gosts2
gosts apvidvārds, latgalisko izlokšņu grupa
1.Viesis, ciemiņš.
2.Lūgts viesis kāzās.
Avoti: KnG, KnV, Let
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rādu savu darba atļaujas kopiju, sak, viss pa gostiem, godīgi...
- Pēc jaunajiem gostiem vairāk nepienākas!”
- Ja atbilst prasītiem gostiem — to sagriež kā burkānu kubiciņos, un tie nu pārtop plastmasīgajos komerctēlos.
- Viss pa gostiem.”
- Tikmēr Papiņš ar Grosvaldu bērniem jau sāk krāmēt vakara ilumināciju – raibās papīra laternās ievieto svecītes, caurstīgo drāšu musturiem dārzu, kamēr caur vārtiņiem jau nāk gratulants pēc gratulanta, uz verandas sariktēts garš kafijas galds, viesi iedzer smaržīgo citronu dzerēkli un kakao ar putukrējuma kepku, nosmeķē vaniļas morožinu, snaikstās pēc vīniņiem, piebrauc Dora Jirgenson ar savu auto, iedāvina Rosenthal tases ar gaišlillā atraiknītēm, liek savai meitai pasniegt Mamiņai vīna pudeli un milzīgu šokolādes kasti, gostu sarodas arvien vairāk un vairāk, Minna, jaunu mežģīņu skotelīti melnajai vilnas kleitiņai priekšā, uz gludi sukātiem spīdīgiem matiem uzsprausta maza sniegbalta aubīte, visapkārt kafijas galdam dāļā pašceptās ābolkūkas – biezi ar kanēli maisītas ābolu šķēles sviesta mīklā un brango, no divdesmit olām cepto medus dzelteno biskvītu, Papiņš zem liepām norūmē meža zemeņu boli un zaļganā stikla glāzes, visi dzer, malko, atveldzē mēles, atveldzē slāpes, un paši vēl atveldzējas, noprovē Tibi Grosmammas ķiršu torti un melones, ēd kompetus un baltos dzidros ( no Mamiņas ābeles), kamēr visus ielūdz pie galda, kur viesi ar skubu piesien dūšu ar lasi un baravikām, pīles un cāļa cepeti, visa māja smāršo pēc svaigi izceptas baltmaizes, ķimeņkūkām un pīrādziņiem, pēc kanēļmaizes, pēc mazajiem kriņģelīšiem, un tā tas atkārtojas gadu no gada, un tā tam būs palikt!