Paplašinātā meklēšana
Meklējam abi.
Atrasts vārdos (520):
- abi:1
- abi:2
- abis:1
- Babi:1
- čabi:1
- dabi:1
- labi:1
- mabi:1
- rabi:2
- rabi:1
- Rabi:1
- tabi:1
- abida:1
- abies:1
- abio-:1
- džabi:1
- krabi:1
- ksabi:1
- Skabi:1
- Stabi:1
- babis:1
- čabis:1
- gabis:1
- kabis:1
- labia:1
- labie:1
- labis:1
- abidna:1
- abidno:1
- abioze:1
- abižot:1
- bakabi:1
- baņabi:1
- barabi:1
- dorabi:1
- kababi:1
- katabi:1
- menabi:1
- Mesabi:1
- nelabi:1
- polabi:1
- salabi:1
- skrabi:1
- Škrabi:1
- vasabi:1
- žēlabi:1
- arabis:1
- babil.:1
- babiņa:1
- babiri:1
- babiši:1
- Babita:1
- babits:1
- cabiņa:1
- čabiņa:1
- čabiņš:1
- Dabiņš:1
- dabirt:1
- Gabija:1
- gabima:1
- gabina:1
- grabis:1
- grabis:2
- habils:1
- habits:1
- jabiru:1
- kabila:1
- Kabile:1
- kabili:1
- kabiļi:1
- kabins:1
- Kabips:1
- kabiri:1
- klabis:1
- knabis:1
- knabis:2
- krabic:1
- krabis:1
- labils:1
- Labina:1
- labiņš:1
- labio-:1
- mabils:1
- nabiņa:1
- abidnai:1
- abigals:1
- abisāle:1
- abisāls:1
- Abudabi:1
- mangabi:1
- Sudrabi:1
- Škrjabi:1
- terrabi:1
- Vrhlabi:1
- Akabira:1
- amabile:1
- Arabida:1
- Arabija:1
- Arabita:1
- babians:1
- babilēt:1
- babingi:1
- babisms:1
- babisti:1
- Balabio:1
- čabināt:1
- dabisks:1
- drabiņa:1
- drabiņi:1
- fabiāņi:1
- fabisms:1
- gabieža:1
- gabions:1
- glabiņi:1
- grabile:1
- grabins:1
- grabiņš:1
- habitus:1
- Hoabina:1
- Itabira:1
- izdabis:1
- kabināt:1
- kabināt:2
- Kabinda:1
- klabins:1
- klabiņa:1
- krabiņš:1
- labiāls:1
- labiāti:1
- Labiava:1
- labieši:1
- labināt:1
- labinēt:1
- labiski:1
- labisks:1
- nabieši:1
- abietīns:1
- abietīts:1
- abiniece:1
- abinieki:1
- abiocīns:1
- abiogēns:1
- abiurēts:1
- mocarabi:1
- mozarabi:1
- pandžabi:1
- Selibabi:1
- affabile:1
- Aglabidi:1
- anabioze:1
- apgabine:1
- Babilona:1
- Babinova:1
- Babiņiči:1
- Babiņina:1
- babirusa:1
- badabite:1
- Balabine:1
- Ballabio:1
- cannabis:1
- Dabiķene:1
- dahabija:1
- dezabijē:1
- divdabis:1
- divdabis:2
- drabines:1
- drabinēt:1
- drabiņas:1
- equabile:1
- Gabinova:1
- galabija:1
- gigabits:1
- glabināt:1
- glabinēt:1
- glabiņas:1
- Gobabisa:1
- grabiens:1
- grabiķis:1
- grabināt:1
- grabināt:2
- grabinēt:1
- habitāts:1
- habituss:1
- Jākabiņš:1
- kababiši:1
- Kabillen:1
- Kabimasa:1
- kabinets:1
- kanabiss:1
- karabidi:1
- Karabika:1
- Karabils:1
- kārdabis:1
- klabiens:1
- klabiķis:1
- klabināt:1
- klabinēt:1
- knabināt:1
- knabināt:2
- kolrabis:1
- Korabija:1
- krabiķis:1
- krabiķis:2
- krabināt:1
- labdabis:1
- labiālis:1
- labiatae:1
- labidura:1
- labietis:1
- labinīgs:1
- Labinska:1
- Labišina:1
- lēndabis:1
- lētdabis:1
- Lezabima:1
- Mabinogi:1
- megabits:1
- mežabite:1
- mirabile:1
- moabieši:1
- abiotisks:1
- abiritāns:1
- abisalīti:1
- abisofili:1
- abitūrija:1
- abitūrijs:1
- abižoties:1
- Mazistabi:1
- viņistabi:1
- Abirabita:1
- anabionti:1
- apčabināt:1
- apkabināt:1
- apkabināt:2
- aplabināt:1
- apzabināt:1
- arabinoze:1
- atkabināt:1
- atlabināt:1
- Augrabiss:1
- Babimosta:1
- Babinzubs:1
- ballabile:1
- Bērnabija:1
- bilabiāls:1
- bistabils:1
- cantabile:1
- carabidae:1
- dabiskums:1
- dakabināt:1
- dalabināt:1
- darbabite:1
- habilitēt:1
- habituāls:1
- iekabināt:1
- ielabināt:1
- iezabināt:1
- izčabināt:1
- izčabinēt:1
- izdabināt:1
- izkabināt:1
- izlabināt:1
- Kabilovči:1
- Kabilovka:1
- kanabisms:1
- katabioze:1
- klabiklis:1
- labinieks:1
- labiotoms:1
- labirints:1
- Labitnagi:1
- lētdabiņa:1
- lētdabiņš:1
- liblabiņš:1
- lūckabiņa:1
- ļaundabis:1
- ļekabiksa:1
- makabiada:1
- makabieši:1
- māņkrabis:1
- Marsabita:1
- Marsabits:1
- metabioze:1
- mirabilis:1
- abietināti:1
- abiniekodi:1
- abioģenēze:1
- abioloģija:1
- aizčabināt:1
- aizkabināt:1
- aizlabināt:1
- aizzabināt:1
- apgrabināt:1
- apklabināt:1
- apknabināt:1
- apskabināt:1
- atgrabināt:1
- atklabināt:1
- atknabināt:1
- atsvabināt:1
- Babilonija:1
- Barabinska:1
- Belobabina:1
- Belobabino:1
- ceļabiedrs:1
- cukrabiets:1
- čabgrabiņš:1
- čabināties:1
- Čeļabinska:1
- dabirdināt:1
- dabistiski:1
- daglabinēt:1
- deshabille:1
- diegabikse:1
- disilabija:1
- drabiņkule:1
- fabianieši:1
- fabiānisms:1
- gaiļabikši:1
- godabiedrs:1
- habilitāte:1
- habilitēts:1
- heksabioze:1
- hipabisāls:1
- ieknabināt:1
- ieskabināt:1
- izglabinēt:1
- izgrabināt:1
- izgrabināt:2
- izgrabinēt:1
- izklabināt:1
- izkrabināt:1
- kabilauska:1
- kabilnieki:1
- kabināties:1
- kannabisms:1
- karabiedrs:1
- karabiners:1
- karstdabis:1
- labiālisms:1
- labializēt:1
- labierīkot:1
- labilitāte:1
- labinājums:1
- labināties:1
- labinēties:1
- labiogrāfs:1
- ļurkabiksa:1
- ļurkabikse:1
- mantglabis:1
- mašarabija:1
- mezolabijs:1
- mirabilīts:1
- abiogenesis:1
- abiogēnisks:1
- abiotrofija:1
- abiritācija:1
- abiturients:1
- aizgrabināt:1
- aizklabināt:1
- anabiotisks:1
- antirabisks:1
- apskrabināt:1
- apskrabinēt:1
- arabidopsis:1
- astrolabija:1
- atskrabināt:1
- attelabidae:1
- babilonieši:1
- babitmetals:1
- burtstabiņš:1
- čigānšņabis:1
- darbabiedrs:1
- drabiņbaļļa:1
- fabijanieši:1
- Fabijanovka:1
- frigolabils:1
- galdabiedrs:1
- grabināties:1
- grabinēties:1
- gumiarabiks:1
- habituācija:1
- Hammurabijs:1
- ieskrabināt:1
- Irenhabirga:1
- izskrabināt:1
- izskrabinēt:1
- kannabinons:1
- karabineris:1
- karabiniers:1
- kārzdabieši:1
- klabinājums:1
- klabinātājs:1
- klabināties:1
- klabinēties:1
- knabināties:1
- koktolabils:1
- Kostabisāra:1
- krabināties:1
- kursabiedrs:1
- labiekārtot:1
- labioloģija:1
- labiomikoze:1
- labirintīts:1
- labirintoze:1
- laikabiedre:1
- laikabiedrs:1
- lamentabile:1
- Lejaslabiņi:1
- ļurkabiksis:1
- Mabinogions:1
- metastabils:1
- abietīnskābe:1
- abietīnsveķi:1
- apkabināties:1
- aplabināties:1
- atkabināties:1
- atlabināties:1
- Babiaņdzjana:1
- dalabināties:1
- dentilabiāls:1
- destabilizēt:1
- durabilitāte:1
- equabilmente:1
- frigostabils:1
- gumijarabiks:1
- gummiarabiks:1
- habilitācija:1
- habilitēties:1
- habitoloģija:1
- iečabināties:1
- interlabiāls:1
- izčabināties:1
- izkabināties:1
- izlabināties:1
- kabinetklase:1
- karabinieris:1
- kohabitācija:1
- koktostabils:1
- labiālbalsis:1
- labiālskaņas:1
- labierīcības:1
- labiodentāls:1
- labiogresija:1
- labirintzivs:1
- mutabilitāte:1
- aizkabināties:1
- apskabināties:1
- atklabināties:1
- atsvabināšana:1
- atsvabinātājs:1
- atsvabināties:1
- Buonabitakolo:1
- būvsabiedrība:1
- iegrabināties:1
- ieklabināties:1
- iekrabināties:1
- izabizinēties:1
- izgrabināties:1
- izklabināties:1
- izosillabisms:1
- Kjabiļenskaja:1
- kopsabiedrība:1
- labializācija:1
- labializēties:1
- labiālstabule:1
- labierīkojums:1
- labirintpiepe:1
- lidsabiedrība:1
- abisopelagiāls:1
- adaptabilitāte:1
- aizgrabināties:1
- aizklabināties:1
- aizsargstabiņi:1
- ambisillabisks:1
- atsakabināties:1
- aviosabiedrība:1
- dasakabināties:1
- dasalabināties:1
- iesakabināties:1
- ieskrabināties:1
- indosabilitāte:1
- ingvinolabiāls:1
- intestabilitas:1
- Izabieļinskaja:1
- izskrabināties:1
- kanabinomānija:1
- labialodontija:1
- labiekārtojums:1
- labioalveolārs:1
- labioklinācija:1
- labirintodonti:1
- monosillabisks:1
- monosillabisms:1
- Murabinuaneuna:1
- aizskrabināties:1
- antisabiedrisks:1
- destabilizatori:1
- habitualizācija:1
- hidrolabilitāte:1
- labirintotomija:1
- līgumsabiedrība:1
- heterosillabisks:1
- inimputabilitāte:1
- komercsabiedrība:1
- komunikabilitāte:1
- kredītsabiedrība:1
- krējumsabiedrība:1
- labirintektomija:1
- fotostabilizatori:1
- holdingsabiedrība:1
- kapitālsabiedrība:1
- katabitismomānija:1
- labirintzirneklis:1
- arodrehabilitācija:1
- hipopermeabilitāte:1
- interoperabilitāte:1
- komandītsabiedrība:1
- hiperpermeabilitāte:1
- komercrentabilitāte:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
Atrasts skaidrojumos (6359):
- nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- (dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos
- praktisks (par cilvēku) tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- aba abi
- abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
- abu do abi divi
- abu duo abi divi
- abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
- ūdeņu paķērsa abinieku paķērsa
- Rorippa amphibia abinieku paķērsa
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
- Polygonum amphibium abinieku sūrene
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
- abisālā zona abisāle
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum")
- svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum")
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- gludā āda āda ar dabisku ādas graudu
- sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu.
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā).
- Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
- mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
- piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
- huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības
- kabeklis Aizkabināms ķeksis.
- kabekls Aizkabināms ķeksis.
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- aizkapināt Aizkabināt.
- aizkacēties Aizkabināties.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica")
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki
- kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
- VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta".
- SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme").
- A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
- A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
- AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
- anonīmā sabiedrība akciju sabiedrība ar akcijām "uz uzrādītāju"
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
- meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla
- holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
- pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai
- valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij
- atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
- akcijbiedrība Akciju sabiedrība.
- A/S Akciju sabiedrība.
- AS Akciju sabiedrība.
- sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks
- dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce
- akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
- pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma.
- skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā.
- akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti.
- akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
- apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
- izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde.
- ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
- koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
- grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
- fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā.
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
- Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma.
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai
- traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai
- protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
- knabināt Āķēt, aizķert, kabināt.
- metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
- mundiera gods amata, sabiedriskā stāvokļa prestižs
- amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
- instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated").
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
- anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television").
- Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV).
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation").
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais.
- Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi.
- muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
- inspisators Aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai.
- BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra".
- AAS Apdrošināšanas akciju sabiedrība.
- asekurance Apdrošināšanas sabiedrība.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Kāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
- Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
- Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
- Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
- Bagarjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Bagarjak_), Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts.
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
- noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
- grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
- stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples
- mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
- tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- ģeržaķ sadku apzagt kāpjot sabiedriskajā transporta līdzeklī
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi.
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi
- politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā
- krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- iebarāt Ar barību pielabināt (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
- pieurķēt Ar biguli sabikstīt.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
- -bioze Ar dzīvi vai dzīvības procesiem saistīts (piem., anabioze, nekrobioze).
- sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
- izsisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
- biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
- kompatibls Ar kādu lietu labi savienojams.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
- gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums
- ielabināt Ar labiem vārdiem pavedināt.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski
- meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī
- rodinals Ar nātrija sulfītu stabilizēts aminofenola fotoattīstītājs.
- gāzētās sulas ar oglekļa dioksīdu piesātinātas dabiskās sulas
- svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- knabināt Ar pirkstiem klabināties.
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
- socio- Ar sabiedrību, sociālajām parādībām saistīts.
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu.
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
- optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi)
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
- arkāda Arkāde - uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
- iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties.
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
- hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- arterioloskleroze Arteriolu sienu skleroze un sabiezēšana.
- kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas).
- ārzonas sabiedrība ārzemju uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta kādā ārzonā
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- haimatoma Asins izplūdums vai nu audos, vai kādā dabiskā dobumā.
- piknēmija Asins sabiezējums.
- prokoagulants Asinsrecei nepieciešamas dabiskas vielas pirmāknis.
- naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns.
- angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- urodela Astainie abinieki.
- urodella Astainie abinieki.
- caudata Astaino abinieku "Urodela" nosaukuma sinonīms.
- amblistoma Astaino abinieku dzimta, kas dzīvo Amerikā, kāpurstadijā - aksolotls; šīs dzimtas pārstāvis.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
- šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos
- milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus").
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
- astrolābija Astrolabija.
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- Ovālais kabinets ASV prezidenta darba kabinets Baltajā namā.
- ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_).
- CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System").
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
- fototriangulācija Atbalstpunktu sabiezināšanas fotogrammetriska metode.
- humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- apolytrosis Atbrīvošana, atsvabināšana, atpestīšana.
- atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
- disjunkcija Atdalīšana; dabisko attiecību izjaukšana.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi
- negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
- atjaunojošies Atjaunojošies resursi - dabas resursi, kas pieņemamā laika periodā dabiski atjaunojas.
- atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
- kadaļāt Atkabināt (velkamo virvi).
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- izāķēties Atkabināties (no āķa).
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
- atsakabināties Atkabināties.
- atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
- kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
- atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības
- šņapatas Atliekas, druskas, pabiras.
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis").
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem)
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija.
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi
- ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1).
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
- Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij.
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības)
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam
- separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
- godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus.
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
- liberācija Atsvabināšana, brīvlaišana.
- retavot atsvabināt
- papestīt Atsvabināt, atbrīvot.
- uzglābt Atsvabināt, atbrīvot.
- dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles.
- atvalgāt Atsvabināt, atraisīt no valga.
- šustīt vaļā atsvabināt, laist vaļā
- šmūdīt Atsvabināt, laist vaļā.
- atsvabadināt Atsvabināt.
- svabināt Atsvabināt.
- atlešāt Atšķaidīt, atsvabināt.
- dzimumu sociālās atšķirības atšķirības starp dzimumiem, kas ir nevis anatomiskas vai bioloģiskas, bet gan ar kultūras un sabiedrības ietekmēm saistītas
- slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā).
- atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
- atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
- atkapīt Attaisīt, atraisīt, atbrīvot, atsvabināt.
- atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu).
- attāļi Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāļu Attālumā, labi tālu; attāli.
- attālus Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāļus Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāli Attālumā, labi tālu.
- plati ganaši attālums starp abiem žokļa stūriem ir 8–9 cm
- grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); biezne.
- biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); grāds.
- trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte
- pilntēls Attēls visā lappusē; dažādi burti, ornamenti un līnijas, kuru attēli aizņem visu burtstabiņa vai līnijas virsu.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- bitemporāls Attiecīgs uz abiem deniņiem vai deniņu kauliem.
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas
- vestibulotomija Atveres izveidošana labirinta priekštelpā.
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības
- piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu
- apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem.
- perilabirints Audi ap auss labirintu.
- audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
- heterometaplāzija Audu attīstība to nedabiskā atrašanās vietā.
- fiziolīze Audu dabiskā noārdīšanās un izšķīšana.
- perilabirintīts Audu iekaisums ap labirintu.
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
- mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
- diaspora Auga daļa, kas, dabiski no tā atdalījusies, kļūst par izplatīšanās un vairošanās vienību.
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
- humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos.
- pusēnas augi augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās
- sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
- sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes.
- kaučukaugi augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas.
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
- raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
- nitrofīts Augs, kas labi aug un attīstās ar slāpekli bagātā augsnē.
- augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus
- zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
- haut monde augstākā sabiedrība
- podļanka Augstākā sabiedrība.
- amedli Augstākā sociālā grupa Babilonijā.
- ameli Augstākā sociālā grupā Babilonijā.
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
- labenieks Augstākajai kārtai piederīgs; labietis.
- beau monde augstākās aprindas; augstākā sabiedrība
- mondaine augstākās sabiedrības sieviete
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
- komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai
- kā izlasīti augstvērtīgi, ļoti labi
- konnektīva Augu anatomijā vidējā saistošā daļa starp putekšņlapas abiem apcirkņiem.
- prosenhima Augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku.
- celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs
- pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašapsēja.
- pašapsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašizsēja.
- introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai
- aukstasiņi Aukstasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru temperatūra mainās līdz ar apkārtējo temperatūru (zivis, abinieki, rāpuļi).
- lauvronis Ausroņu dzimtas apakšdzimta ("Otariinae"), 5 sugas, labi iedzīvojas nebrīvē.
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām.
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
- Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija.
- tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu.
- slunas Aužamo stāvu daļa, steļļu abi sāni, steļļu sānu koki.
- izskatīgā avene aveņu suga ("Rubus spectabilis")
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
- aviokompānija Aviosabiedrība, lidsabiedrība - organizācija (uzņēmums), kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos.
- lidkompānija Aviosabiedrība.
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
- pārapstiprinājums Aviosabiedrības pasažiera pasūtījuma apstiprinājums nolūkam turpināt ceļu aviobiļetē norādītajā laikā, kas jāveic atbilstoši aviosabiedrības noteikumiem.
- Līkais krodzinieks avots Sabiles centrā
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
- Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki.
- babil. Babiloniešu (akadiešu) valoda.
- Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
- Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
- Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls.
- Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam.
- Anatu Babiloniešu zemes dieve, tumsas valdniece.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- Hammurapi Babilonijas valdnieks (1792.-1750. g. p. m. ē.).
- dekstrofobija Bailes no priekšmetiem vai personām, kas atrodas pa labi.
- sociofobija Bailes no sabiedrības.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
- kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama
- ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
- duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
- ievēlēt balsojot nodot (personai, cilvēku grupai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu)
- izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu); ievēlēt.
- poll Balsošana kapitālsabiedrības pilnsapulcē pēc tajā reprezentēto akciju vai paju skaita un vērtības.
- balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.)
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
- liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā.
- aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
- Arābijas baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum arabicum")
- balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā).
- Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
- Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā
- drabiņbaļļa Baļļa, kur ievieto drabiņas.
- ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
- komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
- gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt.
- bumbieru–kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae")
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
- bērna vērtība bērna nozīmīguma novērtējums sabiedrībai un vecākiem finansiāli un emocionāli
- tekātnis bērns, kas jau labi "tek" (skraida apkārt)
- braucambimbe Bērns, kas raud sabiedriskajā transportā.
- ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē
- stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu
- purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
- uz labu laimi bez noteikta pamatojuma, labi nezinot; kā pagadās
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos
- anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
- ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms.
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
- kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs.
- krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
- jauniešu bezdarbs bezdarbs gados jaunu sabiedrības locekļu vidū
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
- smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- Latvijas Centrālais depozitārijs bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus
- b/o VAS bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība
- BO VAS bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- sociētē Biedrība, sabiedrība.
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
- krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
- bīšķēt Bikstīt, sabikstīt, apmaisīt.
- bilabiāls Bilabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas.
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija
- biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus.
- saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis)
- ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
- nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
- amfiseksualitāte Biseksualitāte - dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti.
- spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
- varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
- bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu.
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
- sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
- boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
- tinkals Boraks dabiska produkta veidā, kāds tas atrodams dažos Tibetas ezeros.
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
- braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
- velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis")
- BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
- sciolto Brīvi, nepiespiesti, dabiski.
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda.
- svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības
- kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- sociāli atbildīga uzņēmējdarbība brīvprātīgas biznesa iniciatīvas, kas labvēlīgi ietekmē sabiedrības sociālos apstākļus, valsts tautsaimniecību un apkārtējo vidi
- nevalstiskās organizācijas brīvprātīgas sabiedriskās organizācijas, kuras veidojušās pēc privātas iniciatīvas un kuru mērķis nav gūt peļņu
- nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
- brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks.
- zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
- bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī
- lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
- struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi.
- izcilā bugenvileja bugenvileju suga ("Bougainvillea spectabilis")
- blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam.
- iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi.
- volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora
- fallstūris Buras augšējais stūris, kurā iekabina falli.
- ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- burta augstums burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam
- iespiedburti Burtstabiņi.
- burts Burtstabiņš.
- iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
- treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi
- motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos
- buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām
- klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- būt no cita kaula būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem; būt citā sabiedriskajā stāvoklī
- būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem; būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
- būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā
- atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu
- atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties.
- izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
- nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3).
- trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
- būt un palikt būt ļoti stabilam, nemainīgam
- spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- lenturēties Būt nestabilam, ļodzīties.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
- ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
- atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
- nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
- spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā.
- revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
- apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
- ekonomiskā reforma būtiski organizatoriski un saimnieciski pārveidojumi sabiedrības ekonomikā ekonomiskās situācijas uzlabošanai
- revolūcija Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums.
- nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi
- nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi
- šablons Būvdetaļu, profilu rasējums dabiskā lielumā.
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
- terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
- stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī.
- sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā.
- miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
- uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī.
- liksoze C~5~H~10~O~5~, sintētiska pentoze, arabinozes, ribozes un ksilozes izomērs.
- tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī.
- okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā.
- pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements.
- fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
- lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī.
- Ķerubiņu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā.
- diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
- fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu
- katetrs Caurule šķidruma novadīšanai no ķermeņa dobuma vai dobuma skalošanai caur dabisku atveri.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
- māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
- ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- ceļa biedrs ceļabiedrs
- zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts; zemesceļš
- zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības.
- skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.).
- prezentants Ceremonijas vadītājs, sabiedrības iepazīstināšanā ar jaunu izstrādājumu, produkciju u. tml.
- allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme.
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats.
- džentrija Cienījamā ģimenē dzimušie un labi audzinātie.
- mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa
- kā runcis cieši ilgi; mierīgi, omulīgi; ļoti labi
- stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks.
- adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti.
- polārzemes Cietzemes apgabali, kas atrodas aiz abiem polārajiem lokiem.
- adījuma blīvums cilpu stabiņu vai cilpu rindu skaits noteiktā garuma vienībā
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
- megalografija Cilvēka attēla pagatavošana dabiskā lielumā.
- fantoms Cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- uzskati Cilvēka sociālās un dabiskās vides paradumu redzējumi.
- personības aktivitāte cilvēka spēja veikt sabiedriski nozīmīgus pārveidojumus
- akcija cilvēka stāvoklis sabiedrībā, nozīmīgums
- raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts
- prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm.
- ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums.
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
- publika cilvēki; sabiedrība
- mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
- efendi Cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs).
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
- hermafrodīts Cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm.
- kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs
- sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks
- biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
- sabiedrisks darbinieks cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi
- bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
- snobs Cilvēks, kas cenšas sekot augstākās sabiedrības modei, gaumei, manierēm u. tml., nicinot tos, kas atrodas zemākā bagātības un sociālā stāvokļa līmenī.
- kritušais eņģelis Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās.
- strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
- nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
- iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
- paskrebelis Cilvēks, kas neprot labi rakstīt.
- kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
- atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
- brāķis Cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem.
- mondēns Cilvēks, kas uzturas, dzīvo sabiedrībā un seko modei.
- darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- ambidektrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis; ambidekstrs (1).
- ambidekstrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis.
- abrocis Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku; ambidekstrs.
- izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks.
- kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ubikvists Cilvēks, kuram visur vienādi labi.
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes
- delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
- mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses.
- sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā
- mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā)
- decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā
- valsts ministrs citās valstīs - valdības galva, ikviens kabineta loceklis, ministra vietnieks, valdības galvas vietnieki u. c.
- saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības
- neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
- darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā.
- Čļ Čeļabinska (sporta informācijā).
- tetragāmija Četri ģimeņu pāri, kas uztur ciešas, stabilas savstarpējas laulības attiecības.
- Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs.
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
- antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
- ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
- dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu
- granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam.
- nodaba Dabiskā īpatnība, savādība.
- dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
- frakcionēšana Dabiska ķīmisko elementu nodalīšanās ģeoķīmiskos procesos.
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- nešķīstene Dabiskā maltā kafija.
- asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā.
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
- virsskaņu rinda dabiskā skaņurinda
- algēzija Dabiska spēja just sāpes.
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- baseins Dabiska ūdenskrātuve.
- asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums.
- dabasvide dabiska vide
- balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
- masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
- kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē
- apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas.
- koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību
- kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
- aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
- aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
- lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
- diskolorācija Dabiskās krāsas izmaiņa vai zudums.
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
- alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
- berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils
- alvas rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot alvas ieguvei; galvenais rūdu minerāls ir kasiterīts
- cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts
- fosfātu rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot fosfora un tā savienojumu iegūšanai, rūdu derīgie komponenti ir apatīta grupas minerāli
- magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts
- platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli
- vara rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai
- bismuta rūdas dabiskas minerālvielas, kuras var izmantot bismuta ieguvei, galvenais minerāls bismutīns
- hroma rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt hromu; galvenais minerāls hromīts
- mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts
- Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
- molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
- niķeļa rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt niķeli; galvenais minerāls pentlandīts
- sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts
- svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts
- torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums
- urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts
- zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām
- bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem
- valodas zīmes patvaļīgums dabiskas saiknes neesība starp valodas zīmes divām pusēm - apzīmējošo jeb materiālo apvalku un apzīmējamo jeb nozīmi
- kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
- biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
- šķiedra dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
- šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē.
- Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
- derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas
- Ķemeru sērūdeņi dabiski sērūdeņraža-kalcija sulfāta un kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta tipa minerālūdeņi, mineralizācija \~2,5 g/l, izplūst \~30 sērūdeņu avoti, izmantoti tiek 3 centrālo avotu ūdeņi
- haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim.
- katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
- ar mežu apklātas zemes dabiski vai mākslīgi izcēlušās audzes
- kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos.
- naturale Dabiski, nepiespiesti.
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
- apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām.
- fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls.
- vitamīnu preparāti dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai
- vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai.
- normētie zudumi dabiskie zudumi
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā.
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
- inženiermeliorācija dabisko apstākļu uzlabošana ar tehniskiem paņēmieniem inženierbūvēs un to apkārtnē
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
- miecvielu ekstrakts dabisko miecvielu šķīdums
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
- atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus.
- papīrmasas attīrīšana dabisko un mehānisko piemaisījumu aizvākšana no atšķaidītas papīrmasas
- bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- anepitīmija Dabisko vēlēšanos un tieksmju zudums.
- fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela.
- naturāls Dabisks (1).
- akmens plātne dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- akmens plātnes dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- zeatīns dabisks citokinīns, sastopams kukurūzā
- kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos.
- gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis
- drāva Dabisks dobums bišu ligzdai; auļa dobums.
- fizioplastika Dabisks formu veidojums.
- dehidroepiandrosterons dabisks hormons, ko izstrādā nieres; t. s. izdzīvošanas hormons
- šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas.
- perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- anastomoze Dabisks savienojums starp diviem asinsvadiem vai nerviem.
- helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru
- kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju.
- dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- dzīvs zieds dabisks zieds; pretstats: mākslīgs zieds
- cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku).
- neviltots Dabisks, īsts.
- brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots.
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
- naturel Dabisks, vienkāršs.
- genuīns Dabisks; īsts; iedzimts, sākotnējs.
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
- ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
- spirta laka dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā
- iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai
- dabīgums Dabiskums (2).
- Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē".
- share Dalības kvota kādā sabiedrībā vai kopmantā, arī dokuments, kas šo dalības kvotu apliecina.
- regulētā komercsabiedrība dalībvalstī licencēta banka, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība
- autofāzēšana Daļiņu kūļa trajektorijas (fāzes) stabilizācija augstu enerģiju rezonanses cikliskajos lādētu daļiņu paātrinātājos.
- peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku: nozīmīgumu).
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
- kolēģis Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
- bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis
- tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani.
- izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
- pakalpojumi kooperatīvās sabiedrības biedriem darbi, kurus kooperatīvā sabiedrība izpildījusi pēc savu biedru pasūtījuma, kā arī preču apgrozījums starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem
- sabiedriskošana Darbība --> sabiedriskot.
- sakabe Darbība --> sakabināt (2).
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- izziņošana Darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida.
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu
- iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā; šādas darbības, norises rezultāts.
- atsvabināšana Darbība, process --> atsvabināt.
- celtniecība darbība, process --> celt (6); (kā) organizēšana, veidošana (sabiedrības dzīvē)
- sabiezēšana Darbība, process --> sabiezēt.
- stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1).
- stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2).
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns
- infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
- uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
- darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties.
- turēties līnijā darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem
- sabiedriskais darbs darbs, darbība, ko veic sabiedriskā kārtā
- darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas
- opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams.
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- klabinātājs Darītājs --> klabināt.
- ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
- datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- standarts 100 Base-T datoru tīklošanas standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu 100 megabitu sekundē
- zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati
- izaganīties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku).
- nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
- palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji.
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei)
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
- ekskūzācijas Dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums.
- darba sabiedriskā dalīšana dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā
- multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
- iedzīvotāju pieauguma potenciāls dažādu iedzīvotāju atražošanās komponentu lomas raksturojums iedzīvotāju skaita pieaugumā tā stabilizācijas periodā (stabilo iedzīvotāju modelī)
- sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- kultūru daudzveidība dažādu rasu, kā arī etnisko, reliģisko un sociālo grupu, atšķirīgu vērtību un dzīvesveidu līdzāspastāvēšana sabiedrībā
- mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā.
- digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
- čurings Dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas.
- uzņēmējspēja Dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces.
- psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
- pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
- Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
- astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā.
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- sūrais Degvīns, šņabis.
- choreotipija Dejas figūru attēlojums ar speciāliem burtstabiņiem.
- dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
- pabiezeņš Dem. --> pabiezs.
- pabieziņš Dem. --> pabiezs.
- Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
- paleodemogrāfija demogrāfijas nozare, kura pēta demogrāfiskos procesus senās cilvēku sabiedrībās
- stacionārie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, stabilie iedzīvotāji ar nulles dabiskā pieauguma koeficientu, pastāvot to nemainīgam vecuma sadalījumam
- participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
- otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu.
- minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos.
- Nesu dīķis Desas dīķis Kabiles pagastā.
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- destilācija vakuumā destilācijas veids, ko izmanto termiski nestabilu, augstā temperatūrā virstošu vielu maisījumu sadalīšanai (vakuumā process noris zemākā temperatūrā)
- psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu
- birkošanas teorija devianci skaidrojoša sociālā konstruktīvisma teorija, kura pievērš uzmanību sabiedrības reakcijai uz sociālo normu pārkāpumiem
- doriskā skaņkārta diatoniska skaņkārta, dabiskais minors ar paaugstinātu VI pakāpi, kas kopā ar toniku veido lielo, t. s. dorisko sekstu
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- diētes Dienas jeb uztura nauda; piem., papildu atlīdzība amata personai komandējuma laikā, atlīdzība uzaicinātam lieciniekam, apdrošināšanas sabiedrības delegātam utt.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
- ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
- Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- pačekls Diezgan labi ģērbies.
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē.
- Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda.
- žautavas Divas koka kārtis uz stabiem, kur izkārt zvejas tīklu žāvēšanai.
- kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
- sabiedrisko organizāciju apvienība divas vai vairākas sabiedriskas organizācijas, kas apvienojušās, izveidojot kopīgu vadības institūciju darbības saskaņošanai
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis
- darāmās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi
- pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības
- tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību; tagadnes particips
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
- ciešamās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka pasīvas, ar darbības objektu saistītas darbības nozīmi
- nelokāmais divdabis divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nedeklinējamais particips
- nedeklinējamais particips divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nelokāmais divdabis
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas
- particips Divdabis.
- absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
- ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli.
- slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris.
- poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags.
- logotips Divi vai vairāki burti, kas bieži atkārtojas, nolieti uz viena burtstabiņa salikuma vienkāršošanai.
- pašpāris Divi, kas savā starpā labi satiek.
- īsts divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā tādi ir visi divskaņi
- īss divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā visi divskaņi ir īsie divskaņi
- sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
- protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī
- ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas.
- palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā); liela sabiedriska celtne (Itālijā).
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- chirocentridae Dorabi.
- pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties
- drabeņas Drabiņas.
- drabīnas Drabiņas.
- drabines Drabiņas.
- draņķes Drabiņas.
- sarucināšana Drānas mehāniska nobeiguma apdare žāvēšanas un platināšanas mašīnās vai speciālās iekārtās; drāna saraujas garenvirzienā un iegūst stabilus izmērus.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs
- (cieta) zeme (arī pamats) zem kājām drošs, stabils stāvoklis
- tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs
- štakāns Drukns, labi kopts vīrietis.
- ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas.
- valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi.
- atvasinātie valnīšpinumi dubultie šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena valnīšpinuma cilpu stabiņiem ir viens vai vairāki valnīšpinuma cilpu stabiņi
- dūmoņa Dūmu sabiezējumi gaisā; piedūmota telpa; dūmaka.
- psodīms Dvīņu kroplība, kad abi dvīņi saauguši jostasvietā.
- dipodija Dvīņu kroplība, kurā abiem kropļiem ir viens kāju pāris.
- tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem.
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama.
- Scabiosa ochroleuca dzeltenā skabioza jeb dzeltenā krievpoga
- urobilīns Dzeltens žults pigments, kas izdalās ar urīnu un nosaka urīna dabisko krāsu.
- dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
- lielā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa")
- perminvars Dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā.
- dezaminooksitocīns Dzemdes līdzeklis; sintētisks peptīds, kas darbojas spēcīgāk par dabisko hormonu oksitocīnu.
- brēktuve Dziedāšanas kabinets.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- introituss Dzimumlocekļa ievadīšana makstī vai citā dabiskā ķermeņa atvērumā dzimumakta nolūkos, penetrācija.
- Upesmuižas dzirnavezers Dzirnavu ezers Kabiles pagastā.
- Pusgaldiņu dzirnavezers Dzirnavu ezers Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- veicība Dzīvesspēja, rentabilitāte.
- gratifikācija dzīvības apdrošināšanā apdrošinājuma summas palielināšana un apdrošināšanas prēmijas samazināšana atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības finansu darbības rezultātiem; bonuss
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- saēdājs Dzīvnieks, kas barībā nav izvēlīgs, labi ēd.
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana.
- DzĪS Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība.
- kopdzīve Dzīvošana sabiedrībā, kādā kolektīvā.
- dzīvot labas dienas dzīvot labi
- Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
- Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- eksils Ebreju tautas daļas aizvešana uz Babiloniju 6. gs. p. m. ē.
- ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu.
- parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris")
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
- CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques").
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
- tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu
- neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
- ekonomģeogrāfija ekonomiskā ģeogrāfija - zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas teritoriālo izvietojumu, attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un reģionos, kā arī iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojumu
- iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
- neoliberālisms Ekonomiski politisks virziens, kas vēlas reducēt sabiedrisko sektoru līdz minimumam un pilnībā pāriet uz tirgus ekonomiku.
- sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma.
- ēlamīti Ēlamas valsts iedzīvotāji senās Babilonijas austrumos pie Persijas līča (~3. gt. p. m. ē.).
- cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts.
- demi-monde Elegantas avantūristes, kas kādu morālisku pārkāpumu dēļ izstumtas no labākās sabiedrības; kokotes.
- salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā
- barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana
- bistabila shēma elektriskā shēma, kurai ir divi stabili stāvokļi ar krasi atšķirīgiem izejas signāliem
- pastkastītes vārds elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pa kreisi no rakstzīmes @ un kas norāda kādas konkrētas personas pastkastītes vārdu; adreses daļa, kas atrodas pa labi no rakstzīmes @, ir domēna vārds, kas norāda datoru, kurā izveidota pastkastīte, un tā atrašanas vietu
- ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program").
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums
- nesējelements Elements, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
- gadījuma izpēte empīrisks pētījums sociālajās zinātnēs, kas detalizēti un vispusīgi analizē kādu parādību tās dabiskajā vidē
- enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
- enkurs tur enkurs labi ieracies gruntī un vietu nemaina
- derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis.
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
- silta ligzdiņa ērta, labiekārtota māja, dzīves vieta
- komforts Ērtības; ērtību un labierīcību kopums.
- komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- etnopolitika Etnisko grupu (nāciju, nacionālo mazākumgrupu vai tautību) atražošanās; sabiedrisko procesu mērķtiecīga ietekmēšana.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts
- iztvaikotne Evaporometrs - ierīce, ar ko mērī iztvaikošanu no dažādām dabiskām virsām.
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
- Babinas ezers ezers Krievijā (_Babinskoe, ozero_), Ļeņingradas apgabala dienvidrietumu daļā
- Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Čebarkuls Ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
- pingala Ezoterismā nervu šķiedru kanāls, kas atrodas pa labi no mugurkaula smadzenēm.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- sausienes ežlape ežlapju suga ("Thuidium abietinum")
- fabianieši Fabiāņi.
- fabijanieši Fabiāņi.
- aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj; paslepeni darījumi.
- vajadzība faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai
- dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums).
- brīnums fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē
- menstruum Farmacijā šķidrumi ar ko gatavojot ārstnieciskas vielas izvelk no drogām dabiskās vielas.
- Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam.
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
- formilāze Ferments, kas etiķskābi pārvērš nestabilā skudrskābē.
- UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu.
- abpusējs sānapgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no abiem sāniem
- antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība finanšu konglomerāta mātes sabiedrība vai, ja finanšu konglomerātam nav mātes sabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība ar lielāko aktīvu apjomu lielākajā finanšu sektorā
- mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- augstfrekvences magnētterapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstfrekvences strāvas plūsmu pa labi izolētiem elektriskajiem vadiem, izraisot audos virpuļstrāvas; izmanto iekaisumprocesu ārstēšanā
- autofurgonu tūrists fiziska persona, kura atbilst visām tūrista pazīmēm un par ceļošanas veidu ir izvēlējusies pārvietošanos labiekārtotā autofurgonā, un par apmešanās vietām izmanto autofurgonu parkus, kempingus un piemērotus stāvlaukumus
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas
- deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem.
- darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku
- sabiedrības dibinātājs fiziskā vai juridiskā persona vai arī personā!sabiedrība, kura veikusi sabiedrības dibināšanas darbības vai kuras vārdā dibināšanas darbības veiktas
- statūtsabiedrības dalībnieks fiziska vai juridiska persona, kura kā līdzīpašniece ieguldījusi savu kapitāla daļu statūtsabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā
- dibinātāji Fiziskas vai juridiskas personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus.
- dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
- ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels; kustīgs, darbīgs; arī mundrs, možs.
- apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās
- sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības
- zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
- biržas vērtība fondu birža reģistrētas atsevišķas akcijas biržas kurss, pareizināts ar sabiedrības kopējo akciju skaitu
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs)
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei)
- krāsu fotogrāfija fotogrāfijas veids, kurā, pamatojoties uz krāsu redzes trīskrāsu teoriju, iegūst fotogrāfisko attēlu dabiskās krāsās
- autohroma plates fotogrāfiskas plates uzņemšanai dabiskās krāsās
- dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- kalotisti Francijā 1702. g. dibināta biedrība, kuras mērķis bija zem ākstību un joku maskas kritizēt sadzīves un sabiedrības netikumus.
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai.
- morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
- sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu
- kanāls frekvenču josla, kas rezervēta specifiskai, piemēram, vienas raidsabiedrības lietošanai
- Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam.
- definīcijas apgabals funkcijas argumentu vērtību kopa, kurām funkcijas vērtības ir pietiekami labi definētas un aprēķināmas (piemēram, funkcijai 1/(x–2) visi reālie skaitļi x, izņemot x=2)
- pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem
- civilā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām
- gradienta vējš gaisa masu horizontāla, stabila kustība, kad berzes spēku neņem vērā
- autopilots gaiskuģa automātiskā lidojuma vadības sistēmas galvenā sastāvdaļa - ierīce, kas automātiski vada gaisakuģi un stabilizē lidojuma kursu, augstumu un ātrumu, saglabājot uzdoto lidojuma režīmu
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienas gaisma.
- dienas gaisma gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienasgaisma
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā
- fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā.
- kūdras pakaiši gaissausa sasmalcināta sūnu kūdra (frēzkūdra), kas labi uzsūc mitrumu un gāzi, saista slāpekļa savienojumus, palielina kūtsmēslu apjomu
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
- balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv no stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas
- cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
- kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas.
- architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem.
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
- pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru.
- statiskā garenstabilitāte garenvirziena statiskā stabilitāte
- pahiperiostīts Garo kaulu plēves iekaisums un sabiezējums.
- padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs.
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2.
