saspurt
saspurt 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saspurstu | saspurstam | saspuru, saspūru | saspurām, saspūrām | saspuršu | saspursim |
| 2. pers. | saspursti | saspurstat | saspuri, saspūri | saspurāt, saspūrāt | saspursi | saspursiet, saspursit |
| 3. pers. | saspurst | saspura, saspūra | saspurs | |||
Pavēles izteiksme: saspursti (vsk. 2. pers.), saspurstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saspurstot (tag.), saspuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saspurtu
Vajadzības izteiksme: jāsaspurst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas jau bija pie kāpnēm, kad pa logu sarkana un saspūrusi izkārās Ausmas mamma.
- (Uzbudināts, saspurušām spalvām, lamājas.)
- Saspuris spalvas:
- Tik kaulains, tik saspūris!
- Ir daži, kas ķer lielo lomu, un citi, kas pludmalē laikam paliek ik nakti - tie saspūruši iet līcī mazgāties.