nomirguļot
nomirguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomirguļoju | nomirguļojam | nomirguļoju | nomirguļojām | nomirguļošu | nomirguļosim |
| 2. pers. | nomirguļo | nomirguļojat | nomirguļoji | nomirguļojāt | nomirguļosi | nomirguļosiet, nomirguļosit |
| 3. pers. | nomirguļo | nomirguļoja | nomirguļos | |||
Pavēles izteiksme: nomirguļo (vsk. 2. pers.), nomirguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomirguļojot (tag.), nomirguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomirguļotu
Vajadzības izteiksme: jānomirguļo
1.Nomirgot1.
2.Nomirgot2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiz logiem nomirguļoja pa retam garāmbraucošas mašīnas prožektoram.