- gāzes regulēšanas punkts gāzes tīkla ierīču komplekss spiediena pazemināšanai un stabilizēšanai
- ģenētiskā homeostāze gēna dažādo alēļu frekvences stabilitāte populācijā, frekvences iepriekšējā stāvokļa atjaunošanās pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām izmaiņām
- luķināties Glaimot, labināties.
- pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats).
- megalografs Gleznotājs, kas glezno personas dabiskā lielumā.
- kolumella Gliemežu čaulā vidējais stabiņš (vārpsta), ap ko vijas čaula.
- dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas.
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
- lioglikogēns Glikogēna daļa, kas labi šķīst ūdenī.
- lodens Glums; tāds, kas labi lien.
- pahimukoza Gļotādas sabiezēšana.
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
- goda biedrs godabiedrs
- pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
- pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
- ar godu godīgi, ievērojot sabiedriski ētiskās normas
- krabināt Grabināt.
- skribinēties Grabināties (parasti par peli).
- skripšķināties Grabināties, čirkstēt.
- grabinēties Grabināties.
- krabināties Grabināties.
- kribināties Grabināties.
- krubināties Grabināties.
- uzgrabināt Grabinot atrast.
- uzgrabināt Grabinot pamodināt.
- grabelēt Grābstīties, grabināties.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u.tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas
- bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- gramšļi Gramšķi, pabiras; pārpalikumi no ēdiena.
- zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties.
- spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām.
- Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga.
- klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.).
- Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
- Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
- Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants
- Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- Eirilohs Grieķu mitoloģijā - Odiseja ceļabiedrs, kurš tāpat kā Odisejs netika pārvērsts par cūku burves Kirkes salā, atšķirībā no pārējiem ceļabiedriem.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
- kikoni grieķu mitoloģijā - tauta ar ko sastapās Odisejs un viņa ceļabiedri, kad viņi devās projām no Trojas
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves.
- Rēss Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, Trojas sabiedrotais kara laikā.
- Pandars grieķu mitoloģijā - trojiešu sabiedrotais, zelejiešu karaspēka vadonis, veikls loka šāvējs
- Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
- Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus
- mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
- šņakšķināt Griezt zobus, skaļi klabināt zobus.
- drenāža Grunts nosusināšanas metode, novadot pazemes ūdeņus dabiskos pazeminājumos.
- slaka Grupa, kārta (parasti sabiedrībā).
- gruporgs grupas organizators (sabiedriskās organizācijās u. tml.)
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- lēģeris Grupējums; sabiedriski politisks virziens.
- samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
- nevēlama grūtniecība grūtniecība, kuru viens vai abi partneri uzskata par nevēlamu
- spontānais aborts grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās
- čarvāns Gruzis, atkritums, pabira.
- gulstavāt Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi.
- gulstavot Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi.
- arabāns Gumiarābika polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas arabinoze.
- agums Gumiarabika surogāts, ko lietoja ofseta tehnikā.
- gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām.
- triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
- kāpt (arī tikt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli
- tikt (arī kāpt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli
- kāpt uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt labāku stāvokli
- ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
- kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei
- homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām.
- ģenētiskais rezervāts ģenētisko resursu saglabāšana populācijas dabiskajā atrašanās vietā tai raksturīgajos apstākļos
- elektroizpēte Ģeofizikas metožu grupa, kas pamatojas uz iežu dabisko vai mākslīgi izraisīto elektrisko un elektromagnētisko lauku pētījumiem.
- ekonomiskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos
- envaironmentālisms Ģeogrāfijas virziens, kas ģeogrāfiskās vides lomu sabiedrības un sabiedriskās ražošanas attīstībā uzskata par izšķirošo.
- antropoģeogrāfija Ģeogrāfijas virziens, kurā pēta cilvēka un sabiedrības vietu ģeogrāfisko parādību kompleksā, ņemot vērā vides faktorus.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas
- tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
- radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- cisvestītisms Ģērbšanās dzimumam atbilstošās, bet vecumam, amatam vai sabiedriskajam stāvoklim neatbilstošās drēbēs.
- bezstils ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi
- Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt.
- habilitācija Habilitētā zinātņu doktora grāda iegūšana un piešķiršana dažās valstīs (Latvijā 1992.-1999. g.).
- Mirabilis jalapa halapas mirabilis
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
- parahēlijs Hēlija atoms, kurā spini abiem elektroniem, kas veido šī atoma elektronu apvalku, vērsti pretējos virzienos.
- karbaminohemoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa dioksīdu cirkulējošas asinīs; viens no oglekļa dioksīda pārnešanas veidiem, kurā tas nestabili saistīts ar brīvu hemoglobīna aminogrupu.
- sangvinals Hemoglobīna, dabisko asins sāļu un muskuļu albumīna maisījums.
- heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem.
- Hērakla stabi Herkulesa stabi - divas klintis, kas atrodas Gibraltāra šauruma abās pusēs.
- imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis.
- diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
- Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
- trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā.
- Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas.
- artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
- sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā.
- akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums.
- puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
- pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni.
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs.
- hipohlorīti Hlorapskābes sāļi, labi balinātāji.
- destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību.
- Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
- eihromatīns Hromosomas daļa, kura nes gēnus; tā sastāv no dezoksiribonukleīnskābes un globulīnu tipa proteīniem; labi saista krāsvielas.
- hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā.
- arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos.
- deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi
- dermatoskleroze Hroniska saistaudu slimība, kolagenoze, kas izpaužas ar saistaudu sacietējumu (sklerozi) un sabiezējumu jebkurā orgānā, bet gk. ādā; sklerodermija.
- hipertrofisks katars hronisks katars ar gļotādas un zemgļotādas sabiezējumu
- pahipelveoperitonīts Hronisks norobežots mazā iegurņa vēderplēves iekaisums ar tās sabiezējumu un fibrozes veidošanos.
- kapsulārā ciroze hronisks perihepatīts jeb kapsulārā pseidociroze - fibrozs aknu kapsulas sabiezējums, kas skar arī parenhīmu
- orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
- premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī.
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
- kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā
- natīvs Iedzimts; dabisks; nepārveidots.
- pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi.
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs)
- pilsoniskā līdzdalība iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; viens no demokrātiskas valsts un arī Eiropas Savienības pamatelementiem
- stratocīds iedzīvotāju iznīcināšana pēc to piederības pie noteikta sabiedrības slāņa (lielsaimnieki, tirgotāji, inteliģence utt.)
- iedzīvotāju paaudze iedzīvotāju kopums, kuri dzimuši vienā laika posmā (reālā paaudze) vai laikabiedru kopums (hipotētiskā paaudze); paaudze (2)
- vecuma akumulācija iedzīvotāju skaita nedabiska uzkrāšanās, koncentrēšanās vecumos, kas beidzas ar nulli (nereti ar "5"), kas saistās ar to, ka tautas skaitīšanā un aptaujās respondentiem ir tieksme noapaļot savu faktisko vecumu
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās; pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
- ieķepēt Ieēst (ko pabiezu); ieķepsēt.
- ieķepsēt Ieēst (ko pabiezu).
- iezolēt Ieēst; labi, kārtīgi paēst.
- iekrabēties Iegrabināties.
- iekrabināties Iegrabināties.
- SICAV Ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu pamatkapitālu.
- ieguldījumu apliecība ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības
- sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
- sabiedrības amatpersonas ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā
- kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī.
- iesakabināties Iekabināties.
- pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums.
- iemetināt Iekarināt, iekabināt.
- frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem
- gradētava iekārta, kurā ietvaicē, sabiezina sāļu šķīdumus brīvā gaisā
- žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.).
- reintegrācija iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.)
- uzsūkt Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties.
- gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
- dzirdes plakode iekšējās auss aizmetnis, ektodermas sabiezējums laterāli no rombveida smadzeņu pūslīša
- kaulainais labirints iekšējās auss ejas un dobumi, kuros atrodas plēvainais labirints un kuri pildīti ar perilimfu
- labirintīts Iekšējās auss labirinta iekaisums.
- neirolabirintīts Iekšējās auss labirinta nervu iekaisums.
- iesaadīties Iemācīties labi adīt.
- iesaarties Iemācīties labi art.
- iesaausties Iemācīties labi aust.
- iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt.
- fundēts ienākums ienākums, ko iegūst no stabiliem avotiem, t. i., no zemes un cita nekustama īpašuma
- augstu uzkāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli
- augstu kāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību
- izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
- deklasēšanās Iepriekšējās sociālās piederības un eksistences nosacījumu zaudēšana, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus.
- atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli).
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
- rakstu mācītāji ierēdņi, kuri organizēja jūdu kopienas reliģisko dzīvi pēc Babilonijas trimdas (597.-538. g. p. m. ē.)
- turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
- sakabes ierīce ierīce automobiļa rāmja pakaļējā daļā automobiļa savienošanai ar velkamo piekabi vai citu transportlīdzekli
- šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
- turbulizators Ierīce uz lidmašīnas spārna virsmas plūsmas destabilizēšanai un pārejas veicināšanai no laminārās plūsmas uz turbulento plūsmu.
- stabilizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai.
- atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes
- iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
- iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
- uzkrakšināt Iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi).
- aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties.
- ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
- iedegties Iesākt labi degt.
- aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskrabināties.
- ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem).
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
- uzsēties Iesēties (dabiskā ceļā, vai arī nejauši).
- ieskrabēt Ieskrabināt.
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
- sociālā mobilitāte iespēja mainīt savu piederību pie tās vai citas sabiedrības grupas vai slāņa
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē.
- aiziet aiz jelgavas iet aiz ēkām dabisko vajadzību kārtošanai
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni.
- audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi; pamācīt.
- nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
- tprušeņ Ieto, labinot govi; tpruš.
- apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem
- NB Ievēro labi (latīņu "nota bene").
- remi Ievērojama beļģu cilts Senajā Gallijā, kas kļuva par romiešu sabiedrotajiem.
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- apstigot Iezīmēt visapkārt ar mietiem, stabiem.
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
- spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam.
- haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars).
- Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
- etnometodoloģija Ikdienas realitātes un sociālās mijiedarbības analīze no konkrētās sabiedrības indivīda viedokļa.
- policizācija Īkšķa aizstāšana vai rehabilitācija, biežāk ķirurģiska īkšķa konstruēšana no rādītājpirksta vai kājas pirksta.
- parafilija Ikviena psihoseksuāla novirze, kam raksturīga seksuāla tieksme uz pretdabiskiem objektiem, sevis vai seksuālā partnera pazemošana u. tml.; ietver ekshibicionismu, fetišismu, pedofiliju, seksuālo sadismu, seksuālo mazohismu u. c.
- grabināties Ilgāku laiku grabināt.
- nograbināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties.
- izčabināties Ilgāku laiku, daudz čabināt.
- izgrabināt Ilgāku laiku, daudz grabināt.
- izgrabināties Ilgāku laiku, daudz grabināties.
- izklabināties Ilgāku laiku, daudz klabināt.
- izlabināties Ilgāku laiku, daudz labināt.
- izskrabināties Ilgāku laiku, daudz skrabināt.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
- dabiskā valoda ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- čabināties Ilgstoši, intensīvi čabināt.
- klabināties Ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- invaliditāte ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
- taktimpulss Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai.
- taktsignāls Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai.
- imūnstimulatori Imūno procesu veicinātāji (piem., interferons), vielas, kas nostiprina organisma dabisko pretestību.
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
- āšrams Indiešu kopiena, kuras locekļi dzīvo vienkāršības, disciplīnas un pašatsacīšanās garā, pašaizliedzīgi kalpodami sabiedrībai.
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela.
- brachmanisms Indiešu ticība un sabiedriskā sistēma.
- lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu.
- sociālā iekļaušanās indivīda aktīva, paša iniciēta rīcība, lai iekļautos sabiedrībā
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- politiskā adaptācija indivīda vai grupas aktīva pielāgošanās sabiedriski politiskajai videi, sabiedrībā pieņemtajām politiskās uzvedības normām, likumiem un poltisko vērtību sistēmām
- sociālā mobilitāte indivīda vai sociālās grupas rīcības rezultātā notiekošās pārmaiņas sociālo grupu un visas sabiedrības sociālajā struktūrā
- prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības
- sociālā darbība indivīdu, grupu, kopienu aktivitātes, lai veicinātu pozitīvas sociālās izmaiņas sabiedrībā
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- darba sabiedriskošana individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā
- apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
- modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti
- starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu
- Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību
- sabiedriskais medijs institūcija (organizācija), kas nodrošina sabiedriskās apraides pakalpojuma īstenošanu
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
- koordinators institūcija, kas veic finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja vienā finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas vairākās dalībvalstīs
- sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju
- uzraudzības institūcija institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi banku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde
- konstitucionālisms institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību, valsts dzīvi
- deviometrs Instruments šķielēšanas leņķa mērīšanai; strabismometra variants.
- ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām
- sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas
- interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- tīrais intervāls intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm
- investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē
- karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
- pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes.
- speleonīms Īpašvārds, kas nosauc alu vai citu dabisku pazemes objektu.
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi.
- kas (ne)kait (arī (ne) kaiš) ir labi
- kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) ir labi (ko darīt)
- kas vainas (ko (ne) darīt) ir labi (ko darīt)
- sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu
- čurka Irbulis ar noasinātiem abiem galiem.
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
- Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju.
- par ziņu īsti, lāgā; labi
- nočabināt Īsu brīdi čabināt un pabeigt čabināt.
- nograbināt Īsu brīdi grabināt un pabeigt grabināt.
- nograbināties Īsu brīdi grabināties un pabeigt grabināties.
- noklabināt Īsu brīdi klabināt un pabeigt klabināt.
- paskrabināt Īsu brīdi skrabināt un pārtraukt skrabināt.
- uzparkšināt Īsu brīdi tarkšķēt, plarkšķēt, klabināt.
- uzparkšķināt Īsu brīdi tarkšķēt, plarkšķēt, klabināt.
- sasolits Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums; sasolins.
- sasolins Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2).
- paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu).
- noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem).
- marroni Izbēguši vergi, kas sabiedrojušies laupītāju bandās.
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- aiziet Izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, parādību sabiedrībā u. tml.).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par sabiedriskām parādībām).
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- izbiras Izbiruši sabirzuši smalkumi.
- piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti).
- matrilinearitāte Izcelsmes un radniecības noteikšana un mantošanas tiesības pa mātes līniju matriarhāta sabiedrībā.
- zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
- triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
- tribūns Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
- liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
- sēklinieks izcirtumā atstāts augstākās klases koks meža dabiskās atjaunošanās nodrošināšanai
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās
- mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
- defekācija izkārnījumu dabiska izvadīšana no organisma
- tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā.
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa).
- lokizlāde izlāde elektriskā loka veidā; nepārtraukta, nostabilizējusies dzirksteļizlāde
- corps dʽélite izlases grupa; izmeklēta sabiedrība, elite; izlases karaspēks vai tā daļa
- dvilinski Izliekts tā, ka abi gali kopā.
- iedzīvotāju kustība izmaiņas iedzīvotāju attīstībā (galvenās formas: dabiskā, mehāniskā kustība, sociālā mobilitāte)
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
- elite Izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, kultūras elite u. c.); arī personu grupa, kas sabiedrībā realizē varu.
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
- luksācija Izmežģījums, pilnīga stabila kaulu locītavu galu pārvietošanās.
- prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- tetracoralla Izmirusi koraļļu grupa ar četru sistēmu radiāli vai bilaterāli novietotām septām un labi izveidotām šķērssienām, gk. paleozojā, 6 dzimtas.
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- hitinozoji Izmiruši paleozoja dzīvnieki, no kuriem iežos labi saglabājušās hitīna čaulas.
- temnospondyli Izmirušu abinieku apakšrinda ar skriemeļiem, kuru pārkaļķošana norisinājusies tikai atsevišķās vietās, tāpēc tie sastāv no vairākām daļām, sastopami karbonā līdz triasam.
- stegokefali Izmirušu dzīvnieku šķira, kas sevī savienoja zivju, abinieku un rāpuļu pazīmes.
- kurkuļi Iznērsti ikri (piem., abiniekiem, zivīm) recekļainā apvalkā.
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē)
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē
- aizslaucīt Iznīcināt, likvidēt (parādības sabiedrībā).
- aizmēzt Iznīcināt, novērst (parasti parādības sabiedrībā).
- eksempcija Izņēmums, atsvabinājums.
- eksemcija Izņēmums, atsvabināšana no vispārīgi uzlikta pienākuma, piem., zināma nodokļa maksāšanas.
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- liecība Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā).
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu); būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
- spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
- vēdeklis Izplestas medņa gaiļa astes spalvas, kas sevišķi labi redzamas, gailim riestojot.
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- abgregācija Izraidīšana, izstumšana no sabiedrības.
- sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
- iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
- izveldēt Izsprukt, atsvabināties (piemēram, no kāda darba).
- nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma)
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- iztiņāties Iztīties, atsvabināties.
- termoreaktīvie polimēri izturīgi, siltumnoturīgi, ķīmiski stabili polimēri
- gradēt Iztvaicēt, sabiezināt sāļu šķīdumus gaisa iedarbībā; gradēšanu izdara sāls vārītavās (gradētavās).
- Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola
- Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime)
- dzimšana izveidošanās, rašanās brīdis; izveidošanas brīdis (par parādībām sabiedrībā, dabā, par psihiskiem procesiem u. tml.)
- nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
- nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
- ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
- pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
- atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
- atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
- sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi
- deģenerēties Izvirst, pagrimt, demoralizēties (par parādībām sabiedrībā).
- kontrforss izvirzījums vertikālā sienā tās stabilitātes palielināšanai
- fotomedības Izziņas tūrisma aktivitāte, kas paredzēta, lai izziņas objektu - visbiežāk reti sastopamus, eksotiskus dzīvniekus, novēro, lai iegūtu viņu fotogrāfijas dabiskajā dzīves vidē (džungļos, savannā, zem ūdens u. c).
- nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
- slipšķot ja izkapts labi negriež un vietām paliek nenopļauta zāle, tad saka, ka izkapts slipšķo
- se non e vero, eben trovato ja tā arī nav patiesība, tad tomēr tas ir labi izdomāts
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
- vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi)
- stīplčezs Jāšanas sacensība līdz 4 km distancē ar dabiskiem, mākslīgiem un jaukta tipa šķēršļiem.
- zo Jauki, labi.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- odeions Jaunākos laikos telpas sabiedriskām izpriecām, koncertiem, dejām utt.
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- bītņiki Jaunatnes kontrkultūras pārstāvji 20. gs. 50. gados, kuri noraidīja Rietumu sabiedrības vērtības un uzskatīja, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personisko brīvību.
- zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2).
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2).
- zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2).
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- ceinaklys jauns, labi kopts mežs
- sverģis jauns, labi noaudzis dzīvs radījums
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
- vai var nokaut uti uz vēdera jautā bērnam, vēloties zināt, vai viņš ir labi (pilnu vēderu) paēdis
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme
- nostiprināšanās Jebkādu iemaņu un zināšanu apguves iestrādāšanas stadija, kad iemaņas un zināšanas tiek labi iegaumētas un tās iespējams atkārtot jebkurā vajadzīgā brīdī.
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus
- publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.
- sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte.
- opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni.
- sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai
- margināla grupa jēdziens, ar kuru apzīmē tās sociālās grupas, kuras atrodas ārpus galvenajiem sociālās stratifikācijas slāņiem, vispārīgām sabiedrības normām un pēc vienas vai vairākām pazīmēm atšķiras (vai tiek uzskatītas par atšķirīgām) no sabiedrības vairākuma
- sociālā šķira jēdziens, kas apzīmē sabiedrības daļu, kurai ir līdzīgs ekonomiskais statuss jeb labklājība, politiskais statuss jeb vara un sociālais statuss jeb prestižs
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi
- sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai
- smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu
- psihosociālā rehabilitācija jēdziens, ko plašākā nozīmē attiecina uz cilvēka sociālo, psihisko un fizisko spēju atjaunošanu, izmantojot dažādus rehabilitācijas veidus darbā ar dažādām mērķa grupām
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā
- pietiekami labs vecāks jēdziens, kuru sāka izmantot 20. gs. 50. gados, to attiecinot uz vecāku spējām pietiekami veselīgi un dabiski reaģēt uz jaundzimušā vajadzībām
- Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
- koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību.
- Babilonijas gūstniecība jūdu izvešana uz Babiloniju un uzturēšanās tur pēc Jeruzalemes izpostīšanas 597. un 587. g. p. m. ē. (atgriešanās no gūsta no 538. g. p. m. ē.); eksils
- gaisa dārzi jumta dārzi pilī Babilonā, ko ierīkoja karaliene Semiramīda, viens no septiņiem pasaules brīnumiem
- abisofili Jūras iemītnieki, kas dzīvo abisālā zonā.
- abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
- abisāle Jūras vai okeāna lielāko dziļumu apgabals (2000 m un dziļāk); abisālā zona.
- personības tiesiskais statuss juridiski nostiprinātais personības stāvoklis sabiedrībā
- justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti
- justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi
- staigāt (arī justies, retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi
- proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli.
- nemetriskā kamera k amera, kas sākotnēji nav paredzēta fotogrammetrisko darbu veikšanai un kurai ir nestabila iekšējā ģeometrija ar nezināmu iekšējo orientējumu
- kaoni K mezoni - nestabilu elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst divas lādētas un divas neitrālas daļiņas.
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā); tikt pārvērstam (2); arī pārveidoties (2).
- Kabillen Kabile.
- Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- kabiļi Kabili.
- Kavimasa Kabimasa - pilsēta Venecuēlā.
- ķibināt Kabināt 1.
- pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
- rakstāmistaba Kabinets (1), parasti dzīvoklī.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- sakabināt Kabinot savienot.
- ķerīgs Kad (kur, ar ko) zivis labi ķeras.
- ķērīgs Kad (kur, ar ko) zivis labi ķeras.
- prolapss Kāda iekšējā orgāna izspiešanās uz āru pa dabiskām vai mākslīgām atverēm.
- pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
- čulis Kādai sabiedrībai nepieņemams cilvēks.
- izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
- atribūts Kādas sabiedriskas parādības, mākslas tēla vai mitoloģiskas būtnes simbols.
- institucionalizēt Kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4).
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda
- hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
- likumdošana kādas valsts spēkā esošo likumu, dekrētu, lēmumu, rīkojumu u. c. normatīvtiesisko aktu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības vai kādu atsevišķu to daļu
- kazaku kadiķis kadiķu suga ("Juniperus sabina"), zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām
- kadrs caur stiklu kadrs, kura dekorācija tikai daļēji izbūvēta dabiskā lielumā, pārējā daļa uzgleznota uz kamerai priekšā novietota stikla
- parastratotips Kāds dabisks atsegums, kas ar nelielām atšķirībās atbilst stratotipam.
- salupe Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi; salube.
- salaps Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi.
- malčuksne Kāds zināms augs, ko govis labi ēd.
- greza Kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā.
- ruņģis Kāds, kas labi kopj savu ķermeni.
- ķeberis Kāds, kas nestabili staigā.
- lipšķis Kāds, kas pielabinās, pieglaužas.
- kaitētājs Kāds, kura ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai; kaitnieks.
- palabināties Kādu brīdi labināties.
- privatizēt Kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā.
- noklabināties Kādu laiku klabināt, nodarboties ar klabināšanu.
- lumpenizācija Kādu sabiedrības aprindu nonākšana zemākajā sociālajā stāvoklī.
- kuršu kafija kafija plus šņabis, attiecībās piecdesmit pret piecdesmit
- Arābijas kafijkoks kafijkoku suga ("Coffea arabica")
- šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris
- bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem
- kaitēkļu bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem
- onihohifoze Kājas pirksta zemnaga epidermas sabiezējums.
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Baimadzjaņs kalna virsotne Ķīnā, Aņhui provinces rietumu daļā, Babiešaņa grēdas dienvidaustrumos, augstums - 1774 m
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
- Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
- Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži
- Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
- Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes.
- Babinzubs kalnu virsotne Melnkalnē (_Babin zub_), augstums - 2277 m
- CBC Kanādas televīzijas sabiedrība (angļu "Canadian Broadcasting Corporation").
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm.
- kaņepējas Kaņepes ("Cannabis").
- kaņepēji Kaņepes ("Cannabis").
- kaņupu putniņš kaņepītis ("Acanthis cannabina")
- Indijas kaņepe kaņepju suga ("Cannabis indica")
- sējas kaņepe kaņepju suga ("Cannabis sativa")
- dibināšanas kapitāls kapitāls, kas jāiegulda dibinātājiem, lai nodibinātu kapitālsabiedrību
- akciju sabiedrības pamatkapitāls kapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā
- izsludinātais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akciju sabiedrība izsludina parakstīšanos, lai noteiktā kārtībā palielinātu savu pamatkapitālu
- jaunuzņēmums Kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
- valsts kontrolēta kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā valstij ir izšķirošā ietekme likuma izpratnē
- pašvaldības kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai
- valsts kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij
- dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
- degutnieki Karabidi - vaboļu dzimta.
- skraidulis Karabidi.
- karabineris Karabinieris.
- karabiners Karabinieris.
- karabiniers Karabinieris.
- turktatāru austrumu dialekti karagasu valoda, Abakanas tatāru valoda, Altaja tatāru valoda, sojonu valoda, barabiniešu valoda
- karbhemoglobīns Karbohemoglobīns - nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums; pārnes ogļskābo gāzi no audiem uz plaušām.
- pakaļroka Kāršu spēles dalībnieks, kas atrodas pa labi no kāršu dalītāja.
- būsenis Kārta (sabiedriska).
- čista Kārtībā; labi.
- bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa
- gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
- ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- klambins Kas nemitīgi klabinot nepatīkami traucē.
- kablis Kāsis, priekšmets ar noliektu galu, ar ko var aizkabināt.
- atiapi Katabi - tauta Nigērijā.
- džabi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kadži Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kagomi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- morvi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- Scabiosa caucasia Kaukāza skabioza.
- krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
- čunčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čuņčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čunčurs Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- timeklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
- timēklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
- krece Kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- pablīzt Kaut kas sabiezējis.
- paroce Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
- parocenis Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
- reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
- homeostats Kibernētiska ierīce, kas modelē homeostāzi, veicot kādas sistēmas mērķtiecīgu stabilā stāvokļa parametru meklēšanas procesu un uzturot šos parametrus vajadzīgajās robežās.
- kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina.
- klicēt Klabēt, klabināt.
- klandieni Klabieni.
- klabeklis Klabiķis.
- klabekls Klabiķis.
- klabati Klabināšana (ilgstoša); tenkas.
- klakšata Klabināšana, klukstēšana.
- klakšķata Klabināšana, klukstēšana.
- klabīkla Klabināšanas ierīce.
- klabiklis Klabināšanas ierīce.
- klipināt Klabināt (piemēram, koka tupeles).
- slakšināt Klabināt (zobus).
- žvaršķināt Klabināt (zvadzēt, grabēt).
- zizēt Klabināt zobus (aukstumā).
- kalināt Klabināt zobus.
- zizināt Klabināt zobus.
- žļadzināt Klabināt zobus.
- porkšķināt Klabināt, kalt koku ar knābi.
- karšināt Klabināt, parkšķināt (par stārķi).
- klabatāt Klabināt.
- klabinēt Klabināt.
- klapšķēt Klabināt.
- klapstēt Klabināt.
- klabinēties Klabināties.
- aizklabināt Klabinot attālināties.
- atklabināties Klabinot pamazām atbrīvoties.
- atklabināt Klabinot panākt, ka (kas) atveras.
- izklabināt Klabinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- uzklabināt Klabinot uzmodināt.
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- klājslota Klāja mazgāšanai paredzēta, otai līdzīga, slota ar garām bārkstīm, kurās labi saglabājas ūdens.
- kulsms Klājiena vieta, kurā sabirst graudi; piedarbs.
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums
- drikšināt Klauvēt, grabināt.
- krakšķināties Klauvēt, klabināties.
- teritoriālais informācijas serveris klientservera datu bāzes meklēšanas sistēma, kas aptver ļoti lielu skaitu informācijas avotu un nodrošina meklēšanu dabiskajā valodā
- CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
- kripšķināties Klikšķināt, grabināties.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- kripšināties Klusi grabināties.
- apšķebināties kļūst nelabi
- dūša netur kļūst nelabi, rodas vemšanas sajūta (no kā)
- izvirst Kļūt bezjēdzīgam (par parādībām sabiedrībā).
- nosacietināties Kļūt bezjūtīgam, nesabiedriskam.
- satumt Kļūt biezam, sabiezēt (par miltu, putraimu ēdieniem).
- sažuburot Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
- sažuburoties Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
- nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
- samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
- palielināties Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (par parādībām, procesiem sabiedrībā); refl. --> palielināt (3).
- sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā); kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- ielabēt Kļūt labi.
- celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam; kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
- nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
- liekšķēt Kļūt nelabi, riebties.
- atšķebināties Kļūt nelabi.
- iešķebināties Kļūt nelabi.
- šķebēties Kļūt nelabi.
- žebēties Kļūt nelabi.
- noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
- plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
- ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- pāriet (kā) pusē kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju
- iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
- pieņemties spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
- nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
- stāties uz (savām) kājām Kļūt stabilam, stipram.
- sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
- noslīdēt Kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā).
- sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazarot (3).
- sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazaroties (3).
- ļekšīte Kociņš, ar kuru pietur un stabilizē spolīti dziju spolējot.
- pļērpe Kociņš, ar kuru pietur un stabilizē spolīti dziju spolējot.
- merga Kociņš, stabiņš.
- kodolšķemba Kodoldalīšanās reakcijas produkts, viens vieglākajiem kodoliem, kas rodas sašķeļoties smagākam nestabilam atoma kodolam.
- kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas.
- kodolsintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas.
- nukleosintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas.
- sociālā adaptācija kognitīvi biheiviorāls process indivīda un grupas līmenī – piemērošanās dominējošām vērtībām un normām konkrētā sociālā grupā, kopienā un sabiedrībā; sociālā pielāgošanās
- dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
- mēbeļrūpniecība Kokapstrādes rūpniecības nozare, kas ražo mēbeles dzīvojamām un sabiedriskām telpām.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja
- valdaudze Koki, kas palikuši pēc audzes dabiskās izretināšanas, ieskaitot tos kokus, kuri periodiski izcirsti.
- celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem
- miza kokmateriālu pārstrādes blakusprodukts, ko iegūst sausā vai slapjā mizošanā un kas pēc struktūras un īpašībām atšķiras no dabiskās koku mizas
- kokvedējautovilciens Kokmateriālu transportēšanai piemērots automobilis ar piekabi vai piekabēm.
- čukurs Koks, ar ko sabiksta ogles krāsnī.
- skambains Koks, kas labi neplīst, bet tikai lūst nelielām skambām.
- sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu
- koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības
- interoperabilitāte Kolektīva operativitāte, vairāku kolektīvu spēja panākt labi saskaņotu produktīvu rīcību.
- izveide Kolektīva, sabiedriska institūta u. tml. nodibināšana, radīšana.
- veidošanās kolektīva, sabiedriska institūta, organizācijas rašanās, attīstīšanās, tiekot organizētam, dibinātam
- masu dziesma kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu
- komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
- tīkamā kolērija kolēriju suga ("Kohleria amabilis")
- burvīgā kolkvīcija kolkvīciju suga ("Kolkwitzia amabilis")
- setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
- komanditists Komanditsabiedrības biedrs, kura atbildība ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apjomu.
- akcionārais komandīts komandītsabiedrības un akciju sabiedrības savienojums, kas pastāv romāņu-ģermāņu tiesību valstīs, tās pamatā ir komandītsbiedrība, bet - komandītu ieguldījumi ir akcijās
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta.
- komersants Komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
- mātes sabiedrība komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību
- kapitālsabiedrība komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas; tā var būt gan sabiedrība ar ierobežotu atbildību, gan akciju sabiedrība
- meitas sabiedrība komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība
- iekšzemes uzņēmumi komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, ko uzskata par rezidentiem saskaņā ar likumu
- grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas
- kompānija Komercuzņēmums; sabiedrība (piem., aviokompānija, televīzijas kompānija).
- sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu
- komplēmentārijs Kommanditsabiedrībā persona, kas veikalā ieguldījusi visu savu kapitālu un ziedo tam spēku.
- grāmatzinātne Kompleksa zinātne par grāmatu un grāmatniecību; pētī grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un izmantošanu sabiedrībā.
- holeīnskābe Komplekss, kas rodas no taukskābēm un žultsskābēm; labi šķīst ūdenī un veicina tauku resorbciju no zarnām.
- proletariāta diktatūra komunistiskās partijas autoritāra vara, kas centās īstenot totālu kontroli pār visām sabiedrības dzīves norisēm, realizējot citādi domājošo vajāšanu
- SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services")
- SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service")
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
- pingvekula Konjunktīvas sabiezējums trīsstūraina, iedzeltena plankuma veidā pie radzenes iekšējās malas; novēro vecākiem cilvēkiem.
- loma konkrēta sabiedriskā stāvokļa iezīmes un fukcijas
- sabiedrības labklājība konkrētas sabiedrības, tajā dzīvojošo cilvēku nodrošinājums, ko garantē valsts politika
- lietu pakļautība konkrētu tiesisku jautājumu izskatīšanas un izlemšanas kompetences sadalījums starp dažādām valsts, pašvaldību, tiesībsargājošām un sabiedriskajām institūcijām
- sociālā darba principi konkrētu uzstādījumu un pārliecību kopums, kas regulē sociālā darbinieka ētisko, profesionālo un personisko rīcību attiecību veidošanā ar klientiem, kolēģiem un sabiedrību
- labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses
- vazoneirotiskā konstitūcija konstitūcija, kam raksturīga vazomotorisko mehānismu labilitāte
- falšķīlis Konstrukcija jahtas stabilitātes palielināšanai, ko izgatavo no svina, ķeta u. tml. materiāliem.
- nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kura nodrošina (tā) stabilitāti.
- sabrukums Konstrukcijas vai to elementu stiprības, ilgizturības vai stabilitātes zudums kritiskajā slogojumā vai no temperatūras izmaiņām.
- montāža no transportlīdzekļiem konstrukciju piegāde objektā, lietojot vilcējus ar maināmām piekabēm; būvlaukumā vilcējam atkabina piekabi, uz kuras elementi jau ir samontēti
- nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību
- desmosomas Kontaktstruktūras starp blakusšūnām dzīvnieku organismā, sevišķi labi izveidotas epitēlijaudos.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas
- koordinētas konvulsijas konvulsijas, kurās kloniskās kustības līdzīgas dabiskām, mērķtiecīgām kustībām
- lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu
- biedra nauda kooperatīvas sabiedrības biedra naudas iemaksa sabiedrības uzturēšanas un kopējo izdevumu segšanai
- iestāšanās maksa kooperatīvās sabiedrības biedra naudas iemaksa, kas paredzēta ar viņa uzņemšanu saistīto izdevumu segšanai
- peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam
- patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
- porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā.
- virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem
- komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana.
- kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus
- sociālās zinātnes kopīgs nosaukums zinātnēm, kas pētī sabiedrību no dažādiem tās aspektiem
- celle Kopmītnes istabiņa.
- baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos.
- rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
- sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim
- vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
- krabi Krabis.
- krabs Krabis.
- krasta krabis krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"); piekrastes peldkrabis
- KS Krājaizdevu sabiedrība.
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās.
- emaljas krāsa krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus
- ķeres Krāsns daļa, kur sabirst izdedži.
- madarošana Krāsošana ar dabiskām kodināmām krāsvielām, gk. sarkanā krāsā.
- madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- Carcinus maenas krasta krabis jeb piekrastes peldkrabis
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu
- lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
- strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
- kreatīnfosfāts Kreatīna fosforilēšanās produkts, ar enerģiju bagāts, nestabils savienojums; sadalās līdz kreatīnam; veidojas gk. muskuļu un nervu audos; fosfokreatīns.
- krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības
- kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
- ūdenskrese Krešu dzimtas ģints ("Nasturtium"), diezgan reti sastopami augi, kas labi nosedz dīķa dibenu; ūdensķērsa; baltķērsa.
- KST Krievijas sabiedriskā televīzija (arī ORT).
- ORT Krievijas sabiedriskā televīzija (krievu "obščestvennoje rosijskoje televidenije").
- deržavņiki Krievijas sabiedriski politisko kustību pārstāvji, kas aizstāv ideju par Krieviju kā pasaules superlielvalsti.
- Inturist Krievijas tūrisma un ceļojumu akciju sabiedrība, dib. 1929.
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- sabiedriskais darbs kriminālsoda veids (Latvijā no 2022. g.) - personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības
- piespiedu darbs kriminālsoda veids (Latvijā tika pielietots līdz 2022. g.), personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus
- slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
- kriptorhids Kriptorhisms, patoloģisks stāvoklis vīrietim, kad abi sēklinieki neatrodas normālā vietā.
- ledus kristāli kristāli pareizas sešstūrainas prizmas veidā, kas pieaugot iegūst stabiņu, adatiņu un plāksnīšu formu; ledus kristāliem saplūstot, veidojas sniegpārslas
- svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga
- krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris.
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē
- augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas
- atretokorms Kroplis ar vienas vai vairāku dabisko atveru atrēziju.
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai
- parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
- mītņi Krusti, apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
- krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu
- bezstaru biksīšgrācija krūškorsešbiksītes - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
- grācija krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim; krūšturkorsete; krūškorsete
- krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim.
- baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam.
- stribords Kuģa labie sāni.
- kuģa apledošana kuģa pārklāšanās ar ledus kārtu negatīvā gaisa temperatūrā, ūdenim viļņojoties un nokļūstot uz klāja; apledojot kuģis zaudē stabilitāti
- balasttanks Kuģa tvertne, ko piepilda ar ūdeni (balastu), lai, piemēram, stabilizētu kuģa gaitu.
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
- flagkuģis Kuģis, ko komandē kuģniecības sabiedrības, rēderejas vecākais kapteinis.
- ostas locis kuģuceļus labi pārzinošs, pieredzējis jūrnieks, kura pienākumos ietilpst kuģu ievadīšana ostā un izvadīšana no tās.
- alošana Kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas.
- termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās
- vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
- zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
- betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
- jaunsātnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji.
- kabilnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" iedzīvotāji.
- Kabele Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" senāk lietots nosaukuma variants.
- kalnansenieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
- kalnansnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
- rozēnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
- Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants.
- Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
- kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- kultūrpārnese kultūras vērtību nodošana un pārņemšana starp dažādām tautām un dažādiem sabiedrība slāņiem
- kultūrantropoloģija Kultūru un sabiedrību salīdzinoša pētniecība.
- gastroftīze Kuņģa gļotādas un zemgļotādas hiperplāzija, kas izraisa kuņģa sienas sabiezēšanu un kuņģa tilpuma samazināšanos.
- ubi bene, ibi patria kur labi, tur dzimtene (kosmopolītisma princips)
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši
- bišu dejas kustību kopums, ar kurām darbabites nodod citām bitēm stropā informāciju par nektāra vai citu saldvielu atradnēm
- čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
- gargalisms Kutināšana, gk. pretdabiska.
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
- strādnieku aristokrātija kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums
- smardīgs kvalitatīvs, labi sagatavots (par darba instrumentu)
- atompulkstenis Kvantu pulkstenis - iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atoma kvantu pāreju elektromagnētiskās svārstības un to frekvences stabilitāti.
- sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē.
- banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
- Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
- Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
- Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
- Oluena Ķeltu mitoloģijā - milžu virsaiša Isbadadena meita, kas figurē "Mabinogionā" iekļautā velsiešu leģendā.
- katafilakse Ķermeņa dabisko aizsardzības spēju pavājināšanās.
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
- benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai
- kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls, atomnumurs - 98, mākslīgi radīts 1950. g., zināmi 11 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- neons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 10. elements, Ne, atommasa - 20,183, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- ksenons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 54. elements, simbols Xe, atommasa - 131,30, zināmi 24 izotopi, no kuriem 9 ir stabili.
- germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
- hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili.
- stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos, atomnumurs - 15, atommasa - 30,97376, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils, eksistē vairāki alotropiskie veidi.
- lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa - 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
- jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils.
- platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls, simbols B, atomnumurs 5, atommasa - 10,81, zināmi 6 izotopi, no tiem 2 ir stabili.
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa.
- niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums, simbols Br, atomnumurs 35, atommasa - 79,904, zināmi 18 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
- rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
- bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā; simbols Hg, atomnumurs - 80, atommasa - 200,59, zināmi 17 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 48, atommasa - 112,41, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
- rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
- neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 60. elements, Nd, atommasa - 144,24, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
- sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
- nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- terbijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie lantanoīdiem, metāls, periodiskās sistēmas 65. elements, simbols Tb, atommasa - 158,9254, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto speciālu stiklu un katalizatoru izgatavošanai.
- holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
- litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- selēns Ķīmiskais elements, nemetāls, Se, atomnumurs - 34, atommasa - 78,96, zināmi 17 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- nilsborijs Ķīmiskais elements, Ns, mākslīgi radīts, atomnumurs - 105, zināmi 4 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav.
- disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem
- einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- gadolīnijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 64. elements, atommasa - 157,25, simbols Gd, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (_Ytterbium_), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- borijs Ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, atklāts 1981. g., simbols Bh, atomnumurs - 107, tā stabilākā izotopa - borija-270 - pussabrukšnas periods ir 61 s.
- cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči
- erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais).
- Eriocheir sinensis Ķīnas krabis.
- Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao.
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
- Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
- cerasīns Ķiršu sveķu sastāvdaļa, skābais kalcija metaarabināts.
- labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
- crème de la crème labākā daļa; sabiedrības zieds (krējums), elite
- labdabls Labas dabas, saka par katru labi augošu stādu vai labību, kamēr tā vēl zaļā stāvoklī.
- REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums).
- vintage Labas ražas gads; nobriedis, labi nogatavojies; lieta, kas izturējusi laika pārbaudījumu.
- pia desideria labas vēlmes; labi nodomi
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- čiki labi
- pačabans Labi (diezgan) sauss un viegls (par sienu).
- ierošt Labi apģērbt.
- notērpties Labi apģērbties.
- gārbēt Labi apieties, saudzēt.
- ballināt Labi apkopt, pacienāt.
- sagodīt labi apstrādāt, uzart
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
- sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
- sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
- gaišīgs Labi attīstīts (par prātu).
- lekns Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām).
- skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9).
- ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
- pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām).
- lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm.
- augulišks Labi augošs (par dzīvām būtnēm).
- ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
- dzīdināt Labi barot, ēdināt.
- surķis labi barota cūka
- brangs Labi barots (dzīvnieks).
- miesīgs Labi barots (par dzīvnieku).
- kā līnis labi barots, brangs (parasti zirgs vai govs)
- glums Labi barots, kopts, gludu, spīdīgu spalvu (par dzīvniekiem).
- blesis Labi barots, lēns zirgs (retāk cits dzīvnieks).
- apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
- resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
- kā ola labi barots, tukls; ļoti gluds
- gaņģīgs Labi barots.
- ķemīgs Labi biezs šķidrums.
- iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- dzerties Labi garšot (par dzērienu).
- prikinutij Labi ģērbies cilvēks.
- prikinutijs Labi ģērbies cilvēks.
- kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
- žiganiķ Labi ģērbties.
- frajers Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
- fucins Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
- iečopīties Labi iedzīvoties, kļūt pārtikušam.
