenagoa, platība - 10773 kvadrātkilometri, 1703400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
- šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
- Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus
- protozoofāgs Šūna, kas fagocitē protozojus
- pinocīts Šūna, kas fagocitē šķidruma pilienus no apkārtējās vides
- lipofags Šūna, kas fagocitē taukus
- lipofāgs Šūna, kas fagocitē taukus
- retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
- citofagocitoze Šūnas adsorbcija un noārdīšana, ko veic fagocīts
- fagokarioze Šūnas kodola fagocitārā aktivitāte
- gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni
- līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties; līgoties (1)
- svimbināt šūpot, līgot, zvāļot
- svimbāties šūpoties, līgoties
- pederēties Šūpoties, līgoties
- žvangoties Šūpoties, līgoties
- žvangāties Šūpoties, līgoties, grīļoties
- žvanguļoties Šūpoties, līgoties, grīļoties
- zvenkoties Šūpoties, līgoties, iet grīļodamies
- dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties
- deiderēt Šurp turp skraidīt, līgodamies iet
- ļunkāt Šurp un turp kustēties, grīļoties, līgoties
- bēgaļāt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā)
- bēgalēt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā)
- Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze
- algots darbinieks tā darba līguma slēdzēja puse, kas par algu nodod savu fizisko vai garīgo darba spēku darba devējam neatkarīgi no atalgojuma veida un apmēra; par darba devēju var būt kā fiziska, tā juridiska persona
- Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
- apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus
- atdienītēm tā, ka atnesas otrajā gadā (par govi)
- adienītēm tā, ka atnesas otrajā gadā (par govi); atdienītēm
- kāsī tā, ka izkapts iesējuma leņķis ir šaurāks par vajadzīgo
- ķimpī tā, ka izkapts iesējuma leņķis ir šaurāks par vajadzīgo; kāsī
- sveikā tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams
- pamats tā, ka tiek īstenots galvenais, neievērojot mazāk nozīmīgo
- tabačnieks Tabakas piegādātājs, tabakas izstrādājumu tirgotājs
- svaigpiena Tāda (govs), kas nesen atnesusies
- superdominēšana Tāda alēlisko gēnu mijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotai attiecīgā pazīme attīstās spēcīgāk nekā homozigotai
- nepilnīgā dominēšana tāda alēlisko gēnu mijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotas Aa fenotips ir homozigotu AA un aa starpforma
- pilnīgā dominēšana tāda alēlisko gēnu mijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotas Aa fenotips neatšķiras no homozigotas AA fenotipa
- atrisināmība Tāda algoritma eksistence uzdevumam vai uzdevumu klasei, kas pēc galīga darbību skaita dod atbildi
- mīksta govs tāda govs, kuru ir viegli slaukt
- atpakaļvērstā kļūdu labošana tāda kļūdu labošana pārraides kanālā, kad uztvērējs reaģē uz katru kļūdu uztvertajā datu blokā un nosūta raidītājam pieprasījumu atkārtoti pārraidīt attiecīgo datu bloku. Atšķirībā no turpvērstās kļūdu labošanas šīs metodes realizēšanai nepieciešams kanāls kļūdu indikācijai, izmantojot vai nu pozitīvu vai negatīvu apliecinājumu
- diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot
- seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci
- sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību
- pirmpiens Tādas govs piens, kas pirmo reizi atnesās
- vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos
- ciemuļa Tādas govs vārds, kas nopirkta un atvesta no citurienes
- atriezine Tādas govs vārds, kas staigā ar paceltiem ragiem
- briedale Tādas govs vārds, kurai ir stāvi un smaili ragi
- pseidogadījumskaitļi Tādas skaitļu virknes locekļi, kas veidota pēc fiksēta matemātiska algoritma un kas apmierina noteiktus statistiskus testus
