Paplašinātā meklēšana
Meklējam li.
Atrasts vārdos (1000):
- li:1
- li:2
- li:4
- li:3
- lib:1
- ali:1
- ali:2
- Ali:1
- Eli:1
- ili:1
- Ili:1
- Īli:1
- lica:1
- lice:1
- lida:1
- lido:1
- lidu:1
- lidz:1
- lied:1
- Āgli:1
- Atli:1
- bali:1
- Bali:2
- Bali:1
- beli:1
- bili:1
- boli:1
- buli:1
- buli:2
- celi:3
- celi:2
- celi:1
- coli:1
- Dali:2
- Dali:1
- Deli:1
- Dili:1
- doli:1
- Egli:1
- Foli:1
- fuli:1
- gali:1
- gali:2
- Gali:1
- geli:1
- gēli:1
- goli:1
- guli:1
- ģili:1
- Holi:1
- huli:1
- jali:1
- joli:1
- joli:2
- Kali:1
- Kali:2
- Kīli:1
- liāna:1
- liāne:1
- liārs:1
- liber:1
- libis:1
- libis:2
- libra:1
- licen:1
- licet:1
- licin:1
- lidāt:1
- lidēt:1
- lidis:1
- lidot:1
- lidus:1
- liebt:1
- liece:1
- lieči:1
- liečš:1
- lieču:1
- liede:1
- liegs:1
- liegt:1
- lieks:2
- lieks:1
- liekš:2
- liekš:1
- liekt:1
- lieku:1
- liel-:1
- liel.:1
- lieli:1
- lieli:2
- ačoli:1
- adali:1
- adeli:1
- aguli:1
- Akali:1
- ameli:1
- Apali:1
- Ārdli:1
- baili:1
- bauli:1
- Bavli:1
- Bekli:1
- Bērli:1
- bītli:1
- Broli:1
- Cybli:1
- cilli:1
- čaoli:1
- Češli:1
- čilli:1
- Čušli:1
- Dadli:1
- dafli:1
- Danli:1
- Degli:1
- dioli:2
- dioli:1
- diuli:1
- dorli:1
- duali:1
- dueli:1
- dvali:1
- džoli:1
- Eboli:1
- enoli:1
- Forli:1
- Froli:1
- galli:1
- galli:2
- Gazli:1
- Gbeli:1
- Grīli:1
- hauli:1
- Hubli:1
- Hugli:1
- iegli:1
- iruli:1
- Kabli:1
- kaili:1
- Keili:1
- kerli:1
- Kītli:1
- Kiuli:1
- kolli:1
- kotli:1
- liangs:1
- liatre:1
- liāzes:1
- liber-:1
- libido:1
- libiņš:1
- libīte:1
- licejs:1
- licējs:1
- licīte:1
- lidāda:1
- lidars:1
- lidene:1
- lidene:2
- lidens:1
- liders:1
- lidins:1
- lidīts:1
- liecīt:1
- liečām:1
- liečis:1
- liečus:1
- liedāt:1
- liedēt:2
- liedēt:1
- liegas:1
- lieģis:1
- lieģis:2
- liekam:1
- liekas:1
- liekis:1
- liekna:1
- liekne:1
- liekns:1
- liekņa:1
- liekša:1
- liekša:2
- liekša:3
- liekše:1
- liekši:1
- liekšt:1
- liekšu:1
- liekus:1
- lielai:1
- lielis:1
- lielis:2
- lielīt:1
- Adakli:1
- Agvali:1
- Ahirli:1
- Ajvali:1
- Akebli:1
- Alapli:1
- aldoli:1
- Ambeli:1
- amedli:1
- Āmtali:1
- Arakli:1
- Arčali:1
- atpali:1
- attāli:1
- baguli:1
- bakeli:1
- bakoli:1
- bārsli:1
- Bērkli:1
- Bērnli:1
- bijāli:1
- bikoli:1
- bovili:1
- Bromli:1
- brosli:1
- bukoli:1
- cabuli:1
- cabuli:2
- Cabuli:1
- Cakuli:1
- cekili:1
- Cybuli:1
- cocili:1
- čabuli:1
- Čajeli:1
- čamali:1
- Čameli:1
- čamsli:1
- čeboli:1
- čokāli:1
- Dabyli:1
- dameli:1
- dātali:1
- Davoli:1
- Denali:1
- Dereli:1
- Develi:1
- Devoli:1
- Dikili:1
- divāli:1
- Dovili:1
- Dubuli:1
- Dūdeli:1
- Dukuli:1
- Džunli:1
- Elmali:1
- Emerli:1
- Empoli:1
- Eregli:1
- Erieli:1
- Esteli:1
- etroli:1
- Fērnli:1
- Findli:1
- Fizuli:1
- friuli:1
- gabali:1
- galeli:1
- Gasuli:1
- grizli:1
- guculi:1
- Gudeli:1
- gurali:1
- gūruli:1
- halali:1
- hilāli:1
- Hoželi:1
- huculi:1
- ieveli:1
- Imišli:1
- Induli:1
- Iubuli:1
- Izimli:1
- Jesili:1
- Juguli:1
- juveli:1
- kabili:1
- kādīli:1
- Kampli:1
- kangli:1
- kāpsli:1
- Kareli:1
- Kārkli:1
- kartli:1
- kaseli:1
- Kavali:1
- Kazali:1
- Kazoli:1
- kgatli:1
- Kigali:1
- Kirili:1
- Kiryli:1
- Kiseli:1
- kočāli:1
- kodeli:1
- kofoli:1
- korkli:1
- Kovali:1
- Kozuli:1
- kpelli:1
- krāsli:1
- krauli:1
- Krauli:2
- Krauli:1
- kreoli:1
- kresli:1
- liatris:1
- libelis:1
- libella:1
- libella:2
- libells:1
- liberēt:1
- liberis:1
- liberti:1
- libināt:1
- libītis:1
- libitum:1
- liblaba:1
- liblabe:1
- librets:1
- liburna:1
- licelēt:1
- licella:1
- licence:1
- licenis:1
- licenza:1
- liciens:1
- licināt:1
- licuala:1
- liddits:1
- lidelēt:1
- lidenēt:1
- lidenis:1
- lideris:1
- lidiete:1
- lidināt:1
- lidinēt:1
- lidlapa:1
- lidonis:1
- lidosta:1
- lidulis:1
- lidzivs:1
- liecams:1
- liecējs:1
- liecene:2
- liecene:1
- liecība:1
- liecums:1
- liedags:1
- liedējs:1
- liedens:1
- liedeņi:1
- liedeņš:1
- liediņš:1
- liedzin:1
- liegans:1
- liegava:1
- liegšus:1
- liegtin:1
- liegums:2
- liegums:1
- lieģine:1
- liekacs:1
- liekans:1
- liekēži:1
- liekiņa:1
- liekiņa:2
- lieknis:1
- liekņāt:1
- liekšēt:1
- liekšķe:1
- liekšus:1
- liekumi:1
- liekums:2
- liekums:1
- lielacu:1
- lielais:1
- lielans:1
- lielene:1
- lielens:1
- lieleņš:1
- lielēža:1
- lielība:1
- lielīgs:1
- lielins:1
- lielīns:1
- lieliņš:1
- lielīši:1
- acetāli:1
- agurkli:1
- Ahmetli:1
- Aidarli:1
- Aizsili:1
- Aizsyli:1
- akefali:1
- aliheli:1
- amazuli:1
- anadoli:1
- Andzeli:1
- apmesli:1
- Araseli:1
- atajali:1
- auzpeli:1
- bacilli:1
- Baharli:1
- Bahčeli:1
- Bahšili:1
- bakveli:1
- balbali:1
- Banculi:1
- bangali:1
- Bārnsli:1
- Bārtuli:1
- Bekilli:1
- Brykuli:1
- burkali:1
- celtali:1
- cereoli:1
- Ceukuli:1
- Chivali:1
- cinelli:1
- Cyukuli:1
- cūksili:1
- Čajirli:1
- Čilimli:1
- Čingoli:1
- Čiužuli:1
- daktili:1
- Dauguli:1
- Denizli:1
- diazoli:1
- dirsali:1
- Dorgāli:1
- Dregeli:1
- drindli:1
- Dzipšli:1
- Elbejli:1
- Eņdželi:1
- Eplveli:1
- Erdemli:1
- feciāli:1
- Ferizli:1
- fiskāli:1
- Gaiduli:1
- gemelli:1
- Genjeli:1
- Giljali:1
- glikoli:1
- globuli:1
- goideli:1
- Gračuli:1
- grausli:1
- Grāveli:1
- Grybuli:1
- Griguli:1
- Gubadli:1
- ģeofili:1
- hinkali:1
- Hodžali:1
- honamli:1
- Imranli:1
- izmesli:1
- Jahjali:1
- jēlkuli:1
- jēlkūli:1
- Jermoli:1
- Kačarli:1
- Kadirli:1
- kadugli:1
- kambali:1
- kamzoli:1
- Kanelli:1
- kankāli:1
- Kankuli:1
- Kapakli:1
- Karsoli:1
- Kartali:1
- Keiseli:1
- Keprili:1
- Kerogli:1
- Kivieli:1
- Kodžali:1
- Korčali:1
- kostili:1
- Kozakli:1
- kratīli:1
- Kraukli:1
- Kravali:1
- Krekeli:1
- kremsli:1
- krepsli:1
- liatrise:1
- liberāls:1
- liberāļi:1
- liberīgs:1
- liberiņi:1
- libertas:1
- libretto:1
- libstoki:1
- libstoks:1
- licējiņa:1
- licencēt:1
- licentia:1
- lichenes:1
- lichēnes:1
- licienis:1
- lidenīca:1
- liderība:1
- liderīgs:1
- lidgrozs:1
- lidjosla:1
- lidlaiva:1
- lidlauks:1
- lidojums:1
- lidošana:1
- lidotājs:1
- lidoties:1
- lidparks:1
- lidpasts:1
- lidplēve:1
- lidpūkas:1
- lidspēja:1
- lidžināt:1
- liecināt:2
- liecināt:1
- liecinis:1
- liedains:1
- liedenis:1
- liederēt:1
- liederis:1
- liediķis:1
- liedināt:1
- liedināt:2
- liedzams:1
- liedzējs:1
- liedzīgs:1
- liegties:1
- liekacis:1
- liekatne:1
- liekatņi:1
- liekēdis:1
- liekišķi:1
- liekmaņa:1
- liekmaņi:1
- lieknājs:1
- lieknēja:1
- lieknējs:1
- liekniņa:1
- liekņāks:1
- lieksmes:1
- liekšana:1
- liekšere:1
- liekšiņa:1
- liekšķēt:2
- liekšķēt:1
- liekšķis:1
- liektava:1
- liekties:1
- liektuve:1
- liekulis:1
- liekuļot:1
- lielacis:1
- lielains:1
- lielaiņš:1
- lielāpus:1
- lielaste:1
- lielceļš:1
- lielēdis:1
- lielguļa:1
- lielināt:2
- lielināt:1
- lieliski:1
- lielisks:1
- lieliški:1
- adžareli:1
- Agropoli:1
- aitmēsli:1
- Alāpalli:1
- amfiboli:1
- armadili:1
- armatoli:1
- arumgali:1
- astugali:1
- ašķugali:1
- Azargoli:1
- Bairamli:1
- baņakoli:1
- bateteli:1
- bazofili:1
- Belikeli:1
- bezdakli:1
- bilapili:1
- Bleideli:1
- bobovuli:1
- bogomili:1
- Bogomoli:1
- Buorbali:1
- būvstili:1
- Chinvali:1
- Činoveli:1
- danakili:1
- Ezergali:1
- Findikli:1
- folikuli:1
- Galipoli:1
- garhvali:1
- Garīsili:1
- gliftāli:1
- glumekli:1
- Grāsveli:1
- Greivuli:1
- Grīnveli:1
- Gruzdeli:1
- gurcekli:1
- haligali:1
- halofili:1
- Harabali:1
- Harmanli:1
- Hedžaili:1
- Hepiveli:1
- Hodžeili:1
- illegāli:1
- itifalli:1
- Jākaveli:1
- Jākoveli:1
- Januseli:1
- Japrakli:1
- Jardimli:1
- Jaundeli:1
- Javuzeli:1
- Jukaveli:1
- Jusufeli:1
- Kajnašli:1
- Kalgurli:1
- Kalngali:1
- Kardžali:1
- kartveli:1
- katanoli:1
- Kauškali:1
- Kerdžali:1
- Kimberli:1
- kipitāli:1
- Kodžaeli:1
- Kraupeli:1
- kriofili:1
- kristāli:1
- liānveida:1
- libānieši:1
- libanotis:1
- libeksīns:1
- libelange:1
- libellula:1
- liberālis:1
- liberasts:1
- libērieši:1
- libertēns:1
- libertīni:1
- liblabiņš:1
- librācija:1
- librairie:1
- librairus:1
- licejists:1
- licencēts:1
- licenciēt:1
- licencija:1
- licitants:1
- lidmašīna:1
- lidmašīns:1
- lidmašiņa:1
- lidmotors:1
- lidokaīns:1
- lidrobots:1
- lidvāvere:1
- liecamais:1
- liecamība:1
- liecenica:1
- liecinīca:1
- liedēšana:1
- liedēties:1
- liedzeris:1
- liegāties:1
- liegdiena:1
- lieglaime:1
- liekatnes:1
- liekatnis:2
- liekatnis:1
- liekātnis:1
- liekdiena:1
- liekdiene:1
- liekēdājs:1
- liekēdējs:1
- liekēdība:1
- liekkauls:1
- lieklaiža:1
- liekmaņas:1
- liekpasts:1
- liekpļava:1
- liekšķere:1
- liekuguns:1
- liekulība:1
- liekulīgs:1
- liekuļoti:1
- liekuļots:1
- liekvārds:1
- lieladata:1
- lielākums:1
- lielamāte:1
- lielarkls:1
- lielāties:1
- lielaugļu:1
- lielausis:1
- lielbloku:1
- lielciems:1
- lieldadži:1
- lieldarbs:1
- lieldaris:1
- lieldārzs:1
- lieldiene:1
- lielēdājs:1
- lielēdējs:1
- lielēdoņa:1
- lielestis:1
- lielforma:1
- lielgurne:1
- lielīgums:1
- lielilkņi:1
- lieliskai:1
- lieliškis:1
- lielīties:1
- abisofili:1
- Aksuajuli:1
- albertoli:1
- ametaboli:1
- aspergili:1
- atsprākli:1
- Bairamali:1
- Bajramali:1
- balengoli:1
- bronhiāli:1
- bronhioli:1
- brukstuli:1
- cietmēsli:1
- codicilli:1
- čahohbili:1
- dentikuli:1
- dienofili:1
- Dyunuokli:1
- divgabali:1
- Dvemogili:1
- Dzierkali:1
- Džidželli:1
- eventueli:1
- Gallipoli:1
- galpakuli:1
- Gariesili:1
- garpakuli:1
- gorontali:1
- griezgali:1
- hadžisali:1
- hieroduli:1
- hiērodūli:1
- holontali:1
- Ismajilli:1
- Jaudzemli:1
- Jaungaili:1
- Jaunsekli:1
- Jildizeli:1
- kakčikeli:1
- kamčadali:1
- Karahalli:1
- Karaisali:1
- Karamanli:1
- karbinoli:1
- Karkarali:1
- kisuaheli:1
- Korkuteli:1
- Korropoli:1
- kristalli:1
- Kristceli:1
- libellists:1
- liberācija:1
- liberālums:1
- liberēties:1
- libertella:1
- libidināls:1
- libināties:1
- libiņnieki:1
- libretists:1
- libriforma:1
- libriforms:1
- licenciārs:1
- licenciāts:1
- licmophora:1
- lidaparāts:1
- liderēties:1
- liderjānis:1
- lidermanis:1
- lidināties:1
- lidinēties:1
- lidmodelis:1
- lidotspēja:1
- lidresurss:1
- lidspalvas:1
- liduzpilde:1
- liecenieks:1
- liecinieks:1
- liedzeksts:1
- liegprātis:1
- liegsajūta:1
- lieģenieki:1
- liekaudzis:1
- lieklaizis:1
- liekspārns:1
- liekšēties:1
- liekšķerēt:1
- liekšķeris:1
- liektavēns:1
- lielacains:1
- lielainums:1
- lielakauls:1
- lielapjoma:1
- lielbagāts:1
- lielcekule:1
- lieldators:1
- lielestība:1
- lielgabals:1
- lielgalvis:1
- lielgrūdām:1
- lielģimene:1
- lielinieks:1
- lieliskums:1
- lielistaba:1
- lielīšanās:1
- lielišķība:1
- lielizmēra:1
- lieljaudas:1
- Ahalsopeli:1
- Ahsonnutli:1
- Aibeksveli:1
- amandebeli:1
- Ambahikili:1
- aspergilli:1
- Borhaurali:1
- eozinofili:1
- Goldenveli:1
- halligalli:1
- Hanisckali:1
- Hasanbejli:1
- indofenoli:1
- izonitrili:1
- Jenifakili:1
- Karakečili:1
- karatekeli:1
- kinokefali:1
- Kirklareli:1
- liānveidīgs:1
- liberālisms:1
- liberalizēt:1
- liberamente:1
- libertināža:1
- libertizīds:1
- librettists:1
- licencēšana:1
- lichtheimia:1
- lidapmācība:1
- lidgrieznis:1
- lidķermenis:1
- liecībnieks:1
- liecinājums:1
- liediķnieki:1
- lieglaimība:1
- lieglaimīgs:1
- liegprātība:1
- liegprātīgs:1
- liekšķerīte:1
- liekulīgums:1
- liekvārdība:1
- liekvārdīgs:1
- lielactains:1
- lielākoties:1
- lielaudzējs:1
- lielbārzdis:1
- lielceļmala:1
- lielcilvēki:1
- lielcilvēks:1
- lieldegunis:1
- lieldienīte:1
- lieldzērājs:1
- lielērkulis:1
- lielformāta:1
- lielgabalis:1
- lielgalvība:1
- lielgalvīgs:1
- lielguzains:1
- lielhercogs:1
- lielībdirša:1
- lielībnieks:1
- lielieplaka:1
- Alibairamli:1
- amonijmēsli:1
- balzamāboli:1
- benišanguli:1
- cerītmetāli:1
- Chenisckali:1
- dermatofili:1
- Džihanbajli:1
- e-materiāli:1
- fainomenāli:1
- fosformēsli:1
- francogalli:1
- girencefāli:1
- girodaktili:1
- gudamakreli:1
- karahadžili:1
- karakojunli:1
- libellulidae:1
- liberalitāte:1
- libertārisms:1
- libertīnieši:1
- libertīnisms:1
- lidkompānija:1
- lidmodelisms:1
- lidmodelists:1
- lidotājputns:1
- liekamattēls:1
- lielaiskrogs:1
- lielaispiens:1
- lielaisputns:1
- lielaucnieki:1
- lielbornieši:1
- lieldūrnieks:1
- lieldzirkšņi:1
- lielgabalīgi:1
- lielgabarīta:1
- lielirbnieki:1
- akantocefāli:1
- biomateriāli:1
- būvmateriāli:1
- Delimemmedli:1
- diazoaminoli:1
- Dienvidurāli:1
- dvīņkristāli:1
- fenokristāli:1
- Forlimpopoli:1
- Ilamatekutli:1
- kokmateriāli:1
- libertiānisms:1
- lidsabiedrība:1
- lielaiskrogus:1
- lielaislakats:1
- lielapmērķeza:1
- lielbērznieki:1
- lielezernieki:1
- lielgabalgaļa:1
- lielgabalnīca:1
- lielgalvnieks:1
- lieliniecisks:1
- lieliniecisms:1
- lielīpašnieks:1
- dioksibenzoli:1
- ekscepcionāli:1
- Illamatekutli:1
- inženiertīkli:1
- karamateriāli:1
- liberalizācija:1
- lidmašīnnesējs:1
- lidotgribētājs:1
- liecējmuskulis:1
- lielbagātnieks:1
- lielbārbelieši:1
- lielburžuāzija:1
- lielgabalkuģis:1
- lielgaballaiva:1
- lielgabalnieki:1
- lielgabalnieks:1
- lielgabalurbis:1
- lielgruntnieks:1
- lielindustrija:1
- heksānheksaoli:1
- heksīlalkoholi:1
- hemolimfmezgli:1
- indeksminerāli:1
- Jenišarbademli:1
- kodolmateriāli:1
- lidojumderīgums:1
- lidsagatavošana:1
- lidsagatavotība:1
- lielansponcieši:1
- lielciecernieki:1
- lielcilvēkkārta:1
- lieldegaiņnieki:1
- akmensmateriāli:1
- liberalunionisti:1
- lidvāverveidīgie:1
- lielcilvēkgājums:1
- lielgabalhaubice:1
- lielgabalnostate:1
- lielgruntniecība:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- alītis _AliExpress_ interneta veikals
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- qui pro quo _burtiski_ "viens otra vietā"; juceklis, pārpratums.
- Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
- izohronais "Ethernet" tīkls _Ethernet_ tīkls, kurā realizētas reāllaika audio un video pārraides iespējas.
- parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
- lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- vāze _Waze_ aplikācija.
- litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
- hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
- vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- Japlish "japļu valoda", japāņu un angļu valodas sajaukums, ko lieto Japānā.
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- intervalls "Starpa" starp diviem lielumiem šo lielumu rindā.
- arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
- luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
- cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
- exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
- iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs.
- ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- (sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
- pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
- izopropils (CH3)2CH, vienvērtīgs radikālis.
- metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs.
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
- orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts.
- uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
- nīdeklis (Insektu) iznīcināšanas līdzeklis.
- (sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- (pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
- (sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā (iz)veidot loku, apli, spirāli.
- iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
- realizācija (kā) īstenošana; darbība, process --> realizēt (1)
- slāns (liela auguma) slaists, slamāns.
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
- vīlīte (Maizes kukuļa) maliņa.
- apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot.
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
- kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
- (iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi.
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
- treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
- (sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu (sa)liekt muguru.
- (uz)mest kūkumu (sa)liekt, izliekt muguru.
- klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- (pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt.
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
- noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt.
- alkāns [alkoholiķis]{s:1638}
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- ginekologs [Ginekoloģijas]{s:2061} speciālists.
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- acu zīmulis [kontūrzīmulis]{s:2053} acu līnijas iezīmēšanai
- letgaļi [latgalis]{s:2149}
- leiši [lietuvieši]{s:2150}
- leiši [lietuvietis]{s:2151}
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- policmeistars [policijmeistars]{e:56886}
- R [radikālis]{s:1931}
- C [romiešu cipars]{s:1912}, ar kuru apzīmē skaitli 100
- D [romiešu cipars]{s:1922}, ar ko apzīmē skaitli 500
- I [romiešu cipars]{s:1924}, ar kuru apzīmē skaitli 1
- H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
- L [romiešu cipars]{s:1926}, ar kuru apzīmē skaitli 50
- M [romiešu cipars]{s:1927}, ar kuru apzīmē skaitli 1000
- V [romiešu cipars]{s:1947}, ar kuru apzimē skaitli 5
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
- eukonogens 1-amino-2-naftol6-sulfoskābes nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- ulmanītis 1/4 litra degvīna pudele.
- lielais kočus 1/4 litra.
- sētava 1/6 pūra liels mērs.
- žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
- kurzemnieks 1/8 litra degvīna pudele.
- mazais kočus 1/8 litra.
- pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
- sotelis 100 gramu (alkoholiska dzēriena).
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
- bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
- monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- lasts 18 mucu sāls no kuģa vai 16 mucu no noliktavas.
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
- setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
- tanta 2,5 litru alkohola pudele.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- bullans 3-6 mēnešus vecs bullis.
- kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
- Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
- ASV bušelis 35,2391 litri.
- angļu bušelis 36,3687 litri.
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
- nonparels 6 punktus liels tipogrāfisko burtu tips.
- exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
- stapa 60 gabali.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- Rīgas pods 8,376 kg (oficiāli lietots līdz 1845. g.).
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- abpusieliekts Abās pusēs ieliekts.
- abpusizliekts Abās pusēs izliekts.
- Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.).
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
- Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā.
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- saldābele Ābele ar saldiem āboliem.
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs.
- Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms.
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
- mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera.
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
- abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
- idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
- abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis).
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Obiceļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Obiteļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Abiķeļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
- dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas.
- ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- stumbans Āboliņa auga kāts.
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm.
- Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija.
- abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās.
- abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās.
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
- abuliņballe Āboliņa ķīpa.
- abuliņķērpa Āboliņa ķirpa.
- āboliņlapa Āboliņa lapa.
- trijatnis Āboliņa lapa.
- ābolaite Āboliņa lauks.
- āboliņlauks Āboliņa lauks.
- dābulaite Āboliņa lauks.
- abuliņpauna Āboliņa nasta.
- āmals Āboliņa pļava.
- āmulene Āboliņa pļava.
- vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka.
- Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre").
- stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum").
- šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium").
- matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense").
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
- smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans").
- izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum").
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama.
- inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum").
- lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster").
- zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium").
- kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum").
- sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense").
- sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum").
- sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum").
- brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum").
- dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium").
- laimpuķe Āboliņa suga.
- rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- ābuliņvāle Āboliņa vāls.
- ābuliņvezms Āboliņa vezums.
- ābuliņvezums Āboliņa vezums.
- mārsilu vija āboliņa vija.
- Cuscuta epithymum āboliņa vija.
- birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu).
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints.
- āboļa zāle āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- meža āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- ābolītis Āboliņš ("Trifolium").
- ābolīts Āboliņš ("Trifolium").
- ābols Āboliņš ("Trifolium").
- āboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābulins Āboliņš ("Trifolium").
- ābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābultiņi Āboliņš ("Trifolium").
- amoliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboleņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboļi Āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- dābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- klevers Āboliņš ("Trifolium").
- trejlapis Āboliņš ("Trifolium").
- ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas.
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- obūls āboliņš.
- ābeliņš Āboliņš.
- āboļa Āboliņš.
- ābolīns Āboliņš.
- abuliņš Āboliņš.
- ābulis Āboliņš.
- abuls Āboliņš.
- ābuls Āboliņš.
- ābūls Āboliņš.
- amols Āboliņš.
- aumals Āboliņš.
- baltābols Āboliņš.
- dābols Āboliņš.
- dabūls Āboliņš.
- dābuls Āboliņš.
- dābūls Āboliņš.
- ebols Āboliņš.
- ebuliņš Āboliņš.
- ebuls Āboliņš.
- emoliņš Āboliņš.
- emols Āboliņš.
- trīslapainis Āboliņš.
- Ditylenchus dipsaci āboliņu stublājnematode.
- čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai.
- serinki Ābolu šķirne - mālāboli.
- boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš.
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš.
- telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu.
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
- bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu).
- konveksi konvekss abpusēji izliekts.
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- skrabiņš Abras kasis, kasīklis.
- kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
- kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- Abruci Abruco - reģions Itālijā.
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos).
- relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu.
- poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu.
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu.
- izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai.
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža.
- ideāls abstrakts, reāli nepastāvošs.
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
- apbulis Abulis.
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
- logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana.
- makroftalmija Acābola palielinājums.
- azaleja Acālija.
- azālija Acālija.
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia").
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- aspirīns Acetilsalicilskābe.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem.
- rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija.
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis.
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība.
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
- oftalmofantoms Acs modelis apmācībai.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība.
- eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana.
- katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1.
- astigmatisms acs refleksijas anomālija.
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
- pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte.
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
- Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva.
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- nagata Acu slimība; zirgu acu slimība.
- oftalmopātija Acu slimība.
- oftalmiatrija Acu slimību terapija.
- stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem.
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- stracis Acumirklis, brīdis.
- strace Acumirklis, brītiņš.
- mirksnis Acumirklis, mirklis; mirknis.
- mirknis Acumirklis, mirklis.
- acimirkls Acumirklis.
- acumirksnis Acumirklis.
- akimirksnis Acumirklis.
- mirkslis Acumirklis.
- raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis.
- Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā.
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
- Parmelia tiliacea ādainā parmēlija.
- dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis).
- midantāns Adamantāna atvasinājums, parkinsonisma ārstēšanas līdzeklis.
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
- hostadapteris Adapteris, kas pārsūta datus un instrukcijas starp diskešu vai diskdziņa kontrolieri un centrālo procesoru.
- PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
- ergodermatoze Adas arodslimība.
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- hrotoplasts Ādas epitēlija šūna.
- kankroīdķermenīši Ādas epiteliomas mezgliņi.
- naglis Ādas iekaisums (suņu nagli).
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2).
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- limfodermija Ādas limfvadu slimība.
- koža Ādas mētelis.
- kožanka Ādas mētelis.
- kožans Ādas mētelis.
- kožuha Ādas mētelis.
- kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
- kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- frinoderma Ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi. A avitaminozes pazīme.
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem.
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis.
- skropulis Ādas slimība - kraupis.
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu.
- sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos.
- hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem.
- pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos.
- pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos.
- kasus Ādas slimība kašķis.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana.
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu.
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu.
- epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu.
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes.
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte.
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu.
- serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus.
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
- adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija.
- skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim.
- ādslimība Ādas slimība.
- dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi.
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
- ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas.
- gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai.
- erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- sēklinieku maisiņš ādas veidojums, kurā atrodas sēklinieki.
- kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē.
- trihoepitelioma Ādas vēzis, kas attīstās no pūkmatu folikuliem.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- klimakodone adateņu sēņu ģints ("Climacodon").
- gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita").
- kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano").
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
- Adelijas zeme Adelijas krasts.
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
- adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos.
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- heteradenoma Adenoma, kas radusies audos, kuros normāli nav dziedzeru.
- baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio").
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
- Adigeja Adigejas Republika.
- bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu.
- abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās.
- sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- adāmais Adīklis, dzija adīšanai.
- darīklis Adīklis; dareklis.
- adāms Adīklis.
- adikls Adīklis.
- darāmais Adīklis.
- filē Adīšana lielām cilpām.
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem.
- dermoptera Ādlidoņi.
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
- Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu.
- Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu.
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem.
- marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem.
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem.
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem.
- mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē.
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2).
- Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai.
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas.
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
- aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā.
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā.
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam.
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
- Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā.
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa.
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
- Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas.
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
- Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas.
- Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas.
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
- Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu.
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta.
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- admirals Admirālis.
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba.
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- sviķelēt Adot izveidot malu, vīli.
- adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs.
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
- lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
- universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos.
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
- bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
- Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā.
- Adliena Aduliena.
- Vecadulienas ezers Adulienas ezers Tirzas pagastā.
- advents Advente - kristīgās liturģijas 4 nedēļu laika posms, gaidot Kristus dzimšanu.
- adverbiēt Adverbializēt.
- adverbiēties Adverbializēties.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
- palestra advokatūra viduslaiku Polijā.