- iespiest atmiņā labi iegaumēt
- (aiz)likt aiz auss labi iegaumēt
- aizlikt (biežāk likt) aiz auss labi iegaumēt
- iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot); arī iemācīt.
- (ie)kalt galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī (ie)mācīt
- kalt (arī iekalt) galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī mācīt, iemācīt
- likt aiz auss labi iegaumēt, ievērot
- būt savā elementā labi iejusties (kādos apstākļos)
- izpasīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni).
- izpašīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni).
- izamērcēties Labi iesālīties (par gurķiem, sēnēm).
- saplakarēt Labi izdauzīt, sakult.
- izduņķēt Labi izdauzīt.
- pārsvēpēt Labi izkvēpināt (no jauna, vēlreiz).
- nomiekšēt Labi izmērcēt, nopērt.
- čaugans Labi izrūdzis, porains.
- izvaukšķēt Labi izrūgt (par mīklu).
- apgārbāt Labi izstrādāt, saudzēt.
- marķieris Labi izšķirams simbols, ko izmanto datorgrafikā, lai norādītu konkrētu vietu.
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
- attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
- glīts Labi izveidots (par rokrakstu).
- karsnējs Labi karsts, tveicīgs.
- atsklāties Labi klāties.
- dižsēta Labi kopta sēta.
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- tukls Labi mēslots, auglīgs (par augsni).
- kā mūris labi noaudzis, ļoti biezs
- kā siena labi noaudzis, ļoti biezs
- vaņķis Labi nobarots bērns vai sivēns.
- vambris Labi nobarots kuilis.
- šmacāns Labi nobarots teļš vai kumeļš.
- spraunis Labi nobarots, liels dzīvnieks (piemēram, suns).
- frajers Labi nodrošināts notiesātais.
- fucins Labi nodrošināts notiesātais.
- kurmis Labi nomaskējies ienaidnieka spiegs.
- ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
- ķevēns Labi paaudzis dzīvnieks.
- dvablis Labi paaudzis kāpostu u. tml. stāds.
- čisnīt Labi pacienāt.
- nocienāt Labi pacienāt.
- izmielot Labi paēdināt (parasti ar ko garšīgu).
- apēdināt Labi paēdināt, apmierināt izsalkumu; uzturēt, dot uzturu.
- iecienāt Labi paēdināt; atkārtoti pacienāt ar kaut ko garšīgu.
- ēdelīgs Labi pagatavots, garšīgs.
- zelta segums labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma)
- dižtēvs Labi pārticis saimnieks.
- šikovaķ Labi pavadīt laiku.
- nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās.
- sēbrači labi pazīstami kaimiņi, kas dažās jomās arī kopā saimniekoja
- čeveris Labi piešūts auduma gabals.
- piestāvēt Labi saderēties (ar ko).
- saķosēties labi saēsties
- uzķeparāties Labi saimniekojot un daudz strādājot kļūt turīgam.
- nogremot Labi sakost, sagremot.
- izkvestēties Labi sasildīties, izsutināties.
- štimmīgs Labi saskanēt, piestāvēt.
- punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību.
- sasaprasties Labi satikt (ar kādu).
- sadzīgot Labi satikt, sadzīvot.
- satapt labi satikt; dzīvot saticīgi
- pasīvots Labi sīvs, skarbs, dzēlīgs.
- miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu.
- ķevens Labi tukls bērns, labi attīstījies bērns.
- spuldzīgs Labi un ātri pamanāms.
- ben marcato labi uzsvērti
- redzams Labi uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm).
- skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
- gantēt Labi uzvesties, aplidot, pievērst uzmanību.
- gantēties Labi uzvesties, aplidot, pievērst uzmanību.
- kupt Labi uzziedēt; kupēt.
- kupēt Labi uzziedēt; kupt.
- iztēkāt Labi viltīgi izjautāt, izprašņāt.
- prototips Labi zināms medikamentu grupas preparāts, ar ko salīdzina jaunu zāļu grupas preparātu.
- pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā.
- kā barons labi, bez rūpēm, ērti, lepni
- kā circenis aizkrāsnē labi, bezrūpīgi
- cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert)
- lieti Labi, īsti.
- supēē Labi, jauki, lieliski.
- kļova Labi, jauki, stilīgi.
- gud Labi, labs.
- braši labi, lieliski
- šķauni Labi, lieliski.
- jestīgi Labi, patīkami.
- godam Labi, pienācīgi.
- izpasēt Labi, rūpīgi apkopt.
- piesiet (savu) sirdi Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu; arī labi garšot.
- piesiet dūšu labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu)
- pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti).
- ej galīgi labi, veiksmīgi
- ej no(st) labi, veiksmīgi
- čikiņā Labi, veiksmīgi.
- jē Labi, veiksmīgi.
- reāli Labi, veiksmīgi.
- okay Labi, viss kārtībā; piekrītu.
- OK Labi; kārtībā.
- okē Labi; kārtībā.
- okei Labi; kārtībā.
- okej Labi; kārtībā.
- okibai Labi; kārtībā.
- okidoki Labi; kārtībā.
- olrait Labi; kārtībā.
- olreit Labi; kārtībā.
- harošs Labi; labs ir!
- all right labi; lai notiek; viss kārtībā
- čiki briki labi; viss kārtībā
- oki-doki Labi; viss kārtībā.
- bene labi.
- labais (arī labs) gals labi.
- barno Labi.
- harašo Labi.
- hare Labi.
- horoš Labi.
- horošo Labi.
- īstāis Labi.
- jesti Labi.
- kipitāli Labi.
- kūl Labi.
- ladi Labi.
- smeiļi Labi.
- zajebis Labi.
- zohi Labi.
- zoini Labi.
- zvērs Labi.
- baigie kanaki labie kareivji
- resgalis labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm
- labierīkojums Labiekārtojums.
- labierīkot Labiekārtot.
- kempings Labiekārtota autotūristu vasaras nometne, kurā ir teltis vai viegla tipa namiņi.
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
- autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- pasažieru platforma labiekārtots, ar asfaltu vai betona plātnēm klāts laukums transportlīdzekļu stacijās vai pieturvietās pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī un izkāpšanai no tā.
- kulturāls Labiekārtots, komfortabls.
- glempings labiekārtots, mājīgs un izsmalcināts īrējams namiņš vai cita neliela nakšņošanas vieta, kas apvieno viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā
- labie Labieši.
- bajārs Labietis, virsaitis, bagāts saimnieks.
- labais Labietis.
- Albona Labina, apdzīvota vieta Horvātijā, Istras županijas austrumos, tās nosaukums itāļu valodā.
- mīlināt Labināt, turēt par mīļu.
- mirināt Labināt, vilināt.
- labinēt Labināt.
- ladināt Labināt.
- liķināt Labināt.
- klēbēties klāt labināties
- lapšināties Labināties, glaimot.
- lapsināties Labināties, pieglaimoties.
- glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu).
- labinēties Labināties.
- ladināties Labināties.
- laipnoties Labināties.
- laskāties Labināties.
- aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
- atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.).
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- izlabināt Labinot izvilināt.
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- labirintektomija Labirinta (daļas) izgriešana.
- labirintotomija Labirinta atvēršana, uzkalšana.
- labirintoze Labirinta patoloģija, kuras pamatā pārsvarā ir distrofiskas pārmaiņas.
- serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas
- makropodi Labirinta zivju ģints; dažas sugas audzē akvārijos.
- traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas
- strutainais labirintīts labirintīts, ko ierosina strutu baktērijas
- nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija
- maldības ala labirints
- plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa
- theridiidae Labirintzirnekļu dzimta.
- crustulina Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
- robertus Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
- teutana Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
- theridium Labirintzirnekļu dzimtas ģints.
- anabantidae Labirintzivju dzimta.
- osphoronemus Labirintzivju dzimtas ģints.
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
- sprastai Labiski (adīt).
- sprastam Labiski (adīt).
- sprasts Labisks (par adījumu).
- manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks.
- denks Labs, labi.
- lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- laika biedrs laikabiedrs
- laikabiedre Laikabiedrs.
- laikbiedrs Laikabiedrs.
- laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
- nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime.
- mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- vecie laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- izskatīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum spectabile")
- pernīt Laist vaļā, atsvabināt.
- vaļot Laist vaļā, atsvabināt.
- laids Laivas sānu dēļi vai koki, kas nodrošina stabilitāti.
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
- prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 61. elements, Pm, mākslīgi radīts 1947. g., zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
- prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- lasāmatmiņas ciparvideodisks lasāmatmiņas kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt 4,7 līdz 17 gigabaitiem un kurš nodrošina piekļuves ātrumu 600 kilobitu līdz 1,3 megabitu sekundē
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- ielasīties Lasot iemācīties labi lasīt.
- LTS Latgales Televīzijas sabiedrība.
- Jersika Latgaļu valsts 13. gs. sākumā, nestabila novadu apvienība, ar varbūtējām robežām no Daugavpils līdz Cēsīm.
- Argentīnas latvju savienība latviešu emigrantu sabiedriska organizācija Argentīnā, dibināta 1935. g., darbību beidza 1987. g.
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
- Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības
- Latvijas armēņu biedrība Latvijā dzīvojošo armēņu sabiedriska organizācija ar mērķi integrēt un apvienot šeit dzīvojošos armēņus, saglabāt un popularizēt armēņu valodu un kultūru.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību.
- garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
- LKKSS Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība.
- LKSCS Latvijas Kooperatīvu sabiedrības centrālā savienība.
- izložu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība un atsevišķos gadījumos arī biedrība vai reliģiskā organizācija, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences izložu organizēšanai.
- azartspēļu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
- uzņēmumu reģistrs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs - valsts institūcija, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanā paredzētās darbības.
- LSAKA Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija.
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre.
- pārkārtošanās latviskots viens no diviem saukļiem (otrs bija "atklātība"), ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve
- Rjabie Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukuma variants.
- Rjabī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukums latgaliski.
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- ganīšana Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana dabiskās vai kultivētās ganībās, arī citās platībās, kur tie plūc zāli.
- LSA Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija.
- aprūpes ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs (pansionātos, internātskolās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u. tml.) dzīvojošie un strādājošie
- kamerālie darbi lauku pētījmos un ekspedīcijās iegūto materiālu zinātniska apastrāde kabinetos un laboratorijās
- vēlīnās laulības laulība, kuru viens vai abi partneri nodibinājuši ģeneratīvā perioda otrajā pusē un vēlāk
- anizogāmija Laulības starp cilvēkiem ar atšķirīgu sabiedrisko stāvokli vai statusu.
- agrīnās laulības laulības, kurās abi partneri vai viens no partneriem ir vecumā līdz 18 gadiem
- izogāmija Laulību paraža vai norma, saskaņā ar kuru abiem laulājamiem jābūt ar vienādu statusu.
- lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis").
- karalina Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- ķeizarkronis Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- serga Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sergas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirdslauztiņa Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirsniņas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirdslauztas lauztās sirdis ("Dicentra spectabilis")
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā.
- Lejaslobiņu ezers Lejaslabiņu ezers Laucienes pagastā.
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
- paplašinātie lēkši lēkši ar labi izteiktu ķermeņa brīvā lidojuma fāzi; ātrums 6–8 m/s.
- piežubināt Lēnām un labi sagremojot sātīgi pieēsties.
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- sakupināties Lēni silstot, sabiezināties; kļūt biezākam (par rūgušpienu).
- atsveķošanas brūces atjaunošanas leņķis leņķis starp abiem slīpajiem iegriezumiem (atsveķošanas sāntekām) atsveķojamā koka stumbrā
- Scleroderris lagerbergii leociju sugas "Gremmeniella abietis" nosaukuma sinonīms
- kā lielmāte lepni, bagāti, ļoti labi (saka par sievieti)
- kā lielkungs lepni, bagāti, ļoti labi (saka par vīrieti)
- sēž kā ķipis lepni, pašapzinīgi, stabili
- uzcirtīgs Lepns, labi ģērbts, pucīgs.
- spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem)
- atklātais pensiju fonds licencēta finanšu sabiedrība, kas pieņem privātpersonu pašu un viņu labā iemaksātos līdzekļus un organizē to apsaimniekošanu, lai nodrošinātu šīm personām naudas uzkrājumus vecumdienām
- elektroenerģijas sistēmas operators licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu
- brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus
- stabilizators lidaparāta astes horizontālās plāksnes, kas nodrošina stabilitāti
- atgāznis Lidmašīnas spārna vai stabilizatora sānu balsts.
- garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte
- direktīvā lidmašīnas vadība lidmašīnas trajektorijas stabilizācija, ko pilots veic pēc aparatūras paneļa indikatoru rādījumiem
- audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe
- apresīns Līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- jauktas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar paralēlās un virknes ierosmes tinumiem; paralēlas ierosmes tinumu savieno paralēli ar enkura tinumu, virknes ierosmes tinumu – virknē ar abiem iepriekšējiem tinumiem
- neitrāle līdzstrāvas mašīnās – ģeometriskā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuri atrodas vienādā attālumā no abiem galvenajiem poliem; fizikālā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuros magnētiskā indukcija B=0; mašīnu slogojot, vērojama fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles
- sasvarot līdzsvarot, stabilizēties
- nosvarots Līdzsvarots, stabils, mierīgs.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- zona liela okeāna daļa ar noteiktiem dabiskiem apstākļiem (dziļumu, apgaismojumu, augiem, dzīvniekiem)
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā
- Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri
- Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- nacionālais parks lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto
- terēns Lielāka vai mazāka zemes virsas daļa ar tās dabiskām reljefa formām un nekustīgiem objektiem.
- padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu
- ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis
- mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
- pikācis Liels mīkstas masas sabiezējums.
- pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
- Bābele liels, trokšņains juceklis (iespējams, no senās Babilonas jeb Bābeles nosaukuma)
- alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā.
- slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu
- ievērojamā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus spectabilis", syn. "Gymnopilus junonius")
- au fait lietas kursā, zinošs, labi informēts
- šuk Lieto atkārtojumā pielabinot kumeļu.
- tpru Lieto, labinot govi.
- tpruš Lieto, labinot govi.
- kos Lieto, lai labinātu, sauktu zirgu.
- koš Lieto, lai labinātu, sauktu zirgu.
- vuc Lieto, lai pielabinātu aitas.
- ķic Lieto, lai pielabinātu kaķi.
- cjuc Lieto, lai pielabinātu suni.
- ķis Lieto, lai pielabinātu, sauktu kaķi.
- DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi
- dibināšanas līgums līgums, ko savā starpā slēdz sabiedrības dibinātāji
- komplementārais dalībnieks līgumsabiedrības dalībnieks, kurš uzņemas pilnu un solidāru atbildību par līgumsabiedrības saistībām
- komplementārs Līgumsabiedrības darbinieks, kurš uzņemas pilnu atbildību par līgumsabiedrības saistībām.
- izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības); arī izraidīt.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- kapitāla daļu turētājs likuma izpratnē: akcionārs, cita persona, arī valsts, pašvaldība vai līgumsabiedrības dalībnieks, kura ieguldījums ir uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā
- noteikums Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
- timusdziedzeris Limfoeptiāls orgāns, labi attīstīts embrijiem un jauniem dzīvniekiem, vēlāk tas reducējas, 2-6 g. veciem bieži nav novērojams, piedalās limfocīta veidošanā, organisma aizsargreakcijās.
- degumizācija Līmvielas atdalīšana no dabiskā zīda; to izdara, jēlzīdu vārot ziepju šķīdumā.
- runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā
- dekstrīns Lipināms līdzeklis, ko grāmatrūpniecībā lietoja gumiarabika vietā.
- sedoka Liriska sešrinde japāņu dzejā, kas veidota sillabiski ar 5-7-7-5-7-7 zilbju miju rindās.
- pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
- fantastika literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas pārdabiskā veidā, gk. apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās parādības
- folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju.
- litkabs Literatūras kabinets (skolā).
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- mūsējs Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
- kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu.
- maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās.
- UN operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai divas formulas P un Q tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad abi operandi P un Q ir patiesi; pretējā gadījumā rezultāts ir aplams
- vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_
- tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_.
- caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus
- pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties.
- infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi)
- Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
- Arābijas lucerna lucernu suga ("Medicago arabica")
- Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski.
- Kabilovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants.
- Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski.
- Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski.
- labiālis lūpenis - līdzskanis, ko artikulē ar lūpām; labiālskaņa
- flome Lūpziežu dzimtas ģints ("Phlomis"), dekoratīvi ziedaugi ar spēcīgiem, stāviem ziediem, kas aug uz stublājiem pušķos un labi noder griešanai.
- lusināt Lutināt; labi uzturēt un gaidīt.
- vels Ļauna pārdabiska būtne; velns.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- maleīns Ļauno ienāšu ierosinātāja kultūras sabiezināts nitrāts; lieto ļauno ienāšu diagnostikā analoģiski tuberkulīnam.
- dirsināt Ļaut (mājdzīvniekam) nokārtot dabiskās vajadzības.
- izpūtināt Ļaut labi atpūsties.
- korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
- šautīgs Ļodzīgs, nestabils (par slimu vai pilnībā nodzītu dzīvnieku).
- ass kā nātre ļoti ass (parasti labi uztrīts nazis, izkapts, zāģis; retāk cilvēka raksturs)
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
- rabuni Ļoti cienījams rabi.
- spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
- vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
- milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs; milzīgs (7).
- milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
- lemmuris Ļoti jauns kucēns, kas vēl stabili neturas kājās.
- labāk par labu ļoti labi
- smalkai Ļoti labi (ko darīt).
- kā (savus, retāk rokas) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt)
- ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt)
- kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt)
- (tikpat) kā uz delnas Ļoti labi (saskatāms, uztverams).
- maļina Ļoti labi dzīves apstākļi.
- noklāt kā palagu ļoti labi izskaidrot
- pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi pārredzams, pārskatāms
- pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, pārredzams
- pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, redzams
- pazīt kā savu cepuri (kaut ko) ļoti labi pazīt
- pazīt kā savu delnu ļoti labi pazīt
- pazīt kā savu kabatu ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi)
- pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.)
- pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, zināt, prast
- pazinēt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt; ļoti labi pārzināt
- kā uz delnas ļoti labi redzams
- redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi redzams, pārskatāms
- redzēt (tikpat) kā uz delnas ļoti labi redzēt (ko)
- iegriezties Ļoti labi saglabāties (atmiņā).
- redzams kā uz delnas ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi
- zināt kā vienreizvienu ļoti labi zināt
- zināt kā (savus) piecus pirkstus ļoti labi zināt
- kā peles ausī ļoti labi, bez rūpēm un grūtībām (dzīvot)
- kā pie dieva aiz durvīm ļoti labi, bez rūpēm un raizēm
- kā ercens ļoti labi, bez rūpēm, ērti; noteikti
- kā zivs ūdenī ļoti labi, brīvi, atraisīti; ļoti mundrs, dzīvs
- uz tip top ļoti labi, lieliski, vislabākajā kārtībā
- tip Ļoti labi, lieliski.
- top Ļoti labi, lieliski.
- kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piemēram, dzīvot)
- gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī ļoti labi, netraucēti gulēt
- kā pa tēva kāzām ļoti labi, pārticībā
- kā paradīzē ļoti labi, skaisti, patīkami, pārpilnībā
- optime Ļoti labi, teicami.
- ar glanci ļoti labi; ar stilu; tā, ka labi izskatās
- čotka Ļoti labi; lieliski, veiksmīgi.
- pikopello Ļoti labi; viss kārtībā.
- augsti Ļoti labi.
- čotko Ļoti labi.
- ef-ef Ļoti labi.
- efef Ļoti labi.
- kočāli Ļoti labi.
- kruta Ļoti labi.
- kruto Ļoti labi.
- pamatīgi Ļoti labi.
- tiki-tak Ļoti labi.
- uz goda ļoti labs; ļoti labi
- štonādo Ļoti labs; ļoti labi.
- milzis ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne
- ražens Ļoti liels, bagātīgs, ļoti labi izdevies (par augu ražu).
- mīksts kā līnis ļoti mīksts, labi barots
- dižens Ļoti nozīmīgs (parasti par parādībām sabiedrībā).
- spožs Ļoti nozīmīgs, ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra
- verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
- varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
- kā ieaudzis ļoti stipri, stabili
- nostiprināt Ļoti uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- brangi Ļoti, daudz, labi, lieliski.
- velnāds Ļoti, pat pārdabiski stiprs.
- vadaji Mabi - tauta Āfrikā.
- Mabinogi Mabinogions.
- kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos.
- meliorisms Mācība, ka pasaule un cilvēku sabiedrība vai kulturālā dzīve ar vispārējo attīstību un pašu cilvēku aktivitāti var kļūt vienmēr pilnīgāka.
- okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
- teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
- vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
- attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties.
- pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
- čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
- čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
- tupētājs Mājās tupētājs - nesabiedrisks cilvēks.
- makabēji Makabieši.
- bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
- cirsmas platums maksimālais pieļaujamais izcirtuma platums kailciršu saimniecībā, kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem, un jāregulē tālab, lai pēc mātesaudzes nociršanas sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās un izcirtumi nepārpurvotos; pieņemts, ka slapjās kūdras augsnēs tas ir 50 m, bet pārējās platībās — 100 m
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma
- ekoloģiskā kapacitāte maksimālais populācijas blīvums, ko ekosistēma spēj ilgstoši uzturēt, saglabājot dabisko līdzsvaru
- raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
- postmodernisms Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm, atgriešanās pie tradicionālajām mākslas vērtībām; pēcmodernisms.
- papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
- voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai.
- viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- zivju dīķis mākslīga ūdenstilpe zivju audzēšanai, ko ierīko, aizsprostojot dabisku ūdensteci vai uzkrājot nokrišņu ūdeni
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem
- mendelevijs Mākslīgi iegūts ķīmiskais elements; pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts periodiskās sistēmas 101. elements; simbols Md, zināmi 6 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- ķīmija mākslīgi radītas, sintezētas vielas pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.)
- kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi.
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma
- šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
- pahivaginīts Maksts iekaisums, kam pievienojas maksts sienu sabiezējums.
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
- kolmatāža Māla daļiņu dabiska vai mākslīga ieskalošana grunts porās.
- abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
- Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus.
- pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre.
- gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
- doka Margu stabiņš.
- tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256.
- braucītava Masāžas kabinets.
- ādas difūzā mastocitoze mastocitoze, kad āda sabiezē un sacietē, pārklājas ar ēdi, pievienojas vispārēja eritrodermija un intensīva nieze
- demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
- stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
- lietišķā matemātika matemātikas metožu kopums, kuras izmanto citu zinātnes nozaru (fizikas, bioloģijas, sabiedrisko zinātņu), tehnikas un ekonomikas praktiskajām vajadzībām, ieskaitot arī matemātisko modelēšanu
- stabilitātes teorija matemātikas nozare, kurā pēta diferenciālvienādojumu atrisinājumu - dinamisko sistēmu trajektoriju u. c. objektu, kā arī skaitļošanas procesu stabilitāti, t. i., atkarību no sākumnosacījumu maiņas
- korekta problēma matemātikas problēma (parasti diferenciālvienādojuma pētīšanā), kuras atrisinājumam piemīt stabilitāte pret sākumdatu (nosacījumu) maiņu
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei
- godība Materiālās vērtības; labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
- vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis.
- vidusslānis Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā.
- vidējie slāņi materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupas
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus
- pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma)
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai
- jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka
- ūka Maza istabiņa.
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
- kapča Mazais kabinets.
- pārmālošanās Mazāk stabilo primāro silikātu dēdēšanas process augsnē.
- aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
- pabirzt Mazliet, daļēji sabirzt.
- paklabināties Mazliet, neilgu laiku klabināties.
- mazpulciņš Mazs bariņš, neliels pūlis, neliela sabiedrība.
- počka Mazs bērns, kas vēl nestabili staigā.
- prods Mazs, dabisks dīķis.
- harmoniskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi
- piebarošanas lauciņi medību dzīvniekiem domāti sējumi un stādījumi, kas medību platībās papildina dzīvnieku dabisko barības bāzi un piesaista dzīvniekus mežam
- bonitāte Medību iecirkņa vērtības rādītājs, ņemot vērā dzīvnieku dabiskās barības bāzes noderīgumu un labumu; medību platības pieņemts iedalīt 5 bonitātēs.
- medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- fizikālā medicīna medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmantošanai ārstniecībā un profilaksē
- fizioterapija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmatošanai ārstniecībā; arī fizioterapeitiskās procedūras.
- vobemugoss Medikaments, imūnstimulators, kas nostiprina organisma dabisko pretestību.
- montelukasts Medikaments, kas bloķē dabisko mediatoru leikotriēnu receptorus un pastiprina medikamentu iedarbību, uzlabo astmas slimnieku vispārīgo stāvokli.
- Viduseiropas tumšā medusbite medusbišu rase, kas Latvijā sastopama visbiežāk un ir labi pielāgojusies vietējiem apstākļiem
- Mb Megabits.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot
- Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija.
- olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos
- puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- audzes papildināšana mērķa vai palīgmērķa koku sugu eksemplāru stādīšana mazas biezības nesaslēgušās kultūrās, nepabeigtās rekonstrukcijās, nepabeigtās dabiskās atjaunošanās zemēs, kā arī līdz 15 gadu vecās jaunaudzēs
- sociālais aktīvisms mērķtiecīga darbība, lai veicinātu sabiedrībai nozīmīgas sociālas pārmaiņas
- runas akts mērķtiecīga runas darbība, kas tiek veikta saskaņā ar noteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikums vai arī izteikumu kopums - teksts
- demogrāfiskā politika mērķtiecīga valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju rīcība demogrāfisko procesu regulēšanai, īstenojot sociālus, ekonomiskus, juridiskus u. c. pasākumus; valsts sociālekonomiskās politikas sastāvdaļa
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
- mežsaimnieciskā ainava mērķtiecīgi apsaimniekots meža ainaviskais komplekss, kam raksturīga cilvēka veikta diferencēta kontrole vai uz mežu resursu racionālu izmantošanu vai aizsardzību vērsta iejaukšanās dabiskajā mežaudzes attīstībā
- litera metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; burtstabiņš
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; litera.
- kurpe Metāla uzmava ar āķi galā (ilkss piekabināšanai pie ratiem).
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- robežplatums Metālgriešanā - maksimāli pieļaujamais metāla griešanas platums, kas vēl nodrošina stabilu apstrādes procesu.
- karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi.
- mētāt kā skaidu mētāt ļoti stipri, tā, ka zūd līdzsvars, stabilitāte
- metināšanas transformators metināšanas darbam paredzēts pazeminošs vienfāzes transformators ar īpašībām, kas sekmē elektriskā loka stabilu degšanu
- diachromija Metode ar diapozitīvu palīdzību izgatavot bildes dabiskās krāsās.
- zondēšana Metode ķermeņa dabisku un patoloģisku dobumu vai kanālu izmeklēšanai, izmantojot dažāda veida zondes.
- tālizpētes pasīvās metodes metodes datu ieguvei izmantojot dabisko elektromagnētisko starojumu
- sociālās uzvedības korekcija metodoloģiski organizēts pasākumu kopums, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
- platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām
- kvartāls meža inventarizācijas vienība – ar kvartālstigām (5 m platām), robežstigām (2 m platām) vai ar meža dabisko robežu nodalīta meža teritorija
- iestigošana Meža izmantošanai paredzētās platības norobežošana ar vizūrām, maikstēm vai krāsu, punktu virsotņu vietās iedzenot stabiņus, tos numurējot un ierokot cirsmas nosaukuma stabu.
- meža ieaudzēšana meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
- priedeglājs Meža tips, kur vienādi labi spēj augt priede un egle.
- mežbite Mežabite.
- apmežošana Mežaudžu veidošana kā meža, tā nemeža zemēs, izmantojot meža atjaunošanas paņēmienus - sēšanu un stādīšanu vai dabiskās meža atjaunošanās veicināšanu.
- velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes
- separāts miers miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina
- lēnītis Miermīlis, lēndabis.
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
- sociālā plānošana mijiedarbības process, kas ietver izpēti, pārrunas vai vienošanos ar cilvēku grupu, lai sagatavotu un realizētu programmu sabiedrības vajadzību vai sociālu problēmu risināšanai
- hemoglobinofils Mikroorganisms, kas labi aug barotnē, kurai pievienots hemoglobīns vai asinis.
- ašķu sēnes mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni)
- ļēpa Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem un sniega).
- ļēpe Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem, sniega, arī mēsliem).
- ļacens Mīksts, labi nobarots, trekns sivēns.
- ļocans Mīksts, labi nobarots, trekns sivēns.
- goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
- militārisms Militāro ideālu un noskaņojuma pārmērīga ietekme sabiedrībā.
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
- meltne Miltu pabiras.
- Babilonas nocietinājumi milzīgs trīskāršs nocietinājumu mūris, kas apjoza Babilonu un ko reizēm mēdz pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem
- Japānas milžsalamandra milžsalamandru suga ("Megalobatrachus japonicus"), kas ir lielākais (garums - līdz 180 cm un vairāk) mūsdienu abinieks
- raķešu mikrodzinējs miniatūrs raķešdzinējs, kas paredzēts izmantošanai kosmiskā lidaparāta orientācijas un stabilizācijas sistēmā, dažkārt arī nelielai orbītas korekcijai, piemēram, kosmiskā lidaparāta tuvošanās laikā
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu ministriju
- vispārīgie būvnoteikumi Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.
- valsts muzejs Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- MK Ministru kabinets.
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi
- harmoniskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi
- mirabilis Mirabiles.
- glaubersālis Mirabilīts; glaubersāls.
- Halapas mirabilis mirabiļu suga ("Mirabilis jalapa")
- aktuārās mirstības tabulas mirstības tabulas, kuras sastādītas pēc apdrošināšanas sabiedrību datiem par apdrošināto dzīvotspēju un viņu mirstību
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
- familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē.
- hesihasms Mistisks reliģiozi filozofiskās un sabiedriski politiskās domas virziens Bizantijā.
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
- gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
- mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības.
- mizošana Mizas atdalīšana no koku stumbriem un sortimentiem (zaļbaļkiem, finierklučiem, stabiem, papīrmalkas u. c.).
- pozētājs Modelis; cilvēks, kas nedabiski, neīsti izturas, izliekas.
- trenažieris modeļierīce, ar ko (piemēram, lidotāji, kosmonauti) trenējas izpildīt darba operācijas, kuras dabiskos apstākļos nevar apgūt (piemēram, vingrinās saslēgt kosmosa kuģus)
- neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību
- paraūdeņradis Molekulārais ūdeņradis H2, kurā abiem tā sastāvā ietilpstošajiem protoniem spini ir vērsti pretējos virzienos.
- galma apvērsums monarha vardarbīga maiņa, ko izdara viņa tuvākie līdzgaitnieki, vai kāda cita sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās
- Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums
- pabiras Morāli mazvērtīgi, arī sabiedrībai kaitīgi cilvēki.
- krist Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu.
- krist zemu morāli pagrimt; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par necienīgu
- pabizināt Mudināt (lopus) pabizot.
- sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos.
- žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
- goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā.
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
- divgalīgais murds murda veids, kurā zivis var iekļūt no abiem galiem
- miogeloze Muskuļa sacietēšana, mezglu un sabiezējumu rašanās muskulī, sevišķi aukstuma ietekmē (bieži sēžas muskuļos).
- neiromiastēnija Muskuļu nespēks vienlaikus ar emocionālu labilitāti.
- cisthipersarkoze Muskuļu slāņa anomāls sabiezējums urīnpūšļa sienā.
- nīka Musulmaņu laulības līgums ar kuru abi jaunlaulātie uzņemas savstarpējas juridiskas saistības dzīvot kopā saskaņā ar islāma mācību.
- alkšņu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita friabilis")
- etnomuzikoloģija Muzikālo sistēmu, kā arī mūzikas un sociālo parādību mijattiecību izpēte tradicionālajās sabiedrībās.
- filharmonija Mūzikas mīļotāju sabiedrība.
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi
- NRC Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC "Vaivari").
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- naftas fontānieguve naftas urbumu izmantošanas paņēmiens, kurā naftas izplūdi nodrošina dabisks vai mākslīgi radīts iežu slāņu spiediens
- onihofīma Naga sabiezējums.
- onihogripoze Naga slimība, kam raksturīgs naga ķermeņa sabiezējums un saliekšanās.
- pahionīhija Nagu sabiezējums.
- skleronihija Nagu sacietējums un sabiezējums.
- nākotnes particips nākotnes divdabis
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- lāde Naudas līdzekļu uzkrājums sabiedriskam mērķim.
- mīna Naudas un svara mērvienība Babilonijā, Grieķijā un citās senās pasaules zemēs; mīnai dažādās valstīs bija dažāda vērtība.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības mainīšana, lai stabilizētu valūtu un vienkāršotu norēķinus.
- labais gals nav nav labi, labi nebeigsies
- ar dievu uz pusēm ne visai labi, ar grūtībām, kaut kā.
- uz pusrata ne visai labi, kaut kā; šā tā.
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos).
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
- apperpt Neaugt labi.
- aizkapa balss nedabiska, dobja, neskanīga balss
- nebalss Nedabiska, pārvērsta balss (piemēram, bailēs).
- klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība.
- laupt Nedabiski izplest (acis).
- rencelēt Nedabiski smieties.
- necilvēcisks Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu).
- saspīlēts Nedabisks, neatraisīts (parasti par balsi).
- nebrīvs Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
- pretdabība Nedabiskums, izvirtība, pretīgums.
- nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
- patrūcināt Nedaudz sabiedēt.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- dubultstandarti neformāli noteikumi vai principi, kuri kādam cilvēkam, cilvēku grupai vai sabiedrības daļai tiek piemēroti pēc atšķirīgiem kritērijiem nekā citiem
- ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
- uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
- pļecka Negaršīgs pabiezs ēdiens.
- negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē).
- brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- izķēmot Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu); izkropļot (2).
- dumbrājs Negatīvu apstākļa kopums (sabiedrības dzīvē).
- dubļi Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dūksnājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dūkstājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- muklājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- slīkšņa Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- staignājs Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības.
- ulznis Neievērīgs, labi neredzīgs cilvēks.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
- pačabināties Neilgu laiku, mazliet čabināties.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
- pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- zeltainā neīstā lapegle neīsto lapegļu suga ("Pseudolarix amabilis", senāk "Pseudolarix kaempferi")
- sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti
- ķēpulis Neizdevies, pārāk sabiezējis ēdiens (visbiežāk par biezputru).
- tilts neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem vai implantiem
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- gadens Nejaušs; kas labi gadās.
- jukas Nekārtības, sajukums (parasti sabiedrības dzīvē).
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
- čičunča Nekrāsots, blīvs, izturīgs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā; čičunčā.
- valsts vai pašvaldības īpašuma objekts nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā
- nelāgs Nelabi (3).
- nes Nelabi ož, smird.
- smird kā blakts nelabi ož.
- morkļi Nelabi sapņi.
- dvakot Nelabi smakot, smirdēt.
- sadergties Nelabi, pretīgi kļūt.
- nelāgā Nelabi.
- nelabiāls Nelabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot lūpas ir pasīvas.
- noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
- sīkdarbi Neliela apjoma darbi; sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi.
- sociālā mikrosistēma neliela sabiedriska sistēma ar samērā vienkāršu struktūru; sociālā darba praksē ar mikrosistēmu saprot atsevišķu indivīdu, ģimeni un mazas grupas
- kabūzis Neliela telpa (mājoklī); kabinets.
- pagaidu ēka neliela vieglas konstrukcijas ēka, kurai pamatus nebetonē, bet sienas balsta uz ķieģeļu stabiņiem vai akmeņiem
- knobis Nelielam kāsim vai tapai līdzīgs veidojums, izvirzījums kādā priekšmetā, detaļā (kā sasistīšanai, aizkabināšanai).
- bunčkiņa Neliels priekšnams; maza istabiņa.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- vepreks Neliels, labi barots vepris.
- vepruks Neliels, labi barots vepris.
- sentīna Nelietīgi cilvēki, sabiedrības atkritumi.
- izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
- hetērisms Nenokārtotu dzimumattiecību stadija pirmatnējā sabiedrībā.
- pahiakrija Nenormāls kāju un roku pirkstu resnums, ādas sabiezējums locekļos.
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu); pretstats: stabils.
- sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai)
- kromlehs Neolīta un bronzas laikmeta celtne, viens no megalītu veidiem; sakrāla celtne no 6-7 m augstām akmens plātnēm un stabiem viena vai vairāku koncentrisku apļu veidā.
- kā olekti norijis neparasti, nedabiski taisni, stīvi, kokaini
- teratoma Neparasts, dabiskajai struktūrai neatbilstošs veidojums organismā.
- nedrošs Nepastāvīgs, mainīgs, arī nestabils.
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības
- čivlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- čūlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- nesavs Nepiederīgs, nedabisks.
- inkompatibilitāte Nepielaižamība savienot vairākus amatus vai sabiedriskus uzdevumus.
- darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
- smirst Nerādīties ļaudīs, būt nesabiedriskam.
- taukķermenis neregulāri taukšūnu veidojumi pie abinieku sēkliniekiem
- pseidoganglijs Nerva sabiezējums, kas atgādina gangliju.
- dziks Nesabiedrisks (par cilvēku).
- dzikaris Nesabiedrisks cilvēks.
- asociāls Nesabiedrisks, tāds, kas neievēro sabiedrības tiesības un intereses.
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
- kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem vai tiesību normām, kas regulē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības
- bastardaugstums Nesistemātisks burtstabiņu augstums.
- sāpīgais nefrīts nespecifisks sarežģījums; raksturīga sāpīga kapsulas sabiezēšanas, ko izraisa neskaidras etioloģijas iekaisums
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 207 elektronu masa, dzīves laiks 1 mikrosekunde un spins 1/2.
- pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa, spins 0.
- mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai, piedalās stiprajā mijiedarbībā.
- hiperons nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir lielāka par nuklona masu; ir zināmas četras grupas - lambda (λ), sigma (Σ), ksī (Ξ) un omega (Ω)
- monocerotīdas Nestabila meteoru plūsma ar radiantu Vienradža zvaigznājā; 1935. g. 21.-22. novembrī bija novērojami \~2000 meteoru stundā.
- ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties.
- ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi).
- plederiski Nestabili, gāzelējoties, šūpojoties, slīdot.
- gāzulīgi Nestabili, gāzelējoties.
- ļenkuru ļenkuriem iet nestabili, līkumu līkumiem iet (parasti dzērumā)
- šķeterēt Nestabili, nedroši iet, grīļoties.
- šķetināt Nestabili, nedroši iet, grīļoties.
- karbohemoglobīns Nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums asinīs; tam ir liela nozīme organismā radušās ogļskābās gāzes pārnesē uz plaušām.
- radioaktīvais izotops nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte
- radioaktīvais elements nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte
- lādiņpārneses komplekss nestabils savienojums no diviem citiem organiskiem savienojumiem, no kuriem viens ir elektronu donors, otrs – elektronu akceptors
- ozonīds Nestabils savienojums, kas veidojas, ozonam pievienojoties alkēnu dubultsaitei.
- zvalns Nestabils, ļodzīgs.
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
- žļogans Nestabils, slābs, kustīgs.
- nedross Nestabils.
- ranks Nestabils.
- parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
- trums Netikums; ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā).
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
- aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
- sērga Nevēlama, kaitīga, parasti plaši izplatīta, parādība (sabiedrībā).
- savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu.
- slēptā nabadzība ģimenē nevienlīdzīga ienākumu un patēriņa sadale starp ģimenes locekļiem, kas apzināti vai neapzināti tiek slēpta no citiem tuviniekiem, apkārtējās sabiedrības
- nekatrs Neviens no abiem diviem; neviens.
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- vestibulārais nistagms nistagms sakarā ar vestibulārā nerva kairinājumu ārpus labirinta
- protons No 3 kvarkiem sastāvoša stabila mikrodaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
- mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm
- sabiedriskais darbs no cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma
- bābels No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā); bābele.
- bābele No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- bāka No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- braka No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- braks No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
- latekslīmes No dabiskā vai sintētiskā lateksa izgatavotas līmes.
- kā reizesrēķins no galvas, ļoti labi (biežāk zināt)
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
- leikīns No leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem.
- salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
- poligonālmūris No neregulāras formas dabiskiem akmeņiem būvēts mūris ar tādu šuvu sakārtojumu, ka atgādina tīklu.
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm
- ola No organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem).
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- talions No pirmatnējās kopienas sabiedrības pārmantots soda princips verdzības iekārtā: par noziedzīgu kaitējumu sodīja, nodarot vainīgajam tādu pašu kaitējumu.
- katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
- kartica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem.
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums.
- čagans Nobīdāms jumts uz četriem stabiem virs siena kaudzes.
- Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
- Mēdiešu mūris nocietināts zemes valnis starp Eifratu un Tigru ziemeļos no Bagdādes, kas celts 5. gs. p. m. ē. Babilonijas aizsargāšanai
- novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- nošķira Nogrupējums, grupa (sabiedrībā).
- evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens.
- vadhorizonts Nogulumu kopa (slānis vai slāņkopa), kas labi izsekojama reģiona robežās.
- hezaķ Nokārtot dabiskās vajadzības.
- izdarīties Nokārtot dabiskās vajadzības.
- iztupēties Nokārtot dabiskās vajadzības.
- pohezaķ Nokārtot dabiskās vajadzības.
- sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā).
- skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei
- neapslāpējams noliegts divdabis --> apslāpēt
- neaicināts Nolieguma divdabis --> aicināt.
- neaizmirstams Nolieguma divdabis --> aizmirst.
- neaizsalstošs Nolieguma divdabis --> aizsalt.
- neaizskarams Nolieguma divdabis --> aizskart.
- neaizsniedzams Nolieguma divdabis --> aizsniegt.
- neaizstājams Nolieguma divdabis --> aizstāt.
- neapdomāts Nolieguma divdabis --> apdomāt.
- neapdzīvots Nolieguma divdabis --> apdzīvot.
- neapgāžams Nolieguma divdabis --> apgāzt.
- neapklusināms Nolieguma divdabis --> apklusināt.
- neapliekams Nolieguma divdabis --> aplikt.
- neapmierināts Nolieguma divdabis --> apmierināt.
- neapmierinošs Nolieguma divdabis --> apmierināt.
- neapnicis Nolieguma divdabis --> apnikt.
- neapnīkstošs Nolieguma divdabis --> apnikt.
- neaprakstāms Nolieguma divdabis --> aprakstīt.
- neaprēķināms Nolieguma divdabis --> aprēķināt.
- neaprobežots Nolieguma divdabis --> aprobežot.
- neapskaužams Nolieguma divdabis --> apskaust.
- neapstrādāts Nolieguma divdabis --> apstrādāt.
- neapstrīdams Nolieguma divdabis --> apstrīdēt.
- neapšaubāms Nolieguma divdabis --> apšaubīt.
- neaptēsts Nolieguma divdabis --> aptēst.
- neaptraipīts Nolieguma divdabis --> aptraipīt.
- neaptumšots Nolieguma divdabis --> aptumšot.
- neapturams Nolieguma divdabis --> apturēt.
- neaptverams Nolieguma divdabis --> aptvert.
- neapzināts Nolieguma divdabis --> apzināt.
- neārstējams Nolieguma divdabis --> ārstēt.
