saošņāt
saošņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saošņāju | saošņājam | saošņāju | saošņājām | saošņāšu | saošņāsim |
| 2. pers. | saošņā | saošņājat | saošņāji | saošņājāt | saošņāsi | saošņāsiet, saošņāsit |
| 3. pers. | saošņā | saošņāja | saošņās | |||
Pavēles izteiksme: saošņā (vsk. 2. pers.), saošņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saošņājot (tag.), saošņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saošņātu
Vajadzības izteiksme: jāsaošņā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sev pie acīm puisis redzēja meitenes atsieto matu raudeno mirgu un saošņāja, ka viņa medījuma kakls smaržo pēc svaiga piena.
- Suns, palaists bez pavadas, brīvi skraidīja pa plašajiem zālājiem, ik pa laikam saošņājot sev vien zināmas pēdas un smaržas.
- Nevienā somā nekas saošņāts netiek.
- Sveiki, nesen izdomāju, ka kaut kas interenetā ir jāievieto, lai vismaz saošņātu kā tas viss darbojas.
- Lai gan bīglu šķirnei raksturīgs mierīgums, brīžos, kad Hugo kaut ko saošņā, viņš kļūst nemierīgs un ir grūti apturams.