diližanss
diližanss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diližanss | diližansi |
| Ģen. | diližansa | diližansu |
| Dat. | diližansam | diližansiem |
| Akuz. | diližansu | diližansus |
| Lok. | diližansā | diližansos |
Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts pasta un cilvēku pārvadāšanas līdzeklis ar bagāžas nodalījumu uz jumta (pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
Avoti: SV19, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad uz šejieni pāri Liekna pļavām pa dambi brauca ar diližansu.
- No 1863. līdz 1915. gadam starp Baldoni un Ikšķili kursējis diližanss.
- Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližansi un Lielupes upju tvaikonis.
- Tajā pašā gadā atklāta arī diližansa satiksme ar Jaunķemeriem.
- Diližanss apstājās pasta stacijās vai pusstacijās, ko dēvēja par „ kašarkām”.