dīdzināt
dīdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dīdzinu | dīdzinām | dīdzināju | dīdzinājām | dīdzināšu | dīdzināsim |
| 2. pers. | dīdzini | dīdzināt | dīdzināji | dīdzinājāt | dīdzināsi | dīdzināsiet, dīdzināsit |
| 3. pers. | dīdzina | dīdzināja | dīdzinās | |||
Pavēles izteiksme: dīdzini (vsk. 2. pers.), dīdziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīdzinot (tag.), dīdzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīdzinātu
Vajadzības izteiksme: jādīdzina
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Danreivens dīdzināja tumšu bārdu un bija pazīstams kā apjomīgas epis kas poēmas autors tiesa , laikabiedri nebija spējīgi īsti uztvert poēmas ritmu , un arī tās tēmu vēl neviens nebija pratis noformulēt