sadomāt
sadomāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadomāju | sadomājam | sadomāju | sadomājām | sadomāšu | sadomāsim |
| 2. pers. | sadomā | sadomājat | sadomāji | sadomājāt | sadomāsi | sadomāsiet, sadomāsit |
| 3. pers. | sadomā | sadomāja | sadomās | |||
Pavēles izteiksme: sadomā (vsk. 2. pers.), sadomājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadomājot (tag.), sadomāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadomātu
Vajadzības izteiksme: jāsadomā
1.Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
2.Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
2.1.Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu).
3.Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
3.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tad vēl tavs ceļabiedrs vakariņās sadomājis dzert alu ar čipsiem…
- Es jūtu, ka viņš savā galviņā sadomājis jau pārāk daudz.
- Ka tik nav sadomājis prasīt padomus bērnkopībā vai aicināt par aukli!
- Eksģenprokurpors Maizītis brīvdienās bija sadomājis apciemot Londonu un apskatīties madāmas Tiso skulptūras.
- — Ja vēl kādreiz sadomāsim apciemot, nāksim ar savu maizi.