- neartikulēts Nolieguma divdabis --> artikulēt.
- neatdarināms Nolieguma divdabis --> atdarināt.
- neatgriežams Nolieguma divdabis --> atgriezt.
- neatgūstams Nolieguma divdabis --> atgūt.
- neatkārtojams Nolieguma divdabis --> atkārtot.
- neatliekams Nolieguma divdabis --> atlikt.
- neatļauts Nolieguma divdabis --> atļaut.
- neatminams Nolieguma divdabis --> atminēt.
- neatņemams Nolieguma divdabis --> atņemt.
- neatņemdamies Nolieguma divdabis --> atņemties.
- neatraujams Nolieguma divdabis --> atraut.
- neatraudamies Nolieguma divdabis --> atrauties.
- neatrisināms Nolieguma divdabis --> atrisināt.
- neatslābstošs Nolieguma divdabis --> atslābt.
- neatsverams Nolieguma divdabis --> atsvērt.
- neatturams Nolieguma divdabis --> atturēt.
- neatvairāms Nolieguma divdabis --> atvairīt.
- neausts Nolieguma divdabis --> aust.
- nebalināts Nolieguma divdabis --> balināt.
- nebaudāms Nolieguma divdabis --> baudīt.
- nebeidzams Nolieguma divdabis --> beigt.
- nebijis Nolieguma divdabis --> būt.
- neesošs Nolieguma divdabis --> būt.
- necenzēts Nolieguma divdabis --> cenzēt.
- necerēts Nolieguma divdabis --> cerēt.
- neciešams Nolieguma divdabis --> ciest.
- nedalāms Nolieguma divdabis --> dalīt.
- nedalīts Nolieguma divdabis --> dalīt.
- nedzēsts Nolieguma divdabis --> dzēst.
- nedziedējams Nolieguma divdabis --> dziedēt.
- nedziedināms Nolieguma divdabis --> dziedināt.
- nedzirdams Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
- nedzirdēts Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
- nedziestošs Nolieguma divdabis --> dzist.
- gaidīt Nolieguma divdabis --> gaidīt.
- negaidīts Nolieguma divdabis --> gaidīt.
- neglābjams Nolieguma divdabis --> glābt.
- negribot Nolieguma divdabis --> gribēt.
- negrozāms Nolieguma divdabis --> grozīt.
- neiedomājams Nolieguma divdabis --> iedomāt.
- neieņemams Nolieguma divdabis --> ieņemt.
- neiepriecinošs Nolieguma divdabis --> iepriecināt.
- neierobežots Nolieguma divdabis --> ierobežot.
- neieskaitot Nolieguma divdabis --> ieskaitīt.
- neejošs Nolieguma divdabis --> iet.
- neievērojams Nolieguma divdabis --> ievērot.
- neizbēgams Nolieguma divdabis --> izbēgt.
- neizbraucams Nolieguma divdabis --> izbraukt.
- neizbrienams Nolieguma divdabis --> izbrist.
- neizdibināms Nolieguma divdabis --> izdibināt.
- neizdevies Nolieguma divdabis --> izdoties.
- neizdzēšams Nolieguma divdabis --> izdzēst.
- neizglītots Nolieguma divdabis --> izglītot.
- neizmērojams Nolieguma divdabis --> izmērot.
- neiznēsāts Nolieguma divdabis --> iznēsāt.
- neiznests Nolieguma divdabis --> iznest.
- neiznīcināms Nolieguma divdabis --> iznīcināt.
- neizpaužams Nolieguma divdabis --> izpaust.
- neizpētīts Nolieguma divdabis --> izpētīt.
- neizpildāms Nolieguma divdabis --> izpildīt.
- neizprotams Nolieguma divdabis --> izprast.
- neizsakāms Nolieguma divdabis --> izsacīt.
- neizsīkstošs Nolieguma divdabis --> izsīkt.
- neizskaidrojams Nolieguma divdabis --> izskaidrot.
- neizskaistināts Nolieguma divdabis --> izskaistināt.
- neizsmeļams Nolieguma divdabis --> izsmelt.
- neizšķirts Nolieguma divdabis --> izšķirt.
- neizteicams Nolieguma divdabis --> izteikt.
- neizteikts Nolieguma divdabis --> izteikt.
- neiztrūcīgs Nolieguma divdabis --> iztrūkt.
- neizturams Nolieguma divdabis --> izturēt.
- neizturēts Nolieguma divdabis --> izturēt.
- neizzināms Nolieguma divdabis --> izzināt.
- nekavējoties Nolieguma divdabis --> kavēties.
- nekrāsots Nolieguma divdabis --> krāsot.
- nekronēts Nolieguma divdabis --> kronēt.
- nekultivēts Nolieguma divdabis --> kultivēt.
- nekvalificēts Nolieguma divdabis --> kvalificēt.
- nelabojams Nolieguma divdabis --> labot.
- nelokāms Nolieguma divdabis --> locīt (1).
- nelokāms Nolieguma divdabis --> locīt (2).
- nelūgts Nolieguma divdabis --> lūgt.
- nemācīts Nolieguma divdabis --> mācīt.
- nemanāms Nolieguma divdabis --> manīt.
- nemanīts Nolieguma divdabis --> manīt.
- nemiecēts Nolieguma divdabis --> miecēt.
- nemīlams Nolieguma divdabis --> mīlēt.
- neminams Nolieguma divdabis --> minēt.
- nemirkstošs Nolieguma divdabis --> mirkt.
- nemīts Nolieguma divdabis --> mīt (1).
- nenogurdināms Nolieguma divdabis --> nogurdināt.
- nenoguris Nolieguma divdabis --> nogurt.
- nenogurstošs Nolieguma divdabis --> nogurt.
- nenoliedzams Nolieguma divdabis --> noliegt.
- nenomazgājams Nolieguma divdabis --> nomazgāt.
- nenopērkams Nolieguma divdabis --> nopirkt.
- nenorietošs Nolieguma divdabis --> norietēt.
- nenosakāms Nolieguma divdabis --> nosacīt.
- nenosvērts Nolieguma divdabis --> nosvērt.
- nenoteicams Nolieguma divdabis --> noteikt.
- nenoteikts Nolieguma divdabis --> noteikt.
- nenovalkājams Nolieguma divdabis --> novalkāt.
- nenovēršams Nolieguma divdabis --> novērst.
- nenovērtējams Nolieguma divdabis --> novērtēt.
- nepabeigts Nolieguma divdabis --> pabeigt.
- nepanesams Nolieguma divdabis --> panest.
- nepaplašināts Nolieguma divdabis --> paplašināt.
- neparedzēts Nolieguma divdabis --> paredzēt.
- nepārejams Nolieguma divdabis --> pāriet.
- nepārejošs Nolieguma divdabis --> pāriet.
- nepārkāpjams Nolieguma divdabis --> pārkāpt.
- nepārplūstošs Nolieguma divdabis --> pārplūst.
- nepārprotams Nolieguma divdabis --> pārprast.
- nepārredzams Nolieguma divdabis --> pārredzēt.
- nepārskatāms Nolieguma divdabis --> pārskatīt.
- nepārsniedzams Nolieguma divdabis --> pārsniegt.
- nepārspējams Nolieguma divdabis --> pārspēt.
- nepārspēts Nolieguma divdabis --> pārspēt.
- nepārsūdzams Nolieguma divdabis --> pārsūdzēt.
- nepārtraukts Nolieguma divdabis --> pārtraukt.
- nepārvarams Nolieguma divdabis --> pārvarēt.
- nepasakāms Nolieguma divdabis --> pasacīt.
- nepazīstams Nolieguma divdabis --> pazīt.
- nepieciešams Nolieguma divdabis --> pieciest.
- nepiederošs Nolieguma divdabis --> piederēt.
- nepiedodams Nolieguma divdabis --> piedot.
- nepiedzīvojis Nolieguma divdabis --> piedzīvot.
- nepiedzīvots Nolieguma divdabis --> piedzīvot.
- nepieēdināms Nolieguma divdabis --> pieēdināt.
- nepieejams Nolieguma divdabis --> pieiet.
- nepielūdzams Nolieguma divdabis --> pielūgt.
- nepiepildāms Nolieguma divdabis --> piepildīt.
- nepieredzējis Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
- nepieredzēts Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
- nepiesātināts Nolieguma divdabis --> piesātināt.
- nepieskaitāms Nolieguma divdabis --> pieskaitīt.
- nepiespiests Nolieguma divdabis --> piespiest.
- nepietiekams Nolieguma divdabis --> pietikt.
- nepietiekošs Nolieguma divdabis --> pietikt.
- nepievienojies Nolieguma divdabis --> pievienoties.
- neplīstošs Nolieguma divdabis --> plīst.
- neprecēts Nolieguma divdabis --> precēt.
- neprecējies Nolieguma divdabis --> precēties.
- nerakstīts Nolieguma divdabis --> rakstīt.
- neraugoties Nolieguma divdabis --> raudzīties.
- neražojošs Nolieguma divdabis --> ražot.
- neredzēts Nolieguma divdabis --> redzēt.
- neremdējams Nolieguma divdabis --> remdēt.
- neremdināms Nolieguma divdabis --> remdināt.
- nerimstošs Nolieguma divdabis --> rimt.
- nerūsējošs Nolieguma divdabis --> rūsēt.
- nesaīsināms Nolieguma divdabis --> saīsināt.
- nesaistīts Nolieguma divdabis --> saistīt.
- nesaistošs Nolieguma divdabis --> saistīt.
- nesalasāms Nolieguma divdabis --> salasīt.
- nesalaužams Nolieguma divdabis --> salauzt.
- nesaldināts Nolieguma divdabis --> saldināt.
- nesalīdzināms Nolieguma divdabis --> salīdzināt.
- nesālīts Nolieguma divdabis --> sālīt.
- nesamaksājams Nolieguma divdabis --> samaksāt.
- nesamērojams Nolieguma divdabis --> samērot.
- nesamierināms Nolieguma divdabis --> samierināt.
- nesaraujams Nolieguma divdabis --> saraut.
- nesasniedzams Nolieguma divdabis --> sasniegt.
- nesatricināms Nolieguma divdabis --> satricināt.
- nesavienojams Nolieguma divdabis --> savienot.
- neskaitāms Nolieguma divdabis --> skaitīt.
- neskaitot Nolieguma divdabis --> skaitīt.
- neskarts Nolieguma divdabis --> skart.
- neskatoties Nolieguma divdabis --> skatīties.
- nestiepts Nolieguma divdabis --> stiept.
- nešķirams Nolieguma divdabis --> šķirt.
- nešķīstošs Nolieguma divdabis --> šķīst.
- neticams Nolieguma divdabis --> ticēt.
- netīrīts Nolieguma divdabis --> tīrīt.
- netulkojams Nolieguma divdabis --> tulkot.
- netverams Nolieguma divdabis --> tvert.
- neuzkrītošs Nolieguma divdabis --> uzkrist.
- neuzvarams Nolieguma divdabis --> uzvarēt.
- nevainojams Nolieguma divdabis --> vainot.
- nevaldāms Nolieguma divdabis --> valdīt.
- nevēlams Nolieguma divdabis --> vēlēt (2).
- neviltots Nolieguma divdabis --> viltot.
- nevīstošs Nolieguma divdabis --> vīst.
- nezināms Nolieguma divdabis --> zināt.
- ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
- kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas.
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, kuras ietvaros 2. pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, stratēģiskās izejvielas u. tml.
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
- pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
- tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
- būt (arī tikt) zirgā nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī
- nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- uzcelt Noorganizēt, izveidot (ko sabiedrībā).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
- bulbo- Norāda uz sīpolu, gumu (augiem); uz struktūru, orgānu, sabiezinājumu, kas atgādina sīpolu, gumu; uz iegarenajām smadzenēm.
- laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- attīstība norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās
- gaita Norise (piemēram, parādībām sabiedrībā).
- viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
- viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
- rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā).
- dzīve Norišu, darbību kopums (sabiedrībā).
- perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta.
- perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā).
- anotermija Normālais temperatūru slāņojums dabiskos ūdeņos, kad siltie slāņi augšā, saltie apakšā, un pāreja no pirmiem uz otriem ir vienmērīga.
- ničķak Normāli, labi, jauki, dzīve visai laba.
- kisčak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve.
- sništak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve.
- sektoru noteikumi normatīvie akti, kas nosaka regulēto komercsabiedrību uzraudzību
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- asocialitāte Norobežošanās no sabiedrības.
- novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
- probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija.
- banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- kā klosterī noslēgti, atraujoties no sabiedrības
- četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
- danga Noslēgts putras trauks; cieši aiztaisāma muciņa, kuras abi gali izskatās vienādi, putras nešanai uz lauka.
- dzelzzāle Noslēpumaina zālīte ar pārdabiskām spējām.
- melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs.
- rukāt Nosodīt, izstumt no sabiedrības.
- konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā); apvienošanās, saliedēšanās.
- konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā); apvienot, saliedēt.
- nostāties (arī tikt) uz (pareizā) ceļa nostabilizēties (materiāli vai morāliski)
- tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa nostabilizēties (materiāli vai morāliski)
- funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
- nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
- grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā; nogrupējums.
- virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
- virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
- aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
- standarts noteiktā sabiedrībā izveidojušies priekšstati, nosacījumi, kā kaut kam jābūt, jānoteik
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli; pietura (1).
- pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi; pieturvieta.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi
- īsts Noteikti, labi.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
- saskare Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrība, daba).
- dzīvotne Noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- brīvības atņemšana notiesātā piespiedu izolācija no sabiedrības uz laiku, kas noteikts tiesas spriedumā
- izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību).
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- empīrija Novērošana parastos, dabiskos apstākļos (atšķirībā no eksperimenta).
- iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā).
- dekstrodeviācija Novirze pa labi.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu
- amf- Nozīmē abi, abējādi, abās pusēs, apkārt, tuvumā.
- dzimumu līdztiesība nozīmē vienlīdzīgas tiesības, iespējas un atbildību kā vīriešiem, tā sievietēm; arī abu dzimumu ieguldījums sabiedrības labā tiek atzīts par līdzvērtīgu
- milns Nūja degošās malkas sabikstīšanai krāsnī.
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
- pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem
- sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši.
- prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
- valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- juridisks akts oficiāls rakstisks dokuments, kas rada noteiktu tiesisku stāvokļi, paredz zināmas tiesiskas sekas un ir virzīts uz sabiedrisko attiecību noregulēšanu
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
- grafīts Oglekļa visstabilākā modifikācija Zemes garozā - tumši pelēks, spīdīgs minerāls.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- ciānskābe Ogļskābes nitrils, bezkrāsas šķidrums vai gāze, brīvā veidā ļoti nestabila, polimerizējas.
- ultraabisāle Okeānu dziļumzona dziļāk par 6000 metriem; ultraabisālā zona.
- kuprīts Oksīdu klases minerāls, sarkans vai pelēcīgi melns dabiskais vara oksīds; to izmanto par vara rūdu.
- komplements Olbaltumvielu komplekss, kas darbojas par dabiskās imunitātes faktoru.
- kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
- labā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa labi
- spogulis Optiska sistēma - gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
- tripaflavīns Oranžsarkans pulveris, labi šķīst ūdenī.
- optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai
- autokompleksi Organiski savienojumi, kur vienā molekulā atrodas gan elektronu donors, gan elektronu akceptors, tā ka starp šiem abiem fragmentiem var realizēties donorakceptorsadarbība.
- tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem.
- indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus.
- indantrēnzilums organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela; dod stabilu un spilgtu krāsu; indantrēns
- attaukošanās Organisma atsvabināšana no liekiem taukiem ar badošanos, pastiprinātu fizisku darbu, ūdens dziedniecību, masāžu u. tml.
- autofarmakoloģija Organisma funkciju ķīmiskā regulēšana ar organisma audu dabiskajām sastāvdaļām, piem., ar hormoniem.
- neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem)
- termofili organismi organismi (gk. mikroskopiski), kas spēj dzīvot relatīvi augstā (līdz 70 ⁰C) temperatūrā; to dabiskā dzīves vide ir karstie avoti un termālie ūdeņi
- partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus.
- interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju
- sociālā dezorganizācija organizācijas pretstats; apstākļi sabiedrībā, kuru ietekmē sociālās vērtības un normas kļūst pretrunīgas, sabiedrisko kārtību un organizāciju traucējošas
- nevalstiskas organizācijas organizācijas, kas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs un kuru saturiskā darbība nav pakļauta valsts pārvaldei, kā arī nav vērsta uz peļņas gūšanu vai reliģisko darbību
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts); būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
- celt Organizēt, veidot (ko sabiedrības dzīvē).
- karagājiens Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
- kampaņa organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā
- pasāciens organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; pasākums
- pasākums Organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
- pasāciens organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; pasākums
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- brīvprātīgais darbs organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā
- aktīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas ietver orientācijas detektorus, kuri mēra KLA faktisko orientāciju, vadības automātiku un izpildelementus (orientācijas un stabilizācijas raķešu mikrodzinējus vai spararatus, kuru rotācijas ātruma maiņa vienā virzienā izraisa KLA griešanos pretējā virzienā)
- pasīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas vēlamajā veidā izmanto ārējos spēkus, kuri darbojas uz KLA (gravitāciju, gaismas spiedienu, aerodinamisko pretestību u. tml.)
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- hronisks osteomielīts osteomielīts bez strutu veidošanās, ar izteiktu kaula sklerozi; rentgenogrammā redzams slimā kaula vārpstveida sabiezējums
- barbarisms Otrā no trim cilvēku sabiedrības attīstības pakāpēm (mežonība, barbarisms, civilizācija).
- deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors.
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) pa labi
- pas labai rokai (arī pa labi roki) pa labi
- dejas ceļa virziens pa labi - virziens, kurā dejotāji virzās aplī attiecībā pret apļa centru; pa dejas ceļu
- mēmisks Pa mēmisko - labi, veiksmīgi.
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
- tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens.
- tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama.
- padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
- pabiedināt Pabiedēt.
- patusēties Pabiedroties.
- patusoties Pabiedroties.
- maiznuka Pabieza maizes rika, gabals.
- pantags Pabieza putra.
- pabiezai Pabiezi.
- pumpulis Pabiezinājums dzijā.
- ābulu putra pabiezs ābolu ķīselis
- breņģis Pabiezs kā maisījums, sabiezējis ēdiens.
- paidušīns Pabiezs zīda audums.
- frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
- pusbiezs Pabiezs.
- pabiezi Pabieži.
- pabiezs Pabiežs.
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles).
- pačokāt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti ko meklējot).
- pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot).
- uzčuksnīt Pabikstīt.
- pabingāt Pabimbāt (2).
- pabara Pabiras (1).
- drazga Pabiras, atkritumi.
- pabires Pabiras.
- smelte Pabiras.
- pabizinēt Pabizināt.
- pabīdzīt Pabizot.
- pabizinēt Pabizot.
- pabižot Pabizot.
- pabizoties Pabizot.
- paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
- mainīgā pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces mutabilis")
- sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
- samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
- sašūpot padarīt nestabilu
- boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
- nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
- nostiprināt Padarīt stabilu vai stabilāku, arī stingrāku, drošāk izmantojamu.
- nopludināt Padarīt zināmu plašākai sabiedrībai.
- sovetizācija Padomju Savienībai raksturīgo sabiedriskās dzīves iezīmju un darbības metožu izplatīšana, ieviešana.
- pabadīt Padurstīt; pabikstīt.
- promesse Pagaidu zīme - dokuments, ko akciju sabiedrības valde izdod apmaiņā pret kvīti pirms pilnās akcijas summas iemaksas.
- ceļu klaušas pagasta saimniecību sabiedriskās klaušas ceļu un tiltu būvēšanai un uzturēšanai 19. gs.
- Skaistas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu, Krāslavas, Kombuļu un Aulejas pagastu; bijušie nosaukumi: Izabelinas pagasts, krieviski — Izabieļinskaja
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
- Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja
- Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
- Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts
- saklabināt pagrabināt klabatu (pie durvīm)
- pačirkstināt Pagrabināt.
- pasagrabinēties Pagrabināties.
- papildpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības, izņemot balsstiesības.
- pamatpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības.
- caurspīdīgais tīklojumtransports pakalpojumi lokālo tīklu datu pārraidei pa pilsēttīklu vai globālo tīklu, ko nodrošina telefona sabiedrības vai publisko telekomunikāciju operatori
- aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki)
- pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā.
- pašizretināšanās Pakāpeniska dabiska audzes koku skaita samazināšanās līdz ar audzes vecuma palielināšanos.
- pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā).
- atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
- noslīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī; pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī.
- pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
- mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4).
- Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis
- pakabināt Pakārt, uzkārt; uzkabināt.
- pasaklabināties Paklabināties.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
- dabūt uz kājām (kādu) palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus; nostabilizēt
- nostādīt uz kājām (kādu) palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus; nostabilizēt
- kolēmija Palielināta asins stingrība; asiņu sabiezēšana.
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
- salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos
- hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija
- dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos.
- padalbēt Pamaisīt, parakņāt ar dalbi; pabikstīt.
- paviļa Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
- stabveida pamati pamati, kas veidojas no atsevišķiem stabiem, kam noteikti jābūt ēkas stūros, sienu krustojuma vietās, zem ēkas karkasa statņiem, zem smagām nesošām ailstarpu konstrukcijām un sijām; ierīko zem koka un karkasa ēkām
- stock Pamatkapitāls kapitalistiskā sabiedrībā.
- reģistrētais pamatkapitāls pamatkapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrībai savas darbības programmas īstenošanai un kas tiek fiksēts sabiedrības statūtos
- profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus
- zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus
- sabikstīt pamudināt ar dunku, sabikstīt ar piešiem u. tml.
- reabilitēties Panākt sevis reabilitēšanu.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (2).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (1) vai stabilāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (2) vai stabilāks.
- sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabiezē (1).
- sakrecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec, sabiezē.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2).
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko); panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
- iekopt Panākt, ka (augs) labi aug.
- izmest (arī izsviest) no segliem panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli
- padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
- nostabilizēt Panākt, ka (kas) kļūst stabils.
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (parādība sabiedrības dzīve); izskaust.
- iešķebināt Panākt, ka kļūst nelabi.
- iegravēt Panākt, ka labi saglabājas (atmiņā).
- atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
- izsviest (arī izmest) no segliem panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli
- pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju
- pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju
- pendžabieši Pandžabi - tauta Pakistānā un Indijā.
- tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi
- kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē.
- aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
- valorizācija Papīrnaudas vērtības paaugstināšana vai stabilizēšana.
- padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
- labs Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
- lielisks Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.
- vārgi Par kriminālnoziegumiem no sabiedrības izstumti cilvēki pirmajos valstiskajos veidojumos Latvijas teritorijā līdz 13. gs., kas klīda apkārt, kamēr viņus svešā novadā pieņēma par kalpiem, kas faktiski līdzinājās verga stāvoklim.
- iedarboties Par parādībām sabiedrībā.
- īsts Par parādībām sabiedrībā.
- izaugt Par parādībām sabiedrībā.
- patiess Par parādībām sabiedrībā.
- pieplakt Par parādībām sabiedrībā.
- radniecīgs Par parādībām sabiedrībā.
- radniecisks Par parādībām sabiedrībā.
- draudzīgs Par tautām, sabiedrības grupām.
- piedēklis Parādība (parasti sabiedrībā), kas ir atkarīga no kādas citas parādības.
- aplaupīšanās Parādība dravā bezienesuma laikā - spēcīgāko saimju darbabites laupa medu vājākās saimēs.
- tonikalitāte Parādība, kad kāds elements, skaņa, dažādu skaņu secība vai komplekss iegūst stabilizējošu, galveno lomu, kļūst par toniku 1.
- paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt
- tukšziedis Parādība, norise (sabiedrības dzīvē), kurai nav nopietna pozitīva rezultāta.
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi
- saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
- parādīties pie apvāršņa parādīties noteiktā sabiedrībā, ierasties, sākt kur darboties
- kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot.
- pīzekle Parastā egle ("Picea abies").
- salakšne Parastā egle ("Picea abies").
- Picea excelsa parastās egles "Pica abies" nosaukuma sinonīms
- Picea vulgaris parastās egles "Picea abies" nosaukuma sinonīms
- klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- ballon d'essai paraugs vai manevrs, ar ko izmēģina, kā sabiedrība varētu uzņemt kādu rīcību
- gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti.
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos
- avunkulokāla dzīvesvieta paraža matrilineārās sabiedrībās, saskaņā ar kuru laulātie apmetas pie vīra mātes brāļa
- Gratia supernaturalis pārdabiska (ārpus dabas kārtības esoša) žēlastība
- aizstāvis pārdabiska būtne (piemēram, Dievs, dievība vai kāda svētā tēls), kas sargā un rūpējas (par kādu, ko)
- Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos.
- eņģelis pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem
- lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons.
- feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
- gars Pārdabiskas būtnes, mirušie cilvēki ne miesiskajā, bet to ēteriskajā formā.
- vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
- pārdabīgs Pārdabisks (1).
- pārdabīgs Pārdabisks (2).
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- aizredzība Pārdabisku spēku un norādījumu paredzēšana.
- mistifikācija Pārdabiskuma piedēvēšana.
- pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā); aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
- ieguldījumu efektivitātes novērtēšana paredzamo kapitālieguldījumu vērtēšana finanšu aspektā, lai noteiktu kapitālieguldījumu rentabilitātes un (vai) kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiku
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- orars Pareizticīgo baznīcā - diakona tērpa piederums: gara, ar krustiem izšūta lente, ko diakons nēsā pār kreiso plecu, bet arhidiakons - krustveidīgi pār abiem pleciem.
- industrializācija Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
- industrializēšanās Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
- sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā
- pārbruņošanās Pārejas process no militārās aizsardzības sistēmas uz sabiedrisko aizsardzību.
- mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam
- Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks.
- karkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
- kārkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
- karkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
- kārkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
- parlamenta klausīšanās parlamenta darbības forma, kad uzklausa parlamenta locekļus, valsts un sabiedriskos darbiniekus, ekspertus konkrētā likumprojekta vai kādā citā jautājumā, kas ietilpst parlamenta kompetencē
- ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu
- sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā
- progresīvā hipertrofīskā intersticiālā neiropātija pārmantota neirālās muskuļu atrofijas forma: simetriska progresējoša muskuļu atrofija; zem ādas iztaustāmas sabiezētas sāpīgas nervšķiedras
- socializēt Pārņemt (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā; arī nacionalizēt.
- drabenes Pārpalikumi alus darīšanas procesā; drabiņas.
- graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā).
- afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks.
- uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
- uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēta izlikšanās.
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3).
- izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā
- monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam
- kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus
- kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām
- kālija fosfāti pārtikas piedeva E340, skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
- nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
- kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
- amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā
- karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu
- tara sveķi pārtikas piedeva E417, biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- polioksietilēna sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E433, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem; polisorbāts 80.
- polioksietilēna sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E435, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem, polisorbāts 60.
- pektīni Pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu
- trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- beta ciklodekstrīns Pārtikas piedeva E459, pastu veidojošs līdzeklis, stabilizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
- kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
- sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- sorbitāna monopalmāts pārtikas piedeva E495, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu
- amonija sulfāts pārtikas piedeva E517, miltu apstrādes līdzeklis, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- sinergisti Pārtikas piedevas, kas pastiprina antioksidantu, stabilizētāju, emulgantu, garšvielu un aromatizētāju darbības efektivitāti.
- ekoprodukts Pārtikas produkts, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- kupāža pārtikas produktu sastāvdaļu sajaukšana noteiktās attiecībās un noteiktā secībā, lai uzlabotu un stabilizētu produktu kvalitāti; lieto dzērienu, tējas u. c. produktu ražošanā
- E406 Pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E414 Pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiaarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis.
- E400 Pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs.
- E403 Pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E442 Pārtikas uzlabotājs - amonija fosfatīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E407a Pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu.
- E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- E410 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E459 Pārtikas uzlabotājs - beta-ciklodekstrīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E460 Pārtikas uzlabotājs - celuloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E450 Pārtikas uzlabotājs - difosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E465 Pārtikas uzlabotājs - etilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt gremošanas problēmas, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju.
- E469 Pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi.
- E422 Pārtikas uzlabotājs - glicerīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E412 Pārtikas uzlabotājs - guāra sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E463 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E464 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E404 Pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E402 Pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu.
- E224 Pārtikas uzlabotājs - kālija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājums.
- E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
- E416 Pārtikas uzlabotājs - karaja sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dermatīts, samazina uzturvielu uzsūkšanos, siena drudzis.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E445 Pārtikas uzlabotājs - kolofonija glicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - nav datu par nekaitīgumu.
- E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
- E415 Pārtikas uzlabotājs - ksantāna sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
- E461 Pārtikas uzlabotājs - metilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E401 Pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E223 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma (dzīvībai bīstamas lēkmes), siena drudzis, nātrene, atopisks dermatīts.
- E481 Pārtikas uzlabotājs - nātrija stearoil-2-laktilāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E440 Pārtikas uzlabotājs - pektīni, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E452 Pārtikas uzlabotājs - polifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E476 Pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E432 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E433 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
- E434 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E435 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
- E436 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E431 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna stearāts (40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos.
- E405 Pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- E444 Pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E474 Pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E493 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monolaurāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E494 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monooleāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E495 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monopalmiāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E491 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E492 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E418 Pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E483 Pārtikas uzlabotājs - steariltartrāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, pastāv aizdomas par kancerogēnu.
- E468 Pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts.
- E417 Pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E470b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E471 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- E470a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
- E451 Pārtikas uzlabotājs - trifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).
- finanšu inspekcija pārvaldes iestāde, kas uzrauga banku, finanšu un apdrošināšanas sabiedrību darbību
- herontokrātija Pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem kopienas pārstāvjiem, kas bija plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu veidošanās laikā; šaurākā nozīmē ar to saprotvalsts pārvaldi Senajā Spartā u. c. Senās Grieķijas polisās; gerontokrātija.
- kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta; sabiedrībā izveidojušās attiecības.
- holdingkompānija Pārvaldītājsabiedrība, kam pieder citu sabiedrību (banku) akciju kontrolpaketes; holdingsabiedrība.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi).
- izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā).
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu
- pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
- pārtaisīt pasauli pārveidot ko sabiedrībā
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
- nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt).
- nelabs Pārvērsts, nedabisks (parasti par balsi).
- mēbeles pārvietojamu vai iebūvētu izstrādājumu kopums cilvēkam dzīvojamās vai sabiedriskajās telpās un dažādās cilvēka uzturēšanās vietās
- brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību.
- algoti pagaidu sabiedriskie darbi pasākumi bezdarbnieku darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, kuri rada sociālu labumu sabiedrībai un kurus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli
- postpenitenciārā palīdzība pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā
- sociālā iekļaušana pasākumu kopums, lai cilvēkiem, kuri atrodas neizdevīgā sociālā situācijā, uzlabotu līdzdalību sabiedrībā
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3).
- vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines
- WAPD Pasaules Invalīdu asociācija (angļu "World Association of Persons with Disabilities").
- reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas
- institūcija Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.).
- ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu); iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Jēkabpils cukurfabrika pastāvēja 1932.-1999. g. (līdz 1962. g. Krustpils cukurfabrika, no 1991. g. SIA "Latvijas cukurs" uzņēmums, no 1996. g. akciju sabiedrība), 30. gados ražoja smalko cukuru (12-15 tk. t gadā) no cukurbietēm, no 1956. g. arī no importēta cukurniedru jēlcukura, 1981. g. saražoja 80 tk. t cukura (9000 t no cukurbietēm)
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes
- Sabiles novads pastāvēja Talsu rajonā 2000.-2009. g., ietvēra Sabiles pilsētu un tagadējā Abavas pagasta teritoriju
- būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
- stabils Pastāvīgs, nemainīgs (par cilvēku attiecībām, arī parādībām sabiedrībā).
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
- zāles pļaujmašīna pašgājēja, traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna sēto un dabisko zāļu pļaušanai; galvenā darbīgā daļa ir griezējaparāts
- drezīna pašgājējs sliežu ceļa transportlīdzeklis, ko izmanto tehniskās apkopes, remonta un būvniecības darbos materiālu un iekārtu, kā arī piekabināmu platformu un dienesta vagonu pārvietošanai
- pašvaldības kapitāla daļas pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā
- PSIA Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību (PSIA "Jūrmalas ūdens").
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīves veids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu
- neliekulība Patiesīgums, dabiskums, sirsnība.
- antropofobija Patoloģiskas bailes atrasties cilvēku, sevišķi svešu, sabiedrībā.
- pahiperiostoze Patoloģiskas pārmaiņas garajos kaulos, kas izpaužas ar kaulu plēves sabiezējumu.
- pahidermija Patoloģisks ādas sabiezējums.
- paurdīt Paurbināt; arī pabikstīt, parušināt.
- paurdīties Paurbināties; arī pabikstīties, parušināties.
- nostrādāt Paveikt (darbu), parasti labi, kārtīgi.
- sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
- pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (1).
- pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (2).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
- sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (1).
- sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2); veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot.
- sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (3).
- sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (4).
- sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(1).
- sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(2).
- sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(3).
- sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(4).
- mazgājamība pazīme, kas raksturo to, cik labi kāds objekts panes mazgāšanu
- atribūtika Pazīmju, īpašību, priekšmetu, simbolu kopums; lietas, kas raksturo sabiedrisko parādību vai attēloto varoni.
- pārpūšana Pēc augstuma dažādu dabiskās skaņurindas virsskaņu iegūšana, nelietojot pūšaminstrumentu spēles atveres, vārstus un ventiļus.
- iekārta stūre pēc brauciena nokabināma, no virām izceļama jahtas stūre
- mākslīgā valoda pēc dabisko valodu parauga mākslīgi izstrādāta precīzi definēta zīmju sistēma, ko izmanto sfērās, kurās dabiskās valodas lietošana ir (vai šķiet) neefektīva vai nav iespējama; mākslīgās valodas konstrukcijas plaši lieto dažāda veida programmēšanas valodās
- arkāde Pēc formas un lieluma vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- opijs tautai pēc radikālāko marksistu uzskata, reliģijas funkcija šķiru sabiedrībā ir "iemidzināt" apspiestos un saglabāt to pasivitāti
- dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
- mazvērtīgu jaunaudžu rekonstrukcija pēc sastāva vai biezuma (slēguma) mežsaimnieciskajām, rekreācijas vai ainaviskajām prasībām neatbilstošu dabiski atjaunojušos mežaudžu pārveidošana
- Laodzi Pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju.
- Nimrods Pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas.
- kaprīze Pēkšņa pārmaiņa (parādībām dabā vai sabiedrībā).
- untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
- reids Pēkšņa sabiedriska pārbaude, revīzija.
- katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- kaprīzs Pēkšņi mainīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
- untumains Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
- patrūkt Pēkšņi pārtrūkt, atsvabināties.
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
- Liepniekvalka alas Peldangas labirints Dundagas pagastā.
- grimstošs Peldlīdzeklis ir grimstošā stāvoklī, ja tā tilpnēs ieplūst vairāk ūdens, nekā iespējams izsūknēt, vai arī tas atrodas līdzsvarā starp abiem šiem stāvokļiem.
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- dividende Peļņas tīrā daļa (pēc nodokļu atrēķināšanas), ko saņem uzņēmējsabiedrības dalībnieks vai akcionārs.
- aldopentoze Pentoze ar aldehīda grupu, piem., arabinoze, riboze un ksiloze.
- alimentārā pentozūrija pentožu ekskrēcija urīnā, ksiloze un arabinoze pēc pārmērīgas ķiršu, plūmju, vīnogu u. c. augļu vai to sulu lietošanas uzturā
- Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu; muzikāla skaņa.
- formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā; sabiedrības attīstības pakāpe, stadija; sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā).
- klimatiskā vasara periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra ir stabili virs 15 Celsija grādiem
- klimatiskā ziema periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra ir stabili zem 0 Celsija grādos
- brieduma periods periods, kam raksturīga organisma produktīvo un atražošanas funkciju pilnīga izpausme un stabilizācija
- kurtizāne Pērkama eleganta sieviete, kurai ir labvēļi augstākajā sabiedrībā.
- korumpētība Pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.
- trauksmes cēlājs persoma, kas sabiedrībai dara zināmu konfidenciālu informāciju, lai, piemēram, publiski atklātu nepieņemamas situācijas, piemēram, korupciju
- biseksuālis Persona, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- vienaldzīgais Persona, kas ģērbjas un uzvedas neņemot vērā sabiedrības normas; bodžijs; hipijs.
- tiesību pārkāpējs persona, kas izdarījusi pretsabiedrisku nodarījumu (deliktu), par ko likumā paredzēts sods (sankcija)
- civiliedzīvotājs Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
- pieglauža Persona, kas pielabinās, piekļaujas.
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem
- sociālo pakalpojumu sniedzējs persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
- ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ.
- ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā
- sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus
- kaitnieks Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
- komandītsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.
- pilnsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).
- sociālā rīcībspēja personas (sociālās grupas) spēja adekvāti funkcionēt sabiedrībā, īstenojot savas sociālās tiesības, pildot sabiedrības normas un atbildot par savu rīcību
- biedru institūts personas, dalībnieki, kas apvienojas, slēdzot sabiedrības līgumu, lai sasniegtu kopēju saimniecisku mērķi
- dzīves kvalitāte personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu
- baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri
- imidžs Personas, objekta vai parādības veidols, tēls sabiedrības acīs.
- organizācija Personu, sabiedrisku grupu, valstu apvienība, ko vieno kopēja darbības programma, kopējs mērķis, uzdevums.
- pargedonija Perversija, tieksme gūt apmierinājumu īpatnējā, pretdabiskā veidā.
- tīruma pēterene pētereņu suga ("Knautia arvensis", senāk "Scabiosa arvensis")
- eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
- klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vai sakaru vads 1(1).
- gadenis Pieaudzis cilvēks, kas jau labi gados.
- dižstrādnieks Pieaudzis strādnieks, kas labi veic savu darbu.
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli
- pabrauktne Piebūve (uz stabiem) zirgu un ratu vai ragavu novietošanai.
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- arabīts Piecvērtīgs spirts, arabinozes redukcijas produkts.
- līdzdalība Piedalīšanās sabiedrības pamatkapitālā ar ieguldījumu.
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- mistificēt Piedēvēt (kam) pārdabiskumu, dievišķīgumu.
- pieštapēt Pieēdināt, labi pabarot.
- marksistiskais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas uzsver individuālo un sociālo problēmu saikni ar nevienlīdzības ekonomiskajiem un sociālajiem nosacījumiem, ko rada kapitālisms un šķiru sabiedrība
- pielaizīties Pieglaimoties, pielabināties (kādam).
- diļģināties Pieglaimoties, pielabināties, lakstoties.
- daņģēties Pieglaimoties, pielabināties; ārstēties, veseļoties.
- liķinēties Pieglaimoties, pielabināties.
- lipsināties Pieglaimoties, pielabināties.
- lukšināties Pieglaimoties, pielabināties.
- pielīpināties Pieglaimoties, pielabināties.
- pieluķināties Pieglaimoties, pielabināties.
- piemīlēties Pieglaimoties, pielabināties.
- liķināties Pieglaimoties; pieglausties, labināties.
- līpēties pieglausties, pielabināties, glaimot, lai gūtu labumu, priekšrocības
- piegrabināties Piegrabināt.
- piekrabināt Piegrabināt.
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi
- dakabināt Piekabināt.
- pieķebināt Piekabināt.
- šloders Pieklājīgā sabiedrībā nepiemērota dziesma.
- zolīds Pieklājīgs, arī gaumīgi, labi ģērbies.
- pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
- peldkrabis Piekrastes peldkrabis - krasta krabis, krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas").
- ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns.
- labinājums Pielabināšana, pievilinājums.
- insinuācija Pielabināšanās ļaunprātīgā nolūkā.
- aplabināties Pielabināt sev suni, darīt sev draudzīgu.
- labināt Pielabināt, maigi izskaidrot, glaudīt.
- dalabināt Pielabināt, noskaņot labvēlīgi (dzīvnieku).
- piemīlināt Pielabināt, pievilināt.
- aplabināt Pielabināt.
- pielikšķināt Pielabināt.
- pielukšināt Pielabināt.
- piešļūkt Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos; pielīst; pieglaimoties.
- pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
- laboties klāt pielabināties, pieglaimoties
- piesmildzināties Pielabināties, pieglaimoties (par suni).
- diekoties Pielabināties, pieglaimoties, apcelt.
- labīties Pielabināties, pieglaimoties, sataisīt draudzīgu sejas izteiksmi.
- dalabināties Pielabināties, pieglaimoties.
- ieļauties Pielabināties, pieglaimoties.
- ieluncināties Pielabināties, pieglaimoties.
- knaikstīties Pielabināties, pieglaimoties.
- laipnināties Pielabināties, pieglaimoties.
- lamstīties Pielabināties, pieglaimoties.
- liberēties Pielabināties, pieglaimoties.
- ļiberēties Pielabināties, pieglaimoties.
- libināties Pielabināties, pieglaimoties.
- linkināties Pielabināties, pieglaimoties.
- lipsāties Pielabināties, pieglaimoties.
- pielaipnoties Pielabināties, pieglaimoties.
- pielakstoties Pielabināties, pieglaimoties.
- pielapšināties Pielabināties, pieglaimoties.
- pieļiberēties Pielabināties, pieglaimoties.
- pieluncināties Pielabināties, pieglaimoties.
- lipšķināties Pielabināties, pieglausties.
- līpināties Pielabināties, vēloties gūt kādu labumu.
- piemālēties Pielabināties; pieglaimoties.
- piešlīherēties Pielabināties; pieglaimoties.
- dasalabināties Pielabināties.
- pieļeberēties Pielabināties.
- pielipšināties Pielabināties.
- piemīlināties Pielabināties.
- piesalabināties Pielabināties.
- mīmikrija Pielāgošanās kādiem apstākļiem (parasti sabiedrības dzīvē).
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
- pierast Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos).
- limitēts Pielikums akciju sabiedrības nosaukumam, kas norāda uz ierobežotu atbildību.
- lipāties Pielipt kā dadzis; pielabināties, pieglaimoties.
- blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
- lieti Piemēroti, labi.
- apkopt Pienācīgi apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamo, lai (augs) labi augtu.
- atšalkt Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīvē).
- pieklājība Pieņemtajām normām atbilstošu uzvedības, izturēšanās nosacījumu kopums (attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem).
- gaisakuģa pazīšanas zīme pieņemtie apzīmējumi (simboli, uzraksti) gaisakuģa veida un valstiskās piederības noteikšanai; izvieto uz lidmašīnas plākšņiem, fizelāžas un stabilizatora; piederību Latvijas Republikai simbolizē sarkanbaltsarkans aplis
- parastā labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis confragosa")
- ziemeļu labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis septentrionalis")
- egļu sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum abietinum")
- egļu violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum abietinum")
- iesadzīvāties Pierast un sākt justies labi (jaunos apstākļos).
- iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
- apburzīties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei un apstākļiem.
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- laidot Pierīkot laivai sāndēļus stabilitātes paaugstināšanai.
- polleris Piesienamais stabiņš uz kuģa, ap ko apmet piesienamo virvi.
- piemetināt Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot); arī piesiet.
- habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
- pieklausīt Pietiekami labi paklausīt.
- labēt Pievilināt, pielabināt.