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
- eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības.
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
- aerologs Aeroloģijas speciālists.
- haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi.
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
- lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa.
- zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās.
- aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
- aeronoms Aeronomijas speciālists.
- deksapolkorts Aerosola veida medikaments, pretapdeguma līdzeklis.
- ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
- inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
- Tursiops truncatus afalīna jeb lielā jūrascūka.
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
- disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus.
- paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas.
- ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika.
- Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
- Montifringilla theresae Afganistānas kalnzvirbulis.
- AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija.
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
- oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas.
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
- būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
- afrikānists Afrikānistikas speciālists.
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa.
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- Bubalus caffer Āfrikas jeb kaferu bifelis.
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
- spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis").
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu.
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
- diegveida agave agavju suga ("Agave filifera").
- zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei.
- jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā.
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
- Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums.
- salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
- salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
- Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Azara Ukini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ezera Ukini" nosaukums latgaliski.
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
- Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
- Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
- Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
- Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
- Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski.
- Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski.
- Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
- Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski.
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
- Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens".
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis.
- Cotoneaster praceox agrā klintene.
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi.
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
- Carex praecox agrais grīslis.
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
- resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
- diascordium Agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija.
- merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
- anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
- bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
- libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
- kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
- daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
- lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
- sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
- kadinas Agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas.
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
- dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
- denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
- tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai.
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
- tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
- agregātveids Agregātstāvoklis.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta").
- Kobus magnolija agrīnā magnolija.
- kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
- drīzene Agrīnais kartupelis.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- aizaģitēt Aģitējot pārvilināt, pārliecināt.
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība.
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
- Achlya americana ahliju suga.
- Achlya apiculata ahliju suga.
- Achlya flagellata ahliju suga.
- Achlya polyandra ahliju suga.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
- kužināt Aicināt, pievilināt zirgu.
- kumierēt Aicināt, vilināt, kumerēt.
- kumerēt Aicināt, vilināt.
- labināt Aicināt, vilināt.
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā.
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
- Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms.
- Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas).
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
- ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem.
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos.
- aiolieži Aiolieši.
- aiolietis Aioliešu ciltij piederīgais.
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- aizairēties Airējoties attālināties.
- Carex loliacea aireņu grīslis.
- daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum").
- daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne").
- linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense").
- reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum").
- rīdiņš Airis, irklis.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
- zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis").
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
- aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma).
- vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
- dubļonka Aitādas puskažoks; plikādas puskažoks.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem.
- plaktis Aitu aknu slimība.
- griezauka Aitu griešanās slimība.
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
- aitmēsli Aitu mēsli.
- pires Aitu mēsli.
- griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
- aitu niezulis aitu slimība, ko izraisa prioni
- plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle.
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē.
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
- pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti.
- mērgavot Aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku.
- zvaikstīties Aiz slinkuma apkārt mētāties.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos.
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- aizzāļojis Aizaudzis ar zāli.
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli.
- ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta.
- antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana.
- spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
- paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli).
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai.
- novickuļot Aizbēgt, aizlidot.
- apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem.
- vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
- aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
- aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs.
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
- aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
- Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums.
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros.
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
- karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
- magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt.
- iekveldoties Aizdegties, uzliesmot.
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- čalītis Aizdomīgs jauneklis.
- aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
- aizdusnieks Aizdusas slimnieks.
- aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
- aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli.
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs.
- aizbirkstīt Aizgrūst prom noņemto ogli.
- ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- leitisms Aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms.
- lietuvisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
- aiztrallāt Aiziet jautri dziedot (trallinot).
- aizstibāt Aiziet lieliem soļiem.
- aizstibot Aiziet lieliem soļiem.
- aizstilbot Aiziet lieliem soļiem.
- atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
- aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
- aizmirdzināt Aiziet pāri, garām (par lietu).
- aizkumuļot Aiziet saliekušamies, streipuļojot.
- tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
- aizčaukstināt Aiziet viegliem soļiem (pastalās).
- noklimpāt Aiziet, atnākt lieliem soļiem.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizsliedēt Aiziet, izveidojot sliedes, pēdas.
- aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
- aizšļukāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
- aizšļurāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
- aizļumēt Aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām.
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
- tīpuļot Aizklāt ar zirnekļu tīkliem.
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
- aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme).
- daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai.
- aizklebečēt Aizklibot.
- aizklibāt Aizklibot.
- aizklikstināt Aizklidzināt (1).
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- aizložāt Aizkļūt lienot, rāpojot.
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
- rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji.
- timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās.
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība.
- gaitenis aizkulises; varas apliecinājums.
- beksteidžs aizkulises.
- pankreoterapija Aizkuņģa dziedzera audu lietošana terapijā.
- pankreatopeptidāze Aizkuņģa dziedzera enzīms, kas katalizē peptīdu hidrolīzi.
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs.
- retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību.
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis.
- pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība.
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
- aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- aizkūpināt Aizkvēlināt, iekvēlināt (smēķējamo).
- aizklīsterēties Aizķept, salipt.
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt.
- aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties.
- aizlidināt Aizlidināties.
- aizlaisties Aizlidot (2).
- aizšmurgt Aizlidot (ar troksni).
- aizčurkstēt Aizlidot (par bezdelīgu).
- aizvirknēties Aizlidot (par dzērvēm u. tml.).
- aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aiziet Aizlidot (par putniem).
- aizčivināt Aizlidot čivinot.
- aizšvilpt Aizlidot svilpjot.
- aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties.
- aizalaisties Aizlidot.
- aizlidenēt Aizlidot.
- aizlipsāt Aizlidot.
- uzlikt nikolaju aizliegt
- apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
- prohibēt Aizliegt, noliegt.
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- aizrūķēt Aizliegt.
- aizsacīt Aizliegt.
- saliegt Aizliegt.
- zeģināt Aizliegt.
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
- izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus.
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- bans Aizliegums, publisks pasludinājums.
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
- prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana.
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizliegumsistēma Aizliegumu sistēma.
- aizriezt Aizliekt.
- aizsliekties Aizliekties (1).
- aizaliekties Aizliekties.
- aizplaust Aizliet (aiz kaut kā).
- aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
- aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
- aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu.
- aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu.
- aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu.
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
- noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā.
- aizlikt Aizlikties.
- aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā).
- aizklīsterēt Aizlīmēt, aizlipināt ar klīsteri.
- aizzviest Aizlipināt, aizlīmēt, salīmēt.
- aizlipinēt Aizlipināt.
- aizkrepēt Aizlipt ar netīrumiem.
- aizkrept Aizlipt ar netīrumiem.
- aizpockāt Aizlipt ar netīrumiem.
- aizklešķēt Aizlipt.
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
- aizvelēt Aizlocīt, sitot ar veļas vāli.
- saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru).
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju).
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
- aizmānēt Aizmānīt; aizvilināt.
- aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu).
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ).
- samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu).
- pakaļsēdeklis Aizmugurējais sēdeklis.
- atvairot Aiznest, attālināt.
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
- Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
- aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
- satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu).
- kupīra Aizņēmuma obligācija.
- kambio Aizņēmuma vēstule, vekselis.
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
- izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu.
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
- piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
- piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem.
- aizplevināt Aizplivināt, aizlidināt, aiznest ar vēju.
- aizplezdināties Aizplivināties.
- aizplidināties Aizplivināties.
- purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa.
- novazāt Aizpūst lietus mākoņus.
- apsauka Aizrādījums, aizliegums.
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
- saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku.
- aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
- aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
- aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks.
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu.
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti.
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- aizsargs aizsargu organizācijas loceklis
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām.
- karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam.
- locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot.
- sietā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nosienot.
- šūtā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nošujot.
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos.
- šurmis Aizsegs; lietussargs.
- aizsilietis Aizsilieši (2).
- aizsilieši Aizsilietis (1).
- aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali.
- disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm.
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
- aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem.
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni.
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
- aizslīdināt Aizslidināt (1).
- aizsklidināt Aizslidināt.
- nokrīčolēt Aizslidot.
- širmis Aizslietnis; aizsegs (ap gultu).
- kniediņš Aizslietnis; dēļu starpsiena.
- aizstatnis Aizslietnis.
- uzstatnis Aizslietnis.
- aizkrākt Aizsmakt (no kliegšanas).
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
- aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
- aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos.
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam.
- aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt.
- dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš.
- augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā).
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
- prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās.
- serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos.
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
- apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
- vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
- aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli.
- aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
- nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt.
- aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
- aizkliņģot Aiztaisīt ar kliņķi.
- aizkliņķēt Aiztaisīt ar kliņķi.
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
- aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku.
- aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties.
- dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
- dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
- kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei.
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
- piemirgt Aizvērt (uz mirkli).
- novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
- aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm.
- nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
- aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
- erzacs Aizvietojums (parasti nekvalitatīvs).
- konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
- jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
- aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot.
- aizluncināt Aizvilināt luncinoties.
- aizvilstelēt Aizvilināt vairākkārt vai vairākus.
- aizmeņģēt Aizvilināt, aiznest.
- aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt.
- atvilbināt Aizvilināt, atvilt.
- aizkārdināt Aizvilināt.
- aizmudrīt Aizvilināt.
- aizvābīt Aizvilināt.
- aizviļāt Aizvilināt.
- aizvilbināt Aizvilināt.
- aizvildīt Aizvilināt.
- aizvilstalēt Aizvilināt.
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
- daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- aizpickāt Aizziest (ar māliem).
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera.
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
- zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- acalypha Akalifas.
- sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida").
- mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis").
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā.
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
- skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā.
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
- atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu.
- trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata").
- alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai.
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
- Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma.
- apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
- ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam.
- Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- aklenīte Aklis, nezāle.
- fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis.
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai.
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- akmeņzivs Akmens grundulis.
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
- akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai.
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu.
- rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
- ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
- sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai.
- sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai.
- cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt.
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
- calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš.
- kalvene Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
- kalviņa Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
- rāva Akmeņains sēklis (jūrā).
- petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
- upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides").
- akmiņgrauzis Akmeņgrauzis; grundulis.
- smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš.
- dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
- cirvkalis Akmeņkalis; cirkalis.
- akmeņkalējs Akmeņkalis.
- akmenkalis Akmeņkalis.
- akmeņskaldītājs Akmeņkalis.
- akminkalejs Akmeņkalis.
- cirkalis Akmeņkalis.
- litikoze Akmeņkaļu silikoze.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu.
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
- Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei").
- ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia").
- ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia").
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
- hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija.
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
- LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
- LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
- hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā.
- hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
- hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
- hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā.
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
- Carex atherodes akotainais grīslis.
- Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis").
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos).
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- akrobolists Akrobolistu vienības dalībnieks.
- heliptera Akroklīnija ("Helipterum").
- Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana").
- Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii").
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
- amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
- marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem.
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
- galseris Āksts, āveklis.
- žvangulis Āksts; lielība; pļāpa.
- žvankšis Āksts; lielība; pļāpa.
- Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- aktieransamblis Aktieru ansamblis.
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
- actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas.
- akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai.
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums.
- lietojumslāņa entītija aktīvs lietojumslāņa elements.
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados.
- hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
- spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
- aktuelība Aktualitāte.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
- superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju.
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- flendžeris Akustisku efektu pedālis (elektriskajai ģitārai).
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi.
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana.
- ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti.
- ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām.
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām.
- akvareļgleznojums Akvarelis (2).
- akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae").
- aquifoliaceae Akvifoliju dzimta.
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā).
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- ieliecenis Āķis, ieliekums.
- Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus").
- spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus").
- kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
- Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
- aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju.
- AlbTR Albānijas Tautas Republika.
- ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika.
- hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
- lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
- keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
- gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru.
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu.
- oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
- glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
- spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm.
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā.
- Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
- skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās.
- alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
- dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli.
- alergologs Alergoloģijas speciālists.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
- metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu.
- polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā.
- majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā).
- majuskuļi Alfabēta lielie burti.
- hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
- konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- dāņa Alga naturālijās.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
- kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
- kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
- kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- aliance Alianse.
- aliangse Alianse.
- Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā.
- kapronskābe alifātiska karbonskābe C~5~H~11~COOH.
- taukrinda Alifatiskā rinda, metāna (CH3) rindas atvasinājumi.
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
- heksāns alifātiskais ogļūdeņradis C~6~H~14~, ir vairāki izomēri.
- heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
- mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH.
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
- nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums.
- heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
- alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites.
- alligator Aligatori.
- alegators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- alligators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- alligatoriidae Aligatoru dzimta.
- caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm.
- Misisipi aligators aligatoru suga ("Aligator missisipiensis").
- Ķīnas aligators aligatoru suga ("Aligator sinensis").
- alimentācija Alimentu maksāšana.
- alimentēšana Alimentu maksāšana.
- ālenģis Ālinģis.
- izvilks Āliņģis makšķerēšanai.
- lasmins Āliņģis, neaizsalusi vai atkususi vieta.
- aka Āliņģis, pa kuru ziemas zvejā ārā izvelk vadu.
- ālanģis Āliņģis.
- ālaņģis Āliņģis.
- āleņģis Āliņģis.
- āliņš Āliņģis.
- ālogs Āliņģis.
- ilāts Āliņģis.
- alyogyne Aliogīnes.
- Hēgeļa aliogīne aliogīņu suga ("Alyogyne huegelii").
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints.
- alisītes Alises ("Alyssum").
- Drosera aliciae Alises rasene.
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum").
- tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum").
- Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama.
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- mūru alise ališu suga ("Alyssum murale").
- sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās.
- alizarīnkrāsviela Alizarīns.
- diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm.
- alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
- kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
- acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
- cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
- salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem.
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
- alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā.
- alkošanās alkohola lietošana.
- antialkoholiķis Alkohola lietošanas pretinieks.
- burga Alkohola noliktava.
- autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
- alkonauts alkoholiķis, dzērājs.
- alkanauts Alkoholiķis, dzērājs.
- alkans Alkoholiķis, dzērājs.
- alkašs Alkoholiķis, dzērājs.
- zildegunis Alkoholiķis; dzērājs.
- hroniķis Alkoholiķis.
- nāliķis Alkoholiķis.
- zilītis Alkoholiķis.
- hektorizēšanās alkoholiskā dzēriena _Hekotrs_ dzeršanas process.
- ceļa kāja alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā.
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
- folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops).
- jade Alkoholiska dzēriena stiprums.
- jads Alkoholiska dzēriena stiprums.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- d-laičiks alkoholiskais dzēriens _D-light_.
- hekča alkoholiskais dzēriens _Hektors_.
- heķis alkoholiskais dzēriens _Hektors_.
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
- piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
- buhalo Alkoholiskie dzērieni.
- metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
- žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana.
- riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi.
- monopols alkoholisko dzērienu tirgotava (XX gs. 20. un 30. gados).
- šnababode Alkoholisko dzērienu veikals.
- šnabene Alkoholisko dzērienu veikals.
- šņabveikals Alkoholisko dzērienu veikals.
- dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
- balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams.
- malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu.
- velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
- bamslis alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
- dvuļa alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
- knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām.
- rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
- divucis alkoholisks dzēriens divlitru plastmasas pudelē.
- knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera.
- zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
- araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa.
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas.
- brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas.
- likvors Alkoholisks dzēriens, liķieris.
- alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
- špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna.
- dropīte Alkoholisks dzēriens; iedzeršana.
- alkohols alkoholisks dzēriens.
- velna dzira alkoholisks dzēriens.
- drape Alkoholisks dzēriens.
- drope Alkoholisks dzēriens.
- dzerams Alkoholisks dzēriens.
- dzira Alkoholisks dzēriens.
- grādīgais Alkoholisks dzēriens.
- kerosīns Alkoholisks dzēriens.
- oga Alkoholisks dzēriens.
- pļāpūdens Alkoholisks dzēriens.
- pomerance Alkoholisks dzēriens.
- putra Alkoholisks dzēriens.
- reibīgais Alkoholisks dzēriens.
- šmiga Alkoholisks dzēriens.
- šmigucis Alkoholisks dzēriens.
- šmigule Alkoholisks dzēriens.
- švirla Alkoholisks dzēriens.
- skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis.
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
- kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
- Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju.
- alkohola atkarība alkoholisms.
- tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti.
- spirituozs Alkoholu saturošs, alkoholisks.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem.
- Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
- aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
- ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- lineārā alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa linearis").
- dienvidu alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa meridionalis").
- alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds.
- amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu.
- Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš.
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre").
- Trifolium alpestre Alpu āboliņš.
- Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Thesium alpinum Alpu linlape.
- ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds.
- Laburnum alpinum Alpu zeltlietus.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā.
- uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā).
- uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
- turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
- avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
- barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma.
- OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine").
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Alī Sadra alas alu komplekss Irānā (_Ali Sadr Caves_), Hamadānas ostāna ziemeļos.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
- Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
- Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
- brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
- brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
- Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji.
- Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
- pagāza Alus atliekas, padibenes.
- pagāze Alus atliekas, padibenes.
- pagāzne Alus atliekas, padibenes.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
- karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
- pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu.
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
- saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
- gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi.
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
- staniols Alvas folija.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
- algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā.
- Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā.
- platradzis Aļņa bullis ar lāpstveida ragiem.
- skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium").
- apaļradzis Aļņu bullis, kam ragi nav lāpstveida.
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
- balandu amarants amarantu suga ("Amaranthus blitoides").
- zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus").
- amarilis Amarillis.
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
- iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi.
- tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia").
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- confrater Amata brālis, līdzbrālis.
- abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata.
- amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli.
- šrāgs Amata rullis; šrāga.
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
- amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu).
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
- Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
- stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
- Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
- Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- pleoptika Ambliopijas terapijas metode.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia").
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department").
- dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax").
- proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
- Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- amerikanka Amerikānisks, no Amerikas cēlies.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
- drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs.
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
- Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
- liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
- Tilia americana Amerikas liepa.
- Lysichiton americanus Amerikas lizihitons.
- blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- spīdheds amfetamīna lietotājs.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā.
- hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā.
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- melilotus Amoliņi.
- dzeltenais vanagzirnis amoliņš.
- medusziedi Amoliņš.
- baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus").
- augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva.
- zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva.
- ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis").
- Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
- amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli).
- amonija mēsli amonijmēsli.
- zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
- nelabi Amorāli, netikumiski.
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli.
- kāpe Amplitūda.
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- amplitūdas detektēšana amplitūdas modulētā signāla detektēšana.
- krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
- amplitūdas un fāzes detektēšana amplitūdas un fāzes modulētā signāla detektēšana.
- skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
- maksimālā vērtība amplitūdas vērtība.
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- āmuls Āmulis, āboliņš.
- amals Āmulis.
- amūls Āmulis.
- vējaslotiņa Āmulis.
- Ligustrum amurense Amūras ligustrs.
- maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
- slāģis āmurs klona blietēšanai.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
- metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- stenozolols Anaboliskais steroīds.
- anabolīts Anabolisma procesā radusies viela.
- pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu.
- sirdszālīte Anagallis.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- analgētiķis Analgētisks (pretsāpju) līdzeklis.
- fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
- metamizols Analgīns - nenarkotisks pretsāpju līdzeklis.
- coitus per anum anālie dzimumsakari.
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
- automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus.
- analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu.
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
- paraugs Analizēšanai paņemtā viela.
- izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- analizierēt Analizēt.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
- impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- autoanamnēze Anamnēze, ko sniedz pats slimnieks.
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās.
- anarhosindikālists Anarhosindikālisma piekritējs.
- jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli.
- patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos.
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
- ureterocistostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un pūsli.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- anadoli Anatolijas turki.
- sūtūra Anatomijā "šuve", kur divi kauli sanāk kopā un savienojas.
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- limfangioloģija Anatomijas nozare par limfvadiem.
- angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
- gļotezers anatomiska lokalizācija kuņģī, gļotu uzkrājums.
- tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- anatriptisks Anatriptisks līdzeklis, medikaments, ko lieto ieberzējumu, ieziedumu veidā.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs.
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
- Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
- Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
- Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
- aortas aneirisma aneirisma, kas rodas galvenokārt uz sifilisa vai sklerozes pamata.
- endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu.
- dezaneksija Aneksijas likvidēšana.
- posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
- sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas.
- eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida.
- hroniska anēmija anēmija, kas atkārtojas, piem., pēc nelieliem atkārtotiem asins zaudējumiem.
- neirālā anestēzija anestēzija ko panāk, ievadot anestēzijas līdzekli nervā vai nerva tuvumā.
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists, ārsts, kas izdara anestēziju.
- farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
- angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
- hipertrofiskā angioma angioma, kas sastāv no kapilāriem ar hiperplastisku endotēliju.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
- angiotriptors Angiotripsijā lietojamais instruments.
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki.
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
- ģenerālsolisitors Anglijā - ģenerālprokurora faktiskais vietnieks.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms.
- krīks Anglijā - neliels līcis.
- komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem).
- common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
- troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais; anglikāņi.
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
- hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
- hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
- Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
- billbrokers Anglijā un ASV vekseļu māklers, kas pieņem vekseļus diskontam.
- todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- angļi Anglija; Lielbritānija.
- albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums.
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- Anglijas revolūcija Anglijas pilsoņu karš.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās.
- Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
- ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television").
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem.
- Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne.
- Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma.
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- self-government Anglijas vietējā pašvaldība.
- Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
- Ziemeļanglija Anglijas ziemeļu daļa.
- anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs.
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi.
- angļiks Anglis.
- angols Anglis.
- pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
- estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ".
- sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu.
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
- tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus.
- kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
- piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis).
- karako Angļu un franču dragūnu kamzolis 15. gs. beigās.
- sir Angļu uzrunas forma, kad nelieto vārdu.
- anglene Angļu valoda (saziņas līdzeklis).
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
- sovereign Angļu zelta nauda, 20 šiliņu.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji.
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
- Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation").
- leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli.
- antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība.
- dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā.
- makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās.
- heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem.
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
- polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
- pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
- bradiūrija Anomāli lēna urinēšana.
- makromieloblasts Anomāli liels mieloblasts.
- megatrombocīts Anomāli liels trombocīts.
- mikroblasts Anomāli mazs eritroblasts.
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- paradipsija Anomāli stipra slāpju sajūta.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku.
- Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m.
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- cimtābols Anona koku auglis, tropos.
- AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous").
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- hipopiēzija Anormāli pazemināts arteriālais spiediens.
- Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
- runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- sekstets ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji.
- dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets.
- ensemble Ansamblis.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
- antanovki Antanovkas āboli.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju.
- rāmja antena antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
- sātneris Antialkoholiķis.
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
- hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila.
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
- antidote Antidots - pretlīdzeklis, pretinde.
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem.
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums.
- tetrastils Antīkā arhitektūrā četru kolonu templis.
- scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences.
- mutuli Antīkā arhitektūrā plātnes zem geizona, virs triglifu joslas.
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
- Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi.
- georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem.
- epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem.
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais.
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
- ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā.
- epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso.
- Akropole Antīkās arhitektūras ansamblis Atēnās.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
- Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu.
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
- autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
- ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
- Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
- amfotericīns Antimikotisks līdzeklis.
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
- neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis.
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
- antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- antiseptiķis Antiseptiskais līdzeklis.
- kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
- salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums.
- borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
- antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību.
- autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus.
- antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību.
- splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus.
- antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē.
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
- zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus.
- aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos.
- antonavka Antonovkas auglis.
- antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
- antropologs Antropoloģijas speciālists.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos.
- kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum").
- sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim).
- aortas koarktācija aortas loka sašaurinājums zem lielo asinsvadu atzarošanās vietas.
- sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme.
- mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts.
- bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
- plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2).
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- vidusjosta Ap vidukli apjožama josta.
- vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna.
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze.
- pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1).
- spraices apakšā paliktas stutes.
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs.
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs.
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
- apakšžoklis Apakšējais žoklis.
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
- spotka Apakštase, neliels šķīvis.
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
- apolē Apaliski.
- apoļiski Apaliski.
- mulītē Apaliski.
- toleniski Apaliski.
- toliski Apaliski.
- apalusks Apalisks, apaļīgs.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta.
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
- gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai.
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
- rumbulis Apaļa pagale; sprungulis.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- Neogobius melanostomus apaļais jūrasgrundulis.
- Omophron limbatum apaļais resnulis.
- galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis.
- rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
- tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
- resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia").
- kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
- apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā.
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu.
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- rengals Apaļš sacietējums (mēsli).
- rengulis Apaļš sacietējums (mēsli).
- strapals Apaļš salipis fekāliju gabals.
- skriemulis Apaļš skriemelis.
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
- pupķins apaļš uzgalis.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais.
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- runtulis apaļš vīstoklis.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
- Carex globularis apaļvārpu grīslis.
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
- prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
- fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
- sonometrs Aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus.
- oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
- stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
- koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
- deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti.
- orsataparāts Aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- uroglikometrs Aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
- oftalmoleikoskops Aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu.
- stetogoniometrs Aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai.
- kimociklogrāfs Aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
- sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
- onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- shemogrāfs Aparāts redzes lauka kontūru attēlošanai, lietojot perimetru.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- skoliotons Aparāts smagas skoliozes korekcijai.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
- derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
- deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
- limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
- limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
- inklinators Aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai.
- kriofors Aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot.
- elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
- dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
- radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
- radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
- elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
- hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
- meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli.
- reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem.
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
- kosains Apaudzis ar kosu, apklāts ar sausu zāli.
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
- aizzāļot Apaugt ar zāli.
- sazālīt Apaugt ar zāli.
- aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- gludeklis Apavi ar biezu zoli.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
- tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- kalodka Apavu lieste.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
- apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
- apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
- apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu.
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā.
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi.
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam).
- Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
- Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.).
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
- memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas.
- aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
- aģents Apdrošināšanas starpnieks — juridiska vai fiziska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises.
- aptriekšana Apdullinājums.
- karoze Apdullināšana (ar skaņu vai sitienu).
- aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni.
- aizvēkšt Apdullināt raudot (skaļi, nejauki).
- aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot).
- aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties).
- aizšaudīt Apdullināt, atkārtoti šaujot.
- apdūkt Apdullināt, darīt kurlu.
- aizpļerkt Apdullināt, nejauki kliedzot.
- stulbināt Apdullināt, nogurdināt, samulsināt, apmulsināt.
- sadullināt Apdullināt, nogurdināt.
- aizstabulēt Apdullināt, pūšot stabuli.
- aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu.
- mērdināt Apdullināt, savaldīt.
- aizpātarot Apdullināt, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (lasot morāli).
- apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu.
- virubiķ Apdullināt.
- apmauts Apdullināts, apstulbis, pārsteigts.
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
- holesterīna katarakta apduļķojums, kurā ir holesterīna kristāli.
- apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas.
- orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā.
- Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā.
- Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā.
- Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm.
- Hūrona Apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē.
- Rozališki apdzīvota vieta (bijusī pils) Vecsalienas pagastā.
- Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
- Baltezers Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā.
- Kadaga Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu pagastā.
- Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
- Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
- Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
- Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
- Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
- Code Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs.
- Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
- Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
- Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
- Rītausmas Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Bārbele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs.
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
- Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
- Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
- Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
- Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
- Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
- Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
- Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
- Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas.
- Krimūnas Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs.
- Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
- Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
- Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
- Miltiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
- Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
- Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
- Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
- Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā.
- Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
- Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
- Šķieneri Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Stāķi Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas.
- Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
- Ozolnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs.
- Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
- Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
- Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
- Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
- Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
- Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nākotne Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles.
- Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
- Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras.
- Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
- Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs.
- Inciems Apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas.
- Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
- Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kabile Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
- Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
- Priedaine Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
- Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
- Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
- Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
- Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā.
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
- Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
- Viļķene Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs.
- Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
- Ozolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas.
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
- Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
- Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
- Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
- Vecslabada Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs.
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
- Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
- Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Barkava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs.
- Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
- Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
- Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
- Sauleskalns Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
- Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
- Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas.
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
- Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas.
- Skulte Apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas.
- Krauja apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
- Lociki apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā.
- Kalni apdzīvota vieta (lielciems) Nīgrandes pagastā.
- Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs.
- Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs.
- Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
- Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
- Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
- Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
- Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
- Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
- Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
- Audriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs.
- Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
- Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs.
- Strūžāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni.
- Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
- Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
- Silakrogs Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas.
- Zaķumuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas.
- Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
- Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa.
- Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde".
- Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā.
- Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
- Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
- Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
- Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
- Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
- Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
- Draudzība Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
- Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem.
- Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
- Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
- Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
- Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
- Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
- Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
- Kolka Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs.
- Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
- Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
- Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
- Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
- Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
- Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā.
- Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
- Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
- Vienība Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs.
- Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
- Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
- Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
- Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema.
- Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
- Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
- Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā.
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
- Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs.
- Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Blūmreiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Kaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Luņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Naglas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Proņkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Ostrovi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
- Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā.
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
- Doņikova Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu.
- Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Baltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Būdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Lūza Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Saikava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Silkalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Silnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Trakši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Vecpoļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Lielāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Plātere Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Vecķeipene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Vērene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Stēģi Apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
- Jaunborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Lielborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Stašališki apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Bruņene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Ilga apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Katineļi apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Šengeida apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Stūriški apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Tarasovka apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Vārpene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Viktorija apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
- Kirliški apdzīvota vieta (mazciems) Vecsalienas pagastā.
- Brūnas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Kopmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Mērnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Pūriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Sebežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Sviestiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Baranovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
- Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
- Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
- Graviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Kamatauskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa.
- Meikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis.
- Gaveitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Karļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Meteliški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Ritāni apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Šlapaki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Voksova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Zabolotņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
- Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Joniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Kaptiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Ratofa apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Salmanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Valniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Vitaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Voitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Geitviniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Jugaņina apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Mozoliški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Rudziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Šafranovka apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Sergejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Šilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Vecsiķeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Zeitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
- Brenci Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs.
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
- Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils.
- Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
- Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli".
- Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
- Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
- Nabala Apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā.
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
- Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
- Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
- Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
- Vecsaikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Zādzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
- Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
- Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
- Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Alši Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis.
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Vecsalienas pagastā.
- Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
- Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- Vīnakalns apdzīvota vieta (viensēta) Klintaines pagastā.
- Aizāri Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas.
- Aizpurvi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
- Akebli apdzīvota vieta Alžīrijā (_Akabli_), Adrāras vilājas austrumos.
- Alija apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Alia_), Varglas vilājas ziemeļu daļā.
- Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzā.
- Alīdo apdzīvota vieta ASV (_Aledo_), Ilinoisas štata rietumos.
- Almanora apdzīvota vieta ASV (_Almanor_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā.
- Alturasa apdzīvota vieta ASV (_Alturas_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos.
- Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā.
