sadomātība
sadomātība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sadomātība | sadomātības |
| Ģen. | sadomātības | sadomātību |
| Dat. | sadomātībai | sadomātībām |
| Akuz. | sadomātību | sadomātības |
| Lok. | sadomātībā | sadomātībās |
Vispārināta īpašība → sadomāts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mākslinieciskais teksts, kurā vienmēr savstarpēji savijas nepieciešamības un brīvības kategorijas, tagad tās piedāvā atsevišķi, kā banalitāti un sadomātību.
- Tā kā “ bilde” izauga no dramaturģijas un filmas koncepcijas, tad epizodēs, kurās bija iezagusies sadomātība, neskaidrība ( it īpaši fināla novelē), arī attēls kļuva nenoteikts, izplūdis.
- Pašmērķīga sadomātība oriģinalitātes vārdā ir galīgi garām.
- Būdams godbijīgs un cieņas pilns pret visiem viņš allaž strikti uzsvēra, ka tur, kur sākas dažādi apsvērumi, iezogas sadomātība un melīgums.
- Inga Ābele ir tas laimīgais gadījums, kad lugām nepārmet īpašu sadomātību, samocītas konstrukcijas un saštukotus tēlus.