slīdrags
slīdrags vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jūrniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slīdrags | slīdragi |
| Ģen. | slīdraga | slīdragu |
| Dat. | slīdragam | slīdragiem |
| Akuz. | slīdragu | slīdragus |
| Lok. | slīdragā | slīdragos |
Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuģu pietauvošanās slīdrags ( polers)
- 3. slīdragiem;
- 2. par pietauvošanas ierīču, tostarp pietauvošanas trošu, sintētisko un šķiedru tauvu, vinču, enkurspilvju, kabestānu, pietauvošanas slīdragu, paliktņu un poleru spējām, drošu darba slodzi un stiepes izturību
- Atšķirībā no tauvošanās gredzena vai pāļa, ragi un slīdragi var šajā procesā lieti noderēt.
- Nekad trosi vienkārši neuzmetiet uz raga vai slīdraga - pie slodzes samazināšanās cilpa var noslīdēt atpakaļ!