sulla
sulla
1.formā: daudzskaitlis Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa – 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs.
2.Šīs dzimtas suga ("Sula bassana"), ko dažkārt dēvē arī par nirējpelikānu.
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zinātniekiem ir vienprātība par to, ka jūras kraukļu tuvākie radinieki no visiem mūsdienās sastopamajiem putniem ir čūskkakļi ( " Anhingidae") un sullas ( " Sulidae"), iespējams arī pelikāni un pat pingvīni.
- Latvijā saskaņā ar jauno sistemātiku ir regulāri sastopamas vai novērotas kā maldu viesi 13 pelikānveidīgo putnu sugas: jūras krauklis ( " Phalacrocorax carbo"), sārtais pelikāns ( " Pelecanus onocrotalus"), cirtainais pelikāns ( " Pelecanus crispus"), sulla ( " Sulla bassana"), zivju gārnis ( " Ardea cinerea"), lielais dumpis ( " Botaurus stellaris"), sudrabgārnis jeb lielais baltais gārnis ( " Egretta alba"), zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis ( " Egretta garzetta"), mazais dumpis ( " Ixobrychus minutus"), nakts gārnis ( " Nycticorax nycticorax"), lopu gārnis ( " Bubulcus ibis"), platknābja ibiss jeb karošknābis ( " Platalea leucorodia") un brūnais ibiss ( " Plegadis falcinellus").
- Pirmā rakstiski pierādāmā liecība par kaperu audzēšanu uz salas ir profesora Kalkarasa 1855.gadā publicētais īsais apraksts " Breve cenno sulla geognosia ed agricultura dell'isola di Pantelleria".
- Pirmie, kuru tipiskākie pārstāvji ir vētrasputni, sullas, zīriņi, lai ienirtu, kā akmeņi metas no gaisa ūdenī.
- Aptuveni 1510. gadā Karpačo uzgleznoja " Kristus apraudāšanu" ( " Compianto sul Cristo morto") un " Pārdomas par Kristus ciešanām" ( " Meditazione sulla Passione").