sasprūst
sasprūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasprūstu | sasprūstam | sasprūdu | sasprūdām | sasprūdīšu | sasprūdīsim |
| 2. pers. | sasprūsti | sasprūstat | sasprūdi | sasprūdāt | sasprūdīsi | sasprūdīsiet, sasprūdīsit |
| 3. pers. | sasprūst | sasprūda | sasprūdīs | |||
Pavēles izteiksme: sasprūsti (vsk. 2. pers.), sasprūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasprūstot (tag.), sasprūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasprūstu
Vajadzības izteiksme: jāsasprūst
1.Iesprūst (kur) – par kā lielāku daudzumu.
Avoti: EH, LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie sasprūst zarnās un sekas var būt bēdīgas.
- Diemžēl neizbēgama šīs uzkodas blakne ir zobu starpās sasprūdušas graudu miziņas, bet to var veiksmīgi novērst ar zobu diega palīdzību.
- Pirms pusstundas ledus bija sasprūdis, bet tagad jau aizgāja," norādīdams uz tilta apakšu, laikrakstam sacījis bārtenieks Vitauts Vencjūns. "
- Kaklā sasprūda viss pārējais, ko viņa pateikt nespēja, arī tas, ka viņai no smieklīgā puiša tagad bija bail, jo, slietenī iespundēts, svešinieks par daudz tika kaitināts.
- Vīrieši sastingst, viņu sejas burtiski izkūst no tāda skata, siekalas sasprūst kaklā, sarunas pārtrūkst.