Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam eki.

Atrasts vārdos (538):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (4653):

nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
(sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
panāči [panāksnieki]{s:1639}.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
termidorieši 9. termidora apvērsuma ierosinātāji un līdzdalībnieki.
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
izmešanās Aborts mājdzīvniekiem
pārmešanās Aborts mājdzīvniekiem
actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem)
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
azteki Acteki
huaxteca Acteki
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem)
čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā
ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas
sēklinieku maisiņš ādas veidojums, kurā atrodas sēklinieki
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem)
līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
podnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji
vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
adventisti Adventisma kustības dalībnieki
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei
salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot
millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē
izmirt aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu)
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
aizlampatāt Aizļepatot (par dzīvniekiem)
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem)
možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem)
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem)
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā
zoohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar dzīvniekiem
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes
Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
kanninieki Amatnieki, kas lēja alvas traukus
amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu
amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants
Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski
rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji
jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām
Ahangarana Anrena, pilsēta Uzbekistānā
Angrena Anrena, pilsēta Uzbekistānā
runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
apaļmutainie Apaļmutnieki
cyclostomata Apaļmutnieki
limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem)
aprūkāt Apaugļot (par dzīvniekiem)
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem)
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki
Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
Jamburga apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki
Heta apdzīvota vieta Somijā (_Enontekiö_), Lapzemē
Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā
Bahta apdzīvota vieta Uzbekistānā, Sirdarjas vilojatā
Bērzaine apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs
atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem)
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties
eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā
kridžuļot Apkārt ar dažādiem niekiem
klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
nedzīvā daba apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem)
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam
aplacentārs Aplacentārie dzīvnieki - zīdītāji (kloāku un somainie), kuriem dīgļa attīstības gaitā nerodas placenta
apdzenāt Aplēkt (apaugļot) - par dzīvniekiem
apdzenāties Aplekties (par dzīvniekiem)
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki, sadodoties rokās
korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai
spalva apmatojums (parasti zīdītājdzīvniekiem)
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem)
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem)
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi
dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki
guzēns Apzīmējums lieliem dzīvniekiem
guzans Apzīmējums lieliem dzīvniekiem; guzēns
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku
Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram
ar visām četrām ar (uz) rokām un kājām; ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem)
kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
atbrēkties ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)
kārpīt ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
rakt ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem
rakt ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem
rakt ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem)
sakliegties ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem)
drāts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki
uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
satvert ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem)
muraiņš ar melnbaltiem raibumiem (par dzīvniekiem, parasti aitām)
ķarzāties ar niekiem nodarboties
uzost ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem)
pērties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties
plūkāt ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
plūkt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
šķīt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2)
sargāt ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem)
sarunāties ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem)
pravieši ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem
grimīt ar sparu skriet, drāzties (par dzīvniekiem)
nosviest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
cirsties ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem
grauzt ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem
krimst ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt
grauzt ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem
Abasīdi Arābu impērijas valdnieki, Bagdādes kalifi no 749.-1258. g.
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls
abiotiskie faktori ārējās vides faktori: temperatūra, mitrums, apgaismojums u. c., kā arī konstrukcijas, ar kurām dzīvniekiem ir tieša saskare, - sienas, grīda utt.
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
areca Areki
runcis arī par resniem un apaļīgiem jauniem dzīvniekiem
arklinieks Arklinieki
Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti
megaparseks Ārpussistēmas garuma mērvienības - parseka atvasinājums, vienāds ar 1000 000 parsekiem
aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem
antitireoidīns Ārstniecības preparāts, asins serums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izgriezti vairogdziedzeri
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās
medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju
metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem
incests Asinsgrēks, dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem
kognāti Asinsradinieki
lejupējie Asinsradinieki taisnā līnijā, skaitot tos no kāda šīs līnijas locekļa uz leju
hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem
dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem
dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis
durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis
dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis
urodela Astainie abinieki
urodella Astainie abinieki
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
lipa Aste (parasti nelieliem dzīvniekiem)
greindžeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 60.-70. gados, prasīja reformu ceļā uzlabot fermeru stāvokli
grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti)
darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji
Rejnīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" nosaukums latgaliski
Skudrinīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukums latgaliski
notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem
moniezioze Atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina gk. specifiski lenteņi, biežāk slimo jaundzīvnieki
apdzīt Atgrūst (citam citu) no barības (par dzīvniekiem)
reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem)
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem)
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām
šubraki Atkritumi, saslaukas, nevajadzīgi nieki
rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos
Ofēlijas sindroms atmiņas zudums slimniekiem ar limfogranulomatozi; veiksmīgi ārstējot, atmiņa atjaunojas
atsanesties Atnesties (par dzīvniekiem)
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem)
atiezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem
iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem
Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem
būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī
gulēšana atrašanās guļus stāvoklī (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
auglējs ātri augošs (par augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem)
laisties ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
sabirt ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izbirt ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
nobirt ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
birt ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
nasāties ātri pārvietoties (par dzīvniekiem)
samesties ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
steigt ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
steigties ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
traukt ātri virzīties (par dzīvniekiem)
traukties ātri virzīties (par dzīvniekiem)
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus
imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas
nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem)
naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem)
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem)
keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā
pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis
atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves
pārradi Attālāki radinieki
ekipāžas bāze attālums starp vagona vai lokomotīves ekipāžas atbalsta pēdu balsta centriem
programma Attiecīgais iespieddarbs; informācija par izrādi, tās dalībniekiem
holozoisks attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst dzīvniekiem
situācija attieksmes starp reālijām (situācijas dalībniekiem), ko valodā atspoguļo vārdu savienojums, teikums vai teksts
polimēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgi lieki locekļi
kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā
audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem)
hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki
atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem)
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem)
sudzināt Audzēt (kādu mājdzīvnieku šķirni, sugu); panākt, ka (mājdzīvnieki) vairojas
augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
vienmājas augi augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz viena indivīda; vienmājnieki
alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību
zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
notomels Auglis, kura mugurai pieauguši viens vai divi lieki locekļi
rhynchites Augļsmecernieki
paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1)
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem)
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem)
medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss
ješiva Augstākā Talmūda skola zinātniekiem un rabīniem
Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
Zargars Augstākā virsotne Nuratava kalnu grēdā Uzbekistānā, augstums - 2165 m
Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki
Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski
aizupnieki Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupnieki" iedzīvotāji
baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji
Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants
Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants
priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants
augšļaudis Augšzemnieki
ganības augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem)
fitozoji augu dzīvnieki, agrāks zarndobumaino nosaukums
piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
aukstasiņi Aukstasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru temperatūra mainās līdz ar apkārtējo temperatūru (zivis, abinieki, rāpuļi)
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
australopithecus Australopiteki
lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi
cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete
sorgs Āzijā un Āfrikā iedzimtniekiem svarīgākā labība
liekišķi Bagātīgi, lieki, nevajadzīgi
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki
zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.)
hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem)
nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem)
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem)
dolburīgs Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem)
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
holerafonija Balss zudums holeras slimniekiem smagā stāvoklī
muizinieki Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
kārklinieki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" iedzīvotāji
Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski
Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski
lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji
Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski
Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji
Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants
Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski
Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants
līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants
Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants
Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants
Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants
Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski
Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski
Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants
Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski
Birznīki Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" nosaukuma variants
Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants
Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants
Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski
Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Korklinīki Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukuma variants
bandenieks Bandenieki
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi
ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd; barība (dzīvniekiem)
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai
pušdienas Barības deva, ko dod mājdzīvniekiem dienas vidū
NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm
Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem)
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem)
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā); ietaise, kurā ieliek barību
jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji
reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji
bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji
strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
Bekabada Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā
Begovata Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1964. g.
bērēji Bērinieki
bērnieki Bērinieki
izvadītāji Bērinieki, pavadītāji
Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem)
Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms
paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
bezdarba strādnieki bezdarbnieki
bezdarba ļaudis bezdarbnieki
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
evertebrata Bezmugurkaulnieki
invertebrata Bezmugurkaulnieki
invertebrāti Bezmugurkaulnieki
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute
rotatorijas bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm
merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
Sarikamišas ezers beznoteksāļezers Turkmenistānā un Uzbekistānā platība — 2850 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 40 m
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
bezpajumta Bezpajumta ļaudis - bezpajumtnieki
bezjumta ļaudis bezpajumtnieki
bezprieku Bezprieku dzīve - dzīve bez priekiem
bezzemes ļaudis bezzemnieki
agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki
sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
miltēži Biedri, dalībnieki
biedrinieks Biedrinieki
klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem)
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre")
Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums
dzīvošana Bioloģiska eksistence (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī augiem, to daļām)
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem)
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām)
dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
durine Bitei līdzīgs kukainis, kas dzeļ dzīvniekiem
bitenieks Bitenieki (2, 3)
sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku)
bleķis Blēņas, nieki; aplamība; izdomājums
bakšķi Blēņas, nieki; nepatiesi notikumi, fakti
bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu
bodnieks Bodnieki
Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.)
kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība
savā vaļā Brīvi (par dzīvniekiem)
brīvnieki Brīvie ļaudis, brīvzemnieki
frankmasoņi Brīvmūrnieki
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
brīvnieks Brīvnieki (1)
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem
kapelnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji
kapeļnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji
smucenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smucenieki" iedzīvotāji
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā
augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu)
ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem
riteršafte Bruņniecība, bruņinieki
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks)
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos
Garuda budisma mitoloģijā - milzīgi putni, mūžīgie nāgu ienaidnieki, kuru spārnu vēzieni izsauc vētru
Subhūti Budisma mitoloģijā - spējīgākais budas Šākjamuni skolnieks; pirmais starp askētiem vientuļniekiem
appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas
paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas
Buhara Buhāra - pilsēta Uzbekistānā
četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
Krasnogvardeiska Bulunghura, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
vērtēžnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vērtēžnieki" iedzīvotāji
Burtneck Burtnieki
burtnieks Burtnieki
burtniecieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Burtnieki" iedzīvotāji
rūpnieki Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
ieviesties būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
nolēkties būt (pēc rakstura vai ārējā izskata) līdzīgam (kādam no tuviniekiem)
ķildoties būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem)
izspurt būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem)
pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
meklēties būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem)
izslāpt būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izkaisīt būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
izskatīties būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
nolekties būt līdzīgam (par dzīvniekiem)
trakot būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem)
spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
sirdīties būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem)
sakarst būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
karst būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
sasilt būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
silt būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
audzēt būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās
atvirzīt būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas
pārdzīt būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
čumēt būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem
mudžēt būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem; ņudzēt (2), čumēt (2)
atsisties būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem)
atdzimt būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem; iedzimt
slimot būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sagriezt būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem)
dzanāties būt tādam, kam ir dzīšanās sāpes (par dzīvniekiem)
putāties būt tādam, kam izdalās putains šķidrums (par dzīvniekiem)
nokūlāt būt tādam, kam nav atdalījies iepriekšējā gada apspalvojums, apmatojums (par dzīvniekiem)
izturēties būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem
novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem
trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem
nosapurkšties Caur nāsīm izvadīt gaisu un radīt troksni (par dažiem dzīvniekiem)
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem)
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1)
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem
kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem
minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus)
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem
mežmalnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji
cerenieks Cerenieki
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem); daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu)
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem)
ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
terecieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Tereki" iedzīvotāji
bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji
sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
mirlot Ciest badu, mirt badu (par dzīvniekiem)
krauties cieši drūzmēties (par dzīvniekiem)
samiegt cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem
saplakt cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
sačokuroties cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
ieķerties cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem
čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem)
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai
šersķ Cietumnieki "aktīvisti"
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem)
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem)
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem)
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem)
šķirnes materiāls ciltsdarbā izmantojamie dzīvnieki un viņu pavairošanas materiāls
haimatozoji cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, strādnieki
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2)
helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības
rezoners cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus
vieninieks cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem
fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
dresētājs cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem
karsējs cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to)
sunduks cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
perhs cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
pes cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
pess cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
bende cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu
dīriķis cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem)
renegāts cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem
sarunbiedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem
sarunas (arī sarunu) biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem sarunbiedrs
štemļara cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem)
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem
kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem)
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem)
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem
kumēdiņu rādītāji cirka mākslinieki, aktieri
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki
valsts ministrs citās valstīs - valdības galva, ikviens kabineta loceklis, ministra vietnieks, valdības galvas vietnieki u. c.
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos
pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā
viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem
čaparahosi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem
čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā
činkvečentisti Činkvečento laikmeta mākslinieki
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
Agavju ainava dabas parks Meksikā, Halisko štatā, netālu no Tekilas pilsētas
medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi
Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju
aizsmakt daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem)
slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs
mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums)
Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē)
pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību
darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību
apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki
gaita Darbošanās (dzīvniekiem)
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem)
darvenieks Darvenieki
darvinieks Darvinieki
datorizdevniecības programma "Ventura Publisher" datorizdevniecības programma, ko plaši izmanto rakstnieki un redaktori darbam ar liela apjoma dokumentiem un dokumentu bibliotēkām
rosīties daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem)
pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
metazofi Daudzšūnu dzīvnieki
metazoji Daudzšūnu dzīvnieki
gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam)
mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu
biķernieki Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
līdumnieki Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
kridžuļi dažādi nieki
sīklietas dažādi nieki, sīkas lietas
aborigēnie mājdzīvnieki dažādu apvidu vai zemju vietējie, mazizkoptie mājdzīvnieki
mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.)
subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem
pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās
Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants
Ikaunīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" nosaukuma variants
Lazdinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Lazdenieki" nosaukuma variants
Molinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Moļnīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Muolinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski
Uožinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukums latgaliski
Robežnieki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants
Denava Denova - pilsēta Uzbekistānā
kopdepozīts Depozīta veids, kura deponenti kļuva par līdzīpašniekiem savās kvotatīvās daļās
vanilisms Dermatīts ar niezi strādniekiem, kas nodarbināti vaniļas rūpniecībā
sabrači Diedelnieki
salašņi Diedelnieki, plukatas, pūlis
ģērdacis Diena (Ģertrūdes diena, 17. marts), kad pēc tautas ticējumiem dzīvnieki mostas no ziemas miega
11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās
lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams
theni Dienvidaustrumu Āzijas tautu mitoloģijā - debesu pavēlnieki dažos pasaules radīšanas mītos
dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvenieki" iedzīvotāji
pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
Njikans Dienvidsudānas šilluku valdnieku un tautas mītiskais ciltstēvs, kura inkarnācijas ir visi turpmākie šilluku valdnieki
agreji Dievgaldnieki
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
draudze Dievkalpojuma dalībnieki
DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
kutānreakcija Diloņslimniekiem ādas sarkanumi un tulznojumi 1-2 dienas pēc tuberkulīna iepotēšanas
diggeri Dimanta raktuvju strādnieki vai individuāli dimanta meklētāji; zeltrači
diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā
kopzemji Divi lauksaimnieki, kas kopā īrē zemi; pušelnieki
kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
diēcisks Divmāju (piem., augi, dzīvnieki)
dvīnīši Divnieki (atzīmes skolā)
Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes
poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem)
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem
kaķenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji
rūpnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
aizstrautnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Aizstrautnieki" iedzīvotāji
Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums
Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants
lejenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
lejnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
naudenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudenieki" jeb "Naudnieki" iedzīvotāji
bitenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bitenieki" iedzīvotāji
vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki
frontisti Domātāji, pētnieki; prātelētāji, māņu gudrības mācītāji
individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
gnomiķi Domu un gudrības dzejnieki Grieķijā 6. gs. p. m. ē.
kurss Došanās virziens (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
barot dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars
barot dot ēst, dot barību (dzīvniekiem)
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt
ņurkāties Draiskoties (rotaļājoties); murcīties (par dzīvniekiem)
narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties
kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem)
dravnieks Dravnieki
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
dryopithecus Driopiteki
drošsirdīgs Drošs (par dzīvniekiem)
Kondaunīki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnieki" nosaukuma variants
Zemņicki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zemnieki" nosaukuma variants
dubultnieks Dubultnieki
īsmatīši Dumpinieki; nosaukums radies 1798. gadā Veksdorfas dumpja laikā, kad īru katoliskie lauku iedzīvotāji nocirpuši matus īsus
dundžiņi Dundadznieki - Dundagas apkaimē dzīvojošie, tie, kas runā īpatnēju, lībiešu valodas ietekmētu izloksni
birznieki Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" iedzīvotāji
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm
dūrenieks Dūrenieki
orfeji Dzejnieki
meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību
akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji
atnest Dzemdēt (par dzīvniekiem)
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem)
atvest Dzemdēt (par dzīvniekiem)
nest Dzemdēt (par dzīvniekiem)
paturēties Dzemdēt (par dzīvniekiem)
pavadāties Dzemdēt (par dzīvniekiem)
bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties
bērnoties dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni)
radības Dzemdības (dzīvniekiem)
pagāzenes Dzemdības (par dzīvniekiem)
izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā)
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus
klempt Dzert (par dzīvniekiem), aizgūtnēm ēst, rīt
mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem
galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā
ksenofobija Dziļa nepatika pret svešiniekiem, sveštautiešu nīšana; bailes no nepazīstamām personām; nepatika pret svešo
pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
ģintinieki Dzimtas locekļi, parasti kopā dzīvojoši asinsradinieki ar kopēju ģints apziņu un savstarpējām saistībām
ingenui Dzimtbrīvnieki, bet ne brīvlaistie; tie kuru vecāki nebija vergi
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem
incestofilija Dzimumtieksme uz asinsradiniekiem, nosliece uz incestu
zoolagnija Dzimumtieksme uz dzīvniekiem
dzintarnieks Dzintarnieki
otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs
grupveida dzirdne dzirdne, no kuras vienlaikus var dzert vairāki dzīvnieki (ganībās vai grupveida turēšanas novietnēs)
skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu
gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem)
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem)
pussibi Dzīvnieka pusbrāļi un pusmāsas proti, vienas grupas dzīvniekiem ir vai nu kopīgs tēvs, vai māte
heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības
adelopodi Dzīvnieki ar paslēptām kājām
vaislas dzīvnieki dzīvnieki ar zināmu izcelšanos, kurus izmanto pēcnācēju ieguvei
anamnia Dzīvnieki bez amniona, zemāko mugurkaulnieku, primāro ūdensdzīvnieku grupa
animalia Dzīvnieki jeb dzīvnieku valsts
bioloģiskie jūras resursi dzīvnieki un augi, kas mīt jūras ūdenī un jūras dibenā
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs
bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav muguras stiegras (hordas)
abranhiati Dzīvnieki, kam nav žaunu
heterodonti Dzīvnieki, kam zobi iedalāmi dažādās šķirās
ģeoksēni Dzīvnieki, kas augsnē meklē patvērumu
oligofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto nedaudzu sugu augus vai dzīvniekus
saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole)
bara dzīvnieki dzīvnieki, kas dzīvo baros visu dzīves laiku
hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam
ksilofiti Dzīvnieki, kas ēd koksni
pēdmiņi Dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz visas pēdas
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības
koprofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no citu dzīvnieku izkārnījumiem; mēslēdāji
eirifāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku un augu valsts produktiem; visēdāji
nekrofāgi dzīvnieki, kas pārtiek no maitām, piemēram, grifi, šakāļi, hiēnas
nometnieki dzīvnieki, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām
tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma
sinantropiski dzīvnieki dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei cilvēku apdzīvotās vietās
reofili Dzīvnieki, kas piemērojušies dzīvei tekošā ūdenī
litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži)
ģeobionti Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada augsnē
ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas
mājdzīvnieki dzīvnieki, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem
kaitēklis Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu
kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
nelimitētie medījamie dzīvnieki dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts limits
limitētie medījamie dzīvnieki dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts limits
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
pieradināti dzīvnieki dzīvnieki, kuru pieradināšanai pie mājas katru nākamo paaudzi ņem tieši no savvaļas
lauksaimniecības dzīvnieki dzīvnieki, kurus audzē lopkopības produktu ražošanai vai izmantošanai darbā
integuments Dzīvniekiem ārējā āda, kas šķir ķermeni no ārpasaules
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude)
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem
vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki; barvedis
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus
otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
indes dziedzeri dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala citiem dzīvniekiem un cilvēkam toksiskas vielas
fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu
radiāti Dzīvnieku klasifikācijā 19. gs. lietots apzīmējums dzīvniekiem ar radiāru (starainu) simetriju (piem., jūras zvaigznes, sūkļi u. c.)
pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem
klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem
peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.)
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas
ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās
pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti
koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem
mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
Džarkurgāna Džarkerghona - pilsēta Uzbekistānā
jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem
Džizaka Džizaha - pilsēta Uzbekistānā
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
aegyptopithecus Egiptopiteki
Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem
Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta
Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem
gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām
ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim
lusobrazīlieši Eiropiešu, sevišķi portugāļu ieceļotāju pēcinieki Brazīlijā
ratiņu ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir divasu vai trīsasu ratiņu rāmjos (modernajām lokomotīvēm)
rāmja ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir lokomotīves galvenajā rāmī (tvaika lokomotīvēm un pirmajām dīzeļlokomotīvēm)
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem
spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem)
zoopeirija Eksperiments ar dzīvniekiem
žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem)
otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis (dzīvniekiem)
sakotāji Enkurnieki
enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze)
gamazīdas Ērču dzimta, kuras parazitē uz putniem un dzīvniekiem
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas
Esekiba Esekibo - upe Gajānā
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt
mielāties Ēst (par dzīvniekiem)
ezernieks Ezernieki
Kromonova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" daļa
Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina
kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana
gurubhai Ezoterismā vīriešu kārtas skolnieki, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja
galēniskie preparāti farmaceitiski preparāti (tinktūras, ekstrakti, sīrupi u. c.), kurus iegūst no augiem un dzīvniekiem
farmakognozija Farmācijas nozare, kurā pēta ārstniecības augus un no augiem un dzīvniekiem iegūtus zāļu materiālus (drogas)
bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (Krievijā līdz 1861. g.)
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā
koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
dzimtkungs Feodālis, no kura personīgi ir atkarīgi zemnieki
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā
Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības
Skobeļeva Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums 1907.-1924. g.
Novijmargelana Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums līdz 1907. g.
haute-finance Finanšu aristrokrātija, lielo banku un kredītiestāžu vadītāji; arī lielrūpnieki
kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem
vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemguļa
flešmobisti Flešmoba akciju organizētāji un dalībnieki
flašmobisti Flešmobisti - flešmoba akciju organizētāji un dalībnieki
pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem
monarhomahi Francijā un citās Rietumeiropas zemēs 16. gs. un 17. gs. sākumā - rakstnieki, kas vērsās pret absolūtismu
gedisti Francijas strādnieku kustības dalībnieki 19. gs. 80.-90. gados - līdz 1. pas. kara beigām, Ž. Geda piekritēji
spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem
neofovisti Franču mākslinieki, kas 20. gs. 20. gados atspoguļoja tikai dzīves gaišās parādības
Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads
Gonkūri Franču rakstnieki, brāļi Edmons (1822.-1896. g.) un Žils (1830.-1870. g.), naturālistiskā romāna nodibinātāji Francijā
mikeleti Franču savvaļnieki, kuri sastādījās 19. gadsimtenī pret spāniešu geriļasiem
izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki)
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu
maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus)
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
kefalotoraks Galvkrūtis, kopējā vienībā saplūdušās galva un krūtis zirnekļveidīgiem dzīvniekiem un dažiem vēžiem
kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu
kodola grupa ganāmpulka labākie, pāru atlasē izvēlētie dzīvnieki, no kuru pēcnācējiem izvēlas jaundzīvniekus ganāmpulka atjaunošanai
remonts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem
autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem
bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd
izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas
pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā
saganīties Ganoties kopā, sarast (par mājdzīvniekiem)
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
našķi Gardēži, kārumnieki
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei
krustneši Garīga bruņinieku ordeņa locekļi; bruņinieki, kas piedalījās krusta karā
sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi
konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem)
bridējputni Garkājaini putni, kas pa lielākai daļai pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums
Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki"
ziemeļnieki Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeļnieki" iedzīvotāji
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam)
gražīties Gatavoties uzbrukt (par dzīvniekiem)
Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu
gaviļnieks Gaviļnieki
žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam
Galjaarala Ghallaorola - pilsēta Uzbekistānā
Gižduvana Ghidžduvona - pilsēta Uzbekistānā
glāznieks Glāznieki (1, 2)
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām
pirmgliemji Gliemju apakštips ("Amphineura"), kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji; šī apakštipa dzīvnieki
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
gliemene gliemju tipa klase ("Bivalvia"), kurā ietilpst šādi dzīvnieki, dzīvo ūdenī, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas, 28 sugas, saldūdeņos mīt 4 dzimtas, 24 sugas, jūrā 4 dzimtas, 4 sugas
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos)
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem)
mucifikācija Gļotu veidošanās vagīnas epitēlijā ovariālā cikla progestācijas stadijā laboratorijas dzīvniekiem
vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem
komercijas padomnieks goda tituls, ko dažās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem; cilvēks, kam ir šāds tituls
gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu
čamurici Grabažas, nieki
ķelsis Grabažas, nieki
lūžņāji Grabažas, nieki
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki
lubiņas Grafikas darbi ar viegli uztveramu saturu, kuru autori ir gk. neprofesionāli mākslinieki
aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam
novadas Grants novadas - pienākums (zemniekiem) pievest granti ceļa uzturēšanai
pabars Graudi, ko mājdzīvnieki no barotavas izkaisījuši
sitophilus Graudsmecernieki
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem)
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem)
gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas)
fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām
Akamants grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Tēseja un Faidras dēls, viens no Trojas kara dalībniekiem, atiskās filas Akamatīdas eponīms
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā
Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts
eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Biants grieķu mitoloģijā - viens no Pēnelopes preciniekiem
Kikns grieķu mitoloģijā - viens no Pēnelopes preciniekiem, ko Odisejs nogalināja
Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas
telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
mitogrāfi Grieķu rakstnieki, kas kopoja mītus vai arī tos skaidroja
stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
Māliņi Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
silenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji
slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu
atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki
supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli
Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants
Gulistāna Gulistona, pilsēta Uzbekistānā
Mirzačula Gulistona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1961. g.
jurci Gultas vieta, kur guļ noziedznieki
jursi Gultas vieta, kur guļ noziedznieki
ritināties kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
vilkties (biežāk ritināties) kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem)
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem
vilkties kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem)
sitona Gumiņsmecernieki
slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans
slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs
ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls
cinkslis Gurns, ciska (dzīvniekiem)
medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem
kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām
atradne Ģeogrāfiskās izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem)
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām
tursi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - milži jotuni, dievu āsu pretinieki
paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki
anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru
Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos
Hodžeili Hedžaili, pilsēta Uzbekistānā
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki
ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī
Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki
kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni
ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki
kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta
gastreja Hipotētiska pirmforma, no kuras cēlušies visi daudzšūnu dzīvnieki
homotermisks Homotermiskie dzīvnieki - siltasiņu dzīvnieki, kas ir relatīvi neatkarīgi no vides temperatūras, piemēram, putni, zīdītāji
tunikāti hordaiņu apakštips (_Tunicata_), jūras dzīvnieki, kuru kāpuriem ir horda, tiem ir vientuļas un koloniālas formas
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki
atdarināšanas horeja horejiskas kustības veseliem bērniem, kuriem ir saskare ar horejas slimniekiem
orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
stratocīds iedzīvotāju iznīcināšana pēc to piederības pie noteikta sabiedrības slāņa (lielsaimnieki, tirgotāji, inteliģence utt.)
