saspurgt
saspurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | saspurdzu | saspurdzam | saspurdzu | saspurdzām | saspurgšu | saspurgsim |
2. pers. | saspurdz | saspurdzat | saspurdzi | saspurdzāt | saspurgsi | saspurgsiet, saspurgsit |
3. pers. | saspurdz | saspurdza | saspurgs |
Pavēles izteiksme: saspurdz (vsk. 2. pers.), saspurdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saspurdzot (tag.), saspurgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saspurgtu
Vajadzības izteiksme: jāsaspurdz
1.parasti formā: trešā persona Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap plastmasoto virsmu saspurdz šie svešādie, neizdibināmie putni ( tajos laikos modeles dažā ziņā šķitās kas pārāks par kinozvaigznēm — aktrises publiski izpaudās no iekšas uz āru, supermodeles bija neizprotamas — viena vienīga smeldzoša — kā jau tīrs skaistums smeldz — āriene).
- Visbeidzot saspurdz zīlītes un zvirbuļi.
- Pa lietavu nedēļu tajā saspurgušas Vimbas un salakas ar, tas liek Lielajiem būt agresīviem un aizstāvēt savu teritoriju.
- Oskars, Sintija, Dace, Emīls, Arta, abas Robertas - cits pēc cita viņi sanāk Balvu bibliotēkas zālē, kur esam norunājuši satikties, nomet jakas un saspurdz ap lielo galdu kā baloži.
- Rīta pusē centru apmeklē jaunās māmiņas ar mazuļiem, bet dienas otrajā pusē, kad pamatskolā beidzas stundas, saspurdz jaunāko klašu skolēni.