- patmīlīgs tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība; arī egoistisks
- bezgodīgs tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs
- tukšs tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi)
- vājš tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- egoistisks tāds (cilvēks), kam raksturīgs egoisms; patmīlīgs
- šeptīgs tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos
- darbspējīgs tāds (cilvēks), kas spēj strādāt algotu darbu
- vecākais tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu)
- jaunākais tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu)
- baltragains tāds (dzīvnieks, parasti govs), kam balti ragi
- bizelīgs tāds (dzīvnieks, parasti govs), kas mēdz daudz bizot
- pienīgs tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena
- palielināts tāds (intervāls), kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu)
- pamazināts tāds (intervāls), kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu)
- harismātisks tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi
- gods tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams
- bezspēcīgs tāds (pasākums, darbība), kas nerada vajadzīgo, vēlamo vai parasto rezultātu; neiedarbīgs
- birkšķis tāds (skala turētājs), kas vienmēr nogrūž ogli no degošā skala
- divstāvu numurs tāds augstas kategorijas jeb luksusa viesnīcas numurs, kas izvietots divos stāvos
- aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju
- antagonistiskais muskulis tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā
- diagonālsaīsinājums tāds saliktu jēdzienu saīsinājums, kur ar diagonāli respektīvi slīpsvītru parāda abu saliktā jēdziena daļu nosaukumu saistījumu
- aditīvā īpašība tāds vielu veidoto fizikālo ķermeņu (cieto, šķidro, gāzveidīgo) raksturlielums (piem., masa), kas, izveidojoties vielu maisījumam, aritmētiski summējas
- augoņains tāds, kam (kur) ir augoņi; augoņiem pārklāts
- mustains tāds, kam ap purnu tumšāki mati (spalva) nekā citur (piem., suns, govs)
- sakārtot tāds, kam augot, attīstoties ir radies noteikts novietojums (attiecībā pret ko) - parasti par augu daļām
- kroņains tāds, kam ir (balt)raiba galva (par govīm)
- arhegoniāls tāds, kam ir arhegonijs
- monohorijisks tāds, kam ir kopīgs horijs (par monozigotiskiem dvīņiem)
- trelliņains tāds, kam ir margas, režģveida nožogojums
- pagarš tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu)
- dīceklis tāds, kam ir paradums bieži kaukt, arī par govi
- poligonāls tāds, kam ir poligona (3) veids; daudzstūrains
- raibgalīte tāds, kam ir raiba galva (par aitu vai govi)
- raibgalviņa tāds, kam ir raiba galva (par aitu vai govi)
- raibgalvīte tāds, kam ir raiba galva (par aitu vai govi)
- kronains tāds, kam ir raiba galva (par govīm)
- kronaiņš tāds, kam ir raiba galva (par govīm)
- slauns tāds, kam ir raibs, parasti melnraibs, apmatojums (parasti par govīm)
- pašaurs tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.)
- pavēlošs tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums
- pavēlniecisks tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums (parasti attiecībās pret citiem cilvēkiem)
- mietpilsonisks tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno
- netaktisks tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas
- monogermināls tāds, kam ir viena olšūna; tāds, kas attīstījies no vienas olšūnas (par monozigotiskiem dvīņiem)
- sveiks tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams
- kusmenis tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt
- kusmens tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt
- apaļš tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu.; tāds, kam nav tuvu piederīgo
- tols tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.)
