samusināt
samusināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samusinu | samusinām | samusināju | samusinājām | samusināšu | samusināsim |
| 2. pers. | samusini | samusināt | samusināji | samusinājāt | samusināsi | samusināsiet, samusināsit |
| 3. pers. | samusina | samusināja | samusinās | |||
Pavēles izteiksme: samusini (vsk. 2. pers.), samusiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samusinot (tag.), samusināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samusinātu
Vajadzības izteiksme: jāsamusina
Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielnieku samusināti, atsacījušies cīnīties, lauzuši zvērestu, piemirsuši karavīru pienākumu.
- Bārtas pamatskolas meitenes samusinājušas skolotāju Daigu Sunipu atsākt vadīt mūsdienu deju nodarbības pagastā.
- “Mans vīrs gribēja savu biznesu, samusināja savu mammu, iesaistījās māsa.
- Atzīšos, es justos daudz komfortablāk, ja izdotos samusināt pūli un arhīvu izdemolēt.
- paņēma un visus te samusināja.