dīdzīgs
dīdzīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dīdzīgs | dīdzīgi |
Ģen. | dīdzīga | dīdzīgu |
Dat. | dīdzīgam | dīdzīgiem |
Akuz. | dīdzīgu | dīdzīgus |
Lok. | dīdzīgā | dīdzīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dīdzīga | dīdzīgas |
dīdzīgas | dīdzīgu |
dīdzīgai | dīdzīgām |
dīdzīgu | dīdzīgas |
dīdzīgā | dīdzīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dīdzīgais | dīdzīgie |
Ģen. | dīdzīgā | dīdzīgo |
Dat. | dīdzīgajam | dīdzīgajiem |
Akuz. | dīdzīgo | dīdzīgos |
Lok. | dīdzīgajā | dīdzīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dīdzīgā | dīdzīgās |
dīdzīgās | dīdzīgo |
dīdzīgajai | dīdzīgajām |
dīdzīgo | dīdzīgās |
dīdzīgajā | dīdzīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds, kas labi, ātri dīgst; arī dīgtspējīgs.
Avoti: LLVV