sasprukt
sasprukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasprūku | sasprūkam | saspruku | sasprukām | sasprukšu | saspruksim |
| 2. pers. | sasprūc | sasprūkat | saspruki | sasprukāt | saspruksi | saspruksiet, saspruksit |
| 3. pers. | sasprūk | saspruka | saspruks | |||
Pavēles izteiksme: sasprūc (vsk. 2. pers.), sasprūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasprūkot (tag.), sasprukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saspruktu
Vajadzības izteiksme: jāsasprūk
Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie, kas paguva, saspruka būdās.
- Apjukumā apmetuši loku līdz alejas lielajiem kokiem, tie tomēr griezās atpakaļ un pa caurumu Alfrēda rūtī saspruka istabā.
- Līdakas acīmredzot sasprukušas ezerā, tagad pie slūžām pulcēties kārta brekšiem un asariem.
- Līdakas acīmredzot sasprukušas [...
- Tīklā sasprukušas mušas.