- piemurināt Pievilināt, pielabināt.
- iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu.
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
- ievēlēšana Pilnvaru piešķiršana vai nodošana likumā noteiktajā kārtībā kādai personai balsošanas ceļā, lai tā ieņemtu valsts vai sabiedrisko amatu un veiktu tam atbilstošus pienākumus; vēlējot, balsojot izveidot cilvēku grupu, komisiju, komiteju utt., kāda uzdevuma veikšanai.
- kastelāns Pils uzraugs; sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- Kabinda Pilsēta Angolā ("Cabinda"), provinces administratīvais centrs, 287000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Portartura Pilsēta ASV ("Port Arthur"), Teksasas štatā, jūras osta Sabinas ezera krastā, 24 km no Meksikas līča, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sabirabada Pilsēta Azerbaidžānā ("Sabirabad"), rajona administratīvais centrs, 28400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Itabira Pilsēta Brazīlijā ("Itabira"), Minasžeraisas štatā, 118500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
- Baija de Karakesa pilsēta Ekvadorā, Manabi provincē, Klusā okeāna piekrastē
- Aksuma pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā (_Āksum_), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā
- Labina Pilsēta Horvātijā ("Labin"), Istras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arabita pilsēta Irākā (_‘Arabit_), Suleimānījas muhāfazā
- Ābībeiglū pilsēta Irānā (_Ābī Beyglū_, آبي بيگلو), Ardabilas provincē, \~6500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Buonabitakolo Pilsēta Itālijā ("Buonabitacolo"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatabjāno Pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostabisāra Pilsēta Itālijā ("Costabissara"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gabiče Mare pilsēta Itālijā ("Gabicce Mare"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maljāno Sabina pilsēta Itālijā ("Magliano Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palombara Sabīna pilsēta Itālijā ("Palombara Sabina"), Lacio reģiona Romas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parabjago Pilsēta Itālijā ("Parabiago"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parabita Pilsēta Itālijā ("Parabita"), Apūlija reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pennabilli Pilsēta Itālijā ("Pennabilli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 2970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pīterboro pilsēta Kanādā (_Peterborough_), Ontārio provincē, osta Otonabi krastos, 81800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marsabita Pilsēta Kenijā ("Marsabit"), Austrumu provincē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kabinda Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabinda"), Lomami provinces administratīvais centrs, 219200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Karabaša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļos, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Satka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņazepetrovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjuzaņa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopeiska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 141900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miasa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasļi Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katavivanovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kusa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bakala Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Jemanželinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trjohgornija Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korkina Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kištima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magņitogorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 414900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sņežinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čebarkuļa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Zlatousta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartali Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Kartaliajatas kreisajā krastā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjkatava Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troicka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miņjara Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņijufaļeja Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņeuraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Južnouraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļeska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Deimas kreisajā krastā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Labiava.
- Akmene Pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
- Eflani Pilsēta Turcijā ("Eflani"), Karabikas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eskipazara Pilsēta Turcijā ("Eskipazar"), Karabikas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jenidže Pilsēta Turcijā ("Yenice"), Karabikas ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ovadžika Pilsēta Turcijā ("Ovacik"), Karabikas ilā, 670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Safranbolu Pilsēta Turcijā ("Safranbolu"), Karabikas ilā, 43100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Badona pilsēta Vjetnamā (_Ba Đồn_), Kuabiņas provincē
- Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
- Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
- Grūbeles kalns pilskalns Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, savrups, 30-35 m augsts paugurs, nogāzes rietumu puses puslokā dabiski stāvas, austrumu pusē mākslīgi veidotas ar 3 terasēm
- Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi
- Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach"
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms.
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
- Pilišku pilskalns pilskalns Preiļu novada Vārkavas pagasta Pilišku ciemā, ir savrups 10 m augsts kukuļveidīgs paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums — 50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~3 gs.
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
- Margaskalns Pilskalns Rites pagastā, savrups 21 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums - 30 x 24 m, bijis apdzīvots pirms 10 gs.
- Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
- Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m)
- Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
- Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”)
- Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms
- likumpārkāpums Pilsoņa vai amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas izpaužas tiesību normu neievērošanā un ir sabiedriski bīstama vai kaitīga.
- brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
- pī mezoni pioni, nestabilu elementārdaļiņu grupa (pi+, pi-, -pi0)
- verdzības iekārta pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem
- ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; dzimta (1).
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; ģints.
- maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai; rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
- mežonība Pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmais periods saskaņā ar L. Morgana periodizāciju.
- kosmiskā ola pirmmatērijas sākotnējā sabiezinājuma tēlains priekšstats
- plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
- pahiblefaroze Plakstiņu sabiezējums un sacietējums.
- mēness Planētas dabiskais pavadonis.
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
- koncerna kontrolings plānošanas, vadīšanas un kontroles koordinēšana vai nu visās koncerna sastāvdaļās vai arī tikai tā valdošajā uzņēmumā vai atkarīgajās sabiedrībās
- štāpelis Plāns audums, ko iegūst no dabiskām un mākslīgām šķiedrām; audums, ko iegūst no štāpeļšķiedras.
- enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei
- saimnieciskais aprēķins plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu
- konstalīns Plastiska antifriktīva ziede, pamatā minerāleļļas, kas sabiezinātas ar augstāko taukskābju nātrija sāļiem.
- mumio Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā.
- mumjo Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā.
- polimērmateriālu ingredienti plastmasu sastāvdaļas (pildvielas, plastifikatori, stabilizatori), kas uzlabo polimērmateriālu tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības
- jauncelsme Plaša (kā) organizēšana, veidošana (sabiedrības dzīvē).
- Panamas skandāls plaša mēroga skandāls ar amatpersonu uzpirkšanu, kas radās 1889. g., kad atklājās Panamas kanāla rakšanai nodibinātās franču akcionāru sabiedrības ļaunprātības
- vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskajās celtnēs).
- komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu
- vēlēšanu sistēma plašākā nozīmē apzīmē tās sabiedriskās attiecības un institūcijas, kas saistītas ar publiskās varas institūciju velēšanām, izveido un nosaka vēlēšanu kartību
- publiska programmatūra plašas sabiedrības lietošanai nodota programmatūra, ko neaizsargā autortiesības
- apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas; plašs, grezns dzīvoklis.
- pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
- panorāma Plašs reālās īstenības (parasti sabiedrisko parādību) attēlojums (mākslas darbā).
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piemēram, par domu, ideju).
- balle Plašs, grezns sabiedrisks sarīkojums ar dejām.
- publicitāte Plašsaziņas līdzekļos publicētās informācijas radītais iespaids sabiedrībā.
- atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- pahipleirīts Pleiras iekaisums un sabiezējums.
- membranozais labirints plēvainais labirints
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- gultnes notece plūsma ar vaļēju ūdens virsu, pārvietojas smaguma spēka iedarbībā mākslīgā vai dabiskā gultnē, ko tā izveidojusi
- apzaļumošana Podos, kastēs u. c. audzētu telpaugu izvietošana sabiedriskajās, rūpnīcu u. c. telpās.
- aukstasiņu dzīvnieki poikilotermi - dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru , kura mainās atkarībā no vides temperatūras (rāpuļi, abinieki, zivis, apaļmutnieki un visi bezmugurkaulnieki)
- dekstrorotācija Polarizācijas plaknes rotācija pa labi.
- cirkumpolarizācija Polarizētas gaismas polarizācijas plaknes rotācija pa labi vai pa kreisi.
- kārtībnieks Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
- LOT Polijas aviosabiedrība (poļu "Polskie Linie Lotnicze").
- poliploidizācija Poliploīdu veidošanās dabiskos apstākļos vai arī to mākslīgā iegūšana; eksperimentāli tā samērā viegli izdodas ar augiem, ja tos apstrādā ar kolhicīna šķīdumu.
- karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā
- neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē; šādas politikas realizēšana.
- sabiedriskā politika politikas veidošanas process un rezultāts, kurā kolektīvā izvēle un sabiedriskās intereses, vērtības tiek nostiprinātas lēmumos
- tehnokrātisms Politiska mācība, uzskats, ka sabiedrība ir vadāma pēc tehniska racionālisma likumiem.
- valsts politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija
- Latvijas Tautas fronte politiska organizācija, dibināta 1988. g. oktobrī, 1989. g. oktobrī bija \~250000 biedru, apvienoja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus un kļuva par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā un komunistiskās partijas kontrolei nepakļāvās; uzvarot 1989. g. 18. marta vēlēšanās leģitīmi pārņēma varu Latvijā
- komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām".
- marksisms politiska un ekonomiska mācība, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un nākotnē bezšķiru sabiedrības izveidošanu
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība.
- parlamentārisma krīze Latvijā politiskie, sabiedriskie un ekonomiskie procesi Latvijā 20. gs. 30. gados, kas izpaudās kā parlamentārās sistēmas nespēja kvalitatīvi realizēt valsts pārvaldi un adekvāti reaģēt uz valstī notiekošo, un tās sekas bija parlamentāras pārvaldes nepopularitāte plašās iedzīvotāju aprindās
- harta Politisks un juridisks dokuments, kurā gk. izteiktas kādu sabiedrības slāņu politiskās prasības.
- sociāldemokrātija Politisks virziens strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm izveidot sociālistisku sabiedrību.
- actaina maize poraina, labi uzrūgusi maize
- actaiņš Porains, šūnains, labi izrūdzis (par maizi, sieru u. c. pārtikas produktiem).
- fāze posms (sabiedrības attīstībā)
- pēcmodernisms Postmodernisms - mākslas virziens, kas rdās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- postavangards Postmodernisms - mākslas virziens, kas rdās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
- manifestācija Pozitīva masu sabiedriskā noskaņojuma izpausmei rīkots masveida gājiens, mītiņš.
- makroprakse Prakses veids sociālajā darbā, kuras mērķis ir radīt uzlabojumus un izmaiņas sabiedrības sociālajā attīstībā.
- statistika praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā); šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums
- iestāstīt dzīvu gaili vēderā prast labi samelot
- premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus
- Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa
- pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; divu vīriešu kārtas indivīdu dzimumakts, kad dzimumlocekli ievada tūplī; pasīvais partneris parasti ir zēns vai jauneklis.
- tribadisms Pretdabiska dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- seksuālās perversijas pretdabiskas tieksmes dzimumdzīvē
- pretdabīgs Pretdabisks.
- attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības.
- antisociāls Pretsabiedrisks; sabiedrībai naidīgs vai kaitīgs.
- saluzīds Prettuberkulozes līdzeklis, izoniazīda atvasinājums, kristālisks dzeltenzaļš pulveris, kas vāji šķīst ūdenī, labi sārmos un neorganiskās skābēs.
- stabiņu diagramma prezentācijas grafika veids, kurā datu lielumus attēlo kā četrstūrveida stabiņus
- palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
- kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai.
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- klaudzeklis Priekšmets, kas vējā klabinās.
- regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā.
- pamats zem kājām priekšnoteikumi normālai eksistencei, darbam, stabils, drošs stāvoklis, materiāls nodrošinājums; garīgs līdzsvars
- slietene Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
- labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību
- pasaules uzskats principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu
- SPRL Privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (fr. "societe de persoonnes a responsabilite limitee").
- kapitāla daļu pārdošana privatizācijas paņēmiens, kura rezultātā tiek pārdota valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļa vai kapitāla daļa, kas pieder valstij vai pašvaldībai kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls
- PVAS Privatizējamā valsts akciju sabiedrība.
- novirzīšana Procedūra, kas paredzēta kuģiem, kas neatrodas jūras spēku pārraudzībā, un ko izmanto, lai atbrīvotu mierlaika kuģošanas maršrutus un iespējami ātrāk pakļautu šos kuģus sistēmai, kas paredz Sabiedroto jūras spēku kontroli pār tirdzniecības floti.
- uzlabojums procesa vai darbības rezultāts, kurā kāda sabiedriska parādība sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- tīklojuma veidošana process sosiālajā darbā, kura mērķis ir pilnveidot un attīstīt sociālās saiknes starp klientu un viņam tuviem cilvēkiem - ģimeni, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem
- saimnieciskās darbības veida nodošana process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu
- sadalīšana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem - sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā.
- apvienošana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; pievienojamā sabiedrība, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.
- juridiskās adreses pārcelšana process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti
- separācija Process, kura gaitā noteikta sociālā grupa vai indivīds, kas sabiedrībā pārstāv citu kultūru un valodu, pilnībā noliedz valdošo kultūru un valodu, izolējas no tās.
- sociālā izslēgtība process, kurā indivīdi vai grupas tiek pilnīgi vai daļēji izslēgti no iekļaušanās sabiedrībā, kurā tie dzīvo
- uzlabošanās process, kurā kāda sabiedriska parādība vai stāvoklis sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- kreolizācija Process, kurā pēc ilgāka dabiska attīstības posma no pidžina izveidojas kreoliskā valoda, kas kļūst par etnosa dzimto valodu.
- dekolaborācija Process, kurā tiek mazināta kādas iedzīvotāju grupas kolaborācija ar pašmāju vai svešzemju uzurpatoru režīmu, likvidējot kolaborācijas ietekmi uz sabiedrību.
- uzlabošana process, kurā tiek panākts, ka konkrēta sabiedriska parādība sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta.
- sociālā pedagoga profesija profesija, kuras darbības mērķis ir atbalsta sniegšana indivīdam, grupai un sabiedrībai, lai pilnveidotu prasmes veidot komunikatīvās attiecības un veicinātu sociālo kompetenci
- sociālais darbs profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus
- arodrehabilitācija Profesionālā rehabilitācija - sociālās rehabilitācijas veids, pasākumu kopums darba spēju atjaunošanai vai darba spēju zudumam atbilstošai pārkvalificēšanai.
- sociālais aktīvists profesionāls organizators sociālajā darbā vai persona, kas apguvusi prasmi paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni attieksmē pret sociālām problēmām vai sociālām netaisnībām
- prognozēšana Prognozes izstrādāšana; konkrētu dabas vai sabiedrisku parādību turpmākās attīstības iespējamību zinātniska pētīšana.
- Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku.
- iespraušanas režīms programmas darbības režīms, kurā teksts tiek ierakstīts dokumentā vai komandu rindā, vienlaikus pārbīdot pa labi visas rakstzīmes, kas ir aiz kursora, nevis pārrakstot tekstu pāri esošajam
- pārraksta režīms programmas darbības režīms, kurā teksts, ko ieraksta dokumentā vai komandu rindā, tiek rakstīts virsū pa labi no kursora esošajam tekstam
- draudzīgā programmatūra programmatūra, kas dod lietotājam ērtu un dabisku sadarbības iespēju ar datu apstrādes sistēmu, aizsargā pret kļūdīšanos un informē par iespējamām lietotāja turpmākām darbībām
- apraide Programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai; programmu nodošana izplatīšanai starp uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), lai nodrošinātu to sākotnējo izplatīšanu publiskai uztveršanai.
- tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās
- nukā Protams, dabiski, zināms.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
- sintonija Psihiskā stāvokļa stabila nemainība.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm.
- pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls).
- piedraudējums Psihologiska vardarbība pret personu; krimināltiesībās apņemšanās izpausme mutvārdos, rakstveidā, ar žestiem vai citā veidā nodarīt fizisku, materiālu vai citādu kaitējumu personai vai sabiedrības interesēm.
- smadzeņu skalošana psiholoģiskās iedarbības tehnikas jeb psihotehnikas, kas tiek praktizētas gk. totalitārās valstīs cīņā pret citādi domājošiem un plašu sabiedrības masu ietekmēšanai zemapziņas līmenī
- Lielais Tēvijas karš PSRS karš pret nacionālsociālistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem 1941.-1945. g., kas bija daļa no 2. pasaules kara; nosaukums lietots gk. PSRS un Krievijas historiogrāfijā.
- Čatokvas konference PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju konference Jūrmalā 1986. g. 15.-19. septembrī, tika rīkota, lai propagandētu PSRS uzsāktās reformas jeb t. s. pārkārtošanos.
- komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
- auditorija publika, sabiedrība, cilvēku kopums
- PAS Publiskā akciju sabiedrība.
- ieguldījumu sabiedrība publiska finanšu un kredīta akciju sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumu fondus, emitē ieguldījumu apliecības (vērtspapīrus, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību tiesības) un strādā ar tām.
- orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
- publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma.
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
- cercle Pulciņš, izmeklēta sabiedrība.
- metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
- Scabiosa atropurpurea purpursarkanā skabioza
- ļevens Purvaina, nestabila vieta.
- ļevers Purvaina, nestabila vieta.
- ļavans Purvaina, nestabils.
- swamps Purvaini, ar dabisku veģetāciju apauguši, vēl nekultivēti zemi līdzenumi ASV dienvidaustrumu daļā.
- Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
- ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis
- lits Pusbrīvais cilvēks franku sabiedrībā, kura brīvību un tiesības ierobežoja viņa kungs.
- sidhi Pusdievi hinduismā, kuri sasnieguši garīgu pilnību un ieguvuši īpašas pārdabiskas spējas.
- Pusgaldiņi Pusgaldiņu dzirnavezers - Dzirnavu ezers Kabiles pagastā.
- pusgodu puslīdz labi
- Arābijas jūra pusslēgtā jūra Indijas okeānā (_Arabian sea_), starp Arābijas un Indostānas pussalu, platība - 3683 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 2734 m, lielākais - 5203 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,1 m
- ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
- dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas.
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
- svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_)
- pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints.
- pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu.
- alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
- fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
- pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
- piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas.
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- radionuklīds Radioaktīvā elementa kodols, kā dabisks, tā mākslīgi radīts.
- iezīmētie atomi radioaktīvi vai stabili izotopi, kurus lieto par indikatoriem
- radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 84. elements, Po, zināmi 25 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams.
- frekvences sintezators radioelektroniska ierīce lielas precizitātes stabilu harmonisku svārstību iegūšanai, kuru frekvence maināma ar diskrētu soli
- radiosabiedrība Radiofonijas sabiedrība.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- piena sasalšanas temperatūra rādītājs, pēc kura nosaka piena dabiskumu – sasalšanas temperatūra ir atkarīga no pienā izšķīdušo vielu koncentrācijas; parastā piena sasalšanas temperatūra ir 0,51 °C.
- semītu valodas radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās
- kā pēc notīm raiti, labi, veiksmīgi; tā, kā vajadzīgs, kā iecerēts
- piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
- vēstures avoti rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni
- stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme.
- zilbju raksts raksts, kurā grafiskā zīme ir zilbes apzīmējums, piemēram, asīriešu, babiloniešu, hetu, persiešu valodā, rietumsemītu grupas valodās
- slīpraksts raksts, kurā rakstzīmes ir ieslīpinātas pa labi; kursīvs^1^
- ažūrpinumi Rakstu šķērsadījumi, kuros daļa cilpu izvilktas arī caur blakusstāvošo cilpu stabiņu cilpām.
- ritmformula Raksturīgs, iezīmīgs, labi atmiņā paliekošs neliels ritma veidojums, ko parasti izmanto vairākkārt.
- stirku stirkumis raksturo nestabilu, nepastāvīgu situāciju
- sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
- gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās
- akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos.
- piekrastes peldkrabis rāpotājvēžu apakškārtas krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"), kas plaši izplatīts ziemeļu puslodē un Ziemeļjūrā, kā arī Baltijas jūras dienvidu daļā; krasta krabis
- parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- izraisīties Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā).
- piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam.
- dzimt Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
- patērēšana Ražošanas procesā radītā produkta izmantošana sabiedrības vajadzību apmierināšanai; atražošanas procesa beigu fāze.
- ražošanas veids ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē
- rehabilitēt Reabilitēt.
- rehabilitēties Reabilitēties.
- kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi
- verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
- stabilo iedzīvotāju metode reālo iedzīvotāju, par kuriem vecuma struktūrā ir nepilnīgi dati, salīdzināšana ar stabilajiem iedzīvotājiem, lai noteiktu dzimstības un mirstības vecumkoeficientus
- aspiks Receklis, želejveida masa, kas rodas sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta gaļa, kauli, zivis.
- rikt Recēt, sabiezēt.
- dekstrodukcija Redzes ass novirze pa labi.
- dekstroforija Redzes asu tieksme novērsties pa labi.
- hromatopsija Redzes traucējums, kurā bezkrāsainus priekšmetus redz krāsainus vai krāsainus priekšmetus nedabiskā krāsā.
- aizkabināties Refl. --> aizkabināt.
- atkabināties Refl. --> atkabināt (1).
- atkabināties Refl. --> atkabināt (2).
- atsvabināties Refl. --> atsvabināt (1).
- atsvabināties Refl. --> atsvabināt (2).
- atsvabināties Refl. --> atsvabināt (3).
- nostabilizēties Refl. --> nostabilizēt; tikt nostabilizētam.
- sabiedriskoties Refl. --> sabiedriskot; tikt sabiedriskotam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(1); tikt sabiezinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(2); tikt sabiezinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(3); tikt sabiezinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(4); tikt sabiezinātam.
- sakabināties Refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam.
- sakabināties Refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam.
- stabilizēties Refl. --> stabilizēt (1); tikt stabilizētam.
- stabilizēties Refl. --> stabilizēt (2); tikt stabilizētam.
- uzkabināties Refl. --> uzkabināt; tikt uzkabinātam.
- pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram
- valstpētniecība Reģionpētniecība, kas kompleksi pētī kontinentu, lielu reģionu, valstu ģeogrāfiju dabas, sabiedrības un saimniecību kopsakarībā un mijdarbībā, iezīmē tipoloģisko, ekonomisko, ekoloģisko, sociālo virzību.
- pārbīdes reģistrs reģistrs, kurā ierakstītos datus var pozicionāli pārvietot pa labi vai pa kreisi
- rehabilitologs rehabilitācijas speciālists
- rehabitologs Rehabilitācijas speciālists.
- reabilitēties Rehabilitēties.
- slēgtais reids reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem)
- reklamizācija reklāmas iespiešanās dažādās sabiedrības dzīves sfērās
- dabīgais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada apkārtējā vidē un pašā organismā esošo dabisko radiācijas avotu starojums
- kosmiskais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada kosmiskais starojums; tas veido tikai nelielu daļu no dabiskā radiācijas fona, ko rada apkārtējā vidē un cilvēka organismā esošie dabiskie radioaktīvie elementi
- metastabils Relatīvi stabils.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- sabieši Reliģiska grupa, kas līdzās jūdiem un kristiešiem kā "Grāmatas ļaudis" labvēlīgi pieminēta Korānā; ir uzskatīts, ka sabieši ir tas pats, kas mandaisti.
- cilvēku upurēšana reliģiskais upurēšanas rituāls, lai iegūtu pārdabiskās būtnes labvēlību
- deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- jansenisms Reliģisks virziens Holandē un reliģiski sabiedriska kustība Francijā 17. un 18. gs., kura izveidojās no Holandes teologa Jansena mācības, tuvs kalvinismam.
- mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks
- theromorpha Reptiļu rinda, kuros saskatāmas abinieku, reptiļu un bruņurupuču pazīmes, nogulumos sastopami no augškarbona līdz triasam.
- RMMK Republikāniskais mācību metodiskais kabinets.
- švica Repums (sabiezējusi, sacietējusi āda; tulzna).
- serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos).
- veķis Resns sivēns vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
- vaķēns Resns sivēns, vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
- Škrabi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Škrjabi" nosaukuma variants.
- Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants.
- Gabynova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gabinova" nosaukums latgaliski.
- Bacaras rezervāts rezervāts Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, platība - 3000 ha, augstums - 700-1800 m vjl., dibināts 19355. g., lai saglabātu dabisko meža kompleksu un īves (koki 300-500, 1000 un vairāk gadus veci)
- Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga)
- noslāņojums Rezultāts --> noslāņoties (2); atšķirīga grupa, kopums (sabiedrībā).
- deviatīva rīcība rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemtajām tiesiskajām un tikumiskajām normām, noziedzīga vai amorāla rīcība
- darbība Rīcība, pasākumi, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- deviance Rīcības novirzītība no tiesiskajām vai tikumiskajām normām, sabiedrībā pieņemtajiem standartiem.
- skabānieši Riebiņu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Skabi" iedzīvotāji.
- apantropija Riebums pret cilvēkiem, t. i. pret cilvēku sabiedrību.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- Kemošs Rietumsemītu mitoloģijā - moabiešu dievu panteona augstākā dievība, arī kara dievs, kuram upurēja cilvēkus, lai gūtu uzvaru karā.
- Rūpjupe Riežupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m
- amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
- RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība).
- māmuļnieks Rīgas latviešu biedrības biedrs, sabiedrisks darbinieks (līdz Pirmajam pasaules karam).
- epatēt Rīkoties pretēji sabiedrības pieņemtajām morāles normām un uzvedības nosacījumiem; izaicināt sabiedrisko domu.
- iet ļaudīs rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību
- iet dzīvē rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar dzīvi, parādībām sabiedrībā
- darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, samērā tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta
- vārīties Risināties ļoti spraigi, strauji (par parādībām sabiedrībā).
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- iet savu ceļu ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās
- klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas; šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
- baltā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību
- melnā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību
- liminalitāte Robežsituācija; stadija pārejas rituālā, kad iniciējamais nošķirts no sabiedrības un atrodas ārpus tās normām.
- līdzsvara labirints rokās turama attīstoša spēle, kurā bumbiņa jāvirza pa labirintu, lai nogādātu konkrētā galamērķī, un bumbiņas kustību noteiktā virzienā panāk ar spēles virsmas grozīšanu un cilāšanu dažādos virzienos
- goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
- klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē).
- justitium Romā tiesas un visas citas sabiedriskas darbības pārtraukums, ko noteica senāts vai maģistrāts nelaimju, briesmu vai juku laikos un atcēla, kad briesmas bija pagājušas.
- progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu
- milliāriji Romiešiem ceļu stabi, ik 1000 soļu attālumā.
- Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no Sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji.
- Tīrona zīmes romiešu stenogrāfija, ko izgudroja atsvabināts vergs Tīrons
- societas Romiešu tiesībās uz konsensuāla līguma pamatota sabiedrība kopēju mērķu sasniegšanai kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem.
- negotiatio Romiešu tiesībās: sabiedrības dibināšanas akts un pati sabiedrība, kas radīta kādam saimnieciskam nolūkam un ir ar to aprobežota.
- Rems Romula dvīņubrālis, pēc leģendas, viens no abiem Romas dibinātājiem, kuru Romuls nogalinājis.
- ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca.
- atplūdi Rosmes, spraiguma, aktivitātes mazināšanās (sabiedriskās dzīves norisēs).
- kustību rotaļa rotaļa, kuras pamatā ir aktīvas dabiskās kustības
- bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, vienā laidā, raiti atbildēt ko labi zināmu
- sumēlis Runīgs laika kavētājs sabiedrībā.
- septiņreiz nomērīt, tikai tad nogriezt rūpīgi pārbaudīt, labi apsvērt, iekāms ko dara
- pieglabāt Rūpīgi, labi glabāt.
- burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības.
- kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu.
- sametināt Saāķēt, sakabināt; arī sapogāt.
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
- konkrēcija Saaugšana, sabiezēšana; konkrementa veidošanās process; normāli šķirtu daļu, piem., pirkstu savienošanās.
- sačukāt sabakstīt, sabikstīt; sadurstīt; sarakņāt
- sabiedināt Sabiedēt.
- personu sabiedrība sabiedrība (pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība), kura tiek dibināta un darbojas uz dibinātāju noslēgtā līguma pamata
- SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību
- LTD Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (angļu "limited") (arī Ltd, SIA).
- SARL Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (fr. "societe a responsabilite limitee").
- GmbH Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (vācu "Gesellschaft mit beschränkter Haftung").
- būvsabiedrība Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība celtniecības darbu veikšanai.
- sabiedrības līgums sabiedrība ir divu vai vairāku personu apvienošanās uz sabiedrības līguma pamata kopēja mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- konfliktsituācija Sabiedrībā izveidojies stāvoklis, kur no subjektu gribas neatkarīgi apstākļi veicina viņu pretrunu saasināšanos, viņu interešu savstarpēju nesavienojamību (antagonismu) un vedina partnerus uz sadursmi.
- patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u.tml.
- korporācija Sabiedrība saimnieciskas darbības veikšanai; akciju sabiedrība (ASV un dažās citās valstīs).
- investīciju sabiedrība sabiedrība vai trasts, kas investē savu kapitālu citās sabiedrībās
- vecumnormas Sabiedrībā vispārpieņemti priekšstati un ekspektācijas par to, kā kura vecuma cilvēkam būtu vai nebūtu jāizturas.
- pasaule sabiedrība, cilvēku grupa; arī cilvēce
- gremium Sabiedrība, cunfte, korporācija.
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi.
- multikulturāla sabiedrība sabiedrība, kas migrācijas vai citu vēsturisku, ģeogrāfisku notikumu rezultātā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā, reliģiskā ziņā izteikti heterogēna; mūsdienās ietver arī uzskatu, attieksmju, vērtību, pārliecību dažādību
- holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija.
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība, ko raksturo tādas attiecības starp valsti un sabiedrību, kas nodrošina gan indivīdu aizsardzību pret valsts patvaļu un pārmērīgu varu (piemēram, autoritāru valsts iekārtu), gan arī sabiedrības kopējo interešu aizsardzību pret pārmērīgu individuālismu un tirgus interešu dominēšanu pār sabiedrības kopējām interesēm
- tālsabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
- telesabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
- industriālā sabiedrība sabiedrība, kuras ekonomiskajā organizācijā dominē industriālā ražošana
- sīksabiedrība Sabiedrība, kuras tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības uzņēmums gada apgrozījuma ziņā līdzinās sīkuzņēmumam.
- personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība.
- atklātība Sabiedrība, plašāka cilvēku grupa.
- vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas.
- societāte Sabiedrība, savienība, biedrība.
- zelšafte Sabiedrība; kompānija.
- comp. Sabiedrība.
- sadzīve Sabiedrība.
- s-ba Sabiedrība.
- placis Sabiedrībā.
- noziegums sabiedrībai bīstama vai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods
- sociālā atmiņa sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija
- izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
- matriarhāts sabiedrības attīstības stadija, kur izcelsmi (radniecību) nosaka pēc mātes līnijas un sievietēm ir dominējošā loma
- civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods 19. gs. izplatītajā evolucionārajā shēmā "mežonība, barbarisms, civilizācija".
- stratifikācija sabiedrības dalījums relatīvi nošķirtos slāņos - šķirās, kastās, statusa grupās
- spēks sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
- reliģiskā kopiena sabiedrības daļa, ko vieno kopīga reliģiskā piederība un kuras attiecības balstās uz kopīgu vēsturi, pārliecību un ticības sistēmu, vērtībām un normām, statusu un lomu modeļiem, savstarpējām gaidām
- mondēne Sabiedrības dāma.
- sociālā problēma sabiedrības dzīvi satraucošs aspekts, kura risināšanā parasti iesaistās valsts varas institūcijas un sabiedrība
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija ; sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
- kārta sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā, sociālā un tiesiskā stāvokļa
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
- aprindas Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm).
- kastu sistēma sabiedrības iedalījums grupās, kas pamatojas uz darba dalīšanu
- demogrāfiskā pāreja sabiedrības industrializācijas un modernizācijas izraisīta iedzīvotāju atražošanas tipa nomaiņa (pāreja no lielas dzimstības un mirstības uz mazu dzimstību un mirstību)
- SIF Sabiedrības integrācijas fonds.
- darbinieka paja sabiedrības īpašuma daļa, ko piešķir sabiedrībā strādājošajam atbilstoši viņa ieguldījumam
- krējumsabiedrība Sabiedrības krējums - cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
- putukrējums Sabiedrības krējums.
- fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- pro bono publico sabiedrības labā
- bomonds Sabiedrības labākā, smalkākā daļa; augstmaņi.
- sociālā vienlīdzība sabiedrības locekļu vienlīdzīgs stāvoklis cilvēku tiesību un brīvību izmantošanā, pienākumu pildīšanā, materiālo un garīgo labumu sadalē
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības uzsākšanai un turpmākās darbības nodrošināšanai un kas veidojas no pajām - sabiedrības dalībnieku apvienotā (ieguldītā) kapitāla
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- sociālā stratifikācija sabiedrības noslāņošanās kārtās, kastās, šķirās, veidojot hierarhisku sabiedrības struktūru
- cilts Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- socioloģisms Sabiedrības parādību ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- ierēdniecība Sabiedrības slānis, ko veido ierēdņi; ierēdņu kopums.
- strats Sabiedrības slānis, sociālā grupa, šķira.
- sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija)
- materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi)
- rezerves kapitāls sabiedrības uzkrātais kapitāls, kas izmantojams neparedzētu izdevumu segšanai un kuru veido obligātie peļņas atskaitījumi
- audzināšana Sabiedrības vai indivīda garīgās attīstības, izaugsmes ietekmēšana, veicināšana.
- sociālā struktūra sabiedrības vai kāda cita sociāla veidojuma (sociālo institūtu, grupu, kolektīvu) uzbūve
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem
- izpildinstitūcija Sabiedrības valde vai cita ar likumu vai statūtiem noteikta institūcija, kurai ir tiesības vadīt sabiedrības darbību.
- virsslānis Sabiedrības valdošā, privileģēto cilvēku grupa; augstākais slānis.
- SVA Sabiedrības veselības aģentūra.
- sekularizācija Sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- dubultfiliācija Sabiedrībās, kurās ievēro gan matrilīniju, gan patrilīniju, - princips, saskaņā ar kuru indivīds ir gan mātes, gan tēva puses radinieku grupu loceklis.
- elite Sabiedrības, sociālās vai profesionālās grupas labākie pārstāvji.
- deboļševizācija Sabiedrības, valsts iekārtas atbrīvošanās no komunistiskās partijas un komunistiskās ideoloģijas ietekmes, no bijušajiem kompartijas funkcionāriem.
- mazbērnu novietne sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam
- kinoteātris Sabiedriska celtne vai celtnes daļa kinofilmu izrādēm.
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
- sabiedrības doma sabiedriskā doma
- sadzīve Sabiedriskā dzīve.
- kopēdināšana Sabiedriskā ēdināšana.
- kūrmāja Sabiedriska ēka (sanāksmēm, koncertiem u. tml.) kūrortā.
- sociālisms Sabiedriska iekārta, kas veidota saskaņā ar šo teoriju.
- vergturība Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
- sistēma sabiedriskā iekārta, sabiedriskās iekārtas forma
- abolicionisms Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu.
- antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu.
- arodkustība Sabiedriska kustība, kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību.
- pacifisms sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību
- renesanses laikmeta humānisms sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu
- Ledebouria socialis sabiedriskā ledebūrija
- LJZA Sabiedriska organizācija "Latvijas Jauno zemnieku apvienība".
- LPD Sabiedriskā organizācija "Latvijas Pedagogu dome".
- Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās
- Bērnu fonds sabiedriska organizācija bērnu tiesību aizsardzībai
- Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu
- arodbiedrība sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses
- SO Sabiedriskā organizācija.
- termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
- labākās aprindas sabiedriskā stāvokļa ziņā izcilie, bagātie, privileģētie pilsoņi
- zemākie slāņi sabiedriskā stāvokļa ziņā neprivileģētu, arī trūcīgu cilvēku grupas
- augstākie slāņi sabiedriskā stāvokļa ziņā privileģētāko cilvēku grupas
- pretplūsma Sabiedriskā transporta josla - ar kustību pretējā virzienā - vienvirziena ielā.
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis; biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
- narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
- sporta klubs sabiedriska vai privāta sportistu apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā
- Philetairus socius sabiedriskais audējputns
- družiņņiks Sabiedriskais kārtības sargs.
- dzīveskārta sabiedriskais stāvoklis, nodarbošanās
- sabtrans sabiedriskais transports
- lohovozs Sabiedriskais transports.
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
- reliģija sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem
- sadarbība ar sabiedrību sabiedriskās attiecības
- PR Sabiedriskās attiecības (angļu "public relations"); informatīvā darbība, propaganda, reklāma.
- tiesiskās regulēšanas priekšmets sabiedriskās attiecības, ko regulē tiesību normas
- tiesiskās attiecības sabiedriskās attiecības, kuras regulē tiesību normas un kuru dalībniekiem pieder subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi, ko nodrošina valsts
- SA Sabiedriskās attiecības.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp valstīm, tautām, sociālām grupām.
- eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki).
- antropoloģiskais princips sabiedriskas dzīves parādību izskaidrošana ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām
- seksa vilnis sabiedriskās dzīves seksualizēšanās fāze, kas parasti tiek attiecināta uz 20. gs. 60. gadiem
- kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Krievijā pilsoņu kara laikā).
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni.
- picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
- SĒUA Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienība.
- parādība Sabiedriskās esamības un attīstības izpausmes forma; šīs formas atspoguļojums cilvēka darbībā.
- biarhāts Sabiedriskās iekārtas mūsdienu forma, kas nomainīja patriarhātu, raksturīga sievietes un vīrieša vienlīdzība sabiedrības un ģimenes dzīvē.
- sociobioloģija Sabiedriskās izturēšanās bioloģisko pamatu pētniecība.
- ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums; arī vardarbība.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
- sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums.
- izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas
- bērnu un jauniešu organizācijas sabiedriskās organizācijas, kurās apvienojas bērni (līdz 18. g. vecumam) un jaunieši (līdz 25 gadu vecumam) vienādu interešu realizēšanai un aizstāvēšanai
- manifests Sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
- ietekme Sabiedriskas parādības iedarbība uz cilvēku, viņa dzīvi, personību, darbību.
- SPI Sabiedriskās politikas institūts.
- galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
- ražošanas sabiedriskošana sabiedriskas ražošanas attīstība, kuras pamatā ir progresējošā darba dalīšana pašā sabiedrībā, daudzu strādnieku kopējais darbs lielos uzņēmumos
- pornoficēšanās Sabiedriskās telpas (kino, TV, literatūras u. tml.) piesātināšanās ar pornogrāfiska un puspornogrāfiska rakstura materiāliem.
- humanitārās zinātnes sabiedriskās zinātnes
- ekoloģiskie noziegumi sabiedriski bīstami prettiesiski nodarījumi, kas apdraud noteikto ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai
- pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
- abolicionisms Sabiedriski politiska kustība par verdzības atcelšanu (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē).
- mondiālisms sabiedriski politiska kustība par vienotas pasaules valdības nodibināšanu
- Apvienotā darbaļaužu fronte sabiedriski politiska organizācija PSRS 1988.-1991. g., kas vērsās pret saimniekošanas formu daudzveidības ieviešanu PSRS un politisko uzskatu plurālismu, idealizēja staļinismu
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
- RUH Sabiedriski politiska tautas kustība Ukrainā, izveidota 1989.
- tanzimats Sabiedriski politiskās reformas Osmaņu impērijā 1839.-1870. g., kas paātrināja feodālās iekārtas sairumu.
- nometne Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
- smenovehisms Sabiedriski politisks strāvojums 20. gs 20. gados, gk. krievu emigrantu inteliģences vidū, kas gaidīja drīzu politisko apstākļu maiņu Krievijā.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- ohlokrātija sabiedriski politisku grupu, politiski nepieredzējušu aprindu vara, kas apelē pie lētiem populistiskiem noskaņojumiem un manipulē ar tiem
- SKS Sabiedriskie kārtības sargi.
- SPF Sabiedriskie patēriņa fondi.
- nacionālā padome sabiedrisko apvienību nosaukums atsevišķās valstīs
- piāristi Sabiedrisko attiecību (tēlu) un reklāmu veidotāji (PR, no angļu "public relations").
- sabiedriskā iekārta sabiedrisko attiecību sistēma, kas raksturo sabiedrību tās attīstības posmā
- piārščiks sabiedrisko attiecību speciālists
- tiesību funkcijas sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas pamatvirzieni
- morāle sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības sabiedrisko organizāciju no 1988. g. veidotas vienības sabiedriskās kārtības uzturēšanai; 1990. g. 30. maijā Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma šīs organizācijas vienotu nolikumu
- SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
- SPF Sabiedrisko profesiju fakultāte.
- ekonomika sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā
- SZZII Sabiedrisko zinātņu zinātniskās informācijas institūts.
- aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme; to attēlojums.
- kolektivizācija Sabiedriskošana.
- institūts Sabiedrisks iekārtojums, nodibinājums.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- ciklotīmiķis Sabiedrisks un atklāts cilvēks ar labilu jūtu dzīvi.
- ekstraverts sabiedrisks, aktīvs; tāds, kam raksturīga bieža rīkošanās mirkļa iespaidā
- sabrisks sabiedrisks, viesmīlīgs (parasti par saimnieku)
- sabiedrīgs Sabiedrisks.
- sabiedrināt Sabiedrot.
- sabendaroties sabiedroties
- sabendroties sabiedroties
- sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
- apbiedrināties Sabiedroties, sadraudzēties.
- federāti sabiedroto kopienas, kuras ar Seno Romu saistīja līgums
- mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā.
- klesinis Sabiezējis, izšķīdis, izjucis (par ēdienu).
- recēt Sabiezējot kļūt par recekli.
- želēt Sabiezējot kļūt par želeju; recēt.
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
- žegata Sabiezējuma vieta uz stumbra, no kuras izaug zari.
- kreceklis Sabiezējums, galerts.
- sabiezums Sabiezējums; sabieze.
- sabieze Sabiezējums.
- bļorga Sabiezējusi dubļu un mēslu masa.
- kraupa Sabiezējusi un sasprēgājusi ādas virskārta ādas slimību gadījumos.
- kraupes Sabiezējusi un sasprēgājusi ādas virskārta ādas slimību gadījumos.
- kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā).
- inspisācija Sabiezēšana, sabiezināšana; iztvaicēšana; izžūšana.
- sapļakšt Sabiezēt (par ēdienu).
- sablīst Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu).
- sablīzt Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu).
- saklesēt Sabiezēt un kļūt negaršīgam (par ēdienu).
- klezēt Sabiezēt un sākt veidoties kunkuļiem.
- kocēt Sabiezēt, cietēt.
- velvēties Sabiezēt, čupoties (par mākoņiem).
- aiztumēt Sabiezēt, kļūt biezam, satumēt.
- satumēt Sabiezēt, kļūt tumīgam.
- kupucēt Sabiezēt, sākt sarecēt pikās.
- nokrecēt Sabiezēt, sarecēt.
- sastigt Sabiezēt, sastingt.
- iekrecēties Sabiezēt.
- pļepēt Sabiezēt.
- sabiezēties Sabiezēt.
- sabiezt Sabiezēt.
- saklecēt Sabiezēt.
- lakteīns Sabiezēts piens.
- kondensēt Sabiezināt, sablīvēt (vielu); koncentrēt (3).
- biežņāt Sabiezināt.
- sabiezot Sabiezināt.
- sablozīt Sabiezināt.
- saburs Sabiezināta alvejas lapu sula.
- pirogels Sabiezināts degmaisījums.
- sačuknīt sabikstīt
- sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles).
- sačukstīt Sabikstīt (piemēram, ogles).
- saurbulēt Sabikstīt, sajaukt.
- sačokarēt Sabikstīt, sarakņāt.
- saskruķēt Sabikstīt, sarušināt ar kruķi.
- sačakarēt Sabikstīt; arī sabakstīt.
- sabakstīt Sabikstīt.
- sabikņīt Sabikstīt.
- sačikstīt Sabikstīt.
- sačuksnīt Sabikstīt.
