samutuļot
samutuļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samutuļoju | samutuļojam | samutuļoju | samutuļojām | samutuļošu | samutuļosim |
| 2. pers. | samutuļo | samutuļojat | samutuļoji | samutuļojāt | samutuļosi | samutuļosiet, samutuļosit |
| 3. pers. | samutuļo | samutuļoja | samutuļos | |||
Pavēles izteiksme: samutuļo (vsk. 2. pers.), samutuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samutuļojot (tag.), samutuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samutuļotu
Vajadzības izteiksme: jāsamutuļo
Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir kaislīgi: nenoliedzami, kaisle allaž ir samutuļojusi asinis cilvēkiem.
- Bet kādreiz pats savām acīm to redzēju no Skanstupītes kraujas — kā melnie samutuļo ar baltajiem.
- Tas ir kaislīgi nenoliedzami , kaisle allaž ir samutuļojusi asinis cilvēkiem
- Vienīgi aukstums un slapjums pie 17 KP bija tas , kas samutuļoja manu prātu un īsu brīdi lika domāt par ātrāku izkļūšanu sausumā , siltumā , lai ko tas arī maksātu no sacensību viedokļa izstāšanos , nepaņemtu slēpto vai parasto punktu
- Upēs no Atlantijas okeāna ieplūst spēcīgas straumes, kas samutuļo grunti.