Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
frīģisks
frīģisks īpašības vārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.frīģisksfrīģiski
Ģen.frīģiskafrīģisku
Dat.frīģiskamfrīģiskiem
Akuz.frīģiskufrīģiskus
Lok.frīģiskāfrīģiskos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
frīģiskafrīģiskas
frīģiskasfrīģisku
frīģiskaifrīģiskām
frīģiskufrīģiskas
frīģiskāfrīģiskās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.frīģiskaisfrīģiskie
Ģen.frīģiskāfrīģisko
Dat.frīģiskajamfrīģiskajiem
Akuz.frīģiskofrīģiskos
Lok.frīģiskajāfrīģiskajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
frīģiskāfrīģiskās
frīģiskāsfrīģisko
frīģiskajaifrīģiskajām
frīģiskofrīģiskās
frīģiskajāfrīģiskajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Savienojumā ar skaņkārta: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Līdzīgi kā debijas albumā plaši tiek lietoti kvintakordi, mazi intervāli un disonējoši ( maza sekunda, maza seksta, tritons), un minora skaņkārta un no tās atvasinātās skaņkārtas — harmoniskais minors, frīģiskā skaņkārta.
  • Frīģiskā skaņkārta saskaņā ar viduslaiku un mūsdienu mūziku ir diatoniska skaņkārta, kas atbilst baltajiem klaviertaustiņiem no mi līdz mi.
  • Plaši tiek izmantoti kvintakordi, mazi intervāli ( maza sekunda), un minora skaņkārta un no tās atvasinātās skaņkārtas — harmoniskais minors, doriskā skaņkārta, frīģiskā skaņkārta.
  • Agrāk, īpaši tautas mūzikā, populāras bija arī tā sauktās senās skaņkārtas: doriskā, frīģiskā, līdiskā, miksolīdiskā, lokriskā, dažādas pentatonikas, trihordi u.c.
  • Tā ir minora skaņkārta, kura no klasiskās minora skaņkārtas atšķiras ar to, ka otrā pakāpe tiek pazemināta par pustoni uz leju ( mi frīģiskajā skaņkārtā f a# tiek pazemināts līdz fa).