- tipisks tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes
- nelāgs tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams (par cilvēku)
- rebiniecisks tāds, kam piemīt tirgotāja īpašības, spējas
- egocentrisks tāds, kam raksturīgs egocentrisms
- godprātīgs tāds, kam raksturīgs godīgums, apzinīgums
- autogēns tāds, kam vajadzīgo siltumu iegūst, dedzinot acetilēna un skābekļa maisījumu (par metināšanu)
- gaišredzīgs tāds, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni
- augsts tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu
- idiogrāfisks tāds, kas apraksta īpatnējo, savdabīgo, vienreizīgo, unikālo
- intergoniāls tāds, kas atrodas starp abiem gonioniem (apakšžokļa leņķiem)
- karpopedāls tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā pēdu, piem., laringospazmas radīti krampji bērniem
- opsonocitofāgisks tāds, kas attiecas uz asins fagocitāro aktivitāti seruma opsonīnu un homologu leikocītu klātienē
- pieaudzis tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pilnīgu fizisko un garīgo briedumu
- holoblastisks tāds, kas attiecas uz drostalošanos (par zigotu); pilnīgu dalīšanos (ola)
- vienamnija tāds, kas attīstās vienā amnija dobumā (piem., par monozigotiskiem dvīņiem)
- monozigotisks tāds, kas attīstījies no vienas zigotas (piem., par dvīņiem)
- kuplots tāds, kas augot kļuvis kupls
- sīkaudzīgs tāds, kas augot nepārsniedz mazus izmērus
- pārkarens tāds, kas augot nokaras uz leja (par augiem, to daļām)
- nokarens tāds, kas augot nokaras uz leju (par augiem, to daļām)
- sakļaut tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu dalām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu)
- satuvināt tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu dalām)
- sakopot tāds, kas augot, attīstoties veido noteiktas formas kopumu (par augu daļām)
- monovulārs tāds, kas cēlies no vienas olšūnas (par monozigotiskiem dvīņiem)
- nakts tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā
- vakars tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā
- zirgatis tāds, kas daudz zirgojas
- liesmains tāds, kas degot rada liesmas; tāds, ko ietver liesmas
- slaucams tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm); tāds, ko audzē piena ieguvei
- efektīvs tāds, kas dod vajadzīgos rezultātus; iedarbīgs
- vispārizglītojošs tāds, kas dod vispārīgo (nevis speciālo) izglītību
- vientuļš tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem)
- klints tāds, kas dzīvo, uzturas klinšainās vietās (par dzīvniekiem); tāds, kas pielāgojies dzīvei klinšainās vietās
- dūmrades tāds, kas eksplodējot, degot rada daudz dūmu
- lojāls tāds, kas godprātīgi, korekti, ar cieņu izturas (pret ko)
- godpratīgs tāds, kas godu prot, pieklājīgs, uzmanīgs
- gorīgs tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas
- gozenis tāds, kas gozējas
- kategoriāls tāds, kas grupējas kategorijās
- mierkārīgs tāds, kas ilgojas pēc rāmuma un miera
- godalgots tāds, kas ir apbalvots ar godalgu; tāds (darbs), kam ir piešķirta godalga
- paglītots tāds, kas ir daļēji ieguvis (vēlamo, vajadzīgo) izglītību
- goda kārulis tāds, kas ir godkārīgs
- piekļāvīgs tāds, kas ir iecietīgs, lēns, maigs, tāds, kas pielāgojas, arī pakļaujas citu gribai
- govinis tāds, kas ir iegūts no govs (parasti par galu, ādu)
- pazaļš tāds, kas ir iegūts no samērā nesen nozāģēta, nocirsta augoša koka, krūma (par malku, arī kokmateriāliem)
- netīrs tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem
- pirkts tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos
- izkurtējis tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot)
- radīts tāds, kas ir labi piemērots, pielāgots (kādam nolūkam, darbībai)
- vijīgs tāds, kas ir lokans (1), arī tāds, kas augot griežas spirālē ar stumbru un zariem, piemēram, ap balstu (par augiem, to daļām)
- svēts tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu
- zems tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks
- stūrenisks tāds, kas ir novietots, veidots, tiek pārvietots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru; arī šķērss
- godinis tāds, kas ir paredzēts godībām
- pārragots tāds, kas ir pārragojies
- kserofils tāds, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē (par augiem, dzīvniekiem)
- kanonisks tāds, kas ir pieņemts par paraugu, par vienīgo pareizo (piemēram, par tekstu, tekstu kopumu)
- mongoloidāls tāds, kas ir raksturīgs mongoloīdajai rasei
- piemiņa tāds, kas ir saistīts ar (kā) atceri, pieminēšanu un godināšanu
- morāls tāds, kas ir saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi
- pieaudzis tāds, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku)