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
sabiedrības amatpersonas ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā
sastirpt iegūt spēkus (par jaundzimušiem dzīvniekiem)
vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem
ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem
aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml.; pajūgs
melnā kaste iekārta, kas reģistrē kādas iekārtas (parasti, lidmašīnas u. c. transportlīdzekļu) visu sistēmu un ekipāžas darbības; borta informācijas uzkrājējs
iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem)
amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas
žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults
duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā
virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_)
iekšas Iekšējie orgāni (dzīvniekiem)
ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem)
trotoārs Ielu malu izbruģējums kājniekiem; trotuārs
ielampatāt Ieļepatot (par dzīvniekiem)
nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem
invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm)
Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem)
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem
tiposkops ierīce sāngaismas izslēgšanai, kas nepieciešama, kataraktas un ambliopijas slimniekiem lasot
akvamobilis ierīce, ar kuras palīdzību viegli ekipēti ūdenslīdēji pārvietojas zem ūdens
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur)
ieroču aizliegums ieroču turēšanas un nēsāšanas tiesību ierobežojums zemniekiem 16.-17. gadsimtā
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.)
iemesties iesākt dzīvot (kur) - par dzīvniekiem
nomesties iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem
iekustēties iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt
ieķērkties iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem)
ierēkties iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem)
ierūkties iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem)
iešņākties iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem)
iesalnieks Iesalnieki
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem)
darba birža iestāde, kur noteiktā kārtībā tiek reģistrēti darba meklētāji, bezdarbnieki un vākta informācija par darba piedāvājumiem
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi
slāt Iet smagiem soļiem (par dzīvniekiem)
stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem)
iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem
ievadnieks Ievadnieki
pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem)
pastāt Ieviesties (par dzīvniekiem)
ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem)
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem)
pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem
piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem)
piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem)
piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem)
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem)
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
dobelnieki Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Dobelnieki" iedzīvotāji
klejot ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem)
izganīties ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem)
klīst ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem)
sapirināties ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
izkauties ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem)
uzmākties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
uzplīties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem)
sakaukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim)
izdīkties ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem)
izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
izstāvēties ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
iztrakoties ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem)
dernēt Ilgi stāvēt, gaidot ko (par dzīvniekiem)
ozolnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
padomnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" iedzīvotāji
zootoksīni Indes (toksīni), ko izdala dzīvnieki
siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
apsaroki Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
asinibioni Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
osedži Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms)
asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki
toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības
toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi
melodidīms Indivīds ar vienu vai vairākiem liekiem locekļiem
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
nevirzīta informācija informācija, kas paredzēta plašam adresātu lokam, piemēram, visiem kāda adresātu saraksta dalībniekiem
vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros
virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē
klīringa centrs institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu
klīringcentrs Institūcija, kuru tirgus dalībnieki vai uzraudzības institūcija atzinusi par drošu un kura veic klientu vērtspapīru, valūtu vai citu mantisko vērtību klīringu
izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem)
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
siga Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem
sik Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga
sika Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga
sikiņ Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga
siks Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga
virtuālais serveris internetā - serveris, kas novietots kādā attālā globālā tīmekļa vietā un ko vairāku citu tīmekļa vietu īpašnieki var izmantot un pārvaldīt tā, it kā strādātu ar šo serveri monopolrežīmā
babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces
toksokaroze invāzijas slimība, ko gaļēdājiem dzīvniekiem ierosina dzimtas "Anisakidae" cērmes
zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem
frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
klosterskolas Īpašas mācību iestādes klosteros, kas sadalījās iekšējās garīdzniekiem un ārējās lajiem
spēja īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.)
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam
leucisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kura galējais gadījums ir albīnisms
kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties
tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
Pišdadīdi Irāņu mitoloģijā un varoņeposā - Irānas valdnieku pirmā dinastija, kurā bija desmit valdnieki
taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas
pandūri Iregulāri ungāru kājnieki, apģērbti un apbruņoti pēc turku parauga
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
Hizkils Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Ecēhiēlam (Ecekiēlam)
Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar Jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem
Mogoli Islāma valsts valdnieki Indijā (1526.-1858. g.)
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas cīnās par Islāma vērtībām
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā)
reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem
buržoazija Īstenībā pilsētnieki; pilsoņi; mantīgā šķira, īpašnieki, kapitālisti, arī vidējā šķira
nodarbinātības politika īstenotie darba tirgus veicināšanas pasākumi, sniedzot atbalstu iesaistei darba tirgū un nepieciešamo informāciju darba tirgus dalībniekiem, kā arī bezdarbniekiem
pakustēties īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
nokaukties īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem)
nokaukt īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1)
nopīkstēt īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem)
noņēkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
noņerkstēt īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem)
norēkties īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkt (1)
norēkt īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkties (1)
norūkt īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem)
nošņākties īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem)
bersaglieri Itāļu armijas strēlnieki
izstiepties Izaugt (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem)
sēžas (arī sēdes) tulzna izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem)
izbarāt Izbarot (dzīvniekiem)
nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām)
cilme Izcelšanās (cilvēkam, dzīvniekiem, augiem)
ciltskoks Izcelšanās, attīstības, radniecības grafisks attēlojums (dzīvniekiem, augiem)
pāroties Izdarīt dzimumaktu (par dzīvniekiem)
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem)
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība)
izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem)
šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem)
šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem)
ekskrementi Izkārnījumi (dzīvniekiem, arī cilvēkam)
izsust Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
izplavāt Izklīst uz vairākām, visām pusēm (par dzīvniekiem)
katapultēšanās Izkļūšana no lidaparāta, izmantojot sēdekli un kapsulu ar autonomu dzinējierīci; lidaparāta ekipāžas lidaparāta atstāšanas paņēmiens un process avārijas situācijā, izmantojot speciālas ierīces
polimerisms Izķēmojums ar liekiem locekļiem
melomelija Izķēmojums, kad pie ķermeņa atrodas lieki locekļi, piem., 6 pirksti vienā rokā vai kājā
izblusināt Izķert blusas (parasti mājdzīvniekiem)
izspriņģoties Izlēkāties, izskraidīties (parasti par dzīvniekiem)
sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
uzcelt (arī sacelt, sasliet) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem)
loterija Izloze, laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem)
izlampatāt Izļepatot (par dzīvniekiem)
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā)
pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
sociālās apdrošināšanas pabalsti izmaksas sociāli apdrošinātām personām vai viņu tuviniekiem sociālā riska gadījumos, balstoties uz veiktajām sociālajām iemaksām
aģentizmaksas Izmaksas, kas rodas konflikta gadījumā starp uzņēmua īpašniekiem (akcionāriem) un šī uzņēmuma obligāciju turētājiem
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī
brontozauri Izmirusi rāpuļu ģints ("Brontosauros"), dzīvojusi juras laikmetā, bija lielākie sauszemes dzīvnieki: garums sasniedza 22 m, masa - 30 t
savrupzvēri Izmirusi zīdītāju apakšklase, nelieli dzīvnieki, fitofāgi, dzīvojuši no vēlā juras perioda līdz vēlajam eocēnam
hitinozoji Izmiruši paleozoja dzīvnieki, no kuriem iežos labi saglabājušās hitīna čaulas
zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam
paleotherium Izmiruši tapirveidīgi dzīvnieki eocēnā un apakšējā oligocēnā
gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi
kurkuļi Iznērsti ikri (piem., abiniekiem, zivīm) recekļainā apvalkā
izdžākāt Izošņāt barību, lai atrastu labāko kumosu (par dzīvniekiem)
benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa
paskats Izskats (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
izsole ar pretendentu atlasi izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem
pinka Izspūrusi, samudžinājusies apmatojuma, apspalvojuma šķipsna (dzīvniekiem)
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem
izālēt Iztaisīt caurumus, piem., zvejnieki ledū
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu)
tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta
pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
apieties Izturēties (pret dzīvniekiem)
reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem)
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem)
paklausīt izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem)
mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem
pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem)
ierīkot izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem
ietaisīt izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem
saalot izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem)
pasalasīties Izvēlēties, izmeklēt ko derīgu ēšanai (parasti par dzīvniekiem)
šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts
atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē)
sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus
renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas
kamikadze Japāņu lidotāji nāvinieki 2. pasaules kara beiguposmā; sprāgstvielām pildītas lidmašīnas viņi vadīja līdz saskarei ar mērķi
Emma Japāņu mitoloģijā - elles (dzidzoku) valdnieks, kas sprieda tiesu grēciniekiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma nosūtīja dvēseli uz vienu no 16 soda apgabaliem
Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju
equites Jātnieki Romā, kam dažādos laikmetos bija dažāda nozīme
lejupējie radinieki jaunāko paaudžu radinieki
YBA Jaunie britu mākslinieki (angļu "young British artists") 20. gadsimta 60.-70. gados dzimusī britu mākslinieku paaudze
hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi")
biķernieki Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
pļavnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Pļavnieki" iedzīvotāji
melngalvji Jaunu ārzemju tirgotāju biedrības pilsētās, kur šie tirgotāji bija apmetušies uz pagaidu dzīvi un nebija kļuvuši par namniekiem vai apprecējušies; Rīgā 1416.-1939. g.
jaunzemnieks Jaunzemnieki
biotoksīns Jebkura indīga viela, kas rodas vai ko producē dzīvi organismi - augi vai dzīvnieki
kvazinauda Jebkuri finanšu aktīvi, kas ātri un viegli pārvēršami skaidrā naudā, piemēram, pārvedu vekseļi, čeki, kredītkartes
timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas
teikuma semantiskā struktūra jēdzienisko attieksmju kopums, kas veidojas starp teikumā atspoguļotās situācijas dalībniekiem
negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru
patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski
Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski
Celmenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Drivenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants
Drivinīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē
mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji
Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums
ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji
Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums
dzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Kaugari Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa
Aizupes Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
apšenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
robežnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa
jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā
līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji
Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums
Milleri Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" daļa
zaļenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" iedzīvotāji
Upinīki Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki
ļenka Josta, ko laivinieki aplika sev ap krūtīm, kad laiva bija jāvelk pašiem
Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
abisofili Jūras iemītnieki, kas dzīvo abisālā zonā
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi
medūzas galva jūraszvaigžņu tipa dziļjūras dzīvnieks (_Gorgonocephalus caputmedusae_), kas atšķiras no citiem šī tipa dzīvniekiem ar to, ka no apaļā ķermeņa aug simtiem sazarotu taustekļu, kurus paceļot un nolaižot izveidojas smalks tīkls /~80 cm plētumā.
ķipurnieki Jūrnieki vai zvejnieki
konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori
sensillas jutīgi veidojumi, kas bezmugurkaulniekiem kalpo par maņu - taustes, garšas, ožas - orgāniem
senči kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi
lastauki kāda Ziemassvētku spēle ar vairākiem dalībniekiem; lastaukus sist
amatbrālis kādas profesijas darbinieks attieksmē pret citiem šīs pašas profesijas darbiniekiem
kadastra subjekts kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs
sarkanpautis kāds ar sarkaniem sēkliniekiem
plakanpautis kāds, kam ir plakani sēklinieki
kaiteklis kāds, kas kaitē (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
trešelnieks kāds, kas kopīgi ar diviem citiem apsaimnieko kādu saimniecību; arī viens no trīs līdzīpašniekiem
padirsināt kādu laiku nedot ēst (parasti mājdzīvniekiem)
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem
kaitēkļu bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem
ļauns Kaitīgs (par dzīvniekiem, augiem)
nelabs Kaitīgs (par dzīvniekiem)
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem
racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē
pedites Kājnieki
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki
čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts
liepnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Liepnieki" iedzīvotāji
kalnenieks Kalnenieki
Bekantovs kalniene Uzbekistānā, Navoji vilajetā, augstākā virsotne - 764 m (Irlirs)
digeri Kalnrači, sevišķi Dimanta raktuvju strādnieki Amerikā un Āfrikā
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
Kuramas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, ziemeļrietumos norobežo Fergānas ieleja, garums - \~170 km, augstums - līdz 3769 m
Beltovs kalnu grēda Uzbekistānā, Karakalpakstānas austrumu daļā, Turānas zemienē, augstums līdz 101 m vjl.
Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes
Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli
Bukantavs Kalnu masīvs Kizilkumā, Uzbekistānā, augstums - līdz 764 m, virsa lēzena, nogāžu piekājē avoti, ko izmanto apūdeņošanai
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu
Kapčinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kapčinieki" nosaukuma variants
Ratnīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija)
prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem
robežnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis")
kista Kapsula, kurā iekūņojas daži zemāki dzīvnieki, pāriedami miera stāvoklī
breitvimpelis Kara flotes karogs ar garu asti, kuras galā ir trīsstūrveida izgriezums; to paceļ uz karakuģiem, kurus komandē atbilstošas pakāpes virsnieki
Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā (_Qaraqalpaqstan_), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.)
rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem
profilaktiskā karantīna karantīna, kas obligāta visiem saimniecībā jaunievestajiem dzīvniekiem pirms to ielaišanas ganāmpulkā
hiparhija Karaspēka nodaļa ar apmēram 500 jātniekiem
karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki
akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem
lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas
vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki
bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā)
šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām)
kārklinieks Kārklinieki (1)
vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā
lapatnieki Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapatnieki" iedzīvotāji
sausnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sausnieki" iedzīvotāji
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
pozīciju karš karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās
mistigiri Kāršu spēle starp 3-6 dalībniekiem, ko spēlē vai nu ar 32 vai 52 kārtīm
tresets Kāršu spēle, kurā piedalās trīs spēlētāji un vinnē tas, kam ir trīs septītnieki
ķiste Kaste, kurā zvejnieki liek zivis
ķists Kaste, kurā zvejnieki liek zivis
jaščuks Kaste, no kuras dzīvnieki ēd barību
uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi)
kapēt Kašņāt, rakt (ar kājām) - par dzīvniekiem
Katakurgāna Katakerghona, pilsēta Uzbekistānā
margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem
klērus Katoļu baznīcā garīdznieku kārtas apzīmējums, atšķirībā no pasaulniekiem, laikiem
purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs
sekularkleriķi Katoļu garīdznieki, kas nepieder pie mūku kārtas
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos
premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši
kongregācija Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem
rosminiaņi Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839. g.; rosminieši
rosminieši Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839. gadā
biotests katra pārbaude ar eksperimenta dzīvniekiem, ko izdara, lai pētītu mikrobu, ķīmiskas vai farmakoloģiskas vielas iedarbību
pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem)
semejņik Katrs no semejkas dalībniekiem
semejņiks Katrs no semejkas dalībniekiem
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
sakaukties Kaucot sazināties (par dzīvniekiem)
falanga Kaujas ierinda (kājniekiem)
izvillāt Kaujoties, plēšoties izplūkāt (parasti par dzīvniekiem)
Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus
nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem)
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas)
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
ķildīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem)
nesaticīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem)
križa kaut kas vecs un nevērtīgs, grabažas, nieki
plēsties Kauties (par dzīvniekiem)
plūkties Kauties (par dzīvniekiem)
sisties Kauties (par dzīvniekiem)
ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem
turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem
dekūrija Kavalērijas zemākā apakšvienība Senajā Romā, kas sastāvēja no 10 jātniekiem
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
laulabnieki Kāzinieki
družba Kāzinieki; kāzu ciemiņi, kas piedalās laulību ceremonijā
vakargaiļi Kāzu dalībnieki vīrieši no līgavas puses
vedējs kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi
Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā
Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes
īstenieki Klaušinieki (ar zirgu) feodālajā Latvijā
īstinieks Klaušu laikos nedēļas darbinieks ar zirgu pretstatā otrinieku kājniekiem
staigātņi Klejojoši ubagi, diedelnieki
gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā
klirst Klimst, klīst (par dzīvniekiem)
Vērsēni Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" bijušais nosaukums
kanāki Klusā okeāna salu iemītnieki
piebriest kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
atsvešināties kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem)
pārvērsties kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem)
uzblīst kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt
uzblīzt kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt
sasvaiņoties kļūt par radiniekiem (kādu laulību rezultātā)
paplukt kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem)
piepūsties kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem)
nosaputāties kļūt tādam, kam izdalās putas (par dažiem dzīvniekiem)
sarast kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem
stingt kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
sastingt kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
kūlāties kļūt tādam, kas (parastajā laikā) neatbrīvojas no iepriekšējā gada apspalvojuma (par dzīvniekiem)
nosalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
pārsalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
pārsalties kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pārsalt (2)
treknēt kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem)
liesēt kļūt vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
noliesēt kļūt vājam, liesam, novājēt (par dzīvniekiem vai cilvēkiem, to ķermeņa daļām)
panīkt kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem)
novājēt kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
saplakt kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
sašļukt kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
saniknoties kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par dzīvniekiem)
skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem
čupinīties Knibināties; nodarboties ar niekiem
eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki)
Kagana Kogona, pilsēta Uzbekistānā
Novaja Buhāra Kogona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1935. g.
dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu
pakalnesis Koka trauks ar lokveida rokturi šķidra ēdiena nešanai strādniekiem uz lauka
drunesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu
drūnesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu
druvnesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu
paldiķis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu
dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki)
sliķis Koks ar zaru galiem, ko senie dravnieki lietoja kāpšanai bišu kokos
skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
medības ar dzinējiem kolektīvo medību veids, kurā dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem
interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā
meistarkomanda Komanda (sporta spēlēs), kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti
breik Komanda boksā, pēc kuras pretiniekiem vienam no otra jāatiet solis atpakaļ
rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
pušbols Komandu sporta spēle, kurā spēles dalībnieki (vai nu kājām, vai jāšus) cenšas pretinieku komandas vārtos iedzīt smagu un lielu (1,5-1,8 m diametrā) bumbu
sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri
blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu
rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga
smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai)
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
pārsmalcināta konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem vislielākā mērā piemīt visas smalkas konstitūcijas pazīmes
šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās
konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā
pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt
kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki
ļaužistaba Kopēja istaba, kur mitinājās gājēji, laukstrādnieki
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem
aplacentalia Kopējs nosaukums dzīvniekiem, kuru dīglis attīstās neizveidojot placentu
branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām
diaptomi Kopepodu (airkājvēzīšu) ģints, kurā ir platā lenteņa starpsaimnieki
asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem)
kranioti Kopnosaukums dzīvniekiem ar galvaskausu
koproči Koprokas dalībnieki
plintniece Kopš 1919. g. čekistes nosaukums (no vārda plinte, šautene)
koraļļu polipi koraļļpolipi - zarndobumaiņu tipa jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās
astoņstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Octocorallia"), kuras piederīgajiem ir 8 taustekļi, koloniāli dzīvnieki
akmenskoraļļi Koraļļu kārta, plašākā zarndobumaiņu tipā, sēdoši koloniāli dzīvnieki ar ārēju kaļķa skeletu; krūmveida, plātņveida vai lodveida kolonijas, galvenie koraļļu rifu veidotāji; >2500 sugu
muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus
dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas
kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni
Kasana Kosona, pilsēta Uzbekistānā
Kasansaja Kosonsoja, pilsēta Uzbekistānā
nokost Kožot nonāvēt (par dzīvniekiem)
lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu
iridizācija Krāsainas gaismas starojums (dārzs) ap gaismas avotu, ko redz glaukomas slimnieki
Bukmuiža Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums
Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski
Kolna Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna podnieki” nosaukuma variants
lejaspodnieki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji
Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants
Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski
altinicieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji
altiniecieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji
Bukumuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums
ezernieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji
patmalnieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Apšinīki Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
zarekieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Zareki" iedzīvotāji
Kurpnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukuma variants
Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski
patmalnieki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Ojotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukuma variants
Ojuotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukums latgaliski
patarnieki Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Patarnieki" iedzīvotāji
Pustiņa Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
robežnieki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
Rūbežnīki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums latgaliski
ekipāža Krasta daļa (flotes ekipāža), no kuras papildina flotes komandas
Rudbeckia fulgida krāšņā rudbekija
revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna
krekingprocess Krekings - process, kurā iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem
krak-process Krekings - viegli gaistošas degvielas ieguves process no smagajiem naftas produktiem
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni
filhelēņi Krievijā un Rietumeiropā - grieķu tautas atbrīvošanās kustības piekritēji (bieži arī aktīvi dalībnieki) grieķu cīņā pret turku jūgu 19. gs. 20. gados
Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki
apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību
biokosmisms Krievu avangarda literārais grupējums 20. gs. 20. gados, proletkulta tipa dzejnieki; daiļrades kredo lielā mērā neoreliģisks
jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana
barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji
čapārni Krievu tirgotāji vezumnieki, kas pārvadāja preces ratos
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā
kriptorhids Kriptorhisms, patoloģisks stāvoklis vīrietim, kad abi sēklinieki neatrodas normālā vietā
apoloģēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem
apologēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem; apoloģēti
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis
gaudens Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī vārgs, nespēcīgs
kascele Kruķis (slimniekiem, ievainotajiem u. tml.)
rijnieki Krustpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji
glāznieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Glāznieki" iedzīvotāji
irbenieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Irbenieki" iedzīvotāji
kūmiņi Krusttēvs ar krustmāti, krustību liecinieki
krūtaža Krūšu apvidus (dzīvniekiem)
krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem)
pakrūte Krūtis (dzīvniekiem)
mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki
Lielais Kangaru ezers kuģojams kanāls Ķīnas austrumu daļā, no Pekinas līdz Handžou, garums — 1782 km, platums — 40-350 m, dziļums kuģuceļā — 2-3 m, 21 slūža, šķērso Huanhes un Jandzi upi, centrālā daļa izrakta 6. gs. p. m. ē.
jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem
entomofāgi Kukaiņēdāji dzīvnieki un augi, kuru pamatbarība ir kukaiņi
putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem
ķoniņi Kuldīgas apkārtnes zemnieki, kuriem bija piešķirtas īpašas privilēģijas
kamburnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Kamburnieki" iedzīvotāji
gudenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gudenieki" iedzīvotāji
zaļumnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumnieki" iedzīvotāji
apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija
Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums
Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums
rumbenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" iedzīvotāji
laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji
niktenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji
niktnieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji
Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus
Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči
Kumkurgāna Kumkerghona, pilsēta Uzbekistānā
māga Kuņģa daļa atgremotājiem dzīvniekiem
kurpinieks Kurpinieki
kursinieki Kursenieki
Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
telēkija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Telekia"), 2 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori
ķirspēle Kurzemes hercogistes landtāga vēlēšanu iecirknis 1562.-1795. g., kurā piedalījās tikai muižnieki
drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem)
vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā
bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji
pintiķis Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam
piķieris Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs (t. s. piķieris) - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam
sunīši Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam
živerīgs Kustīgs (par dzīvniekiem)
rosīgs Kustīgs, darbīgs (par dzīvniekiem)
jautrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem)
jestrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem)
līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos)
priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2)
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2)
metodde "viss brīvs, viss aizņemts" kūts kopšanas metode, pēc kuras kūti vai kūts sekciju vienlaikus atbrīvo no dzīvniekiem, lai veiktu pamatīgu tīrīšanu un dezinfekciju
Kuvasaja Kuvasoja, pilsēta Uzbekistānā
albiģietis Ķeceru kustības dalībnieki 12.-13. gs. Dienvidfrancijā, kas domāja, ka pasauli un arī katoļu baznīcu radījis sātans
budēļi ķekatas – masku gājienu dalībnieki
ķekatas Ķekatnieki
ķeķi Ķekatnieki
santi Ķekatnieki
santimerti Ķekatnieki
santimeti Ķekatnieki
santmerti Ķekatnieki
santmeti Ķekatnieki
zantmeti Ķekatnieki
ķeki Ķekatnieki, jokdari
katriņbērni Ķekatnieki, kas 25. novembrī (Katrīnas dienā), maskās tērpušies iet no mājas uz māju
mārtiņbērni Ķekatnieki, kas iet ķekatās Mārtiņdienas vakarā (10. novembrī)
strēlnieki Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
mežinieki Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji
Artura leģendas ķeltu leģendas par karali Arturu un viņa "Apaļā galda" bruņiniekiem, ko izmantojuši franču, vācu un angļu 12.-14. gs. bruņinieku romānu autori
Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij)
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēdamvieta
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2)
gūžugals Ķermeņa pakaļējā daļa ap gūžām (dzīvniekiem)
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem)
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem)
blusoties Ķert blusas (parasti par dzīvniekiem)
pekinietis Ķīnas galvaspilsētas Pekinas iedzīvotājs
Aizliegtā pilsēta Ķīnas imperatora rezidence Pekinā (1406.-1420. g.), īsta pilsēta pilsētā, kurā bez dzīvojamām ēkām ir imperatora pilis, tempļi, parki
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings
madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka
Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi
Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses
jama Ķīniešu mitoloģijā - viens no elles valdniekiem un mirušo soģis, cēlies no hinduisma Jamas
sliekķirzakas Ķirzakveidīgie ar ķermeņa garumu līdz 20 cm, racējdzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei augsnē, tropos
varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā
sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
glums Labi barots, kopts, gludu, spīdīgu spalvu (par dzīvniekiem)
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem)
resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem)
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem)
atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā
sēteve Labības daudzuma mērs (1,5 sieki)
klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas
reformatorija Labošanas iestāde gados jauniem noziedzniekiem (ASV)
gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem
rēdņa Laiks, kad dzīvnieki met spalvu
slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis)
brēkāt Laiku pa laikam brēkt (1) (par dzīvniekiem)
purkšt Laist gaisu caur nāsīm (par dzīvniekiem)
mazgāties Laizot (vai citādi darbojoties) tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem)
uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem
nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem)
bembelis lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem
branchiostomatidae Lancetnieki
amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki
lapatnieks Lapatnieki (1)
phyllobius Lapsmecernieki
vurinēt Lasīt, arī meklēt (barību) - parasti par dzīvniekiem
vurinēties Lasīt, meklēt barību (parasti par dzīvniekiem)
aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem
dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem
padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem
dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu
laucenieks Laucenieki
kužas Laucinieki
mājas kaza lauksaimniecības dzīvnieki ("Capra hircus"), kurus pēc izmantošanas virziena iedala piena, dūnvilnas, vilnas, piena – dūnvilnas – gaļas un gaļas – ādiņu kazās
jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā
kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām
kalpa ļaudis laukstrādnieki
akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu
kišlaks Lauku ciemats Uzbekijā un Tadžikijā
saimnieks lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes
saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes; saimnieki
čorbadži Lauku iedzīvotāju virsslānis, turīgie zemnieki, vecākie Osmaņu impērijā, strādāja tiesu un administrācijas institūcijās, bija nodokļu ievācēji
saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem)
asinsradniecības laulības laulības starp radiniekiem
laulībnieks Laulībnieki
nest Laupīt (par dzīvniekiem)
Ūzuļnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" nosaukuma variants
Rūzinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants
Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski
Saipetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Saipetnieki" nosaukuma variants
Silinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
skujetnieki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" iedzīvotāji
Skujetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" nosaukuma variants
Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
Zalmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
Zaļmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
rhynchaenus Lēcējsmecernieki
dejotāji uz ledus Ledus baleta mākslinieki
prelegāts Legāts 2, kas vienam no vairākiem līdzmantiniekiem piešķirts virs mantojuma daļas, kura viņam pienākas
kinokefali Leģendāra cilts, ko seno grieķu vēsturnieki lokalizēja Etiopijā un Indijā
brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām
lejupējie radi lejupējie radinieki
lejupēji radi lejupējie radinieki
nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
spriņģot Lēkāt, arī skraidīt (parasti par dzīvniekiem)
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem
nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem); lēkšiem nojāt
uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem)
collāt lēnām iet (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
ieļekāt Lēni neveikli ieiet, ienākt; ieļepatot (par dzīvniekiem)
ieļēpāt Lēni neveikli ieiet, ienākt; ieļepatot (par dzīvniekiem)
kūtrs Lēns, gauss (par dzīvniekiem)
slinks Lēns, gauss (par dzīvniekiem)
sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās
Aizpūre Līdumnieki - apdzīvota vieta (vidējciems), Ludzas novada Līdumnieku pagasta administratīvais centrs
Zabolotje Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums
Leidumnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums latgaliski
ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki
bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds
pašu kapitāls līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa)
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
savlīdžas Līdzinieki, stipri līdzīgi cilvēki
statocistas Līdzsvara orgāni bezmugurkaulniekiem
polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem)
liekis Lieki
liekš Lieki
lieku Lieki
liekus Lieki
akcidencijas Lieki (neplānoti) ienākumi; nejauši papildienākumi, nelieli darbi
gnīdāties Lieki kavēties, tūļāties
ļuburēties Lieki kustēties, ļodzīties
tupē Lieki mati
gudrot jaunu kalendāru lieki prātot
zvalbīt Lieki runāt
slembēt Lieki staigāt, vazāties
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko)
muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) lieki, arī bez panākumiem runāt
muti dzesināt (arī dzesēt, dzisināt) lieki, arī bez panākumiem runāt
muti dzisināt (arī dzesēt, dzesināt) lieki, arī bez panākumiem runāt
vārstīt (arī virināt) muti lieki, nevajadzīgi runāt
virināt (arī vārstīt) muti lieki, nevajadzīgi runāt
plātīt muti Lieki, nevajadzīgi runāt
liekatņi Lieki, papildus
uzmaš Lieki; veltīgi
uzmaši Lieki; veltīgi
sliet (arī celt, mest) kūkumu (arī kupri) liekt muguru uz augšu (par dzīvniekiem, parasti par kaķi)
koronavīrusi liela dažādu vīrusu grupa, kas vairākumā nav bīstami cilvēkam, bet atsevišķos gadījumos šie vīrusi mēdz piedzīvot mutācijas, kas ļauj tiem "pārnesties" no dzīvniekiem uz cilvēkiem, un tad tie kļūst bīstami
lielaiskrogs liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības
lielaiskrogus liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības
cinca liela kaulam piegulošie kāju muskuļi (ikri) cilvēkiem un dzīvniekiem
ārakrogs liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
ārakrogus liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
plaškata liela laiva ar piestiprinātu baržu (ekipāžas pārvadāšanai)
zona liela okeāna daļa ar noteiktiem dabiskiem apstākļiem (dziļumu, apgaismojumu, augiem, dzīvniekiem)
Rudbeckia maxima lielā rudbekija
bariem Lielā skaitā, daudzumā (par dzīvniekiem)
LTK Lielais Tēvijas karš (LTK dalībnieki, LTK veterāni)
nacionālais parks lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses
liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis)
gaskonāde Lielības apzīmējums franču literatūrā (pēc Gaskoņas provinces nosaukuma, kuras iedzīvotājus uzskatīja par lielībniekiem)
boļševiki Lielinieki, Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa radikālā vairākuma pārstāvji
Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā
šļurba liels pasākums ar daudz dalībniekiem (piemēram, kāzas, kulšana)
īgarnis liels tīklveidīgs maiss, kur ceļinieki iebāž sienu
bestrs Liels, resns (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
masīvs Liels, smagnējs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
kalpu gals lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur)
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas
plokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu
čok lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas
dipada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem)
burtnieks Lietuviešu mitoloģijā – cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, spēj pārvērsties un arī citus cilvēkus pārvērst par dzīvniekiem, var kaitēt cilvēkiem un mājdzīvniekiem, spēj ietekmēt dabas norises
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pievešnieki Līgavaiņa radinieki - pretmets panāksniekiem
izlīgums Līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu
voļņaški Līgumstrādnieki cietumā
dzīt likt (dzīvniekiem) strādāt ar maksimālu slodzi, strauji kustoties
izvietot likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki)
vārtināt Likt, ļaut (dzīvniekiem) vārtīties
izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību
faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
kannieki Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kannieki" iedzīvotāji
rūpnieki Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
timusdziedzeris Limfoeptiāls orgāns, labi attīstīts embrijiem un jauniem dzīvniekiem, vēlāk tas reducējas, 2-6 g. veciem bieži nav novērojams, piedalās limfocīta veidošanā, organisma aizsargreakcijās
vētras un dziņu laikmets literāra kustība, pirmsromantisma strāvojums, ko 18. gs. 70. gados aizsāka vācu jaunās paaudzes rakstnieki un dzejnieki
unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības
felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru
prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors
bucenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" iedzīvotāji
Bucinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" nosaukuma variants
cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji
Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants
cirsinieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsinieki" iedzīvotāji
iesalnieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji
Īsaļnīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" nosaukuma variants
Brūveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" daļa
upenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
Kiulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants
Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē
Lītaunieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lietaunieki" nosaukuma variants
Molenīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Molinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski
mucenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
Mucinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" nosaukuma variants
rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji
Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants
Bikaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants
Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski
lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
Apšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
Opšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
Uopšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukums latgaliski
kauparnieki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" iedzīvotāji
Kauparnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" nosaukuma variants
Liuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukuma variants
Lyuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukums latgaliski
Orsminieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants
Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
Koršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukuma variants
Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski
kivlenieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" iedzīvotāji
mālnieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji
Peisinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peisenieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Vuškornīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukuma variants
Vuškōrīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukums latgaliski
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem)
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda
Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem
pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem)
vestends Londonas rietumu daļa, ko apdzīvo bagātnieki
lopbarības amonizēšana lopbarības apstrāde ar amonjaku, lai to bagātināt ar slāpekli un uzlabotu sagremojamību; amonizētu barību izēdina tikai atgremotājiem dzīvniekiem
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
roznieki Lubānas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Roznieki" iedzīvotāji
putrinieki Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Putrinieki" iedzīvotāji
lakšinieki Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Lakšinieki" iedzīvotāji
miglinieki Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miglinieki" iedzīvotāji
novadnieki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji
Želzeznīki Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Železnieki" nosaukuma variants
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
kundēties Luncināties apkārt (lai ko iegūtu) - par dzīvniekiem
drova Lupatas, avīzes, ko cietumnieki izmanto lai kamerā uzvārītu tēju
paguldināt Ļaut (dzīvniekiem) pagulēt (ganībās)
pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem)
atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem)
doties rokā ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem)
korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem)
izlacināt Ļaut, atstāt izdzert (par dzīvniekiem)
noļimt Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
aiztrakāt ļoti ātri aizskriet (par satracinātiem dzīvniekiem)
satrakāt ļoti ātri saskriet (parasti par dzīvniekiem)
skarbs ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu); bargs (3)
kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); ļoti saspiesti
šļaugans ļoti gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slābans, slābs
traks ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
trakulīgs ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
ražens ļoti kvalitatīvs (par dzīvniekiem, to kopumu)
sīks ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām)
zvērīgs ļoti nikns (par dzīvniekiem)
sastingt ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
kaulains ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas)
noiet ļoti novājēt (parasti par darba dzīvniekiem)
pieblīvēt ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nokarst ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izmisis ļoti satraukts (par dzīvniekiem)
gauskājis ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu
aizsprāgt ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
atsprāgt ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
iesprāgt ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izsprāgt ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
šauties ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
ugunīgs ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem)
kārns ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus
komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā
ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants
čerzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čerzinieki" iedzīvotāji
Jaunzemnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemnieki" nosaukuma variants
mālnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji
Molnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Muolnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski
obsenieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" iedzīvotāji
Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski
Silaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski
silavnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silavnieki" iedzīvotāji
sumeinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" iedzīvotāji
Sumeinīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" nosaukums latgaliski
zaļmežnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" iedzīvotāji
lapenieki Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Lapenieki" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuižnieki" iedzīvotāji
cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji
degumnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" iedzīvotāji
Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski
Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski
iecelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Iecelnieki" iedzīvotāji
ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji
MICR Magnētiskā tinte (angļu "magnetic ink character recognition") - magnetizētas krāsas veids. ko lieto uz čekiem u. c. dokumentiem, lai tos varētu automātiski šķirot, nolasīt simbolus un ierakstīt datorā
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem
Lotosa sūtra mahājānas budisma raksti sprediķa formā, ko Buda sludināja par dieviem, dēmoniem, valdniekiem un kosmiskajiem spēkiem; satur mācību par Budas mūžīgumu, Budas valstības universālo piepildījumu un bodhisatvu līdzjūtību un spēku
kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni); māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot
mājļaudis Mājas ļaudis; mājinieki
kustiņi Mājdzīvnieki
dzīvais vilcējspēks mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai; darba lopi
živats Mājdzīvnieki, to kopums
brīvā mājdzīvnieku turēšana mājdzīvnieku turēšanas veids, kurā dzīvnieki var novietnē brīvi pārvietoties
mājieši Mājinieki
Aidarkels māklsīgs sāļūdens ezers Uzbekistānā, Kizilkuma tuksneša dienvidaustrumos, platība \~250x15 km
kārtnieku nauda maksa, ar ko Vidzemes zemnieki 17. gs. beigās atpirkās no kārtnieku klaušām jeb kārtas
repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem
prosopopoija Mākslas darbā valodas piešķiršana tādiem radījumiem, kas nerunā, piem., pasakās runājoši dzīvnieki
naivisms Mākslas virziens, kurā darbojas neprofesionāli mākslinieki un kura pamatā ir daļēji bērnu un daļēji tautas mākslas uztvere; robežojas ar primitīvismu
gara aristokrātija mākslinieki, literāti, zinātnieki
hetairi Maķedoniešu dižciltīgie jātnieki, tiešā nozīmē "karaļa pavadoņi"
pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
Mežinīki Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
manieši Mana ģimene, radinieki, savieši
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā
izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem)
bezmantinieku manta manta, kas palikusi pēc mantojuma atstājēja nāves, ja viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības
mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves
zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni
heredes Mantinieki (Senajā Romā)
pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas
pāšļi Māņi, nieki
pāšļošanās Māņi, nieki
pāžļi Māņi, nieki
pāžļošanās Māņi, nieki
Margilana Marghilona, pilsēta Uzbekistānā
stīpnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stīpnieki" iedzīvotāji
vecmuižnieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižnieki" iedzīvotāji
piesvars Masas pieaugums (dzīvniekiem)
maskarāde Masku balle; svētki, kuru dalībnieki ir tērpušies maskās
buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki
masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids
komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs
primārā auglība mātīšu spēja izdalīt darbīgas olšūnas, kas ir spējīgas apaugļoties; vaisliniekiem – apaugļošanai derīgo spermatozoīdu skaits
cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu
sīkmaņi mazi priekšmeti, nieki
Ratnieki Mazie Ratnieki - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
ielakt mazliet palakt (par dzīvniekiem)
paknupt mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pakņupt mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
bebijs mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem)
bebītis mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem)
trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); fiziski neizturīgs, vārgs
zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu no tās pupiem (par dzīvniekiem)
medību karalis medību dienas vai sezonas veiksmīgākais mednieks, kuru medību dalībnieki saskaņā ar mednieku kolektīva tradīcijām ieceļ vai ievēlē un attiecīgi godina
piebarošanas lauciņš medību dzīvniekiem domāti sējumi un stādījumi, kas medību platībās papildina dzīvnieku dabisko barības bāzi un piesaista dzīvniekus mežam
drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
vidējais medicīnas personāls medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus
gaide Medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekiem atrodoties slēptā vietā
ķert Medīt (par dzīvniekiem)
jēģeri Mednieki
bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām
mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā
madžliss Medžliss - Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās visi (koncerta, izrādes u. tml.) dalībnieki
Moinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
Muinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
Mujnaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem
uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem)
pievurināt Meklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvniekiem)
pievurinēt Meklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvniekiem)
džākāt Meklēt labāko kumosu (par dzīvniekiem)
ganīties Meklēt un ēst augu barību (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
ganīties Meklēt un ēst augu barību (par savvaļas dzīvniekiem)
jaukties Meklēties (par mājdzīvniekiem, parasti par govi)
tufta Meli, nepatiesība, nieki
tavafs Melnā akmens pielūgšanas rituāls, ko musulmaņu svētceļnieki izpilda hādža sākumā un beigās
mangabeji mērkaķu dzimtas ģints ("Cercocebus"), ķermeņa garums - 40-60 cm, masa - 7-11 kg, dzīvo mežos grupās (pa 4-12 dzīvnieki) Āfrikā, uzturas gk. kokos, fitofāgi, 5 sugas
makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas
reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas
medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai
mērnieks Mērnieki
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu
vaisla Metiens (dzīvniekiem)
sociālā gadījuma apraksts metode, ko pielieto sociālie darbinieki, lai dokumentētu informāciju par klienta situāciju un veiktajiem pakalpojumiem
dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
mežinieks Mežinieki
bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki
rātns Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem)
omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
ksenofilija Mīlestība pret svešiniekiem, sveštautiešiem
bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem)
aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem
avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti
mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija
hipotireotiskā miopātija miopātija hipotireozes slimniekiem: muskuļu hipertrofija, sāpīgas muskuļu spazmas, pseidomiotonija; hipotireozes pazīmes
koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas
Gagarina Mirzačelas pilsētas Uzbekistānā senāks nosaukums
sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris; krātiņš
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; krātiņš
midzenis Miteklis (parasti noziedzniekiem)
krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; būris
lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties
korvolāns Mobila karaspēka vienība, kas sastāv no kavalērijas, kājniekiem un vieglās artilērijas un domāta uzbrukšanai ienaidnieka aizmugurei un komunikācijām šķirti no armijas galvenajiem spēkiem
modnieks Modnieki
molluskoīdejas Moluskveidīgie (glimjveidīgie) dzīvnieki, savā laikā ievests kopnosaukums sūndzīvniekiem un brahiopodiem
galma apvērsums monarha vardarbīga maiņa, ko izdara viņa tuvākie līdzgaitnieki, vai kāda cita sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās
karteļcena Monopolcenas veids, ko nosaka karteļa dalībnieki ar mērķi izkonkurēt sāncenšus tirgū, nodrošinot monopolpeļņu
spridzīgs Možs, kustīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī sprigans
sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Mubareka Muboraka, pilsēta Uzbekistānā
horda Muguras stiegra (hordaiņu tipa dzīvniekiem)
mugurkaulainie Mugurkaulnieki
vertebrati Mugurkaulnieki
vertebrata Mugurkaulnieki jeb galvaskausaiņi
bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki
galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss
nāss mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere; sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem
abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās
žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
Ali Muhameda brālēns (Ali ibn Abī Talib, ap 599.-661. g.); šiīti Ali un viņa pēcnācējus uzskata par Muhameda patiesajiem mantiniekiem
liekpļava Muižai piederoša pļava, kuru zemniekiem vajadzēja pļaut
muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki
muižļaudis Muižas kalpotāji, strādnieki
mēži Muižas strādnieki
muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā
muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā
ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes
fuflo Muļķības; nieki
kreimeļi Muļķības; nieki
demunicipalizācija Municipalizācijas likvidēšana; municipalizēto celtņu atdošana vecajiem privātīpašniekiem; municipālo uzņēmumu pārdošana privātām firmām un atsevišķām personām
arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklenieki" iedzīvotāji
Arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" bijušais nosaukums
arklinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" iedzīvotāji
Arklinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" nosaukuma variants latgaliski
darvinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvinieki" iedzīvotāji
Darvinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" bijušais nosaukums
Darvenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" nosaukuma variants
inčārnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Inčārnieki" iedzīvotāji
Teicējnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicejnieki" bijušais nosaukums
Trizeļnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tirzelnieki" nosaukums latgaliski
Vacumnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" bijušais nosaukums
ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā
sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos
mirīds Musulmaņu mistiķu (sufiju) māceklis, kāda imama vai šeiha mācības piekritējs, ko audzina fanātiskā naidā pret citticībniekiem
atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem
Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi
Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki Ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda
jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība
denacionalizācija Nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotā valsts īpašuma atdošana privātīpašumā iepriekšējiem īpašniekiem
pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis)
velīti Napoleona I laikos Francijā izlases strēlnieki
zieda (arī ziedu) nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem)
nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
ieturējumi no darba algas naudas summas, ko neizmaksā darbiniekiem, balstoties uz likumu, administrācijas rīkojumu vai izpilddokumentiem
soms Naudas vienība Uzbekistānā
sums Naudas vienība Uzbekistānas Republikā, sīknauda - tijins
naudenieks Naudenieki
kašatnieki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji
kašatniki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem
masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu
ātrie Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki
pulgot Neatļauti ēdot sapostīt (par dzīvniekiem tīrumā)
špikers Neatļauts palīglīdzeklis, ko skolnieki lieto īpaši rakstu darbos, uzrakstot jau iepriekš atminamos datus, formulas vai nosaukumus
tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām
gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā)
klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība
solidāra atbildība nedalīta vairāku personu civiltiesiskā atbildība; katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā
sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem)
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem
lietas dalībnieki neieinteresētie procesa dalībnieki, kas veic likumā paredzētās procesuālās darbības, izmantojot savas speciālās zināšanas un iemaņas; viņu darbība izpaužas tikai savu pienākumu izpildē
pagulēt neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pagrauzt neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
paglūnēt neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem
pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem)
paklejot neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pakliegt neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem)
papīkstēt neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem)
menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās
genro Nekonstitucionāla valsts institūcija Japānā 1889.-1940. g., kas sastāvēja no šiem padomniekiem
dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
tube neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
tūbe neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem
būda neliels miteklis maziem dzīvniekiem
draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem)
stuovmači nelūgti kāzinieki
nedoties rokā neļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem)
proletārieši Nemantīgi ļaudis, kas dzīvo no rokas mutē, pārtikdami no sava darba spēka; darba ļaudis, strādnieki
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
frikcionālais bezdarbs nenodarbinātības īstermiņa periods, kurā nepieciešams darba vietas maiņas laiks noteiktas kvalifikācijas darbiniekiem
blēņas Nenozīmīgs apstāklis; nieki
neotradicionālisti Neofovisti - franču mākslinieki, kas 20. gs. 20. gados atspoguļoja tikai dzīves gaišās parādības
minerālie siltumizolācijas materiāli neorganiekie siltumizolācijas materiāli
nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem)
blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem)
blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem)
stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem)
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem)
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints
zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas; nieki, muļķības, arī baumas
propēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, kas rodas naftas krekingā
darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas
pūdelēt Neprasmīgi šaut tā, ka netrāpa mērķī (parasti par medniekiem)
klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem)
taukķermenis neregulāri taukšūnu veidojumi pie abinieku sēkliniekiem
iesalnieki Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji
nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts
endokrīnā hipertensija neskaidras ģenēzes arteriālā hipertensija slimniekiem ar hormonālu disfunkciju
kliens Nespēcīgs, nīkulīgs (par dzīvniekiem, augiem)
bezputrinieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu
moninieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu
monenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība
monnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība
mornenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība
mornieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība
mornnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība
saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt
ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nepist bobi netērēt lieki laiku
saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem
pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizļekāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem)
aizļekatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem)
aizļempatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem)
atļekāt Neveiklā gaitā atnākt; atļepatot (par dzīvniekiem)
izļempatāt Neveiklā gaitā iziet, izstaigāt; izļepatot (par dzīvniekiem)
izļepatāties Neveiklā gaitā izieties, izstaigāties; izļepatoties (par dzīvniekiem)
atļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
atļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
atļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atkļūt (parasti par dzīvniekiem)
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot
aizļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot
aizļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem)
aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem)
ļekāt Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem)
ļepot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem)
ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem)
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1)
ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1)
ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot
ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot
ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot
ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot
izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot
izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot
izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem)
izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem)
noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem)
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem)
noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot
noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot
pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem)
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem)
pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot
pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot
pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
uzļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem)
uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem)
uzļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot
uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot
neizveicīgs Neveikls, lēns (par dzīvniekiem); tāds, kas kustas neveikli, lēni
skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu
nagažas Nevērtīgi nieki, sīkumi
slēptā nabadzība ģimenē nevienlīdzīga ienākumu un patēriņa sadale starp ģimenes locekļiem, kas apzināti vai neapzināti tiek slēpta no citiem tuviniekiem, apkārtējās sabiedrības
zoosadisms Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem
Bērtuļa nakts nežēlīga, asiņaina izrēķināšanās ar pretiniekiem; masveida iznīcināšana
sējgatavnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji
sējgatuvnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji
lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un Sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem
bašķis Nieki
māži Nieki
nīki Nieki
pekstiņi Nieki
ponckas Nieki
krošķi Nieki, blēņas
krava Nieki, grabažas
purpalas Nieki, grabažas
purpas Nieki, grabažas
spārgas Nieki, grabažas, atkritumi
mokļi Nieki, māņi, blēņas, aplamības
niekkalbība Nieki, muļķības
nugae Nieki, muļķības, blēņas
grābšķis Nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas
postumi nieki, pļāpas
sampas nieki, sampatas
nagaža Nieki, sīkumi, visādas sīkas paliekas
herņa Nieki; blēņas
pupu mizas nieki; sīkumi
knikstiņš Niekotājs, tāds, kas ar niekiem grib gūt ievērību vai peļņu
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem)
dusmīgs Nikns (par dzīvniekiem)
pikts Nikns (par dzīvniekiem)
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte
plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
dusmas Niknums (dzīvniekiem)
naids Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem)
iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem)
nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem)
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem)
stiķīgs Niķīgs (par dzīvniekiem)
kustību nistagms nistagms piem., vilciena pasažieriem (horizontālā plaknē) vai šahtu strādniekiem (vertikālā plaknē), ja tie skatās uz apkārtējiem priekšmetiem
oktli no agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela
večini no feodāļiem atkarīgie zemnieki Moldāvijā 16.-18. gs.
flavīns no izoalloksazīna atvasināts dzeltens, ūdenī šķīstošs pigments; izolēts no dažādiem augiem un dzīvniekiem; ietilpst flavoproteīnu un flavīnfermentu sastāvā
auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu
cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji
laža no koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību
tiesībpārņēmējs no līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums
ola no organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem)
dēkubits no spiediena radies audu atmirums slimniekiem, kam ilgi jāguļ gultā
izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā)
apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem)
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem)
nogaist Nobeigties (par dzīvniekiem)
nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem)
nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem)
sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem)
krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem)
nokauties Nocīnīties (par dzīvniekiem)
puņķēties nodarboties ar niekiem
noblēņoties nodarboties ar niekiem, blēņām
laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida
mācītāja sieciņi nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki
armijas uzturs nodoklis 17. gs. Vidzemē, ko zemnieki maksāja naudā, ienākumus izlietoja armijas apgādei
personiskā talja nodoklis ar kuru no 15. gs. Francijā aplika personisko īpašumu, bet dižciltīgie, garīdznieki u. c. varēja būt arī atbrīvoti no tā
staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem
naturālais nodoklis nodoklis, kas tiek maksāts, atdodot valstij savas mantas daļu (gk. lauksaimniecības produktus); Latvijā zemniekiem bija jāmaksā 20. gs. 40. gados
metoikions Nodoklis, ko seno grieķu pilsētās maksāja ārzemnieki par tiesībām tur dzīvot
rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nograuzt Noēst (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem
nograuzt Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā) - par dzīvniekiem
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem
nožauties Nogāzties, nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
āderēt Nolaist asinis, visbiežāk par dzīvniekiem
strapontens Nolaižams soliņš ekipāžās pretim sēdeklim
nokūdēt Noliesēt (par dzīvniekiem)
kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata
fiakrs Nomāta ekipāža; izīrējams pajūgs
noķert Nomedīt (par dzīvniekiem)
saķert Nomedīt (par dzīvniekiem)
nolaupīt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem
nozagt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
sadraudzēties nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) - par cilvēkiem; nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) - par dzīvniekiem
sēks nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem
zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa
noskurināties Nopurināties (par dzīvniekiem)
zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
kolīzijas norma norma, kas norāda kādas valsts tiesības ir jāpiemēro starptautiskajām civilām, ģimenes, darba attiecībām t. i. attiecībām, kuru dalībnieki ir ārvalstnieks vai ārvalsts juridiskā persona
preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā
doktrinālā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic pētniecības iestādes un tiesību zinātnieki
birkebeineri Norvēģu pilsoņu kara dalībnieki 12.-13. gs., kas cīnījās pret augstāko garīdzniecību un aristokrātiju
lukumoni Nosaukums etrusku valdniekiem, kas bij priekšgalā 12 Etrūrijas savienotām valstīm
kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu
sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku)
atdalīties Nošķirties no citiem (par dzīvniekiem)
bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm
tonzūra Noteiktā veidā izskūta, izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem un mūkiem)
rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu)
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
izknosīties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem)
izknotēties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem)
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem)
savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecēt
savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecot
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem)
likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem)
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā
ugolki Noziedznieki
gastroļori Noziedznieki, kas ieradušies no citas vietas; tie, kas nav vietējie
kotjols Noziedznieku kopkase, nauda, ko noziedznieki savākuši, lai palīdzētu kriminālkolēģiem
nabags Nožēlojams, nelaimīgs (par cilvēkiem); arī nožēlojams, vārgs (par dzīvniekiem)
čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru
krodzinieki Ogres novada Lauberes pagasta apdzīvotās vietas "Krodzinieki" iedzīvotāji
Aktaša Oktoša - pilsēta Uzbekistānā
pēternieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
ootheca Oliņu maisiņš vai kapsula, ko daži dzīvnieki pagatavo oliņu novietošanai un ko bieži nēsā līdzi, kamēr izšķiļas kāpuriņi
olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši
atrēzija Olšūnu atmiršana zīdītājdzīvniekiem
antivivisekcionisms Opozīcija pret vivisekciju, proti, eksperimentēšanu ar dzīviem dzīvniekiem, kuru praktizē farmācijas un kosmētikas rūpniecībā
ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki
kopulācijas orgāni orgāni, kam ir spermas ievadīšanas funkcija (dzīvniekiem, kam raksturīga iekšēja apaugļošanās)
detrīts organiskas vai daļēji mineralizētas ar mikroorganismiem bagātas organismu atlietkas ūdenī, no kurām pārtiek daudzi dzīvnieki - sūkļi, daudzsareņi, gliemji
attaukošanās Organisma atsvabināšana no liekiem taukiem ar badošanos, pastiprinātu fizisku darbu, ūdens dziedniecību, masāžu u. tml.
neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem)
eirihalīni Organismi (dzīvnieki), kas pielāgoti dzīvei vidē ar dažādu sāļuma pakāpi
poikilotermi Organismi ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru; aukstasiņu dzīvnieki
stenofotie dzīvnieki organismi, kam nepieciešami šauri ierobežoti konkrēti gaismas apstākļi (piemēram, nakts dzīvnieki un augsnē mītošie dzīvnieki)
stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem
polifāgs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem
visēdājs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem; polifāgs
monofāgs Organisms, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; vienēdājs
loža Organizācija (brīvmūrniekiem), kā arī telpa, kur sanāk brīvmūrnieku (masonu) organizatoriskā šūniņa
virtuāluzņēmums Organizācija, kas izmanto datorus un telekomunikāciju tehnoloģijas, lai paplašinātu savu funkcionalitāti, strādājot ar darbiniekiem vai līgumslēdzējiem, kas izkaisīti pa visu valsti vai pat pa visu pasauli
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
algotie pagaidu sabiedriskie darbi organizēts aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem sociālo iemaņu un prasmju uzturēšanai, īpaši sociāli ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma apstākļos
nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas
līdzsvara orgāns orgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas uztver (to) ķermeņa stāvokli telpā
piesūceknis Orgāns (dzīvniekiem, augiem), ar ko (tie) piesūcas (pie kā)
pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos instrumentus
stīgu orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē stīgu instrumentus
ošņāt Ostīt (1) - parasti par dzīvniekiem
ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem)
uzostīt Ostot atrast (par dzīvniekiem)
izostīt Ostot iepazīt (ko), arī izmeklēt (par dzīvniekiem)
Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m
uzošņāt Ošņājot atrast (par dzīvniekiem)
šņakarēt Ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem)
šņakarēties Ošņāties, ostīt (par dzīvniekiem)
deuterostomia Otrmutnieki
Oži Ozolnieki
ozolnieks Ozolnieki
Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā
līdumnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
magazinieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Magazinieki" iedzīvotāji
pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
Līči Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa
ozolnieki Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia")
zaļais paalksnis paalkšņu suga ("Duschekia viridis syn. Alnus viridis"), ko Latvijā stāda visbiežāk
estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml.
pastiepties Paaugties (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
piemēslot padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem)
izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
jehovists padomju laikā lietots, nekorekts starptautiskās reliģiskās organizācijas "Jehovas licinieki" dalībnieka apzīmējums
jehovieši padomju laikā lietots, nekorekts starptautiskās reliģiskās organizācijas "Jehovas licinieki" dalībnieku apzīmējums
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju
politdiena Padomju politiskās propagandas diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tikās ar darbaļaužu kolektīviem
kapelānu dienests pakalpojums ārpus baznīcas draudzes, kas nodrošina pastorālo, reliģisko, garīgo aprūpi un konsultācijas institūcijās gan personālam, gan klientiem un to tuviniekiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības
strēna Pakaļkāja (dzīvniekiem)
striena Pakaļkāja (dzīvniekiem)
noklust pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
iznākt pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem)
sarasties pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem
pierast pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā
padancot Palēkāt, paskraidīt (par dzīvniekiem)
piekribināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
piekrubināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
alu gleznojumi (zīmējumi) paleolīta laikmeta melnbalti un krāsaini zīmējumi uz klinšu sienām; galvenokārt attēloti dzīvnieki, simboliskas zīmes
silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki
ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki
bezdarbnieku pabalsts palīdzība (naudas formā) bezdarbniekiem, parasti no speciāliem fondiem
pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma
pieņemties Palielināties (masā), kļūt pilnīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
piesajemties Palielināties masā (par dzīvniekiem)
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem)
peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos)
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem
panāksnes Panāksnieki
panāksni Panāksnieki
panākstes Panāksnieki
panākstis Panāksnieki
panārsni Panāksnieki
panastnieki Panāksnieki
panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
panāčnieki Panāksnieki; panācnieki
panaksti Panāksnieki; panācnieki
panākstnieki Panāksnieki; panācnieki
panārsnieki Panāksnieki; panācnieki
panasni Panāksnieki; panācnieki
panāsni Panāksnieki; panācnieki
panāšņi Panāksnieki; panācnieki
panāsnieki Panāksnieki; panācnieki
panasti Panāksnieki; panācnieki
panāsti Panāksnieki; panācnieki
panāršņi Panāksnieki; panārsni
panākši Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
panākšņi Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
līdzināt panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni
saviest panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas
salaist panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
spirdzināt panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi
saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti
saspiest panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
postīt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā
nīcināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1)
pulcēt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet
pulcināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet
iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi)
nodzīt panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa)
ieaudzēt panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug un kļūst izmantojami (piemēram, saimniecībā)
izaudzēt panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug, radot to augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot)
sagriezt panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu
ieaudzēt panākt, ka (dzīvnieki) dzīvo un vairojas nepierastā klimatā
sajaucēt panākt, ka (mājdzīvnieki) uzturas, atrodas kopā
saguldīt panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās
izvest panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem
atrietināt panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem)
bordiņmāja Pansija (gk. jūrniekiem)
mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska
pasaošnēties Paošņāt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem)
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem)
stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem)
apdzīvot par augiem, dzīvniekiem
aizpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
atpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
iepeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
izpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
izpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
peldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī
atpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
aizvelties par cilvēkiem vai dzīvniekiem
krist par cilvēkiem vai dzīvniekiem
manevrēt par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nokrist par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzkrist par cilvēkiem vai dzīvniekiem
sakustēties par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to kopumu
smagnējs par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām
atsēsties par dažiem dzīvniekiem
nascuntur poetae, fiunt oratores par dzejniekiem piedzimst, par oratoriem kļūst
aizčirkstēties par dzīvniekiem
aizsargāties par dzīvniekiem
apdzīvotājs par dzīvniekiem
atdusēties par dzīvniekiem
ausīties par dzīvniekiem
briest par dzīvniekiem
brukt par dzīvniekiem
drosmīgs par dzīvniekiem
ieklīst par dzīvniekiem
iekrāt par dzīvniekiem
ietarkšēties par dzīvniekiem
ietarkšķēties par dzīvniekiem
izaudzināt par dzīvniekiem
izcelt par dzīvniekiem
izmaukties par dzīvniekiem
izmedīt par dzīvniekiem
izmedīties par dzīvniekiem
izmirkt par dzīvniekiem
izmist par dzīvniekiem
izrakt par dzīvniekiem
izsalkt par dzīvniekiem
jaktēties par dzīvniekiem
kāpaļāt par dzīvniekiem
kāpelēt par dzīvniekiem
klimst par dzīvniekiem
klupt par dzīvniekiem
klupt par dzīvniekiem
laisks par dzīvniekiem
mājot par dzīvniekiem
manīgs par dzīvniekiem
manīties par dzīvniekiem
mesties par dzīvniekiem
mirkt par dzīvniekiem
mist par dzīvniekiem
nākt par dzīvniekiem
nēsāt par dzīvniekiem
nirt par dzīvniekiem
nokliegties par dzīvniekiem
nomedīt par dzīvniekiem
ostīt par dzīvniekiem
pamedīt par dzīvniekiem
pamest par dzīvniekiem
panākt par dzīvniekiem
pārcelties par dzīvniekiem
pārtikt par dzīvniekiem
pieglausties par dzīvniekiem
pieplakt par dzīvniekiem
pietikt par dzīvniekiem
plunčāties par dzīvniekiem
plunčoties par dzīvniekiem
pulcēties par dzīvniekiem
purināt par dzīvniekiem
rakties par dzīvniekiem
raudzīties par dzīvniekiem
sakauties par dzīvniekiem
salcietīgs par dzīvniekiem
salkt par dzīvniekiem
sasaukt par dzīvniekiem
sasaukties par dzīvniekiem
skraidelēt par dzīvniekiem
šņākt par dzīvniekiem
staigāt par dzīvniekiem
stenēt par dzīvniekiem
stiprs par dzīvniekiem
sviesties par dzīvniekiem
tarkšēt par dzīvniekiem
tarkšķēt par dzīvniekiem
tecēt par dzīvniekiem
tīrīgs par dzīvniekiem
uzklīst par dzīvniekiem
uznākt par dzīvniekiem
uzskriet par dzīvniekiem
iekrākties par dzīvniekiem (parasti par zirgiem)
dižoties par dzīvniekiem (parasti pārošanās laikā)
izaugt par dzīvniekiem, augiem
izaugt par dzīvniekiem, augiem
izaugties par dzīvniekiem, augiem
labs par dzīvniekiem, augiem
postīgs par dzīvniekiem, augiem
postošs par dzīvniekiem, augiem
radniecīgs par dzīvniekiem, augiem
radniecisks par dzīvniekiem, augiem
savdabīgs par dzīvniekiem, augiem
drebēt par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeņa daļām
lodalēt par dzīvniekiem, kam ir kājas
kauslīgs par dzīvniekiem, parasti putniem
vārgs par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa dalām
lokans par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
lunkans par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
trīcēt par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
trīsēt par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
tukls par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
vijīgs par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
ciest par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām
iet par dzīvniekiem; rikšot (parasti par zirgiem)
braukt par iejūgtiem dzīvniekiem
izkvakalēt par niekiem (savu naudu) iztērēt (no vācu "verquackeln")
švirkstēt par strauji lidojošiem dzīvniekiem, to ķermeņa daļām
darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu
nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu
paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt
peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem
pārkarst pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
psī Parapsiholoģijā - hipotētiska cilvēkiem un dzīvniekiem kopīga spēja, ar kuru mēdz izskaidrot ektrasensorisko uztveri un citas paranormālas parādības
suk parasti savienojumā "suk, suk!" aicinājums dzīvniekiem
paraustralopithecuas Paraustralopiteki
hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem
organozoji Parazītiskie dzīvnieki, kas uzturas orgānos, piem., muskuļu trihīnas, finnas u. c.
ksenoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī attiecības starp parazītiem un to saimniekiem (starpsaimniekiem, definitīvajiem saimniekiem)
uksorilokāla dzīvesvietas izvēle paraža, kur jaunais pāris pēc laulībām apmetas pie sievas tuviniekiem vai radiniekiem
dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai
hieromantija pareģošana pēc ziedotiem upurdzīvniekiem
Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
pārsarīties Pārēsties (par dzīvniekiem)
federāti Parīzes Komūnas bruņoto spēku kareivji un virsnieki 1871. gadā
mutēt Pārmainīties (par dzīvniekiem, augiem, to pazīmēm)
tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija
apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem
šķeltnadži Pārnadži; dzīvnieki ar šķeltiem nagiem
briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana
pajaktēt Parotaļāties (par dzīvniekiem)
kāzāties Pāroties (par dzīvniekiem)
nastroties Pāroties (par meža dzīvniekiem)
uzcirten Pārpilnībā, lieki, par daudz
apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem)
stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
E122 pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem
karmoizīns pārtikas piedeva E122, azokrāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegta, var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, kancerogēna viela dzīvniekiem
azorubīns pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem
titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem
sēra dioksīds pārtikas piedeva E220 (ražo, dedzinot sēru), konservants, var izraisīt astmu, bronhu spazmas, pazeminātu asinsspiedienu, bronhītu, pārtikā noārda A un B1 vitamīnu, dzīvniekiem mutagēns
kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
polioksietilēna sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E433, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem; polisorbāts 80
polioksietilēna sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E435, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem, polisorbāts 60
izobutāns pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
sakraloze pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās
gaļa pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem
E950 pārtikas uzlabotājs - acesulfāms K, iespējamā iedarbība - dzīvniekiem izraisījis vēzi
E150c pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām
E962 pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi
E943a pārtikas uzlabotājs - butāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
E469 pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi
E943b pārtikas uzlabotājs - izobutāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
E541 pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem
E433 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem
E435 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem
baroties Pārtikt (par dzīvniekiem)
brosnīt Pārtraukt (darbību, izturēšanos) - par dzīvniekiem
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem
šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem)
angiosklerotiskā intermitējošā diskinēzija pārtraukumains muskulatūras vājums slimniekiem ar obliterējošu arteriosklerozi (pārsvarā aterosklerozi) bez sevišķiem trofikas traucējumiem
stratokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder armijas virsniekiem; militārā hunta
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem
ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem)
virzīties pārvietoties (noteiktā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pārcelties pārvietoties (uz citu darbavietu, citu objektu) - par strādniekiem, darba kolektīvu u. tml.
migrēt pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) - par dzīvniekiem
pāriet pārvietoties (uz citu uzturēšanās vietu, mitekli u. tml.) - par dzīvniekiem
rāpties pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem)
velties pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sirot pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem)
peldēt pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
cilpot pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem (par dzīvniekiem); skriet (loku lokiem)
dzīvnieku pasakas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki
Lasiurus cinereus semotus pasaulē visizolētākā sikspārņu suga, mīt Havaju salās, līdz tuvākajiem radiniekiem Ziemeļamerikā ir 4000 km
palaist Paskriet, ātri paiet (parasti noteiktā veidā) - par dzīvniekiem
deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem)
pašprukt Pasprukt (parasti par dzīvniekiem)
apcelt Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) - parasti par dzīvniekiem
feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente)
uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem)
raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (par dzīvniekiem)
mācītājļaudis Pastorāta zemnieki
jauks Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem)
patmalnieks Patmalnieki
lādēt Paust niknumu (par dzīvniekiem, parasti kaķi, kad tas ātri kustina asti)
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem
pakūds Pavājš (parasti par dzīvniekiem)
ekipējums paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai)
gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki
monsignore Pāvesta piešķirts tituls katoļu garīdzniekiem
responsales Pāvesta sūtņu nosaukums pie Bizantijas valdniekiem 6.-8. gs.
papocēzarija Pāvesta vara pār pasaulīgiem valdniekiem
ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
diverģence Pazīmju diferencēšanās (augiem un dzīvniekiem) evolūcijas gaitā
uznirt pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
stingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
sastingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
kardinālbīskapi pēc pāvesta augstākie katoļu garīdznieki, 6 Romas apkārtnes diecēžu bīskapi, kardināli, kas veic atsevišķas ceremoniālas un formālas funkcijas
pieaudze Pēcnācēji, to pieaugums (par dzīvniekiem)
vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana
Beidzina Pekina - Ķīnas galvaspilsēta
Beipina Pekina - Ķīnas galvaspilsēta
Brassica oleracea var. pekinensis Pekinas kāposts
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas
izcelties pēkšņi izlidot, izskriet (par dzīvniekiem)
sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
iztraucēt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzkrist pēkšņi uzrasties (par dzīvniekiem)
sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem)
sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
Skudrinīki Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukuma variants
pensiju fonda shēma pensiju shēma, pēc kuras iemaksas, ko veikuši darbinieki, vai kas ir veiktas to labā, tiek ieguldītas fondā, lai nodrošinātu šiem darbiniekiem pensijas nākotnē
privātais pensiju fonds pensiju shēma, pēc kuras iemaksas, ko veikuši darbinieki, vai kas ir veiktas to labā, tiek ieguldītas fondā, lai nodrošinātu šiem darbiniekiem pensijas nākotnē
skleromalācija Perēkļaina cīpslenes atmiekšķēšanās, vērojama reimatoīdā artrīta slimniekiem
gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem
ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā
biedru institūts personas, dalībnieki, kas apvienojas, slēdzot sabiedrības līgumu, lai sasniegtu kopēju saimniecisku mērķi
pēcmantinieki Personas, kas saņem mantojumu vai tā daļu no pirmmantiniekiem pēc mantojuma atstājēja testamentā vai mantojuma līgumā uzliktā pienākuma
apolīdi Personas, ko neviena valsts neatzīst par saviem pavalstniekiem
zinātni apkalpojošais personāls personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu)
palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem
līdzdalības pētījums pētījuma dizains, kurā pētījums savienots ar sadarbību un/vai rīcību, tiek veikts sadarbībā ar cilvēkiem, kuri kļūst par aktīviem pētījuma dalībniekiem
kopienas profils pētījumu procesa rezultātā iegūts priekšstats par apdzīvotas vietas vai kopienas raksturojošām iezīmēm, vajadzībām un resursiem; tā izveides mērķis ir izstrādāt un īstenot rīcības plānu kopienas problēmu risināšanai, aktīvi piedaloties kopienas dalībniekiem
uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem
izbērnīties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
izbērnoties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
atnesties Piedzimt (par dzīvniekiem)
atskriet Piedzimt (par dzīvniekiem)
uzradīties Piedzimt (par dzīvniekiem)
ielēkt Piedzimt (par mājdzīvniekiem)
ieskriet Piedzimt (par mājdzīvniekiem)
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem)
atnākt Piedzimt (parasti par dzīvniekiem); atskriet
pielepīt Pieēsties (par dzīvniekiem)
piemīlīgs Pieglaudīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
piemiegt Pieglaust (parasti ausis) - par dzīvniekiem
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem)
piesisties Pieklīst (par dzīvniekiem)
daklīst Pieklīst pie cita bara (par dzīvniekiem)
pieglaust Piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem
svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos
nospirāt Piemēslot ar spirām (par dažiem dzīvniekiem)
maigs Piemīlīgs (par dzīvniekiem)
pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāls
čiči Piena dziedzeri (dzīvniekiem)
tesmenis Piena dziedzeris (zīdītājiem dzīvniekiem)
baroties Pieņemties svarā no ēšanas (par dzīvniekiem)
orchesia Piepjkaruļnieki
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu
onus probandi pierādīšanas nasta, kas procesa gaitā gulstas uz prāvas dalībniekiem
iedzīvoties Pierast (pie jauniem apstākļiem), arī aklimatizēties - par dzīvniekiem
ieganīties Pierast pie ganīšanas (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem)
ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi)
izklimstēties pietiekoši izrunāties (par niekiem)
pievelgt pietiekoši mazgāt (par dzīvniekiem)
piebiedroties Pievienoties (dzīvnieku grupai, dzīvniekam) - par dzīvniekiem
vilkties kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem)
pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
atpīkstēt Pīkstot atsaukties (par dažiem dzīvniekiem)
aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo); pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas
aizmirstība pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo); pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas; [aizmiršanās]{s:2501}
Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
Pīkina pilsēta ASV ("Pekin"), Ilinoisas štatā, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zīkirhene pilsēta Austrijā ("Seekirchen am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šeki pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta
Šimonoseki pilsēta Japānā ("Shimonoseki"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Simonoseki šauruma krastā, 268500 iedzīvotāju (2015. g.)
Sariaghaša pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Tiaņdzjiņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Tianjin"), Pekinas priekšosta Haihes krastos, pie lielā Ķīnas kanāla \~50 km no Dzeltenās jūras Bohaivaņa līča, 3,75 mlj iedzīvotāju
Akari pilsēta Peru (_Acari_), Arekipas reģiona ziemeļrietumos
Aplao pilsēta Peru (_Aplao_), Arekipas reģionā
Atiko pilsēta Peru (_Atico_), Arekipas reģiona rietumos, Klusā okeāna piekrastē
Tursunzoda pilsēta Tadžikistānas dienvidrietumos, Hisaras ielejā, netālu no Uzbekistānas robežas, 37000 iedzīvotāju (2006. g.)
Akseki pilsēta Turcijā ("Akseki"), Antaljas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Altinekina pilsēta Turcijā ("Altinekin"), Konjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bekilli pilsēta Turcijā ("Bekilli"), Denizli ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajrabolu pilsēta Turcijā ("Hayrabolu"), Tekirdāgas ilā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hekimhana pilsēta Turcijā ("Hekimhan"), Malatjas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapakli pilsēta Turcijā ("Kapakli"), Tekirdāgas ilā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kazimkarabekira pilsēta Turcijā ("Kazimkarabekir"), Karamanas ilā, 3060 iedzīvotāju (2013. g.)
Lapseki pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Malkara pilsēta Turcijā ("Malkara"), Tekirdāgas ilā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
Muratli pilsēta Turcijā ("Muratli"), Tekirdāgas ilā, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Saraja pilsēta Turcijā ("Saray"), Tekirdagas ilā, 23900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tekirova pilsēta Turcijā ("Tekirova"), Antaljjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Marmaraereglisi pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šarkeja pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čorlu pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 235400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čerkezkeja pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.)
Angora pilsēta Uzbekistānā (_Angor_), Surhondarjas vilajeta dienvidu daļā
Anrena pilsēta Uzbekistānā (_Angren_), Taškentas vilojatā, 128800 iedzīvotāju (2001. g.)
Asaka pilsēta Uzbekistānā (_Asaka_), Andidžonas vilojata dienvidu daļā
Gazalkenta pilsēta Uzbekistānā ("G'azalkent"), Taškentas vilajetā, Tjanšana atzarā, Čirčikas kreisajā krastā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.)
Jaipana pilsēta Uzbekistānā ("Yaypan"), Fergānas apgabala rietumu daļā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Jangiabada pilsēta Uzbekistānā ("Yangiabad"), Taškentas vilajetā, 9000 iedzīvotāju (2004. g.)
Jangijera pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyer"), Sirdarjas vilajetā, 29600 iedzīvotāju (1991. g.)
Jangijela pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyo'l"), Taškentas vilajetā, 60300 iedzīvotāju (2005. g.)
Katakerghona pilsēta Uzbekistānā ("Kattaqo'rg'on", "Kattakurgan"), Samarkandas vilajetā, 76600 iedzīvotāju (2010. g.)
Hedžaili pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi
Kogona pilsēta Uzbekistānā ("Kogon"), Buhāras vilojatā, Zeravšanas ielejā, 58000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kosona pilsēta Uzbekistānā ("Koson"), Kaškadarjas vilajetā, Kaškadarjas labajā krastā, 59300 iedzīvotāju (2005. g.)
Kosonsoja pilsēta Uzbekistānā ("Kosonsoy"), Namanganas vilajetā, 43700 iedzīvotāju (2007. g.)
Namangana pilsēta Uzbekistānā ("Namangan"), Fergānas ielejas ziemeļos, pie Ziemeļu Fergānas kanāla, vilojata administratīvais centrs, 484900 iedzīvotāju (2015. g.)
Kuva pilsēta Uzbekistānā ("Quva"), Fergānas vilajetā, 37000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kuvasoja pilsēta Uzbekistānā ("Quvasoy"), Fergānas vilajeta dienvidaustrumos, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
Toitepa pilsēta Uzbekistānā ("To'ytepa"), Taškentas vilajetā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tertkela pilsēta Uzbekistānā ("To'rtko'l"), Karakalpakstānas Republikā, 50800 iedzīvotāju (2004. g.)
Uļjanova pilsēta Uzbekistānā ("Ulyanovo"), Sirdarjas vilojatā, 23900 iedzīvotāju (2005. g.)
Urguta pilsēta Uzbekistānā ("Urgut"), Samarkandas vilajeta dienvidaustrumos, Zeravšanas grēdas priekškalnē, 51500 iedzīvotāju (2011. g.)
Hiva pilsēta Uzbekistānā ("Xiva"), Horezmas vilajetā, 51200 iedzīvotāju (2004. g.)
Marhamata pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.)
Hakulabada pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilajetā (pie Namangānas vilajeta robežas), 28300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šahrihona pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilajetā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, Lielā Fergānas kanāla krastā, \~11000 iedzīvotāju
Pahtaabada pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilojata ziemeļos, Fergānas ielejā, 12200 iedzīvotāju (2000. g.)
Gazli pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajetā, 12300 iedzīvotāju (2010. g.), apkārtnē bagātīgas gāzes atradnes
Ghidžduvona pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajetā, 38600 iedzīvotāju (2003. g.)
Mirzačela pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajeta austrumos, pilsētas tiesības no 1974. g., ilgstoši saucās Gagarina
Ghallaorola pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajetā, 23000 iedzīvotāju (2005. g.)
Pahtakora pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajetā, 23600 iedzīvotāju (2012. g.)
Andidžona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilajeta administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana
Marghilona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilojatā, 149600 iedzīvotāju (2001. g.)
Kokanda pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilojatā, 197500 iedzīvotāju (2001. g.)
Urganča pilsēta Uzbekistānā, Horezmas vilojata administratīvais centrs, 138600 iedzīvotāju (2001. g.)
Berunija pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas labajā krastā, \~20000 iedzīvotāju
Meinoka pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, senāk bija osta Arāla jūras dienvidu krastā, bet mūsdienās atrodas \~80 km no izžūstošas jūras krasta, 18200 iedzīvotāju (20122. g.)
Nukusa pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas administratīvais centrs, 240700 iedzīvotāju (2001. g.)
Čimboja pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas centrālajā daļā, \~20000 iedzīvotāju, Šimbaja
Talimardžana pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilajeta dienvidos, pie Turkmenistānas robežas, 9900 iedzīvotāju (2004. g.)
Muboraka pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilajeta ziemeļrietumos, Karši stepē, 23800 iedzīvotāju (2002. g.)
Karši pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilojata administratīvais centrs, 204700 iedzīvotāju (2001. g.)
Šahrisabza pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilojatā, 85400 iedzīvotāju (1998. g.)
Čusta pilsēta Uzbekistānā, Namanganas vilajetā, >50000 iedzīvotāju
Učkurgāna pilsēta Uzbekistānā, Namanganas vilajetā, 33300 iedzīvotāju (2004. g.)
Džuma pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā
Oktoša pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā, \~12000 iedzīvotāju; Oktoša
Bulunghura pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā, 25000 iedzīvotāju (2005. g.)
Bekoboda pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada
Gulistona pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilajeta administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2010. g.)
Širina pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilajetā, 14000 iedzīvotāju (2004. g.)
Sirdarja pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilojatā, 30500 iedzīvotāju (2011. g.)
Boisuna pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā
Denova pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā, \~70000 iedzīvotāju
Šarguna pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā, 11800 iedzīvotāju (2005. g.)
Šeroboda pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā, 24200 iedzīvotāju (2000. g.)
Kumkerghona pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā, Surhondarjas labajā krastā, \~10000 iedzīvotāju
Bektemira pilsēta Uzbekistānā, Taškentas piepilsēta, tās dienvidaustrumos, Čirčikas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Beka pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā
Piskenta pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajeta dienvidu daļā, 30800 iedzīvotāju (2010. g.)
Činaza pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, \~10000 iedzīvotāju
Almalika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, Kuramas grēdas ziemeļu nogāzē, Angrenas kreisajā krastā
Olmalika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilojatā, 113100 iedzīvotāju (2001. g.)
Čirčika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilojatā, 141700 iedzīvotāju (2001. g.)
Džizaha pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 131500 iedzīvotāju (2001. g.)
Navoji pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 138100 iedzīvotāju (2001. g.)
Fergāna pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 183000 iedzīvotāju (2001. g.); Skobeļeva (1907.-1924. g.)
Buhāra pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 249000 iedzīvotāju (2007. g.)
Samarkanda pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 312900 iedzīvotāju (2007. g.)
Termiza pilsēta Uzbekistānas dienvidos, Surhondarjas vilajetā pie Afganistānas robežas, 136200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džarkerghona pilsēta Uzbekistānas dienvidos, Surhondarjas vilajetā, Surhondarjas labajā krastā
Tahiatoša pilsēta Uzbekistānas Karakalpakastānas Republikā, Amudarjas kreisajā krastā, 64100 iedzīvotāju (2012. g.)
