pogāties
pogāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pogājos | pogājamies | pogājos | pogājāmies | pogāšos | pogāsimies |
| 2. pers. | pogājies | pogājaties | pogājies | pogājāties | pogāsies | pogāsieties, pogāsities |
| 3. pers. | pogājas | pogājās | pogāsies | |||
Pavēles izteiksme: pogājies (vsk. 2. pers.), pogājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pogājoties (tag.), pogāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pogātos
Vajadzības izteiksme: jāpogājas
1.Pogāt sev apģērbu.
Avoti: LLVV, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Skaidrs, pogājies ciet!
- Klusi pogājos ciet, skūpstīdams Gunīša maigumiņus - kur kūkumiņš, kur caurumiņš...
- Un Dainis nebeidz pārsteigt ar savu ģērbšanos, mēģinājumos viss zaibis, bet uz izrādi viņš izdomā paņemt pogājamu kreklu, un tas beidzas ar to, ka es pusstundu tumsā meklēju kreklu, lai nav uz skatuves pusplikam jāiet, tad atrodu, uzvelku nepareizi, izeju, un tikuntā Dainis tik vēl pēc pusstundas iznāk, vēl pogādamies.
- at pogājas un nokrīt , pieredzēsi nepa tikšanas
- Esmu beigusi pogāties un staipīties, kad apstājas balts busiņš.