nozaimot
nozaimot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozaimoju | nozaimojam | nozaimoju | nozaimojām | nozaimošu | nozaimosim |
| 2. pers. | nozaimo | nozaimojat | nozaimoji | nozaimojāt | nozaimosi | nozaimosiet, nozaimosit |
| 3. pers. | nozaimo | nozaimoja | nozaimos | |||
Pavēles izteiksme: nozaimo (vsk. 2. pers.), nozaimojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozaimojot (tag.), nozaimošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozaimotu
Vajadzības izteiksme: jānozaimo
Zaimojot nopelt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr tā vai citādi tēva piemiņa bija bezatbildīgi nozaimota, bet šo publikāciju atskaņas anonīmi autori līdz šim brīdim nekautrējas izmantot internetā, ja iznāk runa par krievu rakstnieci Latvijā Marinu Kosteņecku.
- Etāna tikai varēja minēt, ko dēls pārdzīvojis tobrīd, kad bija nozaimotas viņa milzīgās gaidas un ilgošanās, kad viņš, kas bijis brīvāks par brīvu, juties kā vējš vai ugunsposts, kuru neiegrožo pat tikumība, dabūjis piedzīvot nebrīvi, miesisko iegrožotību un pazemojumu, kad viņš īsā laika sprīdī dabūjis ieraudzīt, ka jūk un brūk šī pati pasaules aina, kuru tik garus gadus uzskatījis par īstu, bet īstenībā kas bijusi vien ilūzija, ko radījusi iztēle.
- Kaķis tūlīt iekāpa Billei klēpī, Bille glaudīja kaķi, kaķis murrāja un slējās laizīt Billei vaigu, mazliet slapju pēc nozaimotās dakšiņu slaucīšanas.
- Pazemotais , nopulgotais un nozaimotais Vailds vairs neatguvās
- Vai var sanaak sagreekoties arii nozaimojot Sv