dīlis
dīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīlis | dīļi |
| Ģen. | dīļa | dīļu |
| Dat. | dīlim | dīļiem |
| Akuz. | dīli | dīļus |
| Lok. | dīlī | dīļos |
Darījums, tirgošanās.
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valdošais ēkas tips ar dīli no Lībekas strauji izplatījās Baltijas jūras piekrastē, tostarp Rīgā.
- V. 2. 1. Trīsstūrainie zelmiņi tika veidoti no jauna arī 17. gs. gaitā – kas skaidrojams ar konservatīvo pietāti pret bijušās Hanzas zemēs populārajām zelmiņu mājām ar dīli.
- Līgumi un dīli uz skatuves un ap to.
- Bet tur ir " dīlis".
- Tas kāds dīlis?