Kenghirota pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, \~10000 iedzīvotāju
Manghita pilsēta Uzbekistānas Karakalpaksttānas Republikā ("Mang'it"), 30700 iedzīvotāju (2004. g.)
brīvļaudis Pilsētnieki, kas nav kāda parādnieki
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns
kudla Pinkaina, savēlusies spalva dzīvniekiem
mikeleti Pirenēju iemītnieki, Napoleona I kara spēkam ļoti bīstami
diģitigradi Pirkstmiņi - zīdītāju dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz zemes tikai ar pirkstiem, piem., kaķi
ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.)
lucidarius Pirmā vācu enciklopēdija, ko 12. gs beigās sarakstīja katoļu garīdznieki laju vajadzībām, atbildot uz zinātnes un reliģijas jautājumiem
draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem
Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm
arhencefalons Pirmatnējās priekšējās smadzenes (mugurkaulniekiem); galvas smadzenes
protostomia Pirmmutnieki
Pskenta Piskenta, pilsēta Uzbekistānā
Pskema Piskoma, upe Uzbekistānā
placentalia Placentāļi, zīdītāji dzīvnieki ar placentu
zvīņa Plakans ādas veidojums dzīvniekiem, gk. zivīm, arī rāpuļiem un dažām zīdītāju sugām; zvīņas
lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot
olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate
galvasnaudas nemieri plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas
kosmopolītisks Plaši izplatīts uz zemeslodes (par augiem vai dzīvniekiem)
lenkums Platība, kurā medījamie dzīvnieki aplenkti un norobežoti ar karodziņiem
Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats
pluncas Plaušas (parasti dzīvniekiem)
pluņči Plaušas (parasti dzīvniekiem); pluncas
brahiopodi Pleckāji, jūras bezmugurkaulnieki (ap 280 sugām) ar divvāku čaulu
lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi
kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tiek turēts mājas kaķis
sēpijveidīgie galvkāji plēsīgi desmittaustekļu galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieki, kam ir tintes dziedzeri; dažkārt tos sauc par tinteszivīm (5 dzimtas, 20 ģinšu, > 150 sugu)
karnivori Plēsīgi dzīvnieki, arī augi, kas barībai izmanto dzīvniekus
savillot Plēšoties sakost, saknābāt u. tml., izplūkājot, izjaucot apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvniekiem)
ārdīties Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem)
pļavki Pļavnieki (rajons Rīgā)
Pļavčiks Pļavnieki, mikrorajons Rīgā
kaolinoze Pneimokonioze strādniekiem, kas strādā ar kaolīnu
podnieks Podnieki
aukstasiņu dzīvnieki poikilotermi - dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru , kura mainās atkarībā no vides temperatūras (rāpuļi, abinieki, zivis, apaļmutnieki un visi bezmugurkaulnieki)
dorseti Polārie mednieki, kas apdzīvoja Kanādas austrumu daļas arktisko krastu gandrīz 2000 gadu līdz neizskaidrotai izzušanai 14. gs. beigās
reinzemnieki Politiska partija Livonijas ordeņa valstī 14. un 15. gs., kurā sastāvēja gk. no Reinzemes ieceļojušie bruņinieki
jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību
ekonomisms Politisks virziens Krievijas sociāldemokrātijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas uzskatīja, ka strādniekiem jācīnās par ekonomiskām tiesībām, bet ar politiku lai nodarbojas liberāļi
goraļi Poļu kalnieši Beskidos un Tatros, augstumos aitu gani un mežu strādnieki, bet ielejās zemkopji
miriapodi Posmkāju dzīvnieki, simtkāji, daudzkāji, ķauri
pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām
traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki
jūraszirnekļi posmkāju tipa helicerātu klase ("Pantopoda"), zirnekļveidīgi jūras dzīvnieki
zirnekļveidīgie Posmkāju tipa klase ("Arachnida"), pie kuras pieder zirnekļi, ērces, skorpioni; šīs klases dzīvnieki
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki
stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu
mazsaru tārpi posmtārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē
sipunkulas Posmtārpu klases dzīvnieki, gk. tropu jūrās
dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas
konkrēciāņi Prātnieki, kas apgalvo, ka miesa ar dvēseli saauguši, sakusuši kopā
ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni)
pašpatēriņš Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmuma darbiniekiem u. c. personām bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas zemāka par tirgus vērtību
Apšinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
Silinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
Lomi-Bortnīki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lomi-Bortnieki" nosaukuma variants
Akmeņmūrnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņu Mūrnieki" nosaukuma variants
jaunsaimnieks Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotājs
Preiļu muižas Jaunsaimnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants latgaliski
Jaunsaimnīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukums latgaliski
Litaunīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" nosaukuma variants
mūrnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" iedzīvotāji
Ezernīki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" nosaukuma variants
Patmaļnīki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
lācenieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lācenieki" iedzīvotāji
Locinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukuma variants
Luocinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukums latgaliski
Slastinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Slastinieki" nosaukuma variants
Cepernīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" iedzīvotāji
Patmaļnīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Ašinieki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
Ašinīki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
Akmiņu Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukuma variants
Akmiņu Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukums latgaliski
Lielie Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukuma variants
Lelī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukums latgaliski
lietavnieks Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lietavnieki" iedzīvotājs
litavnieki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" iedzīvotāji
Mazie Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukuma variants
Mozī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukums latgaliski
Upinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
patmalnieki Preļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem
baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs
dekabrists Pret dzimtniecību un patvaldību Krievijā vērstās 1825. gada 14. decembra sacelšanās dalībnieki
Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki
mozetta Priekšā sapogāta apkakle, kas sniedzas līdz elkoņiem, un kurai maza kapuce; to valkā augstāki katoļu garīdznieki
plauksta Priekšējās ekstremitātes noslēdzošā daļa (dzīvniekiem)
stirkšis Priekšmets, kas stirkš; koka ierīce, ko mednieki izmantoja zaķu izdzīšanai no meža
stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam
virspriekšnieks Priekšnieks, kura pakļautībā ir vairākas apakšnodaļas ar saviem priekšniekiem
arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem
ābelnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Ābelnieki" ("Ābelnieku muiža", "Ābeļnieki") iedzīvotāji
kalnenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji
mucenieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
anamniji Primārie ūdens mugurkaulnieki, kuru dīglim nav plēves
puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki
mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; šīs apakšklases dzīvnieki
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
nacionalizācija privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) atsavināšana privātīpašniekiem un pārņemšana valsts īpašumā
saimniecība privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas
fideicommissum Privāts uzdevums mantiniekiem, uzliekot to viņu sirdsapziņai, atdot kādu daļu no mantojuma vai pat to visu tādām personām, kas pēc stingrām romiešu tiesībām nespēja mantot
klīringa sistēma procedūru kopums, ar kura palīdzību dalībnieki klīringa centrā vai citā noteiktā vietā veic ar naudas vai finanšu instrumentu pārvedumiem saistītas informācijas vai dokumentu apmaiņu
sadalīšana process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem - sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā
apvienošana process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; pievienojamā sabiedrība, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas
pārvietošana process, kurā dzīvas būtnes (cilvēki, dzīvnieki) maina savu atrašanās vietu
cirpšana process, kurā dzīvniekiem ar dzirklēm vai cērpamo mašīnu nogriež (nocērp) apmatojumu
laktācija process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu
mašīnkods Programmēšanas valoda datoriem, kas sastāv no instrukcijām datoriem lasāmā formā, t. i., bināro skaitļu kodiem (vieninieki un nulles)
propilopithecus Propilopiteki
dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā
autokatarse Psihoterapijas metode, kurā slimniekiem ieteic atcerēties un aprakstīt savus piedzīvojumus, lai atbrīvotos no iekšējiem psihiskiem konfliktiem
Rudbeckia hirta pūkainā rudbekija
aizpokšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem)
aizpukšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem)
lasīties Pulcēties (baros) - par dzīvniekiem
lauzties vaļējās durvīs pūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ
čups Pūlī, barā (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
čupa Pūlī, barā (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
purngals Purna priekšējā daļa (dzīvniekiem)
sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem)
bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā
bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā
putraimnieki pusgraudnieki (ironiski)
zarnelpotāji Pushordaiņu klase, jūras dzīvnieki ar hordaiņiem raksturīgām iezīmēm, tārpveidīgu ķermeni (garumā no dažiem cm līdz 2,5 m), dzīvo jūru piekrastē nelielā dziļumā
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem
koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos
ropalīši Pušelnieki
mežernieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mežernieki" iedzīvotāji
vecumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" iedzīvotāji
rošanieši Puštunu (afgāņu) tautas kustības (1560.-1638. g.) dalībnieki
plēsīgie putni putni, kas pārtiek gk. no sauszemes mugurkaulniekiem
maitas putns putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem
maitasputns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu
kollaterālie radinieki radinieki sānu līnijā, pretēji radiniekiem taisnā (tiešā) līnijā
lineārie radinieki radinieki tiešajā līnijā (tēvs, māte, dēls, meita)
radniecības sānu līnija radinieki, kas cēlušies no vienas kopējas trešās personas - ciltstēva vai ciltsmātes
radniecības taisnā līnija radinieki, kuri cēlušies viens no otra ar dzimšanu un kurus sauc vai nu par augšupējiem vai lejupējiem radiniekiem
dubultradi Radinieki, kurus saista vairākas radniecības saiknes (kas rodas, piemēram, brāļiem apprecot māsas)
pīkstēt radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām
ņeukšēt radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem)
ņiukšēt radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem)
svilpt radīt augstu, samērā griezīgu balss skaņu (par dzīvniekiem, parasti par putniem)
raudāt radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
smieties radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
ķiukstēt radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī
pukšēt radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem)
pukšķēt radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem)
pukstēt radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2)
gremt radīt klusas balss skaņas (par slimiem dzīvniekiem)
murmināt radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem)
trokšņot radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
varkšēt radīt ņurdošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
urkšķēt radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām); arī rukšķēt
bukšināt radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem)
ņēkšēt radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
šķaudīt radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem)
ņeukšēt radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem)
ņaukšēt radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt
spiegt radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem)
blorkšēt radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
blurkšēt radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
krekšēt radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
krekšķēt radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
klakšināt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
klakšķināt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
ūkšēt radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem)
ūkšķēt radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem)
rēkt radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem)
zāģēt radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem
ņerkstēt radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem)
tirkšēt radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
tirkšķēt radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem)
saukt radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem)
kliegt radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem)
apdullināt radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu)
vēkšēt radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem)
vēkšķēt radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem)
kaukt radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām
brēkt radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem)
taurēt radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem)
krākt radīt šādas skaņas bailēs, sāpēs, piepūlē (par dzīvniekiem, parasti par zirgiem)
raidīt radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) - par dzīvniekiem
rūkt radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem)
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
pieradoties Radoties, uzturēt labas attiecības (ar vairākiem vai daudziem radiniekiem)
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem
vidzemniecisks Raksturīgs Vidzemei, vidzemniekiem
tirkšķis Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki
kliegšana raksturīgu, samērā skaļu saucienu, balss signālu radīšana – par dzīvniekiem
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās (par dzīvniekiem)
ramapithecus Ramapiteki
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas
rāpus Rāpojot (par dažiem dzīvniekiem, kukaiņiem)
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas
rausties Rāpties, parasti ar grūtībām (par dzīvniekiem)
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem)
atrietēt Rasties, pieplūst pienam tesmeni (par slaucamiem mājdzīvniekiem)
ratnieks Ratnieki
nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā
krunkot Raukt krunkās (purnu) - par dzīvniekiem
mājrūpniecība Ražošanas organizācija, kad strādnieki ir nodarbināti savos dzīvokļos un nodod saražoto produkciju
pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā
pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi
kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības
atsaukties Reaģēt (uz ko) ar balss skaņām (par dzīvniekiem)
sagaidīt Reaģēt ar savu izturēšanos uz (kāda) ierašanos, parādīšanos (par dzīvniekiem)
atsarunāties Reaģēt uz cilvēka runu ar balss skaņām (par dzīvniekiem)
klausīt Reaģēt uz savu vārdu (par dzīvniekiem)
izrēkt Rēcot radīt (skaņas) - par dzīvniekiem
rēdas Rēdas ļaudis - plostnieki
rādiņi Rēdiņi - augšzemnieki, sēļi un latgalieši
muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis
plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem
činšs Regulāra produktu vai naudas nodeva feodālajā Austrumeiropā, ko atkarīgie zemnieki maksāja feodālim par zemes lietošanu, Austrumlatvijā (Latgalē) ieviesās 16. gs. 2. p.; pastāvēja līdz 19. gs. vidum
mūža stipendija regulārs naudas pabalsts, ko piešķir Valsts kultūrkapitāla izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā
Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta
tonhaki Reliģiskas kustības dalībnieki un sektas locekļi Korejā 19. gs. otrajā pusē, kas cīnījās par ticības brīvību un vienlīdzību
bogomili Reliģiskas ķecerības formā izvērstās antifeodālās Balkānu zemniecības kustības dalībnieki 10.-14. gs.
tondrakīti Reliģiskas un antifeodālas kustības dalībnieki Armēnijā 9. gs. 30. gados - 11. gs. vidū; kustības centrs atradās Tondrakas ciemā
gallikāņi Reliģiski politiskas kustības dalībnieki Francijā (13.- 18. gs.), kuri centās panākt Francijas katoļu baznīcas neatkarību no pāvesta
glāznieki Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Glāznieki" iedzīvotāji
agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā
rentniekgājums Rentnieku kārta; rentnieki
reņģenieks Reņģu tirgotājs, kas iepirka reņģes no zvejniekiem jūrmalā un pārdeva pilsētā
uzņēmumu apvienošanās reorganizācijas variants - divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku, vai lai iegūtu izšķirošu ietekmi pār citiem tirgus dalībniekiem
kabošjeni Revolucionārās kustības dalībnieki 1410-13, gk. Parīzē
mivrenieki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrenieki" iedzīvotāji
Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski
Paļsinīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Palsinieki" nosaukuma variants
Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
ratinieki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji
ratniecāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
Ratinīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Ratnīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Otrie Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukuma variants
Ūtrī Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukums latgaliski
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Ožinīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants
ratniecāni Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
podnieki Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji
Apšinīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Apšinieki" nosaukuma variants
Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Lucatnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lucatnieki" nosaukuma variants
Plešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants
Pliešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants
Sološnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Sološnieki" nosaukuma variants
šķerbenieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbenieki" iedzīvotāji
Pirmie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski
Otrie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski
kantinieki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kantinieki" iedzīvotāji
Sprūžaunīki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževnieki" nosaukuma variants
desatnieki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Desatnieki" iedzīvotāji
desetnieki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Desetnieki" iedzīvotāji
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
ratinieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji
Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants
kurpinieki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji
kurpiņīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji
kurpnieki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji
Meža Lovnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
Meža Lounīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
silinieki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" iedzīvotāji
Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants
Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski
Māmuļnīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Māmuļnieki" nosaukuma variants
ogrinieki Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ogrinieki" iedzīvotāji
Kotodoņanas rezervāts rezervāts Spānijas dienvidu daļā, uz rietumiem no Gvadalkiviras ietekas Kadisas līcī, platība - 250 kvadrātkilometru, dibināts 1966 g., ietver 40 km garu kāpu joslu, aiz kuras - sāļpurvs, ziemeļu daļā - savanna, mīt dažādi dzīvnieki, ziemo un pārlido daudz putnu
Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju)
Karakulas rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Kizilkuma rietumu malā, platība - 205 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g., lai saglabātu un pētītu dabas kompleksus (floru un faunu tuksnesī sakarā ar apūdeņošanu)
krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu; zilais azbests
rīdzenieks Rīdzinieki
bortniecieši Riebiņu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bortnieki" iedzīvotāji
kapenieks Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" iedzīvotājs
cepernieki Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" iedzīvotāji
Medvednīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Medvednieki" nosaukuma variants
Reinīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Reinieki" nosaukuma variants
Rejnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Reinieki" nosaukuma variants
Reminīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Remenieki" nosaukuma variants
Runcaunīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants
Runcupnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcavnieki" nosaukuma variants
Stabuļnīceņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
Stabuļnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
magistrs Rietumeiropā viduslaiku mūku un bruņinieku ordeņu priekšnieki
Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu
Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
Vuruluvurulu Rietumkimberlijas (Austtrālija) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, kas zog medu savvaļas bitēm ar banksijas ziediem, kas piesieti pie nūjām
rietumnieks Rietumnieki
pārcēlāju amats Rīgas latviešu amata brālība, ko 17. gs. nodibināja Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai cilvēkus, pajūgus un kravas; pastāvēja līdz 1853. g.
amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem
franču grupa Rīgas literāti un mākslinieki, kas 20. gs. 40. gadu 2. pusē pa pirmdienām pulcējās Arnolda Stubava dzīvoklī, lasīja franču dzeju un prozu, runāja par franču mākslu
biķernieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
pļavnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Pļavnieki" iedzīvotāji
Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi
parīkle Rīkles apakšējā daļa; pakakle (dzīvniekiem)
vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība
ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība
vīties Riņķot (ap ko, kādu) - par dzīvniekiem, piemēram, putniem, lidojošiem kukaiņiem
hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā)
svārstību slāpētājs ritošā sastāva ekipāžas atsperojuma elements (hidrauliskais, pneimatiskais un mehāniskais berzes slāpētājs), kas ar berzi ierobežo svārstību amplitūdu, it īpaši rezonanses režīmā, un slāpē svārstību enerģiju
riteņpāris Ritošā sastāva ekipāžas pamatelements, ratiņu daļa, kas uzņem visas konstrukcijas slodzes, nodod tās uz sliedēm un virza konstrukciju pa sliežu ceļu
ratiņi ritošā sastāva ekipāžas sastāvdaļa, kas nodrošina lokomotīves kustību pa sliežu ceļu, uzņem vertikālās slodzes no virsbūves, horizontālās gareniskās vilces un bremzēšanas slodzes un šķērsslodzes; ekipāžā ietilpst divi divasīgie vai trīsasīgie vai arī četri divasīgie ratiņi; vienas ekipāžas ratiņi var būt savā starpā nesavienoti vai savienoti
divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku
ierakties Rokot ievirzīties (parasti zemē) - par dzīvniekiem
sklerodaktilija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu
sklerodaktīlija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu
tetrarhija Romas impērijā - varas sadalījums starp četriem līdzvaldniekiem
spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu
carnifex Romiešu bende, kas izpildīja nāvessodus vergiem un svešiniekiem; mocītājs, spīdzinātājs
Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju
kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai
ekshērēdācija Romiešu tiesību institūts, kura būtība ir tā, ka tiek atstumti no mantojuma tie mantinieki, kam pēc likuma ir tiesība mantot (neatraidāmi mantinieki)
ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca
mucenieki Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
skriešana maisā rotaļa, dalībnieki iekāpj maisā līdz krūtīm, to sasien un iet skrieties
Amora pasts rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules
trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju
trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris
vistiņķeršana Rotaļa, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem
vistiņspēle Rotaļa, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem
paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies
slēpšanās Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies; paslēpes
bābīnas ķert rotaļa, kurā viens no tās dalībniekiem ar aizsietām acīm cenšas noķert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem
košļāties Rotaļājoties viegli kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
šelīt Rotaļāties (par dzīvniekiem)
šelīties Rotaļāties (par dzīvniekiem)
skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma
skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma
Neicinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Neicenieki" nosaukuma variants
Salinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
pakalnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
trumpinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Trumpinieki" iedzīvotāji
saulcerīte Rudbekija
fūrmaņroze Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
jorģīne Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
vecpuisis Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
zeltstarīte Rudbekija ("Rudbeckia laciniata")
rudbeckia Rudbekijas
krāšņā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia fulgida")
pūkainā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia hirta")
šķeltlapu rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia laciniata")
lielā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia maxima")
spožā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia nitida")
Čirvoļnīki Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Čirvolnieki" nosaukuma variants
pilsnieki Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" iedzīvotāji
oparnieki Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Oparnieki" iedzīvotāji
upetnieki Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
aparnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Aparnieki" iedzīvotāji
Dziestnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukuma variants
Dzīstnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukums latgaliski
Oparnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Oparnieki" nosaukums latgaliski
silenieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji
Silinīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
Silenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
Upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukuma variants
Upeitnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukums latgaliski
upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upītnieki" iedzīvotāji
Žeivenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Žeivenieki" nosaukums latgaliski
gremt Rūkt (par dzīvniekiem)
kverkšēt Rūkt, arī urkšķēt (par dažiem dzīvniekiem)
kverkšķēt Rūkt, arī urkšķēt (par dažiem dzīvniekiem)
galda runa runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā
runaskoris Runas koris - ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
vārstīt muti runāt lieki, nevajadzīgi, tukši
dzisināt muti runāt lieki, veltīgi, bez panākumiem
šana Rūpīga attieksme (parasti pret apģērbu, darbarīkiem, dzīvniekiem)
posesiju rūpnīca rūpnīca, kuru dzimtbūšanas laikos uzcēla privātpersona uz valsts zemes un kurā strādāja dzimtzemnieki
liepnieki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Liepnieki" iedzīvotāji
tiesiskās attiecības sabiedriskās attiecības, kuras regulē tiesību normas un kuru dalībniekiem pieder subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi, ko nodrošina valsts
eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki)
majotēni Sacelšanās dalībnieki Parīzē 1382. g., kas vērsās pret nodokļu paaugstināšanu un iekasēšanu
sasmailēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem)
saspicēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt
saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) - par dzīvniekiem; sabozt
sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem)
uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem)
uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem)
sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem)
konkurence Sacensība (starp dzīvniekiem, augiem, to daļām) dzīvības un uztura dēļ
mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē)
neklātienes sacensības sacensības, kurās dalībnieki startē (sacenšas) dažādās vietās (piemēram, dažādās pilsētās, rajonos)
klātienes sacensības sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tajā pašā vietā
divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku
divkauja Sadursme, cīņa (starp diviem pretiniekiem)
ietaupīt Saglabāt, lieki neiztērēt (enerģiju, darbu u. tml)
sasagulties Sagulties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
atkrava Saimniecībā lieki, darba nespējīgi cilvēki
kambarnieki Saimnieki, kas nomāja pilsētas zemi gruntsnomā un maksāja nodevas vai gruntsnaudu pilsētas ķemerejā ("naudas kambarī")
druvas spaids saimniekošanas veids, kad visiem ciema zemniekiem bija reizē jāsēj un reizē jānovāc raža
graudotājs Saimnieks, kas saimnieko ar graudniekiem
saimiekgājums Saimnieku šķira, kārta; saimnieki
saimniekgājums Saimnieku šķira, kārta; saimnieki
kupēt saīsināt, apgriezt dzīvniekiem ausis, asti
cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām
lopisks saistīts ar dzīvniekiem, tiem raksturīgs
jaunstrāvniecisks saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs
melnsimtniecisks saistīts ar melnsimtniekiem, tiem raksturīgs; galēji reakcionārs, šovinistisks
nemierniecisks saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs
sīkīpašniecisks saistīts ar sīkīpašniekiem, tiem raksturīgs
telekinematogrāfisks saistīts ar telekinematogrāfiju, tai raksturīgs
manīt Sajust (par dzīvniekiem)
nomanīt Sajust (par dzīvniekiem)
dzelzs inventārs saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām
pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu
ar diegiem nav aršana saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi
ziloņkaula tornī saka, ja kāds (biežāk mākslinieki) norobežojas no apkārtējā
mute vārstās (arī virinās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā
mute virinās (arī vārstās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību
mirst kā mušas saka, ja mirst daudzi cilvēki vai masveidā nobeidzas dzīvnieki (parasti epidēmijā)
saglaust Sakļaut (ausis) - par dzīvniekiem
nosapļauties Sakost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
sakosties Sakost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem
uzņemt sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzņemt sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
noraut pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
noraut (arī apraut) pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
monahs Sākumā kristīgo anahorēti, vēlāk klosteru iemītnieki
Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās
mērnieki Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" iedzīvotāji
līdumnieki Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
salašņāties Salasīt, savākt sev (ko, parasti meklējot); meklējot (barību, parasti zāli) paēst (par dzīvniekiem)
ošenieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
kalnenieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji
dzirnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
novadnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji
vecnovadnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecnovadnieki" iedzīvotāji
ošenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
rūpnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
nolaisties uz visām četrām saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem)
saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem)
salocīties Saliekties (parasti uz priekšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
Arnasoja ezeri sālsezeri Uzbekistānā (_Arnasoy ko'llari_), Džizahas vilajeta ziemeļaustrumos
stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
pajauns samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pavecs (1)
sīklopi samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas)
pasīks samērā sīks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni)
pavecs samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pajauns (1)
pakūtrs samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
pabailīgs samērā, arī mazliet tramīgs (par dzīvniekiem)
pavārgs samērā, arī mazliet vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
stalts Samērīgs, arī spēcīgs, vingrs (par dzīvniekiem, to ķermeni, tā daļām)
samērcēties Samirkt, izmirkt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
porfira Samta mantija ar sermuļādas uzšuvumiem, ko valdnieki uzģērbj svinīgos gadījumos
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu
sašurpt Sanīkt, saslimt (parasti par dzīvniekiem)
bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām
purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem
saošņāt Saostīt (1) - parasti par dzīvniekiem
sasaostīties Saostīties (par dzīvniekiem)
iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem
ringa Sapulces māja strādniekiem muižā
adresātu saraksta serveris sarakstserveris, kas nodrošina automātisku e-pasta, kurš adresēts kādam no šī saraksta adresātiem, pārsūtīšanu visiem šī adresātu saraksta dalībniekiem; _LISTSERV_
karnevāls sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos
ieritināties Saritināties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā
eritroze Sarkanzilgana ādas un gļotādas krāsa policitēmijas slimniekiem
auroties Sasaukties (brēcot, kaucot u. tml. vilinot vienam otru) - par dzīvniekiem pārošanās laikā
mana Saskaņā ar melanēziešu un polinēziešu ticējumiem, pārdabisks spēks, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm
lokomocija Saskaņotas (koordinētas) kustības, ar kuru palīdzību cilvēks un dzīvnieki pārvietojas telpā (gājiens, lidojums, peldēšana u. c); šādas kustības notiek, muskuļiem darbojoties ar centrālās nervu sistēmas līdzdalību
nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem
aprīt Satvert un norīt (parasti par dzīvniekiem); norīt
VEF-Biķernieki Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Vefa Biķernieki" nosaukuma variants
mazgāšanās sava ķermeņa, tā daļas tīrīšana laizot (vai citādi darbojoties) – par dzīvniekiem
saviesties Savairoties (kur) - par dzīvniekiem, augiem
piebērnoties Savairoties (par dzīvniekiem)
pievairoties Savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem)
uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem)
renegātisms Savas līdzšinējās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem
dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
koreāls savienojumā "koreālas saistības": solidāras saistības (civiltiesībās), par kuru izpildīšanu ir atbildīgi visi parādnieki kopā un katrs no tiem atsevišķi
mazsaru savienojumā "mazsaru tārpi"; posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē
peļveidīgs savienojumā "peļveidīgie grauzēji": grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji; šīs apakškārtas dzīvnieki
laisties savienojumā ar "klāt", "tuvumā": ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem); neuzturēties, nenākt tuvu (kādam)
transmisija Savienojumos "mantošanas transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas
kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pāroties (par dzīvniekiem)
salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par dzīvniekiem
līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes)
sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm)
medību dzīvnieki savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt
skifozoji Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki
skifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki; skifozoji
plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki
sardoniski smiekli sejas muskuļu krampji stingumkrampju slimniekiem
kļemi Sēklinieki
testikulas Sēklinieki
testikuli Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri
testikuļi Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri
epizoohorija Sēklu izplatīšanās ar dzīvniekiem; sēklas pieķeras, pielīp pie dzīvnieka un kopā ar to pārvietojas uz citu vietu; šādi izplatās, piem., sunīši, dadži
dranks sēks^1^ - nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem
sodomija seksuāla perversija, piemēram, homoseksuālisms un dzimumattiecības ar dzīvniekiem
bestialitāte Seksuālas perversijas forma, kas izpaužas kā dzimumsakari ar dzīvniekiem
lihenifikācija Sekundārs izsitums hronisko niezošo dermatožu slimniekiem; raksturīga ādas infiltrācija, reljefs ādas zīmējums, pigmentācija, lobīšanās
vebinārs Seminārs interneta vidē, kurā dalībnieki piedalās katrs no sava datora
pūrs sena beramu vielu tilpuma mērvienība = 3 sieki = 3 ķipi = 4 sētuves = 240 riekšavas = 54 stopi = 69,5 litri (citviet arī \~70-100 litru; 48 kg)
lescha Senā Grieķijā viesnīcai līdzīga māja, kur pārnakšņot ceļiniekiem, un ko grieķi apmeklēja arī, lai satiktos un patērzētu
gorodki sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras
Čičenica sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva
litiķi Senajā Aleksandrijā zinātnieki, kas nodarbojās ar visādu sarežģītu jautājumu izšķiršanu
fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu
publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem"
astrālie gari senajiem austrumniekiem zvaigžņu un uguns personifikācija
pikenieri Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem
pīķenieki Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem; pikenieri
locupletes Senās Romas bagātnieki
annālisti Senās Romas vēsturnieki, kas notikumus aprakstīja gadu secībā
jomenri Senatnē - angļu brīvprātīgā kavalērijā, kas sastāvēja no muižniekiem un citiem zemes īpašniekiem
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
ascendenti Senči, priekšteči, augšupējie radinieki
kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji
dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus
cikliķi Sengrieķu dzejnieki, kas pēc Homēra apdziedāja grieķu dievus un varoņus
peripatētiķi Sengrieķu filozofa Aristoteļa skolnieki vai viņa skolas piekritēji
riši Senindiešu dzejnieki, "Rigvēdas" himnu sacerētāji
Nārājana senindiešu mitoloģijā - augstākā dievība (vēdu himnās šis vārds vēl nav sastopams, tāpēc pētnieki domā, ka tas bijis neāriešu dievs, kas senindiešu un hindu mitoloģijā iekļauts vēlāk)
pani senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa vai dēmoniska cilts, Indras ienaidnieki, kas attēloti kā melīgi radījumi, kam nav ne ticības, ne kulta; nav izslēgts arī, ka šīs cilts raksturojums atspoguļo mitoloģizētus priekšstatus par kādu reālu cilti, kas bija naidīga āriešiem
Aranjānī Senindiešu mitoloģijā - meža dieviete, meža personifikācija, meža māte, visu meža zvēru radītāja, kas palīdzēja ceļiniekiem, kas apmaldījušies, un dāvāja ēdienu
āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem
Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
peregrīni Seno romiešu sabiedrotie, kas nebij Romas pilsoņi, bet labākā stāvoklī nekā ienaidnieki, jo uzturoties Romas teritorijā, viņiem nevajadzēja iestāties privātā patronātā
equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati
drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem
ferula Senos laikos - lineāls, ar kuru sita pa plaukstām palaidnīgiem skolniekiem
Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs
Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi
Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos
dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas
sēņenieks Sēņenieki
četniki Serbu monarhistisko nacionālo vienību dalībnieki, kuru sākotnējais mērķis bija visu serbu apvienošana vienā valstī
starpsertifikāts Sertifikāts, ko par vēl pilnībā neapmaksātām akcijām izsniedz to īpašniekiem
kamisāri Sevennu protestantiskie zemnieki, kas 1702. gadā sacēlās pret franču valdību un pieprasīja, lai nav nekādu nodokļu un lai ir apziņas brīvība
grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā)
sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi
sīkdzīvnieki Sīki dzīvnieki
smidži Sīki, uz dzīvniekiem parazitējoši kukaiņi (tautas nosaukums); arī citi sīki insekti
krofteri Sīkie fermeri Holandē, nomnieki
pusteciņus Sīkiem rikšiem (par dzīvniekiem)
tijins Sīknauda Uzbekistānas Republikā, suma simtdaļa
mazsikspārņi Sikspārņu dzimtas ģints, kukaiņēdāji, līdz 10 cm gari dzīvnieki
lielsikspārņi Sikspārņu ģints, līdz 40 cm gari dzīvnieki, pārtiek no augļiem
augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas
briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki
čuhņa Sīkumi, nieki
Ščadrinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ščadrinieki" nosaukuma variants
silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi)
siltasiņi Siltasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru misas temperatūra nav atkarīga no ārējās temperatūras: cilvēks, zīdītāji, putni
homoiotermi Siltasiņu dzīvnieki (putni un zīdītāji), kam ķermeņa temperatūra ir relatīvi patstāvīga, neatkarīga no apkārtējās vides temperatūras
homeotermiskie dzīvnieki siltasiņu dzīvnieki (zīdītāji un putni), kuru ķermeņa temperatūra gandrīz nemaz nav atkarīga no apkārtējās vides temperatūras
heterotermi Siltasiņu dzīvnieki, kas nelabvēlīgus apstākļus pārcieš mazaktīvā stāvoklī
Ičaunīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ičaunieki" nosaukuma variants
Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" nosaukums latgaliski
Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapinieki" nosaukums latgaliski
Salinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
Upinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce
Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana
siri Sirotāji, ienaidnieki, kas siro
paralēlais process supervīzijā situācija, kad starp supervizoru un supervizējamo vai supervīzijas grupas dalībniekiem notiekošais atspoguļo supervīzijā izskatītā gadījuma apstākļus un attiecības starp sociālo darbinieku un klientu vai klienta ģimenes locekļiem
crow Siu valodā runājoši nomadu mednieki, R no Misūri, dzīvo rezervātā Montānas štatā
vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
luciditāte Skaidrība, skaidras apziņas stāvoklis; slimības simptomu mazināšanās psihiskiem slimniekiem
Kotoļnīki Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kotolnieki" nosaukuma variants
aurot skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā)
auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem)
jotuni Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievu pretinieki, dažādi milži, kas mīt ziemeļos un austrumos, akmeņainā un aukstā zemes nomalē
Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru
kauls Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem)
skoliji skolas iemītnieki
kūvēt Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas
lēkšot Skriet lēkšiem (parasti par dzīvniekiem)
mest cilpu (arī cilpas) Skriet loku lokiem (parasti par dzīvniekiem)
laist Skriet, ātri iet (par dzīvniekiem)
plostnieki Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Plostnieki" iedzīvotāji
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
mirmekofiļi Skudru draugi, zemākie dzīvnieki, kas dzīvo ar skudrām (bet ne paši savā starpā) ciešā sabiedrībā
skujenieks Skujenieki
šmīgrs Slaids, arī lunkans (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); nosmakt
glūnēt Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem)
ziktēt Slepus uzglūnot, vērot, gaidīt, lai uzbruktu (par dzīvniekiem, parasti kaķi)
laisties Slīdot virzīties (lejup) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta
noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
babezioze Slimība, kas attīstījusies pēc inficētas ērces koduma; sastopama gan cilvēkiem gan dzīvniekiem
serodiagnostika Slimību (parasti infekcijas), kā arī asins grupu noteikšana cilvēkiem un dzīvniekiem ar imūnserumu palīdzību
dzelte Slimīgi dzeltena ādas nokrāsa aknu un žults slimniekiem
specene Slimnīca padomju nomenklatūras darbiniekiem
olīties Slinkot, nodarboties ar niekiem
zloķoties Slinkot, nolaidīgi strādāt, nodarboties ar niekiem
gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas
princips Smagi bruņoti kājnieki leģionu sastāvā Senajā Romā 4.-2. gs. p. m. ē.
stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju
mūlādhāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas starpenes vai asteskaula rajonā, dažkārt to identificē ar sēkliniekiem vai olnīcām
āķītis Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem)
mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem)
sirte Smilšu saskalojums jūrā, kuģiniekiem bīstama vieta, sevišķi Ziemeļāfrikas piekrastē
vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vārtnieki" iedzīvotāji
nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nivālie dzīvnieki sniega dzīvnieki
references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.)
sociālais darbs darbavietā sociālais darbs, kas tiek veikts vidējos vai lielos ražošanas uzņēmumos vai organizācijās ar mērķi organizēt vai piesaistīt sociālo atbalstu un pakalpojumus strādājošajiem un viņu ģimenēm, kā arī darba meklētājiem un pensionētajiem darbiniekiem
kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus
kollektīvisms Sociālistiska mācība, ka ražošanas līdzekļi jāatņem privātīpašniekiem un jānodod ražotāju kollektīvam, kas peļņu sadala saviem locekļiem
ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro
zoofilija Sodomija - cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem
koreālas saistības solidāras saistības, par kuru izpildīšanu atbildība gulstas uz visiem parādniekiem kopā un uz katru no tiem atsevišķi
Arālkums solončaku un sālsezeru apgabals Uzbekistānā (_Orolqum_), Karakalpakstānā, dienvidos no Arāla jūras
Manala somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, tās saimnieki, kā arī upe, kas atdala mirušo pasauli no dzīvo pasaules, tā ir drūma, krēslaina un auksta sēta, kas atrodas pasaules ziemeļu malā, kā arī zem zemes
divdibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka
divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem)
sērties Spalvas mest, mainīt (par dažiem dzīvniekiem)
proceri Spānijā pilsētas augstmaņi, valsts padomnieki, augšnama locekļi; vispār ievērojamākie, dižciltīgie
sperties Spārdīties (parasti par dzīvniekiem)
leprozorijs Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde lepras slimniekiem
zīdvesters Speciāla no eļļota vai gumijota auduma izgatavota cepure, ko lieto jūrnieki lietus un vētras laikā; tā veidota ar platu apmali, kas nosedz kaklu un plecus
emeritūra Speciāla pensija, naudas pabalsts, piem., zinātniekiem, garīdzniekiem
aviosignālpostenis Speciāli aprīkots punkts, kas lidaparātu ekipāžām noraida norunātos signālus un norāda mērķus, izmantojot audeklus, pirotehniskos, gaismas un radiotehniskos līdzekļus
spermatofors Specializēta kapsula (dažiem dzīvniekiem), kurā atrodas spermatozoīdi
maņu orgāni specializēti veidojumi, ar kuriem dzīvnieki un cilvēks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to analīzi
cepurīte Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem
bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām
konflikta vadīšana specifisku darbību kopums konflikta risināšanas procesā, kad kādas grupas dalībniekiem palīdz noteikt un raksturot savstarpējās attiecības, atkarības sfēras, novērst komunikācijas barjeras, precizēt problēmas un resursus, darboties kopā specifisko problēmu risināšanā
uzcirst Spēcīgi iecirst (ar knābi, nagiem u. tml.) - par dzīvniekiem
cirst Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem)
sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
maņa spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt
prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā
dzīvotspēja Spēja bioloģiski eksistēt (parasti dzīvniekiem, augiem)
daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem)
saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības
lastaukus sist spēle Ziemassvētkos, kurā vienam no dalībniekiem, kuram nav atļauts skatīties, tiek sitiens, līdz viņš var uzminēt sitēju, kurš pēc tam ieņem viņa vietu
pakalpojumu loterija spēle, kurā dalībnieki piedalās, noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu
serso Spēle, kurā divi vai četri dalībnieki met ar nūjiņu cits citam stīpu
kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri)
kurpnieks Spēle, kurā starp dalībniekiem un centrālo personu noris dialogs, pēc kura tā nomet nūju un visi mainās vietām
pēdējais pāris spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās
vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos
kuģu lādēšana spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu
loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli
raut rutkus spēles nosaukums (vairāki dalībnieki sēž rindā cits citam klēpī, aizmugurējais stingri apņem priekšējo un tur, lai rāvējs nevar klēpī sēdošo, rutku, izraut)
izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu)
kniebt Spiest, piemēram, ar spīlēm (par dzīvniekiem)
galdiņa dancināšana spiritisks eksperiments, kura laikā tā dalībnieki liek galdiņam kustēties
borēlija Spirohetu ģints; gramnegatīvas anaerobas spirālveida sīkbūtnes, patogēnas cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem
pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā)
turnīrs sporta cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos)
totalizators sporta sacensībās - derību spēle, kuras pamatā ir par atsevišķiem sacensība dalībniekiem iemaksātās naudas summas, ko iemaksātājs zaudē, ja nav uzminējis sacensību rezultātu
turnīrs sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru
teniss sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam
kāpšanas sports sporta veids, kurā dalībnieki pārvar dabīgas vai mākslīgas vertikālas sienas
Rudbeckia nitida spožā rudbekija
stiepties Spraigi iztaisnoties, arī iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
eja Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās)
sposts Sprosts (dzīvniekiem)
banda Stabila, ar ieročiem bruņota grupa, kuras sastāvā ir vairāk nekā divas personas, no kurām vismaz viena ir bruņota, un par to ir zināms pārējiem noziedzīgās grupas dalībniekiem
stabulnieks Stabulnieki
Ceperi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
stabulniecieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
stabulnieki Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
Stabuļnīki Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
klētnieki Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Klētnieki" iedzīvotāji
lepns Stalts, izskatīgs, arī spēcīgs (par dzīvniekiem)
konētabls staļļmeistars, viduslaikos viens no augstākajiem virsniekiem
stārastgājums Stārasta radinieki, piederīgie; stārasta dzimta
branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži)
Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
INTAS Starptautiskā asociācija sadarbības veicināšanai ar zinātniekiem no bijušās Padomju Savienības jaunajām valstīm
nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.)
MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP
skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis
intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā
gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu
otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā
līdzsvars stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu
vadība stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā
līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
stāvkājām Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem
stāvkājās Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem
stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu
eglītes tipa slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvnieki ienāk un iziet grupās; stāvvietas izvietotas ieslīpi – skujiņu veidā abās tranšejas pusēs
karuseļa tipa slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta; kurā dzīvnieki slaukšanas laikā atrodas uz rotējošas gredzenveida platformas
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem
pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām)
žīga Stīgu lociņinstruments, ko 12.-13. gs. spēlēja klejojošie dziesminieki
stiklenieks Stiklenieki
pieēsties Stingri piesūkties, iekosties (par dzīvniekiem)
knupt stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
kņupt stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
noknupt stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām
nokņupt stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām
sakņupt stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties
slumps Stīvs, stīvām kājām (par dzīvniekiem)
silzemnieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Silzemnieki" iedzīvotāji
enkurnieki Strādnieki, kas saņem ostā ienākušos plostus
čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības
trānieši Strādnieku kustības dalībnieki Norvēģijā, pēc M. Trānes (1817-1890) vārda
Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
strādniekgājums Strādnieku šķira, kārta; strādnieki
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem
sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4)
ieklupt strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem
pieklupt strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem
šķīst strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izmest strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem
izsviest strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem
spriņģēt strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem)
dancāt strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parastik par dzīvniekiem)
kampt strauji ņemt (mutē) - par dzīvniekiem; strauji kost
saskrieties strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
pieklupt strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem)
ķert strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem)
saķert strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem
sakampt strauji saņemt (mutē) - parasti par dzīvniekiem
piekampt strauji satverot (barību), piepildīt (ar to muti) - parasti par dzīvniekiem
pakampt strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) - par dzīvniekiem
paķert strauji satvert (mutē) - par dzīvniekiem; pakampt (2)
sadzīties strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
sagāzties strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
ieklupt strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem)
iemesties strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem); ieklupt
tvert strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem
rauties strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
virpuļot strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem)
aizspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
iespurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nospurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
strīdētājies Strīdnieki
umas Strīds par niekiem
sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem
izsūkt Sūcot iegūt (barību) - par dzīvniekiem
iesūkt Sūcot uzņemt (barību) - par dzīvniekiem
vaisla Sugas turpināšana (dzīvniekiem), radot pēcnācējus
tiesas izdevumi summas, kas izmaksātas vai izmaksājamas cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem, pieaicinātajiem
UZS Sums; Uzbekistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tijins
sunnīts Sunnisma piekritējs; musulmaņu grupa, kas atzina par valdniekiem arī tos kalifus, kuri nebija pravieša Muhameda pēcteči
suns suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kas tiek turēta kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns
šakālis Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem
Surhandarja Surhondarja - upe Uzbekistānā
ehotestēt sūtīt ziņojumu visiem adresātu saraksta dalībniekiem, pieprasot apstiprinājumu, ka šis ziņojums ir saņemts, lai pārliecinātos, ka adresāti ir sasniedzami; "ping"
pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
svešļaudis Svešinieki
tautaji Svešinieki, tautas
sveši ļaudis svešinieki; tautas, precinieki
vakariņļaudis Svētā Vakarēdiena dalībnieki
sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš
pataļči Svinīgas vakariņas pēc talkas, ko rīko tās mājas saimnieki, kur notika talka
gabarīts Šablons, lekāls jūrniekiem
važa šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
važas šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
ķēde šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa
staigulis šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem
mugura šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem)
gājiens šāda pasākuma dalībnieki
tiesību subjektīvisms šāda spēja civiltiesiskajās attiecības ir to dalībniekiem jeb personām, subjektiem, ja tiem ir tiesībspēja un rīcībspēja
saistīt šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
apmīļot šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem)
tiesa šādas valsts institūcijas darbinieki, kas spriež tiesu
nešāds Šāds nešāds - nederīgas lietas, sēnalas, visādi nieki
veselība Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem)
dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles
zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem
korespondencpartija Šaha spēlē vai dambretē partija, ko pretinieki izcīna, paziņojot gājienus pa pastu
simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem
Šahrihana Šahrihona - pilsēta Uzbekistānā
Šarguņa Šarguna - pilsēta Uzbekistānā
orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša
Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš
šautinieki Šautnieki - jaunieši, kas Pūpolu svētdienas vai Lieldienu rītā iet no mājas mājā, rituāli pērdami (šauzdami) gulētājus ar pūpolzariem un prasīdami par samaksu olas
Nuha Šeki, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1968. g.
džentrija Šeņši - ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā, zemes īpašnieki
Šerabada Šeroboda - pilsēta Uzbekistānā
šiegalieši šī gala iemītnieki; šajā galā dzīvojošie
sāns šī vidukļa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem)
Simonoseki Šimonoseki - pilsēta Japānā
vērsis šīs dzimtas ģints ("Bos"), kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri); šīs ģints dzīvnieki
morālists šīs grupas rakstnieki
trilobīti šīs klases dzīvnieki
ciems šīs pamatvienības administrācija, pārvaldes darbinieki
kastrofrēnija Šizofrēnijas pacienta slimīgas bailes vai iedoma, ka ienaidnieki izņem viņam no smadzenēm domas
muizinieki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
Muizinīki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" nosaukums latgaliski
Rudbeckia lanciniata šķeltlapu rudbekija
Šķerbinieki Šķerbinieki 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Šķerbinieki Šķerbinieki 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
barjera šķērslis, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem
hemolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa vadiem un šūnu starptelpu tādiem dzīvniekiem, kuriem nav slēgtas asinsrites sistēmas
arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko ieceļ valsts likumā paredzētajā kārtībā
ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos
geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru
šņukurēt Šņakarēt (2) - ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem)
sudri Šūdras - viszemākā no četrām vārnām (kārtām) Indijā; pie tās piederēja bezzemnieki, algādži, amatnieki
ensi Šumeru priesteri un valdnieki
anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem
diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā
civilbūves Tā dzelzceļu saimniecībā sauca ēkas ar dažādiem uzdevumiem: pasažieru ēkas dzīvokļi darbiniekiem, darbnīcas, noliktavas u. c., pretstatā tiltiem, caurtekām
akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus
miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā
Sadņiki Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sadnieki" nosaukuma variants
autoritāra vadīšana tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierunu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli
maskēšana Tāda vārda bināro pozīciju izdalīšana, kas atbilst vieniniekiem attiecīgajā maskā, vienlaicīgi ignorējot informāciju, ko satur pārējās pozīcijas
anosmotiskie dzīvnieki tādi dzīvnieki, kam osmas (ožas) orgāns sarucis un nedarbojas (piem., vaļi)
kopenieki Tādi, kas turas kopā; dalībnieki
kopinieki Tādi, kas turas kopā; dalībnieki
kopnieki Tādi, kas turas kopā; dalībnieki
figurāls tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā
gandarījuma brauciens tāds brauciens, kas tiek organizēts starp tiem dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši sacensību finālā
lugertakelēts tāds buru peldlīdzekils, kurš ir aprīkots ar lugertakelējumu
norēķinu konts tāds konts centrālajā bankā, pie norēķinu aģenta vai centrālā darījumu starpnieka, kuru sistēmas dalībnieki izmanto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu glabāšanai un norēķiniem par sistēmas dalībnieku savstarpējiem darījumiem
dārgs tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tuvs, mīļš (par priekšmetiem, atmiņām)
spurains tāds, kam apmatojumā, apspalvojumā ir atsevišķi nepiekļāvīgi veidojumi (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
baltkrūtains tāds, kam balta krūšu un pakakles daļa (par dzīvniekiem)
baltkaklains tāds, kam balts kakls (par dzīvniekiem, parasti putniem)
kupls tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
krunkains tāds, kam ir daudz krunku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
stingrs tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī spēcīgs (1), stiprs (1)
spēcīgs tāds, kam ir daudz spēka, tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par dzīvniekiem)
divkājains tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem)
sirms tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu)
garkaklains tāds, kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
spējīgs tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina mehāniskas vai bioloģiskas norises (par dzīvniekiem, augiem)
kājains tāds, kam ir kājas (parasti par dzīvniekiem)
krēpjains tāds, kam ir krēpes (par dzīvniekiem)
tvirts tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām); stingrs (par muskuļiem)
nagains tāds, kam ir lieli, asi nagi (par dzīvniekiem)
lielvēderains tāds, kam ir liels vēders (parasti par dzīvniekiem)
varens tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, arī tāds, kas ir ļoti spēcīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
tievtievs tāds, kam ir ļoti mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir ļoti vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
sīkulīgs tāds, kam ir ļoti mazs augums, mazi izmēri (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
prasīgs tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem)
kropls tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
kroplīgs tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kropls (1)
stīvs tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
plušķains tāds, kam ir pinkains apmatojums (par dzīvniekiem, parasti suņiem)
pirmdobuma tāds, kam ir pirmatnējais ķermeņa dobums (par dzīvniekiem)
platkrūtains tāds, kam ir plata krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
platmugurains tāds, kam ir plata mugura (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
platpierains tāds, kam ir plata piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
platacains tāds, kam ir platas acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
platausu tāds, kam ir platas ausis (parasti par dzīvniekiem)
platspārnu tāds, kam ir plati spārni (par dzīvniekiem)
platspārnains tāds, kam ir plati spārni (par dzīvniekiem); platspārnu
plecīgs tāds, kam ir plati, spēcīgi pleci (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem)
ragains tāds, kam ir ragi vai ragveida izaugumi (par dzīvniekiem, to galvām)
raibpēdains tāds, kam ir raibas kājas, pēdas (par dzīvniekiem)
tramīgs tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem)
siltumprasīgs tāds, kam ir raksturīga siltumprasība (par augiem, dzīvniekiem)
svītrains tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā paša, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem)
plankumains tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem)
resnvēderains tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
rupjādains tāds, kam ir rupja āda (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
līks tāds, kam ir saliecies, saliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem)
tieviņš tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
tievs tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
patrausls tāds, kam ir samērā trausla ķermeņa uzbūve (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
kankarains tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem)
sīksprogains tāds, kam ir sīkas sprogas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sīkzobains tāds, kam ir sīki zobi (par dzīvniekiem)
taisns tāds, kam ir stalts, nesalīcis, arī nesaliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem)
strupastains tāds, kam ir strupa aste (par dzīvniekiem)
strupausains tāds, kam ir strupas ausis (par dzīvniekiem)
šaurkrūtains tāds, kam ir šaura krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
šaurpierains tāds, kam ir šaura piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
šauracains tāds, kam ir šauras acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
šķībacains tāds, kam ir šķības acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
tievkaklains tāds, kam ir tievs kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
ūsains tāds, kam ir ūsas (2) (par dzīvniekiem)
stings tāds, kam ir uz laiku izbeigušies vai ir ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
spalvains tāds, kam ķermeni klāj mati, matiņi (par dzīvniekiem)
kurls tāds, kam nav dzirdes (par dzīvniekiem)
nedzīvs tāds, kam nav dzīvības pazīmju (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); miris
mazproduktīvs tāds, kam nav izkoptas īpašības, kuras nodrošina lielāku produkciju (par dzīvniekiem)
mazprasīgs tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem)
pieticīgs tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākli, vide (par dzīvniekiem)
neizvēlīgs tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi dzīves un barošanās apstākļi (par dzīvniekiem)
tols tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.)