- nenomazgājams tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu)
- neatkārtojams tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā); tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot
- pusdzīvs tāds, kas ir zaudējis garīgos, arī fiziskos spēkus (smaga pārdzīvojuma, garīga sasprindzinājuma dēļ)
- bijīgs tāds, kas izturas ar dziļu cieņu, arī apbrīnu; godbijīgs
- liekulīgs tāds, kas izturas, rīkojas, runā neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos)
- glums tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem; arī viltīgs, liekulīgs
- krietns tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu; arī godīgs
- lišķīgs tāds, kas liekulīgi slavē, nepamatoti cildina (kādu), parasti savtīgos nolūkos
- grīļa tāds, kas līgojas
- pederīgs tāds, kas līgojas, šūpojas; atsperīgs
- mantrausīgs tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu; arī skops
- pillīgs tāds, kas mazliet pārsniedz attiecīgo lielumu, daudzumu
- pagarš tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu
- paliels tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu)
- zemsirdīgs tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks
- zumba tāds, kas mīl pie sevis dziedāt, klusām dungot
- neaptraipīts tāds, kas nav apkaunots; arī godīgs
- atpalicis tāds, kas nav sasniedzis vajadzīgo, vēlamo (arī citu sasniegto) līmeni, tāds, kas neatbilst kādām prasībām, normām
- nemateriāls tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru
- nelabs tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums
- nepilnīgs tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt
- mazs tāds, kas nesasniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu)
- neizturīgs tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām
- neizturīgs tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu
- nestrādājošs tāds, kas nestrādā algotu darbu
- nenopērkams tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda
- labdabīgs tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos, un neveido jaunus perēkļus (par audzēju)
- pārcilvēcisks tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo; tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi
- lieks tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu
- garš tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu
- plats tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo platumu, lielumu
- liels tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu)
- analogciparu tāds, kas pārveido analogo signālu par digitālu signālu
- ciparanalogu tāds, kas pārveido digitālu signālu par analogo signālu
- hērostratisks tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā
- ilgulis tāds, kas pēc kaut kā ilgojas, tvīkst
- grauzējtipa tāds, kas pielāgots barības graušanai (par kukaiņu mutes orgāniem)
- laizītājsūcējtipa tāds, kas pielāgots barības laizīšanai un sūkšanai (par kukaiņu mutes orgāniem)
- lēcējtipa tāds, kas pielāgots lēkšanai (par kukaiņu kājām)
- dūrējsūcējtipa tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem)
- paģērīgs tāds, kas pieprasa, arī pavēl, parasti stingri, kategoriski
- kņaps tāds, kas pilnībā nesasniedz attiecīgo svaru, mēru
- blēdīgs tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu)
- dikts tāds, kas sadegot dod daudz siltuma (par kurināmo)
- godpilns tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu
- gods tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu
- tumšs tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu, arī reakcionāru
- darbs tāds, kas saistīts ar mehānisma vai tā daļu lietderīgo darbību, paredzēts darba veikšanai
- gregorisks tāds, kas saistīts ar Romas pāvestu Gregoru Lielo (6. gs.)
- sāpīgs tāds, kas sāp, tāds, kurā izraisās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.)
- pelnains tāds, kas satur pelnus; tāds, kas sadegot rada daudz pelnu
- saulgoznējs tāds, kas saulgozī audzis
- izturīgs tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām
- izturīgs tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu
- kontraktils tāds, kas spēj sarauties, savilkties, atbildot uz attiecīgo kairinājumu
- spīgans tāds, kas spīgo; spīganīgs (1)
- spīganīgs tāds, kas spīgo; spīgans
- spulgs tāds, kas spulgo (par acīm)
- spulgts tāds, kas spulgo (par acīm)
- algots tāds, kas strādā par atlīdzību (parasti par algu); divd. --> algot (1)
- streipulīgs tāds, kas streipuļo; tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli)
- godkārīgs tāds, kas tiecas pēc goda (2), slavas
- neražīgs tāds, kas tiek izmantots nelietderīgi, tāds, kas nedod vajadzīgos rezultātus
- pazaļš tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.)