- sačurdīt Sabikstīt.
- sadžirkstīt Sabikstīt.
- sakurdīt Sabikstīt.
- saurdīt Sabikstīt.
- saurķēt Sabikstīt.
- Zabeln Sabile.
- Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- sabirināt Sabirdināt.
- sabirēt sabirt (1)
- birziens Sabirzis siens.
- birzs Sabirzis siens.
- birzums Sabirzis siens.
- sasadalīties Sabirzt.
- sabirzas Sabirzumi.
- sabizenēt sabizināt
- sabizinēt Sabizot (kopā).
- sabizāt Sabizot.
- depresija Sabrukums, regress (sabiedriskajā dzīvē).
- nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
- repums Sacietējusi, sabiezējusi āda; tulzna.
- vienādranga sakari sadarbība starp tīkla ierīcēm, kas darbojas tīklā ar vienādranga arhitektūru, kur abi sadarbības partneri ir tiesīgi seansus uzsākt, iniciēt un pabeigt
- sabrāļoties Sadraudzēties, satuvināties; arī sabiedroties.
- sociālie konflikti sadursme starp indivīdiem, mazām un lielām sociālajām grupām, starp sociālajiem institūtiem, sociālajām kustībām un sabiedrību, kas izpaužas kā pretrunas sociālo attiecību attīstībā
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- paturēt Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā).
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- saskribināt sagrabināt (1)
- noģērbt Saģērbt, apģērbt (kā, parasti labi, skaisti).
- invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
- invertins Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē.
- nīkulīgs Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils.
- komercsabiedrība Saimniecisks uzņēmums komercdarbības veikšanai; uzņēmējsabiedrība.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- sociāli saistībā ar sabiedrību, cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā; sabiedriski
- sabiedrisks saistīts ar [sabiedrību]{s:2106} kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem, tai raksturīgs
- dievīgs Saistīts ar dievu; arī pārdabisks.
- dievišķīgs Saistīts ar dievu; arī pārdabisks.
- dievišķs Saistīts ar dievu; arī pārdabisks.
- spožs Saistīts ar ļoti labiem apstākļiem, arī ar bagātību, greznību.
- okults Saistīts ar pārdabiskiem spēkiem un parādībām.
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
- rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (2), tai raksturīgs.
- rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (l), tai raksturīgs.
- sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- sociāls saistīts ar sabiedrību, cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks
- atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās).
- šmulkāt Sajaukt, labi samaisīt (šķidrumu).
- aizraut Sajūsmināt un iesaistīt (par sabiedrisku kustību).
- kā viens runguls saka par apaļu, labi barotu bērnu vai dzīvnieku
- kā cimds ar roku saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā
- biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
- biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto
- mutē padevies saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties
- kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres
- kā audzis saka par kaut ko stabilu, labi nostiprinātu
- kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu
- ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
- apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku
- kā dārzs saka par labi iestrādātu, auglīgu zemi
- kā ikri saka par lieliem labi augušas labības graudiem
- graudi kā siļķes saka par lieliem labi augušas labības graudiem
- kā nozīdīts saka par ļoti tuklu cilvēku, par brangu, labi barotu dzīvnieku
- kā lucēns saka par palielu, apaļīgu, labi noaugušu bērnu
- kā kāršu namiņš saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata
- kā plūme saka par pilnīgu cilvēku (biežāk par sievieti), par labi barotu dzīvnieku
- jūsu padevīgais kalps saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli
- (vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
- viens otram (kā) radīti saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram
- nav lāgā (ar kādu) saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas
- stāv kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
- kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
- zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi
- kā zivs bez ūdens saka, ja cilvēkam nav kā ļoti nepieciešama, lai viņš varētu justies labi, būtu apmierināts
- ribas kā redeles saka, ja dzīvnieks, arī cilvēks ir ļoti vājš - ribas izspiedušās un zem ādas ļoti labi redzamas
- piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo
- labaisgals augšā saka, ja iet labi, ja gaidāms kas labs
- izkapts labi kož saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
- izkapts labi ņem saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
- prasa kā žīds, ceļu zinādams saka, ja jautā ko labi zināmu
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.)
- dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) saka, ja kādam klājas ļoti labi
- pakulu dūša saka, ja kādam kļūst nelabi, redzot asinis, ja kāds ir gļēvs, neuzņēmīgs
- dzīvot kā pa gremzdiem saka, ja kādam veicas, ja kāds dzīvo labi, jauki
- dzīvo, cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi
- kā putns zara galā saka, ja kāds ir nedrošā, nestabilā situācijā, pagaidu mājvietā
- dūša ir kā miets saka, ja kāds jūtas labi paēdis
- ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis
- būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
- dzīvo kā gailis pa papuvi saka, ja kāds ļoti labi, pārticīgi dzīvo
- kā no Mēness nokritis saka, ja kāds nezina citiem jau labi zināmo, nav skaidrībā par stāvokli
- iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
- nelabums apskrien ap sirdi saka, ja kļūst nelabi
- (visas) iekšas griežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens
- (visas) iekšas griežas (retāk sagriežas) saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens
- (visas) iekšas sagriežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens
- lāča pakalpojums saka, ja labi domātai rīcībai ir negatīvas sekas
- tagad (arī pēc tam) visi ir gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu
- (pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt
- zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
- vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski
- cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi
- aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi
- kā grāfs saka, ja vīrietis dzīvo labi, lepni, bez darba, ir grezni apģērbies
- ūdens pile nestāv virsū saka, ja zirgs ir labi barots, kopts
- (nekāds) labais dievs (nav) saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi)
- automātiskā sakabe sakabe, kas ritošā sastāva vienības automātiski sakabina vilcienā, bet atkabināšana notiek, ar roku pagriežot sviru, kas atrodas lokomotīves vai vagona sānmalā
- saklāvot ūdas sakabināt āķus spīlēs (klāvos)
- āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
- sakabinātāja Sakabinātājs.
- sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties.
- āķēties Sakabināties, sastiprināties, piestiprināties (kur) ar āķi.
- līnija E1 sakaru līnija standartizētiem parametriem, kas ļauj pārraidīt datus ar ātrumu 2,048 megabiti sekundē
- saklāvot saklāvot ūdas - sakabināt āķus spēlēs (klāvos)
- (at)vērt durvis sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm)
- vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- vērties Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā, sabiedrībā, cilvēka prātā.
- uzgrabināt Sākt grabināt un pārstāt.
- sagrebēt Sākt izjukt, kļūt nestabilam.
- iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties; arī iedzīvoties (1).
- izalabāties Sākt labi funkcionēt pēc slimības, ievainojuma (par ķermeņa daļu).
- saļobīties Sākt ļodzīties, kļūt nestabilam, nedrošam.
- ieglaimoties Sākt pielabināties, pieglaimoties.
- pieņemt delegāciju sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem
- uzskrabināt Sākt skrabināt (arī grabināt) un pārtraukt.
- sagrabināt Sākt, parasti pēkšņi, grabināt.
- saklabināt Sākt, parasti pēkšņi, klabināt; īsu brīdi klabināt.
- stabene Sakta ar acīm uz stabiņiem.
- Hisingene Sala Gēteborgā ("Hisingen"), starp Jētas upes abiem atzariem, platība - 193 kvadrātkilometri.
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
- samirināt salabināt, savilināt
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
- Krivčenskas salaktītu ala salaktītu ala Ukrainā, Podolijas augstienē, alas labirintu garums - 18,8 km
- branhiozaurs Salamandrai līdzīgs, sīks, 15-120 mm garš izmiris abinieks, skeleti atrodami karbona un perma pelēkā kaļķakmenī dažādās attīstības stadijās.
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
- metastabilais stāvoklis salīdzinoši stabils atomu vai molekulu ierosināts kvantu stāvoklis
- Torrensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā (angļu val. "Lake Torrens"), uz ziemeļiem no Spensera līča, 2. lielākais ezers Austrālijā, garums - 240 km, platums - 65 km, lietus sezonā platība - \~5900 kvadrātkilometru, dabiskā stāvoklī ezers ir izsīcis (ar sāls kārtiņu)
- sāmats Sāmati - žoga koki, ko ieliek starp diviem stabiem guleniski; guļkoki; guļkoku žogs.
- pabrengs Samērā brangs; paresns, patukls; samērā labi barots.
- laikmets Samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā.
- plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- pusbrengs Samērā labi nobarots.
- kā pa kalpa kāzām samērā labi paēst, krietni iedzert (trūcīgos apstākļos)
- nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas; arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- padziks Samērā nelaipns; nesabiedrisks.
- paplāns Samērā plāns; pretstats: pabiezs.
- austrumu plūdums samērā stabila gaisa pārnese no austrumiem uz rietumiem vispārējā atmosfēras cirkulācijas sistēmā; pasāti tropos
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai
- pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs; arī pabikls, pakautrīgs.
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu); pretstats: pabiezs.
- simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (parādībām dabā, sabiedrībā).
- labīt Samierināt, salabināt, glāstīt, slavēt.
- savidot Samierināt, salabināt.
- konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
- rivalitāte Sāncensība (parasti sabiedriskajā dzīvē); arī konkurence.
- paugurainā hondropātija sāpīgi ribu skrimšļu sabiezējumi pie pārejas kaulaudos; bieži vairāku ribu sinhondroze
- skaidrīgi Saprotami, labi uztverami.
- sarauņāt Saraust, sabikstīt.
- nokrecelēties Sarecēt, sabiezēt.
- sadzist Sarecēt, sabiezēt.
- saretēt Sarecēt, sabiezēt.
- konversācija Saruna (parasti sabiedrībā); māksla sabiedrībā patīkami sarunāties.
- melanžs Sasaldēta olu masa (līdz 16-17 Celsija grādiem zem nulles), ko izmanto sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
- saskabīt Saskabināt.
- iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
- iederēt Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā.
- mana Saskaņā ar melanēziešu un polinēziešu ticējumiem, pārdabisks spēks, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm.
- saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
- frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā
- uzkāpt Sasniegt (sabiedriska stāvokļa, kādas darbības nozares u. tml.) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- uzlaboties sasniegt augstāku pakāpi, dot kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus (par parādībām sabiedrībā)
- afektācija Saspīlētība, mākslotība, liekulība, pārspīlēta, nedabiska izturēšanās.
- horizontālais spārnojums sastāv no nekustīgās daļas – stabilizatora un kustīgās daļas – augstuma stūres
- stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
- apgājīgs Saticīgs, laipns, sabiedrisks.
- apietīgs Saticīgs, sabiedrisks.
- ārējais normatīvais akts Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- sidrabinieši Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabiņi" iedzīvotāji.
- dvīņkarulis Sauss sēkleņu skaldauglis, kam abi skaldeņi karājas pie ziedkāta turpinājuma.
- anhidrobioze Sausuma sastingums, anabioze.
- kontinentālais šelfs sauszemes turpinājums, sēklis piekrastes valstij piegulošajā teritoriālajā jūrā un aiz tās, ja tā dabiskā zemūdens krauja ir tālāk (līdz 350 jūras jūdzēm)
- ieturēt Savā (parasti sabiedriskajā) darbībā ievērot (noteiktus principus).
- entopisks Savā dabiskā vietā esošs (atšķirībā no ektopiska).
- novadpētniecība Sava novada pētīšana, ko veic galvenokārt ar vietējās sabiedrības spēkiem.
- mirra Savādi sveķi no dažiem Āfrikas un Arabijas kokiem, lieto medicīnā.
- pļēpēt Savārīt kaut ko šķidru par pabiezu.
- sačurēt Savārīt, ilgstoši vārot sabiezēt.
- socializēšanās Savas sabiedrības sociālo vērtību, normu, jēdzienu, simbolu, valodas, ticējumu, atziņu, tradīciju un institūtu, kā arī noteiktu sociālo lomu apguve mūža gaitā.
- ef Savienojumā "ef ef" - ļoti labi.
- kritizētājs Savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- lengu Savienojumā "lingu lengu" raksturo nestabilitāti, ļodzīšanos, slābumu.
- N. Savienojumā "N. B." - ievēro labi (latīņu "nota bene").
- labs Savienojumā "pa labi": tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- vantaru Savienojumā "vantaru vantariem" (arī "vantaru vantarumis") raksturo nestabila, streipuļojoša cilvēka gaitu.
- vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
- laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- lamzu Savienojumā ar "lamzām" vai "lamzums" raksturo nestabilitāti, klibošanu, paviršību.
- kustēties Savienojumā ar "pasaulē"; atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
- miksolīdisks Savienojumā ar "skaņkārta": sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
- eolisks Savienojumā ar "skaņkārta": sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors.
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ams", "-āms", norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- frīģisks Savienojumā ar skaņkārta: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
- vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu "-dams" un "lai": norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- BNC savienotājs savienotājs, kas nodrošina stabilu un viegli īstenojamu ekranēto kabeļu savienošanu ar elektroniskajām iekārtām jeb bajonetsavienojumu
- saliedēties savienoties, saistīties noteiktā, stabilā grupā (par cilvēkiem)
- saviesība Saviesīgs, sabiedrisks gars; sarīkojums, viesu vakars.
- nogrupējums Savrupa (cilvēku) grupa, vienība (kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā).
- divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā
- kontakts Savstarpēja saistība, savstarpēji sakari (parasti starp parādībām sabiedrībā).
- aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai)
- nabadzības slazds savstarpēji pastiprinošu apstākļu kopums, kuru rezultātā indivīds, grupa vai sabiedrība nevar izrauties no nabadzības
- sevis pēc savu dabisko vajadzību pēc.
- egoisms Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- komplots Sazvērestība; slepena sabiedrošanās ļauniem nolūkiem.
- hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam; secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
- cirtes virziens secība, kādā katru nākamo kailcirtes cirsmu drīkst projektēt blakus iepriekšējai, lai izcirtumos nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos ar sēklām un nenocirstā meža pusi nepakļautu valdošo vēju iedarbībai
- gājums Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem); secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā); gājiens (7).
- gājiens Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem); secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā).
- secotium Secotium agariocoides - stabiņpūpēžu sugas "Endoptychum agaricoides" nosaukuma sinonīms.
- mainīgā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus variabilis")
- šatierainais deķis sega ar vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātām nokrāsu joslām
- agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
- peristils Segta galerija, kurai vienā pusē ir stabi un otrā siena.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
- kaņape Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņapes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņaps Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņepājs Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kanepes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņepis Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņiepji Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņipe Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- paskana Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- paskaņi Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- puskaņepes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- sausnes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- tukša sēkla sēkla, kam labi attīstītā sēklapvalkā nav normāli attīstīta embrija
- pašizsēja Sēklu izplatīšanās no augošiem kokiem ar vēju vai putnu un dzīvnieku nejaušu starpniecību - viens no svarīgākajiem dabiskās meža atjaunošanās faktoriem.
- septiņnieks Sekmju vērtējums - labi (10 ballu sistēmā).
- sešnieks sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz labi" (10 ballu sistēmā)
- seši Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz labi"; sešnieks.
- četrinieks Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz viduvēji" 10 ballu sistēmā ("labi" - 5 ballu sistēmā); četri.
- četri Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz viduvēji" 10 ballu sistēmā ("labi" - 5 ballu sistēmā); četrinieks.
- septiņi sekmju vērtējums, atzīme "labi"; sepītnieks
- astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
- deviācija Seksoloģijā tādas novirzes no sabiedrībā pieņemtajām dzimumattiecību normām, kas nav uzskatāmas par patoloģiju.
- pasīvisms Seksuāla perversitāte, kad viens no partneriem pakļaujas otra gribai pretdabiskā seksuālā aktā.
- svings seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā
- ieguldījumu pakalpojumu sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības un citas finanšu iestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē
- apdrošināšanas sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība
- banku sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: banka, komercsabiedrība, kura nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas bankas vai vairāku banku darbību, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē
- finanšu sektors sektors, kuru veido banku sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komercsabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs
- sinantropā veģetācija sekundāru, cilvēka darbības dēļ izveidojušos augu sabiedrību kopums
- haldieši Semītu ciltis, kas dzīvoja Persijas jūras līča ziemeļrietumu piekrastē (1. gt. 1. puse p. m. ē.); 626.-538. g. p. m. ē. Babilonā izveidoja Jaunbabilonijas valsti.
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās.
- sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
- revitizācija Sena apbūves kompleksa funkcionāla aktivizācija, pielāgojot to jaunai sabiedriskajai funkcijai.
- revitalizācija Sena apbūves kompleksa funkcionāla aktivizēšana, ko veic, to pielāgojot jaunai sabiedriskai funkcijai.
- hetairija Senā Grieķijā politisku domu biedru sabiedrība, dažādu nolūku izvešanai.
- Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas
- miliārijs Senā Romā akmens stabi (1,5-2 m augstumā), ko nostādīja ceļmalās, lai apzīmētu romiešu jūdzi (~1480 m).
- sacratio Senā Romā izraidījums no sabiedrības, soda veids.
- joniskā skaņkārta sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors
- Asīrija Sena valsts tagadējās Irākas teritorijā, kas sāka veidoties ap 20. gs. p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza ap 9.-7. gs. p. m. ē., bet ap 600. g. p. m. ē. to sagrāva Babilonija un Mēdija.
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām.
- peri Senajiem persiešiem ļoti skaisti labi gari.
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
- stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem.
- babilonieši Senās Babilonijas iedzīvotāji.
- Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
- suterasi Senatnē lietota ūdensvada konstrukcija ar atsevišķi (150-200 m) stāvošiem stabiem ar ūdens tvertnēm augšgalā un svina caurulēm starp tiem.
- Šamašs Senbabiloniešu un rietumsemītu saules dievs, dievu un cilvēku draugs, debesu un zemes tiesnesis.
- Ecekiēls Senebreju pravietis, 597 pr. Kr. aizvests uz Babiloniju; Vecajā Derībā pravieto par Dieva sodu un Jeruzalemes norietu.
- proletārieši Senējā Romā nabagākā pilsoņu šķira, kas bija atsvabināta no valsts dienesta un nodokļiem.
- sēņveida enkurs sēnes veida enkurs, kas labi piesūcas gruntij, paredzēts ilgstošai noenkurošanai un vienlīdz labi funkcionē visos slodzes virzienos; to izmanto navigācijas zīmju noenkurošanai
- koksni iekrāsotājas sēnes sēnes, kas maina koksnes dabisko krāsu, bet būtiski neietekmē tās fizikāli mehāniskās īpašības
- zemākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, aizmetņa tipa micēlijs (rizomicēlijs) vai labi attīstīts, zarains, šūnās nesadalīts micēlijs
- kleruhija Sengrieķu (gk. atēniešu) militāra apmetne (6.-4. gs. p. m. ē.), ko dibināja pakļauto un sabiedroto valstu teritorijā lai apgādātu grieķu kolonistus ar zemi un nodrošinātu militāru un politisku kontroli pār sabiedrotajiem.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas.
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis.
- dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem.
- Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta.
- eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām.
- agora Sengrieķu tautas sapulce; arī vieta, kur tā sanāca, grieķu polišu (pilsētas un apkārtējās teritorijas) sabiedriskās dzīves centrs.
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie.
- pankti Senindiešu metrikā piecrindu pantā sillabiski organizēts astoņzilbju pantmērs.
- Nāsatja senindiešu mitoloģijā - epitets, kas attiecas uz abiem dvīņiem Ašviniem (Nāsatju un Dasru) vai arī uz pirmo no viņiem
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
- akmeņkrāvums Senlaicīga piemiņas vieta, kas izveidota no rindās vai aplī saliktiem akmeņiem, piem., "velna laivas" Latvijā, labirinti.
- Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus.
- antīkā pasaule seno laiku vēstures periods apmēram no 1. g. t. p. m. ē. līdz 5. gs. p. m. ē., tas aptvēra seno grieķu un romiešu sabiedrību
- ablekti Seno romiešu labākās karaspēka daļas, ko izmeklēja no sabiedroto karapulkiem, sastādot karavadoņu personīgo apsardzi.
- peregrīni Seno romiešu sabiedrotie, kas nebij Romas pilsoņi, bet labākā stāvoklī nekā ienaidnieki, jo uzturoties Romas teritorijā, viņiem nevajadzēja iestāties privātā patronātā.
- Ašūra senpilsēta Irākā (_Ash-Sharqāt_), Mezopotāmijas ziemeļos, Tigras labajā krastā, izveidojusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.), iznīcināja babilonieši
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda).
- Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas.
- urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu.
- stadeki Sētas stabi.
- stuburi Sētas stabi.
- nīte Sētas zedenis, vabiņa.
- lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- teikts Sevišķi labi, slavējami.
- sadure Sfēra, kurā saskaras (piemēram, zinātnes nozares, parādības sabiedrībā).
- trigers shēma, kam ir divi stabili stāvokļi un konkrēts vadības veids
- pilnīgie sibi sibi, kuriem kopēji ir abi vecāki
- Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Šantes kalns Sidrabiņu pilskalns Dvietes pagastā.
- parastati Sienā iemūrēti atbalsta stabi.
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- etmoīdotomija Sietiņkaula labirinta atvēršana.
- šelkogrāfija Sietspiedums - iespiedtehnikas veids, kurā krāsu caur dabiskā zīda iespiedformu izspiež uz papīra vai cita materiāla.
- porga Sieva, kas šo to nelabi dara, bojā.
- sieviešu kustība sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē
- Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai.
- Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars
- stabenieki Sieviešu svārki ar vertikālām svītrām jeb "stabiem".
- mizoginija Sievietes diskriminācija sabiedriskajā dzīvē un sadzīvē.
- lonžerons Sijai līdzīgs garenvirziena elements (karkasos) lidmašīnas spārnā, kas padara to stabilu.
- gramšķi Sīkas atliekas, pabiras.
- smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
- gruži Sīki atkritumi, atliekas, pabiras (no kā).
- parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem
- gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
- zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem)
- migla sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos
- Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons
- silabisks Sillabisks.
- zilabisks Sillabisks.
- zillabisks Sillabisks.
- palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe.
- perēkļainā miksedēma simetriski novietoti ādas sabiezējumi, kas aproces veidā apņem apakšstilbus; vērojami vairogdziedzera funkcijas traucējumu gadījumā
- arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
- lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai.
- polivinilspirta šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no polivinilspirta; salīdzinājumā ar citām sintētiskajām šķiedrām labi uzsūc mitrumu, stipra, berzes izturīga, gaismizturīga, siltumizturīga; izplatītākie komercnosaukumi – vinilons, kuralons, vinols
- polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
- dekstrokardiogramma Sirds elektriskās ass novirze pa labi.
- krāšņā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra spectabilis"), kas tiek dēvēta arī par lauzto sirdi
- ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
- statistiskā novērošana sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina.
- bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- absolūta nabadzība situācija, kad trūkst minimālo, izdzīvošanai nepieciešamo resursu neatkarīgi novispārējā dzīves līmeņa sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo
- sociālais slazds situācija, kurā cilvēku grupa un atsevišķi indivīdi gūst īstermiņa ieguvumus, kas ilgtermiņā rada zaudējumus sabiedrībai kopumā
- vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- agresīvie ūdeņi skābes vai sāļus saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz betonu un kaļķiem
- knautija Skabioza.
- scabiosa Skabioza.
- skabioze Skabioza.
- Euphydryas aurinia skabiozu pļavraibenis
- baložu skabioza skabiozu suga ("Scabiosa columbaria")
- purpursarkanā skabioza skabiozu suga (Scabiosa atropurpurea"), kuras daudzas šķirnes tiek audzētas arī Latvijā
- Kaukāza skabioza skabiozu suga (Scabiosa caucasica")
- dzeltenā skabioza skabiozu suga (Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama; dzeltenā krievpoga
- uzņemšanas procedūras skaidri formulēti noteikumi, lai nodrošinātu palīdzību cilvēkiem sociālās aprūpes institūcijās, veselības aprūpes iestādēs, rehabilitācijas centros u. c.
- buža Skaidri, labi nesazdirdams kliedziens, brēka, klaiga.
- staltene Skaistas, labi barotas govs vārds.
- peini Skaisti, labi, arī smalki.
- apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros; norāda lielumu tilpuma procentos, izooktāna un normālā heptāna maisījumam, kuram ir tāda pati detonācijizturība, kā aplūkojamajai degvielai.
- šļamstināt Skaļi ēdot klabināt zobus.
- nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt)
- skalains Skaļš, labi plīstošs, šķiedrains.
- epatāža Skandaloza, šokējoša, neierasta uzvedība, sabiedrisko normu un likumu pārkāpums.
- SAS Skandināvijas aviosabiedrība (angļu "Scandinavian Airlines System").
- bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
- skaņas deformēšana skaņas ieraksta nedabiska pārveidošana
- skarkšēt skaņu verbs, kas raksturo nenoteiktu troksni, ko rada kasīšana, grabināšana u. tml.
- lunis Skolēns, kas labi mācās.
- ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru
- skotu tautastērps skotu kalniešu tērps; skotu kalniešu pulka uniforma un skotu svētku tērps, kurā ietilpst svārki ar ielocēm (ķilti) un pleds, abi no rūtaina vilnas auduma ar klana rakstu, pie jostas āpšādas soma
- brauni Skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas līdzīgas mājas gariem.
- scrub Skrabi.
- skrabinēt skrabināt
- skrabinēties Skrabināties.
- degutnieks Skrejvabole ("Carabidae").
- karabidi Skrejvaboles - vaboļu dzimta ("Carabidae"), garām kājām, ovālu ķermeni, gk. metālspīdīgiem virsspārniem un spēcīgiem virsžokļiem, ap 1000 sugu.
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
- mirmekofiļi Skudru draugi, zemākie dzīvnieki, kas dzīvo ar skudrām (bet ne paši savā starpā) ciešā sabiedrībā.
- slieds slaiks, labi noaudzis
- ešelons Slānis, aprindas, arī ranžējuma līmenis kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.
- nesējslānis Slānis, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- plakode Slāņains embrija ektodermas sabiezējums, maņu orgānu aizmetnis.
- komunerosi Slepenas biedrības locekļi, kas 1821. g. atdalījās no spāniešu brīvmūrnieku sabiedrības un prasīja pilnīgu brīvību un vienlīdzību.
- apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta.
- ereitopātija Slimīga sarkšana sakarā ar vazomotoriskā centra labilitāti.
- ginefobija Slimīgas bailes no sieviešu sabiedrības, sieviešu nīšana.
- ginekofobija Slimīgas bailes no sieviešu sabiedrības, sieviešu nīšana.
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
- izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs.
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
- šēļķens Smalks šņabis.
- atvētes Smalkumi, pabiras, ko atšķir, labību tīrījot; atvētas.
- garsmeceri Smecernieku dzimtas grupa ("Phanerognatha"), vaboles ar garu smeceri, kas bieži ir izliekts, un labi attīstītiem lidspārniem, vaboles un kāpuri barojas ar augiem.
- priežu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius abietis")
- lielais priežu smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius abietis")
- skropstlapu arābe smilšķērsu suga ("Arabis blepharophylla")
- Kaukāza arābe smilšķērsu suga ("Arabis caucasica")
- ložņu arābe smilšķērsu suga ("Arabis procurrens")
- Ārendsa arābe smilšķērsu suga ("Arabis x arendsii")
- arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi.
- Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
- pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu
- sociālais darbs probācijā sociālā darba joma, kuras mērķis ir veicināt probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī spēju apzināties savas domāšanas, attieksmes un uzvedības ietekmi, tādējādi mazinot atkārtotas pārkāpuma veikšanas risku
- makrolīmeņa prakse sociālā darba prakses līmenis, kas vērsts uz sociālajām pārmaiņām organizāciju, kopienas un sabiedrības līmenī
- sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku
- apmetņu kustība sociālā darba vēsturē nozīmīga kustība, kas sākās 19. gs. beigās Anglijā un ASV ar mērķi tuvināt sabiedrības turīgākos iedzīvotājus un strādnieku šķiru gan sociāli, gan teritoriāli
- feministiskais sociālais darbs sociālā darba virziens, kura mērķis ir palīdzēt indivīdam un sabiedrībai atrisināt emocionālās un sociālās problēmas, kas rodas dzimuma diskriminācijas dēļ.
- aizstāvības pieeja sociālā darbinieka aktīva iestāšanās par indivīdu, grupu, visas sabiedrības interesēm ar mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu un stiprināt cilvēku un grupu rīcībspēju
- riska grupa sociālā grupa, kas pēc sava labklājības vai veselības stāvokļa un dzīvesveida atrodas kritiskā situācijā un var būt bīstama pati sev, kā arī citiem sabiedrības locekļiem
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcija sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju
- fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu
- kooperātisms Sociāla mācība par sabiedrisku ideālu, kas sasniedzams ar kooperāciju.
- funkcionālo spēju līmenis sociālajā darbā viens no dzīves kvalitātes rādītājiem (kritērijiem), ko lieto rehabilitācijas speciālisti, lai novērtētu cilvāka darbības spējas
- pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā
- sociālais rehabilitētājs sociālās drošības sistēmā nodarbināts sociālā darba speciālists, kurš veicina indivīdu iekļaušanos sabiedrībā, plāno, vada un organizē indivīdu sociālās aktivizēšanas darbu
- sociālā izglītība sociālās mijiedarbības forma, kurā cilvēks mācās un apgūst zināšanas par sociālo vidi un dažādām sabiedrības sistēmām, to darbību, kā arī uzkrāj sociālo pieredzi
- pusceļa māja sociālas rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
- sociālo prasmju atjaunošana sociālās rehabilitācijas procesa elements; šī procesa laikā tiek atjaunotas indivīda vai grupas sākotnējās sociālās funkcionēšanas spējas un dzīves prasmes vai arī tās tiek uzlabotas
- sociālā kontrole sociālās uzvedības un normu uzturēšanas sistēma, ar kuras palīdzību sabiedrība ar formāliem likumiem un noteikumiem vai neformālu spiedienu panāk vēlamu un sabiedrības vairākuma atbalstītu rīcību
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes.
- sociālā izglītība sociāli integratīvs process, kas vērsts uz attiecību izpēti un apguvi sabiedrībā, papildinot formālas izglītības stratēģijas, didaktiskos uzdevumus un saturu
- mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
- sociālā loma sociālo attiecību struktūrelements, kas saistīts ar personas statusu; tiek īstenota, realizējot noteiktu uzvedības veidu, kas mainās atbilstoši situācijai; lomas izpilde ir saistīta ar sabiedrības gaidām un ir pakļauta apkārtējo vērtējumam (sociālajai kontrolei); katra loma var tikt īstenota tikai tad, ja ir kāds, kas to izpilda, un kāds, uz kuru tā vērsta
- dzimte sociālo lomu kopums, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, kuras konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām noteiktām sabiedrības grupām, parasti sievietēm un vīriešiem
- karitatīvais sociālais darbs Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt.
- sociālās vajadzības sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas, visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai
- sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības
- strukturālais funkcionālisms sociālo zinātņu perspektīva, kurā sabiedrība tiek aplūkota makroanalīzes līmenī, vēršot uzmanību uz sociālajām struktūrām un to mijiedarbību
- veco cilvēku segregācija sociāls process, kura rezultātā vecie cilvēki tiek izolēti no pārējās sabiedrības
- sociālais dzimums sociālu lomu kopums, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, kuras konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām noteiktām sabiedrības grupām, parasti sievietēm un vīriešiem
- makrosociolingvistika Sociolingvistikas apakšnozare, kurā pēta valodas funkcionēšanu lielā valodas kolektīvā un valodas un kolektīva savstarpējo mijiedarbību (attiecības starp valodu un sabiedrību).
- sociālā ekoloģija socioloģijas jomā attīstījusies funkcionālistu paradigma, kas aplūko sociālo un dabisko sistēmu mijiedarbību
- bioloģiskais virziens socioloģijā socioloģijas mācības un skolas (19. gs. 2. p.), kas mehāniski pārnesa bioloģijas jēdzienus un likumus uz sabiedrības dzīvi
- antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi.
- reliģiju socioloģija socioloģijas nozare, kas pētī reliģijas un cilvēku sabiedrības attiecības
- kriminālsocioloģija Socioloģijas nozare, pētī noziegumu sabiedriskos faktorus.
- tehnoloģiskais determinisms socioloģijas virziens, kas absolutizē tehnikas nozīmi sabiedrības attīstībā
- ģeogrāfisms socioloģijas virziens, kas uzskata, ka sabiedrības attīstība ir tieši atkarīga no specifiskiem tās eksistences ģeogrāfiskajiem apstākļiem (klimata, augsnes, upēm utt.)
- makrosocioloģija Socioloģiskā analīze, kas orientējas uz sabiedrību kā veselumu, uz liela mēroga sociālajām struktūrām, uz sociālajām sistēmām, institūcijām un to ierobežojošo ietekmi uz sociālajiem aktieriem, viņu domām un darbību.
- sociāldarvinisms Socioloģiska teorija, kas sabiedrības dzīves attīstību skaidro ar bioloģiskiem attīstības faktoriem - dabisko izlasi un cīņu par eksistenci.
- atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai
- zoofilija Sodomija - cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
- soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi.
- čeberkājis Soliņš ar nestabilām kājām.
- Jumala Somugru mitoloģijā - dievība, pārdabiska būtne un debesu gars; pēc kristietības ieviešanas ar šo vārdu sāka apzīmēt kristiešu Dievu.
- divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
- duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
- divdibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka.
- švabra Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, izmanto klāja mazgāšanai.
- mašu slota speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, noder klāja mazgāšanai
- bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- diagnosts Speciālists, kas, labi pārzinot tehniskās diagnostikas veikšanas tehnoloģisko procesu, iekārtas un aparatūru, kā arī diagnoscējamo mašīnu un mehānismu uzbūvi un darbību, prot veikt tehniskās diagnostikas operācijas.
- kompetents speciālists speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas
- imobilizīns Specifiska termostabila antiviela sifilisa slimnieku asinīs.
- vētra Spēcīga psihiska stāvokļa, arī protesta, prasību, viedokļu u. tml. izpausme; sabiedriska parādība, notikums, kas izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē
- soļots zirgs spēcīgs, labi soļojošs zirgs
- lietošanas vērtība spēja apmierināt indivīda un sabiedrības vajadzības
- pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- dziedamā rīkle spēja labi, pareizi dziedāt; laba balss
- bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu.
- vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
- žumbrs Spīļarkla sastāvdaļa, lāpstveida dēlītis ar ieapaļu galu, ko vagas izdzenot ieliek spraugā starp abiem lemešiem.
- spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
- spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
- prišs Spirgts; jauneklīgs; tāds, kas labi izskatās.
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze.
- ruderālā veģetācija spontāni veidojies augu sabiedrību kopums teritorijā, kurā cilvēka darbības dēļ pilnīgi vai daļēji iznīcināta iepriekšējā augu sega; viens no sinatropās veģetācijas veidiem
- motokross Sporta disciplīna - motobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- kross Sporta disciplīna - skriešana, braukšana vai jāšana apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- velokross Sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- liesmot Spraigi, trauksmaini norisēt (par parādībām sabiedrībā).
- čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
- čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
- stulpenieks Stabiem ierobežots lauka gabals.
- elektrons stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, kas ietilpst visu atomu sastāvā un riņķo ap pozitīvi lādēto atoma kodolu; pieder pie leptoniem; elektriskais lādiņš 1,60217·10^-19^ C, masa 9,1091·10^-31^ kg
- kasiopeīdas Stabila meteoru plūsma ar radiantu Kasiopejas zvaigznājā; novērojama no 20. jūlija līdz 10. augustam, ar maksimumu 27. jūlijā.
- perseīdas Stabila meteoru plūsma, kuras radiants atrodas Perseja zvaigznājā; novērojama katru gadu ap 12. augustu.
- nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme
- banda Stabila, ar ieročiem bruņota grupa, kuras sastāvā ir vairāk nekā divas personas, no kurām vismaz viena ir bruņota, un par to ir zināms pārējiem noziedzīgās grupas dalībniekiem.
- radikālis stabila, nemainīga atomu grupa organiskajos savienojumos, kura dažādos variantos atkārtojas daudzās vielās
- nostiprināt Stabili piestiprināt.
- akatastāzija Stabilitātes trūkums; novirze no normāla stāvokļa.
- hidrauliskais stabilizators stabilizators, kas sastāv no diviem krusteniski ar cauruļvadiem savienotiem hidrocilindriem
- parametriskais stabilizators stabilizators, kas satur stabilitronu un virknē ar sprieguma avotu slēgtu rezistoru; slodzi pieslēdz paralēli stabilitronam
- kompensācijas stabilizators stabilizators, kas stabilizē spriegumu ievērojami efektīvāk nekā parametriskais stabilizators; satur virknē ar slodzi ieslēgtu regulējošo elementu, parasti tranzistoru, kas maina cauri plūstošo strāvu atkarībā no izejas sprieguma
- kanalizējošā izlase stabilizējošās izlases forma; tās rezultātā veidojas pastāvīgāka, t. i. no ārējās vides apstākļiem mazāk atkarīga sistēma
- stabilēt Stabilizēt.
- diazoli Stabilizēti diazonija sāļi.
- nodrošināts stāvoklis stabils (parasti materiālais) stāvoklis
- protijs Stabils ūdeņraža izotops ar masas skaitli 1.
- pieradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids, paradums.
- paradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- paradums Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds; arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
- aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkavē krišanu, slīdēšanu no kraujas.
- endoptychum Stabiņpūpēži.
- secotiaceae Stabiņpūpēžu dzimta.
- Endoptychum agaricoides stabiņpūpēžu suga jeb stabiņpūpēdis
- dvēselīte Stabiņš stīgu instrumentos, kas savieno instrumenta virsu ar dibenu, lai veicinātu vibrāciju un novērstu virsasa ielīkšanu zem stīgu spiediena.
- bacills Stabiņu baktērija, ļoti sīki, pa daļai kustīgi, stabiņveidīgi organismi.
- histogramma Stabiņu diagramma, kas attēlo statistiska eksperimenta rezultātu biežumu un sadalījumu pa vērtību intervāliem.
- labdabis Stāds, kas labi aug.
- deidarēt Staigāt (nestabili).
- brašīgs Stalts, izveicīgs, labi ģērbies.
- paralēlā augstas veiktspējas saskarne standarta divpunktu protokols liela datu apjoma pārsūtīšanai ar ātrumu, kas nelielā attālumā, piemēram, lokālajos tīklos, var sasniegt gigabitus sekundē
- kampine Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampinis Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampīns Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- braga Starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- brucis Starp 4 stabiem iekārtots bīdāms jumtiņš virs siena kaudzes.
- braķis Starp 4 stabiem uz augšu un leju bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- kritiskā teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas pretstatā t. s. tradicionālajai teorijai, kura vērsta uz pastāvošo sociālo attiecību izskaidrošanu un reproducēšanu, priekšplānā izvirza šo attiecību kritisku izvērtējumu un sabiedrībā pastāvošās nevienlīdzības pārvarēšanu
- jaunatnes politika starpnozaru politika, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos
- Sarkanā Pusmēness biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
- Sarkanā Krusta biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
- Rotari Starptautiska uzņēmumu un profesiju pārstāvju organizācija, klubu savienība, kas izvirzījusi mērķi kalpot sabiedrībai ikdienas dzīvē.
- ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā.
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju
- terorisms Starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu.
- starptautiskās gaisa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē valstu un to aviosabiedrību, arī starptautisko organizāciju darbu gaisa telpā, nosaka gaisa telpu tiesisko režīmu, starptautisko lidojumu kārtību, gaisa transporta darbības tehniskos standartus utt.
- E "Eko" starptautisks signāls – nozīmē "es mainu kursu pa labi"
- E Starptautisks signāls "Eko" - nozīmē "es mainu kursu pa labi".
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas)
- seriālā monogāmija stāšanās vairākās atkārtotās laulībās vai stabilās partnerattiecībās
- iedzīvotāju statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju dabisko kustību, migrāciju, sastāvu, tautas skaitīšanu un apsekojumu statistiskos datus un sniedz to interpretāciju
- otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā.
- akcijas nominālvērtība statūtos sākotnēji noteiktā vienas akcijas vērtība naudā; akciju sabiedrības pamatkapitāls sastāv no akcijas nominālvērtības, kas reizināta ar akciju skaitu
- gods Stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem); arī godājams amats.
- sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats
- katastāze Stāvoklis ar mazāku potenciālu enerģiju, vienkāršāku un stabilāku molekulas struktūru.
- sociālā anomija stāvoklis sabiedrībā, kuru raksturo daļējs vai pilnīgs stingri noteiktu morāles normu trūkums
- piekabe Stāvoklis, kad (kas, parasti transportlīdzeklis) ir piekabināts (pie kāda cita transportlīdzekļa).
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
- tuvība Stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (sabiedrības loceklis) ir atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
- pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
- svabadība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības; stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1).
- neapziņa Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- plurilingvisms Stāvoklis, kad noteikta sabiedrība, tās daļa vai atsevišķs indivīds prot un saziņā lieto vairākas (vismaz trīs) valodas; daudzvalodība.
- daudzvalodība stāvoklis, kad noteikta sabiedrība, tās daļa vai atsevišķs indivīds prot un saziņā lieto vairākas vai daudzas valodas; multilingvisms; plurilingvisms
- brīvība Stāvoklis, kad sabiedrības loceklis nav atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
- vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem, piemēram, sabiedrībā, kādā darbības jomā.
- stāvi Steļļu vertikālās konstrukcijas (stabi).
- kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū.
- pelēkā stērste stērstu suga ("Emberiza variabilis")
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
- vērpstieņa stabilizators stieņveida šķērsstabilizators, kura gali pievienoti labās un kreisās puses balstiekārtai; stieņa savērpšanās rezultātā samazinās virsbūves sānsvere
- gabions stiepļu pinuma kaste, ko piepilda ar oļiem vai akmeņiem; gabionus lieto aizsprostu būvē, upes krastu un tilta balstu nostiprināšanai
- hiperbatons Stilistiska figūra - vārdu pārstatījums, tādu vārdu attālināšana, kuriem dabiskajā vārdkārtā jāatrodas līdzās.
- strings Stingrs (2) - tāds, kas ir cieši, stabili sasaistīts, nostiprināts; ciešs.
- krāģīgs Stingrs, stabils.
- keratoma Stipri izteikts epidermas raga slāņa sabiezējums, kas atgādina audzēju.
- E slānis stipri jonizēts atmosfēras slānis 90-150 km augstumā, labi atstaro radioviļņus
- sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens, kura mineralizācija pārsniedz 35 g/l.
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu.
- artikulators Stomatoloģijā lietojams aparāts, kas ar ģipša modeļiem atdarina žokļu dabiskās košļāšanas kustības.
- Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā.
- anoopsija Strabisma forma, kurā acs pavēršas uz augšu.
- strabotomija Strabisma labošanas operācija.
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
- darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- sakabinātājs Strādnieks, kas sakabina (piem., vagonus).
- tektoniskā aktivizācija strauja tektonisku kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās ("stabilizētās") Zemes garozas daļās
- liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrība).
- iešalkot Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- iešalkt Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- plūstošā modernitāte strauji noritošu pārmaiņu raksturojums sabiedrībā, kas piedzīvo sabiedrības struktūru (piemēram, ģimenes, darba kolektīva, virtuālās grupas) trauslumu, īslaicīgumu, ievainojamību, nepārtrauktu mainību
- ielauzties Strauji parādīties, ieviesties, iedarboties (par parādībām sabiedrībā).
- traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam; straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- daiderēt Streipuļot, nebūt stabilam.
- sociālā kārtība strukturēts cilvēku savstarpējo attiecību kopums sabiedrībā; pretstats sociālajam haosam vai nekārtībai un attiecas uz stabilu sabiedrības stāvokli, kurā tās locekļi pieņem un uztur esošo sociālo struktūru
- pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim).
- pārsūdzība Sūdzība vai protests nolūkā grozīt tiesas vai citas, sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- iebiezinātās sulas sulas, ko iegūst no dzidrinātām dabiskām sulām, iztvaicējot vai izsaldējot daļu ūdens
- saldinātās sulas sulas, ko iegūst, dabiskajām sulām pievienojot cukuru vai cukura sīrupu
- purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- maigā suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum amabile"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- āpšsunītis Suņu šķirne ar īsām kājām un garu, resnu rumpi, labi dzinējsuņi, īpaši noderīgi lapsu un āpšu medībās, ierīdot alās.
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
- konstitucionālā iekārta svarīgāko (fundamentālo, pamata) sabiedrisko attiecību sistēma, kas ir pārstāvēta (atspoguļota) attiecīgās valsts un sabiedrības, tās institūtu struktūrās un nostiprināta pamatlikuma normās
- moments Svarīgs, izšķirošs apstāklis, svarīga pazīme, nozīmīgs faktors (parādībai dabā vai sabiedrībā).
- pašsvārstības Svārstības, kas notiek svārstību sistēmā, to izvirzot no stabila līdzsvara stāvokļa, ja šī sistēma nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai.
- brīvās svārstības Svārstības, kas rodas pēc tam, kad uz peldlīdzekli vairs neiedarbojas spēki, kas izjaukuši tā līdzsvara stabilitāti.
- malstīgs Svārstīgs, nestabils.
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos.
- ļukāties Svārstīties, šūpoties, būt nestabilam.
- pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama.
- atkaļni sviķeļainais adījums (viens valdziņš labiski, viens kreiliski)
- slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
- grāmatas atvēršanas svētki svinīga sabiedrības iepazīstināšana ar jauniznākušu grāmatu
- viru virām iet šā un tā (ne seveišķi labi) klājas
- duets Šāda skaņdarba abi izpildītāji.
- antioksidants Šāda viela, ko lieto karotīna un A vitamīna stabilizēšanai barības līdzekļos, taukiem bagātu barības līdzekļu un pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanai.
- laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē); arī laikmets (2).
- Vebi Šabelle Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Wabi Shabelle").
- ārums Šīs dzimtas ģints ("Arum"), dekoratīvi dārza augi, kas labi aug ēnainās vietās, zem vasarzaļiem kokiem.
- kaņepe Šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
- kokuvarde šīs dzimtas ģints ("Hyla"), 300-350 sugu, vislielākā abinieku ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- plīvurpūce Šīs dzimtas suga ("Tyto alba"), putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
- šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos
- šebēties šķebēties, kļūt nelabi
- Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe.
- klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
- radiācijas vulkanizācija šķērssaišu veidošanās dabiskajos un sintētiskajos kaučukos jonizējoša starojuma iedarbībā
- kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela.
- endolimfa Šķidrums auss plēvainajā labirintā.
- perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs).
- dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni.
- pārkarsēts šķidrums šķidrums, kura temperatūra ir augstāka par tā viršanas temperatūru; šāds šķidruma stāvoklis ir metastabils, un, ievadot tajā viršanas centru, notiek šķidruma spontāna vārīšanās (iztvaikošana), kuras sekas var būt arī sprādziens; izmanto elementārdaļiņu reģistrēšanai speciālās kamerās
- kaņepāju šķiedra šķiedra, kas iegūta no kaņepju auga (_Cannabissaliva_) lūksnes
- mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra)
- dzīvniekšķiedra Šķiedra, ko iegūst no dzīvnieku apmatojuma (aitu, kamieļu vilna, mohēra, kašmira, alpaka, lamas šķiedras) vai ko izdala zīdtārpiņa siekalu dziedzeri (dabiskais zīds).
- mākslīgās šķiedras šķiedras, ko iegūst ķīmiskā apstrādē no dabiskiem materiāliem, piemēram, viskoze, acetātzīds
- strabometrija Šķielēšanas pakāpes mērīšana strabisma gadījumā.
- aristokrātija Šķiras, sociālas vai sabiedriskas grupas privileģētā daļa.
- geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru.
- Potaņina šļūdonis šļūdonis Mongolijas Altaja un Tabinbogdoolas masīva saskares rajonā, Mongilijā, garums - 19 km, platums - līdz 2,5 km, platība - \~50 kvadrātkilometru (lielākais Altajā), noslīd līdz 2900 m vjl.
- kanka Šņabis.
- snabis Šņabis.
- švirlaks Šņabis.
- šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- pītā kokvilnas trose šotīm ļoti piemērota trose, tā nemet ķiņķus, ir mīksta un labi tek blokos
- Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu.
- Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās.
- eimorfisms Šūnas dabiskās formas saglabāšana.
- darbabišu šūniņas šūniņas darbabišu izaudzēšanai un medus glabāšanai; diametrs 5,42–5,62 mm, garums–11–12 mm
- jairas Šūpoļu stabi, parasti pa 3 katrā galā, uz kuriem balstās šūpoļu guļkoks.
- izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu.
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
- (kā) pēc notīm tā kā iecerēts, arī ļoti veiksmīgi, labi
- pa dejas ceļu tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa labi, pretēji pulksteņa rādītāja virzienam
- skaidrai Tā, ka ir labi saredzams, salasāms.
- kā pienākas tā, kā ir vajadzīgs; labi, kārtīgi
- švakai Tā, ka nav labi paaudzis.
- lāgus Tā, kā vajadzīgs, kā jābūt; īsti labi.
- liedeņi Tā, kā vajadzīgs; labi, lietderīgi.
- pienācīgs Tā, kā vajag; labi, kārtīgi.
- lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu un sulīgu, arī kuplu augu.
- tabetisks Tabisks.
- viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā.
- bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru.
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm
- monopoldarbība Tāda monopolstāvokļu iespēju izmantošana, kas ierobežo konkurences attīstību, tā izpaužas tādejādi, ka viens uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība efektīgi kontrolē visu kādas preces realizēšanas (pakalpojuma sniegšanas) tirgu.
- pašorganizēšanās Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām.
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
- acefāla sabiedrība tāda sabiedrība, kam nav centralizētas politiskās varas nesēja
- postindustriāla sabiedrība tāda sabiedrība, kurā galvenā nozīme vairs nav rūpnieciskajai ražošanai, bet ir zinātnei, tehnikai un izglītībai
- tiesiskā kārtība tāda sabiedrisko attiecību kārtība, kas izveidojas likumības īstenošanas rezultātā
- sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību
- pasaulīgi tādā viedā, kā domā, uzskata, rīkojas sabiedrība, cilvēce pasaulē
- atgādnīca Tāda, kas labi atceras, kam piemīt laba atmiņa.
- pionieru sugas tādas augu sugas, kas kādā atklātā vietā ieviešas pirmās un rada pirmo augu sabiedrību
- utopiskais sociālisms tādas mācības par sabiedrības pārkārtošanu uz sociālistiskiem pamatiem, kuras balstās uz sapņiem par ideālu sabiedrisko iekārtu
- likumpamatotie normatīvie akti tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas un atbilst likuma prasībām (Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, lēmumi, ministru un citu resoru vadītāju pavēles un instrukcijas, vietējo pašvaldības iestāžu lēmumi)
- audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tādi spaidu līdzekļi, kurus piemēro nepilngadīgajiem par krimināllikumā paredzētiem sabiedriski bīstamiem nodarījumiem
- sviķelains Tāds (adījuma raksts), kur divi valdziņi adīti labiski, divi kreiliski; tāds (apģērba gabals), kas adīts šādā rakstā.
- ēncietīgs tāds (augs), kas aug ēnā, kas labi panes ēnu.
- iecienīts Tāds (cilvēks, piem., mākslinieks, speciālists), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- gudrs Tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē; vērīgs, apdāvināts.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība; tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; tāds, kas spēj labi vaisloties.
- iejūtīgs Tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.).
- tribāls Tāds (par sabiedrību), kurā cilvēki savu dzīvi pārvalda paši kā neatkarīgas vietējas dzimtu, ģinšu un cilšu kopienas bez centrālajām valdības organizācijām un valsts.
- gaišs Tāds (parasti diennakts posms), kad ir labs dabiskais apgaismojums.
- patumšs Tāds (parasti diennakts posms), kad ir pavājš dabiskais apgaismojums.
- piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nebrīvs Tāds (sabiedrības loceklis), kas ir atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
- brīvs Tāds (sabiedrības loceklis), kas nav atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
- beznoteces Tāds (ūdens baseins, platība), kam nav dabiskas noteces.
- artēzisks Tāds (ūdens), kas atrodas ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā, dabiskā spiedienā.
- trīskāršu Tāds (žogs), kas veidots, pie zemē iedzītiem stabiem horizontāli piestiprinot vai stabu gropēs iestiprinot trīs kārtis.
- sabiedriskā drošība tāds cilvēku sabiedrībā pastāvošs attiecību un saistību stāvoklis, kad tiek stingri ievērotas tās juridiskās un tehniskās normas, kas vērstas uz bīstamu situāciju novēršanu un kas garantē šīs cilvēku, sabiedrības un valsts intereses
- pakāpeniskā izlases cirte tāds galvenās cirtes veids, ka kokaudzi parasti nocērt 3 paņēmienos 10-20 gadu laikā; to lieto, lai nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos
- ginoģenēze Tāds olšūnas attīstības veids, kad šo attīstību gan izraisa spermatozoīda iespiešanās olšūnā, taču abu šo šūnu kodoli nesaplūst un dalās tikai olšūnas kodols; ir zināms, ka tādā veidā dabiski vairojas tikai daži apaļie tārpi un dažas zivis.
- tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu
- tuvs Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem).
- ražens Tāds, kad (kas, piemēram, darbība, process) norisinās ļoti spraigi, ar labiem rezultātiem (par laikposmu).
- tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu); tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
- skanīgs Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
- ražens Tāds, kad ļoti labi attīstās augi (par laikposmu); auglīgs (2).
- tumšs Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma (par diennakts posmu, parasti nakti).
- koncentrēts Tāds, kam ir augsta koncentrācijas, (3) pakāpe; arī sabiezināts.
- augstāk (arī augstu) stāvošs tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.)
- pārāks Tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem.
- sabiedrisks tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem vai cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi
- svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
- spēcīgs tāds, kam ir daudz [spēka]{s:2167}, tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem)
- stingrs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī spēcīgs (1), stiprs (1).
- spēcīgs tāds, kam ir daudz spēka, tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par dzīvniekiem)
- pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
- svarīgs Tāds, kam ir ievērojams sabiedriskais stāvoklis.
- skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu).
- pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- tvirts Tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām); stingrs (par muskuļiem).
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- rentabls Tāds, kam ir noteiktām prasībām, normām atbilstoša rentabilitāte (1); arī ienesīgs.
- saskare Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā; saskarīgs.
- saskarīgs Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- gards Tāds, kam ir patīkama garša; tāds, kas labi garšo; garšīgs.
- garšīgs Tāds, kam ir patīkama garša; tāds, kas labi garšo.
- divkosains Tāds, kam ir plata kakla mugurējā daļa (kosa); labi barots, taukvielām bagāts.
- saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, brīvība (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); arī [gaišs]{s:1827}
- plašs Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu); plats.
- plats Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).
- tīrs Tāds, kam ir raksturīgais, vēlamais, arī dabiskais sastāvs (par izstrādājumiem, produktiem u. tml.); tāds, kura sastāvā nav kā cita piemaisījumu, piedevu, tāds, kurš nav atšķaidīts.
- mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- spējīgs Tāds, kam ir sabiedrības nodrošināts stāvoklis, kurš rada iespēju ko darīt, veikt.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir samērā maza sabiedriskā vērtība (par cilvēku).
- smalkodīgs Tāds, kam ir smalka oža, kas labi atšķir smaržas.
- pekainis Tāds, kam ir spēcīgas kājas, kas var labi skriet.
- muskuļains Tāds, kam ir spēcīgi, labi attīstīti muskuļi.
- muskuļots Tāds, kam ir spēcīgi, labi attīstīti muskuļi.
- pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
- ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni); pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
- augsts Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- tumīgs Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu); arī pabiezs.
- stabots Tāds, kam ir vairāki, daudzi stabi (1) - par celtni, tās daļu.
- zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē.
- stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem); arī spēcīgs (1).
- sīkumains Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā); neievērojams, sīks.
- atrauts Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) - par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
- nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- nenoturīgs Tāds, kam nav stingra, stabila pamata, arī formas.
- neapzinīgs Tāds, kam nav stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- sīks Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā); tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
- brīnumains tāds, kam piemīt pārdabiskas īpašības, spējas
- burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
- introverts Tāds, kam raksturīga introversija; noslēgts, atturīgs, nesabiedrisks.
- atraisīts Tāds, kam raksturīgas brīvas, vieglas kustības; tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- ideja Tāds, kam raksturīgs kādu, parasti sabiedriski nozīmīgu, domu, problēmu risinājums, atspoguļojums.
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
- iedarbīgs Tāds, kas (manāmi, jūtami) ietekmē (parasti par parādībām sabiedrībā).
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- nomaļš Tāds, kas aktīvi nepiedalās, neiesaistās darbībā, pasākumā; nesabiedrisks.
- solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
- smags Tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku).
- moderns Tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- spodrs Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām (parasti par parādībām sabiedrībā).
- labs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
- labiāls tāds, kas atgādina lūpas (piemēram, kukaiņu labiālie maņu orgāni)
- audzīgs Tāds, kas ātri, labi aug.
- valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
- retrolabirinta Tāds, kas atrodas aiz auss labirinta.
- para- Tāds, kas atrodas klāt, blakus (piem., parabioze, paramilitārs).
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs.
- intergoniāls Tāds, kas atrodas starp abiem gonioniem (apakšžokļa leņķiem).
- interkolumnārs Tāds, kas atrodas starp diviem stabiem.
- interparietāls Tāds, kas atrodas starp kādas daļas sienām vai starp abiem paura kauliem.
- intermediolaterāls Tāds, kas atrodas starp priekšējiem un mugurējiem pelēkajiem stabiem, piem., muguras smadzeņu trakts.
- pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
- primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām; pirmatnējs.
- labioalveolārs Tāds, kas attiecas uz zobu alveolu labiālo pusi.
- fiziokrāts Tāds, kas atzīst zemkopību par visas valsts un sabiedrības labklājības pamatu.
- izdaba Tāds, kas cenšas katram pakalpot, iztapt, izpatikt; izdabis.
- antisabiedrisks Tāds, kas darbojas pret sabiedrības interesēm.
- čakls Tāds, kas daudz un labi strādā, dara ko; strādīgs, darbīgs.
- nomalnieks Tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- dekstrotrops Tāds, kas griežas pa labi.
- slavens Tāds, kas gūst popularitāti, atpazīstamību plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
- iecienīts Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku.
- populārs Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku.
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- gabalīgs Tāds, kas ir (samērā) liels, labi barots (par dzīvniekiem).
- dulls Tāds, kas ir apdullis, nespēj labi uztvert apkārtējās parādības, arī iereibis (par cilvēku).
- atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis dabisks, nepiespiests.
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē); tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
- tukls Tāds, kas ir audzis labi mēslotā augsnē; arī sulīgs.
- vitāls Tāds, kas ir būtisks dzīvei, sabiedrībai, tās pastāvēšanai.
- pusatmiris Tāds, kas ir daļēji zaudējis savu nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
- pajauns Tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir samērā labi saglabāts.
- pierasts Tāds, kas ir kļuvis labi zināms, ikdienišķs.
- madarains Tāds, kas ir krāsots (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- gaišs Tāds, kas ir labi apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
- spēcīgs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu).
- stingrs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- trekns Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tauks (2).
- tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
- stabils Tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- meksis Tāds, kas ir labi nobarojies, tukls.
- radīts Tāds, kas ir labi piemērots, pielāgots (kādam nolūkam, darbībai).
- svaigs Tāds, kas ir labi saglabājies apziņā.
- uzskatāms Tāds, kas ir labi saskatāms, labi uztverams, ievērojams pēc kādām ārējām pazīmēm.
- lepns Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies, tāds, kam ir labas manieres; tāds, kas ir ievērojams sabiedrībā.
- glauns Tāds, kas ir labi, smalki ģērbies un kam ir labas manieres.
- spoguļgluds Tāds, kas ir ļoti gluds un labi atstaro gaismu.
- spēcīgs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
- stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piemēram, par darbības nozari).
- skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
- ražens Tāds, kas ir ļoti spēcīgs, ietekmīgs, arī noderīgs (parādībai sabiedrībā).
- spožs Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
- ķīmisks tāds, kas ir mākslīgi radīts, sintezēts, pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.)
- vājš Tāds, kas ir maz ietekmīgs, nespēcīgs (par valsts varu, tās institūcijām, politisko sistēmu, sabiedrību).
- stingrs Tāds, kas ir nemainīgs, drošs, stabils (parasti par parādībām sabiedrībā).
- noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus.
- klaburīgs Tāds, kas ir nestabils, ļodzīgs un kustoties rada klabošu troksni (par priekšmetiem, to daļām).
- stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to dalām, arī par augu kopumu).
- spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
- smags Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par darbību, rīcību).
- ambo Tāds, kas ir saistīts ar diviem, abiem; divējāds.
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- vibrostabils Tāds, kas ir saistīts ar vibrostabilitāti, tai raksturīgs.
- uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- habilitēts Tāds, kas ir sekmīgi izgājis habilitācijas procesu, respektīvi, kam ir piešķirts habilitētā doktora grāds.
- lielisks Tāds, kas ir sevišķi labi attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda attīstība.
- veselīgs Tāds, kas ir spēcīgs, labi attīstīts tāds, kurā nav slimības procesu (par augiem, to daļām).
- spirgts Tāds, kas ir spēcīgs, labi aug, attīstās (par augiem, to daļām).
- neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
- nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
- pielaizīts Tāds, kas ir uzkrītoši sapucējies, ļoti kārtīgs; atbilstošs sabiedrībā gaidītajam.
- vārs Tāds, kas ir vāji samanāms, uztverams (par parādībām dabā un sabiedrībā).
- pretsabiedrisks Tāds, kas ir vērsts pret sabiedrības interesēm; tāds, kas ir naidīgs sabiedrībai.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- stiprs Tāds, kas ir, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
- postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā); postīgs (1).
- postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā).
- tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
- sapratnieks Tāds, kas kaut ko ļoti labi pieprot.
- silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
- atgādnieks Tāds, kas labi atceras, kam piemīt laba atmiņa.
- atcerīgs Tāds, kas labi atceras; tāds, kas iegaumē un neaizmirst.
- atlēcīgs Tāds, kas labi atdalās (atlec).
- klebencis Tāds, kas labi audzis, izdevies.
- kalcifils Tāds, kas labi aug karbonātiskā, sārmaiņa, kaļķiem bagātā augsnē.
- augulis Tāds, kas labi aug vai labi noaudzis.
- briedušs Tāds, kas labi briest (par miltiem, labību).
- ganīgs Tāds, kas labi gana.
- nesīgs Tāds, kas labi izplatās (kādā vidē) - par skaņu.
- skatīgs tāds, kas labi izskatās
- uz ausīm kritis tāds, kas labi nedzird
- viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un prot tos izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
- viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un, parasti, citus maldina, lai sasniegtu savus nodomus (par cilvēku).
- plīns Tāds, kas labi plīst, šķeļas.
- lietpratīgs Tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- smalkredzīgs Tāds, kas labi redz un spēj saskatīt sīkas lietas.
- brengs Tāds, kas labi saglabājies; nenovalkāts, vesels.
- tecīgs Tāds, kas labi tek, veikls.
- raits Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
- šķirīgs Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
- krietns Tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu; arī godīgs.
- dīdzīgs Tāds, kas labi, ātri dīgst; arī dīgtspējīgs.
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
- pārticīgs Tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
- nepiederīgs Tāds, kas nav (piemēram, kādas sabiedrības, kolektīva) loceklis, tāds, kuru nesaista nekas kopīgs (ar šo sabiedrību, kolektīvu).
- mazs Tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- glets Tāds, kas nav labi izcepies; pusjēls; negatavs.
- nezemes Tāds, kas nav no šīs pasaules, pārdabisks.
- privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka oficiālu (valsts, sabiedrisko u. tml.) darbību, stāvokli.
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- šļagans Tāds, kas nav stingrs; vaļīgs, nestabils.
- šļegans Tāds, kas nav stingrs; vaļīgs, nestabils.
- zems Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, ir nepietiekams, neapmierinošs (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, uzskatiem, arī neapmierina (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- iela Tāds, kas neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs.
- svabads Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā; tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvs (1).
- neticīgs Tāds, kas neatzīst reliģiju; tāds, kas netic (kam pārdabiskam).
- kaitīgs Tāds, kas negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
- nesavaldīgs Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
- pretdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst parastajam, normālajam, vispārējai likumībai; arī nedabisks.
- nemiedzīgs Tāds, kas nespēj labi gulēt.
- pusģeņģeris Tāds, kas nestabili, klibojot iet.
- čūkstis Tāds, kas nevar labi parunāt.
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām; kropls (3).
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- teratogēns Tāds, kas organismos izraisa neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus.
- brīvprātīgs Tāds, kas organizēts un darbojas pēc pilsoņu brīvas sabiedriskas iniciatīvas.
- dializējams Tāds, kas padodas dialīzei, kas spēj iziet cauri dabiskai vai mākslīgai membrānai.
- pārspīlēts Tāds, kas pārsniedz pieņemto, parasto (kā) izpausmes pakāpi; ļoti nedabisks, samākslots.
- pirmsšķiru Tāds, kas pastāv, noris pirms šķiru, arī šķiru sabiedrības izveidošanās.
- svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to dalām, parasti ziediem).
- pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- pamatīgs Tāds, kas prasmīgi, veikli ko dara, labi veic savu darbu, pienākumu.
- menčīgs Tāds, kas prot otram pielabināties.
- skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- ražojošs Tāds, kas rada sabiedrības eksistencei un attīstībai nepieciešamos materiālos labumus.
- bioloģisks tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam); [dabisks]{s:1852}
- stihisks Tāds, kas rodas un noris bez noteikta plāna, vadības, cēloņu un mērķu izpratnes (parasti par parādībām sabiedrībā).
- garlaicīgs Tāds, kas sabiedrībā ir mazrunīgs, kas nav interesants sarunu biedrs.
- misticisks Tāds, kas saistīts ar misticismu, ar ticību pārdabiskiem spēkiem, tiešai saskarsmei ar dievišķo.
- humanitārs Tāds, kas saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni (t. sk. kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku), šīm zinātnēm raksturīgs.
- pietiekams Tāds, kas samērā labi apmierina kādas vajadzības, nodrošina kādu darbību.
- pietiekošs Tāds, kas samērā labi apmierina kādas vajadzības, nodrošina kādu darbību.
- krietns Tāds, kas samērā labi atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- attīstīts Tāds, kas sasniedzis augstu attīstības pakāpi (par sabiedriskām parādībām).
- kvēpainis Tāds, kas satur sakaltušu, sabirzušu augu cietās daļiņas.
- cianofors Tāds, kas satur zilskābi: attiecīgs uz dabiskajiem glikozīdiem, kas hidrolīzē veido zilskābi.
- savtīgs Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
- progresīvs Tāds, kas sekmē sabiedrības attīstību.
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst noteiktam prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst, ir piemērots noteiktām prasībām (par norisi, stāvokli, apstākļiem).
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi ko dara, sevišķi labi veic savu darbu, pienākumu.
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi noris, izdodas (piemēram, par pasākumu).
- vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- anabiotisks Tāds, kas spēj atjaunot dzīvības procesus pēc anabiozes (sausuma vai aukstuma sastinguma).
- sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
- spēcīgs Tāds, kas spilgti izpaužas, rada iespaidu, ietekmē (par parādībām sabiedrībā).
- streipulīgs Tāds, kas streipuļo; tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
- māņticīgs Tāds, kas tic, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
- pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- nesabiedrisks Tāds, kas vairās no sabiedrības, no citiem cilvēkiem; noslēgts.
- antisabiedrisks Tāds, kas vairās no sabiedrības.
- izbijis Tāds, kas vairs nav (kādā amatā, sabiedriskā stāvoklī).
- eiplastisks Tāds, kas veido veselīgus audus; tāds, kas viegli un labi dziedē.
- birzens Tāds, kas viegli un ātri drūp, sabirst sīkās daļās, drupans, irdens.
- divgalu Tāds, kas vienāds uz abiem galiem.
- zaļoksnīgs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem); zaļoksnējs (1); zaļoksns (1).
- zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem); zaļoksnējs (1).
- zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem); zaļoksns (1).
- paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ērts Tāds, ko var veikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, labi (par stāvokli).
- ērts tāds, ko viegli un patīkami lietot (piemēram, par mēbelēm, apģērbu); tāds, kur var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām); arī labiekārtots
- pazīstams Tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā).
- androcentrisks Tāds, kur atsevišķs cilvēks tiek ņemts kā centrā un pēc tā aplūkotas un novērtētas viņa attiecības ar apkārtni un sabiedrību.
- skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi); tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
- zvanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti zvanu, skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- mīlīgs Tāds, kur var labi justies (piemēram, par telpu).
- saistīgs Tāds, kura atsevišķās daļas labi savienojas (par augsni, iežiem u. tml.).
- stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: labils.
- mezglains Tāds, kurā ir daudz audu sabiezinājumu, paresninājumu.
- piespiests Tāds, kurā izpaužas lieks sasprindzinājums, lieka piepūle; neīsts, nedabisks.
- atskanīgs Tāds, kurā labi atskan, tāds, kur viegli rodas atbalss.
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
- sabiedrisks tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi
- skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
- sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
- pusdabisks Tāds, kura sastāvs daļēji ir dabisks, daļēji - mākslīgs.
- uzskatāms Tāds, kura saturs atklājas konkrētā, labi uztveramā formā (piemēram, par mākslas tēlu, tekstu).
- spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
- spoguļains Tāds, kura virsma labi atstaro gaismu.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- bistabils Tāds, kuram ir divi stabili stāvokļi.
- veselīgs Tāds, kurš ir fiziski labi attīstīts, arī tāds, kurā nav defektu, slimības procesu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
- kultivēt Tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.); pretstats: dabisks.
- uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (parasti kādā sabiedriskā struktūrā).
- nesošs Tāds, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
- neradnieciskā pārošana tādu dzīvnieku pārošana, kuru abiem priekštečiem ciltsrakstos līdz ceturtajai paaudzei nav kopēju senču; autbrīdings
- tagadnes particips tagadnes divdabis
- krustāms Tagadnes divdabis ("Part. Praes.") no "krustīt".
- gaišs Taisnīgs, cildens, brīvs (parasti par parādībām sabiedrībā).
- rīkjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur izdalīti ar labi atšķiramam ikonām apzīmēti laukumiņi (pogas), kas pārstāv bieži lietojamas komandas.
- griezulis Takelāžas apkalums, kas ap iekabināšanas asi ļauj griezties tam piestiprinātajam āķim vai blokam.
- grozeklis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- virbelis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- gara milzis talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme
- sabilnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Sabiles Valgale", tagad - "Valgale" iedzīvotāji.
- sabilnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Sabile" iedzīvotāji.
- ciemklabnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabi" iedzīvotāji.
- baltlūpu tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus labiatus")
- šava-sādhanā Tantriskā prakse ar līķi, kuras rituālā notiekot īslaicīga atdzīvināšana un dāvanas vai pārdabisku spēju izlūgšanās no tā.
- sēnalas Tas (parasti sabiedrības dzīvē), kas ir nevērtīgs, mazvērtīgs.
- žļaga Tas (piemēram, maize), kas ir jēls, nav labi izcepis; tas (piemēram gaļa), kas apstrādē ir kļuvis ūdeņains, par daudz izšķīdis.
- svira Tas (piemēram, parādība, norise, apstākļu kopums), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
- peldētājs Tas (tāds), kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai (par dzīvniekiem).
- Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas
- tiesiskā mentalitāte tās vai citas sociālas grupas, šķiras, nācijas, tautas vai kāda cita cilvēku kopuma stabils pasaules uzskats par tiesībām un valsti, to pastāvēšanu un funkcionēšanu, sevišķi saistīta ar tiesisko un politisko realitāti sabiedrībā
- zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
- labums Tas, kas apmierina noteiktu cilvēka (materiālo vai garīgo) vajadzību, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
- kadaļnieks Tas, kas atkabina.
- čabas Tas, kas čab; pabiras, mazvērtīga labība.
- čabuliņas Tas, kas čab; pabiras, mazvērtīga labība.
- grabans Tas, kas grabina, grabinās.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraša, tradīcija.
- paradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraža, tradīcija.
- birums Tas, kas ir nobiris, sabiris kaudzē, klājienā.
- birzumi Tas, kas ir sabirzis.
- sedzīgs Tas, kas labi sedz, noklāj.
- mazs Tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
- nedaluga Tas, kas nav labi izdevies.
- sārņi Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piemēram, psihē, raksturā, personībā, arī parādībās sabiedrībā).
- kursorvirzes taustiņi tastatūras četru taustiņu grupa, kas pārvieto kursoru vai rādītāju pa labi, pa kreisi, uz augšu un uz leju; bulttaustiņi
- bulttaustiņi Tastatūras četru taustiņu grupa, kas pārvieto kursoru vai rādītāju pa labi, pa kreisi, uz augšu un uz leju; kursorvirzes taustiņi.
- nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie.
- lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā.
- ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga.
- blastobazīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Blastobasidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 11-22 mm), galva gluda, snuķis diezgan labi attīstīts, kāpuri dzīvo gk. trupošā koksnē, detrītā un mež nobirās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gartaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas.
- aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
- egļu otiņmūķene tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Dasychira abietis")
- kokēži Tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis.
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- baškīri Tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- šerpi Tauta, dzīvo Himalajos, uz dienvidiem no Džomolungmas, Nepālas ziemeļaustrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuva tibetiešu valodai, senču kults; labi pazīst kalnus, tāpēc bieži pavada ekspedīcijas Himalajos.
- mikiri Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Asamas štata vidienē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, pēc saimnieciecības, kultūras, un sabiedriskajām attiecībām tuvi nagiem 2(2), stipras ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi.
- palestīnieši Tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti).
- rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
- balsinātājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu gaišu, baltu.
- mellotājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu tumšu.
- piederīgs Tautas, sociālas vai sabiedriski organizētas grupas loceklis.
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus.
- tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
- oksīdu keramika tehniskā keramika, kuras pamatā ir grūti kūstoši oksīdi, kas veido polikristālisku struktūru; oksīdu keramika ir ķīmiski stabila, dielektriska, ar lielu stiprību augstā temperatūrā
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana
- teikuma struktūra teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums
- divkopu teikums teikums, kura gramatiskajā centrā ir abi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs
- citvalodas iespraudums tekstā iekļauts vārds, relatīvi stabila vārdkopa vai neliels izteikums no šī teksta valodas atšķirīgā valodā
- atbīdījums Tektonisks dziļlūzums, kura izveides gaitā plaisa starp abiem tā spārniem atvērusies līdz vairākiem desmitiem kilometru attālumam.
- līnija T3 telefonu tīkla liela joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 45 megabiti sekundā, tajā ir 672 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē
- līnija T1 telefonu tīkla vidēja joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 1,544 megabiti sekundē; tajā it 24 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē
- ģērbtuve Telpa (parasti sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; garderobe.
- garderobe Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; ģērbtuve (1).
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
- ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai; tualete.
- struktūrkonstrukcijas Telpiskas sistēmas, ko lieto ražošanas un sabiedrisko ēku pārsegumos.
- mulāža Telpisks (kā, piemēram, ķermeņa daļas, priekšmeta) atveidojums ģipsī, vaskā, parafīnā dabiskā lielumā (demonstrēšanai, mācībām u. tml.).
- etnocentrisms Tendence vērtēt svešas kultūras un visas sabiedriskās parādības un procesus no savas etniskās kultūras vērtību viedokļa.
- akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā); atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
- demogrāfiskais determinisms teorētiskās analīzes princips, saskaņā ar kuru demogrāfiskajai attīstībai ir izšķiroša nozīme sabiedrības attīstībā
- konflikta perspektīva teorētisks makrolīmeņa skatījums uz sociālajām struktūrām un to mijiedarbību un tā ietvaros konfliktu rašanās sabiedrībā tiek skaidrota ar resursu, sociālo statusu un varas nevienmērīgu sadalījumu starp sociālajām grupām
- solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu"
- sociotelpiskā teorija teorija, kas skaidro sabiedrības un telpisko struktūru savstarpējo saistību, raksturo cilvēku radītās telpas un to ietekmi uz sociālo attiecību mijiedarbību
- neokapitālisms Teorija, pēc kuras monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
- rožkrustieši Teosofiskas slepensabiedrības Vācijā, īpaši 17. un 18. gs.
- dabas parks teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto
- būvlaukums Teritorija, kas aizņemta sabiedriskas dzīvojamās būves vai inženierbūves celšanas laikā.
- rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms.
- noteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašība vārdu (vai lokāmo divdabi) arnoteikto galotni parasti izmanto, ja apzīmējamais jēdziens tiek raksturots kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā
- nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā
- pirmatnējās kopienas iekārta terminu lietoja marksistiskajā vēstures zinātnē un ar to apzīmēja cilvēces vēstures periodu pirms šķiru sabiedrības izveidošanās (arheoloģiskajā periodizācijā šis periods atbilst akmens laikmetam, Eiropā - arī dzelzs laikmetam)
- atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (metālu), lai stabilizētu (tā) struktūru.
- silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
- proakcelerīns Termolabils faktors plazmā, kas veicina protrombīna pārveidošanos trombīnā.
- kobralizīns Termolabils hemolītisks toksīns kobras indē.
- avidīns Termolabils proteīns putnu un rāpuļu olu baltumā, kas inaktivē biotīnu, savienojoties ar to.
- stabs Termometra, barometra elements - caurulē iepildīta viela; stabiņš (2).
- termofiksācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; termofiksācijai izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termostabilizācija
- bakteriotropīns Termostabila antiviela imūnserumā, kas darbojas uz mikrobiem un atvieglo to fagocitozi leikocītos.
- vilikinīns Termostabila viela zarnu gļotādā, kas izdalās zarnu sulā sālsskābes ietekmē un ierosina zarnu bārkšu kustības.
- prokonvertīns Termostabils faktors serumā, kas piedalās ārējā tromboplastīna veidošanā.
- THC Tetrahidrokanabinols jeb aktīvā viela, ko satur Indijas kaņepes.
- misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam.
- māņticība Ticība tam, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
- anahorēts Ticīgais, kas pametis sabiedrību, lai vientulībā kalpotu Dievam.
- sociālā audzināšana tiek skaidrota kā mērķtiecīga audzinošā darbība, kas nodrošina indivīda un grupas sociālo adaptāciju vidē, saskarsmes un sadarbības kultūru, sociālo normu izpratni, sava sociālā “es” apzināšanos sabiedrībā, kā arī sociālo un kultūras vērtību sistēmas apguvi
- saziedēt Tiekot karsēta, sabiezēt nelielos kunkuļos (par ieskābušu pienu).
- izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties.
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu).
- apetence Tieksme apmierināt dabiskās dziņas.
- avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
- statutaras tiesības tiesības, kas dibinās uz attiecīgas biedrības, sabiedrības vai savienības statūtiem
- konstitucionālās tiesības tiesību grupas nozare daudzu valstu publisko tiesību sistēmās; regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus, kā arī valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību
- tiesību normu socializācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā tās tiek darītas zināmas sabiedrībai - publicēšana, skaidrojumi masu mēdijos, publiskas lekcijas, bukleti, apmācība skolās u. c. pasākumi
- tiesību institūts tiesību normu grupa, kura var tikt nosacīti izdalīta no vienas tiesību nozares vai apkopota no vairākām nozarēm un kura regulē vienu sabiedrisko attiecību vai cieši saistītu attiecību kopu
- tiesību nozare tiesību normu kopums, kas izveido patstāvīgu tiesību sistēmas daļu un regulē ar specifisku metodi kvalitatīvi vienveidīgu sabiedrisko attiecību jomu
- cilvēka tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem; cilvēktiesības
- tiesību institūts tiesību normu kopums, kas regulē kādu sabiedrisko attiecību vienveidīgu grupu
- finanšu tiesības tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas valsts finansiālās darbības rezultātā
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas
- interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai.
- civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā.
- darba tiesības tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba tiesiskās attiecības un ar tām saistītas citas sabiedriskās attiecības
- tiesību sistēma tiesību nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba; objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķas daļas (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas
- institūts Tiesību, normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā jomā; juridisku attiecību norma.
- ārkārtējā situācija tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus
- īpašumtiesības Tiesiskas normas, kas sabiedrībā regulē lietu piederību īpašniekiem.
- tiesiskās regulēšanas mehānisms tiesisko līdzekļu kopums, ar ko tiek regulētas sabiedriskās attiecības
- sociālās tiesības tiesisko normu kopums, kas sociālekonomiski nodrošina ikviena sabiedrības locekļa pilnvērtīgu eksistenci un dzimtas turpināšanu
- būtiska līdzdalība tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību (Kredītiestāžu likums)
- tīkls Gigabit Ethernet tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanu ar ātrumu 1 gigabits sekundē
- primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē
- kotēties Tikt (kā) vērtētam (sabiedrībā, kādā cilvēku grupā u. tml.).
- izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
- izadoties Tikt izgatavotam, izveidotam, izdarītam labi, prasmīgi.
- nomainīties Tikt izveidotam (citas sabiedrības parādības) vietā.
- iekalties galvā tikt labi iegaumētam
- iekalties Tikt labi iegaumētam.
- izdoties Tikt labi izaudzētam (par dzīvniekiem, augiem); labi izaugt (parasti par kultūraugiem).
- izadoties Tikt labi izaudzētam; labi izaugt.
- izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
- labializēties Tikt labializētam.
- saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi; tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam); uztvert (piemēram, iespaidus).
- izdoties Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
- noiet Tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti).
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
- balstīties Tikt uz priekšu, padoties, labi augt.
- atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības).
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
- bunkuris Tilpne, tvertne labības kombaina graudu sabiršanai.
- špacija Tipogrāfiskā salikuma starpināmais materiāls - metāla stienītis, kam mazāks augstums nekā burtstabiņam (literai); to lieto, lai salikuma tekstā radītu atstarpi starp vārdiem vai burtiem.
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
- P-mix Tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle. Tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public").
- spodrīte Tīrīga, labi kopta meitene.
- žļirkstināt Tirkšķināt, grabināt.
- tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību
- segetālā veģetācija tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem
- miru-zāle Tīruma skabioza ("Scabiosa arvensis").
- pol. mag. tituls (politices magister) personai, kurai ir maģistra grāds sabiedriskajā zinātnē
- tiesiskā apziņa to ideju, teoriju, uzskatu, pārliecību u. c. kopums, kas atspoguļo indivīdu un sabiedrības tiesisko dzīvi un ir saistīts ar cilvēku tiesībām un pienākumiem
- komunisms Totalitāra sabiedrības forma, ko uz komunisma teorijas pamata veidoja Padomju Savienībā un tās bloka valstīs.
- piekabināmais traktorarkls traktora piekabes sistēmai piekabināms traktorarkls ar jūgierīci
- linu kombains traktoram piekabināma lauksaimniecības mašīna linu noplūkšanai, atpogaļošanai un noklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos
- cukurbiešu lapu griezējs traktoram piekabināma mašīna neizceltu cukurbiešu lapu nogriešanai, savākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī
- dziļirdinātājs Traktoram piekabināma vai pašgājēja zemes darbu mašīna blīvas, akmeņainas, sasalušas vai klinšainas grunts irdināšanai; sastāv no traktora un paceļamas (nolaižamas) darbierīces, ko veido 1, 2 vai 3 zobi ar nodilumizturīgiem uzgaļiem; lieto kanālu un tranšeju ierīkošanai, ceļa seguma remontam, karjeru atsegšanai.
- ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē
- dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs
- izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs.
- lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs
- lauka veltnis traktoram piekabināms vai uzkarināms v. augsnes virskārtas blīvēšanai, nolīdzināšanai vai irdināšanai; lieto gan atsevišķi, gan kopā ar citām augsnes apstrādes mašīnām un sējmašīnām
- maiņvērsēja traktorarkls traktorarkls ar diviem korpusu komplektiem aramsloksnes apvēršanai pārmaiņus pa labi (braucot turp) un pa kreisi (braucot atpakaļ)
- sabiedrisks transporta līdzeklis, kurš kursē regulāri pa noteiktu maršrutu un kuru lieto plaša sabiedrība
- piekabe Transportlīdzeklis (bez dzinēja), ko piekabina (parasti pie automobiļa, traktora).
- manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas
- stabilitāte transportlīdzekļa spēja pretoties ārējo spēku iedarbībai, kas izraisa novirzes no kustības virziena vai līdzsvara stāvokļa; ir statiskā un dinamiskā stabilitāte
- transportmija transportlīdzekļu novietošanas un pārsēšanās sistēma, kas tiek ieviesta, lai pilnīgāk izmantotu sabiedrisko transportu un atslogotu transporta plūsmu pilsētas centrā
- labās rokas likums transportu satiksmē izmantots princips, kas izriet no satiksmes noteikumiem, ka neregulētā krustojumā vai stāvlaukumos priekšroka veikt kustību ir tam transportam, kurš atrodas pa labi no otra transporta
- padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
- paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms
- tribālisms tribālās sabiedrībās pastāvošie sabiedriskās un politiskās dzīves principi
- trigāmija Triju ģimeņu pāri, kas uztur stabilas savstarpējas laulāto attiecības.
- trejsabiedrība Triju pušu (personu, valstu, grupu u. tml.) sabiedrība.
- Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers
- glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem.
- klaugas Troksnis, dauzīšanās, klabināšana (ilgstoša).
- kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
- nesējtrose Trose, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kura nodrošina (tā) stabilitāti.
- WC Tualete ar labierīcībām (angļu "watercloset").
- mīksts kā pūpēdis tukls (cilvēks), labi barots (dzīvnieks)
- ļemeks Tukls, labi nobarots dzīvnieks.
- apaļš kā pūpols tukls, veselīgs (cilvēks), labi barots (dzīvnieks)
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms.
- milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā.
- logodiarrēja Tukšu vārdu klabināšana.
- mataioloģija Tukšu vārdu klabināšana.
- atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts
- mene-tekel Tumši vārdi, kas sludina drīzu galu; neredzama roka tos esot uzrakstījusi uz Babilonijas karaļa Nabonida pils sienas, pēc kam karalis dabūjis galu.
- turētājbankas ieinteresētas personas turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, ar turētājbanku saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē, kā arī visu iepriekš minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi
- rekreatīvais tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos
- kūrortviesnīca Tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kur sniedz ārstēšanas, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus, parasti iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra.
- radniecība Tuvība, līdzība (parādībām sabiedrībā), kas radusies no kopējas cilmes.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms speciāls vagons vai īpaši izveidota pakaļējā daļa ūdens, kurināmā u. c. novietošanai.
- terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
- formīgs tvirts, stingrs, labi veidots (par muskuļiem, ķermeņa daļām)
- virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
- lipīds Ūdenī nešķīstoša taukveida viela, kas labi šķīst nepolārajos organiskajos šķīdinātājos (benzīnā, benzolā, ēteri, hloroformā, acetonā u. c.).
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
- ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
- Gaujas–Daugavas kanāls ūdensceļu sistēma, kas izbūvēta 1899.-1903. g. koku pludināšanai, sastāv no Gaujas-Baltezera un Juglas kanāla, abiem Baltezeriem, Ķīšezera un Mīlgrāvja izveidojot Gaujas savienojumu ar Daugavu, kopgarums - 25 km; Juglas kanāls
- spura Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns.
- dzirnavezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
- Augšurālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhneural’skoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, izveidota uz Urālas upes
- Desas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,5 ha; Nesu dīķis
- Krāču dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 10,4 ha
- Kabiles dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 6,5 ha; Rentes dzirnavezers
- Augrabiss Ūdenskritums Oranžas upē ("Aughrabies"), 500 km no grīvas, Dienvidāfrikas Republikā, augstums - 146 m
- herpes Ūdeņainas pūtītes uz ādas vai gļotādas; izraisa vīruss, gk. ap muti (herpes labialis) un dzimumorgāniem (herpes genitalis).
- deitērijs Ūdeņraža stabilais izotops ar masas skaitli 2.
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- rotējošo nažu ecēšas universāla augsnes apstrādes mašīna, kas labi loba augsni, samazina un mulčē daudzgadīgo zālāju velēnas, izlīdzina un sagatavo augsni pirms sējas
- unisekss Universāls, abiem dzimumiem piemērots, bez dzimuma atšķirībām.
- Ābdānāna upe Irānā (_Ābdānān, Rūdkhāneh-ye_), Ilāmas ostānā, sākas Kabirkūha kalnos, izsīkst ostāna dienvidos pie Irākas robežas
- Klauce upe Jēkabpils novadā, garums \~20 km, tek caur abiem Klauces ezeriem un Bukūža ezeru, ietek Saukas ezerā; Grabažānu upe.
- Bagarjaka upe Krievijā (_Bagarjak_), Sverdlovskas un Čeļabinskas apgabalā. Sinaras kreisā krasta pieteka
- Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
- Urāla Upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā.
- Babiaņdzjana upe Ķīnā (_Babian Jiang_), Da labā krasta pieteka Vjetnamā
- Abaine Upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa.
- Aiviekste Upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km).
- Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs
- Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs
- Araksa Upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sabirabadas.
- ziedošana Upurēšana - reliģisks rituāls ar mērķi iežēlināt pārdabiskas būtnes, izlūgties to labvēlību, vai pateikties tām.
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
- egalitārisms Utopiska nostādne, ka visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem.
- furjerisms Utopiskā sociālisma lielākā pārstāvja - franču domātāja Šarla Furjē (1772-1837) un viņa sekotāju mācība par ražošanas organizēšanu sevišķās kopdzīves sabiedrībās - falangās.
- parūka Uz galvas uzliekams mākslīgs matu veidojums (dabisko matu aizstāšanai, arī mākslinieciskiem, dekoratīviem mērķiem).
- izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus
- karte Uz šī attēlojuma pamata izveidota (dabas vai sabiedrības parādības, pazīmes, elementa u. tml.) shēma.
- uzkarināmais traktorarkls uz traktora uzkares sistēmas uzkarināms traktorarkls (diezgan nestabils)
- salietņi Uz viena burtstabiņa kopā nolieti vairāki burti, it īpaši fraktūras burti.
- sabriedināt uzbriedināt, sabiezināt
- afektētība Uzbudinājums (bieži mākslots); pārspīlēta, nedabiska izturēšanās; afektācija.
- valodas funkcijas uzdevumi, ko valoda veic indivīda un sabiedrības dzīvē
- uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
- uzķibināt Uzkabināt.
- uzknabināt Uzkabināt.
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā
- celties Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē, ekonomikā, kultūrā, mākslā).
- apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā
- starpnieksabiedrība Uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), kas darbojas kā starpnieks starp pircēju un pārdevēju, par to ņemot komisijas atlīdzību.
- paju sabiedrība uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība) ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku apvienotais (ieguldītais) īpašums (paju iemaksas)
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku ieguldītais īpašums - kapitāla daļas, kas nav publiskās apgrozības objekts; SIA.
- ārstniecības iestāde uzņēmējsabiedrība, kam ir likumīgas tiesības nodarboties ar ārstniecību, to var izveidot valsts institūcija, pašvaldība, fiziska vai juridiska persona, ja ir saņemta akreditācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
- līgumsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas izveidota uz tās dalībnieku noslēgta līguma pamata.
- konkurence Uzņēmējsabiedrības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam.
- dzēšana uzņēmējsabiedrību apvienošanās, kad viena ietver vai savienojas ar citu (amalgamācija)
- kredītiestāde uzņēmējsabierība, kas uzglabā fizisku un juridisku personu naudas noguldījumus, izsniedz kredītus, veic starpniekoperācijas savu klientu savstarpējos norēķinos, kā arī maina valūtu un veica citas finanšu operācijas
- izjemt Uzņemt un labi aprūpēt (ciemiņus).
- nodokļu parādu kapitalizācija uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtu kapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
- likvidācijas kvota uzņēmuma īpašnieka, sabiedrības dalībnieka daļa uzņēmuma likvidācijas atlikumā
- uzņēmuma pārvaldības augstākais posms uzņēmuma īpašnieki vai pilnvarotās personas, personsabiedrību komplementārie dalībnieki, kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijas, kam ir izlamšanas un rīkošanas tiesības
- bilances analīze uzņēmuma stāvokļa un attīstības izpēte, sistemātiski pārskatot gada atskaites attiecībā uz rentabilitāti un maksātspēju
- uzņēmuma pāreja uzņēmuma vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana citai personai uz līguma, administratīvā vai normatīvā akta, tiesas sprieduma vai kāda cita pamata, kas radies starp pusēm ārpus to līgumiskajām saistībām, kā arī komercsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana
- sabiedriskās attiecības uzņēmuma, iestādes sabiedriskā tēla veidošana, šo pasākumu mērķis - reklāmas, labdarības un citu pasākumu rezultātā iegūt sabiedrības simpātijas; sadarbība ar sabiedrību
- akciju sabiedrība uzņēmums (korporācija), kura pamatkapitāls veidojas no šīs sabiedrības biedru (akcionāru) iemaksām; a/s.
- raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kam ir redaktoriska atbildība par programmu izkārtojumu likuma izpratnē, kas veido programmas un veic programmu izplatīšanu vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām, vai ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic programmu retranslāciju.
- finanšu institūcija uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegt finanšu pakalpojumus, veiktu apdrošināšanas operācijas vai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu pamatkapitālā
- finanšu iestāde uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā
- mazais vai vidējais uzņēmums uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonu eiro vai bilances kopsumma - 43 miljonus eiro
- komercpilnvarotais Uzņēmums, kas iegādājas tiesības ražot vai pārdot preces vai pakalpojumus, izmantojot komercpilnvarotāja izstrādātās darba metodes un koncepciju, kā arī zīmolu, kas parasti ir labi pazīstams tirgū.
- lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
- kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
- grinderisms Uzņēmumu, akciju sabiedrību, banku masveida dibināšana, kas bija saistīta ar biržas spekulācijām un finanšu mahinācijām; visplašāk risinājās 19. gs. 50.-70. gados.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers
- Behinstunas uzraksts uzraksts trijās valodās (senpersiešu, elamiešu un babiloniešu) uz Behinstunas klints Irānā, Hamadānas pilsētas tuvumā; 1835.-1847. g. šo uzrakstu nokopēja un izlasīja H. Rolinsons
- uzraušņāt Uzraust, sabikstīt, pārsegt.
- pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
- atspoguļoties Uzskatāmi, skaidri parādīties, būt labi uztveramam.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam; misticisms.
- tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā; tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
- historisms Uzskats, ka dabas un sabiedriskās dzīves parādības ir vēsturiski procesi; vēsturiska pieeja.
- heteroseksisms Uzskats, ka heteroseksualitāte ir vienīgais dabiskais seksuālo attiecību veids.
- mehānicisms Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem.
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu
- mutuālisms uzskats, ka savstarpēja atkarība ir sabiedrības labklājības pamats
- individuālisms Uzskats, kas atzīst personības autonomiju un absolūtās tiesības sabiedrībā.
- indeterminisms uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā; uzskats, ka cilvēka griba ir absolūti brīva; determinisma noliegums
- kolektīvisms uzskats, pēc kura sabiedrības (kolektīva) intereses stādāmas augstāk par privātajām
- sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
- elitārisms Uzskatu sistēma, pēc kuras vienīgi elite (2) ir spējīga pārvaldīt sabiedrību.
- pierast Uztvert (ko) par labi zināmu, arī parastu, ikdienišķu.
- maniere Uzvedības un izturēšanās savdabību kopums (atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedrības grupai).
- satriekt Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā); sagraut (3).
- sagraut Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā).
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
- graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā.
- skrejvabole vaboļu kārtas plēsīgo vaboļu apakškārtas dzimta ("Carabidae"), kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles, >50000 sugu, Latvijā konstatēts >310 sugu
- trejsabiedrība Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. g. 20. maijā noslēgtais sabiedrības un draudzības līgums; Antante.
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu
- vadonība Vadība, vadības realizācija, parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi sabiedrībā.
- novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
- priekšpulks Vadošā, apzinīgākā (šķiras, sabiedrības grupas u. tml.) daļa; avangards (2).
- plēnums Vadošās (partijas, valsts, sabiedriskas) organizācijas vēlētas institūcijas kolektīva pilnsapulce.
- vaicājums dabiskā valodā vaicājums, kas uzrakstīts kādā no dabiskajām valodām, lai iegūtu nepieciešamo informāciju no datu bāzēm
- tiesību pārkāpšana vainu saturoša, prettiesiska personas darbība (vai bezdarbība), kas nodara vai var nodarīt ļaunumu atsevišķām personām, sabiedrībai vai valstij
- organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu
- tiesību psiholoģija vairāk vai mazāk izplatītas domas, jēdzieni, izjūtas, emocijas un motīvi, kas atspoguļo dažādas juridiskās prasības sabiedrībā
- vagonu sastāvs vairāki savā starpā sakabināti vagoni bez vilces ritošā sastāva
- iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot; dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
- iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
- iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
- iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut; pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
- ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt; rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem.
- aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi
- tīršķirne Vaislas dzīvnieku augstākā šķirnības pakāpe, kad abi īpatņa vecāki vairākās paaudzēs pieder vienai un tai pašai šķirnei.
- publisko tālsakaru operators valdības licencēta organizācija (institūcija), kas plašai sabiedrības daļai nodrošina publiskus tālsakaru pakalpojumus
- premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs, premjers, ministru prezidents.
- kreoliskā valoda valoda, kas no pidžina dabiskā veidā ir izveidojusies par kāda etnosa dzimto valodu, salīdzinot ar pidžinu papildus iegūstot sociolingvistiskās funkcijas, plašāku vārdu krājumu un savu gramatisko struktūru
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju
- lingvistiskā situācija valodas funkcionēšanas apstākļu kopums, kas raksturo kādā sabiedrībā konkrētā brīdī runāto valodu pozīcijas: cik un kādas valodas attiecīgajā areālā lieto, cik cilvēku noteiktu apstākļu ietekmē tajās runā, kāda ir kolektīva locekļu attieksme pret šīm valodām u. c.
- valodas situācija valodas funkcionēšanas apstākļu kopums, kas raksturo kādā sabiedrībā konkrētā brīdī runāto valodu pozīcijas: cik un kādas valodas attiecīgajā areālā lieto, cik cilvēku noteiktu apstākļu ietekmē tajās runā, kāda ir kolektīva locekļu attieksme pret šīm valodām u. c.
- sociolingvistiskā funkcija valodas lietojums dažādās sabiedrības saziņas sfērās
- akrolets Valodas paveids vai varietāte ar augstāko prestižu sabiedrībā.
- valodas struktūra valodas sistēmas elementu iekšējie būtiskie, stabilie sakari, valodas likumību noteiktas attieksmes starp sistēmas elementiem
- labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_
- vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus
- mūsdienu valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu, tās struktūru, funkcionēšanu, stabilo un mainīgo valodas lietojumā
- sociolingvistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas sociālo raksturu, tās funkcijas sabiedrībā, sociālo parādību ietekmi valodā.
- strukturālā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz uzskatu par valodu kā zīmju sistēmu, galveno uzmanību pievēršot valodas struktūrai, t. i., iekšējiem, būtiskiem, stabiliem sakariem (attieksmēm) starp sistēmas elementiem
- valsts kapitāla daļas valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā
- jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas institūcijas piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- pūriņš Valsts (Latvijā 1918.-1940.), pašvaldības vai sabiedriskas organizācijas izsniegts pabalsts maziem bērniem.
- atsavināšana Valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam.
- žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija.
- tautas policija valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības sargāšanai
- policija Valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai.
- Kultūrkapitāla fonds valsts bezpeļņas akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem, kurus apstiprina Ministru kabinets
- valsts funkcijas valsts darbības virzienu kopums, kuros valstij kā publiskās varas subjektam ar savu darbību jānodrošina cilvēka un sabiedrības eksistences pamatnosacījumi
- militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s).
- totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- nacionālā minoritāte valsts iedzīvotāji, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no pamatnācijas, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši šajā valstī un uzskata sevi par piederīgiem valstij un sabiedrībai; mazākumtautība
- pilsonība Valsts iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atradās starp aristrokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru
- probācijas dienests valsts iestāde, kuras kompetencē ir noziedzības novēršana, dažādu sabiedrībā izciešamo sodu izpildes nodrošināšana un koordinācija, kā arī pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbības atslogošana
- tiesību aizsardzības iestādes valsts iestādes vai sabiedriski formējumi, kuru darbībā saskaņā ar likumu kā galvenā un noteicošā funkcija ir likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana, personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, tiesībpārkāpumu novēršana un valsts piespiedu līdzekļu vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļu piemērošana tiesību pārkāpējiem
- garantētājs Valsts kapitālsabiedrība, kurai Ministru kabinets uzdevis veikt eksporta kredītu garantēšanas funkcijas.
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes institūciju organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
- tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
- Iekšlietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto politiku cīņā pret noziedzību, sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī personu tiesību un likumisko interešu sargāšanā un valsts drošības aizsardzībā
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu
- Naturalizācijas pārvalde valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un kārto ar Latvijas pilsonību saistītos jautājumus, kā arī savas kompetences ietvaroskoordinē Latvijas sabiedrības integrācijas procesu
- Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē
- autoritārais režīms valsts pārvaldīšanas veids, kad valsts izpildvara kontrolē pilsonisko sabiedrību, reglamentē garīgo dzīvi, ekonomiku, ierobežo vai atlaiž pārstāvnieciskās valsts varas iestādes, likvidē opozicionārās partijas un organizācijas, lieto politiskas represijas
- sociālā aizsardzība valsts pasākumu sistēma indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālās drošības nodrošināšanai un sociālā taisnīguma principa realizēšanai
- juridiskā atbildība valsts piespiešana tiesību prasību pildīšanai, tiesiskās attiecības, kad katrai no pusēm ir jāatbild citas puses, valsts un sabiedrības priekšā; valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās
- civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
- nacionālā drošība valsts un sabiedrības mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības stabilitāte un brīva attīstība
- ideokrātija Valsts un sabiedrības organizācija, kas konstruēta pēc iedomātas idejas, nerēķinoties ar faktiskiem sabiedriskiem apstākļiem.
- kamera valsts un sabiedrības pašpārvaldes organizēšanas veids atsevišķās zemēs un tam atbilstošā iestāde, arī tautas vietnieku (deputātu) nams
- arhīvniecība Valsts un sabiedriskās darbības nozare, kas aptver arhīva dokumentu glabāšanas un izmantošanas organizēšanu.
- dabas aizsardzība valsts un sabiedrisko pasākumu sistēma atsevišķu dabas objektu (zemes, tās dzīļu, ūdeņu, mežu, floras un faunas, atmosfēras gaisa) un visas dabas vides aizsardzībai ar tiesību normu un valsts un sabiedrisko institūciju aktīvas darbības palīdzību
- valsts vai pašvaldības institūcija valsts vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle)
- valsts vai pašvaldības manta valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā
- monopoloīds Valsts vai pašvaldības monopols, kura uzdevums nav sagādāt ienākumus, bet gan nodrošināt stabilus pakalpojumus (piem., pasts, gāzes un ūdens piegāde u. c.).
- privatizācija Valsts vai sabiedriskā īpašuma nodošana (pārņemšana) privātīpašumā.
- izlaupīšana Valsts vai sabiedrisko organizāciju fondos esošās mantas noziedzīga iegūšana vai nodošana trešajām personām mantkārīgā nolūkā.
- subsidēta darbavieta valsts vai sabiedrisko, nacionālo vai starptautisko fondu pilnībā subsidēta vai līdzfinansēta darbavieta privātajā vai sabiedriskajā sektorā, lai stimulētu sociāli mazaizsargāto grupu nodarbinātību
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem
- rezerves fonds valsts zelta monētu, dārgmetālu stieņu, dārgakmeņu u. tml. vērtību krājums, kas nodrošina naudas sistēmas un kredītoperāciju stabilitāti
- uzņēmējvalsts Valsts, kas pieņem spēkus/apgādi no sabiedrotajiem to izvietošanas, operāciju vai arī tranzīta laikā.
- izglītības iestāde valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem
- preses konference valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā
- vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
- alianse Valstu, grupu, ģimeņu utt. savienība, kas noformēta ar līgumu stabiliem sakariem noteiktu interešu jomā.
- krītoša valūta valūta, kas pamazām zaudē vērtību attiecībā pret savu nominālu un stabilajām citu zemju valūtām
- kuldurīgs Vaļīgs, nestabils, grabošs.
- netiklas darbības var izpausties dzimumkaislību apmierināšanā pretdabiskā veidā, izvirtīga dzimumakta vai dzimumintereses izraisīšanā, vai izkropļota priekšstata radīšanā par dzimumdzīvi
- piars varas pārstāvju informatīvo saikņu sistēma ar sabiedrību; to realizē varas struktūru preses sekretāri vai speciāli kalpotāji; PR (2)
- subliterārā leksika vārdi un stabilas vārdkopas, kas neatbilst literārās valodas kodificētajai normai
- obscēniji Vārdi, kas sabiedrībā pieņemti par nepieklājīgiem, publiski neizrunājamiem un nelietojamiem.
- leksiskā vienība vārds, stabila vārdkopa vai cits stabils vārdu savienojums, arī defiskopa vai defissavienojums, vārda funkcijā
- trakai Vareni; labi.
- sapļepēt vārīt līdz sabiezē, kļūst bieza
- biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem vai miltiem).
- savirt Vārot sabiezināt.
- pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- toriji Vārti, kas ved uz sintoistu svētnīcu; tos veido divi vertikāli stabi, ko savukārt balsta divas horizontālas barjeras, no kurām augstākā bieži ir katrā galā izliekta debesu virzienā.
- kabelis Vārtu vai durvju aizkabināmais.
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
- Ninurta vasaras saules dievs babiloniešu reliģijā, vasaras saules dievs, dieva Enlila dēls, kura kulta vieta atrodas Nipuras pilsētā
- ašera Vecajā Derībā - zaraini vai nodarināti kulta stabi tempļos.
- laupītājbites Vecākās darbabites, kas bezienesuma periodā mēģina iekļūt vājāko saimju stropos un zagt medu.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- pahiperitonīts Vēderplēves iekaisums un sabiezējums.
- varnāšrama Vēdiskais sabiedrības dalījums kārtās, kas raksturīgs tradicionālajai hinduistu sabiedrībai.
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem
- Suparna vēdiskajā un hindu mitoloģijā, ziemeļu un dienvidu budisma simbolikā plaši izplatīts mitoloģizēts putna tēls, kas pieskaitāms pie pārdabiskiem, teiksmainiem vai arī pie reāliem plēsīgiem putniem, vai arī pie metonīmiski veidotiem tēliem
- ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
- attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (sabiedriskās parādībās); pilnveidot, paplašināt.
- nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
- kārt šūpuli (kam) veidot sākumu (parādībām sabiedrībā), dibināt
- gerant Veikalvedis; laikraksta atbildīgais redaktors; komanditsabiedrības biedrs, kas atbild ar savu personīgo mantu.
- gods godam Veiksmīgi, labi.
- rehabilitēties Veikt pasākumus sevis rehabilitācijai.
- rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums); organizēt
- iet zaļi veikties labi, klāties jautri
- raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību); norisināties spraigi, rosīgi.
- edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
- prezidijs Vēlēta pastāvīga (sabiedriskas, zinātniskas u. tml. organizācijas) vadošā institūcija.
- komiteja vēlēta vai valsts varas iecelta cilvēku grupa, kas vada kādu valstisku vai sabiedrisku darbību
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- Manavidans Velsiešu mitoloģijā - varonis un burvis, Līra dēls, galvenais varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
- korķis rauj vēmiens nāk, nelabi
- antīkā verdzība verdzība, kas bija raksturīga sabiedrībām ar attīstītām preču-naudas attiecībām
- asientists Vergu tirdzniecības sabiedrības loceklis 16.-18. gs.
- apmērs Vēriens (sabiedriskām parādībām).
- martīni vermuta veids, nosaukums pēc ražotājsabiedrības dibinātāja vārda; populārs kokteilis, kura sastāvā ir vermuts; martini
- ratiņa gūžiņas vērpjamā ratiņa daļa - stabiņi, starp kuriem iestiprināts ratiņa ritenis
- racinis Vērpjamā ratiņa detaļa - ieapaļa ripa, kurā iestiprināts spoles turētājs stabiņš.
- jūdziņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kurā stāv stabiņi ar spoli.
- ratiņa krūtis vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kurā iestiprinātas pārējās ratiņa detaļas - kājas, stabiņi, skrūve u. c.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
- saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).
- apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā).
- cilindriskā vērstuve vērstuve, kuras virsmu veido savstarpēji paralēlas veidules apmēram 45° leņķī pret kustības virzienu; labi irdina tikai vieglas smilts augsnes
- novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (sabiedriskas parādības, piemēram, darba, panākumu) atbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
- aerodinamiskā spura vertikāla aerodinamiska virsma lidmašīnas ceļa stabilitātes palielināšanai
- siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
- akcija vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi
- dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās.
- vērtspapīru darījums vērtspapīru vai ar tiem saistīto tiesību pirkšana vai pārdošanabiržā vai ārpusbiržas tirgū
- fitness Vesels un labi veidots ķermenis; vingrums; vingrošanas nodarbības.
- līdzsvara labirints vestibulārais labirints
- arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
- virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata
- zinātne vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes
- etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss
- tautas saimniecība vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); [ekonomika]{s:2207}.
- tautsaimniecība vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); tautas saimniecība
- nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- arhaiskais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips ar ļoti augstu dzimstības un mirstības līmeni, kas pastāvēja pirmatnējās sabiedrībās
- buferšķīdums Vide, kas spēj stabilizēt pati savu skābuma vai bāziskuma pakāpi; lieto ķīmijas tehnoloģijā, analītiskajā ķīmijā.
- sociālā mezosistēma vidēji liela sabiedriska sistēma ar ne pārāk sarežģītu struktūru
- modifikācija Vides apstākļu nosacīta, neiedzimstoša organisma pazīmju pārmaiņa; viens no organisma dabiskās pielāgošanās veidiem.
- ubliētes Vidus laikos pilīs dziļas akas, kur iemeta tos, no kuriem, gribēja atsvabināties.
- cecīlija Vidusamerikā sastopams primitīvs bezkāju abinieks ("Dermophis mexicanus").
- domina Viduslaikos šādi tika dēvēta kundze, ko no pienācīga attālumapielūdza mīlas dziedoņi un kuras labvēlībabija sūri grūti jāiegūst.
- sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati.
- oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem.
- buržuāzija Viduslaiku turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai).
- metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu.
- pseidooftalmoplēģija Vidussmadzeņu jumta bojājuma simptomi: skatiena sānkustības paralīze ar vestibulāro nistagmu; viena labirinta kairinājums izraisa acābola novirzīšanos paralīzei pretējā virzienā, otra labirinta kairinājums - acābola novirzīšanos uz paralīzes pusi.
- babits Vidusšķiras amerikāņa apzīmējums (pēc galvenā varoņa S. Lūisa romānā "Babits", 1922; latv. 1962; angļu val. "Babbitt").
- VNRC Vidzemes novada rehabilitācijas centrs.
- Widsershof Vidzeru muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- vieglas dienas viegla dzīve, labi dzīves apstākļi
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
- iet kā pa dēli viegli, labi, ātri veikties, ritēt
- fanza viegls dabiskā zīda audums, kas atgādina taftu
- akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā
- atraktants Viela (dabiska vai sintezēta), kas pievilina dzīvniekus; atraktors.
- timohidrohinons Viela, ko atrod urīnā pēc timola iekšķīgas lietošanas un kas krāso urīnu zaļā krāsā; sastopams arī dabiskajās eļļās.
- promotors Viela, kuru nelielā daudzumā pievieno katalizatoram, lai to aktivizētu, selektivizētu vai stabilizētu.
- atraktanti vielas (dabiskas vai sintezētas), kas pievilina dzīvniekus
- cietviela vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga formas stabilitāte un daļiņu termiskā kustība, daļiņām veicot mazas svārstības ap līdzsvara stāvokļiem
- pārdzesēšana Vielas atdzesēšana līdz temperatūrai, kurā tai cits agregātstāvoklis ir stabilāks.
- flegmatizatori Vielas metējlādiņos, kas aizsargā artilērijas ieroču stobra kanālu no nolietojuma (izdegšanas), kā arī pazemina sprāgstvielu un raķešu degvielas jutību pret ārēju iedarbību un palielina ķīmisko stabilitāti.
- pārkarsēšana Vielas vienas fāzes sakarsēšana līdz temperatūrai, kurā stabilāka ir vielas cita fāze.
- polifosfāti Vielas, ko iegūst, polimerizējot fosforskābes sāļus; pārtikas piedeva E452, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- ligatūra Vienā burtstabiņā (literā) ietverts divu vai vairāku burtu saistījums, arī attiecīgais attēls nospiedumā.
- parasītisms Viena cilvēka dzīvošana uz otra vai sabiedrības rēķina, vispārim dzīvošana uz svešu rēķinu, liekēdība.
- interpretīvisms viena no 20. gs. paradigmām sociālajās zinātnēs; tās veidošanos saista ar Maksa Vēbera pozitīvisma kritiku; attiecas uz epistemoloģiju un teorijām, kuras uzsver izpratnes un interpretācijas ciešo saisti un sabiedrības izpēti, kas sakņota cilvēku dzīvespasaules un subjektīvās nozīmes interpretācijā
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
- marsi Viena no sabellu ciltīm, kas dzīvoja Itālijas vidusdaļā un samnītu karā (4. gs. p. m. ē.) cīnījās pret romiešiem, 304-90 p. m. ē. bija romiešu sabiedrotie, bet sabiedroto karā (90-88 p. m. ē.) bija galvenais spēks cīņā ar romiešiem.
- kenomāni Viena no stiprākām gallu ciltīm Z Itālijā, Po upes labā krastā, ieceļoja Itālijā ap 400 pr. Kr., ap 225 labprātīgi padevās romiešiem un bija to sabiedrotie.
- vaju Viena no tatvām - gaiši zils aplis - dažādu pārdabisko spēju (sidhi), smalkā elementa "gaiss" un višudha čakras simbols.
- valsts vadīšana viena no valsts politikas nozarēm, kas balstās uz sabiedrībā izstrādātām un likumdošanas ceļā - konstitūcijās, likumos, normatīvajos aktos - nostiprinātām sistēmveida imperatīvam normām (principiem)
- senoni Viena no varenākajām ķeltu tautām senā Gallijā, kas Cēzaram ierodoties Gallijā sākotnēji bija romiešu sabiedrotie, bet vēlāk piedalījās sazvērestībā pret Cēzaru un kļuva par nesamierināmiem romiešu ienaidniekiem.
- NBC Viena no vecākajām ASV televīzijas sabiedrībām, dibināta 1940. gadā (angļu "National Broadcasting Company").
- ietekme Vienas sabiedriskas parādības iedarbība uz citu sabiedrisko parādību.
- sociālā kustība vienas vai vairāku lielo sociālo grupu izraisīta masu darbība, kas vērsta uz noteiktas grupas vai visas sabiedrības interešu nodrošināšanu un vajadzību apmierināšanu; cilvēku kopīgie centieni sasniegt kopīgus mērķus - būtisku sociālo pārmaiņu novēršanu vai veicināšanu
- kā cietumā vienatnē, bez sabiedrības
- donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
- semplice Vienkārši; dabiski, nemāksloti.
- vienkāršs paplašināts teikums vienkāršs teikums, kurā ir gramatiskais centrs, resp., abi virslocekļi vai galvenais loceklis, un viens vai vairāki palīglocekļi jeb paplašinātāji
- vienkāršs nepaplašināts teikums vienkāršs teikums, kurā ir tikai gramatiskais centrs, resp., abi teikuma virslocekļi vai galvenais loceklis
- ķēdīte Vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kas darināts ar vienu pavedienu un veido vienu cilpu stabiņu.
- triko pinumi vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kurš veidots ar vienu pavedienu sistēmu un kurā cilpas pamīšus veidotas divos blakusstāvošos cilpu stabiņos
- triko pinums vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kurš veidots ar vienu pavedienu sistēmu un kurā cilpas pamīšus veidotas divos blakusstāvošos cilpu stabiņos
- vienkārtas puspatents vienkārtas prespinums, kurā mainās cilpu stabiņi ar vienu uzmetumu un bez uzmetuma
- atvasinātie gludpinumi vienkārtas šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena gludpinuma stabiņiem ieadīts viens vai vairāki tādi paši gludpinuma cilpu stabiņi
- gludpinums Vienkārtas šķērsadījums, kas sastāv tikai no labiskām cilpām.
- laidas Vienkoča laivas sāndēļi laivas stabilitātes nodrošināšanai.
- pārbīde vienlaicīga rakstzīmju vai veselu vārdu pārvietošana pa labi vai pa kreisi līdz noteiktai vietai
- atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
- grabiens Vienreizējs troksnis, tarkšķis, grabis, klikšķis.
- austrumu punkts viens no 4 galvenajiem horizonta punktiem, atrodas pa labi no novērotāja, kas nostājies ar seju pret ziemeļiem
- akciju sabiedrības statūti viens no akciju sabiedrības dibināšanas dokumentiem, kurā uzrāda firmas nosaukumu, akcijkapitāla lielumu, akciju nominālo vērtību u. c.
- vitālā uzvedība viens no demogrāfiskās uzvedības veidiem, kurš attiecas uz indivīda un daļēji arī visas sabiedrības veselību, galvenokārt, uz indivīda uzvedību pašsaglabāšanās jomā fiziskajā, psiholoģiskajā un sociālajā aspektā
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos
- sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu)
- Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina
- vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
- Bhudžju viens no senindiešu teiksmu personāžiem, kurš figurē kopš Rigvēdas laikiem pazīstamajā sižetā par Ašviniem, kas glābj no pazušanas jūras dzelmē ceļabiedru pamestu kuģinieku
- neiejaukšanās princips viens no svarīgākajiem mūsdienu starptautisko tiesību un politikas principiem, saskaņā ar kuru netiek pieļauta tieša vai netieša valstu vai sabiedrisko organizāciju iejaukšanās citu valstu vai tautu iekšējās lietās
- inklūzi Vientuļnieki, kas ieslēdzās mazā istabiņā, lai, atšķirti no pasaules, dzīvotu lūgšanām, svētcerēm un sniegtu garīgu pabalstu nelaimīgiem (~3.-17. gs.).
- zvaigzne Viesnīcas kategorijas apzīmējuma simbols, ko plaši lieto un pazīt praktiski visās valstīs; viesnīcas zvaigžņu skaits, parasti no vienas līdz piecām, norāda atbilstību attiecīgam labiekārtojumam un apkalpošanas kvalitātei.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- tuksne Vieta burtstabiņā, ko burta attēls neaizņem un kas iespiedumā parādās kā tukša vieta.
- dūka Vieta purvā bez stabila pamata.
- krūtaša Vieta starp sievietes krūtīm, kurā sabirst ēdiena paliekas, esot pusatsegtām krūtīm.
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- perēklis Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi; vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
- otrās mājas vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti
- stāvoklis Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības nozarē u. tml.
- aģitācijas punkts vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu
- brīnumainā vijolīte vijolīšu suga ("Viola mirabilis")
- savienots vilciens vilciens, kas izveidots, sakabinot divus vai vairākus vilcienus ar darbīgām lokomotīvēm vilciena galvā
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- falla kults vīrieša dzimumlocekļa kā dzīvības un auglības simbola dievināšana; šā kulta pirmsākumi meklējami pirmsģints sabiedrībā
- kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos.
- čirstaklis Virs galvgaļa pagarināti gultas stabiņi, starp kuriem piestiprināta kārts drēbju pakāršanai.
- tvīns Virsmaktīva viela, ko lieto par stabilizatoru, kultivējot baktērijas suspensijā.
- divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
- OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus.
- panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti.
- subjektīvā metode socioloģijā virziens socioloģijā, kura pamatā ir apgalvojums, ka sabiedrības attīstību nosaka nevis objektīvas likumsakarības, bet gan subjektīvi faktori - atsevišķu personu griba un centieni
- revizionisms Virziens, kas izveidojās vācu sociāldemokrātijā 19. gs. 90. gados un kas uzskata, ka sabiedrība jāpārveido reformu, nevis revolucionārā ceļā (reformisms); sociāldemokrātu darbības teorētiskais pamats daudzās valstīs; komunisti ar šo terminu apzīmē novirzīšanos no īstenās marksisma-ļeņinisma mācības.
- cilvēce Visas pasaules pašreizējā cilvēku sabiedrība.
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki.
- visi (arī abi) vienā maisā bāžami visi (abi) vienādi nederīgi, slikti
- grupas iekšējie darījumi visi darījumi, kurus veicot grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošās komercsabiedrības vai kāda fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešas attiecības, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav.
- riska koncentrācija visi riska darījumi, kurus finanšu konglomerātā uzņemas komercsabiedrības un kuru iespējamie zaudējumi ir tik lieli, ka var apdraudēt finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai finansiālo stāvokli; šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma kredītrisku (tai skaitā partnera risku), ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību
- VSGK Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komiteja.
- darba devēju organizācija vismaz piecu darba devēju dibināta sabiedriskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī citas intereses, kas atbilst darba devēju organizācijas mērķiem un funkcijām
- adījuma raports vismazākais cilpu rindu vai cilpu stabiņu skaits, pēc kura sākas cilpu rindu vai cilpu stabiņu atkārtošanās
- vislabāk Vispārākā pakāpe --> labi.
- sociālā rehabilitācija vispārīgs jēdziens, kas plašā nozīmē ietver visas rehabilitācijas formas un attiecas uz cilvēka sociālās funkcionēšanas uzlabošanu, bet šaurākā nozīmē tiek attiecināts uz specifiskiem rehabilitācijas pakalpojumiem, kā to nosaka normatīvais regulējums konkrētā valstī
- atminība Vispārināta īpašība --> atminīgs, īpašības konkrēta izpausme; spēja labi atminēties.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesabiedriskums Vispārināta īpašība --> nesabiedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabība Vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sabiedriskums Vispārināta īpašība --> sabiedrisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (1).
- stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (2).
- stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- variablums Vispārināta īpašība --> variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Variabilitāte.
- vispārīgā tiesību teorija vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā, tā pēta tiesisko īstenību (realitāti) valstī
- pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē
- ihtiostēgi Vissenākie izmirušie abinieki, kuriem saglabājušās bārkšspurēm raksturīgās ārējās kaula bruņas; dzīvojuši no devona līdz karbona beigām.
- Wischeln Višļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- kabiri Vulkāna un nimfas Kabiras bērni sengrieķu mitoloģijā, auglības dievības, jūrnieku aizbildņi; par godu kabiriem Samotrakes salā tika rīkotas mistērijas.
- xema Xema sabini - šķeltastes kaijas "Larus sabini" nosaukuma sinonīms.
- greza Zaglīgs cilvēks, kas zagt tomār labi neprot un tādēļ parasti tiek pieķerts.
- prisķažs Zagļu sabiedrība, kriminālvide.
- ģeržaķ projezd zagt sabiedriskajā transportā
- katatsja Zagt sabiedriskajā transportā.
- fantastrons Zāģsprieguma ģenerators, kurā kondensatora uzlādi (izlādi) realizē ar speciālām strāvu stabilizējošām shēmām.
- ūdenszalkši Zalkšu dzimtas ģints; 0,5 - 1,7 m garas čūskas; labi peld un nirst, Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā >60 sugu; Latvijā tikai parastais zalktis.
- aprūpes lauksaimniecība zaļās aprūpes veids, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē
- umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
- zaudējumu veidi zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad cēlies, sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara
- noplēnēt Zaudēt dabisko garšu, smaržu vai izskatu ilgi stāvot, glabājot.
- deklasēties Zaudēt sociālās piederības un eksistences nosacījumus, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus.
- dizenis Zedenis, vabiņa.
- dizins Zedenis, vabiņa.
- Pseudolarix kaempferi zeltainās neīstās lapegles ("Pseudolarix amabilis") senāks nosaukums
- kopums Zeme, kas atrodas kādas sabiedrības kopīgā valdījumā.
- mēness Zemes dabiskais pavadonis.
- zemes kvalitātes novērtējums zemes dabiskās auglības novērtējums pēc 100 ballu sistēmas, ja zeme ir auglīgāka, tā vērtējama ar lielāku baļļu skaitu
- topotipija Zemes karšu iespiešana no burtstabiņu salikuma.
- atsegums zemes virspusē atsegtu iežu virsma, kas var būt dabiska (kalnos, upju, jūru krastos) un mākslīga (karjeros, šahtās, tuneļos)
- Avabiaras rags zemesrags Japānā (_Awabiara-saki_), Honsju salas austrumu daļā, Mijagi prefektūrā, Sendai līča ziemeļaustrumos
- iloti zemkopji senajā Spartā, viņi piederēja valstij un viņu sabiedriskais stāvoklis gandrīz neatšķīrās no vergu stāvokļa
- tihamma Zemu līdzenumu josla Arabijas nomalēs, sevišķi Sarkanās jūras piekrastē.
- skuķpuika Zēns, kam patīk uzturēties meiteņu sabiedrībā, kas mēdz uzturēties meiteņu sabiedrībā.
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks); šīs kārtas īpatņi.
- bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
- sirpis ziedkopa, kam labi attīstīta tikai viena sānass katrā zarojuma punktā, zari atrodas vienā plaknē vienā ass pusē
- āzi Ziemeļnieku mitoloģijā - kungu u. c. labiešu mirušās dvēseles (veļi); vēlāk arī Odina dievu galma locekļi.
- filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars
- dalīšana zilbēs zilbju robežu noteikšana; sillabifikācija
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- argot Zināmas sabiedrības grupas (piem., noziedznieku) slepenā valoda, žargons.
- nestors Zināmas sabiedrības vecākais.
- sabiedriskais ideāls zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu
- vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē
- vēsture zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets
- tiesību socioloģija zinātne par tiesību nozīmi sabiedrisko attiecību regulēšanās sabiedrībā
- glacioloģija zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā
- gladoloģija Zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
- socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
- asirioloģija Zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu).
- vadībzinātne Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku grupu darbību, ir 3 apakšnozares: uzņēmējdarbības vadība, sabiedrības vadība un izglītības vadība.
- hidroķīmija Zinātnes nozare, kas pētī dabisko ūdeņu ķīmisko sastāvu un īpašības.
- radiohidroģeoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dabiskos radioaktīvos pazemes ūdeņus, to veidošanos un izplatību Zemes garozā.
- teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus organismos.
- tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas
- paleomagnētisms Zinātnes nozare, kas pētī Zemes magnētiskā lauka pārmaiņas; Zemes iežu dabiskā paliekošā magnetizētība.
- sabiedriskās zinātnes zinātnes nozares, kas pētī cilvēku tā sabiedriskajās attiecībās, sociālo sistēmu rašanos un attīstību, cilvēka filoģenēzi un ontoģenēzi
- utopija Zinātniski nepamatots ideālas sabiedrības iztēlojums.
- zinātība zinātniski tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas vai informācija, kas nodrošina to īpašniekiem noteiktas priekšrocības un kas var saturēt komercnoslēpumus, nepatentētu tehnoloģisko procesu aprakstus vai citādu plašai sabiedrībai vēl nepieejamu informāciju
- zinātniskās institūcijas zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā
- suksis zirgs, kurš vairs nespēj labi skriet
- piltuvjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Agelenidae"), dažāda lieluma (2-15 mm) zirnekļi, kas dzīvo meža zemsedzē un atklātās vietās uz zemes, zem dažādiem priekšmetiem, dabiskās un dzīvnieku alās, koku dobumos un mizu spraugās, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- labirintzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Theridiidae"), sīki vai vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 3-10 mm), kam raksturīgs nesimetriski austs labirintveida ķeramtīkls, sastopami ļoti bieži laukos un mežos dažādās dabiskās slēptuvēs, Latvijā konstatētas 32 sugas.
- priekšniere Zivju un abinieku dīgļa attīstības stadijas embrionāls nieru orgāns.
- pirmniere Zivju un abinieku dīgļa attīstības stadijas patstāvīgs nieru orgāns.
- ikri Zivju un dažu citu ūdens dzīvnieku, arī abinieku, olas.
- siļķveidīgie Zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Clupeiformes"), kurā ir 3 dzimtas: anšovi, dorabi un siļķzivis.
- akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- herpetoloģija zooloģijas nozare par rāpuļiem un abiniekiem
- batraholoģija Zooloģijas nozare, kas pētī abiniekus.
- virsnormas zudumi zudumi, kas pārsniedz dabisko zudumu normas robežas
- grimt Zust, beigties, (par parādībām sabiedrībā, laika posmu).
- Sutten Zutēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
- valgans Zvalstīgs, nestabils (parasti par laivu).
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
- salu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki tiek turēti dabiski ierobežotā teritorijā, piemēram, uz salas
- kaņepītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķeģu ģints suga ("Acanthis cannabina"), neliels dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
- aukstā žāvēšana žāvēšana dabiskos atmosfēras apstākļos
- aspika Želejveidīga masa, receklis, kas rodas noteiktu vielu iedarbībā, sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta (cepta, sutināta) gaļa, kauli, zivis.
- želens Želena sveķi - pārtikas piedeva E418, biezinātājs stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt caureju.
- žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
- posme žoga daļa starp 2 stabiem
- sāmati Žoga kārtis, sklandas; žoga koki, ko ieliek starp diviem stabiem guleniski; guļkoki; guļkoku žogs.
- sāta žogs un stabi, kuru savieno kārtis vai dēļi
- nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem
- parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
- holestegnoze Žults sabiezēšana.
- pahiholija Žults sabiezēšana.
- zvakšināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
- zvakšķināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
- žvakšināt Žvadzināt, klabināt.
- žvakšķināt Žvadzināt, klabināt.
abi citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV