pogāt2
pogāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pogāju | pogājam | pogāju | pogājām | pogāšu | pogāsim |
| 2. pers. | pogā | pogājat | pogāji | pogājāt | pogāsi | pogāsiet, pogāsit |
| 3. pers. | pogā | pogāja | pogās | |||
Pavēles izteiksme: pogā (vsk. 2. pers.), pogājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pogājot (tag.), pogāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pogātu
Vajadzības izteiksme: jāpogā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut kā stulbi ņemt un tagad pogāt, lai jau skatās.
- Viņa pogāja mēteli un vilka zābakus, bet Bronte žēli noskatījās.
- Vēl svarīgāk tas ir tad, kad jāizvēlas pogājama blūze.
- Bet noteikti labi izskatīsies arī brīvi krītošas jakas, kas nav pogājamas.
- Tad, bikses raustīdams un svārkus pogādams, profesors tomēr nāca šurp.