- lokans tāds, kas viegli pielāgojas (piemēram, apstākļiem)
- plastisks tāds, kas viegli pielāgojas vai ko ir viegli pielāgot (parasti mainīgiem apstākļiem)
- sprogains tāds, kas vijas sprogās, sprogojas (par dzīvnieka apmatojumu)
- sprogains tāds, kas vijas sprogās, sprogojas (par matiem)
- zaigs tāds, kas zaigo, tāds, kam ir raksturīgs zaigojums
- zalgs tāds, kas zalgo, tāds, kam ir raksturīgs zalgojams
- godājams tāds, ko godā, cienī; tāds, kam pienākas gods, cieņa
- elastīgs tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas (parasti mainīgiem apstākļiem)
- vilnājs tāds, kur ir viļņi bango
- neērts tāds, kur nav ērtību; tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam)
- kseromorfs tāds, kura anatomiskās un morfoloģiskās pazīmes radušās, pielāgojoties sausas vides apstākļiem
- pogains tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); pogots
- nelietīgs tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt
- alegorisks tāds, kurā ietverta alegorija; saistīts ar alegoriju; raksturīgs alegorijai
- tipisks tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas (par mākslas tēlu, tā elementiem)
- traģikomisks tāds, kurā ir saistīts skumjais ar smieklīgo (par notikumu, apstākļiem u. tml.)
- bezgodīgs tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos)
- profesionāls tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme; arī kvalificēts (3)
- goddevīgs tāds, kurā izpaužas cieņa, godbijība; arī godbijīgs
- necienīgs tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana
- sagrauzt tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju)
- nelāgs tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs
- nelietīgs tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt
- blēdīgs tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums
- uzticīgs tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.)
- smeldzīgs tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.); tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (2)
- negodīgs tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu; tāds, kuram nav goda jūtu
- smagsvara tāds, kura ķermeņa svars atbilst augstākajai svara kategorijai
- vieglsvara tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai
- trīszvaigžņu tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem)
- sprigacīgs tāds, kuram ir mirdzošas, mirgojošas acis
- nelabs tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga
- piens tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu)
- agonistiskais muskulis tāds, muskulis, kuram pretēji darbojas cits muskulis, tā antagonists
- bezalgas tāds, par ko nesaņem algu; neatalgots, neapmaksāts
- ilgots tāds, pēc kā ilgojas
- sapnis tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas; arī iedomāts, iztēlots, idealizēts
- pirmatnējās reliģijas tādu cilšu reliģijas, kam nav literārās tradīcijas; tās raksturo ticība dažādiem dabas parādībām piemītošiem garīgiem spēkiem, senču godināšana un kompakta sociālā sistēma, kurā pastāvošā kārtība ir aprakstīta un sankcionēta mītā
- banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai
- algoritmiskā redundance tādu papildelementu iekļaušana algoritmos, kas neiespaido algoritma ikzpildes rezultātu
- aizgaldīt Taisīt dēļu nožogojumu
- dvars Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un kuģa sāna virzienu uz attiecīgo priekšmetu
- dvarss Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un virzienu uz attiecīgo priekšmetu
- taisnprātīgs Taisnīgs, godīgs
- taisnsirdīgs Taisnīgs, godīgs
- sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas
- paparžu nodalījums taksonomiska kategorija ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augstākie augi - sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze jeb sporofīts un kam raksturīga liellapainība (megafilija) - lapas veidojušās saaugot kopā galotnes zariem un sānzariem
- sistemātiskās kategorijas taksonomiskās kategorijas
- mašīntalka Talkas veids, kad uz ražas kulšanu pēc kārtas pie katra saimnieka atbrauc kuļmašīna ar aprīkojumu un sanāk visi apkārtnes ļaudis palīgos
- hagāda Talmūdā ietvertas paskaidrojoša rakstura alegoriskas pamācības, leģendas u. tml.
- olēties Tālumā kustēties, rēgoties
- tačikava Tantriska budisma skola, kas 11., 12. gs. atdalījās no japāņu sektas singona un centās atjaunot sākotnējo hindu tantrismu ar tam raksturīgajiem seksuālajiem rituāliem, oficiāli tika aizliegta, taču turpināja darboties līdz 1689. g.
