mirgot
mirgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mirgoju | mirgojam | mirgoju | mirgojām | mirgošu | mirgosim |
| 2. pers. | mirgo | mirgojat | mirgoji | mirgojāt | mirgosi | mirgosiet, mirgosit |
| 3. pers. | mirgo | mirgoja | mirgos | |||
Pavēles izteiksme: mirgo (vsk. 2. pers.), mirgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mirgojot (tag.), mirgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mirgotu
Vajadzības izteiksme: jāmirgo
1.Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
1.1.Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
1.2.Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
1.3.Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
1.4.Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
1.5.pārnestā nozīmē Izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
2.Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem ir jābūt ieslēgtai zilai mirgojošai gaismai...
- Ar mirgojošām gaismiņām rotātajā teritorijā laime un prieks staroja viesu sejās.
- Kāpēc nemirgo Saule, kura arī ir viena no zvaigznēm?"
- Ja trenera mašīna ir veca un lampiņas ne visai labi mirgo,
- Mērījuma laikā subjektam tiek rādīts mirgojošs gredzens ( att. 1.2.).