mirga1
mirga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirga | mirgas |
| Ģen. | mirgas | mirgu |
| Dat. | mirgai | mirgām |
| Akuz. | mirgu | mirgas |
| Lok. | mirgā | mirgās |
1.Mirgojums.
2.Smalks lietutiņš.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cieši ieskatoties, blīvajā meža sienā tiešām varēja samanīt mazu gaismas mirgu.
- Florence manīja, ka zaļais frencis ar daudzo pogu blāvo mirgu arī brālī sakustinājis kādu straumi.
- Sev pie acīm puisis redzēja meitenes atsieto matu raudeno mirgu un saošņāja, ka viņa medījuma kakls smaržo pēc svaiga piena.
- Margrieta redzēja detaļas sabiedrības sejā kā medījuma spalviņas senās natura morte gleznu reprodukcijās, bet notiekošā kopums šajā detaļu mirgā nebija saskatāms.
- Balto galdautu stērķele, parketa vasks, parfīmi un pūderu putekšņi, augsto lustru gaismu mirga meiteņu acīs un orķestra metālinstrumentu gurnos.