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
- Tarragona Taragona - pilsēta Spānijā
- Tergovište Targovište - pilsēta Bulgārijā
- Eski Džumaja Targovište, pilsēta Bulgārijā
- kaijputns Tārtiņveidīgo apakškārta, nelieli un vidēja lieluma ūdensputni (masa - no 40 g līdz 3 kg)
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu; šīs apakškārtas putni
- avoseta Tārtiņveidīgo dzimtas putns ("Recurvirostra avoseta L."), maldu viesis
- avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis
- sloka Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Scolopacidae"), nelieli vai vidēji lieli putni ar garu vai pagaru knābi, 23 ģintis, 85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
- klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji
- numenius Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints
- puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints ("Limosa"), putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi, ziemeļu puslodē 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu
- ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
- trulītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas šņibīšu ģints suga ("Calidris minuta"), neliels putns, Latvijā caurceļotājs
- tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas trīs ģintis ("Tringa", "Xenus" un "Actitis"), nelieli līdz vidēji liels bridējputns ar slaidu ķermeni un garu knābi, Latvijā konstatētas 8 sugas
- ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas
- arenaria Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas ģints
- akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus
- sīkaudzis tas (tāds), kas augot nepārsniedz mazus izmērus
- dūmdevējs tas (tāds), kas degot rada daudz dūmu
- stīgotājs tas (tāds), kas stīgo (1) - par augiem, to dalām
- peldētājs tas (tāds), kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai (par dzīvniekiem)
- abul tas tēvs; lieto kopā ar dēla vārdu kā goda pavārdu
- nožogojums tas, ar ko nožogo; arī žogs
- svētums tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu
- algotājs tas, kas (kādu) algo, maksā algu (kādam)
- labums tas, kas apmierina noteiktu cilvēka (materiālo vai garīgo) vajadzību, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem
- nooloģisks tas, kas attiecas uz garu, patstāvīgo, aktīvo, pasauli izteicošo un vienmēr jaunu radošo gara dzīvi
- dūgotājs tas, kas dūgo
- vientulis tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo; arī vientuļnieks
- pabērns tas, kas ir atstāts novārtā, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību
- ķēdes suns tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negodīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs
- pretstats tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu)
- zeme tas, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā viņpasaulei
- vienaudzis tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē)
- izdegums tas, kas palicis pāri, kam izdegot; rezultāts --> izdegt (1)
- rezerve tas, kas pastāv psihē un attiecīgos gadījumos var izpausties, iekļaujoties darbībā, rīcībā
- rēga tas, kas rēgojas, spoks
- atvasinājums tas, kas rodas, tiek izveidots, izsecināts, balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- sekul- tas, kas saistīts ar gadsimtu, laikmetu, laikmetīgo, laicīgo, pasaulīgo
- emulators tas, kas spēj pielāgoties citam, atdarināt, aizstāt citu
- sapnis tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas notiktu, piepildītos; iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos
- melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle
- auroxen Taurgovs
- lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- baptīzija Tauriņziežu dzimtas Ziemeļamerikas savvaļas augs, no kura lapām ieguva indigo
- šoni tauta ("Shona") Zimbabvē, Mozambikā, Botsvānā; valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus; mašoni
- mbundi tauta Angolā, Zairā, Zambijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus
- hereri tauta Angolas dienvidrietumos un Namībijas ziemeļu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas; 1904. g. sacēlās pret vācu koloniālo varu un gandrīz tika iznīcināta
- ovimbundi tauta Angolas rietumu daļā, valoda (umbundu) pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - katoļi
- adži tauta Beninas dienvidos un Togo, radniecīga foniem, valoda pieder pie kva valodām
- ge tauta Beninas dienvidos un Togo, radniecīga foniem, valoda pieder pie kva valodām
- mahi tauta Beninas dienvidos un Togo, radniecīga foniem, valoda pieder pie kva valodām
- bosnieši tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi
- mosi tauta Burkinafaso, Ganā, Kotdivuārā, Mali, pieder pie bantu saimes guru grupas, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - musulmaņi, kristieši
- gbaji tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, dabas spēku un senču kults, neliela daļa - kristīgie
- sari tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms
- kosi tauta DĀR, gk. Kāpas provincē, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši
- gurmi tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti)
- mongo tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kongo ieplakas tropu mežu un purvu apvidū, valoda (lomongo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- bobangi tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas
- jorubi tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
- ekoji tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
- tivi tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
- diachilonplāksteri Tautā populāri plāksteri pret augoņiem
