dīdzēt
dīdzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dīdzēju | dīdzējam | dīdzēju | dīdzējām | dīdzēšu | dīdzēsim |
| 2. pers. | dīdzē | dīdzējat | dīdzēji | dīdzējāt | dīdzēsi | dīdzēsiet, dīdzēsit |
| 3. pers. | dīdzē | dīdzēja | dīdzēs | |||
Pavēles izteiksme: dīdzē (vsk. 2. pers.), dīdzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīdzējot (tag.), dīdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīdzētu
Vajadzības izteiksme: jādīdzē
Avoti: LLVV