- Alaiansa Apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvila Apdzīvota vieta ASV ("Arli"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ārlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Bolivara Apdzīvota vieta ASV ("Bolivar"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boulinggrīna Apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kalifornija Apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.).
- Kārlaila Apdzīvota vieta ASV ("Carlisle"), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentreilija Apdzīvota vieta ASV ("Centralia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čilikoti Apdzīvota vieta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kliftona Apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kliftona Apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Korninga Apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dablina Apdzīvota vieta ASV ("Dublin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabetauna Apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gonzālisa Apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Luistona Apdzīvota vieta ASV ("Lewiston"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lūlinga Apdzīvota vieta ASV ("Luling"), Luiziānas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mineapolisa Apdzīvota vieta ASV ("Minneapolis"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ripablika Apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Salaina Apdzīvota vieta ASV ("Salina"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šelbivila Apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stontona Apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Viljamsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Williamsburg"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā.
- Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā.
- Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā.
- Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša.
- Ampilatvaķa apdzīvota vieta Austrālijā (_Ampilatwatja_), Ziemeļu teritorijā.
- Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos.
- Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā.
- Halskrīka apdzīvota vieta Austrālijā (_Halls Creek_), Rietumaustrālijas štata ziemeļu daļā.
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā.
- Allara apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajona ziemeļu daļā.
- Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā.
- Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
- Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā.
- Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā.
- Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā.
- Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā.
- Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā.
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas.
- Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
- Alaminosa apdzīvota vieta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Pangasinanas provincē.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Fontenblo Apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.).
- Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
- Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni.
- Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi.
- Hephstha apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā; gruzīnu - Ahalsopeli.
- Algeti Apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē.
- Aghtakla apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļaustrumu daļā.
- Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
- Rameltona apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Svili līča rietumu atzara galā.
- Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē.
- Raša apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē; Rosa.
- Malahaide apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē.
- Portmārnoka apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē.
- Skerisa apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistes ziemeļu daļā, Īrijas jūras piekrastē.
- Bēlonvērheda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalā.
- Dengina apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē; Dangana.
- Klāra apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē; Klorhjaka.
- Ferbāna apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē.
- Kilkormaka apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē.
- Portārlingtona apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē.
- Banahera apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistes rietumos.
- Anjone apdzīvota vieta Itālijā (_Agnone_), Molizes reģiona Izernijas provincē.
- Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos.
- Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē.
- Alanja Valhezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē.
- Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē.
- Akulivika apdzīvota vieta Kanādā (_Akulivik_), Kvebekā, Ungavas pusasalas rietumos.
- Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta.
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
- Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā.
- Vestailenda Apdzīvota vieta Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, tās administratīvais centrs, 160 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē.
- Auleja Apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs.
- Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā.
- Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila.
- Aktala apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Tal_), Tivas Republikā.
- Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā.
- Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā.
- Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja.
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē.
- Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā.
- Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā.
- Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā.
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā.
- Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā.
- Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam.
- Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā.
- Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā).
- Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā.
- Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā.
- Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe.
- Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos.
- Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā.
- Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā.
- Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā.
- Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā.
- Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā.
- Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos.
- Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā.
- Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē.
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā.
- Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā.
- Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
- Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana.
- Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja.
- Aršana Apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aksaja Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā.
- Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
- Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Aliberdukovska apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā; Aliberdike.
- Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva.
- Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos.
- Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā.
- Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla.
- Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka.
- Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
- Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
- Adirkežiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā.
- Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos.
- Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas.
- Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka.
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā.
- Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā.
- Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā.
- Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā.
- Usogorska apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikas rietumos.
- Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_).
- Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā.
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Glastonberija Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
- Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā.
- Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
- Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
- Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
- Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā.
- Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā.
- Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
- Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Rimše apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā.
- Andžuka apdzīvota vieta Madagaskaras dienvidrietumos (_Anju_), Tuliaras provincē
- Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos.
- Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā.
- Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī.
- Abeibara apdzīvota vieta Mali ziemeļaustrumos (_Abeibara_), Kidala reģionā.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
- Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos.
- Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī.
- Airaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Ajrag_), Austrumgobi aimaka ziemeļu daļā.
- Alagerdene apdzīvota vieta Mongolijā (_Alag-Erdene_), Huvsgula aimaka vidienē.
- Aldarhāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Aldarhaan_), Dzavhanas aimakā.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā.
- Altanbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanbulag_), Centra aimakā.
- Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā.
- Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā.
- Arbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Arbulag_), Huvsgula aimakā.
- Argalanta apdzīvota vieta Mongolijā (_Argalant_), Centra aimakā.
- Arhusta apdzīvota vieta Mongolijā (_Arhust_), Centra aimaka austrumu daļā.
- Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
- Ādanjabāla apdzīvota vieta Somālijā (_Aadan Yabaal_).
- Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā.
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas.
- Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Ikālīnena apdzīvota vieta Somijā (_Ikaalinen_), Pirkanmā reģionā.
- Ilitornio apdzīvota vieta Somijā (_Ylitornio_), Lapzemes dienvidaustrumu daļā.
- Ilomantsi apdzīvota vieta Somijā (_Ilomantsi_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
- Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos.
- Jūka apdzīvota vieta Somijā (_Juuka_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Kontiolahti apdzīvota vieta Somijā (_Kontiolahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Nārva apdzīvota vieta Somijā (_Naarva_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
- Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos.
- Sīlinjervi apdzīvota vieta Somijā (_Siilinjärvi_), Ziemeļsavo reģionā.
- Valtimo apdzīvota vieta Somijā (_Valtimo_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Veteli apdzīvota vieta Somijā (_Veteli_), Viduspohjanmā reģionā.
- Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs.
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos.
- Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos.
- Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē.
- Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē.
- Balasote Apdzīvota vieta Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ālija apdzīvota vieta Tunisijā (_Al ʻĀliyah_), Binzartas vilājas ziemeļaustrumu daļā.
- Ajdinlara apdzīvota vieta Turcijā, Bitlisas ila ziemeļu daļā.
- Kiriļivka Apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Alamosa apdzīvota vieta un lidosta ASV (_Alamosa_), Kolorādo štata dienvidu daļā.
- Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā.
- Čavina Apdzīvota vieta un reliģiskais centrs Dienvidamerikā (9.-2. gs. p. m. ē.).
- Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā.
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē.
- Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Kallinge apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kallinge_), Blēkinges lēnē.
- Klipana apdzīvota vieta Zviedrijā (_Klippan_), Skones lēnē.
- Tomelilla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tomelilla_), Skones lēnes dienvidu daļā.
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī.
- Rundāle Apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
- Aglyuna Apdzīvotās vietas "Aglona" nosaukuma variants latgaliski.
- Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski.
- Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski.
- Rībeni Apdzīvotās vietas "Riebiņi" nosaukums latgaliski.
- neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
- pompelmuse Apelsīnu koku pasuga un tā auglis.
- kurasao Apelsīnu liķieris, ko gatavo Kurasao salā.
- aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- dajēst Apēst (ēdiena atlikumu).
- satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
- slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku).
- aptauzēt Apēst (lielu kvantumu).
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice.
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to.
- Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze.
- ģimenes slodze apgādājamo skaits uz vienu ģimenes locekli, kam ir pastāvīgi ienākumi.
- apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
- aplinot Apgādāt ar liniem un pārtikas dāvanām.
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju).
- aptakelēt Apgādāt ar visu nepieciešamo un samontēt takelējumu kvalitatīvai ekspluatācijai.
- asortēt Apgādāt noliktavu (uzņēmumu) ar dažādām precēm.
- vērzeļots Apgādāts ar vērzelēm, u. c. zirglietām.
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā.
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
- kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī.
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu.
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis).
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- litota Apgalvojums, kas izteikts, noliedzot pretējo.
- applicēt Apglaudīt, nogludināt ar rokām (viegli sitot).
- applikšināt Apglaudīt, nogludināt, viegli sitot ar rokām, resp. kājām.
- appļikšināt Apgludināt, apglaust ar rokām (viegli uzsitot).
- apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu.
- grauzis Apgrauztu augļu atliekas.
- transpozīcija Apgriešana, pārstatīšana, pārlikšana vietām.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi.
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību.
- aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R).
- induktīvā vadītspēja apgriezts lielums induktīvajai pretestībai
- īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m.
- kapacitīvā vadītspēja apgriezts lielums kapacitīvajai pretestībai
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
- reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
- strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana.
- pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt.
- pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- celgals Apģērba daļa ap celi.
- tale Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- talija Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- vēders Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- trjapkas Apģērba gabali, drēbes, uzvalki; lupatas.
- trjapki Apģērba gabali, drēbes, uzvalki.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- lanckari Apģērba gabali.
- loriņi Apģērba gabali.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- augamtiesa Apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai).
- lielumkodējums apģērba lieluma nosacīts apzīmējums.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas).
- aporipse Apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
- pakarams Apģērbam, dvielim u. tml.
- ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka).
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2).
- mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā.
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
- nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- apstibīt Apiet apkārt stīvi, neveikli.
- apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem).
- apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem.
- apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot.
- apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
- tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi.
- hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem).
- pamatīgs Apjomīgs, liels.
- zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis.
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
- apstreijāt Apkaisīt (ar sāli).
- apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
- nokrecelēt Apkaisīt ar sienu vai mēsliem.
- ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
- terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus.
- apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības.
- garsons Apkalpotājs, viesmīlis.
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē.
- bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
- malstīties Apkārt mētāties, slinkot.
- guds Apkārtceļojošs sīklietu tirgotājs.
- kolportieris Apkārtceļojošs sprediķotājs (kas pārdod reliģisku literatūru).
- piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu.
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
- noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem.
- muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis.
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- apkārttecis Apkārtskraidulis.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods.
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava.
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
- apklencēt Apklibot ap kaut ko.
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- apkāpt Apkļūt apkārt kaut kam, sperot soli sāņus.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
- apstrādāt Apkopot, analizēt; izstrādāt, izveidot.
- atkodas Apkosti, nokosti gabali.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
- uzsvēpināt Apkvēpināt, dezinficēt kūpinot degošu paegli kādu laiku.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- molodčiks Apķērīgs, pieredzējis zaglis.
- ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
- ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- apķīlas Apķīlātas lietas.
- nošļampāt Aplaistīt, apliet.
- sašaltīt Aplaistīt, apliet.
- žambrāt Aplami, slikti ēst.
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
- izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
- aplauzums Aplauzts salikums.
- neapiešanās Aplecināta dzīvnieka apaugļošanās izpalikšana.
- aplidināt Aplidot, lidināties apkārt.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību.
- lidojumderīguma sertifikāts apliecība par to, ka gaisakuģis vai tā daļas atbilst lidojumderīguma normām.
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
- reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
- testats Apliecība, liecība.
- certifikats Apliecība, sertifikāts.
- koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- testifikācija Apliecinājums.
- liecināt Apliecināt (kādu faktu).
- apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
- noņemt cepuri kāda priekšā apliecināt cieņu, apbrīnot.
- noņemt cepuri apliecināt savu cieņu.
- parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
- pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
- testificēt Apliecināt, pieaicināt liecinieku.
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
- pierādīt Apliecināt; ļaut secināt.
- aptaprināt Apliecināt.
- konsignēts Apliecināts, apzīmogots.
- aplikācija Apliekamais (ārstniecībā).
- komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
- aplikants apliekamais.
- stulpiķi Apliekami ādas stulmi.
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
- sabrucināt apliet (veļu) ar verdošu ūdeni.
- applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- apsalināt Apliet ar karstu ūdeni (iesalu).
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- nobrūzēties Apliet sevi ar netīru šķidrumu.
- aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
- nožūrāt Apliet, nolaistīt.
- applaust Apliet.
- apžļāgt Apliet.
- apžūrēt Apliet.
- noslaukšēt Apliet.
- noslaukšķēt Apliet.
- nožļāgt Apliet.
- nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši).
- applausties Aplieties.
- apsalieties Aplieties.
- nošļirkstēt Aplieties.
- aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- grabzda Aplieva.
- grabzdas Aplieva.
- grebzdas Aplieva.
- grebzde Aplieva.
- gremži Aplieva.
- gremžuļi Aplieva.
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību.
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai.
- Spoķiks aplikācija _Spotify_.
- apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku.
- nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
- apkraut Aplikt (piemēram, ar nodokļiem).
- aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
- aizsētīt Aplikt apkārt žogu (sētu), iežogot.
- apvezt Aplikt apkārt, apsiet (apkārt); apvēzt.
- apkubināt Aplikt apkārt.
- apstīvēt Aplikt ar pūlēm.
- apspārēt Aplikt ar spārēm.
- sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām.
- apstatīt Aplikt kaut kam apkārt.
- apmietot Aplikt mietus.
- ietvarot Aplikt salikumam tipogrāfisku ietvaru vai līniju.
- aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
- slejot aplikt slejas (zirgam).
- stīpāt Aplikt stīpas.
- ringot Aplikt zirgam seglu siksnu.
- apsētot Aplikt žogu (sētu), apžogot, iežogot.
- garnēt aplikt, apgādāt ar piederumiem.
- apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
- marmorācija Aplikums ar marmora plāksnēm.
- aplepīt Aplīmēt, aplipināt.
- noļipināt Aplīmēt, aplipināt.
- apkāļas Aplinki, aplinkus ceļi.
- aplokains Aplinks.
- apšķorēm Aplinku ceļiem.
- aplīkšus Aplinkus (piem., runāt).
- caur puķēm aplinkus (runāt)
- ar apkorām tēgāt pēc naudas aplinkus apvaicāties par finansiālo stāvokli.
- iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt.
- apkāļas Aplinkus runāt.
- gramšķīties Aplinkus runāt.
- izkorēm Aplinkus, aplinkus ceļā.
- izkorņus Aplinkus, aplinkus ceļā.
- vilšu Aplinkus, ar viltu (runāt).
- vilšus Aplinkus, ar viltu (runāt).
- apkorēm Aplinkus, netieši.
- apkājām Aplinkus, pa apceļiem.
- apkārtīgi Aplinkus, pa aplinkus ceļiem.
- apkājēm Aplinkus.
- aplenkām Aplinkus.
- aplenku Aplinkus.
- aplenkus Aplinkus.
- aplinki Aplinkus.
- krepjains Aplipis ar mēslu gabaliem.
- inficēšanās Aplipšana - slimību izraisošu mikroorganismu iekļūšana organismā.
- aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
- aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
- grauļāties Aplipt ar govju mēsliem.
- applekšēt Aplipt ar netīrumiem u. c.
- appļakšēt Aplipt ar netīrumiem visapkārt vai vietumis.
- noķezēt Aplipt ar netīrumiem, mēslu pikām (par mājlopiem).
- salešķēt Aplipt ar netīrumiem, savandīt.
- nešķēt Aplipt ar netīrumiem.
- pieklesēt Aplipt ar netīrumiem.
- salēkšēt Aplipt ar netīrumiem.
- saļekšķēt Aplipt ar netīrumiem.
- nopūkoties Aplipt ar pūkām.
- noliedināties Aplipt ar vielu vai vielām, kas līst ar lietus ūdeni.
- noķerties Aplipt, apķept (ar ko).
- noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem.
- apķipt Aplipt, apķibt.
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- apķibt Aplipt.
- noķibt Aplipt.
- ripulis Aplis (1.1); riņķis (2); arī ripa (1).
- laidava Aplis, apļveida kustība.
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
- cilpa Aplis, loks.
- orbis Aplis; loks; debesjums; visa pasaule.
- rundalis Aplis.
- apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties.
- kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
- apspoguļoties Aplūkot sevi ar spoguli.
- izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- rundulis apļveida laukums, rundēlis.
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
- kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem.
- kunkuļot Apmākties ar nelieliem mākoņiem.
- piedunēt Apmākties pirms lietus.
- aizzilēt Apmākties, tuvojoties lietus mākoņiem.
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē.
- atmals Apmālis 1.
- brusiņa Apmalots zāģmateriāls ar biezumu līdz 100 mm un platumu ne lielāku par divkāršu biezumu.
- hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
- fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju.
- lāzerepilācija Apmatojuma likvidēšana, iznīcinot matu sīpolus ar lāzera staru.
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
- Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām.
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
- vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
- apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties.
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties.
- mesties Apmesties, piemesties; palikt.
- piemetne Apmešanās vieta, pajumte, mājoklis.
- kakts Apmešanās vieta; dzīvesvieta; miteklis.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
- pārmeslis Apmetnis, villaine, mētelis.
- apmuči Apmetnis, virssvārki, mētelis.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- noramstīties Apmierināties, aprimt, likties.
- iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
- pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt.
- apmīlēt Apmīlināt.
- apmisināt Apmulsināt, likt maldīties.
- apduits Apmulsis, apdullis, apreibis.
- apšļaukt Apnēsāt, nēsājot nolietot vai sasmērēt.
- vankšēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- klimbināt Apnicīgi, kaitinoši plinkšķināt.
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
- aplaizīt Apņemt (par liesmām, uguni).
- ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
- Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls.
- imbrikācija Aponeirozes vai citu audu kārtu uzlikšana uz audu defektiem (vēdera ķirurģijā).
- pātagveida aporokaktuss aporokaktusu suga ("Aporocactus flagelliformis").
- aplāpis Appelējis, apsūnojis, slideni glums.
- aplāsināt Appilināt, apšļakstīt, apsmidzināt.
- aplasināt Appilināt.
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni.
- appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli.
- pūšļaki Appūšļotas lietas.
- plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas.
- aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam.
- spurr Apraksta ātru lidojumu, pēkšņu pacelšanos spārnos (par putniem).
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- žmaugs Apraksta pliķa vai sitiena skaņu.
- noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
- apsmildzināt Aprasināt ar smalku lietu.
- iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties.
- iesist pa ķobi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- ieiet galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- sakāpt galvā apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- apsveibis Apreibis, apdullis.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
- iesviķoties Apreibt, iereibt no alkoholiskiem dzērieniem.
- kontūrstrāvu aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras izmanto tikai otro Kirhofa likumu, vispirms aprēķinot fiktīvās kontūrstrāvas.
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; arī saskaitīt (2).
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- integrēt Aprēķināt integrāli.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana.
- kompleksā jauda aprēķinos izmantojams lielums; apzīmējums S; S=P+jQ (j – imaginārā vienība).
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām.
- tehniskie palīglīdzekļi aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti.
- aprikotīns Aprikožu liķieris.
- sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis.
- sulu mēnesis aprīlis.
- sulteķis aprīlis.
- aprelis Aprīlis.
- aprillis Aprīlis.
- sulmēnesis Aprīlis.
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
- ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā.
- Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- aizroce Aproce (rotas lieta).
- pastāvīga apropriācija apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu un kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas.
- glezināt Aprunāt, nelikt otru mierā.
- klepot Aprunāt; runāt (ko) sliktu.
- šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- apsargs Apsardzes (1) loceklis.
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- duzs Apsauka, civēkam, ko viegli izmantot.
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- seglains Apseglots, tāds, kam ir segli.
- apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku; aiztaisīt.
- šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku.
- testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes.
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
- apskalot Apsist ar skaliem.
- apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā.
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- ķerties ap kaklu apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
- nošļandēties Apslacīties, aplieties.
- apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- occulta Apslēptas lietas, noslēpumi.
- nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi.
- zemūdens akmens (retāk klints) apslēpts šķērslis, kavēklis.
- zemūdens akmens apslēpts šķērslis, kavēklis.
- sazamblāt apslienāt, apsiekalot.
- noļebināt Apslienāt, apsiekalot.
- sazabināt Apslienāt, apsiekalot.
- apšļiekāt Apslienāt, nosiekalot.
- apsliekot Apslienāt, nosiekalot.
- sazamblāties apslienāties, apsiekaloties.
- novimbāties Apslienāties.
- sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām.
- apsirgt Apslimt.
- apslinkoties Apslinkt.
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
- uzgalvoties Apsolīt, apliecināt.
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
- dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai; arī parks.
- faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- stāvokļa apstākļa vārdi apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
- kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
- kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
- pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē.
- nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu.
- dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis.
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
- likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma.
- apspoguļot Apstarot ar spoguli.
- apstāvi Apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- sastakņīties apstāties, palikt stāvot.
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- apmienot Apstiprināt, apliecināt.
- valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās.
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
- apstrād. Apstrādājis; apstrādājums; apstrādāts (bibliogrāfija).
- nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
- savīlāt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus).
- savīlēt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus).
- uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
- uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli.
- apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- kapačāt Apstrādāt ar kapli.
- apknabināt Apstrādāt ar pirkstu galiem.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
- apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt.
- mašot Apstrādāt linus ar roku griežamā mašīnā.
- sagatavāt Apstrādāt tā, ka kļūst derīgs lietošanai.
- bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli).
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- kaceklēt Apstrādāt zemi ar kacekli 2.
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu).
- baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai).
- čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas.
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
- iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus); apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem.
- taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli.
- liekšana Apstrādes process, kurā sagatavei vai tās daļai veido liektu formu.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- notiepties Apstrīdēt, noliegt.
- atonitāte Apstulbums, stupurozs stāvoklis katatonijā.
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
- uzurrāt Apsveicot kliegt "urrā".
- apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
- nozeldināt Apsvilināt (ar nātrēm).
- nozelt Apsvilināt (ar nātrēm).
- apgrust Apsvilināt.
- apsvildināt Apsvilināt.
- sasvildināt Apsvilināt.
- nosvilināties Apsvilināties (1).
- sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot.
- iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas.
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
- apsprēgāt Apšļakstīt (ar lielām lietus lāsēm, ar lietu).
- apsene Apšu liegums.
- apmalot Apšūt ar apmali.
- apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1).
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- panelēt Apšūt sienas paneli.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
- nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties).
- nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem.
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem.
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls).
- drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
- kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela.
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
- lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet.
- Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas.
- oneiroīds stāvoklis Aptumšotas apziņas stāvoklis, līdzīgs fantastisku kombināciju sapnim.
- aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli).
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
- iedzīvotāju novērtējums aptuvena iedzīvotāju skaita noreikšana, ja nav speciāli organizēta to uzskaite.
- pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai.
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības.
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots.
- pusliels Aptuvens liela vidus.
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem.
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam.
- petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums.
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- apostulis Apustulis.
- Successio apostolica apustuliskā pēctecība; apustuliskā sukcesija.
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas.
- ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- augļapvalks Apvalks, kas ietver augli.
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību.
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību.
- ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā.
- dukots Apveltīts ar lielām dūrēm.
- klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus").
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- AZP Apvienotā zemnieku partija (Polijā).
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas.
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
- sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- tīksnāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
- tīktāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
- apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- izkrāmēt Apzagt dzīvokli.
- smurkāt apzelēt, noslienāt.
- nokleķēt Apziest ar māliem.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz.
- jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām.
- puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- oksi- Apzīmē savienojumus ar skābekli vai procesus, kuros piedalās skābeklis.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis; apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
- arhi- Apzīmē tās pazīmes augstāko pakāpi, kas ietverta salikteņa otrajā daļā, piem., arhireakcionārs.
- in- Apzīmē: noliegumu, ne-.
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz.
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
- slokšņu novilkums apzīmējums garu, nekopotu salikumu novilkumiem.
- īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
- īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku.
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies.
- nesistemātisks Apzīmējums ikvienam tipogrāfiskam salikuma materiālam, kam pamatā nav tipogrāfiskā punkta.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
- tacet Apzīmējums lielākai pauzei ansamblī, arī veselas daļas (numura) izlaišana.
- guzans Apzīmējums lieliem dzīvniekiem; guzēns.
- guzēns Apzīmējums lieliem dzīvniekiem.
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- cīkonis Apzīmējums sliktam strādniekam.
- C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation").
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
- jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
- pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
- simbolizācija Apzīmēšana, izteikšana ar simboliem.
- marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- energoresursi Apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.
- atzīt apzināties (ko); apliecināt.
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā.
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
- identificēšanās Apzināts vai neapzināts psiholoģisks process, kurā indivīds emocionāli sevi vienādo ar citu personu vai sociālo grupu.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
- predormicija Apziņas krēslas stāvoklis īsi pirms aizmigšanas.
- predormīcija Apziņas krēslas stāvoklis pirms aizmigšanas.
- erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā.
- autopilots Apziņas nekontrolēts stāvoklis, bezdomu stāvoklis.
- apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus.
- abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana.
- apraut Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
- milapests apžēlošanas likums.
- aizspīdināt Apžilbināt uz mirkli.
- stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu.
- apžavēt Apžūt (mazliet).
- tavējs Ar "tu" uzrunātā biedrs, kolektīva loceklis.
- tavējs Ar "tu" uzrunātā ģimenes loceklis, piederīgais.
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- dārzsaimniecība Ar 1920. g. agrārās reformas likumu dibināta līdz 10 ha platībā, gk. sadalāmo muižu augļu dārzos iekārtota lauku saimniecība.
- rezultante Ar 2 vai vairākiem vektoriem attēloto lielumu summārais vektors.
- dābulaine Ar āboliņu bagātīgs.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos.
- dermat- Ar ādu, ādas slimībām saistīts.
- dermato- Ar ādu, ādas slimībām saistīts.
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- tiporota Ar apaļām, kvadrātiskām un trīsstūra pamatformām tipogrāfiski salikti rotājumi, viņetes, signēti un citi figūru salikumi.
- vēders Ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam).
- atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām.
- atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
- kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes.
- skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- maistīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt.
- mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
- mīkstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt.
- šņūrkainīte Ar aukliņām izrotāta (cepure u. tml.).
- storas Ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars.
- siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
- fotoautogrāfija Ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā.
- telesalikums Ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai.
- avizēt Ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- pieurķēt Ar biguli sabikstīt.
- bitains Ar bitēm aplipis.
- patraikšīt Ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu).
- aizbluķēt Ar bluķi vai zemes rulli, kā lauksaimniecības instrumentu norullēt līdz noteiktam punktam.
- piezavēt Ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet.
- uzburt Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
- atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
- impampa Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- impampis Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- dobes Ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai.
- izdalbāt Ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
- raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu.
- kakalžņains Ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
- vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
- pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
- numeris Ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts petrolejas lampas cilindra lielums.
- nosacirsties Ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam.
- kopsolis Ar citiem gājējiem saskaņots solis.
- četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
- daidzīt Ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu.
- piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu.
- solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
- scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem greznots zizlis - monarha varas simbols.
- datorvadība Ar datoru realizējama ciparvadība.
- divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
- abgalīgs Ar diviem vienādiem galiem.
- abigals Ar diviem vienādiem galiem.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- ziberēt Ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb.
- leskains Ar dubļiem vai mēsliem nosmērēts, aplipis.
- dūlēt Ar dūmekli dūmot bites.
- apkūkot Ar dzeguzes kūkošanu likteni pareģot.
- briežāt Ar dzelzs irbuli vai naglu kasīt.
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu.
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu.
- apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
- spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis.
- pārdžindžēt Ar džinkstošu troksni pārlidot.
- ekseles Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- ekši Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
- elektroncaurums Ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos.
- juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
- ērt. Ar ērtībām (reklāmās: dzīvoklis ar ērtībām).
- ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
- ēvelēt Ar ēveli (2) sasmalcināt (dārzeņus).
- ēvelēt Ar ēveli (3) apstrādāt (lauku).
- nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
- imūnfluorescence Ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos.
- formolvakcīna Ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām.
- ēzēt Ar gaisa plūsmas palīdzību palielināt uguni.
- aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
- ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
- apcirklāt Ar galdnieka cirkuli novilkt svītru.
- cirklāt Ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā.
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- deglīgs Ar gangrēnu (brantu) saslimis.
- uzdalbāt Ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt.
- stabilivolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- stabilovolts Ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās.
- izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
- pieprasavāt Ar gludekli piegludināt (pietiekami, daudz).
- glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
- ķūģis Ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm.
- izkasas Ar grābekli izgrābtais nevērtīgais siens, salmi.
- nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
- grafītplasti Ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve.
- autobibliotēka Ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
- aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
- grebļots Ar grebukli izdobts dobums.
- trasa Ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā).
- aizgrīzēt Ar grīzekli aizbultēt.
- nodzīt Ar gropjēveli izveidot (gropi).
- atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
- kuķēties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
- urrāties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
- svompāties Ar grūtībām celties, slieties (augšā).
- lancīt Ar grūtībām ceļot lielāku attālumu.
- sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izšļucināt Ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu).
- izslodzīt Ar grūtībām izstaigāt (lielāku attāumu).
- nogumzīt Ar grūtībām norīt (lielu kumosu).
- pārtiept Ar grūtībām pārliecināt.
- grauzt ar zobiem ar grūtībām rakt, ārdīt ko cietu, pārvarēt lielu pretestību.
- iekaparoties Ar grūtībām sasniegt kādu mantisko stāvokli.
- izsisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- uzkušņāties Ar grūtībām un neveikli uzrāpties.
- atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
- mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
- mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
- ieklumburēt Ar grūtībām, neveikli ienākt.
- ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
- žarbīties Ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā).
- attrausties Ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties.
- atpenterēt Ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties.
- atsapērties Ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu.
- pieklumzāt Ar grūtībām, smagnēji, neveikli pieiet.
- sailentbloks Ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību.
- hennas māksla ar hennu veidoti raksti un simboli uz roku un kāju ādas; mehndi.
- hloroformēt Ar hloroformu izraisīt (kādam) narkozes stāvokli.
- hromatogramma Ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu.
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- idrains Ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks.
- ričains ar iebrauktām ratu sliedēm.
- automašīna Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis.
- Ltd Ar ierobežotu atbildību (angļu "limited").
- elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
- elektrodetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju.
- detonatorkapsele Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- kapseļdetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- pilnā gaitā, retāk ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- ar pilnu tvaiku ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti; ar pilnīgu atdevi.
- ar pirkstu galiem ar iespējami mazāku piepūli, negribīgi.
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
- šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
- izspundēt Ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- taranči Ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā.
- burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
- administratīvā kārtā ar izpildu varas institūciju lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
- stāvcirtu Ar izslietām cirtām.
- koacervāts Ar izšķīdušo vielu bagātāks piliens koloidālā šķīdumā.
- kabalistika Ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli.
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- kompatibls Ar kādu lietu labi savienojams.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
- con brio ar kaisli, ar degsmi, pacilāti.
- con affetto ar kaisli, degsmi.
- izperināt Ar kājām un spārniem izveidot pērkli.
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- kanēļmaize Ar kanēli un cukuru pārkaisīta plātsmaize vai smalkmaizīte.
- skrublēt ar kapli apstrādāt augsni.
- kapt Ar kapli cirst, kaplēt.
- uršeklēt Ar kapli irdināt (zemi).
- nokaplīt Ar kapli nocirst.
- kapļavāt Ar kapli sasmalcināt.
