samutēties
samutēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samutējos | samutējamies | samutējos | samutējāmies | samutēšos | samutēsimies |
| 2. pers. | samutējies | samutējaties | samutējies | samutējāties | samutēsies | samutēsieties, samutēsities |
| 3. pers. | samutējas | samutējās | samutēsies | |||
Pavēles izteiksme: samutējies (vsk. 2. pers.), samutējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samutējoties (tag.), samutēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samutētos
Vajadzības izteiksme: jāsamutējas
samutīties apvidvārds
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir tāda sajūta, ka ar to vīrusu dažas pvo un citi interesenti ir tā " samutējušies", ka vairs paši nezin, kā risināt situāc
- Abas cieši samutējās, tad viena otru aplūkoja.
- Komentējot kādu savu senāku interviju, kur viņa latviešus raksturo kā dīvainus un samaitājušos, Repše secina: " Mēs esam ļorkas, tāds hibrīds no tiem brīvības cīnītājiem un čekas jaunekļiem samutējušies."