pieluncināties
pieluncināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieluncinos | pieluncināmies | pieluncinājos | pieluncinājāmies | pieluncināšos | pieluncināsimies |
| 2. pers. | pieluncinies | pieluncināties | pieluncinājies | pieluncinājāties | pieluncināsies | pieluncināsieties, pieluncināsities |
| 3. pers. | pieluncinās | pieluncinājās | pieluncināsies | |||
Pavēles izteiksme: pieluncinies (vsk. 2. pers.), pieluncinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieluncinoties (tag.), pieluncināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieluncinātos
Vajadzības izteiksme: jāpieluncinās
Pielabināties, pieglaimoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Itin kā lai pieluncinātos, gandrīz nesavtīgi.
- - Atkal darbs nokavēts, bet gan jau kaut kā izdosies pieluncināties virsmāsai.
- Ja suni tur badā, tad viņu var iemācīt pieluncināties arī tai rokai, kura vēl nesen viņu ir situsi.
- Un suns ir daudz vairāk motivēts saprast, ko gribu, kā man pieluncināties, bet primātam droši vien ir dziļi vienalga.