mēms tāds, kam nav raksturīgu balss skaņu (par dzīvniekiem)
vārīgs tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
lutausains tāds, kam noļukušas ausis (par dzīvniekiem)
negatīvs tāds, kam piemīt kas nevēlams (par dzīvniekiem, augiem, to īpašībām)
niedre tāds, kam raksturīga dzīvesvieta ir niedrājs vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par dzīvniekiem)
pluskains tāds, kam savēlies, sapinkojies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem); kankarains (2)
melnkakla tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem)
melnkaklis tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem)
punktots tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par augiem, dzīvniekiem, parasti kukaiņiem)
punktains tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem)
muļķa tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem)
muļķīgs tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem)
stulbs tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem)
muļķis tāds, kas – pēc kādiem cilvēka priekšstatiem – nav gudrs (par dzīvniekiem)
sevišķs tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras no citiem, līdzīgiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
kārtīgs tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); īsts
ātraudzīgs tāds, kas ātri attīstās, aug, sasniedz briedumu (par augiem vai dzīvniekiem)
padots tāds, kas atrodas (piemēram, kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pakļauts (3)
četrpusējs tāds, kas attiecas uz četriem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti četri dalībnieki
ārštats tāds, kas attiecas uz darbu ārpus štata, tāds, kas paredzēts tiem darbiniekiem, kas nav štatā
daudzpusējs tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki
divpusējs tāds, kas attiecas uz diviem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti divi dalībnieki
zootisks tāds, kas attiecas uz dzīvniekiem
pronogrādisks tāds, kas attiecas uz dzīvniekiem, kuru ķermenis stāvot vai ejot atrodas horizontālā stāvoklī
trīspusējs tāds, kas attiecas uz trim dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti trīs dalībnieki
vispusējs tāds, kas attiecas uz visiem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti visi dalībnieki
htonisks tāds, kas attiecas uz zemes un pazemes iemītniekiem, arī zemes un pazemes dievībām un gariem; tāds, kas mīt zemē vai pazemē
strebulīgs tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs
sturbulīgs tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs
rūcīgs tāds, kas bieži rūc (par dzīvniekiem)
ēdelīgs tāds, kas daudz ēd (parasti par dzīvniekiem)
medīgs tāds, kas daudz medī (par dzīvniekiem)
slaucams tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm); tāds, ko audzē piena ieguvei
dzēlīgs tāds, kas dzeļ (par dzīvniekiem)
pavasarējs tāds, kas dzimis pavasarī (par dzīvniekiem)
dzīvs tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām)
mežonīgs tāds, kas dzīvo savvaļā (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs
zeme tāds, kas dzīvo, uzturas augsnē, gruntī (par dzīvniekiem)
klints tāds, kas dzīvo, uzturas klinšainās vietās (par dzīvniekiem); tāds, kas pielāgojies dzīvei klinšainās vietās
pagājušgada tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
pagājušgadējais tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
pagāšgada tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
pagāšgadējais tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
pērnājais tāds, kas ienācies, nobriedis, sagatavots u. tml. pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
izslāpis tāds, kas ilgāku laiku nav dzēris un sajūt stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
uzbāzīgs tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzmācīgs tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzplijīgs tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
gabalīgs tāds, kas ir (samērā) liels, labi barots (par dzīvniekiem)
nakts tāds, kas ir aktīvs šajā laikposmā (par dzīvniekiem, augiem)
pieaudzis tāds, kas ir bioloģiski pilnīgi attīstījies (par dzīvniekiem)
siltzemju tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei siltā klimatā (par augiem vai dzīvniekiem); saistīts ar zemēm, teritorijām, kur ir silts klimats
pieķērīgs tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
nēburāgs tāds, kas ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem un cilvēkiem
punduris tāds, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
uzticams tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzticīgs tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
nekaunīgs tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem)
nekautrīgs tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
vitāls tāds, kas ir dzīvīgs (par augiem, dzīvniekiem)
nespēcīgs tāds, kas ir fiziski vājš, tāds, kam nav spēka (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
gadavais tāds, kas ir gadu vecs (parasti par mājdzīvniekiem)
gadaviks tāds, kas ir gadu vecs (parasti par mājdzīvniekiem)
vecs tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu)
vilnains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains
villains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains
slapjš tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeni, tā dalām)
pussprādzis tāds, kas ir ļoti novājējis, tikko dzīvs (par dzīvniekiem)
nikns tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt
palaidnīgs tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
labsirdīgs tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
siltummīlošs tāds, kas ir neizturīgs pret samērā zemu pozitīvu temperatūru (par augiem, dzīvniekiem)
pusmežonīgs tāds, kas ir nepilnīgi, daļēji pieradināts (par savvaļas dzīvniekiem)
netīrs tāds, kas ir notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
pretkājnieku tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka kājniekiem
kserofils tāds, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē (par augiem, dzīvniekiem)
pilsētniecisks tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs
plēsīgs tāds, kas ir raksturīgs šādiem dzīvniekiem, to izturēšanās veidam
zemniecisks tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem; tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgas īpašības
sinantrops tāds, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība (par dzīvniekiem, augiem)
kašķains tāds, kas ir saslimis ar kašķi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
traks tāds, kas ir saslimis ar trakumsērgu (par dzīvniekiem)
smalks tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
kultūra tāds, kas ir uzlabots cilvēka darbības rezultātā (par augiem, retāk dzīvniekiem)
vecinis tāds, kas ir vairāk nekā vienu gadu vecs (par mājdzīvniekiem, parasti par aitu, vistu)
indīgs tāds, kas izdala indi (par dzīvniekiem)
kaitīgs tāds, kas izraisa ko nevēlamu (piemēram, par dzīvniekiem, augiem)
lādzīgs tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
lāga tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
lēndabīgs tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
lēnīgs tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
lēns tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
paslepens tāds, kas izturas samērā, arī mazliet viltīgi, slepeni (par dzīvniekiem)
veikls tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem); tāds, kura kustības ir ātras, precīzas
viltīgs tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un prot tos izmantot savā labā (par dzīvniekiem)
meņģīgs tāds, kas labprāt rotaļājas (par dzīvniekiem, parasti kaķiem)
lēnaudzīgs tāds, kas lēni aug, attīstās (par augiem, dzīvniekiem)
mazkustīgs tāds, kas maz kustas, tāds, kas ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
pieglaudīgs tāds, kas mēdz pieglausties (par dzīvniekiem)
skaļš tāds, kas mēdz radīt spēcīgas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
mierīgs tāds, kas nav agresīvs (par dzīvniekiem)
miermīlīgs tāds, kas nav agresīvs (par dzīvniekiem)
rāms tāds, kas nav nikns, agresīvs (par dzīvniekiem)
tīrs tāds, kas nav notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa dalām); tāds, kas nav aplipis, piemēram, ar smiltīm, dubļiem (par augiem, to daļām)
vesels tāds, kas nav slims, ievainots; tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
jauns tāds, kas nav vēl pieaudzis, izaudzis (par dzīvniekiem, augiem)
ziņkārīgs tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem)
ārštata tāds, kas neattiecas uz štata darbiniekiem
drošs tāds, kas nebaidās (par dzīvniekiem)
pārdrošs tāds, kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
nepaklausīgs tāds, kas nedara to, ko tam liek (par dzīvniekiem)
nekaitīgs tāds, kas neizraisa ko nevēlamu (par dzīvniekiem, augiem)
mīlīgs tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem)
stūrgalvīgs tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
nemierīgs tāds, kas nemitīgi kustas, pārvietojas (par dzīvniekiem)
spītīgs tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
nevaldāms tāds, kas nepakļaujas cilvēkam (par dzīvniekiem)
nelietīgs tāds, kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu (parasti par dzīvniekiem, augiem, parādībām dabā)
niekaļa tāds, kas nodarbojas ar niekiem, niekojas
niekaža tāds, kas nodarbojas ar niekiem, niekojas; niekaļa
uzticīgs tāds, kas paļaujas uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidās (no tā) - par dzīvniekiem
darbīgs tāds, kas parasti ir nodarbināts, atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem)
smiltis tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām)
pļava tāds, kas parasti ir sastopams šādā platībā, zālājā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām)
lauks tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem vai augiem, to sugām)
mežs tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām)
purvs tāds, kas parasti sastopams purvos vai to tuvumā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām)
stepe tāds, kas parasti sastopams šāda veģetācijas tipa vidē (par savvaļas dzīvniekiem, augiem)
tīrums tāds, kas parasti sastopams šādos zemes gabalos, laukos, arī dārzos (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām)
parazitārs tāds, kas parazitē (par dzīvniekiem, augiem); saistīts ar parazītiem, tiem raksturīgs
zoofāgs tāds, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības (par dzīvniekiem)
polifāgisks tāds, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem
plēsīgs tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem)
stenofāgs tāds, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem (par organismiem)
monofāgs tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem)
rijīgs tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
nesātīgs tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
stings tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
zvejniekiemējs tāds, kas pieder zvejniekiem; tāds, kas ir saistīts ar zvejniekiem; zvejnieku
animāls tāds, kas piemīt dzīvniekiem, ir tiem raksturīgs
ūdens tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem); tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tālās (par dzīvniekiem)
tinte tāds, kas producē, izdala tumšu, parasti melnu, vielu (par dzīvniekiem, augiem, to orgāniem)
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
jaktīgs tāds, kas rotaļājoties mēdz daudz skraidīt, kūleņot u. tml. (parasti par dzīvniekiem)
vietējs tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem)
termofils tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem)
termofobs tāds, kas spēj normāli eksistēt un vairoties tikai vidē ar samērā zemu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem)
sīksts tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izturīgs, neatlaidīgs
ražīgs tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi (parasti par māksliniekiem)
spiedzīgs tāds, kas spiedz (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izturīgs tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
darbs tāds, kas veic derīgu darbību (par dzīvniekiem)
pusauga tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem)
pakļāvīgs tāds, kas viegli pakļaujas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
paklausīgs tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
netīrīgs tāds, kas vienmēr ir notraipījies (par dzīvniekiem)
riebīgs tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos)
pretīgs tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem)
sēdošs tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem); saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs
neizturīgs tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
savvaļa tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem, to sugām, dzimtām u. tml.)
pilns tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi)
barjerots tāds, kur atrodas šķēršļi, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem
skarbs tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus
tukšs tāds, kur neatrodas dzīvnieki (par celtni, telpu, platību, vidi)
stacionārs tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi)
apdzīvots tāds, kur uzturas dzīvnieki
sirms tāds, kura apmatojums vai apspalvojums ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par dzīvniekiem)
stūrains tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
skops tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem)
pilns tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi
tīrs tāds, kura izcelsmē nav citu sugu, šķirņu u. tml. piejaukuma (par dzīvniekiem, augiem)
tīršķirnes tāds, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma (par dzīvniekiem, augiem)
tīrasiņu tāds, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma (par dzīvniekiem)
nejauks tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem)
nepacietīgs tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem)
strādīgs tāds, kura izturēšanās veids ir saistīts ar mērķtiecīgām darbībām, kustībām (par dzīvniekiem)
pagāns tāds, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma (par cilvēkiem); tāds, kura izturēšanās ir nevēlama (par dzīvniekiem)
trīspirkstu tāds, kura kājām ir trīs pirksti (par dzīvniekiem, parasti putniem)
stūrains tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
neveikls tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem)
lēnīgs tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem)
lēns tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem)
nemudrs tāds, kura kustības nav ātras, veiklas; tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem)
ļengans tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
plenārs tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs
veselīgs tāds, kuram vienmēr vai parasti ir laba veselība, tāds, kura organisms nepakļaujas slimībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
dimža tāds, kurš saviem strādniekiem liek darīt vairāk nekā var padarīt
ražojošs tāds, no kā cilvēks iegūst nepieciešamos materiālos labumus, piemēram, augļus, vielas (par augiem, dzīvniekiem, to kopumu)
Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu
Tahiataša Tahiatoša - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
tetraklinijs Taisnstūrains seno romiešu ēdamgalds ar 4 pusēs iekārtotām vietām azaida dalībniekiem
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji
Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m
Ugamas grēda Talasas Alatava kalnu grēdas dienvidrietumu atzars Rietumtjanšanā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, garums - \~100 km, augstums - līdz 4236 m (Sairamas smaile)
Mazdursupe Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Tiltnieki" bijušais nosaukums
ezernieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji
gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gavilnieki" iedzīvotāji
gaviļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" iedzīvotāji
Gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" nosaukuma variants
ūķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ūķnieki" iedzīvotāji
upenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
slocenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Slocnieki" iedzīvotāji
slocnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Slocnieki" iedzīvotāji
buļļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Buļļnieki" iedzīvotāji
ozolnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
lejnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
tālīši Tālumnieki
Tamerlans Tamerlana vārti - kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums - 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškendas-Samarkandas dzelzceļa līnija
tāmi Tāmnieki
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
ienaidnieks tas (parasti dzīvnieks), kas iznīcina (kādus dzīvniekus), kaitē (kādiem dzīvniekiem)
garkaklis tas (tāds), kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
lielvēderis tas (tāds), kam ir liels vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pelēkastis tas (tāds), kam ir pelēka aste (par dzīvniekiem)
platmutis tas (tāds), kam ir plata mute (parasti par dzīvniekiem)
platausainis tas (tāds), kam ir platas ausis (parasti par dzīvniekiem)
platradzis tas (tāds), kam ir plati, lāpstveida ragi (par dzīvniekiem)
raibspārnis tas (tāds), kam ir raibi spārni (par dzīvniekiem)
raibvēderis tas (tāds), kam ir raibs vēdera apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem)
resnvēderis tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
strupastis tas (tāds), kam ir strupa aste (par dzīvniekiem)
strupausis Tās (tāds), kam ir strupas ausis (par dzīvniekiem)
tievkaklis tas (tāds), kam ir tievs kakls (parasti par dzīvniekiem)
zobenradzis tas (tāds), kam ragi (rags) ir zobenveida, bez žuburiem (par dzīvniekiem)
ātrskrējējs tas (tāds), kas ātri skrien (parasti par dzīvniekiem)
cilvēkēdājs tas (tāds), kas ēd cilvēka gaļu (par dzīvniekiem)
skujēdājs tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt no skujām (par dzīvniekiem)
augēdājs tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem)
gaļēdājs tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no citiem dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
zālēdājs tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem (par dzīvniekiem)
dūņēdājs tas (tāds), kas pārtiek no dūņām (par dzīvniekiem)
tuvbraucējs tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem)
tālbraucējs tas (tāds), kas veic braucienus tālāk par piekrastes zonu (parasti par kuģa virsniekiem)
graudēdājs tas (tāds), kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem)
planktonēdājs tas (tāds), kura galvenā barība ir planktons (par ūdens dzīvniekiem)
peldētājs tas (tāds), kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai (par dzīvniekiem)
divkājainis tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem)
vieninieks tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
vienēdājs tas, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem); monofāgs
miteklis tas, ko (dzīvnieki) izmanto dzīvošanai; arī novietne (dzīvniekiem)
mītne tas, ko (dzīvnieki) izmanto dzīvošanai; arī novietne (dzīvniekiem)
trāns Taukviela, ko iegūst no zivīm, apaļmutēm un jūras zīdītājdzīvniekiem
pietaupīt Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu)
ūsas taustes orgāni - sariem līdzīgi gari mati augšlūpu sānos (zīdītājiem dzīvniekiem)
bamumi tauta, dzīvo Kamerūnas rietumos, tuvu radniecīgi bamilekiem
karakalpaki tauta, Karakalpakstānas Republikas (Uzbekistānā) pamatiedzīvotāji, runā karakalpaku valodā, ticīgie - musulmaņi
kirgīzi tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
uiguri tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
uzbeki tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji; runā uzbeku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
opriški Tautas atbrīvošanās kustības dalībnieki, kas cīnījās pret dzimtbūšanu un nacionālajiem spaidiem R-Ukrainā 16. gs.- 19. gs. 1. pusē
ragotājs Tautas dziednieks, kas lika slimniekiem radziņus (bankas)
mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
ganiņi Tautas masu nemieru dalībnieki Francijā un Nīderlandē 13.-14. gs.
Ecclesiastes Tautas sapulces dalībnieki
dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda
tavēji Tavi tuvinieki, radinieki
tevēji Tavi tuvinieki, radinieki
tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.)
pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem
krāšņā telēkija telēkiju suga ("Telekia speciosa"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, augšdaļā zarotu, līdz 1,5 m augstu stublāju
telekinematogrāfists Telekinematogrāfijas speciālists
parapsihiskās parādības telekinēze, telepātija, gaišredzība u. tml.
stāringot Tēlot, uzstāties (par ļoti populāriem māksliniekiem)
sakristeja telpa (baznīcā), kur tiek glabāti kulta piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam
slaukšanas zāle telpa, kurā uzstādītas stenda tipa slaukšanas iekārtas un kurā slaucamie dzīvnieki uzturas tikai slaukšanas laikā
pavediens tematiski saistītu ziņojumu kopa, kas tiek nodota tīkla _USENET_ intereškopai un kam tās dalībnieki izseko atbilstoši tematikai, nevis ziņojumu pienākšanas secībai
idiotermija Temperatūras uzturēšanās apmēram vienādā līmenī siltasiņu dzīvniekiem
novērotāja vai eksperimentētāja dreifs tendence savos spriedumos līdzināties citiem pētniekiem grupā, "peldēt pa straumi"
grābšķi Tenkas; pļāpas; nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas
stahlhelm Tēraudķivernieki
Putker Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
Putkere Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
Bickeren Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
Bickern Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope"
Turtkula Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
Tertkila Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums karakalpaku valodā
Petroaleksandrovska Tertkela, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums līdz 1920. g.
mežmalnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji
testamentifactio Testatoram testamenta taisīšanai nepieciešama testēšanas spēja, kā arī mantiniekiem un legatariem vajadzēja būt spējīgiem iegūt mantojumu
graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem
pretējās puses tiesas procesa dalībnieki, kas aizstāv katrs savas intereses
apsūdzība tiesas procesa dalībnieki, kas uztur apsūdzību
tiesību pēctecība tiesību pāreja uz mantiniekiem un citiem pēcniekiem; uzņēmuma nodevēja tiesības un pienākumi, kas izriet no uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāriet uzņēmuma ieguvējam
īpašumtiesības Tiesiskas normas, kas sabiedrībā regulē lietu piederību īpašniekiem
šmaugs Tievs un samērā garš, arī taisns (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slaids 1 (1)
Augsburgas ticības miers tika parakstīts 1555. g.; atzina luterāņu un katoļu līdzās pastāvēšanu un ļāva firstiem izvēlēties, kurai baznīcai piederēs viņu pavalstnieki
duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa
izplātais tīkls tīkls, kurā visas stacijas var viena otru sasniegt neizmantojot starpniekierīces, piemēram, tiltus vai maršrutētājus
aizavadāties tikt ieviestam (par augiem, dzīvniekiem)
izmitināties tikt izmitinātam (par dzīvniekiem)
izdoties tikt labi izaudzētam (par dzīvniekiem, augiem); labi izaugt (parasti par kultūraugiem)
stāvēt tikt turētam, atrasties (kur) - par dzīvniekiem
tīne Tilpuma mērs = 3 pūri = 9 sieki = 162 stopi = 208 litri = 720 riekšavas
nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem
starptirdzniecība Tirdzniecība ar starpniekiem
nemnieks Tirgonis Rīgā, kas tirgojas ar zemniekiem vai to precēm
popolāni tirgotāji un amatnieki Ziemeļitālijā un Centrālajā Itālijā (12.-16. gs.), kuri bija apvienojušies cunftēs
dominējošais stāvoklis tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem
oligopsons Tirgus forma, kurā tirgus pieprasījuma pusi pārstāv daži dalībnieki, bet piedāvājuma pusi daudzi dalībnieki
finanšu tirgus tirgus institūciju kopums, kas virza naudas līdzekļu plūsmuno uzkrājumu īpašniekiem pie aizņēmējiem (debitoriem)
mazgāšana tīrīšana laizot – par dzīvniekiem
plogoties Tīšuprāt celt naidu par niekiem
afišas titri titri, kuros uzskaitīti filmas veidošanā iesaistītie aktieri un tehniskie darbinieki
abe Tituls katoļu garīdzniekiem, kuriem nav darba vietas
genro Tituls, kas Japānā 19. gs. beigās un 20. gs. sakumā bija valdošās šķiras virsotņu pārstāvjiem, uz visu mūžu ieceltiem imperatora padomniekiem
begs Tituls, ko piešķīra dižciltīgiem, cilšu priekšniekiem, amata personām; bejs
tirki Tjurki - plaša valodu ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, baškīri, turkmēņi, jakuti, turki u. c.
Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu
tonsura Tonzūra - katoļu garīdzniekiem 663. gadā (Toledas sinodē) noteikts izskūts plikums uz galvas, par zīmi, ka tas atsacījies no visām pasaulīgām lietām
ķēzīt Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
bailīgs Tramīgs (par dzīvniekiem)
disrefleksija traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā disrefleksija, veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus; raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu
vārs Trausls, smalks, arī fiziski neizturīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī glezns (2)
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms
zevgiti Trešā ietekmīgākā kārta Senajās Atēnās pēc Solona reformām, kas sastāvēja gk. no vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem
satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
troika Trīs (cilvēki, dzīvnieki)
triorhīdisms Trīs sēklinieki, attīstības anomālija
tūba Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
tubiņa Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
tubiņš Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
tuberkulinizācija Tuberkulozes noteikšana cilvēkiem un dzīvniekiem ar tuberkulīna palīdzību
milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā
tukšība Tukšas runas; arī nieki, blēņas
kurcums Tukšumi jeb paslēpenes dzīvniekiem
Lanciņi Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Lancenieki" bijušais nosaukums
lancenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Lancenieki" iedzīvotāji
zvejnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji
brīvnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Brīvnieki" iedzīvotāji
novadnieki Tukuma novada Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji
ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas
salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu
apendikulārija Tunikātu tipa klase ("Appendiculariaea"), jūru un okeānu planktona iemītnieki, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
paramēcijas Tupelītes, infuzoriju ģints, kuras dažādas sugas lieto par eksperimenta dzīvniekiem, jo tie ir diezgan lieli un viegli kultivējami
raija Turcijā nemuhāmedāņu pavalstnieki
biezais gals turīgo slānis, bagātnieki
aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem
sarti Turmenistānas nometnieki, gk. Ferganas novadā, iedzīvotāju daļa, ārisko zemes pirmiedzīvotāju un turku ienācēju jaukteņi
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas
pamatturnīrs turnīrs, kurā tiek noskaidrota dalībnieku savstarpējā kvalifikācija un noteikti tālāko kārtu dalībnieki
nest Turot (ko), piemēram, mutē, uz muguras, un virzoties (kurp), pārvietot (to) - par dzīvniekiem
radniecība Tuvība, līdzība (dzīvniekiem, augiem), kuras pamatā ir kopēja izcelšanās
sevēji Tuvinieki, piederīgie; savējie
jemt Tvert ar zobiem, lūpām, muti (par dzīvniekiem)
ņemt Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) - par dzīvniekiem, parasti zivīm
krampt Tvert, kampt ar zobiem (par dzīvniekiem)
dzirdīšana Ūdens un šķidru barības līdzekļu (piena, dziru, brāgas) pasniegšana dzīvniekiem
Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m
ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem)
sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
bosorkāņas Ungāru mitoloģijā - un folklorā raganas, kuras iztēlojās kā kroplīgas vecenes, kuras spēja lidot pa gaisu un pārvērsties par dzīvniekiem
Bovena upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
Satora upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
Kujuvini upe Gajānā ("Kuyuwini"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās augštecē
Rupununi upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē
Potara upe Gajānā, Esekibo kreisā krasta pieteka, tajā Kajetura ūdenskritums
Jasi upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
Kugarta upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
Čatkala upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km
Narina upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos
Užava upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe
Jundinhe upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni
Auza upe Sanmarino ziemeļu daļā un Itālijā (_Ausa_), Marekijas kreisā krasta pieteka
Zarafšona upe Tadžikistānā un Uzbekistānā, garums - 877 km, sākas no šļūdoņa Koksas grēdā, pie Samarkandas sadalās 2 atzaros un izveido salu, izsīkst tuksnesī nesasniegusi Amudarju (~25 km)
Anačaja upe Turcijas Eiropas daļā (_Anaçay_), Tekirdaga un Kirklareli ilā, Ergenes kreisā krasta pieteka
Surhondarja upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai
Kaškadarja upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē
Guzardarja upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka
Jakabagdarja upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka
Kačigdžara upe Uzbekistānā, Kaškadarjas labā krasta pieteka
Čirčika upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai
Piskoma upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km
Kujuni upe Venecuēlā un Gajānā ("Cuyuni"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās lejtecē
Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
Sirdarja upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā
Upinīki Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Urgenča Urganča - pilsēta Uzbekistānā
Novourgenča Urganča, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1929. g.
pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms
slapināt Urinēt (par dzīvniekiem)
īskuošona utu meklēšana galvā tuviniekiem
divkājus uz divām kajām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem; divkājām
divkājām uz divām kājām (nostāties) - parasti par dzīvniekiem
palīgsaimniecība uz piemājas zemes izveidota personiska saimniecība (kolhozniekiem, padomju saimniecību darbiniekiem)
UzbPSR Uzbekijas Padomju Sociālistiskā Republika
UZ Uzbekistāna, valsts divburtu kods
UZB Uzbekistāna, valsts trīsburtu kods
Uzbekija Uzbekistānas bijušais nosaukums padomju laikā
Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
Taškenta Uzbekistānas Republikas galvaspilsēta, vilojata centrs, atrodas Uzbekistānas ziemeļaustrumu daļā, Taškentas oāzē, Čirčikas ielejā 440-480 m virs jūras līmeņa, 3,2 miljoni iedzīvotāju
paspicēt ausis uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par dzīvniekiem); paausīties
uzkrāt Uzņemot organisma kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām
uzņēmuma pārvaldības augstākais posms uzņēmuma īpašnieki vai pilnvarotās personas, personsabiedrību komplementārie dalībnieki, kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijas, kam ir izlamšanas un rīkošanas tiesības
mazais vai vidējais uzņēmums uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonu eiro vai bilances kopsumma - 43 miljonus eiro
mazais un vidējais uzņēmums uzņēmums, kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada neto apgrozījums nepārsniedz 2,81 miljonus eiro vai bilances kopsumma - 1,41 miljonu eiro
uzrakt Uzrakņāt (par dzīvniekiem)
ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās; panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās
piedzert Uzsūkt (asinis) - par dzīvniekiem
oligofāgija Uztura režīms, kurā dzīvnieki izmanto tikai nedaudz (bieži tuvu radnieciskas) augu sugas
piesaradināties Uzturēt saikni ar daudziem radiniekiem
dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem)
mona Uzturs, ko nespējniekam dod radinieki, tuvinieki
peskoveģetārisms Uzturs, kurā nav gaļas produktu, bet iekļautas tikai zivis vai citi ūdens dzīvnieki
justies Uztvert (savu stāvokli) - par dzīvniekiem
pazīstēt Uztvert pierasto (piemēram, mājas, apkārtnes iedzīvotājus) - par dzīvniekiem
uzvārdu došana uzvārdu piešķiršana zemniekiem pēc zemnieku brīvlaišanas Latvijā; Vidzemē noteica 1819. g. likums, Kurzemē - 1834. g. patents, bet faktiski notika 1822.-1835. g.
