spoguļgluds
Lietojuma biežums :
spoguļgluds īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | spoguļgluds | spoguļgludi |
Ģen. | spoguļgluda | spoguļgludu |
Dat. | spoguļgludam | spoguļgludiem |
Akuz. | spoguļgludu | spoguļgludus |
Lok. | spoguļgludā | spoguļgludos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
spoguļgluda | spoguļgludas |
spoguļgludas | spoguļgludu |
spoguļgludai | spoguļgludām |
spoguļgludu | spoguļgludas |
spoguļgludā | spoguļgludās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | spoguļgludais | spoguļgludie |
Ģen. | spoguļgludā | spoguļgludo |
Dat. | spoguļgludajam | spoguļgludajiem |
Akuz. | spoguļgludo | spoguļgludos |
Lok. | spoguļgludajā | spoguļgludajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
spoguļgludā | spoguļgludās |
spoguļgludās | spoguļgludo |
spoguļgludajai | spoguļgludajām |
spoguļgludo | spoguļgludās |
spoguļgludajā | spoguļgludajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
spoguļgludi apstākļa vārds
Tāds, kas ir ļoti gluds un labi atstaro gaismu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Miljoniem spožu zvaigžņu atmirdzēja debesīs un mēness kā valdnieks atkal izritināja savu sudraba taku pa spoguļgludo ūdens virsmu.
- Spīdīgas spoguļgluda asmens lancetes sastādītas pēc auguma; mazākās ir sērkociņu kārbiņas lielumā, bet pati garākā ir domāta milžu sadalīšanai gabalos.
- Vējā, siluetiem rotējot ap savu asi, putnu kontūru spoguļgludās virsmas atstaro gaismu, saulainās dienās mazākajiem liepājniekiem ļaujot ap dekorācijām ķert saules zaķus.
- Par gaismas difūzu atstarošanu sauc parādību, kad gaismu atstarojošā virsma ir matēta, nevis spoguļgluda, un no tās gaisma atstarojas visos iespējamajos virzienos.
- Un te nu aiz noputējušā loga paveras ainava, kas man liekas visskaistākā pasaulē, — skarbie kalni bez jebkādas augu valsts, akmeņainie tuksneši ar vēja saceltiem, spokainiem smilšu virpuļiem, spilgti zaļie miežu lauciņi, spoguļgludie upīšu ūdeņi, kas atspīdina žilbinoši debeszilās debesis, bet gar tiem — sēru vītoli.