Sadko
Sadko nelokāms lietvārds; joma: mitoloģija
Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu.
Avoti: Mit
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikšanās ar jevtjaginiešu pārstāvjiem bija nolikta restorānā “ Sadko”.
- 1937. gadā piedalījies savā pēdējā arktiskajā ekspedīcijā ar kuģi " Sadko" Laptevu jūrā apkārt Jaunsibīrijas salām.
- Amplitūda plaši padomiska – no ideoloģiski pareizajiem izstrādājumiem Ļeņins oktobrī un Ķīnas tautas uzvara līdz mākslinieciski pilnvērtīgākajiem Sadko, Revidentam un pavisam jau brīvdomīgajam Pavasarim Pārupes ielā.
- Slavenākās šajā teātrī iestudētās operas ir Modesta Musorgska " Boriss Godunovs", Džuzepes Verdi " Otello" un " Dons Karlo", Žaka Ofenbaha " Hofmaņa stāsti", Nikolaja Rimska-Korsakova " Zelta gailītis" un " Sadko", Riharda Vāgnera " Loengrīns".
- Programmā iekļauti skaņdarbi: Georga Fridriha Hendeļa Svīta " Ūdens mūzika", Jāņa Ivanova Svīta " Zilie ezeri", Anatolija Ļadova " Apburtais ezers", Kloda Debisī " Mazā svīta": 1. daļa " Laivā" un " Jūra": 2. daļa " Viļņu rotaļa", Nikolaja Rimska-Korsakova Ievads operai " Sadko" un simfoniska svīta " Šeherazade": 1. daļa " Jūra", kā arī Beržiha Smetanas simfoniska poēma " Vltava"