Zemļinski Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ratnieki" bijušais nosaukums
Mazie Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukuma variants
Mozī Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukums latgaliski
Ignatāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" bijušais nosaukums
Ūglinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Uglinieki" nosaukuma variants
kapračvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silphidae"), plakanas 4-40 mm garas vaboles, pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, 350-500 sugu., Latvijā konstatēts \~20 sugu; līķvabole
limnichidae Vaboļu kārtas dzimta, kurā daži zinātnieki nodala ģintis "Limnicus" un "Pelochares" no apaļvaboļu dzimtas
līķvabole Vaboļu kārtas kapračvaboļu dzimta ("Silphidae"), kukainis, kas parasti pārtiek no beigtiem dzīvniekiem; visā pasaulē, gk. mērenajā joslā >350 sugu, Latvijā 19 sugu
kapracis Vaboļu kārtas līķvaboļu dzimtas ģints ("Nicrophorus"), pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, bieži vien vispirms cenšoties tos ierakt zemē, Latvijā konstatētas 7 sugas
Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu
savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) - par dzīvniekiem; vācot (barību), piepildīt (ko ar to)
Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
annenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" iedzīvotāji
organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu
tīršķirnes dzīvnieki vairākās paaudzēs tikai savas šķirnes robežās pāroti dzīvnieki
tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi
rallijreids Vairākdienu rallijs, kur dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un terminēti pārbraucieni
kagals Vairāki cilvēki, dzīvnieki, kas atrodas tuvu cits pie cita
līdzlegātāri Vairāki mantinieki, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu 2
kopparādnieki Vairāki parādnieki, no kuriem katram ir pienākums visu izpildīt
grupa vairāki, piemēram, cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu cits pie cita
skraidīt vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem; par dzīvniekiem)
kosties vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
svilpot vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem)
strīdēties vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem)
rūcināt vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem)
kuļāt vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt
kūļāt vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt
vēcināt vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem)
raustīties vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
spirināties vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem
bukņāt vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt
buknēt vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt
buknīt vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt
purināt vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem)
lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas
ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas
lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem)
ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem); lodāt (1)
polilogs Vairāku personu saruna - runas forma, kurā visi sarunas dalībnieki ir vienādi aktīvi, periodiski nonākot adresanta, adresāta vai vērotāja lomā
kopīpašums vairāku vai daudzu personu, kolektīvu u. tml. īpašums, kurā atbilstoši ieguldījumiem dalībnieki kopēji darbojas, saņem peļņu un sedz zaudējumus
savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami (par dzīvniekiem, augiem)
krāt Vairot (spēkus), lieki neizšķiežot
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem)
vaisloties Vairoties, radot pēcnācējus (par dzīvniekiem)
slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem)
nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1)
nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1)
nīkulīgs Vāji attīstīts, nespēcīgs (par augiem, to daļām, dzīvniekiem)
liess Vājš (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki
valgundieši valgundnieki - Valgundes pagasta apdzīvotās vietas “Valgunde” iedzīvotāji
jaunburtniecieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtnieki" iedzīvotāji
valns Valna - aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
kiteke Valoda, pieder pie bantu saimes kongo grupas, runā gk. bateki
joma Valodas lietojuma vide (vieta, objekti, dalībnieki), kas nosaka valodas līdzekļu izvēli un lietojumu
serbokroati Valodnieciskā ziņā vienību veidojoša slāvu tauta Dienvidslāvijā; horvāti (kroati) ir eiropeiskāki, katoļi ar latīņu rakstību; serbi vairāk austrumnieki, lielāko tiesu grieķu pareizticīgie ar kiriļicas rakstību
Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru
pilsonība Valsts iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atradās starp aristrokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija
mustešari Valsts padomnieki (iekšlietu un ārlietu ministrijā) agrākajā Turcijā
apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II)
īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju
Latīņu impērija valsts, ko nodibināja ceturtā krusta kara dalībnieki 1204. g. iekarotajā Bizantijas teritorijā un pastāvēja līdz 1264. gadam
forekss Valūtas birža (angļu "foreign-exchange market, forex") - starptautisks valūtas tirgus, kura dalībnieki pērk un pārdod valūtu, lai gūtu peļņu no valūtas kursu svārstībām vai ierobežotu ar šīm svārstībām saistīto risku
sarabans Vaļēja ekipāža ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem vairākās rindās
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti
vaļniekgājums Vaļinieku kārta; vaļinieki
joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos
munaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos
ņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos
ovaņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos
atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas
darvenieki Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvenieki" iedzīvotāji
Ceipinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ceipinieki" bijušais nosaukums
Cīmotnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ciematnieki" bijušais nosaukums
Silinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
Stabuļnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" bijušais nosaukums
Andukana Vārds, ar kādu Andudžonas pilsēta Uzbekistānā minēta IX gs. dokumentos
de vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas
paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt
pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt
kusls Vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
stabulniecieši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
stabulnieki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
Stiurinīki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stivrenieki" nosaukuma variants
Styurinīki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stivrenieki" nosaukums latgaliski
vasarnieks Vasarnieki
Edoma Vecajā derībā - kalnains Dienvidpalestīnas rajons, kas pleties no Nāves jūras līdz Akabas līcim; edomieši bijuši izraēļu ienaidnieki; Idumeja
Septuaginta Vecākais Vecās Derības jeb ebreju Bībeles tulkojums sengrieķu valodā, veikts ap 250. g. p. m. ē. Aleksandrijā; pēc nostāsta, to veidojuši 70 jūdu zinātnieki
augšupējie radinieki vecāko paaudžu radinieki
atštavkas cilvēki veci, nederīgi precinieki
bezpopnieki Vecticības virziens, kas noraida pareizticīgo baznīcas organizāciju, garīdzniekus (popus) un sakramentus, izņemot kristīšanu un grēksūdzi, izveidojās XVII gs. b., mūsu dienās izplatība neliela; Baltijā visi vecticībnieki ir bezpopnieki
raskoļņiki Vecticībnieki, kristīgo sekta, kas Krievijā 1666. g. atšķēlās no valdošās ortodoksālās baznīcas
Rūzinīki Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants
Rūzenīki Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski
vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža", tagad "Vecumnieki" iedzīvotāji
vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" iedzīvotāji
Vecmuiža Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" nosaukums līdz 1940. gadam
Lavašnīks Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lavošnieki" nosaukuma variants
Lavašņiks Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lavošnieki" nosaukuma variants
vēdarapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
vēderapukša Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
vēderapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību
spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā
pteropoda Vēderkāju rinda ar kailu vai vākos ieslēgtu ķermeni, brīvi peldoši pelaģiski dzīvnieki, kas uzturas 1000-3000 m dziļumā
Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni
Dadhikra Vēdisma mitoloģijā - ļoti straujš kaujas zirgs, no kura bailēs dreb ienaidnieki
Brihaspati Vēdisma un hindu mitoloģijā - dievu skolotājs, lūgšanu un upurēšanas dievība, kas palīdz cilvēkiem un ir nesamierināms ar meliem un ienaidniekiem
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, pārvietoties (uz citu, piemēram, ligzdošanas, barošanās vietu) - par dzīvniekiem
dejošana veikla, rotaļīga kustēšanās (par dzīvniekiem)
uzskriet Veikli uzrāpties (par dzīvniekiem)
dejot veikli, rotaļīgi kustēties (par dzīvniekiem); strauji lidināties (par kukaiņiem)
manīgs Veikls, ātrs (par dzīvniekiem)
strādāt veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem)
dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
dīcības Vēlāk saimniekiem pagasta uzliktās gaitas
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši)
individuālie braucieni velosporta sacensības šosejā, kur dalībnieki startē cits pēc cita ar 1 minūtes intervālu
milerija Veltenisko tārpu suga, kas ierosina mileriozi aitām un kazām; starpsaimnieki ir daudzas sauszemes gliemežu sugas
vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots
nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu
velānieši Veļu valsts iemītnieki, mirušie
veļānieši Veļu valsts iemītnieki, mirušie
nobili Venēcijā tie muižnieki, kam bija tiesības ieņemt valsts augstākos amatus
līcnieki Venstspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Līcnieki" iedzīvotāji
līčnieki Venstspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Līcnieki" iedzīvotāji
iernieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Iernieki" iedzīvotāji
puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzenieki" iedzīvotāji
pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzenieki" iedzīvotāji
upenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji
upnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji
burtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Burtnieki" iedzīvotāji
būšnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Būšnieki" (senāk - "Būšniekciems") iedzīvotāji
Bušnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Būšnieki" nosaukuma variants
ezernieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji
muižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" iedzīvotāji
rijnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji
žagatnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnieki" iedzīvotāji
kurpnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" iedzīvotāji
ābeļnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļnieki" ("Ābelnieki") iedzīvotāji
kalnenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji
zvejnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji
krācnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Krācnieki" iedzīvotāji
veclīcnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Veclīcnieki" iedzīvotāji
dižmedījumi Vērtīgi, parasti lieli, medījamie dzīvnieki, arī medņu gaiļi u. c.
cerbuls Vertikāli uzstādīts koks, kuru spēles dalībnieki cenšas apgāzt, metot tam ar nūjām
atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi)
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā
trasa Vezumnieki, pajūgu (vezumu) rinda
gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki
lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas
sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis
tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu
desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri
džentriji Vidējie un sīkie muižnieki bez tituliem Anglijā 16.-17. gs., t. s. jaunās muižniecības daļa
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali
peregrīni Viduslaikos svētceļnieki jeb piligrimi un krustneši
gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem
kanonisti Viduslaikos tiesībnieki, kas nodarbojās ar kanoniskām tiesībām, t. i. tām tiesību normām, kas izveidojušās katoļu baznīcas iekšējā dzīvē un cēlušās no koncilu lēmumiem, pāvestu dekrētālijām u. tml.
nobili Viduslaikos vispārim muižnieki
menestereļi Viduslaiku ceļojoši dzejnieki un dziesminieki (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā); trubadūri; menestereli
meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
koproka Viduslaiku vācu tiesībām īpatnēja personu apvienība (kopa), kas nenodibina jaunu tiesību subjektu (korporāciju), bet tikai rada jaunas tiesiskas attiecības starp dalībniekiem
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem un dzīvniekiem
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
gimnēti Viegli apbruņoti kājnieki Senajā Grieķijā
jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā
dreks Viegls enkurs airu laivām un nelieliem buriniekiem
tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki
svainība Viena laulātā attiecība ar otra radiniekiem, kas paliek spēkā arī pēc laulības izbeigšanās
miksīnveidīgie viena no apaļmutnieku kārtām ("Myxiniformes"), jūras mugurkaulnieki, kas, līdzīgi nēģiem, pārtiek gan no beigtām, gan dzīvām zivīm un bentosa organismiem
kšatriji viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas
kapuleti viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums
monteki viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums
roka viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem)
Aspasija viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi
dzīvniekkopība viena no lauksaimniecības pamatnozarēm; zinātne par domesticētiem (arī nedaudzu sugu nedomesticētiem) dzīvniekiem un to audzēšanu
kājnieks viena no pamata ieroču šķirām, bruņoto spēku pamatdaļa, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi; strēlnieki
senoni viena no varenākajām ķeltu tautām senā Gallijā, kas Cēzaram ierodoties Gallijā sākotnēji bija romiešu sabiedrotie, bet vēlāk piedalījās sazvērestībā pret Cēzaru un kļuva par nesamierināmiem romiešu ienaidniekiem
ģenētiskā dzimuma nosacīšana viena vai otra dzimuma īpatņa attīstība šķirtdzimumu dzīvniekiem atkarībā no īpašu gēnu vai dzimumhromosomu kombinācijas
pensums Vienai dienai iedalīts darbs, sevišķi skolniekiem; sākotnēji Romā ar svaru dota vilna, kas verdzenei dienā bija jāsvērpj
sarabans Vienjūga ekipāža ar diviem riteņiem
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem)
plūst vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
kartelis Vienošanās, līgums (starp valstīm) par apmainīšanos ar cietumniekiem vai karagūstekņiem
bonifikācija vienreizēja piemaksa valsts aizņēmuma obligāciju īpašniekiem, konvertējot aizņēmumus, t. i. mainot obligācijas, pret citiem, vērtīgākiem dokumentiem
bītls viens no angļu ansambļa "The Beatles" dalībniekiem
saržokļaiņi viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga
līdzdalībnieks viens no diviem vai vairākiem (kā) dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus
līdzgalvinieks viens no diviem vai vairākiem (kā) galviniekiem
līdzīpašnieks viens no diviem vai vairākiem (kā) īpašniekiem
līdzmantinieks viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem mantiniekiem
līdznomnieks viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem nomniekiem
līdziemītnieks viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iemītniekiem
līdzdarbinieks viens no diviem vai vairākiem darbiniekiem, kas strādā kopā, veic kopēju darbu
partneris viens no diviem vai vairākiem māksliniekiem interpretētājiem, kuram ar tiem ir tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā)
līdzvaldnieks viens no diviem vai vairākiem valdniekiem
līdzparādnieks viens no diviem vai vairākiem vienlaicīgiem (kāda) parādniekiem
duopolists viens no duopola dalībniekiem
atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos
A6 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Patarnieki)
intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas
Lanselots viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Sv. Grālam par godu
sānkūma viens no kristāmā bērna kūmām, kas pieaicināti no abu vecāku radiniekiem
līdzrēders viens no kuģa līdzīpašniekiem
tiešsaistes grupas viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kas tiek organizētas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, un tas ļauj dalībniekiem, atrodoties dažādās vietās, pieslēgties grupai tiešsaistē
kopīpašnieks viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem; līdzīpašnieks
kopnomnieks viens no vairākiem vai daudziem nomniekiem, kas realizē kopnomu
lama viens no vērtīgākajiem inku upurdzīvniekiem, cieši saistīts ar debesīm un lietu, tika upurētas arī jaunam mēnesim
testosterons viens no vīrišķajiem dzimumhormoniem (androgēniem); to gk. izdala sēklinieki un virsnieru garoza
androsterons viens no vīrišķajiem dzimumhormoniem (androgēniem); to izdala sēklinieki un virsnieru garoza
viensēši Viensētnieki, viensētu iedzīvotāji
protozoji Vienšūnas dzīvnieki, vienšūņi
radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos
inklūzi Vientuļnieki, kas ieslēdzās mazā istabiņā, lai, atšķirti no pasaules, dzīvotu lūgšanām, svētcerēm un sniegtu garīgu pabalstu nelaimīgiem (~3.-17. gs.)
pansionāts Viesnīca atpūtniekiem
divvietīgs numurs viesnīcas numurs ar vienu istabu un divām vienguļamām gultām, ko arasti piedāvā diviem kopā ceļojošiem klientiem vai arī diviem savstarpēji pazīstamiem tūristu grupas dalībniekiem
apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.)
barības galds vieta vai iekārta (sile, redeles, padziļinājums), kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību
kapsēta vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas
paradīze vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem)
sāls laizītava vieta, kur meža dzīvniekiem novieto vārāmo sāli (NaCl); nātrijs dzīvnieku organismā veicina pepsīna veidošanos, kas nepieciešams gremošanas procesam, tas veicina arī matu maiņu un uzlabo asinsriti; sāls dzīvniekiem sevišķi nepieciešams laikā, kad tie pāriet no sulīgās barības uz sauso barību un otrādi
kimarka vieta, kur uzturas noziedznieki
pāreja vieta, kurā dzīvnieki parasti šķerso ceļu, stigu, pļavu u. c.
perēklis vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi
Zalmežnīki Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
Zaļmežnīki Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
Balha Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, administratīvais centrs Mazārešarīfa, robežojas ar Kondozas, Samangānaa, Sarepolas un Džouzdžānas vilajetu, kā arī ar Uzbekistānu un Tadžikistānu
Balkanas vilajets vilajets Turkmenistānas rietumos, Kaspijas jūras piekrastē, robežojas ar Dašoguzas un Ahala vilajetu, kā arī ar Irāku, Kazahstānu un Uzbekistānu
Andidžonas vilajets vilajets Uzbekistānas austrumos (_Andijon viloyati_), ietver Fergānas ielejas austrumu daļu
maldināt Vilināt prom (no pareizā ceļa, virziena) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
raukt Vilkt grumbās (purnu) - par dzīvniekiem
aleni Vilku suga, kas dzīvo alās; tā mednieki sauc lapsas, āpšus un visus citus dzīvniekus, kas dzīvo alās
lauzinieki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzinieki" iedzīvotāji
Lauzinīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzinieki" nosaukuma variants
Molmežnīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Malmežnieki" nosaukuma variants
Latgale Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ūgrinieki" daļa
ūgrinieki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ūgrinieki" iedzīvotāji
Ūgrinīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ugrinieki" nosaukuma variants
Karši stepe viļņots līdzenums Uzbekistānā, pazeminās (no 500 m līdz 200 m) rietumu virzienā — no Zeravšanas un Hisaras grēdas paugurainajiem atzariem līdz Sundukli smiltājiem
piramīda Vingrošanas vai akrobātikas figūra, ko veido dalībnieki, novietojoties cits uz cita
vira Vīra nauda - naudas sods par cilvēka nogalināšanu, ko vainīgais maksāja cietušā radiniekiem
svainieši Vīra vai sievas tuvākie radinieki
poliorhisms Vīrieša dzimumorgānu anomālija, kad ir vairāk nekā divi sēklinieki
jaicas Vīrieša sēklinieki
jaiči Vīrieša sēklinieki
kakale Vīrieša sēklinieki
kule Vīrieša sēklinieki
bumbulis vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāni (sēklinieki), kuros veidojas spermatozoīdi
muņņi Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa sēklinieki
spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sēklinieks Vīrišķais, parasti pāra, dzimumorgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā veidojas spermatozoīdi
kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos
karavāna Virknē izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa tuksnešiem, stepēm u. tml.; šāda dzīvnieku virkne
Ampato virsotne Peru (_Ampto, Nevado_), Rietumkordiljerā, Arekipas reģionā, augstums - 6310 m
Airibobo virsotne Tjanšana kalnu rietumos (_Ayribobo_), uz Uzbekistānas un Turkmenistānas robežas, augstums 3137 m; Turkmenbaši
Bekirdere virsotne Turcijā, Tekirdagas ilā, Marmora jūras rietumu piekrastē, augstums - 924 m
Aščitovs virsotne Uzbekistānā (_Ashchitov_), Horezmas apvidū, augstums - 478 m vjl.
OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus
lonža Virve, trose, ko izmanto, piemēram, akrobātu nodrošināšanai lēcienos; drošības josta, piemēram, cirka māksliniekiem, sporta vingrotājiem
popnieki Virziens vecticībā, kas radies 17. gs. b. Krievijā, atšķirībā no bezpopniekiem atzīst popus un baznīcas hierarhiju
spraukties Virzīties (pa ko šauru, starp ko), parasti ar pūlēm, grūtībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
vērpties Virzīties (piemēram, pa riņķa līniju, lokveidā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem)
šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slīdēt (1)
šķērsot Virzīties šķērsām (attiecībā pret ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties garām (kam), arī gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
līst Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) - par dzīvniekiem
līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem)
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem)
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas)
ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki
sastāvs visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā
būvnormatīvi Visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju (Būvniecības likums)
tolums vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm
vivere visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta ("Viverridae"), kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (garums 17-100 cm, masa 0,5-13 kg) ar slaidu, lokanu ķermeni, relatīvi īsām kājām un kuplu asti (piemēram, mangusts)
ihtiostēgi Vissenākie izmirušie abinieki, kuriem saglabājušās bārkšspurēm raksturīgās ārējās kaula bruņas; dzīvojuši no devona līdz karbona beigām
šūdra viszemākā no četrām vārnām (kārtām) Indijā, cēlusies no uzvarētiem iedzimtniekiem; pie tās piederēja bezzemnieki, algādži, amatnieki
skrandu proletariāts viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu
Lītaunīki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" nosaukuma variants
lukštenieki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukštenieki" iedzīvotāji
Lukštenīki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukštenieki" nosaukuma variants
Lukštinīki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukštenieki" nosaukuma variants
Mežinīki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants
cibetkaķis Viveru dzimtas ģints ("Civettictis"), kaķiem līdzīgi plēsīgi zīdītāji, ap 70 cm gari dzīvnieki
soņņiks Zaglis, kas apzog dzīvokli naktī, kad iemītnieki tajā guļ
iezagties Zagšus ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
herbivori Zālēdēji dzīvnieki, kas pārtiek no lakstaugiem
Gruenhof Zaļenieki
hidroponā barība zaļmasa, kas iegūta, izdiedzējot graudus bez augsnes, ūdens un minerālsāļu šķīdumos un augsnes aizstājējos; ar vitamīniem un proteīnu bagāts barības līdzeklis putniem, kažokzvēriem, jaundzīvniekiem un vaisliniekiem
ktenoforas Zarndobumaiņu klase ("Ctenophora") - jūras dzīvnieki ar maisveidīgu, dzidru, caurspīdīgu ķermeni
hidrozoji Zarndobumaiņu klase ("Hydrozoa"), kas parasti vairojas pumpurojoties, vairākums dzīvo jūrās; šīs klases dzīvnieki
umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
koraļļpolipi Zarndobumaiņu tipa klase, pie kuras pieder jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās; šīs klases dzīvnieki
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nobeigties Zaudēt dzīvību (par dzīvniekiem)
notozauri Zauru ģints ar mazu galvas kausu un garu kaklu, jūras dzīvnieki triasa periodā, uzturējās seklākos piekrastes ūdeņos; lielākās sugas sasniedza līdz 3 m garumu
medūsa Zemāki jūras dzīvnieki ar vienkāršu ķermeņa uzbūvi
minoristi Zemākie garīdznieki
hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā
atstrādāšana Zemes apstrādāšanas sistēma Krievijā pēc 1861. gada zemnieku reformas; par iznomāto zemes gabalu, labības vai naudas aizdevumu u. c. zemnieki ar savu inventāru apstrādāja muižnieku zemi
ģeomori Zemes īpašnieki Senajā Grieķijā; Senajās Atēnās līdz 6. gs. p. m. ē. daudzi no tiem bija nokļuvuši parādu verdzībā pie citiem zemes īpašniekiem, Solona reformu laikā viņiem atjaunoja īpašumtiesības uz zemi
lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; feods
nife Zemes kodols, nosaukums radies 20. gs. sākumā, kad daudzi zinātnieki domāja, ka Zemes kodols sastāv no niķeļa un dzelzs un to oksīdiem
raijatvari Zemes nodokļu sistēma Indijā, kas nosaka, ka zemes īpašnieks ir valsts, kas piešķir zemes nomniekiem lietošanas tiesības
rajatvari Zemes nodokļu sistēma Indijā, kas nosaka, ka zemes īpašnieks ir valsts, kas piešķir zemes nomniekiem lietošanas tiesības
gruntniecība Zemniecības slānis, ko veido gruntnieki
kamisardi Zemnieki un trūcīgie pilsētu iedzīvotāji 1702.-05. g. sacelšanās dalībnieki (gk. hugenoti) Dienvidfrancijā; prasīja ticības brīvību un nodokļu atcelšanu
agrārkustība Zemnieku cīņa pret lielgruntniekiem, muižniekiem
taipini Zemnieku kara (sacelšanās) dalībnieki Ķīnā 1851.-1864. g.; taipingi; taipings
zemniekgājums Zemnieku kārta; zemnieki
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju
zemnieku bēgšana zemnieku pasīvās pretestības veids, kas bija izplatīts dzimtbūšanas laikā; tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, vairoties no soda u. c. iemeslu dēļ zemnieki bēga uz pilsētām, uz citu novadu vai pat uz citu valsti, savukārt zemes kungi centās aizbēgušos zemniekus atdabūt
aitu pagasts zemnieku reģistrs, pēc kura zemnieki deva aitas pagasta dzīru rīkošanai vai kā nodevas muižai
māju iepirkšana zemnieku saimniecību iepirkšana dzimtīpašumā, kas Vidzemē formāli radās pēc 1849. g. pēc Vidzemes zemnieku likuma pieņemšanas, bet noritēja gausi 1860. gadiem, kad Krievijas valdība pieņēma vairākus likumus, kas veicināja zemes pārdošanu zemniekiem
sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki
agrārnoziegumi Zemnieku uzbrukumi muižniekiem
bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem
flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst
cerebrālā mukormikoze zibenīga mukormikozes forma, ko izraisa "Mucorales" rindas sēnes, biežāk novēro diabēta vai leikozes slimniekiem, kas saņēmuši imūnsupresīvu terapiju
monotrēmāti Zīdītāji dzīvnieki
siltasiņu dzīvnieki zīdītāji un putni – dzīvnieki, kuru ķermeņa temperatūra ir pastāvīga un nemainās atkarībā no vides temperatūras; homotermi
nometeklis Zīdītājiem dzīvniekiem placenta
galeopithecidae Zīdītāju dzimta, slaidi dzīvnieki kaķa lielumā, ar ķemmveidīgi robotiem apakšējiem priekšzobiem, ar lidādu sānos
mammālijas Zīdītāju dzīvnieki
pārnadži Zīdītāju kārta ("Artiodactyla"), pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu; šīs kārtas dzīvnieki; 2 apakškārtas, 9 dzimtas, 75 ģintis, \~170 sugu (~830 pasugu); Latvijā 2 dzimtas, 4 ģintis, 4 sugas
roņveidīgie Zīdītāju kārta ("Pinnipedia"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piemēram, roņi, valzirgi)
trušnagaiņi Zīdītāju kārta, kopā ar snuķaiņiem un jūrassirēnām ietilpst panagaiņu virskārtā, nelieli (līdz 60 cm un 3 kg) dzīvnieki, kas dzīvo Āfrikā un DR Āzijā
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma 1(2); šīs apakšklases dzīvnieki
vihuhols Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas cilts ("Desmanini"), kas pamatā ir ūdens dzīvnieki, bet guļ sausās, pašu raktās apakšzemes alās
susuris Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Gliridae syn. Myoxidae"), kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki, 7 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu
valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie
vaļveidīgie Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru, samērā lielu galvu, iedala 2 apakškārtās - zobvaļi un plātņvaļi
sikspārnis zīdītāju klases kārta ("Chiroptera"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums, 2 apakškārtas, \~950 sugu
nepilnzobis Zīdītāju klases kārta ("Edentata"), dzīvnieki ar īpatnēju zobu uzbūvi, saglabājušās tikai 3 dzimtas: sliņķu, skudrlāču un bruņnešu dzimta
kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta ("Insectivora"), kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi); šīs kārtas dzīvnieki, 7-10 dzimtu, 72 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 dzimtas (4 ģintis, 5 sugas) - ežu, kurmju un ciršļu dzimta
snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga
suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks
hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas
sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu
ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā
zobvaļi Zīdītaju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Odontoceti"), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti), 67 sugas, Latvijas piekrastē konstatētas 3 sugas
nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus; šīs virskārtas dzīvnieki
spurkāji Zīdītāju kustoņu šķira ar spurveidīgām kājām, ūdens dzīvnieki: roņi, jūras lauvas, valzirgi
proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem
komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki
vitalieši Ziemeļjūras un Baltijas jūras pirāti 14. un 15. gs.; līdzdaļnieki; viendaļnieki
hiperboreji Ziemeļnieki, ziemeļu, polāro apgabalu iedzīvotāji
zinātība zinātniski tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas vai informācija, kas nodrošina to īpašniekiem noteiktas priekšrocības un kas var saturēt komercnoslēpumus, nepatentētu tehnoloģisko procesu aprakstus vai citādu plašai sabiedrībai vēl nepieejamu informāciju
stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt
uzziņot Ziņot uz augšu (kungiem, priekšniekiem)
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi
arahnīdas Zirnekļveidīgi dzīvnieki
ērce Zirnekļveidīgo klases kārta ("Acarina"), sīks vai ļoti sīks dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem
māņzirneklis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami; šīs kārtas dzīvnieki, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
ķirķis Zivju ēsmas un tīklu grauzēji dzīvnieki
akmeņplekste zivju klases plekstveidīgo kārtas dzimta ("Scophthalmidae", daži zinātnieki to nodala kā dzimtas "Bothidae" apakšdzimtu), jūras zivs, 6 ģintis, 9 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
grumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā
gumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā
Aszute Zobenbrāļu ordeņa un Rīgas arhibīskapa 1211. g. līgumā minēts novada nosaukums, ko pētnieki saista ar Asoti
akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
acuzobs Zobs, kas atrodas blakus priekšzobiem; ilknis (dzīvniekiem)
dzīvniekēdāji Zoofāgi - dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības
mammālioloģija Zooloģijas dala, kas nodarbojas ar zīdītāju dzīvniekiem
herpetoloģija zooloģijas nozare par rāpuļiem un abiniekiem
dēvi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahrimāna kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki
daivi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā — tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahro Mainju kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki
nokrist Zūdot līdzsvaram, balstam, strauji nonākt no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (kur, uz kā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
kiloparseks Zvaigžņu attāluma mērvienība, vienāda ar 1000 parsekiem
piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot
zivs Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi
zvejnieks Zvejnieki
grimbulis Zvejniekiem rīks, ar ko meklē kārti zem ūdens
metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem; vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums
sprostu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki pa vienam vai nelielām grupām tiek turēti sprostos
salu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki tiek turēti dabiski ierobežotā teritorijā, piemēram, uz salas
pussavvaļas zvērkopība zvērkopības veids, kurā pamatganāmpulka dzīvnieki tiek turēti sprostos, realizēšanai paredzētie dzīvnieki – ierobežotā teritorijā savvaļā
terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā
Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju
gustaviāņi Zviedru dzejnieki, mākslinieki un politiķi, kas pulcējās ap Gustavu III
Anjalas savienība zviedru un somu virsnieku sazvērestība 1788. g. pret karali Gustavu III krievu-zviedru kara laikā ar mērķi noslēgt mieru, dalībnieki 1789. g. apcietināti, viens sodīts ar nāvi
amfisbēna Zvīņrāpuļu apakškārta ("Amphisbaenia"), specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
amfisbēnveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna
Lelī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Lelī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukums latgaliski
litavnieki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" iedzīvotāji
Mozī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Mozī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukums latgaliski
muizinieki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
karmaņola Žakete ar šauriem priekšējiem stūriem - jakobīņu apģērbs, ko Francijā ieviesuši itāļu strādnieki no Karmaņolas pilsētas
monseigneur Žēlīgais kungs, Francijā tituls un uzruna firstiem un augstākiem garīdzniekiem (bīskapiem); Ludviķa XIV laikā dofina tituls
žults Žultspūslis (dzīvniekiem)

Citās vārdnīcās nav šķirkļa eki.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: