staciņš
staciņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | staciņš | staciņi |
| Ģen. | staciņa | staciņu |
| Dat. | staciņam | staciņiem |
| Akuz. | staciņu | staciņus |
| Lok. | staciņā | staciņos |
Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1802. gadā Vidzemes guberņā izsludina Aleksandra I pavēli par naturālās nodevas - staciņa turpmāko maksāšanu naudā.
- 18. gadsimta otrajā pusē Vidzemē sākās galvasnaudas nemieri, kas bija saistīti ar naturālo nodokļu ( staciņa) aizstāšanu ar galvasnaudu.
- Sacelšanās tiešais iemesls bija izmaiņas nodokļu maksāšanas kārtībā, pēc kuras izsludināšanas 5. oktobrī naturālās nodevas ( staciņa) vietā bija jāsāk maksāt galvasnauda.
- Staciņu ieviesa Zviedrijas karalis Poļu—zviedru kara laikā.
- 1783. gadā staciņu atcēla un tā vietā noteica galvasnaudu.