kāpaļāt
kāpaļāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kāpaļāju | kāpaļājam | kāpaļāju | kāpaļājām | kāpaļāšu | kāpaļāsim |
| 2. pers. | kāpaļā | kāpaļājat | kāpaļāji | kāpaļājāt | kāpaļāsi | kāpaļāsiet, kāpaļāsit |
| 3. pers. | kāpaļā | kāpaļāja | kāpaļās | |||
Pavēles izteiksme: kāpaļā (vsk. 2. pers.), kāpaļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kāpaļājot (tag.), kāpaļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kāpaļātu
Vajadzības izteiksme: jākāpaļā
1.Kāpelēt1.
3.Kāpelēt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāpaļājis pa maiju piramīdām.
- Gribu teikt, ka atturēšos no kāpiena augšup uz Šķīstītavu un Paradīzi, jo kāpaļājot man piemetas aizdusa.
- Un, ja lasīts tika kas muļķīgs, mēs ar Jonasu nevīžojām klausīties un tā vietā kāpaļājām pa rātslaukumā sastumtām sniega kaudzēm.
- Tas viņam nepavisam nebija paredzēts – viņš vienkārši gribēja pieskrūvēt pie sienas lielo grāmatplauktu, lai tas mums neuzgāztos uz galvas un lai mēs ar Jonasu pa to droši varētu kāpaļāt.
- Kad viņa, pētījot apvidu, veikli kāpaļāja pa Ķoņupītes pretējo krastu, staru un ēnu spēlē ievizēdamās te balta, te zeltaina, es jaunumu nezināju arī par Undīni, jo par mammas un Undīnes labklājību apjautājos krietni vēlāk, jau mājās.