- kapļāt Ar kapli uzirdināt, sasmalcināt.
- kapēt Ar kapli uzirdināt.
- plenīca Ar kārstuvi sakārstās vilnas ripulis.
- aizvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
- arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
- arvienu Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
- anticipācija Ar katru paaudzi ontoģenētiski agrāka iedzimstamas pazīmes vai slimības parādīšanās.
- plēša Ar klepu saistīta zirgu slimība, aizdusa.
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana.
- lasēt Ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas.
- virbināt Ar koka nūjiņu urbt (lielāku caurumu).
- decimāldaļa Ar komatu (datortehnikā - ar punktu) izteikts daļskaitlis, kura saucējs ir skaitļa 10 pakāpe.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- krampiski Ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem.
- uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
- gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- kretulāt Ar kretuli sijāt.
- kretuļāt Ar kretuli sijāt.
- kretulot Ar kretuli sijāt.
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
- apkum Ar kūkumu; izliekumā.
- apkunu Ar kūkumu; izliekumā.
- kulišu lauks ar kulisēm norobežots lauks.
- drāts Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki.
- svēplis Ar kvēpiem nosmērējies cilvēks, smulis.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- atķīlēt Ar ķīli atdauzīt kokam mizu.
- pievadžot Ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt.
- šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
- ar saldu (arī gardu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- ar gardu (arī saldu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
- lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš.
- ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš.
- leikozains Ar leikozi slims.
- leikozaiņš Ar leikozi slims.
- banderilja Ar lentēm izgreznots šķēps; lieto vēršu cīņās Spānijā.
- lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim.
- izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
- izraut no nagiem ar lielām grūtībām atbrīvot kādu, cīņā ko atņemt, iegūt.
- iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
- ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
- izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
- izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
- izmādīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmocīties Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmādīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
- izmocīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
- žļemāt Ar lielām grūtībām košļāt (barību) - par dzīvnieku.
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.).
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam.
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
- aizmurīt Ar lielām pūlēm aiznest.
- atcīnīt Ar lielām pūlēm atvilkt.
- atmurdzināt Ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas.
- iestīlēt Ar lielām pūlēm iedabūt, aizbāzt.
- iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
- izstiknīties Ar lielām pūlēm mēģināt izglābties.
- aizkauties Ar lielām pūlēm nonākt, sasniegt.
- acains Ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru).
- šlužāt Ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem.
- klozēt Ar lieliem apaviem, kājas velkot iet.
- garai Ar lieliem intervāliem (ieelpot, izelpot, krākt).
- greznizdevums Ar lieliem izdevumiem sasaistīts, bagātīgiem izgreznojumiem (ilustrācijām) un ar dārgu iesējumu veidots iespieddarba izdevums.
- izļūļāt Ar lieliem malkiem izdzert.
- iedimzāt Ar lieliem, dimdošiem soļiem ieiet.
- bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti.
- ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
- lopsīt Ar lielu apetīti ātri, rijīgi ēst.
- veķēt Ar lielu apetīti ēst (ko biezu).
- ķesēt Ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām).
- vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
- ķepsīt Ar lielu apetīti ēst; ķepsēt.
- ķepsēt Ar lielu apetīti ēst.
- knecēt Ar lielu apetīti ēst.
- ļepēt Ar lielu apetīti ēst.
- mizāt Ar lielu apetīti ēst.
- siksnāt Ar lielu apetīti ēst.
- tūkāt Ar lielu apetīti ēst.
- vicāt Ar lielu apetīti ēst.
- izveķēt Ar lielu apetīti izēst (ko biezu).
- iztest Ar lielu apetīti izēst.
- izzēvelēt Ar lielu apetīti izēst.
- izveķēties Ar lielu apetīti izēsties (ko biezu).
- noveķēt Ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā.
- nocirst Ar lielu apetīti noēst.
- notēst Ar lielu apetīti noēst.
- paveķēt Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
- paveķēties Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
- pikāt Ar lielu apetīti, steidzīgi ēst.
- makrocefāls Ar lielu galvu, lielgalvains.
- ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
- ar sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, dziļu pārdzīvojumu, dedzību, nesavtību.
- galvu galvām ar lielu intensitāti; steigā.
- kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
- ar aizturētu elpu ar lielu interesi, uzmanību, saspringti.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
- mīļuprāt Ar lielu patiku, ļoti labprāt.
- lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu).
- lauzties Ar lielu piepūli enerģiski strādāt.
- izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- aizdimīt Ar lielu piepūli ko smagu aizgādāt, nogādāt.
- uznāvīties Ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt.
- saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
- uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
- mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam, aizkusis.
- ar melnu muguru ar lielu piepūli, ļoti intensīvi.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
- grūšai Ar lielu piepūli.
- ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, labprāt (_biežāk_ saņemt, uzņemt).
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- izkramšāt Ar lielu sparu izvilkt.
- atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
- iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
- iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
- iegrandīt Ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot).
- ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
- grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
- brizdu brazdām ar lielu troksni.
- villiķis Ar lielu vilnu apaudzis kustonis.
- sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
- savērsmēt Ar liesmu sadegt.
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
- dabas piemineklis ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- budžeta gads ar likumu apstiprināts budžeta darbības periods.
- remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- baznīcas apmeklēšana ar likumu noteikts latviešu zemnieku pienākums 17.-18. gs.
- aizsardzība ar likumu noteikts nodrošinājums
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- etalons Ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas.
- izvairīšanās Ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.
- aplinkiem Ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu.
- LAV Ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus").
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- limfoidāls Ar limfu vai limfmezgliem saistīts.
- lipeklis Ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs.
- mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
- plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
- izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē.
- saut Ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas).
- alts Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli.
- nočāpstināties Ar lūpām vai ar mēli noklakšķināt.
- noglizināt Ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu).
- muļķis palikdams ar ļoti lielām pūlēm, bet bez panākumiem.
- iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
- atmāt Ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu.
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- saplekšināt Ar māliem aizmūrēt.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt.
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt.
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1).
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- atgāztēm Ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu.
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- mazliesmains Ar mazu liesmu degošs.
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
- medaiņš Ar medu aplipis, noziests.
- stiebraite Ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts.
- klakstināt Ar mēli klakšķināt.
- sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus.
- lingvāls Ar mēli saistīts.
- atriedīt Ar meliem un krāpšanos atvilināt.
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- sotē ar mērci pārliets cepts vai mērcē sautēts zivju vai gaļas ēdiens.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
- sūdains Ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs.
- sūdājs Ar mēsliem notraipīts.
- mēslaiņš Ar mēsliem notriepts, piemēslots, netīrs.
- metalizētais papīrs ar metālisku pulveri pārklāts vai ar foliju salīmēts papīrs.
- aizmest Ar metienu attālināt.
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
- robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
- aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
- ar uguni (arī ar zobenu) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- ar zobenu (arī ar uguni) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
- litostrotons Ar mozaīku izlikta grīda.
- defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
- nagažāt Ar nagu nogalināt.
- nagažot Ar nagu nogalināt.
- sadzilināt Ar nātrām apsvilināt.
- sazilināt Ar nātrēm apsvilināt, sadzelt.
- rodinals Ar nātrija sulfītu stabilizēts aminofenola fotoattīstītājs.
- ņurlīt Ar neasu nazi vai neveikli un atkārtoti griezt.
- iekušņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekušņoties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekuzināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekužināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekužņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- cirstīt Ar nelieliem atvēzieniem vairākkārt cirst.
- riteņkrēsls ar nelieliem riteņiem aprīkots (biroja) krēsls.
- sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
- apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni.
- knicēt Ar nelielu nūju pa jokam iesist.
- iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām.
- izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
- aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
- pimbuļais ar netīrumiem vai mēsliem aplipis.
- kadastrs Ar nodokļiem apliekamo objektu saraksts un novērtējums.
- nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība; meli.
- apmelīgs Ar noslieci uz apmelošanu.
- vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām.
- rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura,) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
- pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas.
- ogļot Ar ogli iekrāsot melnu, nomelnot.
- nooglēt Ar ogli melnināt (krāsot melnu).
- sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
- natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
- ozolots Ar ozoliem bagātīgs.
- ozolains Ar ozoliem bagāts.
- uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
- saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli.
- ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
- apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
- acis pārgriezis ar pārmērīgu piepūli; lielās dusmās.
- FLAIR Ar pārtiku saistīta agrorūpnieciskā pētniecība ("food-linked agro-industrial research").
- jeb Ar partikulu "vai" ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- cienīt Ar patiku lietot (ko).
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- haihats Ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva).
- darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem.
- pērļurota Ar pērlēm greznota rotas lieta.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nospringt Ar piepūli nospiest uz leju.
- uzvaidēt Ar piepūli novaidēties.
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- piesniegties Ar piepūli sasniegt (pastiepjoties).
- nodeivelēt Ar piepūli strādāt.
- noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
- uzžurgāt Ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā.
- uzžurgāties Ar piepūli uzrāpties.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē).
- sakņubināt Ar pirkstu galiem sagatavot.
- piepļikstināt Ar pirkstu galiem viegli piedauzīt.
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- šļaupēt Ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām).
- punčāt Ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdeni.
- pulkšināt Ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdens virsmu.
- noplaunāt Ar plaunu noblietēt (jaunu māla klonu).
- pneimobilis Ar pneimodzinēju darbināms transporta līdzeklis.
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- priedēkļvārds Ar priedēkli atvasināts vārds.
- aizpērt Ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem).
- ražošanas izmaksas ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- nokliboties Ar pūlēm aizklibot.
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
- nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
- atsakulties Ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma.
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- uzlēžāt Ar ragaviņām (no kalna) slidināties.
- raģēt Ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt).
- konsignēt Ar rakstu apliecināt, pilnvarot; apzīmogot; nodot preces konsignācijā.
- koeficients ar relatīvu lielumu izteikts kvalitatīvs rādītājs (piemēram, lietderības koeficients).
- iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
- šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
- svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
- gavēšana Ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- piedot grēkus ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
- modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus.
- noriebt Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- krūpīte Ar rīkles slimību saslimusi vista.
- aplaist Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
- aprakstīt Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
- mastiklis Ar rokām darbināma linu maļamā mašīna.
- neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
- grieztuve Ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- sadužīt ar roku mazliet sagrūstīt, iepļaukāt.
- manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur); virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
- unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
- fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju.
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- kable Ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei.
- ķeizerkūka Ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas).
- atsakuprāties Ar saliektu, kuprainu muguru atnākt.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
- bāka Ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka.
- retai Ar samērā lielām atstarpēm.
- retai Ar samērā lieliem starpposmiem.
- fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- Saules meita ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- sertificēt Ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt.
- sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
- antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
- silots Ar siliem apaudzis.
- ātrais klopsis ar sīpoliem sacepta gaļa.
- skābekļains AR skābekli bagātīgs.
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- aprašpilēt Ar skrāpjvīli nogludināt visapkārt.
- izbražāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
- izbružāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
- sliekains Ar sliekām bagātīgs.
- atklemburot Ar sliktu zirgu atjāt.
- leptohromatisks Ar smalku hromatīna tīkliņu.
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
- nopikāt Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
- nopikot Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- žļagt Ar sparu liet.
- aizallēt Ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā).
- iežļāgt Ar sparu un lielā daudzumā ieliet.
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
- spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfa palīdzību iegūts fotoattēls, kurā redzama Saule monohromatiskajos staros.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- dzīt ar spēku (piem., airējot) pārvietot transporta līdzekli (par cilvēku)
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3).
- atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
- svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
- aizspert Ar spērienu attālināt.
- paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
- saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
- piesadzīties Ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem).
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- aizsprangāt Ar sprangiem (ko lieto pogu vietā) aiztaisīt (aizpogāt) apģērbu.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- sastabulēt Ar stabuli izspēlēt melodiju.
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
- anginoze Ar stenokardiju saistīta vispārēja saslimšana.
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- skrauksnis ar stipri sasalušu sniegu klāta vieta, kur, soli sperot, sniegs gurkst.
- aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
- pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
- parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- aizsviest Ar sviedienu attālināt.
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
- svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
- vārīt Ar šāvienu nogalināt.
- riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- aizsvurkšt ar švirkstošu troksni aizlidot.
- iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
- šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- spaistot Ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās.
- aizkusīgs Ar tieksmi uz gurdenumu, viegli nogurstošs, astmatisks.
- nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
- maksātnespēja ar tiesas spriedumu konstatēts uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kad tas nespēj veikt kārtējos maksājumus un nomaksāt parādus; bankrots.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu); arī publicēt (parasti periodikā).
- iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- trīskaulu Ar trim kauliem apzīmēts; miroņgalva.
- tabisks Ar tuberkulozi vai ar sifilitisku smadzeņu slimību saslimis; uz šīm slimībām attiecīgs.
- anālerotika Ar tūpli un sēžu saistītā erotika.
- plus mīnus Ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2).
- kaņuppiens Ar ūdeni aplietas sagrūstas kaņepes.
- svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai.
- palte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- špalte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- žolga Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka, bedre, gramba; peļķe.
- zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
- aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- aizkrustīt Ar uzstādītu krustu norādīt uz ceļa aizliegumu.
- eksogēnais metabolisms ar uzturu uzņemto barības vielu metabolisms.
- ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu.
- uzblieķēt Ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs.
- uzblietēt Ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs.
- sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu.
- ieskaustīt Ar vāli sākt kulstīt (linus).
- uzbauzēties Ar vāli vai spriguli uzsist.
- oktroētā konstitūcija ar valsts galvas (monarha) vienpusēju aktu dāvināts, ne parlamentā pieņemts valsts pamatlikums.
- vāla Ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā.
- barols Ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- gubīt Ar varu aizgādāt prom, nodzīt (augli).
- izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5).
- izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
- izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu); likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
- sagņauzt Ar varu saliekt.
- vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
- savindāt Ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā).
- a fortiori ar vēl lielāku pierādījumu spēku; vēl pārliecinošāk; jo vairāk.
- uzpuncāt Ar velējamo vāli dauzīt.
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- vibrators ar vibrācijas opciju aprīkota seksa rotaļlieta.
- metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
- liz- Ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni).
- viencilindra Ar vienu cilindru (par motoru).
- atņēmiens Ar vienu ņēmienu atlikšanai saņemto rindu kopums.
- vīlēt Ar vīli 1 apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
- pietrīt Ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei.
- aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
- atvilt Ar viltu aizvilināt.
- atvilstināt Ar viltu atvilināt.
- uzvilt Ar viltu ievilināt.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- fallisks Ar vīrieša dzimumlocekli saistīts.
- maskulīns Ar vīrietību saistīts, vīrietību simbolizējošs.
- kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
- ar visiem pieciem prātiem ar visu savu būtību, ar lielu centību un neatlaidību.
- vītolains Ar vītoliem apaudzis.
- savīžot Ar vīzēm kājās, neveikli sanākt kopā.
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- parudze Ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā).
- činkurs Ar zāli apaudzis cinis.
- plāči Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- plācis Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- plocis Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- zālējums Ar zāli apaudzis laukums.
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- notars Ar zāli apaudzis pagalms; nora.
- apars Ar zāli apaugusi eža apartu lauku vidū.
- dzirvens Ar zāli apaugusi neuzarta vieta.
- pade Ar zāli apaugusi vieta starp tīrumiem vai mežiem.
- mazzālains Ar zāli nabadzīgs, reti saaugusi neliela zāle.
- džūksnis Ar zāli un krūmājiem apaudzis purvs.
- damakša Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damākša Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damakšņa Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damaksnējs Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damaksnis Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- damaukša Ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta.
- piezāļot Ar zāli un nezālēm pieaudzis.
- novaļas Ar zālienu vai zemi aizsargāti pamati.
- valaks Ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās.
- pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas.
- paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
- tiltmašiņš Ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai.
- grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- adkredulēt Ar zvērestu noliegt apvainojumu.
- zvīnots Ar zvīņām aplipis.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- cauri Ārā no kā (pārvarot kādu šķērsli).
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju.
- opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu.
- arābists Arābistikas speciālists.
- koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts.
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- Abasīdi Arābu impērijas valdnieki, Bagdādes kalifi no 749.-1258. g.
- zindži Arābu kalifātā no Austrumāfrikas ievestie vergi 7.-9. gs.
- makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi.
- AR Arābu Republika (kopā ar nosaukumu, piem., Jemenas AR).
- djebel Arābu salikteņos nozīmē kalnu, kalnāju.
- ASAP Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija (Sīrijā).
- Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dib. 1947, Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (kopš 1963), Irākā (1968.-2003. g.).
- kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās.
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
- Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granadā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
- makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata.
- arālijaugi Arāliju dzimta ("Araliaceae").
- araliaceae Arāliju dzimta.
- ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- dizigotēka Arāliju dzimtas ģints ("Dizygotheca").
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta.
- oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta.
- panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta.
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs.
- šeflēra Arāliju dzimtas ģints ("Schefflera").
- tupidante Arāliju dzimtas ģints ("Tupidahthus").
- aralia Arāliju dzimtas ģints.
- kalopanax Arāliju dzimtas ģints.
- araliales Arāliju rinda.
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
- aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām.
- archaeopteryx Archaeopterix lityographica - arheopterikss.
- ābeideris Ārdbīlis.
- ārbīlis Ārdbīlis.
- vārdeklis Ārdeklis, sekumi.
- parkas Ārdeklis.
- Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
- dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
- saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt.
- noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt.
- Areca Areco - pilsēta Itālijā.
- ožive Arehitektūrā smails spraislis gotu stilā.
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
- teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros.
- āriene Ārējā, viegli uztveramā forma.
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra.
- ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
- ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
- otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā.
- subareālie procesi ārējo cēloņu izraisītie ģeoloģiskie procesi, kas norisinās uz sauszemes, - erozija, glaciālie un eolie procesi.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem.
- apaļslīpēšana Ārēju cilindrisku virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju.
- autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
- arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens").
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
- brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
- indēns Arēns, biciklisks ogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- arilgrupa Arēnu atlikums, kurā ir par vienu H atomu mazāk nekā arēna molekulā.
- ARS Argentīnas peso; Argentīnas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.).
- Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe").
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- arheogrāfs Arheogrāfijas speciālists.
- arheologs Arheoloģijas speciālists.
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
- Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru.
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils.
- senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
- archaeospermae Arheospermi - pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas.
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m.
- Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. "Hebrides"), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m.
- Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. "Ilhas dos Acores"), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m.
- Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti).
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja.
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
- Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
- Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi.
- Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu.
- Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē.
- Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas.
- Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
- Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs.
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
- Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas.
- Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
- dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- atvērtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija ir publiski pieejama un kuru brīvi var izmantot citi izgatavotāji savas produkcijas ražošanai.
- concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
- koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
- Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili.
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
- arhitekts Arhitektūras speciālists.
- plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku.
- plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- archivālijas Arhīva aktis; arhivālijas.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
- interakcionisms Arī interaktīvais duālisms - teorija, ka psihiskais ar fizisko ir divi neatkarīgi, patstāvīgi procesi, kas savstarpēji mijiedarbojas.
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
- pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles.
- aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
- neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs).
- kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli.
- MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja.
- aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ.
- balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē.
- liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
- eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
- chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā.
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
- bule Aristrokrātiskajās un oligarhiskajās polisās (līdz 5. gs. sāk. p. m. ē.) - aristrokrātu varas institūcija.
- ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte.
- vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- subtrahends Aritmētikā skaitlis, kas no otra skaitļa jāatskaita.
- ārja Ārja samādž (āriešu biedrība) - reformistiska neovēdiska reliģiska organizācija.
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem).
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
- kolapss Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis.
- bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
- hipermegālija Ārkārtīga palielināšanās.
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- līst bez ziepēm ārkārtīgi iztapt, lišķēt, lai gūtu sev labumu.
- ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope").
- pasakains ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu)
- hipergigantosoma Ārkārtīgi liels augums, gigantisms.
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu.
- karbilamīns Ārkārtīgi smirdīgs, indīgs savienojums, kurā izociānskābes ūdeņraža atoms aizvietots ar ogļūdeņraža radikāli; izocianīds.
- patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels.
- pārvari Ārkārtīgi, pārlieku.
- hiperpātija Ārkārtīgs slimīgums.
- varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties.
- arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
- skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- lemešu lobītājs arklam līdzīgs lobītājs, ko lieto līdz 14 cm dziļai lobīšanai un seklai aršanai līdz 18 cm dziļumā.
- arklinieks Arklinieki.
- arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks.
- arklinieki Arklinieks.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- lēgitimācija Ārlaulībā dzimuša bērna pieņemšana par likumīgu.
- ĀM Ārlietu ministrija.
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- ArmPSR Armēnijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- AR Armēnijas Republika.
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
- mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas).
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
- Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks.
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
- gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- višapi Armēņu mitoloģijā - pūķi, kas personificēja pērkona negaisu, viesuli vai negaisa mākoņus.
- Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs.
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints.
- borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai.
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- rālis Armijas komandējošā sastāva loceklis, kura dienesta pakāpes nosaukums beidzas ar "-rālis".
- ārmrestlings Ārmreslings.
- Itālijas ārums ārmumu suga ("Arum italicum").
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
- arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- fachs Arods, specialitāte.
- vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis.
- aminoglutetimīds Aromatāzes blokators, kas ietekmē estrogēnu sintēzi, izmanto kā pretvēža līdzekli krūts vēža gadījumā.
- arilēns Aromātiska ogļūdeņraža divvērtīgs radikālis.
- arils Aromātiska ogļūdeņraža vienvērtīgs radikālis.
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
- difenilēteris Aromātiskais ēteris, bezkrāsas kristāli ar gerāniju smaržu, izmanto parfimērijā.
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- ksiloli Aromātiski ogļūdeņraži, dimetilbenzoli, ko iegūst no akmeņogļu darvas vai naftas riforminga procesos.
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā.
- terfenils aromātisks ogļūdeņradis C~6~H~5~-C~6~H~4~-C~6~H~5~, balta, kristāliska viela.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- zemeņkoklapu aronija aroniju suga ("Aronia arbutifolia").
- saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); uzart.
- izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu).
- aizart Arot likvidēt.
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
- aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- hemotīmija Ārprātīga vēlēšanās nogalināt.
- proskripcija Ārpus likuma izsludināto personu saraksts.
- exlex Ārpus likuma, likuma neaizsargāts.
- ex lex ārpus likuma.
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli.
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem.
- IVF Ārpusķermeņa apaugļošana (latīņu "in vitro fertilization").
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- čārterreiss Ārpussaraksta reiss, ko transportlīdzeklis (gk. lidmašīna) veic pēc nomas līguma.
- gaismas gads ārpussistēmas attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā, apzīmējums - ly; 1 ly = 63240 astronomisko vienību = \~9,46·10^12^ km.
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
- mikrogamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena miljonā daļa gammas, skaitliski vienāda ar pikogramu.
- miligamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena tūkstošā daļa gammas, skaitliski vienāda ar nanogramu.
- kilovatstunda Ārpussistēmas mērvienība darba un enerģijas mērīšanai (1 kWh = 3,6 x 10^6^ J); lieto galvenokārt elektrotehnikā.
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai.
- rīdbergs ārpussistēmas mērvienība, ko lieto atomfizikā un optikā; 1 Ry = 13,60 eV un ir vienāds ar ūdeņraža atoma jonizācijas enerģiju.
- kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai.
- arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli.
- arsēniks arsēna trioksīds As~2~O~3~, stipra inde, lieto arī medicīnā un tehnikā.
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
- daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās.
- izārstēt Ārstējot pilnīgi novērst (slimību).
- haimoterapija Ārstēšana ar asinīm, ievadot tās slimnieka organismā, ārpus barības vada.
- brahiterapija Ārstēšana ar jonizējošo starojumu, kura avots novietots uz ķermeņa virsmas vai nelielā attālumā.
- talasoterapija Ārstēšana ar jūras klimatu un jūras peldēm.
- marinoterapija Ārstēšana ar jūras klimatu.
- etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
- oksigenoterapija Ārstēšana ar skābekli.
- autouroterapija Ārstēšana ar slimnieka paša urīnu, ievadot to parenterāli.
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
- monoterapija Ārstēšana ar vienu ārstniecības līdzekli.
- vapoterapija Ārstēšana ar zāļu līdzekļu vai citu šķidrumu tvaikiem vai lietojot šos līdzekļus izsmidzinātā veidā.
- naturopātija Ārstēšana bez medikamentiem, lietojot vienīgi fizikālos un diētiskos līdzekļus.
- orinoterapija Ārstēšana kalnu klimatā.
- speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
- simptomātiskā ārstēšana ārstēšana, ar kuru gk. novērš slimības simptomus, bet ne cēloņus (piemēram, atbrīvo no sāpēm, aizdusas un klepus lēkmēm u. tml.).
- autoterapija Ārstēšana, ievadot organismā paša slimnieka serumu vai sekrētus.
- teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā.
- kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība.
- ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās.
- patoģenētiskā terapija ārstēšana, kas vērsta pret slimības rašanās un attīstības mehānismiem.
- heteroterapija Ārstēšana, kas vērsta pret slimības simptomiem; nespecifiska terapija.
- litoterapija Ārstēšana, kurā tiek izmantoti akmeņi (grieķu lithos).
- alkālijterapija Ārstēšana, lietojot sārmainu diētu, medikamentus, minerālūdeņus.
- autoseroterapija Ārstēšana, slimniekam injicējot viņa paša asins serumu.
- RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts").
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos.
- izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus.
- autohemoterapija Ārstēšanas veids; slimniekam izdara no viņa vēnas ņemtu asiņu intramuskulāru injicēšanu.
- dziedēt Ārstēt (slimību).
- dziedināt Ārstēt (slimību).
- dziedēt Ārstēt (slimo).
- dziedināt Ārstēt (slimo).
- nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
- gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā.
- tūkstošzālīte Ārstnicisks augs, kas palīdz daudzu slimību gadījumos.
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
- amals Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- amuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- bišāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- bišamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- ceļāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- ceļamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mārābols Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mārābuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mellotnis Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- milzāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- Melilotus officinalis ārstniecības amoliņš.
- eglītes Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- laumas Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- laumasslota Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- nešporka Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- skosta Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- skostiņi Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- skujene Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- sparģele Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- sparguļi Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks.
- balderi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderiņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderjanis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldirjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrijans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bamberjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- blanderjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldarjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bolderis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bolderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bolderjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldojāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldorjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldriaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldriāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulderene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulderiņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldrene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldriāne Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurīte Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurītis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurs Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- burbuļjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- dundujāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- dundurjāniņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- dundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- miereklis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- nobalnīca Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- vaderjāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valeriāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerjaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- vaļerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerjans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts.
- borečs Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis").
- villene Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis").
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca.
- raksturskaitlis Ārstniecības iestāžu kvalifikācija pēc to iespējām.
- klostera puķe ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- zāļu izops ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- izapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- īzapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- izopes Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- izops Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- karotne Ārstniecības karotene - karoteņu suga ("Cochlearia officinalis").
- kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- Calendula officinale ārstniecības kliņģerīte.
- madakna Ārstniecības kliņģerīte.
- altejsakne Ārstniecības kokroze ("Althaea officinalis"), alteju suga.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- antifebrīns Ārstniecības līdzeklis pret karstumu un sāpēm.
- polifarmakons Ārstniecības līdzeklis, kas derīgs pret daudzām slimībām.
- narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
- hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti.
- apomorfīns Ārstniecības līdzeklis, morfīna derivāts; lieto kā vemšanas un atkrepošanas līdzekli.
- salols Ārstniecības līdzeklis, salicilskābes derivāts; kristālisks, balts pulveris; līdzeklis zarnu trakta un urīnkanāla dezinficēšanai.
- balzams Ārstniecības līdzeklis.
- antihistamīns Ārstniecības līdzekļi, kurus lieto pret alerģiskām slimībām.
- burkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- dūmene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- dūmenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- griezene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- lineņi Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- mātene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- mātenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- matutes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- riteņspolīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- riteņspolītes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- rūtene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- svecīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- vējaburkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs.
- bišu mētra ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), citronmelisa.
- citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
- perdelītes ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
- bišumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
- citroņumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
- melismētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
- Melisa officinalis ārstniecības melisa jeb citronmētra.
- Melissa officinalis ārstniecības melisa.
- allopatija Ārstniecības metodes, kurās izmanto līdzekļus, kas iedarbojas pretēji slimības cēloņa izraisītājām sekām.
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
- Stachys officinalis ārstniecības pātaines "Betonica officinalis" nosaukuma sinonīms.
- bujenes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- bulroze Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- bulrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- lielrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- paionija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- peonje Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pijene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pimanija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pīneja Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- piule Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- piuline Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pojene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pojine Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- puīne Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pujene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pujenīte Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- stulpane Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- stulpene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
- hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
- dionīns Ārstniecības preparāts, morfīna (hlorūdeņraža etilmorfīna) atvasinājums; narkotisks līdzeklis un līdzeklis sāpju remdēšanai.
- kalcekss Ārstniecības preparāts, urotropīna un kalcija hlorīda maisījums - lietots kā līdzeklis gripas ārstēšanai.
- kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- salfejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- salvijs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- sievumētra Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalbeja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalbejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalbējs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpetes Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpijas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpiņas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpiņi Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalveja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalvija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- dzelzpuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis").
- dzelzspuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis").
- verbēnas ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis").
- verbena Ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis").
- urne Ārstniecības vērmele ("Anchusa officinalis").
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
- bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- paeglis Ārstniecības žibulītis ("Euphrasia officinalis").
- modalitāte Ārstnieciska (gk. fizikāla) līdzekļa lietošanas veids vai nosacījumi.
- lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums.
- talidomīds Ārstniecisks līdzeklis relaksācijai, izgudrots 1950. gados, vēlāk atklājās, ka grūtniecēm tas izraisa augļa kroplumu.
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
- izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā.
- ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās.
- disulfāns Ārstniecisks sutfanilamidu grupas preparāts, baltā streptocīda atvasinājums; lieto pret dizentēriju un kolītu.
- bērnu ārsts ārsts - speciālists bērnu slimībās.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- laringootorinologs Ārsts kakla, ausu un deguna slimību speciālists.
- leprologs Ārsts lepras diagnostikas un ārstēšanas speciālists.
- otologs Ārsts speciālists ausu slimībās.
- otiatrs Ārsts, ausu slimību speciālists.
- panterapeits Ārsts, kas ārstējot prot lietot jebkuru derīgu ārstniecības līdzekli.
- privātārsts Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli.
- kaktārsts Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.
- kaktu ārsts ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs.
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
- fitoterapeits Ārsts, kas specializējas fitoterapijā.
- neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā jeb jaundzimušo aprūpē.
- ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās.
- gastrologs Ārsts, kuņģa slimību speciālists.
- gastroenterologs Ārsts, kuņģa un zarnu slimību speciālists.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- laringoskopists Ārsts, laringoskopijas speciālists.