- fulbi tauta Rietumāfrikā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos ticējumus
- volofi tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu
- svahili tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā; runā svahilu valodā, ticīgie - gk. musulmaņi
- teki tauta Zairā, Kongo, valoda pieder pie bantu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- ngali tauta Zairā, Kongo; valoda (lingala) pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši; bangali
- bambundi tauta, dzīvo Angolā, Kvanzas baseinā un Kvango augšteces apvidū, valoda (kimbundu) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi
- vačokvi tauta, dzīvo Angolas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- vambveli tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- vankoji tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- valučazi tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda (lučazi) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- ovahereri tauta, dzīvo Angolas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- vaņaneki tauta, dzīvo Angolas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa – kristīgie
- foni tauta, dzīvo Beninas dienvidos, arī Togo, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa musulmaņi vai kristieši
- evi tauta, dzīvo Beninas līča piekrastē Ganas dienvidaustrumos, Togo dienvidos, arī Nigērijas dienvidrietumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- sombi tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- seremundi tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- masi tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- bangali tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi
- ladaki tauta, dzīvo Indijā, Džammu un Kašmiras ziemeļaustrumos (Ladakā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, pēc materiālās kultūras - tuvi tibetiešiem, saglabājušās patriarhāli feodālas attiecības, brāļu poliandrija, reliģija - gk. budisms (lamaisms)
- kasi tauta, dzīvo Indijas austrumos, Meghālajas štatā, arī Bangladešas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi ar dažām vedoīdu iezīmēm
- holontali tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali
- baluhji tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo
- bakubi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi
- balubi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi
- balundi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, arī Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos, valoda (kilunda jeb čilunda) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
- bakondži tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi
- ngbandi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti
- azandi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, arī Dienvidsudānas rietumos un Centrālāfikas Republikā, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- baņakoli tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas
- batori tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas
- kongi tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas Z), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
- bateki tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, arī Gabonas dienvidaustrumos, valoda (kiteke) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
- basakati tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas
- senufi tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- maolani tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
- mulaji tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
- kaji tauta, dzīvo Mjanmas Savienībā (Birma), gk. Kajas pavalstī, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - dienvidmongoloīdi, reliģija - budisms (hinajana), kristiānisms arī animistiskie kulti
- ovambi tauta, dzīvo Namībijas ziemeļos un Angolas dienvidrietumos, valoda (očiambo) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - luterāņi
- badi tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, Komadugujobes un Gongolas vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas; bedi
- bolangmongondovi tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasu pussalā (Indonēzijā), valoda (mongondou) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islams (sunnisms)
- makondi tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidaustrumos un Mozambikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
- temi tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- bareji tauta, dzīvo Ugandā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
- subiji tauta, dzīvo Zambijā un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes
- bembi tauta, dzīvo Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Tanzānijā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie – kristieši; saglabājušies tradicionālie ticējumi
- karēļi tauta, Karēlijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Ļeņingradas, Novgorodas, Tveras u. c. apgabalos
- moabieši tauta, kas apdzīvoja auglīgo augstieni uz austrumiem no Nāves jūras laikos pirms izraēliešu ienākšanas Palestīnā
- bakongi tauta, kas dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas ziemeļos), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; kongo
- annamieši tauta, mongolīdu un malajiešu krustojums, tumšu ādas krāsu, DA Āzijā
- avukaji tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- lendi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- logo tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- lugbari tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- madi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
Citās vārdnīcās nav šķirkļa go.