babits
babits vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | babits | babiti |
| Ģen. | babita | babitu |
| Dat. | babitam | babitiem |
| Akuz. | babitu | babitus |
| Lok. | babitā | babitos |
Vidusšķiras amerikāņa apzīmējums (pēc galvenā varoņa S. Lūisa romānā "Babits", 1922; latv. 1962; angļu val. "Babbitt").
Avoti: LEV, T
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Alumīnija oksīda abrazīvs jālieto babita , alumīnija un svina bronzas gultņiem
- Tad jau tas nebūs alūmīnijs, bet babits no šālēm.
- Vairāk gan pasmejoties par tādiem babitiem , kuriem svarīgākais ir būt pareiziem un uzskatīt sevi par kārtīgiem un augstu morāli un tikumu pārstāvošiem, tajā pat laikā nemaz nekautrējoties pārkāpt likumus iegādājoties alkoholu, apejot nodokļus vai krāpjot sievu.
- Amerikāņu zinātnieki Babits un Plizantons savos darbos aprakstīja atsevišķa spektra krāsu terapeitisko iedarbību.
- Donaldu Daku savā iztēlē radīja Disnejs, bet sākotnēji uzzīmēja Arts Babits un Diks Hjumers.