Labiava
Labiava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Labiava |
| Ģen. | Labiavas |
| Dat. | Labiavai |
| Akuz. | Labiavu |
| Lok. | Labiavā |
Poļeskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingrdas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
Avoti: Wi
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS 1946. gadā Labiavu pārdēvēja par Poļesku.
- Poļeska ( , līdz 1946. gadam — Labiava ( , , ) ) ir pilsēta un rajona centrs netālu no Deimas upes ieteces Kuršu jomā.
- Labiava veidojās ap 1249. gadā pirmoreiz minēto Vācu ordeņa pili pie Skalvas zemes robežas, no 1562. līdz 1587. gadam Labiavā par mācītāju kalpoja Bībeles tulkotājs lietuviski Jons Bretkūns ( " Jonas Bretkūnas", 1536—1602).
- Tās karavīriem par prieku, kolonna tagad varēja tikt pastiprināta, nedaudz vēlāk viņi uzdūrās riteņbraucēju rotai no Labiavas ar pavēli sagūstīt brīvkorpusu.