- terapeuts Ārsts; slimnieku kopējs.
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
- ekstraordinārs ārštata vai speciāli iecelts, norīkots
- distālā ligatūra artērijas ligācija distāli no aneirismas.
- maisveida aneirisma artērijas maisveida izspīlējums, savienots ar galveno artērijas stumbru ar samērā nelielu atveri.
- proksimālā ligatūra artērijas nosējums proksimāli no aneirismas.
- arteriektopija Artērijas novirze no normālās lokalizācijas.
- ultraligācija Artērijas pārsiešana distali no tās zarošanās vietas.
- cirkumklūzija Artērijas saspiešana ar stiepli.
- arteriopātija Artērijas slimība, sevišķi funkcionāla.
- periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība.
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- smagā artilērija artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
- salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem.
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
- vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
- direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
- raķeššāviņš Artilērijas šāviņš, kura lidojumu nodrošina parastais un reaktīvais lādiņš.
- fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete.
- sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš.
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj.
- vadāmais šāviņš artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
- gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ.
- simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni.
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
- Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums.
- rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs.
- Pasaules baltiešu apvienība ārzemēs dzīvojošo igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija, dibināta 1972. g., 1992. g. darbību izbeidza.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- harpūna Asa adata ar atkarpi audu gabaliņu iegūšanai biopsijas nolūkā.
- nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību.
- harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem.
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- ēzeļpiene Asais dievkrēsliņš ("Euphorbia esula").
- Euphorbia esula asais dievkrēsliņš.
- makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei.
- dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas.
- asara Asaris ("Perca fluviatilis").
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
- dakrioscintigrāfija Asaru kanāliņa scintigrāfija.
- dakriosolenīts Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums.
- dakriostenoze Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums.
- dakriohelkoze Asaru maisa un asaru kanāliņa čūlošana.
- lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
- cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos.
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
- dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes.
- sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit").
- asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
- rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām.
- Ligūrijas asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline liburnica").
- dzeltenā asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline lutea").
- durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
- adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem.
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā.
- špicēt Asināt (piem., zīmuli).
- šmirģelēt Asināt ar šmirģeli.
- Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu.
- hematolimfūrija Asinis un limfa urīnā, piem., filariozē.
- sula Asinis; arī limfa.
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
- eritrocitūrija Asins izdalīšanās ar urīnu; slimības pazīme; hematūrija.
- bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
- leikogramma Asins leikocītu aina, leikocītu kvantitatīvās un kvalitatīvās izmeklēšanas rezultāti.
- hemolipāze Asins lipāze.
- eritrocītaferēze Asins ņemšana, sadalīšana, eritrocītu atdalīšana un atlikuma retransfūzija donoram.
- gamma globulīni asins olbaltumvielu frakcijas, antivielas pret slimību ierosinātājiem.
- hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- imūntransfūzija Asins pārliešana no imunizēta donora.
- fibrinolizīns Asins plazmas ferments, kas šķīdina asins trombus, recekli.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- plaušu embolija asins receklis plaušu artērijā vai tās sazarojumos.
- embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- angiocista Asins saliņa; embrioloģijā mezodermas šūnas, no kurām attīstās asins ķermenīši.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās, leikēmija.
- retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā.
- hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā.
- angioektazija Asins un limfas vadu paplašinājums.
- defibrinizācija Asins vai limfas atbrīvošana no fibrīna.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
- othematoma Asinsizplūdums starp arējās auss skrimsli un perihondriju.
- aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi.
- mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
- mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs.
- liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns.
- fericiankālijs Asinssālis (sarkanā asinssāls).
- trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze.
- laterālā ligatūra asinsvada daļēja noslēgšana ar vaļīgu ligatūru.
- pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
- neointīma Asinsvada transplantāts vai protēze, jauna endotēlijšūnu kārta asinsvada iekšējā slānī.
- angiorekse Asinsvada vai limfvada plīsums.
- angiīts Asinsvada, limfvada vai žultsvada iekaisums.
- angiomiopātija Asinsvadu muskuļu slāņa saslimšana.
- korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
- angiogrāfija Asinsvadu rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- angiopātija Asinsvadu saslimšana.
- naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns.
- angiotenzīnamīds Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, oktapeptīds.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- angiogrāfija Asinsvadu un limfvadu apraksts.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
- angiektāzija Asinsvadu vai limfvadu paplašinājums, sevišķi kapilārajā daļā.
- ekskarnācija Asinsvadu vai limfvadu sistēmas anatomisku preparātu pagatavošana, tos atdalot no apkārtējiem audiem.
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
- kuplā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum prolificum").
- epistakse Asiņošana no deguna, pa laikam kādas citas slimības simptoms.
- odontorāģija Asiņošana no zoba ligzdiņas pēc zoba izraušanas.
- forcipresūra Asiņošanas apturēšana, aizspiežot asiņojošo asinsvadu ar speciālu maigli.
- karboksihemoglobīns Asiņu hemoglobīna un oglekļa oksīda (tvana gāzes) savienojums, kas nespēj saistīt un pārnēsāt skābekli un tādējādi izraisa saindēšanos ar tvanu.
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
- olvada mola asiņu infiltrētas augļa un augļa apvalku atliekas pēc aborta olvadā.
- neīstā mola asiņu masa dzemdē, kas veidojusies no polipa vai audzēja.
- asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību.
- defibrinēšana Asiņu un limfas atbrīvošana no fibrīna.
- koza Asiņu un limfas sarecējums, kas pārklāj brūci.
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti.
- asiriologs Asirioloģijas speciālists.
- franciskānis Asīzes Franciska dibinātā katoļu ubagotāju mūku ordeņa loceklis.
- Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti.
- Ascochyta trifolii askohitu suga, kas parazitē uz āboliņu lapām.
- C vitamīns askorbīnskābe - ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā.
- aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints.
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae").
- trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem.
- umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas.
- huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints.
- parmeliaceae Asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimta.
- cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kalīcijas Asku ķērpju klases rinda ("Caliciales").
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
- askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos.
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos.
- dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
- orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- skropstaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Scutellinia").
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
- pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu.
- anthostomella Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases klipeosfēriju dzimtas ģints.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- graudaine asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Encoelia").
- sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
- stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina").
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- dzelzine Aslapu grīslis ("Carex muricata").
- Carex echinata aslapu grīslis.
- asparagus Asparāgi - liliju dzimtas ģints.
- ārstniecības asparāgs asparāgu suga ("Asparagus officinalis"), kas konstatēta arī Latvijā.
- rakurss Aspekts, viedoklis.
- aspergillus Aspergili.
- Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- aspiciliaceae Aspicīliji - asku ķērpju klases dzimta.
- hymenelia Aspicīliju dzimtas ģints.
- acetilsalicilskābe Aspirīns - pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma līdzeklis.
- aksilemma Ass cilindra apvalks.
- dendraksons Ass cilindrs, kas sazarojas nelielā attālumā no nerva šūnas.
- radze ass izvirzījums, izcilnis (piemēram, klintij)
- garenass Ass līnija, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un ir vērsta tā normāla kreisēšanas ātruma lidojuma virzienā.
- vīlinģis Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis; īliņš.
- īlings Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
- īls Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
- penetrants Ass, dziļš, iespaidīgs, pārliecinošs.
- rags Ass, izliekts (kā) gals.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis.
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis.
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis.
- lancinējošs Ass, šaujošs, urbjošs, griezīgs; par tabesa slimnieku sāpēm - zibenīgs.
- radze ass, šķautņains izcilnis (kurpes vai pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze
- rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3).
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
- astatisks Astatiskā adata - divu magnētadatu savienojums; tām ir pretēji izvietoti poli, tāpēc tās ir mazjutīgas pret Zemes magnētismu.
- lipa Aste (parasti nelieliem dzīvniekiem).
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1).
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
- kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos.
- Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu.
- Asti Asti province - Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība - 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
- acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
- dusulains Astmatisks, slims ar aizdusu.
- dusulīgs Astmatisks, slims ar aizdusu.
- G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
- sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai.
- Dendrobaena octaedra astoņšķautņu slieka.
- siziliane Astoņu rindu pants ar atskaņu kārtību ("abababcc"); siciliskais pants.
- floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- astrocitoze Astrocītu proliferācija sakarā ar tuvējo neironu bojāeju hipoksijas vai hipoglikēmijas gadījumā.
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā.
- teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas.
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija.
- nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi.
- astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
- astrometrists Astrometrijas speciālists.
- astronomiskā vienība astronomijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149 597 870 km; apzīmējums - ua.
- fotoheliogrāfs Astronomijā lietots instruments Saules fotografēšanai.
- saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
- radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- astronoms Astronomijas speciālists.
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli.
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
- meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni.
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem.
- siderostats Astronomisks instruments; ar kustīgu, plakanu spoguli.
- bezspraugas spektrogrāfs astrospektrogrāfs, ko lieto, lai iegūtu vāju debess spīdekļu spektrus.
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
- Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski.
- Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants.
- Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski.
- Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski.
- Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski.
- Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.).
- SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
- greindžeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 60.-70. gados, prasīja reformu ceļā uzlabot fermeru stāvokli.
- baby-bonds ASV izdotie valsts vekseļi, nelielās kupīrās, ar zemu augļu likmi.
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
- svings ASV komercbanku atvērtā kredītlīnija saviem klientiem.
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
- ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados.
- īsais centners ASV lietota masas vienība - 45,4 kg; kvintāls.
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
- Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē.
- Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas.
- globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- spoils system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums).
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
- Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla.
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids.
- ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
- tēvocis Sems ASV valdības iesauka, kas radusies 19. gs. sākumā; onkulis Sems.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- skaitļošanas tehnikas asociācija ASV zinātnieku asociācija, kas apvieno speciālistus datorzinātnēs, datortehnikā un programmēšanā.
- Pulicers ASV žurnālists un uzņēmējs Džozefs Pulicers ("Pulitzer", 1847.-1911. g.).
- Šaumjanovska Ašaghi Ajibli - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1990. g.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- Dactylis aschersoniana Ašersona kamolzāles "Dactylis polygama" nosaukuma sinonīms.
- ašči Ašķi, ašķu gali.
- Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti.
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
- Athanasianum Atanasijas ticības apliecība.
- atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot.
- kozulinieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliņi" iedzīvotāji.
- Kvītaines Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kvietaines" nosaukums latgaliski.
- Rejnīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" nosaukums latgaliski.
- Skudrinīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukums latgaliski.
- Ziernaitis Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukums latgaliski.
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
- atbaidu Atbaidu līdzeklis - atbaidīšanas līdzeklis.
- pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
- attutināt Atbalstīt, atsliet.
- stuģēt Atbalstīt, atsliet.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
- atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās.
- pretparole Atbilde uz prasību nosaukt paroli.
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
- noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.).
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās.
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
- stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
- būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām (biežāk nolieguma teikumos).
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost.
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
- elastīgā stabilitāte atbilstība literārajai normai, paredzot tās dinamiskumu un valodas tālākas attīstības iespējas.
- valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
- attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls.
- pa kājai atbilstošā lielumā (par apaviem).
- izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā.
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks.
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- likumisks Atbilstošs likumam (1); arī likumīgs.
- legāls Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
- pakašņi Atbirumi, ko savāc ar grābekli.
- atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- immūnitāte Atbrīvojums no nodokļiem, nodevām klaušām feodālismā.
- demobilizācija atbrīvošana no armijas pēc kara vai obligātā dienesta laika izbeigšanās.
- atkaulot Atbrīvot (kautķermeni) no kauliem.
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
- attauvot Atbrīvot (ūdens transportlīdzekli) no pietauvojuma.
- izplēvēt Atbrīvot gaļu no ādas un kauliem.
- attaukot Atbrīvot metāla plāksni vai litogrāfijas akmens plātni ar speciālām skābēm no tauku daļām.
- izsviest (arī izmest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
- atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā).
- lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
- nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt.
- attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
- sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam.
- atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga.
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot); amputēt.
- atpogaļāt Atdalīt pogaļas (liniem).
- atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
- pogaļāt atdalīt pogaļas no liniem.
- kukurot Atdalīt pogaļas no liniem.
- plesēt Atdalīt pogaļas no liniem.
- sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem.
- izsulināt Atdalīt sūkalas; atsulināt.
- tīrīt atdalīt, noņemt nevajadzīgo, lieko
- atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
- izadalīties Atdalīties (par ko salipušu).
- attulēties Atdalīties (par linu šķiedru).
- izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru).
- nolupināt Atdalot no kā, noēst nelieliem kumosiem.
- izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu.
- atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
- kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi.
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
- izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
- denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
- adiabātiskā atmagnetizēšana atdzesēšanas metode, ko lieto temperatūras iegūšanai zem 1 K (sk. magnētiskā dzesēšana).
- atremdēt Atdzesēt līdz remdenam stāvoklim.
- reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- saldināt Atdzisināt, ļaut vai likt salt.
- atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu).
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru.
- kliebties Atgadīties, notikties; kliepties.
- atsagāzties Atgāzties; arī atliekties.
- atkast Atgrābt ar grābekli.
- ēdokšņi Atgremotāju dzīvnieku gremoklis.
- kārtaksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis.
- kārtāksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis.
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem.
- habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
- moniezioze Atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina gk. specifiski lenteņi, biežāk slimo jaundzīvnieki.
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai.
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
- RTC Atgriešanās klīnikā (angļu "return to clinic").
- negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite.
- negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
- pievērtīt Atgriezt (no ļauna uz labu); pārliecināt.
- pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
- apgraizas Atgriezumi, pārpalikumi.
- restītes Atgriezumi; pārpalikumi.
- atgrieznis Atgriezums, pārpalikums.
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību.
- atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības).
- prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties.
- atdzīvāties Atgūties no smagas slimības.
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt.
- atžiebt Atgūties pēc smagas slimības.
- atjauda Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi.
- metrēts Atiešu šķidruma mērs, 3/4 medimna jeb 39 litri.
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
- patoloģiskā mitoze atipiska, asimetriska un multipolāra mitoze, kas liecina par jaunveidojuma ļaundabīgumu.
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
- lēnaions Atiskā mēneša gamēliona vecais nosaukums (aptuveni janvāra otrā puse).
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- rekonstrukcija Atjaunošana pēc aprakstiem, dokumentiem, atliekām u. tml.
- atdot Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
- ekshibicionēšana Atkailināšana.
- enudācija atkailināšanās.
- atkailot Atkailināt.
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
- kailēties Atkailināties.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
- atjēlēt Atkal jēlam palikt.
- atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
- atgriezties atkal pievērsties reliģijai
- atslimt Atkal saslimt.
- CD-RW kompaktdisks atkalierakstāms kompaktdisks.
- epalobioze Atkarība no ārējām dzīvību uzturošām ierīcēm, piem., hemodializatora vai elpināšanas aparāta.
- seksuālā apsēstība atkarība no seksa, kad nepieciešams slimīgi pērspīlēts seksa kontaktu siakts.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās).
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
- cig Atkārtojumā "cig, cig" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- ciga Atkārtojumā "ciga, ciga" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- nij Atkārtojumā "nij - nij" lieto tāpat kā "ne - ne".
- vēju Atkārtojumā "vēju, vēju" lieto uzmanības pievēršanai.
- tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu.
- stipata Atkārtojumā atdarina kliba cilvēka soļu skaņas.
- ciš Atkārtojumā lieto aizgaiņāšanai, aizbaidīšanai, kā uzsaucienu zosu džišanai.
- cap Atkārtojumā lieto, lai apzīmētu gājēja soļu skaņas.
- tilka Atkārtojumā lieto, lai raksturotu kādu ritmisku kustību.
- vaju Atkārtojumā mēdz lietot kā refrēnu.
- uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu.
- učū Atkārtojumā vai kādā salikumā lieto kā šūpošanas refrēnu.
- tapa Atkārtojumā vai savienojumā "tipu, tapu" lieto lai raksturotu ātru soļu skaņas.
- žužu Atkārtojumā vai savienojumā ar "žužū" lieto šūpojot bērnu.
- refrēna zīme atkārtojuma zīme, ko liek rindas sākumā un beigās, tautas dziesmu u. c. dziedājumu iespiedumos.
- tram Atkārtojumos lieto kā refrēnu.
- reinfestācija Atkārtota aplipšana ar tiem pašiem parazītiem.
- mirgojošā gaisma atkārtota gaismas iedegšanās pēc neliela laika intervāla.
- reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- reciprokā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto abu vecākformu uzlabošanai.
- vienpusīgā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto tikai vienas vecākformas uzlabošanai.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- atmārks Atkārtota linu mērcēšana.
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas.
- trīņāt Atkārtoti (viegli) berzēt.
- apšaudelēt Atkārtoti apšaut (mazliet); atkārtoti nošaut.
- apspaidelēt Atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot.
- atkuļāt Atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- gulstuļot Atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku).
- reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu.
- kliegties Atkārtoti kliegt.
- ActiveX vadīklas atkārtoti lietojami programmatūras komponenti, kas veidoti atbilstoši _ActiveX_ tehnoloģijai.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- pakraustīt Atkārtoti mazliet notraukt, nosist.
- pacilināt Atkārtoti mazliet pacelt.
- pakampstīt Atkārtoti mazliet paķert vai pagrābt.
- ielīņāties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- ielīņoties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās.
- noļodzīt Atkārtoti noliecot uz leju izveidot noliekumu.
- kļaustīt Atkārtoti noliekt, saliekt.
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- atslaistīt Atkārtoti piesliet.
- malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- zvaukšķināt Atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū).
- bungāt Atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti.
- pāršaustīt Atkārtoti strauji virzīt atspoli (aužot).
- pārskolot atkārtoti sūtīt skolā, likt apgūt (ko) no jauna.
- nogūņāties Atkārtoti uz īsu brīdi noliekties.
- uzbrēkāt Atkārtoti uzkliegt, rupji uzsaukt.
- lēkāt Atkārtoti veikt īsus pārlidojumus (par putnu).
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- reprints Atkārtots izdevums, pārpublicējums.
- atsērga Atkārtots sērgas uzliesmojums.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
- ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
- notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)").
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta; kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- balotēšana Atklātas balsošanas veids, liekot urnā baltas (par) vai melnas (pret) lodītes.
- nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
- parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
- coram populo atklāti, klaji, publiski; _burtiski_: "tautas priekšā".
- ģundēt Atklāti, publiski atcelt.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- coram publico atklāti, publiski.
- lukta Atklāts augsts sēdeklis ar trepēm, kuru izmanto gaides medībās.
- Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu.
- atklidzināt Atklibināt.
- atkluncēties Atklibot šurp.
- atklibāt Atklibot.
- atsluncēties Atklibot.
- atkliekt Atkliegt.
- atklaigāties Atkliegties.
- atkliekties Atkliegties.
- atrēkties Atkliegties.
- atklimstēt Atklimst.
- atkliņģāt Atkliņģot.
- acetilcisteīns Atkrēpošanas līdzeklis.
- anakatartisks Atkrēpošanas vai vemšanas līdzeklis.
- apostats Atkritējs, savas agrākās pārliecības noliedzējs.
- nomīstas Atkritumi (pakulas) linus kulstot.
- grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
- susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
- snaburi Atkritumi, atliekas, sīkumi; snābaras.
- snābaras Atkritumi, atliekas, sīkumi.
- atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
- nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot".
- kramasls Atkritumi, kaudze nelietojamu priekšmetu.
- šmatkas Atkritumi, pārpalikumi.
- sašņakas atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas; šņaki.
- šņaki Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- šņakumi Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- izgāztuve atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- pabļugt Atkūstot dubļiem kļūt nekvalitatīvam (par ceļu).
- soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija.
- rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi.
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
- difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā.
- sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura).
- izapravīties Atlabt pēc slimības, ievainojuma.
- deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus.
- pretējā bonifikācija atlaide, preces cenas pazeminājums, ja prece ir sliktāka nekā paredzēts līgumā.
- atlaišana Atlaišana no darba - darba līguma izbeigšana likumdošanā noteiktajos gadījumos.
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km.
- Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m.
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
- Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s.
- store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
- taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus").
- Atlantijas-Baltijas Atlantijas-Baltijas rase - lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- nodrekšķēt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksķnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- rezervēšana Atlicināšana, paglabāšana (kādai vajadzībai).
- rezervēt Atlicināt (laiku, laikposmu).
- ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības); atlicinot, neiztērējot vairot.
- atrast Atlicināt, veltīt (laiku).
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- atlaisties Atlidot (2).
- atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem).
- atsalaīst Atlidot (par putniem).
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu).
- izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atlēkt Atlidot, atlaisties.
- atlidenēt Atlidot.
- honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
- kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
- pacēlības Atlīdzība par pazaudētas lietas atrašanu.
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
- mācībmaksa Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- mācībnauda Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- nomas maksa atlīdzība, ko nomnieks maksā iznomātājam par īpašuma pagaidu lietošanu saskaņā ar nomas līgumu.
- bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
- spraugu aizspārns atliecams un izbīdāms aizspārns ar spraugām starp aizspārnu un spārna pamatdaļu; ir aizspārņi ar vienu, divām un trim spraugām.
- ekstensors Atliecējmuskulis.
- atkumis Atliecies atpakaļ.
- merģi Atliekas (no medus, vaskiem, taukiem).
- īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna.
- grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi.
- grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem.
- grauzdēļi Atliekas no izkausētiem taukiem.
- izkulstas Atliekas no izkulstītiem liniem.
- grenči Atliekas no kausētiem taukiem.
- grinzduļi Atliekas no kausētiem taukiem.
- gruzdalas Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresli Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresni Atliekas no kausētiem taukiem.
- plutnas Atliekas no kausētiem taukiem.
- kašļi Atliekas no siena vai labības kaudzēm.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas.
- čambas Atliekas pēc graudu attīrīšanas.
- stikājs Atliekas pēc linsēklu nokulšanas.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- ruiskas Atliekas pēc tauku izkausēšanas.
- skrandulis Atliekas pēc tauku kausēšanas; skramšļi.
- skramšļi Atliekas pēc tauku kausēšanas.
- gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
- smalkoņa Atliekas, atkritumi.
- šņapatas Atliekas, druskas, pabiras.
- atgriezumi Atliekas, kas radušās, sagriežot, izgriežot ko pēc noteiktas formas un lieluma.
- atlaiks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
- atlieks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
- sašķipas Atliekas, paliekas.
- pagāzne Atliekas, panīkums, vecums.
- šķapatas Atliekas, pārpalikumi.
- sknarbas Atliekas, pārpalikumi.
- ērslakas Atliekas, trūcīgs pārpalikums.
- atlikums Atliekas.
- krecumi Atliekas.
- ņerkas Atliekas.
- ņorkas Atliekas.
- palaiki Atliekas.
- paliks Atliekas.
- retroversija Atliekšanās atpakaļ.
- atsliet Atliekt atpakaļ (galvu); atgāzt.
- atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
- knaipīties Atliekt ausis atpakaļ (zirgam, kurš vālas kost).
- atkārt Atliekt tā, ka atkarājas.
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā).
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- atreķēt Atliekt.
- Dracaena reflexa atliektā dracēna.
- Beaucarnea recurvata atliektā nolīna.
- Sedum reflexum atliektais laimiņš.
- ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums.
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
- atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
- atlīkt Atliekties.
- atviebties Atliekties.
- atviepties Atliekties.
- RV Atlieku tilpums (angļu "residual volume").
- cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri.
- refūzija Atliešana; atpakaļplūsma, piem., asins ievadīšana atpakaļ asinsritē.
- atliekām Atlikām.
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
- atturpināt Atlikt (uz vēlāku laiku).
- pasebināt Atlikt (uz vēlāku laiku).
- atlikties Atlikt 2(1).
- atlikties Atlikt 2(2).
- ķuidāt Atlikt malā, noglabāt.
- atridēt Atlikt malā, novākt prom.
- atlaicīt Atlikt uz vēlāku laiku.
- repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos).
- uzkavēt Atlikt, atcelt.
- patapināt Atlikt, pietaupīt.
- atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
- Salvia reflexa atliktā salvija.
- bīte Atlikts darbs.
- atlikām Atliku likām, ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
- superdividende Atlikuma dividende, dividende, ko bez galvenās jeb pamata dividendes izmaksā papildus, pēc īpaša pilnas sapulces lēmuma.
- izsijas atlikumi (sēnalas, pelavas), kas paliek pāri pēc kā izsijāšanas.
- nogrābas Atlikumi grābjot.
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
- šņudži Atlikumi no apaļiem augiem (kartupeļiem, kāļiem u. tml.).
- atlikas Atlikumi, pārpalikumi.
- hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
- izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
- pārējums Atlikums, daļa, kas pārsniedz paredzēto, plānoto.
- atlicenis Atlikums; palieka.
- atmetums Atlikums.
- ekscedents Atlikums.
- pārpalieks Atlikums.
- rezīdijs Atlikumu klase - visu pēc dotā moduļa m savstarpēji kongruento veselo skaitļu klase.
- stunguris Atlikusī daļa (par nocirstu pirkstu vai koka zaru).
- beidzamais Atlikušais, pēdējais; arī viss.
- paliekais Atlikušais.
- deviācijas tabula atlikušās deviācijas tabula ik pēc katriem 10 vai 15 grādiem.
- atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
- ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- legalizēt Atļaut (ar likumu).
- atdot savu vietu atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
- ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā; arī iedalīt (zemi).
- palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
- pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi).
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
- uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko).
- revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- lex talionis atmaksas likums, kas prasa, lai sods atbilstu pārkāpuma veidam un lielumam.
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atmasināt Atmānīt, atvilināt.
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- noraut masku atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
- noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
- kūlaine Atmata, ar pērnā gada zāli klāts lauks.
- praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis").
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- metromalakoma Atmiekšķējuma perēklis dzemdē.
- vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes.
- domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
- asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros.
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- drazu savākšana atmiņas attīrīšana no neaktīviem programmu segmentiem vai datiem, lai iegūtu lielāku brīvās atmiņas apjomu.
- lietotāja apgabals atmiņas daļa, ko var izmantot lietotāja programmas glabāšanai.
- atsaukšana Atmiņas fragmentu aktualizēšana.
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces.
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
- atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei.
- mnemastēnija Atmiņas vājums bez organiskas nervu sistēmas slimības.
- amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
- Ofēlijas sindroms atmiņas zudums slimniekiem ar limfogranulomatozi; veiksmīgi ārstējot, atmiņa atjaunojas.
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei.
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2.
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
- virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- atčūreniski Atmuguriski, augšpēdu, atsprāklis.
- atčūrniski Atmuguriski, augšpēdu, atsprāklis.
- atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- atlampačot Atnākt smagiem, neveikliem soļiem; atlumpačot.
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto.
- denaturalizēt Atņemt pavalstniecību (pretstatā naturalizācijai).
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- atjemt Atņemt skaitli (rēķinot).
- Apataki atols Klusajā okeānā (_Apataki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisera salās.
- Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā.
- Ailuka atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā; arī lidosta.
- Ailinginae atols Māršala salās (_Ailinginae_), Klusajā okeānā.
- Ailinglaplapa atols Ralika salās (_Ailinglaplap_), Māršla salās, Klusajā okeānā.
- relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos.
- atoma planetārais modelis atoma uzbūve modelis: centrā atrodas atoma kodols, kurā sakoncentrēts pozitīvais lādiņš un gandrīz visa atoma masa, un ap to riņķo elektroni.
- terms Atoma vai molekulas enerģētiskais stāvoklis (apzīmējumu "terms" visbiežāk lieto, grafiski attēlojot enerģētisko stāvokli kvantu teorijā).
- atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
- vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
- oglekļa vienība atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- retikulārais blīvums atomu (jonu) skaits uz laukuma vienību kristāliskā režģa kādā plaknē.
- kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba).
- Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts.
- kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā.
- makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels.
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
- atkumu Atpakaļ atliekts.
- restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
- dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas.
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā.
- iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā.
- BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
- notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
- pakaļnieks Atpalicējs, tāds, kam ir zems sociālais stāvoklis, zems izglītības līmeni.
- retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- passé atpalicis no laika ritma, novecojies.
- tramvajā dzimis atpalicis, stulbs
- trolejbusā dzimis atpalicis, stulbs
- iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām.
- iesūnojis Atpalicis.
- aprembēt Atpalikt attīstībā, augšanā.
- apsīkstēt Atpalikt augšanā.
- atpakaļpalikt Atpalikt.
- Atpiļu ezers Atpilis.
- atpilis Atpīlis.
- vēlulis Atpīlis.
- šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis.
- nosukāt Atpoguļot (linus); sukājot nodalīt (pakulas).
- veļot Atpūsties, slinkot.
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
- pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- defenestrācija Ātra atbrīvošana no darba vai izslēgšana no politiskās partijas.
- laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
- tahifilakse Ātra imunizācija pret kāda seruma vai ekstrakta toksisko iedarbību ar iepriekšējām nelielas devas injekcijām.
- strauja Ātra straume, straume upes izliekumā.
- lēkši ātra zirgu gaita, kas veidojas no atsevišķiem lēcieniem ar sarežģītu trīstakts atbalstu un ķermeņa lidojuma fāzi ceturtajā taktī.
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- atliegties Atraidīt, liegt, nedot.
- citius, altius, fortius ātrāk, augstāk, stiprāk (olimpisko spēļu devīze).
- ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s.
- panorāmas ritenis atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
- atmailot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
- atmeilot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
- atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls).
- bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem.
- zēvelīte Ātras dabas, viegli sadusmojama sieviete.
- kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
- sarkanais krusts Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- Sarkanais Krusts Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
- potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- celksnis Atrasta lieta, atradums.
- būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta.
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- gulēt uz ceļiem (arī ceļos) atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
- superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu.
- platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties.
- kammāt Ātri (lieliem kumosiem) ēst.
- aizraut Ātri aizvest (ar transportlīdzekli).
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot).
- aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aiztraukt Ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties.
- aizgunīt Ātri attālināties.
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- limfoepitelioma Ātri augošs audzējs aizdegunē; sastāv no limfoīdām un lielām mononukleārām šūnām.
- raut Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- guldzīt Ātri ēst, rīt lielus kumosus.
- sagrūst Ātri iedot (ko) lielākā daudzumā.
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izblisināt Ātri izbrīnā pablisināt, pamirkšķināt.
- izsveilēt Ātri izdedzināt, izsvilināt.
- izšinkavāt Ātri izlietot, netaupīt.
- ķarstīt Ātri izraisīties (par slimību).
- lingoties Ātri lidināties šurpu turpu.
- triekties Ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.).
- špurkt Ātri lidot vai skriet; spurkt; bēgt.
- apšauties Ātri mainīt kursu, viedokli.
- uzpļačkāt Ātri nolikt.
- pūta ātri pārejoša lietusgāze.
- strāla Ātri pārejošs lietus un sniega mākonis.
- rien Ātri pārvietojas (piemēram, lidojot).
- ieskriet Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
- ogli zvīgot ātri pārvietot kvēlojošu ogli pa apli.
- pieslāt Ātri piesliet.
- nospurdzēt Ātri rotējot aizlidot.
- gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
- stilpt Ātri skriet, lidot.
- špurgt Ātri un dzirdami skriet vai lidot.
- beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
- pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
- derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- uzvārīt Ātri uzliet.
- uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
- kudurs Ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne.
- raut Ātri vest (par transportlīdzekli).
- zizināt Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- zizināties Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai.
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- noslaucīt ar vienu spalvas vilcienu ātri, arī pārsteidzīgi ko neatzīt, likvidēt, bargi nokritizēt.
- eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā.
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; tā, ka tik tikko pagūst.
- lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt.
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
- šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt.
- vienklāpšus Ātri, neveikli.
- nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
- iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
- paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
- sašļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet.
- sažļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1).
- runāt kā no bībeles ātri, tekoši, pārliecinoši runāt.
- kā ripa ātri, veikli (_biežāk savienojumā ar_ iet).
- aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt.
- aizdiknīt Ātri, veikli aizskriet.
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atšmarnavāt Ātri, veikli atnākt.
- atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp; ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
- iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
- izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
- pazust kokos ātri, veikli nozust.
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
- padiegt Ātri, veikli paskriet.
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- piekašāt Ātri, veikli pienākt, pieiet.
- piekātot Ātri, veikli pienākt, pieiet.
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus).
- apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- diegt Ātri, veikli skriet.
- uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
- nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
- piksi Ātri, veikli, izveicīgi.
- kā misiņš ātri, veikli, noteikti.
- pronto Ātri, veikli.
- šparki Ātri, veikli.
- žip Ātri, veikli.
- aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt.
- aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
- atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
- sollecitato Ātri, žigli; rosīgi.
- rapido Ātri, žigli.
- pa fiksam, arī pa fikso ātri; veikli.
- veloce Ātri; žigli, veicīgi.
- aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
- skrapants Atriebīgs, lielīgs cilvēks.
- nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
- Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā pie Ādažu-Jaunciema ceļa, garums - 580 m, platums - 360 m, lielākais dziļums - 3 m; Atvaru ezers; Ūdru ezers.
- Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
- Gallas-Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši.
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
- Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta.
- Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
- Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs.
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs.
- Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^.
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis.
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega.
- Soltona ieplaka atrodas ASV un Meksikā, desmitā zemākā sauszemes ieplaka, lielākais dziļums - 72 m zjl.
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
- Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
- Dienvidsendviču dziļvaga atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, lielākais dziļums — 8428 m zjl., desmitā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas.
- Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
- Āfrikas-Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte.
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers.
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
- Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri.
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
- gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori.
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
- Uluru-Kata Tjuta nacionālais parks atrodas Austrālijā, izveidots 1958. g., platība - 1326 km^2^.
- Lielā Barjerrifa nacionālais parks atrodas Austrālijā, izveidots 1975. g., platība - 343966 km^2^.
- Kakadu nacionālais parks atrodas Austrālijā, izveidots 1980. g., platība - 19804 km^2^.
- Daintrijas nacionālais parks atrodas Austrālijā, izveidots 1981. g., platība - 1200 km^2^.
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
- Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns).
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums.
- Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m.
- Ugandas-Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
- Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata.
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers.
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels.
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%.
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa.
- Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
- Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams.
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā.
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
- Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^.
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
- Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km.
- Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha.
- Mazais Šķirsteņu ezers atrodas blakus Šķirsteņu ezeram dabas parka teritorijā, garums - \~200 m, lielākais platums - \~150 m.
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
- Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers.
- Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija.
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā.
- Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m.
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem.
- Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
- Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu.
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
- Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m).
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
- Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
- Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m.
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
- Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
- Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
- Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.).
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
- Seisuma ezers atrodas Drustu pagastā, 175,3 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,65 km, lielākais platums - \~0,5 km.
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše.
- Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis.
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
- Gaujienas purvs atrodas Gaujienas pagastā, platība — 608 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m, austrumu daļā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., 215 ha); Sloku purvs.
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem.
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis.
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m.
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers.
- Tikalas nacionālais parks atrodas Gvatemalā, Centrālamerikā, senas civilizācijas drupas, izveidots 1955. g., platība - 576 km^2^.
- Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā.
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers.
- Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri.
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
- Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains.
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta.
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
- Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs.
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi.
- Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m.
- Mazā Kabīlija atrodas Kabīlijas austrumu daļā, augstums līdz 2004 m (Babora masīvs).
- Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni).
- Sekvoju nacionālas parks atrodas Kalifornijas štatā, ASV, izveidots 1890. g., platība - 1635 km^2^.
- Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas.
- Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru.
- Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m.
- Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m.
- Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
- Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m.
- Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli.
- Idzu-Ogasavaras dziļvaga atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums - 9780 m zjl., sestā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- Austrumaustrālijas lielieplaka atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Tasmāna jūrā, starp Austrāliju un Jaunzēlandi, garums - >2400 km, platums - \~1500 km, dziļums līdz 5466 m.
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m).
- Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m.
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
- Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga.
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
- Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā.
- Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- Belogrudovas-Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
- Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m.
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m.
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers.
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis.
- Guansji Džuanu autonomais reģions atrodas Ķīnas dienvidu daļā ("Guangxi Zhuangzu Zizhigu"), administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m.
- Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
- Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m.
- Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m.
- Ķūķu ala atrodas Ķūķu klinšu augšgalā pie paša ūdens, garums - 20 m, platums pie ieejas - 5 m, augstums - 4 m.
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
- Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
- Leik-Distriktas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Anglijā, izveidots 1951. g., platība - 2362 km^2^.
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m.
- Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^.
- Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
- Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m.
- Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga.
- Aru salas atrodas Moluku salu grupā ("Kepulauan Aru"), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Trangana.
- Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata.
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
- Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
- Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^.
- Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
- Sivenīcas purvs atrodas Ogres novada Madlienas pagastā, platība - 746 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,4 m, zem kūdras sapropelis.
- Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi.
- Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā.
- Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples.
- Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes.
- Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
- Juglas ezers atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, 0,1-0,3 m vjl., platība — 570 ha, garums — 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 5 m.
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
- Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
- Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m.
- Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms.
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
- Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m.
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis.
- Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
- Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%.
- Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
- Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
- Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
- Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%.
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
- Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge).
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks.
- Suklades Baltais ezers atrodas Salienas pagastā, \~0,5 km no Baltkrievijas robežas, platība - 5,1 ha.
- Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem.
- Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m.
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
- Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks.
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
- Tatru nacionālais parks atrodas Slovākijā un Polijā, izveidots 1949. g. Slovākijā un 1954. g. Polijā, platība Slovākijā - 738 km^2^, Polijā -212 km^2^.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats.
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi.
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
- Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m.
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži.
- Lielais Subates ezers atrodas Subates pilsētā, platība - 51 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 16,5 m; Subatas ezers; Subates ezers.
- Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m).
- Taurīšu ezers atrodas šī dabas lieguma centrālajā daļā, garums - \~100 m, lielākais platums - \~70 m, eitrofs.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
- Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
- Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers.
- Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers.
- Kačoru purvs atrodas Trikātas pagastā, platība 1155 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 2,1 m.
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
- Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers.
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^.
- Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m.
- Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā.
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi.
- Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa.
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums.
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
- Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri.
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras.
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi.
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- alkohola ciroze atrofiska ciroze kā sekas alkohola lietošanai.
- hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja Senās Ēģiptes priesteri.
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis.
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- kaisīgs Ātrs, viegli aizkaitināms.
- elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim.
- slidskriešana Ātrslidošana.
- šorttreks Ātrslidošanas sporta veids (īsajā celiņā).
- slidskrējējs Ātrslidotājs.
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- dops Ātrumposms (autorallijā).
- grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties).
- dreifa ātrums ātrums, ar kādu peldlīdzeklis pārvietojas bez dzinējiem.
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību.
- relatīvistiskais ātrums ātrums, kura skaitliskā vērtība ir tuva gaismas ātrumam.
- otkaļakatsja Atrunāties, liegties.
- otkirkatsja Atrunāties, liegties.
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- epohē Atsacīšanās no spriedumiem par ārpasauli, no visa, kas nav apziņa.
- atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt.
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- ataukoties Atsaukties iekliedzoties.
- ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba.
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- apakšshēma Atsevišķa lietotāja subjektīvs datu bāzes skatījums.
- privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem.
- vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi.
- viena lieta atsevišķa parādība, apstāklis.
- komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
- uzņēmējdarbības makrovide atsevišķā valstī, valstu grupā, pasaules mēroga pastāvošās ekonomikās, demogrāfiskās, sociālās, politiskās, ekoloģiskās un citas objektīvās realitātes, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi.
- gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
- grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli.
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
- monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
- krūte Atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- rāznas atsevišķi ūdensaugi (ko lieto kā līdzekli pret kašķi).
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
- raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne.
- ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2).
- ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni.
- dermatofibroma Atsevišķi vai multipli, lēni augoši labdabīgi mezgliņveida audzēji locekļu ādā; sastāv gk. no fibroblastiem.
- monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
- uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli.
- pagabali Atsevišķi, attāli izvietoti zemes gabali.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti.
- Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
- vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- apartements Atsevišķs plašu un augstu istabu dzīvoklis vai šādu istabu laids.
- kāzuss Atsevišķs saslimšanas gadījums, ko apraksta līdz ar apstākļiem, kas to pavada.
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā.
- slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
- šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi.
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m.
- piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi.
- koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu.
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- Kujavska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- Mazovecka Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- Slonska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- pēda atsevišķu reāliju nosaukumu daļa.
- Augstais Atsevišķu saliktu vietvārdu sastāvdaļa.
- kazuistika Atsevišķu slimības gadījumu pētīšana un aprakstīšana, kuri rada interesi retuma dēļ.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā).
- politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai.
- strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu.
- darba starptautiskā dalīšana atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
- contre-coup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii").
- starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum").
- atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt.
- konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums.
- inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni.
- glugzdēt Atskanēt gulbja balss skaņām; kliegt kā gulbis.
- kliemstēt Atskanēt neskaidrai skaņai no tālienes.
- blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
- skaņas augstuma kropļojumi atskaņojošās iekārtas darbības ātruma svārstību izraisītas izmaiņas skaņas tonalitātē.
- stabulēt Atskaņot ar stabuli (1).
- izstabulēt Atskaņot ar stabuli.
- nostabulēt Atskaņot ar stabuli.
- pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- retrospektīvais skatījums atskats uz bijušo; pagātnes notikumu tēlojums un apcere literatūrā (mākslā).
- atkrīčolēt Atskriet ar skrituļslidām.
- ceta Atslābināšanās stāvoklis, atsvešinātība.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
- publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu.
- stipens Atslēgas slēdzene, koka sprungulis.
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- atsklidēt Atslidēt.
- atsklidināt Atslidināt.
- atslīdināties Atslidināties (bez slidām).
- atsklidināties Atslidināties.
- atslīst Atslidināties.
- atstutēt Atsliet (1).
- atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- nostuģēt Atsliet un nostiprināt.
- atslaistīt Atsliet.
- atsliekties Atslieties.
- kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
- slokšņu atspere atspere, kas sastāv no vienas vai vairākām dažāda garuma sloksnēm, kuras darbojas liecē.
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- mikrokators Atsperu mērgalva, kurā jutīgais elements ir spirālatsperē savērpta, bieza bronzas lente, lieto detaļu lineāro izmēru un ģeometriskās formas noviržu mērīšanai.
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- piezvilt Atspiesties, pieliekties.
- uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties.
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu.
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena".
- analepse Atspirgšana pēc slimības.
- katoptrisks teleskops atspoguļojošs teleskops, kurā lēcu vietā ir metāla spogulis.
- čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- bāzt degunu laukā atstāt mājokli, mitekli, iet laukā.
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- uzspiest kādu zīmogu atstāt noteiktu ietekmi uz kaut ko, paliekamas pēdas.
- čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba.
- iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
- pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
- atlaist grāmatu atsūtīt vēstuli.
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
- atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
- jogurtdupsis Atšāvusies un liela pēcpuse.
- atkristīt Atšķaidīt (alkoholisku dzērienu) ar ūdeni.
- diluents Atšķaidītājs līdzeklis.
- līkoriņš Atšķaidīts ēteris; ēteriskā baldriāna pilieni.
- atšķilas Atšķēlušies gabali, drumstalas.
- atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
- skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija.
- liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu.
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- audioperspektīva Atšķirības skaņas kvalitātē atkāra no skaņas avota attāluma no kameras.
- raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā).
- lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
- atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
- atslupāt Atšļūkt (lielās čībās), kājas pa zemi velkot.
- Puccinellia distans attālā pukcinellija.
- nozarīši Attālāki radagabali.
- paradi Attāli radi.
- nozarieši Attālie radi; attālāki radagabali.
- decentrācija Attālināšana no centra.
- atšķelt Attālināt, atsvešināt.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm.
- attāļināt Attālināt.
- tālināt Attālināt.
- tāļināt Attālināt.
- vairināt Attālināt.
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- Carex distans attālinātais grīslis.
- aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
- atsarauties Attālināties (par nāvi).
- aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām.
- aizgrabināt Attālināties ar graboņu, rīboņu.
- aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
- aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
- aizgubāt Attālināties ar sagubušu muguru.
- aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot.
- aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot.
- aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
- aizzuzēt Attālināties ar zuzošu skaņu.
- aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem.
- aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot.
- aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
- aizgaudot Attālināties gaudojot, vaimanājot.
- aizgavilēt Attālināties gavilējot.
- aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizdrasēt Attālināties jāšus.
- aizklaigāt Attālināties kliedzot.
- aizmudžēt Attālināties mudžot.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- aizdūdot Attālināties raudot, činkstot.
- aizsmirdēt Attālināties smirdot.
- aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot.
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- aizelsāt Attālināties, aiziet tušot.
- atcelties Attālināties, aiziet.
- aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
- aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju).
- aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
- aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
- aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas.
- aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot.
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties.
- nokustēt Attālināties, virzīties projām.
- aizmiegt Attālināties; ātri aizskriet.
- aizkopties Attālināties.
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
- pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
- legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
- attāļi Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāļu Attālumā, labi tālu; attāli.
- attālus Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāļus Attālumā, labi tālu; attāli.
- atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
- borta augstums attālums metros no kuģa galvenā klāja līdz ķīlim.
- bāriskā kāpe attālums metros pa vertikāli, kurā atmosfēras spiediens mainās par 1 vienību.
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu.
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
- absolūtais augstums attālums pa vertikāli no kāda Zemes virsmas punkta līdz okeāna līmenim; absolūtā atzīme.
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
- aerofotogrāfēšanas bāze attālums starp diviem tuvākajiem viena maršruta projekcijas centriem jeb attālums starp stereomodeli veidojošo ainu projekcijas centriem.
- spārna vēziens attālums starp gaisakuģa nesošās plāksnes galiem; gaisakuģī ar maināmu spārna bultveidību lidojumā mainās arī spārna vēziens.
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
- apsteigums Attālums, ko kustīgais mērķis noiet (pārvar) lodes (šāviņa, mīnas, raķetes) lidojuma laikā līdz mērķim.
- nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
- apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
- bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam.
- solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- Carex remota attālvārpu grīslis.
- pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību); liegt, nedot (prasīto).
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
- renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst.
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
- attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa.
- girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
- jonu traips attēla defekts, kas rodas dažās katodstaru oscilogrāfa lampās, joniem bombardējot nelielu laukumu izvērses rastra centrā.
- izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus.
- trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte.
- efektu bloks attēla pārslēgšanas matricas daļa, kas tiek lietota kombinācijā ar speciālo efektu aprīkojumu.
- vilkšana Attēla segmenta vai cita izvēlēta objekta pārvietošana pa displeja ekrānu, izmantojot peli.
- digitālais konverters attēla standarta pārveidotājs, kurā izvērses lauka un (vai) rindu konversija notiek tikai ar digitāliem līdzekļiem.
- bildiņas Attēli; fotogrāfijas.
- rakstlicis Attēllicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas attēlu izvadei.
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam.
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses.
- piekrāsot Attēlot (laktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
- uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
- ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
- atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
- tapetes Attēls vai šablons, ko lietotāja grafiskajā saskarnē izmanto kā loga fonu.
- pilntēls Attēls visā lappusē; dažādi burti, ornamenti un līnijas, kuru attēli aizņem visu burtstabiņa vai līnijas virsu.
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
- jūras navigācijas karte attēls, ko lieto kuģuceļa aprēķināšanai un kuģa vietas noteikšanai jūrā; izmanto arī kuģošanas rajona izpētē un hidrotehnisko būvju projektēšanā.
- liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
- pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē, - reliģisks vai heraldisks islāma simbols.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
- filtrēšana Attēlu digitālās apstrādes metode, kas uzlabo attēlu radiometrisko kvalitāti.
- sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- digitalizācija Attēlu pārveidošana un saglabāšana digitālā formātā; digitalizēšana (2).
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- rimšanas koeficients attiecība starp divu sekojošu absolūto vērtību novirzēm no svārstību centra lineāru rimstošu svārstību gadījumā.
- odds Attiecība starp ieguldījumu un laimestu derībās (totalizatorā); izredzes.
- dinamiskais stingums attiecība starp ierosmes speķa amplitūdu un svārstību amplitūdu.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- svārstību dekrements attiecība starp jebkurām divām blakus esošām maksimālajām novirzēm (amplitūdām) rimstošu svārstību kustības grafikā.
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos.
- grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas.
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā; tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās; nerealitāte.
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis.
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā.
- varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas.
- izojonija Attiecību pastāvība starp nātrija, kālija un kalcija joniem asins plazmā (25:1:1).
- serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- fizika attiecīgais mācību priekšmets par matērijas vispārīgajām īpašībām un kustības likumiem
- ģeogrāfija attiecīgais mācību priekšmets par teritoriāliem dabas un ražošanas kompleksiem un to sastāvdaļām
- pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei.
- bitemporāls Attiecīgs uz abiem deniņiem vai deniņu kauliem.
- hepatolienāls Attiecīgs uz aknām un liesu.
- heteroklādisks Attiecīgs uz anastomozi starp divu artēriju termināliem zariem.
- angiotrofisks Attiecīgs uz asinsvadu un limfva-du barošanos.
- atlantoaksiāls Attiecīgs uz atlantu un ass skriemeli jeb epistrofeju.
- fetoplacentārs Attiecīgs uz augli un placentu.
- astrostatisks Attiecīgs uz centrosomas miera stāvokli.
- heterociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir dažādu elementu atomi.
- homociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir tikai viena elementa atomi, parasti oglekļa.
- ingvinoskrotāls Attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu.
- ingvinolabiāls Attiecīgs uz cirkšņiem un lielajām kaunuma lūpām.
- heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
- disģēnisks Attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- hemofils Attiecīgs uz hemofiliju.
- hipoveģetatīvs Attiecīgs uz konstitucionālu tipu, kurā somatiskā sistēma dominē pār iekšējiem orgāniem; mikrosplanhniskais vai dolihomorfiskais tips.
- endoerģisks Attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks.
- hemiautotrofs Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis.
- apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- interparoksismāls Attiecīgs uz periodu starp divām slimības lēkmēm.
- idiotrops Attiecīgs uz personas tipu, kas apmierināts pats ar saviem intelektuāliem un emocionāliem pārdzīvojumiem.
- ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
- išioanāls Attiecīgs uz sēžu un tūpli.
- heteromērisks Attiecīgs uz spināliem neironiem, kuru izaugumi sniedzas muguras smadzeņu pretējā pusē.
- centinormāls Attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu.
- anogenitāls Attiecīgs uz tūpli un dzimumorgāniem.
- anoģenitāls Attiecīgs uz tūpli un dzimumorgāniem.
- anovezikāls Attiecīgs uz tūpli un mīzalpūsli.
- anorektāls Attiecīgs uz tūpli un taisno zarnu.
- jugomaksilārs Attiecīgs uz vaiga kaulu un augšžokli.
- holodiastolisks Attiecīgs uz visu diastoli.
- holosistolisks Attiecīgs uz visu sistoli.
- dentilingvāls Attiecīgs uz zobiem un mēli.
- kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- situācija attieksmes starp reālijām (situācijas dalībniekiem), ko valodā atspoguļo vārdu savienojums, teikums vai teksts.
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
- sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu).
- izspaļot Attīrīt linus no spaļiem.
- brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- multipolikālisms Attīstības anomālija - vairāki īkšķi vienai rokai.
- sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā.
- difallija Attīstības anomālija, dzimumlocekļa vai kutekļa daļējs vai pilnīgs šķēlums.
- dicefālija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divas galvas.
- dibrahija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divkāršas rokas.
- paraspādija Attīstības anomālija, kad urīnizvadkanāla atvere atrodas dzimumlocekļa sānos.
- pseidoekstrofija Attīstības anomālija, kam raksturīga ekstrofijai līdzīga urīnpūšļa muskuļu patoloģija, tomēr bez nozīmīgiem urīnceļu defektiem.
- trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ.
- somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
- polimēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgi lieki locekļi.
- nanomēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgi nenormāli īsi locekļi.
- poliskēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts kāju skaits.
- polipodija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts pēdu skaits.
- shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs.
- melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu.
- hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā.
- diantebrahija Attīstības anomālija, ko raksturo apakšdelma divkāršošanās.
- dimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo kāda locekļa dubultošanās.
- diheirija Attīstības anomālija, ko raksturo plaukstas divkāršošanās.
- hemimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo visa locekļa vai tā distālās daļas trūkums.
- monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu.
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- diplokardija Attīstības anomālija, sirds divkāršojums.
- multihalukālisms Attīstības anomālija: vairāki īkšķi vienai kājai.
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu.
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
- adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
- pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla.
- kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā.
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
- fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba.
- fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe.
- nomelnējums Attīstīta melnbaltā fotomateriāla tumšie laukumi, ko veido attīstīšanas procesā radies metāliskais sudrabs.
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā.
- IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
- izaudzēties Attīstoties palielināties.
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves.
- abstencionisms Atturēšanās; neiejaukšanās politikā.
- aizcietīgs Atturīgs, mazliet skops.
- neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs.
- priekšturamās bruņas atvairīšanās līdzeklis.
- atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
- apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
- viraga Atvars, ūdens mutulis.
- virags Atvars, ūdens mutulis.
- Haribda Atvars, ūdens virpulis pretim Skillai.
- denomināls atvasinājums atvasinājums no lietvārda, īpašības vārda vai skaitļa vārda.
- augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
- koherenta fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, kas saistīta ar citiem sistēmas lielumiem ar koeficientiem, kuri vienādi ar vienu.
- fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, ko nosaka sakarība starp šo lielumu un citiem dotās sistēmas lielumiem.
- APP Atvasināta publiska persona.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- bezdimensijas lielumi atvasināti fizikāli lielumi, kuru dimensijā pamatlielumu pakāpes rādītājs ir nulle.
- hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām.
- norietne Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
- noriņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
- noraki Atvašu saulrietenis ("Jovibarba sobolifera", arī "Jobivara globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
- Sempervivum soboligerum atvašu saulrieteņa "Jovibarba sobolifera" nosaukuma sinonīms.
- reprodukcija atveidojums, kopija; kopijas attēla tonālo kvalitāšu atbilstība kopētā attēla kvalitātēm.
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos ārējo pasauli).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- ganglionostomija Atveres izveidošana cīpslas ganglija apvalkā.
- cerebrostomija Atveres izveidošana lielajās smadzenēs.
- uzsist lietussargu (arī saulessargu) atvērt lietussargu, saulessargu
- saskarne ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface").
- ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface").
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības.
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
- atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
- apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
- servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus.
- apakštīkls atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī reāla apakštīkla abstrakts modelis.
- pieprasījuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs kādas procedūras izsaukšanai.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām.
- indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā.
- uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
- sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem.
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
- vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem.
- lietojumslāņa entītija atvērto sistēmu sadarbības videi piederošo lietojumprocesu elementu abstrakts attēlojums.
- aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
- refrigerācija Atvēsināšana, dzesētāju līdzekļu pielietošana.
- atausēt Atvēsināt, ļaut palikt vēsam.
- long drink atvēsināts dzēriens (piemēram, kokteilis) augstā glāzē.
- ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
- savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
- savesties Atvest sev (ko) lielākā daudzumā; atvest sev (kā lielāku daudzumu).
- pavieglinums Atvieglinājums.
- fasilitācija Atvieglināšana, sekmēšana.
- korektīva Atvieglināšanas līdzeklis.
- ievieglot Atvieglināt, atsvaidzināt.
- pavieglot Atvieglināt.
- lētināt Atvieglot, vieglināt, remdināt.
- lētīt Atvieglot, vieglināt, remdināt.
- diduktors Atvilcējs muskulis.
- abduktors Atvilcējs, piem., atvilcējmuskulis.
- atviļināt Atvilināt, aizvilināt, atsvešināt.
- atviļāt Atvilināt, aizvilināt.
- atkārdināt Atvilināt.
- atkumerēt Atvilināt.
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju.
- attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
- atzīška Atzīdelis.
- mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu.
- Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs).
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
- ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā; ārstēšana.
- noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
- immobilizācija Atzīšana par nekustamu lietu (piem., kuģa).
- pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
- izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu.
- brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; pelt, niecināt.
- brākāt Atzīt par nederīgu, nelietojamu.
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
- piešūt pantu atzīt par vainīgu (kādā likuma pantā paredzētā nodarījumā vai noziegumā, parasti nepamatoti).
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- Olimps Atzītu literātu vai citu nozaru pārstāvju virsotne.
- atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt.
- atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
- ceplenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji.
- baltgalvas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Dinemellia dinemelli").
- karaliskais parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua regia"); karaliskais parzītputns.
- apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem.
- ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri.
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
- vigoņa Audekli, kas no šādas vilnas pagatavoti.
- linaudekls Audekls no linu šķiedras; linaudums.
- bals Audekls, lini uz bala, t. i. izklāti balināšanai.
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
- miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst.
- limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī.
- audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu.
- histonomija Audu attīstības un sakārtojuma likumība.
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai.
- histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās.
- helmintoma Audu iekaisuma proliferācija, ko izraisa parazītiskie tārpi.
- periangeīts Audu iekaisums ap asins- vai limfvadu.
- periganglīts Audu iekaisums ap gangliju.
- perilimfadenīts Audu iekaisums ap limfmezglu.
- perilimfangīts Audu iekaisums ap limfvadiem.
- perifolikulīts Audu iekaisums ap matu folikuliem.
- periglosīts Audu iekaisums ap mēli.
- periperikardīts Audu iekaisums ap perikardu, rada salipumus ar pleiru un krūšu sienu.
- perispondilīts Audu iekaisums ap skriemeli.
- periapendicīts Audu iekaisums ap tārpveida piedēkli.
- periproktīts Audu iekaisums ap tūpļa zarnu un tūpli, kas visbiežāk pāriet no tūpļa zarnas uz apkārtējiem audiem.
- perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli.
- periholecistīts Audu iekaisums ap žultspūsli.
- hepatizācija Audu konsolidācija par aknām līdzīgu masu; novēro plaušās pneimokoku pneimonijas gadījumā.
- endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu.
- atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos.
- endogēnais metabolisms audu proteīnu metabolisms.
- enkatarāfija Audu vai orgāna iestiprināšana ķermeņa daļā, kurā tie normāli neatrodas.
- skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- metahromāzija Audu vai to elementu krāsošanās citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- salvete auduma gabals, ko medicīnā lieto kā palīglīdzekli pārsiešanā un sanitārijā.
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava.
- sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
- atvasinātais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, mazliet pārveidojot un (vai) pastiprinot galvenā p-a efektu uz auduma virsmas.
- lielrakstainais auduma pinums auduma pinums, kuram raksturīgi lieli raksti, ieaustas puķes, ģeometriskas figūras, ornamenti utt.
- aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust.
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- lase Auduma, adījuma raksts ar rasas piliena motīvu.
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- pašķērs Audums ar linu velkiem un vilnas audiem.
- pusdamašķis Audums no linu diegu metiem, kas ar vilnas dziju atausti.
- linaudums Audums no linu šķiedras.
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem.
- puszīds Audums no zīda metiem un kokvilnas, vilnas vai linu audiem.
- daldarainis Audums, arī lakats ar lielām rūtīm.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- astru drēbe audums, ko lika mēteļu apkaklēs un atlokos, lai būtu stingri.
- dzebra Audums, kura audi pagarināti un gali atstāti ārpus auduma kā pušķi.
- pušnuotiņs audums, kuram meti linu, bet audi - vilnas.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
- ataudi Audumu nobeidzot pāri palikušie velku gali.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
- izkopta audze audze, kurā paredzētajā laikā kvalitatīvi veikti visi vajadzīgie mežsaimnieciskie pasākumi.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- limfadenoma Audzējam līdzīgs limfmezgla palielinājums.
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā.
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
- limfangiofibroma Audzējs, kam ir limfangiomas un fibromas raksturs.
- limfangionbroma Audzējs, kam ir limfangiomas un fibromas raksturs.
- epithelom Audzējs, kas attīstās no dziedzeru un segkārtas epitēlija, pa daļai arī no saišķaudiem.
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
- argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
- angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
- hemangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija.
- limfangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no limfvadu endotēlija.
- amnioma Audzējs, kas cēlies no amnija.
- luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu.
- gonocitoma Audzējs, kas cēlies no gonocītiem.
- hamartoblastoma Audzējs, kas cēlies no hamartomas.
- hiloma Audzējs, kas cēlies no mezenhimāliem audiem.
- peritelioma Audzējs, kas cēlies no peritēlija.
- retikuloendotelioma Audzējs, kas cēlies no retikuloendoteliālās sistēmas šūnām.
- fibroblastoma Audzējs, kas cēlies no saistaudu šūnām.
- angioblastoma Audzējs, kas cēlies no smadzeņu apvalku asinsvadiem.
- ganglioneiroma Audzējs, kas izveidojies no simpātisko nervu mezgliem.
- kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties.
- branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām.
- leikosarkoma Audzējs, kas sastāv gk. no monocītiem; asinīs palielināts limfocītu skaits.
- insulinoma Audzējs, kas sastāv no aizkuņģa dziedzera saliņu šūnām.
- hematolimfangioma Audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un limfvadiem.
- cilindrosarkoma Audzējs, kas sastāv no cilindromatoziem un sarkomatoziem elementiem.
- cilindradenoma Audzējs, kas sastāv no deģenerētām adenomas šūnām un hialīnās vielas cilindru veidā.
- endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
- fibroepitelioma Audzējs, kas sastāv no epitēlija un fibroziem elementiem.
- gangliocitoma Audzējs, kas sastāv no ganglijšūnām.
- oligodendroblastoma Audzējs, kas sastāv no nenobriedušām oligodendroglijas šūnām.
- oligodendroglioma Audzējs, kas sastāv no oligodendroglijas.
- limfangioma Audzējs, kas sastāv no paplašinātiem limfvadiem.
- mezolepidoma Audzējs, kas sastāv no persistējoša embrionālā mezotēlija audiem.
- epitelioblastoma Audzējs, kas sastāv no primitīvām epitēlijšūnām.
- retikuloma Audzējs, kas sastāv no retikuloendoteliālām šūnām (monocītiem).
- ganglioneiroblastoma Audzējs, kas satur ganglioneiromas un neiroblastomas elementus un simpātiskajos mezglos izveidojušos mazdiferencētu neiroblastu veidojumu.
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
- testikuloma Audzējs, kurā ir sēklinieka audi.
- hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām.
- tehniskā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē noteiktu dimensiju un kvalitātes kokmateriālu vidējais pieaugums audzē.
- brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus.
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
- lamāties Audzināt; lasīt morāli.
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
- Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni.
- Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks.
- Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
- Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
- Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
- Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks.
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
- Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā.
- Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m.
- Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
- koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus.
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai.
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
- saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi.
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata.
- izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām.
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā.
- humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos.
- ombrofili Augi, kas pa lielākajai daļai aug ēnainās vietās.
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
- kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā.
- augstākie augi augi, kuriem ķermeņa zarošanās un diferencēšanās dēļ radušies specializēti orgāni un struktūras.
- kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts.
- plēsumaugi Augi, kurus audzē plēsumā (piemēram, lini).
- dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas.
- periderms Augiem segaudi, koraļļu polipiem kopējais cauruļveidīgais ģindenis.
- internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem).
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- falliskās dievības auglības spēku dievi un jutekliskās baudkāres aizbildņi antīko tautu mitoloģijā.
- īga Auglīgais nogulums, kas pēc plūdiem paliek uz pļavām.
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
- grauds Auglis (graudzālēm).
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- miops Auglis ar divām kopā saplūdušām galvām, no kurām viena ir rudimentāra.
- heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām.
- dipigs Auglis ar divkāršu ķermeņa lejasdaļu.
- diprozops Auglis ar divkāršu seju vai tās daļu.
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- celosoms Auglis ar iedzimtu viscerālu trūci.
- kokcicefālis Auglis ar knābjveida galvu.
- paragnāts Auglis ar lieku apakšžokli.
- kriptocefālis Auglis ar neizveidotu, apslēptu galvu.
- heteroprozops Auglis ar vienu galvu un divām sejām.
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām.
- pleirosoms Auglis ar zarnu izvirzījumu un nepilnvērtīgu augšējās ekstremitātes attīstību.
- mielacefālis Auglis bez galvas un bez muguras smadzenēm.
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām.
- monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties.
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām.
- pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis.
- gnatocefālis Auglis, kam galvas vietā ir palielināts apakšžoklis.
- tetrahīrs Auglis, kam ir četras plaukstas.
- tetradaktils Auglis, kam ir četri roku vai kāju pirksti.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- dicefalotorakopāgs Auglis, kam ir divas galvas un saauguši krūškurvji.
- tetrots Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un četras ausis.
- tetroftalms Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un divas ausis.
- hemiencefālis Auglis, kam ir tikai viena galvas smadzeņu puslode.
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas.
- omacefālis Auglis, kam nav augšējo locekļu un ir vāji attīstīta galva.
- anencefālis Auglis, kam nav galvas smadzeņu.
- omocefāls Auglis, kam nav roku un ir nepilnīgi izveidota galva.
- deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa.
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas.
- sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem.
- neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- notomels Auglis, kura mugurai pieauguši viens vai divi lieki locekļi.
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
- ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā.
- tricefālis Auglis, kuram ir trīs galvas.
- cefalomels Auglis, kuram pie galvas ir ekstremitāte.
- torakomels Auglis, kuram pie krūtīm pieaudzis lieks loceklis.
- tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
- dzīvi dzimušais auglis, kurš ir atdalīts no mātes organisma un ir parādījis dzīvības pazīmes.
- nedzīvi dzimušais auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc pilnām 22 grūtniecības nedēļām.
- bezsēkle Auglis, oga bez sēklām.
- fructus Auglis; ienākums; labums.
- frukts Auglis.
- frutto Auglis.
- vaiss Auglis.
- pelvicefalogrāfija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana ar rentgenogrāfiju.
- pelvicefalometrija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana.
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
- aborta Augļa nodzīšanas līdzeklis.
- ecbolica Augļa nodzīšanas līdzekļi; biežāk lieto latīņu "abortiva".
- embriopātija Augļa saslimšana ar patoloģijas attīstīšanos vai bez tās.
- fetopātija Augļa saslimšana laikā no grūtniecības 4. mēneša līdz dzemdībām.
- augļa alkohola sindroms augļa un/vai bērna attīstības traucējumu grupa, ko izraisa alkohola ietekme uz augli grūtniecības laikā.
- īstā mola augļa vai augļa apvalku atliekas.
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu.
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles.
- augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes.
- kluko Augļu sula ar ūdeni; limonāde; kluku.
- klukuūdens Augļu sula ar ūdeni; limonāde; kluku.
- kluku Augļu sula ar ūdeni; limonāde.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- fruhtvasers Augļūdens, limonāde.
- fluhtvasers Augļūdens; limonāde.
- fļuktvasers Augļūdens; limonāde.
- fruktvaseris Augļūdens; limonāde.
- fruktvasers Augļūdens; limonāde.
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci.
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt.
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1).
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
- pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem).
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1).
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
- daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu.
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
- rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
- pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
- uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
- pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
- čičavičas Augs - ēdamās lēcas ("Lens culinaris").
- māneklis Augs ("Galium spurium").
- lepauši Augs ar lielām lapām, kas aug mitrās vietās un tiek izmantots cūku barībai.
- spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
- litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem.
- nitrofīts Augs, kas labi aug un attīstās ar slāpekli bagātā augsnē.
- hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu.
- lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
- lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija.
- kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
- ogaugs Augs, kura auglis ir oga.
- stēdznieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks; stēdzelnieks.
- stēdzelnieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks.
- rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers.
- Augustana Augsburgas ticības apliecība.
- pagrants Augsne, kas mazliet satur granti.
- pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu.
- plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
- struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
- sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu.
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
- kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi.
- ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai.
- kaplēšana Augsnes irdināšana un nezāļu nociršana ar kapli.
- minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti.
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju.
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu.
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās.
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens.
- aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu.
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības.
- arīdās augsnes augsnes, kas veidojas arīda klimata apstākļos.
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos.
- priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
- Aralia elata augstā arālija.
- štoga mice augsta cilindrveida cepure.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā).
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- Pascal Augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kuru izmanto lietojumprogrammu un sistēmprogrammu izstrādei.
- programmēšanas valoda "Visual Basic" augsta līmeņa programmēšanas valoda lietojumprogrammu izstrādei _Microsoft Windows_ vidē.
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language").
- valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem.
- komandvaloda Augsta līmeņa specializēta valoda ar ierobežotu komandu skaitu, ko tālāk apstrādā komandu interpretators.
- sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem).
- franklinizācija Augsta sprieguma līdzstrāvas elektriskā lauka izmantošana dažu galvas slimību ārstēšanā.
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs.
- sjerra Augsta, asi izrobota kalnu grēda Spānijā un valstīs, kur lieto spāņu valodu.
- augstcepure Augsta, liela cepure.
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- Melilotus altissimus augstais amoliņš.
- Carex elata augstais grīslis.
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons.
- Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
- Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m.
- Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs.
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža.
- Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m.
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums).
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
- Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
- Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
- Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru.
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs.
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs.
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
- Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
- Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9m.
- Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi.
- Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru.
- Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m.
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra.
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m.
- Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m.
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs.
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm.
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem.
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- rezidentūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma.
- pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
- ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham).
- Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri.
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
- fileja Augstākā labuma gaļa (liemeņa mugurdaļa bez kauliem).
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas.
- medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
- visokovoļtnijs Augstākā ranga policists.
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
- areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus.
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā.
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- skupščina Augstākā valsts varas un likumdevēja institūcija Dienvidslāvijā.
- Rada Augstākā vēlētā valsts likumdevējinstitūcija Ukrainā.
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
- Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m.
- Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis.
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m.
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
- Šeiha kalns augstākā virsotne Antilibāna kalnu masīvā Rietumāzijā, 2814 m vjl.
- Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu.
- Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs.
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m.
- Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā.
- Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
- Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra.
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m.
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m.
- Dzalučuds Augstākā virsotne Henteja grēdā, Mongolijā, augstums - 2800 m.
- Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
- Karligtaga kalns augstākā virsotne Karligtaga grēdā, augstums — 4925 m.
- Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m.
- Eidžaksa kalns augstākā virsotne Klinšu kalnu Biterūta grēdā, ASV, augstums - 3322 m vjl.
- Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m.
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m.
- Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m.
- Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m.
- Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m.
- Vūdrofa kalns augstākā virsotne Masgreiva grēdā Austrālijas vidienē, augstums -1515 m.
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m.
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m.
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs.
- Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m.
- Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali.
- Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m.
- Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m.
- Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi.
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem; lēņa kungs.
- primāts Augstākais garīdznieks (katoļu un anglikāņu baznīcā), kura jurisdikcijai ir pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
- Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas.
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
- Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta.
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m.
- Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
- kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā).
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija.
- maksimālais Augstākais vai lielākais (iespējamais vai atļautais).
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
- sferoidālā ģeodēzija augstākās ģeodēzijas nozare, kas pētī Zemes elipsoīdo ģeometriju.
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti.
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- gjokuro augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
- Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs; vatmaņpapīrs.
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- difernciālrēķini Augstākās matemātikas nozare, kas pētī atvasinājumu un diferenciāļu īpašības un to izlietojumu.
- neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
- psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
- psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā.
- bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām.
- enteomānija Augstākās sūtības mānija, reliģisks ārprāts.
- dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos).
- stēle Augstāko augu centrālais cilindrs.
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz.
- pektorāls Augstāko garīdznieku krūšu krusts, liturģiskā tērpa sastāvdaļa.
- nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā.
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
- amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem.
- alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos.
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
- stiharijs Augstāko pakāpju kleriķu (svētnieka, bīskapa) tērpā to lieto kā apakštērpu.
- zelta jaunatne augstāko un turīgo aprindu jaunieši, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās.
- sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie.
- blastocista Augstāko zīdītāju (placentāļu) dīgļa pūslīšveida attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs.
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
- kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
- lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete.
- Svarovska kristāls augstas kvalitātes kristāls.
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
- V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale").
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai.
- papīrbalts monitors augstas kvalitātes monohroms monitors, kas attēlo melnu tekstu vai grafiku uz balta fona.
- karaliskā siļķe augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
- plānkārtiņu tranzistorekrāns augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, ko parasti lieto portatīvajos datoros un kura izgatavošanai izmanto plānkārtiņu tehnoloģiju.
- aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību.
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
- astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
- stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām.
- apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
- profesionālā darbstacija augstas veiktspējas personālais dators, kas piemērots izmantošanai dažādiem profesionāliem lietojumiem tādās jomās kā diskrēto shēmu projektēšana, arhitektūra u. c.
- signālu ģenerators augstfrekvences ģenerators, kurā iespējams plašās robežās mainīt sprieguma amplitūdu un frekvenci.
- modulēšana Augstfrekvences sprieguma amplitūdas, frekvences vai fāzes variēšana ar zemfrekvences sprieguma palīdzību, piem., no mikrofona pastiprinātāja vai TV kameras.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- smadzeņu trests augsti kvalificētu speciālistu kopums, grupa.
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
- Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai.
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā, Krievijā, Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums.
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
- Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m.
- Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato.
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
- augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes.
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- augstmanība Augstprātība, lielība.
- dramatisms Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
- hipsēloloģija Augstprātīga, uzpūtīga runa; lielīšanās.
- degunu izslējis augstprātīgi, lielīgi, lepni.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos).
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā).
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai.
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu.
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem.
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
- simarre Augstu amatpersonu mētelis, ko uzģērbj svinīgos brīžos.
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni.
- hipsonoze Augstuma slimība, kalnu slimība.
- Zemais Velds augstums - 300-600 m, veido kristāliskie ieži, saposmo plašas ielejas.
- lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums.
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne.
- Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums.
- Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants.
- Ambeli Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" nosaukums latgaliski.
- Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski.
- Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums.
- Jurgeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" nosaukuma variants.
- Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Peikstuliškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukuma variants.
- Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski.
- Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski.
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski.
- Salonāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" bijušais nosaukums.
- Salanāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" nosaukuma variants.
- Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski.
- Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski.
- Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski.
- Augļi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Auguliški" nosaukuma variants.
- Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants.
- Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants.
- Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski.
- Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
- bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji.
- Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants.
- Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski.
- Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski.
- Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants.
- Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski.
- Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski.
- Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Bandališkas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukuma variants.
- Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski.
- Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski.
- Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski.
- Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums.
- Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants.
- Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums.
- belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji.
- borovcieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji.
- dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji.
- ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
- ezernieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerņa" iedzīvotāji.
- ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji.
- Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums.
- Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants.
- Dublinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
- Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
- Gajavuo Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
- Zascenku Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Dublinieki" nosaukuma variants.
- Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski.
- Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski.
- Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski.
- trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
- tricepss Augšdelma trīsgalvainais muskulis.
- Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m.
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē.
- hipokonuss Augšējā dzerokļa distolingvālais paugurs.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- metakonuss Augšējā lielā dzerokļa ārējais mugurējais (distobukālais) paugurs.
- ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru.
- Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m.
- suprēms Augšējais slieksnis.
- augšžoklis Augšējais žoklis.
- platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- augļa vīkals augšlapas, kas paliek pie augļa.
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta.
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers.
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- augšdzelzi Augšžoklis, augšējais žokļa kauls.
- virsžoklis Augšžoklis.
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3).
- oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; sakodiens.
- cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
- dīdzoties Augt, palielināties.
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- cistogons Augu aizsardzībā lietojams preparāts, ko lieto augsnes kaitēķļu (nematodu) apkarošanai.
- bordo šķidrums augu aizsardzības līdzeklis, fungicīds.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- sugus Augu atliekas.
- intuskrustācija Augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā.
- aerotropisms Augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma.
- prosenhima Augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- poguļa Augu auglis, īpaši arī linu auglis.
- statocistas Augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus.
- celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
- vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
- vīnakoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos.
- laktolāze Augu enzīms, kas katalizē pienskābes veidošanos.
- biogeocenoze Augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu.
- fitoģeogrāfija Augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām.
- orhis Augu ģints orhideju dzimtā ar sēkliniekam līdzīgiem diviem bumbuļiem.
- epifitotija Augu infekcijas slimības vienlaicīga izplatīšanās plašā teritorijā.
- heliotropisms Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- saulgrozība Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- vinblastīns Augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi).
- vinkristīns Augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi).
- sirds glikozīdi augu izcelsmes vielas, kas stimulē sirds muskuli.
- saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā); neliela audze.
- seismonastijas Augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu.
- hemonastija Augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās.
- biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē.
- aktinotropisms Augu noliekšanās uz gaismas avota pusi.
- lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
- himera Augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus.
- galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
- ģeotrofisms Augu orgānu spēja zemes gravitācijas spēka ietekmē ieņemt noteiktu stāvokli pret Zemes centru.
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
- mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
- kvēpsarma Augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem.
- raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzeltēšana.
- miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- fuzarioze Augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās.
- ziedu svītrainība augu slimība, ko ierosina vīrusi.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- sīkplankumainība augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- mozaīkslimība Augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi.
- bakas Augu slimība.
- traheobakteriozes Augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- traheomikozes Augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
- fototropija Augu spēja noliekties, pagriezties atkarībā no gaismas, gaismas virzienā vai pretēji tai.
- kosmopolīts augs augu suga, kas sastopama visā pasaulē dažādās klimata joslās.
- micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- apakšģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - ģints sīkāks iedalījums, lielākas sugu dažādības gadījumos.
- sīksuga Augu un dzīvnieku sistemātikā atsevišķos gadījumos lietots termins sugas varietātes apzīmēšanai.
- oksidāzes Augu un dzīvnieku valsts oksidācijas fermenti, kuriem ir liela nozīme dzīvības procesos.
- hibernācija Augu un dzīvnieku ziemas guļas stāvoklis.
- herbālisms Augu un to preparātu parakstīšana un lietošana ārstniecībā.
- aklimatizēšanās Augu vai dzīvnieku pielāgošanās dzīvei citos klimatiskajos apstākļos.
- aklimatizēšana Augu vai dzīvnieku pieradināšana (pielāgošana) dzīvei citos klimatiskajos apstākļos.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
- gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
- vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
- apputināšana Augu virsmas vienmērīga noklāšana ar pulverveida preparātu kaitēkļu, slimību, nezāļu apkarošanai.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
- Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā.
- Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
- Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
- sušķis augumā īsi un slikti auguši lini.
- pustiks Augumā neliela cūka.
- lituus Auguru zizlis.
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai.
- bērnaukle Aukle, auklis.
- eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta.
- rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas).
- petērne Auklu vīze; arī pastla, parasti nonēsāta, nolietota.
- aukslējeņi Aukslēju līdzskaņi (palatālie līdzskaņi) - j, g, k.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- spudiņi Aukstā gaļa, pagatavota no teļa vai sivēna galvas un kājām, pieliekot garšvielas.
- arktiskais laiks aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
- ziemeļi Aukstā klimata zemes.
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
- Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h.
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī.
- Kinderskauts Aukstākā virsotne Peninu kalnu Pīka masīvā, Anglijā, augstums - 636 m.
- nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu.
- aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā).
- kriopātija Aukstuma radīta slimība vai slimīgs stāvoklis.
- strūklu kompresora aukstummašīna aukstummašīna, kurā par aukstumaģentu parasti lieto ūdens tvaiku (gaisa kondicionēšanas iekārtās).
- absorbcijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā tieši patērē siltuma enerģiju; par aukstumaģentu parasti lieto amonjaku.
- Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- auliski Aulekšiem, ātri; auliskām.
- auliskis Aulekšiem, ātri; auliskām.
- aulisku Aulekšiem, ātri; auliskām.
- aizaulekšot Aulekšojot attālināties.
- aupucis Aulis, trakulis.
- aule Aulis.
- aizauļot Auļojot attālināties.
- AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības.
- jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā.
- kajaks Aumulītis, trakulis.
- pustekulis auns ar vienu sēklinieku.
- tekulis Auns; arī kuilis.
- Aurobindo Aurobindo Ghošs (1870.-1950. g.) - indiešu reliģiskais reformators, kurš interpretēja Vedāntu kā augstāko visu reliģiju izpausmi.
- aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
- Aurelia aurita ausainā aurēlija.
- Eremophila alpestris ausainais cīrulis.
- ausekls Auseklis.
- jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši).
- izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana.
- stereoauskultācija Auskultācija ar diviem fonendoskopiem, ko pieliek pie krūtīm divās dažādās vietas, pa vienai caurulei no katra ieliek ausīs, bet pārējās divas caurules aizspiež.
- šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus").
- kohleīts Auss gliemeža iekaisums.
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai.
- audināt Aust; likt aust.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- ārējie antfoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu.
- angloaustrālieši Austrālieši - nācija, Austrālijas pamatiedzīvotāji.
- austrāl. Austrāliešu; austrāliešu valoda.
- ozītis Austrālietis, ozis.
- ozis Austrālietis, ozītis.
- ausītis Austrālietis.
- skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas.
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- Vavilakas Austrālijā, Arnemlendas jolngu mitoloģijā - divas māsas, pirmsences un varones.
- Vidžingara Austrālijā, Rietumkimberlijā dzīvojošo vororu mitoloģijā - pirmais cilvēks, kas nomira.
- AU Austrālija, valsts divburtu kods.
- AUS Austrālija, valsts trīsburtu kods.
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
- izstaiga Austrālijas aborigēnu dzīvē - rituāla ekskursija pa neapstrādātām, krūmiem aizaugušām vietām.
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam.
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
- kungarankalpas Austrālijas aborigēnu vārds pirmsencēm un varonēm - septiņām māsām.
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
- Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m.
- Austrumaustrālija Austrālijas austrumu daļa.
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
- Neositta chrysoptera Austrālijas dvīņdzilnītis.
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji.
- Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
- Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma.
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
- Palmerstona Austrālijas pilsētas Dārvinas nosaukums 1869.-1911. g.
- sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu.
- austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši, cilšu grupa.
- aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.).
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
- Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru.
- Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ziemeļaustrālija Austrālijas ziemeļu daļa.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- austrāliešu rase australoīdās rases atzars, pie kuras pieder Austrālijas pamatiedzīvotāji.
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
- Heimwehr Austrijas brīvprātīgo savienību organizācija cīņai pret sociālismu 1927.-1938 g.
- Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju.
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
- nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- AR Austrijas Republika.
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
- ASP Austrijas sociālistiskā partija.
- khmeru valoda austroaziātu valodu saimes monu-khmeru valodu grupas valoda, oficiālā valoda Kambodžā, lieto modificētu indiešu rakstu.
- vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
- tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts).
- filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu.
- malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- maoru valoda austronēziešu valodu saimes polinēziešu valodu grupas valoda, no 1987. g. oficiālā valoda Jaunzēlandē (kopā ar angļu valodu).
- indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.).
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi.
- Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m.
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas.
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
- ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
- kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma.
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
- laidas Austrumsibīrijā - nelieli ezeri tundras zonā.
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Austrumtuva Austrumtiva - Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa.
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas.
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
- eiletons Austrumu baznīcā - zīda drāna, kas klāj altāri liturģijas laikā.
- termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
- euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
- AET Austrumu elektriskie tīkli.
- dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
- antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni.
- Cotoneaster orientalis austrumu klintene.
- Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms.
- platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām.
- omfals Austrumu mistikas simbols, lai izteiktu visu lietu sintēzi.
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- činara Austrumu platāna ("Platanus orientalis").
- austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis").
- maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence.
- šakšuka Austrumu tautu ēdiens - no tomātiem, čili, sīpoliem un olām gatavots sautējums.
- tak Austrumu zemēs arka vai cilindra velve; livans.
- sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos.
- sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus").
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- otopātija Ausu slimība.
- oņera Auša, blēņdaris, draiskulis.
- oņeris Auša, blēņdaris, draiskulis.
- plunca Auša, draiskulis.
- aumaļa Auša, trakulis, nerātnis.
- jaušs Auša, vēja grābslis.
- armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
- daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids.
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
- paroles autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam _PPP_ atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli.
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu.
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
- bibliotēka-automobilis Autobibliotēka.
- bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju no speciāla siltumizolējoša materiāla (poliuretāna, putuplasta u. c.).
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- autobetonmaisītājs Automašīna, uz kuras šasijas ir uzmontēts cikliskās darbības betonmaisītājs ar tilpumu līdz 10 kubikmetriem.
- radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas.
- vens Automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
- komerctransports Automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma.
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
- mikroprogrammvadība Automātiska datoru un citu elektronisku ierīču vadība, ko uztver specializētā atmiņā ierakstītas mikroprogrammas.
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
- bankomāts Automātiska ierīce, kas bankas klientiem (arī ārpus bankas) dod iespēju saņemt skaidru naudu, lietojot speciālas kartes.
- pilotāžas un navigācijas komplekss automātiskā lidojuma vadības sistēma.
- pašmērķēšana Automātiska mērķa meklēšana un trāpījuma precizēšana raķetes lidojuma laikā.
- ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program").
- blinkers Automātiska signālierīce dzelzceļa bloķēšanas sistēmas komutatoros.
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
- aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē.
- sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību.
- Greifera transportieris automātiskas līnijas transporta mehānisms, kas paceļ apstrādājamo objektu virs bāzējošajiem elementiem un pārvieto to par soli uz nākamo darba pozīciju.
- marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts.
- kosmosa zonde automātisks kosmiskais lidaparāts kosmosa telpas pētīšanai visai lielā attālumā no Zemes.
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
- Zemes mākslīgais pavadonis automātisks kosmiskais lidaparāts, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi.
- astatiskais regulators automātisks regulators, kas saglabā nemainīgu regulējamā lieluma nozīmi neatkarīgi no tā, kāds lielums ir ārējai iedarbībai uz regulēšanas sistēmu.
- sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu.
- lunahods Automātisks visurgājāejs Mēness virsmas pētījumiem; lunomobilis.
- darbgalva Automātisku līniju un agregātmašīnu mehānismu bloks apstrādes vai salikšanas operāciju veikšanai.
- datu banka automatizēta datu krātuve (bibliotēku kopums) ar lietotājiem vajadzīgiem attiecīgās nozares datiem.
- aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta.
- uzziņu sistēma automatizēta sistēma, kas darbojas dialogrežīmā un nodrošina lietotājus ar uzziņas informāciju.
- parkot Automobili novietot ielas malā, autostāvvietā u. tml.
- bāze Automobilim - riteņu asu atstatums garenvirzienā.
- konceptauto Automobilis - ideja (iecere).
- konceptautomobilis Automobilis - ideja (iecere).
- sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai.
- sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās.
- mikroautomobilis Automobilis ar mikrolitrāžas motoru.
- autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets.
- pakaļējās piedziņas automobilis automobilis ar pakaļējiem dzenošajiem riteņiem.
- ķinis Automobilis ar pārvadājamo kinoaparatūru.
- refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis.
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis.
- daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka.
- autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
- pilnpiedziņas automobilis automobilis ar visiem dzenošajiem riteņiem.
- kravas automobilis automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna.
- taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
- patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa.
- priekšējās piedziņas automobilis automobilis, kam dzenošie ir priekšējie riteni.
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- gāzbalonu automobilis automobilis, kas aprīkots ar gāzu baloniem un speciālu aparatūru motora barošanai ar gāzi.
- sanitārais automobilis automobilis, kas aprīkots ar medicīniskās palīdzības sniegšanas iekārtām.
- elektroautomobilis Automobilis, ko darbina ar elektrisko enerģiju.
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru).
- ugunsrati Automobilis, motocikls.
- auta Automobilis.
- autamašina Automobilis.
- auto Automobilis.
- autobīlis Automobilis.
- grabuļkaste Automobilis.
- motorrati Automobilis.
- autoklubs Automobilistu interešu klubs.
- "crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli.
- autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings.
- automodelis Automobiļa modelis.
- gāzes pedālis automobiļa pedālis kustības ātruma mainīšanai.
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs.
- spēka palīgiekārta autonoma gaisakuģa iekārta enerģijas padevei tā sistēmām uz zemes vai lidojumā avārijas gadījumos.
- robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija.
- APSR Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika.
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Abhāzija autonoma republika Gruzijas PSR sastāvā (1921.-1991. g.).
- Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika.
- Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.).
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas.
- Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas.
- teifers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ.
- avioaparāti Autonomās borta mērierīces, kas paredzētas iznformācijas saņemšanai par lidaparāta lidojumu, spēka iekārtu un citu borta ierīču darbības parametriem.
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
- Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.).
- Dienvidtirole autonoms Itālijas reģions - Trentīno-Alto Adidže.
- Friuli-Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.).
- autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā.
- oktoploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir astoņi haploidāli hromosomu komplekti (8x).
- pentaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir pieci haploidāli hromosomu komplekti (5x).
- heksaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir seši haploidāli hromosomu komplekti.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukumi lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
- autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības.
- autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
- oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- autora apliecība autorapliecība.
- Konkordijas grāmata autoritatīvs luteriskās baznīcas ticības apliecību un luterisma atziņas rakstu krājums (1580. g.).
- periēgēts Autors, kas sīki apraksta vai izskaidro kādu lietu.
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu.
- kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
- Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija.
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi.
- aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām.
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos.
- sarkozinēmija Autosomali recesīvi pārmantota aminoacidopātija, ko izraisa sarkozīna dehidrogenāzes trūkums.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
- sialidoze Autosomāli recesīvs sialidāzes deficīts.
- horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu.
- autokolors Autotipijas un hromolitogrāfijas kombinēts iespiedums.
- gigantografija Autotipiju palielinājums gludspiedumā plakātu iespiedumiem.
- autobuss Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
- dzērājšoferis autovadītājs, kas vada transporta līdzekli, būdams alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
- smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia").
- kļunkurs Auzu ķīselis.
- žūra Auzu ķīselis.
- sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt.
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
- krētainā auza auzu suga ("Avena orientalis").
- krēpjauzas Auzu šķirne ar lielām skarām.
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
- āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
- žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
- pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm).
- izaust Aužot nolietoties.
- pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu.
- saut Aužot virzīt atspoli caur velku atvērumu.
- neoavangardisms Avangardisma izpausmes literatūrā un mākslā sākot ar 20. gs. otro pusi.
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
- āvāklis Āveklis.
- aviekšine Avene (auglis).
- aviekša Avenes auglis.
- kazeņveida avene aveņu suga ("Rubus occidentalis").
- izskatīgā avene aveņu suga ("Rubus spectabilis").
- vendidada Avestas 6. daļa: likumu krājums.
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju.
- aviotehnika Aviācijas lidaparāti ar to aprīkojumu, kā arī lidojumu sagatavošanas un nodrošinājuma virszemes līdzekļi.
- bortārsts Aviācijas medicīnisko praksi izgājis ārsts, kura pamatpienākums ir lidaparāta apkalpes medicīniskā izmeklēšana un aprūpe.
- lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi.
- avioraķete Aviācijas raķete - "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss" klases raķetes, ko izmanto no lidaparātiem virszemes, gaisa un jūras mērķu iznīcināšanai.
- aviofobija Aviafobija - paniskas bailes lidot lidmašīnā.
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai.
- aerobumba Aviobumba - bumba, kas paredzēta nomešanai no lidmašīnas.
- kodolbumba Aviobumba - eksplozīvas darbības kodolierocis.
- šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu.
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
- aviokompānija Aviosabiedrība, lidsabiedrība - organizācija (uzņēmums), kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos.
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- izpletņlēkšana Aviosporta veids: lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
- lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
- sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai.
- izdzīšana Avīžu salikumos rindu plašināšana.
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
- avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes.
- aslapu avokado avokado suga ("Persea drymifolia").
- Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
- Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
- fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
- paparžu avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron filicinum").
- parastā avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis antipyretica").
- Dalekarlijas avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis dalecarlica").
- hipnu avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis hypnoides").
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
- Salvelinus fontinalis avotu palija.
- bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana.
- makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
- spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts.
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete.
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
- azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
- azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
- azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
- AZN Azerbaidžānas manats; Azerbaidžānas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
- AzPSR Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika.
- Azerbaidžāna Azerbaidžānas Republika - valsts Aizkaukāzā.
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā).
- šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu.
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
- Bubalus arnee Āzijas bifelis.
- Bubalus arnee forma bubalis Āzijas mājas bifelis.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- tripānsarkanais Azokrāsviela, ko lieto vitālajā krāsošanā.
- tripānzilais Azokrāsviela, tripanosomicīds; lieto histoloģijā vitālajai krāsošanai.
- karolīnas azolla azollu suga ("Azolla caroliniana").
- Azoru salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē ("Região Autónoma dos Açores"), atrodas Atlantijas okeānā \~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes.
- azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- Cyanocorax caeruleus azūra zilkrauklis.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
- pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- salenieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
- salienieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
- bubulis Babulis 2(1), būdenieks, vaļinieks.
- baciloze Baciļu ierosināts stāvoklis vai slimība.
- badmēris Bada nāve, liels trūkums.
- badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga.
- rīmete Badakāsis, rīlis, rīmis.
- negalis Badakāsis, rīlis.
- izsalcināt Badināt, slikti barot.
- Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā.
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes.
- lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- dižmanība Bagātība, vara, izcils stāvoklis.
- labākās aprindas, arī labākā sabiedrība bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
- izdzeršanās Bagātīga alkoholisko dzērienu lietošana.
- dābulājs Bagātīga apaudzis ar āboliņu.
- glomerulozs Bagātīgi apgādāts ar kamoliņiem.
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
- bilžu grāmata bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
- izdzerties Bagātīgi lietot alkoholu.
- amolains Bagātīgi sazēlis āboliņš.
- emolains Bagātīgi sazēlis āboliņš.
- liekišķi Bagātīgi, lieki, nevajadzīgi.
- kā no maisa (birt) bagātīgi, lielā daudzumā, bez apstājas (birt).
- applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi).
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
- labenieks Bagātnieks, tas, kam pieder liels labums.
- ābolots Bagāts ar āboliņu.
- lielpilsonis Bagāts pilsonis, kas piederēja priviliģēto kārtai.
- kupls Bagāts, bagātīgs; arī liels, plašs.
- brāķmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- brakulainis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- brammanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- brasmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- braucmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
- jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja.
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā.
- bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvuidamerikā.
- BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils.
- drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
- atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbaidīt.
- aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt.
- Biedēkls Baiglis.
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums.
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
- Coregonus autumnalis migratorius Baikāla omulis.
- nobailes Bailes (parasti nelielas).
- ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas.
- venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību.
- bibliofobija Bailes no grāmatām, bibliotēkām.
- kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
- farmakofobija Bailes no medikamentu lietošanas.
- nekrofobija Bailes no miroņiem; slimīgas bailes no nāves.
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
- peladofobija Bailes no plikpaurības.
- peirafobija Bailes no publiskas uzstāšanās, eksāmenu kārtošanas.
- arahibutirofobija Bailes no riekstu eļļas pielipšanas pie aukslējām.
- gravidofobija Bailes palikt stāvoklī.
- maniofobija Bailes saslimt ar māniju.
- trihopatofobija Bailes saslimt ar matu slimību; pārmērīgas rūpes par matiem.
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
- nozofobija Bailes saslimt.
- heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem.
- šausmības Bailes, izbīlis.
- bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
- timidamente Bailīgi, bikli.
- timoroso Bailīgi, bikli.
- pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
- pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
- bailprātītis Bailulis (zaķa epitets); baltais zaķis.
- špuka Bailulis.
- trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- hipofobija Baiļu trūkums apstākļos, kas normāli iedveš bailes.
- māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu.
- Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā.
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakhante Bakhanāliju dalībniece.
- komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
- banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
- bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bakstāms Bakstīklis.
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
- azotobakters Baktērija, kas spēj saistīt gaisa slāpekli; tas bagātina augsni ar slāpekļa savienojumiem.
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
- pneimokoks Baktērijas, kas ierosina plaušu un elpošanas ceļu slimības.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- slāpekļsaistītājas baktērijas baktērijas, kas var izmantot molekulāro gaisa slāpekli.
- aerobijas Baktērijas, kuru kārtīgai attīstībai nepieciešams skābeklis.
- racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
- triptofanāze Baktēriju enzīms, kas katalizē triptofāna sašķelšanu indolā, piruvātā un amonjakā.
- mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
- bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā.
- bakteriohemolizīns Baktēriju ietekmē radies hemolizīns.
- augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
- bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību.
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri.
- opsonoterapija Baktēriju vakcīnu lietošana terapijā, lai palielinātu asins opsoniskās spējas.
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
- mērenie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var realizēt gan lītisko, gan lizogēnisko ciklu.
- endolizīns Bakteriolizīns, kas radies šūnas iekšienē.
- difteriolizīns Bakteriolizīns, spējīgs šķīdināt difterijas korinebaktērijas.
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
- kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- Calandrella cinerea bālais sīkcīrulis.
- dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa.
- platrīklis Balamute, lielībnieks.
- bajārība Balamutība, lielība; dižošanās, plātīšanās.
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
- kļavlapu balanda balandu suga ("Chenopodium acerifolium").
- lapainā balanda balandu suga ("Chenopodium foliosum").
- irbeņlapainā balanda balandu suga ("Chenopodium opulifolium").
- Vahela balanda balandu suga ("Chenopodium vachelii").
- balanopales Balanopāliju rinda.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
- pallidektomija Bālās lodes izoperēšana, ekstirpācija ar citiem līdzekļiem (ķīmijpallidektomija).
- TPI Bālās treponēmas imobilizācija (angļu "Treponema pallidum immobilization").
- balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
- baldellia Baldēlijas.
- gundegu baldēlija baldēliju suga ("Baldellia ranunculoides").
- amolinieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Amoliņi" iedzīvotāji.
- balderiņš Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderjānis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderjāns Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrijānis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
- zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma.
- pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
- bālelis Bāleliņš.
- bālenītis Bāleliņš.
- bālens Bāleliņš.
- brāleliņš Bāleliņš.
- kvietēt Balēt; balināt.
- plie baletā - ceļu saliekšana, kuras laikā uz grīdas balstās ar visu pēdu.
- koda baletā - deju noslēgums; cēliena fināls, kurā piedalās visi solisti un kordebalets.
- pas de chat baletā - lēciens, kurā pēdas pēc kārtas tiek paceltas pie pretējiem ceļgaliem.
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- glissé baletā - slīdošs solis, parasti ar pēdas daļu.
- balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
- dejotājs Baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
- baletdejotājs Baleta mākslinieks.
- prima ballerina baleta soliste.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
- Polyscias balfouriana Balfūra poliscija.
- Carex pallescens bālganais grīslis.
- bālēties Bāli atspīdēt.
- tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu.
- bālidzeltens Bāli dzeltens; dzelgans.
- krēmā Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
- krēmē Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
- Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece.
- Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
- Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu.
- bālraibs Bāli raibs; ar nespilgtiem raibumiem.
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
- Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
- Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
- sārts Bāli sarkans, gaiši sarkans; arī sarkanīgs.
- balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt.
- zilsalns Bāli zilganpelēks.
- pāli Bāli.
- Ribačje Balički, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- dzelgans Bālidzeltens.
- bālin Bālin bāls - ļoti bāls.
- bala Balinājums (linu).
- balenis Balināmais audekls, balā (uz bala) noliktais audekls.
- ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu.
- tals Balināšana.
- klātne Balināšanai izlikto linu klājums.
- dabalināt Balināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības.
- kodināt Balināt (matus).
- apbalsināt Balināt apkārt; nokrāsot baltu.
- klorēt Balināt ar hlorkaļķiem.
- kalēt Balināt linu audeklu, linus.
- patilāt Balināt linus.
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- baltot Balināt, balsināt.
- vitot Balināt, balsināt.
- talināt Balināt, tilināt.
- balināties Balināt; veikt darbus, kas saistīti ar balināšanu.
- beļavot balināt.
- bālināt Balināt.
- bālot Balināt.
- blieķēt Balināt.
- talāt Balināt.
- vitēt Balināt.
- atkrāsotājs Balinātājs līdzeklis.
- balāties Balināties.
- talēties Balināties.
- taloties Balināties.
- tulēties Balināties.
- tulināties Balināties.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- kārseknis Balinātu linu kaudze.
- pietalināt Balinot (linus) ļaut tiem pietiekoši izbalot.
- aizbalsināt Balinot aizvērt, aiztaisīt, pārklāt.
- balinātā celuloze balinot iegūta celuloze, kas satur 86-88% alfa celulozes.
- sabalināt Balinot ļaut sadēdēt.
- sabalināt balinot panākt ļoti spilgtu baltumu.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
- satilāt Balinoties sadrupt.
- Balinova Balinovas ezers - Baļinovas ezers Čornajas pagastā.
- bāls Bālis.
- balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- balistika Ballistika.
- globālā raķete ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
- ārējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā.
- iekšējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā pēta pulvera gāzu sadegšanas izraisītos procesus ieroča stobra kanālā un pulvera gāzu kamerā.
- balistisks Ballistisks.
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
- balneologs Balneoloģijas speciālists.
- Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes.
- Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti.
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
- jūrmalas balodene balodeņu suga ("Atriplex littoralis").
- garlapu balodene balodeņu suga ("Atriplex oblongifolia").
- pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
- baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm).
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā.
- klinšu balodis baložu ģints suga ("Columba livia").
- balodēns Baložu mazulis.
- dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
- māņattēls Bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas.
- plieksts Bāls, slimīgs.
- bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks.
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu.
- laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme.
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi.
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
- vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis.
- ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
- duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
- vēlēšanu biļetens balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlējamo kandidātu vai kandidātiem (arī vēlēšanu liste).
- vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
- balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
- balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei.
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
- holerafonija Balss zudums holeras slimniekiem smagā stāvoklī.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- balzdi Balsti, kas savieno ragavu slieces ar to augšdaļu.
- rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
- četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
- stebers balsts linu kulstīšanai.
- stuoveņa balsts linu kulstīšanai.
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
- majonnēze Balta bieza mērce, taisīta no etiķa, eļļas un olas, lieto aukstu.
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
- argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas.
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
- Ozolu iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
- Liepas iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
- krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi.
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
- benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
- levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
- ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
- Lilium candidum baltā lilija.
- gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis").
- septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
- maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā.
- Enchytraeus albidus baltā sīkslieka.
- tiešā drukāšana balta vai krāsota tekstilizstrādājuma apdrukāšana.
- marketes Balta vaska gabali.
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni.
- anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde.
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
- baltdābols Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltdābuls Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
- baltais ābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais amoliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais amols baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais cūkābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais pļavu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltie dāboli baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- lauka āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- ložņu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Māras āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- mazais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- stigu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- stīgu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābulis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābūlis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābuls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābūls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltamols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišabuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkābuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkamoliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- dāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- dābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Trifolium repens baltais āboliņš.
- cūkabuliņš Baltais āboliņš.
- Melilotus albus baltais amoliņš.
- āmals Baltais āmulis ("Viscum album").
- amolis Baltais āmulis ("Viscum album").
- amols Baltais āmulis ("Viscum album").
- amulis Baltais āmulis ("Viscum album").
- amuls Baltais āmulis ("Viscum album").
- aumulis Baltais āmulis ("Viscum album").
- omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album").
- ramols Baltais āmulis ("Viscum album").
- Viscum album baltais āmulis.
- sprūte Baltais kālis, eļļas kāļa varietāte, lapu kālis.
- kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- cointreau Baltais liķieris, kontro.
- platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
- spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
- sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba").
- vējotnes Baltais vizbiulis ("Anemone nemorosa").
- vistpuķe Baltais vizbiulis ("Anemone nemorosa").
- baltvizbele Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- cālene Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- cālenīte Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- vējotne Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- vējroze Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- vizbule Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
- Anemone nemorosa baltais vizbulis.
- liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- Beļaukas ezers Baltais, ezers Salienas pagastā.
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- baltemols Baltamols - baltais āboliņš.
- baltais dzidrais baltās dzidrās ābeles auglis.
- atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā.
- gugure Baltās lēpas auglis.
- plēka Baltās pelnu pārsliņas.
- metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā); jauklis.
- brionidīns Baltās sētvijas glikozīds, paralizē centrālo nervu sistēmu.
- brionīns Baltās sētvijas glikozīds.
- būvsūnas Baltas sūnas, ko lietoja māju būvēšanā un citām vajadzībām.
- leukhaimija Baltasinība; slimība ko raksturo balto asins ķermenīšu pavairošanās asinīs.
- Haliaeetus albicilla baltastes jūrasērglis.
- Grannulax leucolophus baltcekula krūmājsīlis.
- pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
- purva dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias palaeno"), kuru kāpuri dzīvo uz zilenēm.
- dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
- Haliaeetus leucocephalus baltgalvas jūrasērglis.
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- dāboliņi Balti dāboliņi - matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
- izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā.
- dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera.
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m.
- Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m.
- makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica").
- Anthyllis x baltica Baltijas pērkonamoliņš.
- Macoma baltica Baltijas plānčaulgliemene.
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji, t. i., igauņi, latvieši un lietuvieši.
- BVOKA Baltijas valstu olimpisko komiteju asociācija.
- Obeļeva Baltinavas pagasta apdzīvotās "Obeļova" senāk lietots nosaukums.
- Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski.
- Čievesdryva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukums latgaliski.
- Muorkova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Morkova" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski.
- Timšani Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" nosaukums latgaliski.
- Upini Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukums latgaliski.
- Baltiņš Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
- Balteņu ezers Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g.
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- baltists Baltistikas speciālists.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
- batons Baltmaizes kukulis.
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
- opaks Balto mālu šķirne, ko lieto trauku izgatavošanai.
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
- diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī.
- dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī.
- dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā.
- diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī.
- hloridīns Balts kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, šķīst alkoholā.
- meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā.
- ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā.
- heksenāls Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī, narkozes līdzeklis.
- ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis.
- hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā.
- dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.).
- metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs.
- bromurāls Balts kristālisks pulveris; šķīst alkoholā, vāji ūdenī.
- blese Balts pieres laukumiņš zirgiem un liellopiem.
- zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem.
- hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
- betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
- aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
- abazīns Balts, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
- amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs.
- hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas.
- aprofēns Balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis.
- diurētīns Balts, saldi sāļas garšas pulveris, plaši lietots diurētisks līdzeklis, kas sekmē nieru trauciņu paplašināšanos.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
- vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- Delphinapterus leucas baltvalis.
- Corvus albus baltvēdera krauklis jeb raibā vārna.
- plēkšķe Baltzivs ("Abramis blicca").
- pliķis Baltzivs ("Abramis blicca").
- lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos.
- Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
- Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā.
- Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
- kārklinieki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" iedzīvotāji.
- Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski.
- Keni Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukums latgaliski.
- Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants.
- Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
- Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski.
- Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski.
- Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
- Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski.
- Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
- Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
- Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski.
- Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
- Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski.
- Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
- Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
- Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
- Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski.
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
- Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski.
- Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
- Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
- pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
- pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
- Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants.
- Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
- Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
- zasulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zasuli" iedzīvotāji.
- zosulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" iedzīvotāji.
- Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants.
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski.
- Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants.
- Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski.
- Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
- Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski.
- Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants.
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
- Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
- Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
- Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
- Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
- Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
- Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
- Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji.
- Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
- Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
- Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
- Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski.
- Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
- Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
- Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
- Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
- Kluoni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukums latgaliski.
- Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski.
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
- Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
- Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski.
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
- Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski.
- silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
- Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants.
- Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
- Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
- Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
- Korklinīki Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukuma variants.
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
- zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita").
- Tanacetum balsamita balzama biškrēsliņš.
- baļķa apapaļošana baļķa apstrāde, izveidojot tam cilindrisku formu.
- nogalis Baļķa tievgalis.
- cepurbaļķis Baļķis, ko ēku būvējot, liek uz aplodām.
- trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā.
- vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām.
- geotrupes Bambali.
- mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
- pavasara bambals bambalu suga ("Geotrupes vernalis").
- metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas.
- indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
- bulvāra literatūra banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
- Polypodium musifolium banānlapu polipodija.
- ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- helikonija Banānu dzimtas ģints ("Heliconia").
- Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus.
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
- savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā.
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm.
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
- bundzenes Bandinieka zemes gabali.
- bandits Bandīts – noziedzīgas grupas (bandas) loceklis.
- mafiozais Bandīts; mafijas loceklis.
- mafiozņiks Bandīts; mafijas loceklis.
- bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
- bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
- ārzonas banka banka vai bankas filiāle, kas reģistrēta un/vai atrodas ārzonā, kuras likumi, kā arī banku uzraudzības un nodokļu sistēma ir salīdzinoši liberālāka par vietējo.
- žirobanka Banka, kas izdara norēķinu operācijas starp klientiem, kuriem bankā ir tekošie konti.
- agrārbanka Banka, kura aizdod naudu pret zemes gabaliem.
- hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
- telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
- avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
- bankas garantija bankas galvojums par sava klienta maksātspēju, kas klientam dod iespēju saņemt kredītu no trešām personām.
- ceļojumčeks Bankas izdots čeks, kuru var apmainīt citas valsts bankā šīs valsts vietējā valūtā vai izmantot kā maksāšanas līdzekli par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm.
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
- avaldebitors Bankas klients, avalkredīta ņēmējs.
- apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju.
- certifikācija Bankas rakstveida apliecinājums uz čeka, ka čekam ir segums.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- bankas konts bankas un klienta attiecību veids - klients atver kontu, noguldot bankā naudas summu, kuru var neierobežoti papildināt, kā arī veikt dažāda veida norēķinus.
- sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba").
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
- banku koncentrācija banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās.
- raglikšana Banku likšana un asiņu nolaišana.
- transnacionālās bankas banku monopoli, kam ir izvērsta īpašuma un līdzdalības sistēma ārvalstīs.
- tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus.
- virsrezerves Banku rezerves, kas pārsniedz likumā paredzēto apjomu - obligātās banku rezerves.
- hemospāzija Banku uzlikšana, lai atvilktu ādā asinis.
- bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti.
- batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci.
- baptīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds.
- baptizīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds.
- tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- baraviks Baravika ("Boletus edulis").
- varbeka Baravika ("Boletus edulis").
- federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā.
- vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
- berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds.
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
- bukšlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis buxifolia").
- Jūlijas bārbele bārbeļu suga ("Berberis julianae").
- šaurlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis linearifolia").
- tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli.
- etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls.
- veronāls Barbiturātu grupas miega līdzeklis.
- barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem.
- bradas tiesa bārdai uzlijusi alus lāse.
- plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus").
- plūkšņzivs Baltijas pasuga bārdainā plūkšņa ("Liparis liparis barbatus").
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš.
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
- skutamnazis bārdas nazis; skuveklis.
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
- litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra.
- bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams.
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- cibārijas Barība, pārtika, ēdamas lietas.
- barības sausna barības līdzekļa sausā daļa, kas paliek pēc ūdens iztvaicēšanas termostatā 100–105 °C vai 130 °C temperatūrā.
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
- balastviela Barības sausnas grūti sagremojamā vai nesagremojamā daļa, kas paliek gremošanas traktā, līdz izdalās no organisma ekskrementu veidā.
- koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
- guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
- ezofagopātija Barības vada slimība.
- solbārs Bārija polisulfīds, ko lietoja augu kaitēkļu un augu slimību izraisītāju apkarošanai.
- baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās.
- zestava Barjera, šķērslis.
- Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski.
- Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski.
- viloma Bārkstains audzējs, kas lokalizējas gk. taisnajā zarnā.
- tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme").
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts.
- šuķis Baroklis (cūka).
- sietalis Baroklis (par cūku).
- sietalža Baroklis (par cūku).
- suķis Baroklis; arī cūka.
- sietala baroklis.
- sietalnieks baroklis.
- barenis Baroklis.
- sietals Baroklis.
- bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
- lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs.
- augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
- anomalotrofija Barošanās procesu anomālija.
- anomalotropija Barošanās procesu anomālija.
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā); ietaise, kurā ieliek barību.
- taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
- pāsēties Barot (pārlieku).
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
- aizbarot Barot ar sliktu ēdamo.
- ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu).
- virksts Bars, pūlis (civlēku).
- kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu).
- jama Bars, pūlis, daudzums, masa.
- spītenis Bars, pūlis, spiets.
- kurmis Bars, pūlis; kamols.
- kurms Bars, pūlis; kaudze, guba; kamols.
- ķurms Bars, pūlis.
- ložma Bars, pūlis.
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
- bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu.
- Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
- doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali.
- Izabela Basilana, pilsēta Filipānu dienvidos.
- dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas.
- bastais Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastajs Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastarāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastardāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastards Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastariņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastaris Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastarts Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- dābols Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastaja āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- druvu baltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- rozā āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- sarkanbaltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- zviedru āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- Trifolium hybridum bastarda āboliņš.
- basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā.
- Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā.
- Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.).
- bašlaks Bašliks.
- Ipomoea batatas batāte jeb saldais kartupelis.
- Betersta Batērsta, pilsēta Austrālijā, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
- batrachospermum Batrahospermas - sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints.
- THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs.
- sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts.
- aizbaurot Baurojot attālināties.
- gaurāt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot.
- gaurēt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot.
- klicnerieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Klicnere" iedzīvotāji.
- dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji.
- pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
- pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
- nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās.
- Bauteles ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
- Bauteļu ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
- melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
- starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
- konstruēšanas bāze bāze, kuru izmanto detaļas vai salikšanas vienības stāvokļa noteikšanai izstrādājumā.
- bazedovisks Bazedova slimības-.
- bāzaklis Bāzeklis (1).
- bāzakls Bāzeklis (1).
- profila viduslīnija bāzes līnija, kurai ir nomināla profila forma un kura liekta tā, lai bāzes garuma robežās profila vidējā kvadrātiskā novirze līdz šai līnijai būtu minimāla.
- dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis").
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
- aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints.
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
- klimakodona Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon").
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- Saponaria ocymoides bazilika ziepjusakne.
- ocimum Baziliki.
- bazilikums Baziliks - panātru dzimtas garšaugs.
- dārza baziliks baziliku suga ("Ocimum basilicum").
- auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
- pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
- azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā.
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
- briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela.
- lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- ķeselēt Baznīcā ar ķeseli no dievlūdzējiem naudu lasīt.
- dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu.
- sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
- altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls.
- skols Baznīcas daļa starp altāri un soliem.
- Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- paraments Baznīcas kultā lietojami priekšmeti, pat visa baznīcas iekšējā iekārta.
- sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris.
- kanoniskās tiesības baznīcas likumu sakopojums.
- observance Baznīcas nodevas; arī reliģisko paražu ievērošana.
- draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa.
- baušļi Baznīcas valodā - likumi.
- hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- kļukveņņiks Baznīcu zaglis.
- bazofilija Bazofilo leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošas asinīs (normāli 0,5%).
- valčāt Bāzt (lielus kumosus mutē).
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
- bebru kārkliņi bebrukārkliņi.
- beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebru pauti bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrkārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrkārts Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrukārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- beburkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- beburkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
- bebrukauls bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), nakteņu ģints suga.
- Solanum dulcamara bebrukārkliņš.
- vējkārklītis Bebrukārkliņš.
- dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds.
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
- aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu.
- kankarot Bēdīgi, žēli runāt.
- švēri Bēdīgi; slikti.
- duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu.
- groba Bedre, izbraukta ratu sliede.
- bēdu brālis (retāk biedrs) bēdubrālis.
- bēdu biedrs (biežāk brālis) bēdubrālis.
- bažulis Bēdulis; pilns raižu.
- bēdzeklis Bēglis, dezertieris.
- mucējs Bēglis, tāds, kas grib aizmukt.
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
- tekulis Bēglis; klaiņotājs.
- bežancs Bēglis.
- skrejulis Bēglis.
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
- bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt.
- aizbēgt Bēgot attālināties.
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
- klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- Echinocererus reichenbachii var. baileyi Beilija ehinocerejs.
- softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
- ozolbeka Beka, kas aug zem ozoliem; baravika.
- speķēns bekona cūka (neliela un viegli nobarojama).
- plice bekona liesā puse.
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti.
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
- beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā.
- parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga.
- Para Beleima - pilsēta Brazīlijā.
- Belena Beleima – pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos.
- Bēlonaha Belina – apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Bēl Ahanaslūha Belinaslou - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
- Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā.
- Belize Beliza – valsts Centrālamerikā.
- BZ Beliza, valsts divburtu kods.
- BLZ Beliza, valsts trīsburtu kods.
- BZD Belizas dolārs; Belizas valūtas kods, sīknauda - cents.
- Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g. (angļu val. "Belmopan"), 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
- belizieši Belizas pamatiedzīvotāji.
- belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava.
- Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā.
- Balta ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltais ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltezers Beļānu ezers Skrudalienas pagastā.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība.
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- benediktionārijs Benediktionāls – katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
- Ploceus benghalensis Bengālijas audējputns.
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- bēlings Bēniņu telpa; bēliņģis.
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- riformings Benzīna, ligroīna un citu naftas produktu pārstrādes process, kurā alifātiskos ogļūdeņražus katalītiski pārvērš aromātiskajos ogļūdeņražos.
- benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos.
- hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
- fenilgrupa Benzola atlikums - C6H5.
- benzopirēns Benzpirēns – karcinogēns policiklisks ogļūdeņradis.
- šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem.
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
- sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia").
- biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia").
- miega slimība beri-beri - infekcijas slimība, ko pārnēsā cecemušas; beriberi.
- berillijs Berilijs.
- berkliānisms Berklijisms.
- berkelijs Berklijs – ķīmiskais elements.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
- bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti.
- zvārgulis Bērna grabulis.
- seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana.
- bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu.
- bērna vērtība bērna nozīmīguma novērtējums sabiedrībai un vecākiem finansiāli un emocionāli.
- pūbas Bērna šūpulis (bērnu valodā).
- žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm.
- čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē".
- dēlimeitas Bērni - dēli un meitas.
- nepilngadīgie iedzīvotāji bērni līdz valsts likumos noteiktam gadu vecumam.
- nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
- knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
- knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
- knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
- knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis.
- knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis.
- knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis.
- ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī.
- nepilngadīgs bērns bērns līdz noteiktam vecumam, Latvijā līdz 18 gadiem (likumos atrunātos gadījumos līdz 16 gadiem).
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
- purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām.
- turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem.
- paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām.
- būzēlis Bērnu biedēklis.
- bībis Bērnu bubulis.
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
- mumps Bērnu infekcijas slimība; cūciņa.
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
- BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
- sporta ratiņi bērnu ratiņi ar sēdekli.
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
- švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni).
- lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
- šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
- skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku.
- šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
- naktspamaša Bērnu slimība, kad bērns nemierīgi guļ.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- vacumi bērnu slimība.
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra.
- ace Bērnu valodā lieto lai pateiktos.
- Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
- binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums.
- Bernulli-Senvenāna vienādojums Bernulli vienādojuma analogs gāzes plūsmai.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
- aizbērt Bērt ciet; berot likvidēt.
- bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
- smeltēt Bērt, liet.
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
- skulte Bēru kambaris, kapliča.
- Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- izberzēt Berzējot likvidēt.
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
- berzes variators berzes pārvads ar nepārtraukti maināmu pārnesumskaitli.
- frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni).
- Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
- Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski.
- Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski.
- Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
- Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski.
- Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski.
- Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski.
- vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
- sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži.
- koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti.
- ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos.
- ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem.
- parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs.
- baltā bērzlape bērzlapju suga ("Russula delica").
- olīvbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula elaeodes", syn. "Russula xeramphelina").
- smalkā bērzlape bērzlapju suga ("Russula gracillima").
- lundella bērzlape bērzlapju suga ("Russula intermedia", syn. "Russula lundelli").
- siļķu bērzlape bērzlapju suga ("Russula xerampelina").
- svētbērzs Bērzs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
- Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene.
- zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis").
- Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos.
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
- brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus").
- izberzt Beržot likvidēt.
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
- bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas.
- reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli.
- etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
- bītele Bētelis.
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
- betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- betona masas durstīšana betona masas sablīvēšanas veids, ko lieto biezi stiegrotu konstrukciju blīvēšanai, izmantojot tērauda vibroadatas.
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
- atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- avaskulārs Bez asinsvadiem un limfvadiem.
- adendrītisks Bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos.
- nožņeigt Bez kāda ieroča lēnām nogalināt.
- izkaulots Bez kauliem (pavārmākslā).
- amieloisks Bez kaulu smadzeņu līdzdalības (limfatisks, monocitārs).
- ar sausām kājām bez kaut kā grūta, nepatīkama; viegli.
- kodolbrīvs Bez kodolieročiem.
- žūrēt Bez liesmas degt.
- blīnēt Bez miega gulēt, slimot.
- mīzināt Bez pārtraukuma līt sīkam lietum.
- rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
- pa gaisu vien bez realitātes izjūtas, bez apdoma, sajēgas; bez pamatojuma; vieglprātīgi.
- impersonalis Bez subjekta lietojama darbības vārda forma.
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
- pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
- atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība.
- dieva ziņā bez uzraudzības, gādības, līdzdalības; likteņa varā.
- bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams.
- kā traks suns bez žēlastības (nogalināt, vajāt).
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
- kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma.
- padzērienis Bezalkoholisks dzēriens.
- porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
- smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis.
- bezalkohola Bezalkoholisks.
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
- bugastis Bezastis (gailis).
- bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi.
- bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
- taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis.
- offroad Bezceļa (piemēram, bezceļa automobilis).
- bezceris Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
- bezcers Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
- necerība Bezcerības stāvoklis.
- bezcerība Bezcerīgs stāvoklis.
- nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt.
- dīkdienība Bezdarbība, slinkošana.
- aponija Bezdarbības stāvoklis; stāvoklis bez ciešanām.
- gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana.
- dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks.
- aizbezdēt Bezdējot attālināt vai norobežot.
- begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa").
- salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
- bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis.
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
- bezdeļi Bezdelis (1).
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
- magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H).
- saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- ballistīts Bezdūmu pulveris, sastāv no nitroglicerīna un nitrocelulozes vienādās daļās.
- īstā apnoja bezelpas stāvoklis, kura cēlonis ir oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās asinīs un līdz ar to elpošanas centra kairinājuma trūkums.
- punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- Paskāla trijstūris bezgalīgs skaitļu trijstūris, kas satur binomialkoeficientus; katrs iekšējais skaitlis ir abu virs tā stāvošo skaitļu summa.
- akefali Bezgalvaiņi; acefali.
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
- āgs Bezgaršīgs, pliekans.
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
li citās vārdnīcās:
MEV