nozaigot
nozaigot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozaigoju | nozaigojam | nozaigoju | nozaigojām | nozaigošu | nozaigosim |
| 2. pers. | nozaigo | nozaigojat | nozaigoji | nozaigojāt | nozaigosi | nozaigosiet, nozaigosit |
| 3. pers. | nozaigo | nozaigoja | nozaigos | |||
Pavēles izteiksme: nozaigo (vsk. 2. pers.), nozaigojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozaigojot (tag.), nozaigošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozaigotu
Vajadzības izteiksme: jānozaigo
Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beidzot forele atrāda sevi, nošļakst ūdens virsma, nozaigo lāsumainie sāni un jau atkal tā ir pie grunts un mērķtiecīgi dodas uz straumi, bet spēki jau izsīkuši un man izdodas to noturēt.
- Tad jau laiks ari oficiāli pasākumu atklāt un brunču tresēm saulē nozaigojot, Tapiņu Māra teic pirmo uzrunu klātesošajiem.